Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2018., Nr. 236 https://www.vestnesis.lv/op/2018/236.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 729

Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 25. marta noteikumos Nr. 173 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus"

Vēl šajā numurā

30.11.2018., Nr. 236

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 716

Pieņemts: 21.11.2018.

OP numurs: 2018/236.3

2018/236.3
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 14 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 716

Rīgā 2018. gada 21. novembrī (prot. Nr. 53 29. §)

Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 18.1 punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas un tām atbilstošu izglītības programmu paraugus.

II. Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis, uzdevumi un izglītības programmu paraugi

2. Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.

3. Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas uzdevumi:

3.1. sekmēt vispusīgu bērna attīstību, ievērojot viņa vajadzības, intereses, spējas un pieredzi un liekot pamatus vērtībās balstītu ieradumu veidošanai;

3.2. attīstīt bērna sociālās un emocionālās prasmes, kas ietver sevis, savu emociju, domu un uzvedības apzināšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības;

3.3. attīstīt kritisko domāšanu, prasmi pieņemt atbildīgus lēmumus, jaunradi un uzņēmējspēju, sadarbības, pilsoniskās līdzdalības un digitālās prasmes;

3.4. veidot pratību pamatus mācību jomās – valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselība un fiziskā aktivitāte;

3.5. nodrošināt bērnam iespēju sagatavoties pamatizglītības ieguvei.

4. Pirmsskolas izglītību īsteno atbilstoši šo noteikumu pielikumos sniegtajiem pirmsskolas izglītības programmu paraugiem. Pirmsskolas izglītības saturs ietverts pirmsskolas izglītības programmā (1. pielikums), mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā (2. pielikums), speciālās pirmsskolas izglītības programmā (3. pielikums) un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmā (4. pielikums).

III. Pirmsskolas izglītības saturā un procesā iekļaujamās vērtības

5. Pirmsskolas izglītības saturā un procesā iekļaujamās vērtības ir dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, darbs, daba, latviešu valoda un Latvijas valsts, kā arī citas vērtības, kas minētas Satversmē un Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

6. Audzināšanas un mācīšanās procesa vienotībā bērnā tiek veicināta šajos noteikumos minēto vērtību un tajās balstītu ieradumu, kā arī šādu tikumu attīstība – atbildība, drosme, uzņēmība, mērķtiecība, centība, savaldība, mērenība, tolerance, laipnība, līdzcietība, taisnīgums, solidaritāte.

7. Bērna attieksmi pret šajos noteikumos minētajām vērtībām veido ikdienas saziņā un mijiedarbībā gan ģimenē, gan izglītības iestādē, gan plašākā sabiedrībā.

IV. Pirmsskolas izglītības obligātais saturs, tā apguves plānotie rezultāti mācību jomās un īstenošanas principi

8. Pirmsskolas izglītības obligāto saturu veido:

8.1. šajos noteikumos minētās vērtības un tikumi;

8.2. caurviju prasmes, kas ir pirmsskolas izglītības obligātā satura pamats. Tās ietver bērna darbības, domāšanas, emocionālos un sociālos aspektus, kas palīdz apgūt zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādos kontekstos;

8.3. zināšanas, izpratne un pamatprasmes valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās.

9. Pirmsskolas izglītībā bērns apgūst šādas caurviju prasmes:

9.1. kritiskā domāšana un problēmu risināšana. Bērns lieto sadzīves darbību algoritmus pazīstamās situācijās, formulē vienkāršas sakarības un darbību secību, nosaka pazīstamu situāciju, notikumu cēloņus un sekas, mācās izvērtēt informācijas ticamību, pieņemt lēmumus, izdarīt izvēles un vērtēt izdarīto;

9.2. jaunrade un uzņēmējspēja. Bērns izdomā vairākas risinājuma iespējas ierastu darbību veikšanai, izrāda iniciatīvu, mācās apzināties sevi kā aktīvu un radošu personību, vēlas apgūt jaunas prasmes;

9.3. pašvadīta mācīšanās. Bērns atšķir emocijas un nosaka to cēloņus, mācās pārvaldīt savu uzvedību, ievēro dienas kārtību, spēj pagaidīt, spēj paveikt darbību līdz galam, patstāvīgi ģērbjas un kārto savas mantas, mācās izvirzīt savas darbības mērķi, plānot darbību, lai īstenotu ieceri, darbojas patstāvīgi, ar atbalstu pārvar grūtības, mācās paveikt uzticēto pienākumu, lepojas ar saviem sasniegumiem, neizdošanos un kļūdas vērtē kā daļu no mācīšanās, novērtē savu un citu darbību un tās rezultātu, paskaidro savu vērtējumu;

9.4. sadarbība. Bērns izsaka savas domas un jūtas, mācās uzklausīt citus un izteikt savu viedokli, sāk saprast, kā paša emocijas un uzvedība ietekmē citus, mācās risināt konfliktsituācijas, saskaņot darbības ar citiem, izturas pieklājīgi un rīkojas iejūtīgi, mācās veidot noturīgas attiecības un savu izpratni par draudzību, palīdz un pieņem palīdzību, mācās strādāt, izvirzot kopīgu mērķi, uzņemties un dalīt atbildību;

9.5. pilsoniskā līdzdalība. Bērns piedalās kārtības un drošības noteikumu izveidē un apspriešanā, saprot, pieņem un ievēro tos, mācās ievērot un cienīt citu vajadzības un tiesības, mācās darboties videi draudzīgi, izvēloties darbam atbilstošus resursus un saudzīgi tos lietojot;

9.6. digitālās prasmes. Bērns mācās atšķirt virtuālo pasauli no reālās un saprast digitālo tehnoloģiju lomu, zina noteikumus, kas jāievēro, lietojot dažādus informācijas nesējus, tai skaitā digitālās ierīces.

10. Pirmsskolas izglītības nobeigumā bērns ir apguvis šādus pratību pamatus, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes:

10.1. valodu mācību jomā:

10.1.1. valodā, kurā tiek īstenota izglītības programma, bērns skaidro, kāpēc cilvēki sazinoties lieto valodu, klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, jautā par neskaidro un atbild uz konkrētu jautājumu, saprotami un secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, piedalās sarunā, nepārtrauc runātāju, runā lieto dažādas runas intonācijas, atšķir un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus;

10.1.2. bērns, kurš apguvis mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, latviešu valodā atbild uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, jautā, lai iegūtu informāciju, izsaka savas vajadzības, iesaistās sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu un mācību procesu; mācās pareizi izrunāt skaņas, pazīst iespiestos burtus, lasa īsus ikdienas situācijās un mācību procesā biežāk lietojamus vārdus;

10.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā bērns apzinās sevi, piederību ģimenei un izglītības iestādei, skaidro un atšķir labu rīcību no sliktas, novērtē paša izvēlētu un patstāvīgi veiktu darbību, prognozē dažādas rīcības sekas ar personīgo veselību un drošību saistītās ikdienas situācijās (saskarsme ar pazīstamu cilvēku un svešinieku, veselībai kaitīgu vielu lietošanas un sadzīves traumatisma risku mazināšana mājās, izglītības iestādē, uz ielas, rotaļās brīvā dabā, pie ūdenstilpēm un spēļu laukumos, kā arī ugunsdrošības, ceļu satiksmes drošības, elektrodrošības noteikumi), ievēro noteikumus, saprot, pie kā un kādā gadījumā vērsties pēc palīdzības, kad jūtas slikti vai nedroši, nosauc ārkārtas palīdzības numuru 112; skaidro, ka Latvija ir daļa no pasaules, saprot, ka cilvēki ir dažādi; atpazīst un nosauc Latvijas valsts simbolus – karogu, ģerboni un himnu, mācās ar cieņu izturēties pret tiem;

10.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā bērns vēro, klausās un iztēlojas, rada un īsteno ideju daudzveidīgā darbībā, mērķtiecīgi izmanto mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un, ja nepieciešams, kombinē tos, izvēlas un radoši izmanto dažādus materiālus, iepazīst latviešu un citu tautu tradicionālajai kultūrai raksturīgo, skandē tautasdziesmas, deklamē īsus dzejoļus, izspēlē pašu izdomātu vai literārā darba sižetu, dzied, muzicē, dejo, brīvi un droši improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem, dziedot individuāli un kopā ar citiem, ar mūzikas pavadījumu un bez tā, stāsta par savu pieredzi radošā darbībā, raksturo vizuālās mākslas, mūzikas un literārā darba radīto pārdzīvojumu;

10.4. dabaszinātņu mācību jomā bērns novērojot, salīdzinot un eksperimentējot izzina apkārtnē raksturīgo dzīvo organismu – augu, dzīvnieku un sēņu – pazīmes, iežu un ūdens īpašības, salīdzina no dažādiem materiāliem – stikla, koka, plastmasas, papīra, akmens – izgatavotu priekšmetu īpašības un to izmantošanas iespējas, novēro debess ķermeņus un to kustību, novēro zemes virsmas dažādību (līdzena, nelīdzena) tuvākajā apkārtnē, stāsta par novērotajām pārmaiņām dabā, mainoties gadalaikiem, diennaktij, laikapstākļiem, saprot drošas uzvedības pamatus saskarsmē ar dzīvniekiem (tai skaitā kukaiņiem), augiem un sēnēm (tai skaitā nepazīstamiem), saprot, ka jāsaudzē daba un tās resursi, iesaistās tuvākās apkārtnes sakopšanas darbos;

10.5. matemātikas mācību jomā bērns darbojoties nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā, veido skaitļa sastāva dažādas variācijas, izsaka pieņēmumu par skaitu attēlos un priekšmetu kopās un skaitot to pārbauda, skaitu apzīmē ar tam atbilstošu ciparu, raksta ciparus, ar nosacītiem mēriem nosaka garumu, platību un ietilpību, ar lineālu mēra garumu, izzina ģeometriskas figūras, tai skaitā telpiskus ķermeņus, raksturo to formu un saista ar pazīstamiem objektiem, šķiro priekšmetus pēc vairākām pazīmēm un salīdzina pēc skaita un lieluma (lietojot vārdus "vairāk", "mazāk", "lielāks", "mazāks"), nosauc objektu atrašanās vietu telpā un plaknē (lietojot vārdus "virs", "zem", "pie", "aiz", "blakus", "pa labi", "pa kreisi"), radoši un atbilstoši noteiktam nosacījumam veido ritmiskas rindas un sakārtojumus no priekšmetiem un ģeometriskām figūrām;

10.6. tehnoloģiju mācību jomā bērns stāsta par sava darba ieceri, plāno savas ieceres īstenošanas soļus, izvēlas nepieciešamos materiālus, īsteno ieceri un novērtē rezultātu, apgūst dažādas tehnikas, paņēmienus un drošības noteikumus materiālu un instrumentu izmantošanā savas ieceres īstenošanai, veido un savieno detaļas, iegūstot sev vēlamo formu no piedāvātajiem vai izvēlētajiem materiāliem, tur un pareizā satvērienā lieto rakstāmpiederumus un darbarīkus, piedalās vienkāršu un veselīgu ēdienu pagatavošanā, iepazīstot veselīga uztura nozīmi;

10.7. veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā bērns ar prieku iesaistās nodarbībās telpās un ārā un veido veselīga dzīvesveida ieradumus, apzinoties riskus veselībai un mācoties tos novērst, sev un citiem drošā veidā pārvietojas pa dažādām šķēršļu joslām un piedalās kustību rotaļās, apvienojot soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos, notur līdzsvaru, pārvieto priekšmetus un pārvar šķēršļus, izvēloties darbības veidu atbilstoši situācijai, daudzveidīgi izmanto sīkās motorikas prasmes, apzinās savu dzimumu un ķermeņa neaizskaramību, ikdienā regulāri ievēro personīgo higiēnu, stāsta, kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto dažādās kustību aktivitātēs, piemēram, pārvietojoties ar velosipēdu.

11. Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principi ir šādi:

11.1. vienots audzināšanas un mācību process, kurā bērns praktiskā darbībā integrēti apgūst zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido vērtībās balstītus ieradumus;

11.2. galvenā mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Lai sasniegtu plānotos rezultātus, tā tiek īstenota:

11.2.1. visas dienas garumā;

11.2.2. telpās un ārā;

11.2.3. ietverot bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos un pedagoga mērķtiecīgi organizētu un netieši vadītu mācīšanos rotaļdarbībā;

11.2.4. nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu un bērna darbošanos atbilstoši individuālajām spējām;

11.3. bērns mācās iedziļinoties. Mācību procesā:

11.3.1. tiek izvirzīti skaidri mācīšanās mērķi un sasniedzamie rezultāti;

11.3.2. tiek piedāvāti daudzveidīgi uzdevumi un laiks darbību modelēšanai;

11.3.3. tiek nodrošināta atbalstoša un attīstoša atgriezeniskā saite un iespēja bērnam skaidrot darbību gaitu un domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu;

11.4. mācības bērnam ir personiski nozīmīgas. Mācību procesā tiek nodrošināta:

11.4.1. saistība ar viņa pieredzi un ikdienu un iesaiste lēmumu pieņemšanā par savu dzīvi;

11.4.2. iespēja interesēties un iesaistīties izglītības iestādes kultūras veidošanā, kopienā, valstī un pasaulē notiekošajos procesos un raudzīties nākotnē, izzinot un izvērtējot personiskajai un arī sabiedrības attīstībai un labklājībai nozīmīgus tematus;

11.5. tiek respektēta bērnu dažādība pēc dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu, kā arī novērtētas bērna individuālās spējas un talanti;

11.6. tiek nodrošinātas bērna individuālās vajadzības, ievērojot vides pieejamības principus, tādējādi palielinot ikviena bērna līdzdalības iespējas, kā arī veicinot savstarpējo dialogu un nodrošinot sadarbībā balstītu profesionālu atbalstu;

11.7. tiek īstenota bērna, pedagogu, vecāku vai bērna likumisko pārstāvju mērķtiecīga, atbalstoša, uz bērna mācīšanās un attīstības vajadzībām vērsta sadarbība, iesaistot vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās procesā un nodrošinot regulāru atgriezenisko saiti par bērna sniegumu un sasniegumiem;

11.8. mācību vide ir fiziski un emocionāli droša, atbalstoša un attīstoša, mainīga un pielāgota ikviena bērna mācīšanās un attīstības vajadzībām.

V. Pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipi

12. Mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir novērojumi par bērna darbību vai darba galarezultātu. Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa, kas bērnam un pedagogam nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti, kuras mērķis ir uzlabot mācīšanos un mācīšanu. Pedagogs periodiski informē bērna vecākus vai bērna likumisko pārstāvi par saviem novērojumiem.

13. Pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

13.1. atklātības un skaidrības princips – bērnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa snieguma vērtēšanas kritēriji;

13.2. metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus metodiskos vērtēšanas paņēmienus;

13.3. sistēmiskuma princips – bērna snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru, pamatotu un noteiktā secībā veidotu darbību kopums;

13.4. iekļaujošais princips – vērtēšanu pielāgo ikviena bērna dažādajām mācīšanās vajadzībām;

13.5. izaugsmes princips – mācību snieguma vērtēšanā, īpaši mācīšanās posma nobeigumā, tiek ņemta vērā individuālā mācību snieguma attīstība.

14. Mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot attiecīgajā mācību jomā noteiktos plānotos sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādē atbilstoši šajos noteikumos minētajiem pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipiem izstrādāto bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

15. Pirmsskolas izglītības apguves nobeigumā pedagogs novērtē un apraksta, kādi ir bērna sasniegumi attiecībā pret šajos noteikumos noteiktajiem obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem. Pedagogs rakstiski par to informē vecākus vai bērna likumisko pārstāvi.

VI. Noslēguma jautājumi

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumus Nr. 533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 129. nr.).

17. Izglītības iestāde, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir licencējusi pirmsskolas izglītības programmu, nodrošina tās īstenošanu atbilstoši attiecīgās pirmsskolas izglītības programmas paraugam.

18. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 21. novembra
noteikumiem Nr. 716

Pirmsskolas izglītības programmas paraugs

Izglītības programmas kods 0101 11 11

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi

1. Vispārējās pirmsskolas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) īstenošanas mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un veselības nostiprināšanu, kā arī nodrošināt sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Uzdevumi īstenojami atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

II. Izglītības saturs

2. Izglītības saturs ir noteikts valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās.

III. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns

3. Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam.

4. Izglītības programmu bērns apgūst līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai.

5. Izglītības programmu īsteno atbilstoši bērna spējām, interesēm, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna individuālos sasniegumus.

6. Organizējot pedagoģisko procesu, izglītības iestāde nodrošina:

6.1. atbalstošu vidi bērna un pedagoga sadarbībai;

6.2. iespēju iepazīt citus bērnus un pieaugušos, izprast kopīgo un atšķirīgo;

6.3. iespēju vērot pozitīvus bērnu un pieaugušo sadarbības paraugus, veidojot izpratni par vērtībām (piemēram, dzīvība (tai skaitā veselība), cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts) un tikumiem, kas minēti šajos noteikumos un normatīvajā aktā par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību;

6.4. iespēju līdzdarboties izglītības iestādes vides iekārtošanā un saudzēšanā, mācīties pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par konkrētām darbībām.

7. Atbilstoši pirmsskolas izglītības bērnu vecumposmam pirmsskolas izglītības obligātais saturs, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās (valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, veselība un fiziskā aktivitāte) ir veselums, ko īsteno rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.

8. Obligātā mācību satura īstenošanu plāno un organizē:

8.1. divos posmos. Laikposmā no 1. septembra līdz 31. maijam nodrošina mācību procesu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktā pirmsskolas izglītības obligātā satura īstenošanai un bērnam plānoto sasniedzamo rezultātu apguvei, laikposmā no 1. jūnija līdz 31. augustam nodrošina mācību procesu bērna vispusīgas attīstības un iepriekšējā laikposmā iegūto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu nostiprināšanai;

8.2. kā integrētas mācības par bērnam aktuālu tematu (laikposmā, ne īsākā par vienu mēnesi):

8.2.1. formulē tematam atbilstošu, konkrētu un bērnam saprotamu galveno ziņu un izvēlas kompleksus sasniedzamos rezultātus visās mācību jomās, nodrošinot zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu apguvi;

8.2.2. paredz savstarpēji saskaņotu sasniedzamo rezultātu apguvi pa nedēļām un nedēļas dienām;

8.2.3. katras dienas rotaļnodarbībā paredz aktivitātes bērna rotaļdarbībai atbilstošā vidē konkrētu sasniedzamo rezultātu apguvei;

8.2.4. bērna mācību snieguma pilnveidei atbilstoši viņa vajadzībām vai citu apstākļu ietekmē, ja nepieciešams, maina plānotos sasniedzamos rezultātus un aktivitātes;

8.3. nodrošinot bērnam iespēju katru dienu daļu no mācību satura apgūt ārpus telpām;

8.4. nodrošinot katru dienu regulāras fiziskās aktivitātes un veselību veicinošu ieradumu veidošanu;

8.5. iekļaujot dažādus pasākumus, piemēram, kas saistīti ar valsts svētkiem, gadskārtu ieražām un tradīcijām, lai sasniegtu obligātā mācību satura apguves plānotos rezultātus.

9. Pirmsskolas izglītības grupā, īstenojot arī speciālās pirmsskolas izglītības programmu, iekļauj bērnus ar speciālām vajadzībām, ievērojot normatīvo regulējumu un izstrādājot viņiem individuālu izglītības programmas apguves plānu.

10. Pirmsskolas mācību satura apguvi plāno un īsteno pirmsskolas pedagogs vai pirmsskolas pedagogs regulārā sadarbībā ar citiem speciālistiem, iesaistot vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās atbalstam.

11. Bērnu izglītības programmas apguvei uzņem un atskaita no tās atbilstoši normatīvajam regulējumam.

IV. Mācību vides raksturojums

12. Izglītības iestādes mācību vide gan telpās, gan tās teritorijā ir bērna attīstību un mācības veicinoša.

13. Izglītības iestādes fiziskā vide ir piemērota ikvienam bērnam, tai skaitā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vide ir droša, daudzfunkcionāla un ērta (bērni var darboties grupās un individuāli, ir iespēja organizēt mācību centrus vai organizatoriskās zonas, ir izvietotas bērniem saprotamas norādes un nodrošināta viegla piekļuve mācību līdzekļiem, priekšmetiem un vietām, kas veicina obligātā mācību satura apguves plānoto rezultātu sasniegšanu, ir vieta kustībām un atpūtai), estētiska, atbilst higiēnas normām un ir nodrošināta ar aprīkojumu daudzveidīgām kustību aktivitātēm izglītības iestādes teritorijā.

14. Sociāli emocionālā vide garantē drošību, rosina savstarpēju uzticēšanos un cieņu, vēlmi palīdzēt un savstarpēji atbalstīt mācīšanās procesā un personiskajās grūtībās. Atbilstoši bērna vajadzībām tiek veidotas speciālistu grupas, kas atbilstoši kompetencei sniedz pedagoģisko palīdzību un koordinē psiholoģisko un sociālo atbalstu, iesaistot bērna vecākus, pedagogus, speciālistus un citus izglītības iestādes darbiniekus.

V. Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

15. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipiem.

16. Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā izglītības iestāde iekļauj informāciju par vecāku vai bērna likumisko pārstāvju informēšanas biežumu, apjomu un veidu, kā arī par sadarbības formām ar vecākiem vai bērna likumiskajiem pārstāvjiem bērna attīstības veicināšanai.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

17. Izglītības iestādes dibinātājs (turpmāk – dibinātājs) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, nodrošina izglītības programmas īstenošanai atbilstošu pedagogu personālu.

18. Ņemot vērā izglītības iestādes grupu darba laiku un grupu skaitu, dibinātājs komplektē izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu un pedagogu atbalsta personālu.

19. Dibinātājs izveido izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla amatu vienības.

20. Izglītības programmas apguvi nodrošina no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

21. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo.

22. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai paredzēto valsts finansējumu dibinātājs sadala atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs vai Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē izglītības programmas privātās izglītības iestādēs. Pārējo pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

23. Pedagogu darba samaksu (tai skaitā apmaksājamo un papildus apmaksājamo darba stundu skaitu vienai amata vienībai nedēļā, kā arī darba samaksas apmēru) nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu.

24. Ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla darba samaksu veic no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

25. Higiēnas prasību ievērošanu un teritorijas, telpu, iekārtu un inventāra uzturēšanu kārtībā nodrošina izglītības programmas īstenotājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

26. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi pašattīstības un radošās darbības veicināšanai nodrošina dibinātājs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 21. novembra
noteikumiem Nr. 716

Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas paraugs

Izglītības programmas kods 0101 11 21

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi

1. Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) īstenošanas mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un veselības nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras apguvi un bērna sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Uzdevumi īstenojami atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

II. Izglītības saturs

2. Izglītības saturs ir noteikts valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās.

III. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns

3. Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam, nodrošinot atbalstošu vidi valsts valodas apguvei.

4. Izglītības programmu bērns apgūst līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai.

5. Izglītības programmu īsteno atbilstoši bērna spējām, interesēm, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna individuālos sasniegumus.

6. Organizējot pedagoģisko procesu, izglītības iestāde nodrošina:

6.1. atbalstošu vidi bērna un pedagoga sadarbībai;

6.2. iespēju iepazīt citus bērnus un pieaugušos, izprast kopīgo un atšķirīgo;

6.3. iespēju vērot pozitīvus bērnu un pieaugušo sadarbības paraugus, veidojot izpratni par vērtībām (piemēram, dzīvība (tai skaitā veselība), cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts) un tikumiem, kas minēti šajos noteikumos un normatīvajā aktā par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību;

6.4. iespēju līdzdarboties izglītības iestādes vides iekārtošanā un saudzēšanā, mācīties pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par konkrētām darbībām.

7. Atbilstoši pirmsskolas izglītības bērnu vecumposmam pirmsskolas izglītības obligātais saturs, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās (valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, veselība un fiziskā aktivitāte) ir veselums, ko īsteno rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.

8. Obligātā mācību satura īstenošanu plāno un organizē:

8.1. divos posmos. Laikposmā no 1. septembra līdz 31. maijam nodrošina mācību procesu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktā pirmsskolas izglītības obligātā satura īstenošanai un bērnam plānoto sasniedzamo rezultātu apguvei, laikposmā no 1. jūnija līdz 31. augustam nodrošina mācību procesu bērna vispusīgas attīstības un iepriekšējā laikposmā iegūto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu nostiprināšanai;

8.2. kā integrētas mācības par bērnam aktuālu tematu (laikposmā, ne īsākā par vienu mēnesi):

8.2.1. formulē tematam atbilstošu, konkrētu un bērnam saprotamu galveno ziņu un izvēlas kompleksus sasniedzamos rezultātus visās mācību jomās, nodrošinot zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu apguvi;

8.2.2. paredz savstarpēji saskaņotu sasniedzamo rezultātu apguvi pa nedēļām un nedēļas dienām;

8.2.3. katras dienas rotaļnodarbībā paredz aktivitātes bērna rotaļdarbībai atbilstošā vidē konkrētu sasniedzamo rezultātu apguvei;

8.2.4. bērna mācību snieguma pilnveidei atbilstoši viņa vajadzībām vai citu apstākļu ietekmē, ja nepieciešams, maina plānotos sasniedzamos rezultātus un aktivitātes;

8.3. nodrošinot bērnam iespēju katru dienu daļu no mācību satura apgūt ārpus telpām;

8.4. nodrošinot katru dienu regulāras fiziskās aktivitātes un veselību veicinošu ieradumu veidošanu;

8.5. iekļaujot dažādus pasākumus, piemēram, kas saistīti ar valsts svētkiem, gadskārtu ieražām, tradīcijām un etniskās kultūras apguvi, lai sasniegtu obligātā mācību satura apguves plānotos rezultātus.

9. Visā pirmsskolas izglītības posmā sekmē latviešu valodas apguvi integrētā mācību procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno pedagogu, speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku sadarbībā, kā arī lieto latviešu valodu ikdienas saziņā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei.

10. Īstenojot speciālo pirmsskolas izglītības programmu, pirmsskolas izglītības grupā, ievērojot normatīvo regulējumu, iekļauj bērnus ar speciālām vajadzībām un izstrādā viņiem individuālu izglītības programmas apguves plānu.

11. Pirmsskolas mācību satura apguvi plāno un īsteno pirmsskolas pedagogs vai pirmsskolas pedagogs regulārā sadarbībā ar citiem speciālistiem, iesaistot vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās atbalstam.

12. Bērnu izglītības programmas apguvei uzņem un atskaita no tās atbilstoši normatīvajam regulējumam.

IV. Mācību vides raksturojums

13. Izglītības iestādes mācību vide gan telpās, gan tās teritorijā ir bērna attīstību un mācības veicinoša.

14. Izglītības iestādes fiziskā vide ir piemērota ikvienam bērnam, tai skaitā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vide ir droša, daudzfunkcionāla un ērta (bērni var darboties grupās un individuāli, ir iespēja organizēt mācību centrus vai organizatoriskās zonas, ir izvietotas bērniem saprotamas norādes un nodrošināta viegla piekļuve mācību līdzekļiem, priekšmetiem un vietām, kas veicina obligātā mācību satura apguves plānoto rezultātu sasniegšanu, ir vieta kustībām un atpūtai), estētiska, atbilst higiēnas normām un ir nodrošināta ar aprīkojumu daudzveidīgām kustību aktivitātēm izglītības iestādes teritorijā.

15. Sociāli emocionālā vide garantē drošību, rosina savstarpēju uzticēšanos un cieņu, vēlmi palīdzēt un savstarpēji atbalstīt mācīšanās procesā un personiskajās grūtībās. Atbilstoši bērna vajadzībām tiek veidotas speciālistu grupas, kas atbilstoši kompetencei sniedz pedagoģisko palīdzību un koordinē psiholoģisko un sociālo atbalstu, iesaistot bērna vecākus, pedagogus, speciālistus un citus izglītības iestādes darbiniekus.

V. Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

16. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipiem.

17. Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā izglītības iestāde iekļauj informāciju par vecāku vai bērna likumisko pārstāvju informēšanas biežumu, apjomu un veidu, kā arī par sadarbības formām ar vecākiem vai bērna likumiskajiem pārstāvjiem bērna attīstības veicināšanai.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

18. Izglītības iestādes dibinātājs (turpmāk – dibinātājs) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, nodrošina izglītības programmas īstenošanai atbilstošu pedagogu personālu.

19. Ņemot vērā izglītības iestādes grupu darba laiku un grupu skaitu, dibinātājs komplektē izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu un pedagogu atbalsta personālu.

20. Dibinātājs izveido izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla amatu vienības.

21. Izglītības programmas apguvi nodrošina no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

22. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo.

23. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai paredzēto valsts finansējumu dibinātājs sadala atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs vai Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē izglītības programmas privātās izglītības iestādēs. Pārējo pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

24. Pedagogu darba samaksu (tai skaitā apmaksājamo un papildus apmaksājamo darba stundu skaitu vienai amata vienībai nedēļā, kā arī darba samaksas apmēru) nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu.

25. Ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla darba samaksu veic no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

26. Higiēnas prasību ievērošanu un teritorijas, telpu, iekārtu un inventāra uzturēšanu kārtībā nodrošina izglītības programmas īstenotājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

27. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi pašattīstības un radošās darbības veicināšanai nodrošina dibinātājs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 21. novembra
noteikumiem Nr. 716

Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs

Izglītības programmas kods: 0101 51 11, 0101 52 11, 0101 53 11, 0101 54 11, 0101 55 11, 0101 56 11, 0101 57 11, 0101 58 11, 0101 59 11

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi

1. Speciālās pirmsskolas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) īstenošanas mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un veselības nostiprināšanu, kā arī nodrošināt bērna sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Uzdevumi īstenojami atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

II. Izglītības saturs

2. Izglītības saturs ir noteikts valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās.

III. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns

3. Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam, nodrošinot atbalstošu vidi bērniem ar speciālām vajadzībām.

4. Bērns apgūst izglītības programmu līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai.

5. Izglītības programmu īsteno atbilstoši bērna spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim, interesēm, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna individuālos sasniegumus.

6. Pirmsskolas izglītības grupā iekļauj bērnus ar speciālām vajadzībām, ievērojot normatīvo regulējumu un izstrādājot viņiem individuālu izglītības programmas apguves plānu.

7. Izglītības programmas īstenošanas pamatā ir pedagogu un speciālistu mērķtiecīgs un padziļināts bērna spēju izvērtēšanas, izpētes un korekcijas darbs.

8. Organizējot pedagoģisko procesu, izglītības iestāde nodrošina:

8.1. mācību procesu, kas atbilst bērna spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim;

8.2. bērnam nepieciešamo pedagoģisko un psiholoģisko atbalstu;

8.3. pamatprasmju un darbības pieredzi, kas bērnam dod iespēju rīkoties gan zināmās, gan jaunās situācijās;

8.4. atbalstošu vidi bērna un pedagoga sadarbībai;

8.5. iespēju iepazīt citus bērnus un pieaugušos, izprast kopīgo un atšķirīgo;

8.6. iespēju vērot pozitīvus bērnu un pieaugušo sadarbības paraugus, veidojot izpratni par vērtībām (piemēram, dzīvība (tai skaitā veselība), cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts) un tikumiem, kas minēti šajos noteikumos un normatīvajā aktā par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību;

8.7. iespēju līdzdarboties izglītības iestādes vides iekārtošanā un saudzēšanā, mācīties pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par konkrētām darbībām.

9. Atbilstoši pirmsskolas izglītības bērnu vecumposmam pirmsskolas izglītības obligātais saturs, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās (valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, veselība un fiziskā aktivitāte) ir veselums, ko īsteno rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.

10. Obligātā mācību satura īstenošanu plāno un organizē:

10.1. divos posmos. Laikposmā no 1. septembra līdz 31. maijam nodrošina mācību procesu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktā pirmsskolas izglītības obligātā satura īstenošanai un bērnam plānoto sasniedzamo rezultātu apguvei, laikposmā no 1. jūnija līdz 31. augustam nodrošina mācību procesu bērna vispusīgas attīstības un iepriekšējā laikposmā iegūto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu nostiprināšanai;

10.2. kā integrētas mācības par bērnam aktuālu tematu (laikposmam, ne īsākam par vienu mēnesi):

10.2.1. formulē tematam atbilstošu, konkrētu un bērnam saprotamu galveno ziņu un izvēlas kompleksus sasniedzamos rezultātus visās mācību jomās, nodrošinot zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu apguvi;

10.2.2. paredz savstarpēji saskaņotu sasniedzamo rezultātu apguvi pa nedēļām un nedēļas dienām;

10.2.3. katras dienas rotaļnodarbībā paredz aktivitātes bērna rotaļdarbībai atbilstošā vidē konkrētu sasniedzamo rezultātu apguvei;

10.2.4. bērna mācību snieguma pilnveidei atbilstoši viņa vajadzībām vai citu apstākļu ietekmē, ja nepieciešams, maina plānotos sasniedzamos rezultātus un aktivitātes;

10.3. nodrošinot bērnam iespēju katru dienu daļu no mācību satura apgūt ārpus telpām;

10.4. katru dienu nodrošinot latviešu valodas mācību satura apguvi, regulāras fiziskās aktivitātes un veselību veicinošu ieradumu attīstību;

10.5. iekļaujot dažādus pasākumus, piemēram, kas saistīti ar valsts svētkiem, gadskārtu ieražām un tradīcijām, lai sasniegtu obligātā mācību satura apguves plānotos rezultātus.

11. Pirmsskolas mācību satura apguves plānošanu un īstenošanu nodrošina pirmsskolas pedagogs vai pirmsskolas pedagogs regulārā sadarbībā ar citiem speciālistiem, iesaistot vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās atbalstam.

12. Bērnu izglītības programmas apguvei uzņem un atskaita no tās atbilstoši normatīvajam regulējumam.

IV. Mācību vides raksturojums

13. Izglītības iestādes mācību vide gan telpās, gan tās teritorijā ir bērna attīstību un mācības veicinoša.

14. Izglītības iestādes fiziskā vide ir piemērota ikviena bērna vajadzībām, tai skaitā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vide ir droša, daudzfunkcionāla un ērta (bērni var darboties grupās un individuāli, ir iespēja organizēt mācību centrus vai organizatoriskās zonas, ir izvietotas bērniem saprotamas norādes un nodrošināta viegla piekļuve mācību līdzekļiem, priekšmetiem un vietām, kas veicina obligātā mācību satura apguves plānoto rezultātu sasniegšanu, ir vieta kustībām un atpūtai), estētiska, atbilst higiēnas normām un nodrošināta ar aprīkojumu daudzveidīgām kustību aktivitātēm izglītības iestādes teritorijā.

15. Sociāli emocionālā vide garantē drošību, rosina savstarpēju uzticēšanos un cieņu, vēlmi palīdzēt un savstarpēji atbalstīt mācīšanās procesā un personiskās grūtībās. Atbilstoši bērna vajadzībām tiek veidotas speciālistu grupas, kas atbilstoši kompetencei sniedz pedagoģisko palīdzību un koordinē psiholoģisko un sociālo atbalstu, iesaistot bērna vecākus, pedagogus, speciālistus un citus izglītības iestādes darbiniekus.

V. Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

16. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipiem.

17. Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā izglītības iestāde iekļauj informāciju par vecāku vai bērna likumisko pārstāvju informēšanas biežumu, apjomu un veidu, kā arī par sadarbības formām ar vecākiem vai bērna likumiskajiem pārstāvjiem bērna attīstības veicināšanai.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

18. Izglītības iestādes dibinātājs (turpmāk – dibinātājs) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, nodrošina izglītības programmas īstenošanai atbilstošu pedagogu personālu.

19. Ņemot vērā izglītības iestādes grupu darba laiku un grupu skaitu, dibinātājs komplektē izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu un pedagogu atbalsta personālu.

20. Dibinātājs izveido izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla amatu vienības.

21. Izglītības programmas apguvi nodrošina no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

22. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo.

23. Valsts finansējumu pedagogu darba samaksai dibinātājs sadala atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību vai Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē izglītības programmas privātās izglītības iestādēs.

24. Pedagogu darba samaksu (tai skaitā apmaksājamo un papildus apmaksājamo darba stundu skaitu vienai amata vienībai nedēļā, kā arī darba samaksas apmēru) nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu.

25. Ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla darba samaksu veic no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

26. Higiēnas prasību ievērošanu un teritorijas, telpu, iekārtu un inventāra uzturēšanu kārtībā nodrošina izglītības programmas īstenotājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

27. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi pašattīstības un radošās darbības veicināšanai nodrošina dibinātājs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 21. novembra
noteikumiem Nr. 716

Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs

Izglītības programmas kods: 0101 51 21, 0101 52 21, 0101 53 21, 0101 54 21, 0101 55 21, 0101 56 21, 0101 57 21, 0101 58 21, 0101 59 21

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi

1. Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) īstenošanas mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un veselības nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras apguvi un sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Uzdevumi īstenojami atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām.

II. Izglītības saturs

2. Izglītības saturs ir noteikts valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās.

III. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns

3. Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam, nodrošinot atbalstošu vidi bērniem ar speciālām vajadzībām un veicinot valsts valodas apguvi.

4. Bērns apgūst izglītības programmu līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai.

5. Izglītības programmas īstenošana notiek atbilstoši bērna spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim, interesēm, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna individuālos sasniegumus.

6. Organizējot pedagoģisko procesu, izglītības iestāde nodrošina:

6.1. mācību procesu, kas atbilst bērna spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim;

6.2. bērnam nepieciešamo pedagoģisko un psiholoģisko atbalstu;

6.3. pamatprasmju un darbības pieredzi, kas bērnam dod iespēju rīkoties gan zināmās, gan jaunās situācijās;

6.4. atbalstošu vidi bērna un pedagoga sadarbībai;

6.5. iespēju iepazīt citus bērnus un pieaugušos, izprast kopīgo un atšķirīgo;

6.6. iespēju vērot pozitīvus bērnu un pieaugušo sadarbības paraugus, veidojot izpratni par vērtībām (piemēram, dzīvība (tai skaitā veselība), cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts) un tikumiem, kas minēti šajos noteikumos un normatīvajā aktā par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību;

6.7. iespēju līdzdarboties izglītības iestādes vides iekārtošanā un saudzēšanā, mācīties pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par konkrētām darbībām.

7. Atbilstoši pirmsskolas izglītības bērnu vecumposmam pirmsskolas izglītības obligātais saturs, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās (valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, veselība un fiziskā aktivitāte) ir veselums, ko īsteno rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.

8. Obligātā mācību satura īstenošanu neatkarīgi no bērna vecuma plāno un organizē:

8.1. divos posmos. Laikposmā no 1. septembra līdz 31. maijam nodrošina mācību procesu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktā pirmsskolas izglītības obligātā satura īstenošanai un bērnam plānoto sasniedzamo rezultātu apguvei, laikposmā no 1. jūnija līdz 31. augustam nodrošina mācību procesu bērna vispusīgas attīstības un iepriekšējā laikposmā iegūto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu nostiprināšanai;

8.2. kā integrētas mācības par bērnam aktuālu tematu laikposmam, ne īsākam par vienu mēnesi:

8.2.1. formulē tematam atbilstošu, konkrētu un bērnam saprotamu galveno ziņu un izvēlas kompleksus sasniedzamos rezultātus visās mācību jomās, nodrošinot zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu apguvi;

8.2.2. paredz savstarpēji saskaņotu sasniedzamo rezultātu apguvi pa nedēļām un nedēļas dienām;

8.2.3. katras dienas rotaļnodarbībā paredz aktivitātes bērna rotaļdarbībai atbilstošā vidē konkrētu sasniedzamo rezultātu apguvei;

8.2.4. bērna mācību snieguma pilnveidei atbilstoši viņa vajadzībām vai citu apstākļu ietekmē, ja nepieciešams, maina plānotos sasniedzamos rezultātus un aktivitātes;

8.3. nodrošinot bērnam iespēju katru dienu daļu no mācību satura apgūt ārpus telpām;

8.4. nodrošinot katru dienu latviešu valodas mācību satura apguvi, regulāras fiziskās aktivitātes un veselību veicinošu ieradumu attīstību;

8.5. iekļaujot dažādus pasākumus, piemēram, kas saistīti ar valsts svētkiem, gadskārtu ieražām, tradīcijām un etniskās kultūras apguvi, lai sasniegtu obligātā mācību satura apguves plānotos rezultātus.

9. Visā pirmsskolas izglītības posmā sekmē latviešu valodas apguvi integrētā mācību procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno pedagogu, speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku sadarbībā, kā arī lieto latviešu valodu ikdienas saziņā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei.

10. Pirmsskolas mācību satura apguvi plāno un īsteno pirmsskolas pedagogs vai pirmsskolas pedagogs regulārā sadarbībā ar citiem speciālistiem, iesaistot vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās atbalstam.

11. Pirmsskolas izglītības grupā iekļauj bērnus ar speciālām vajadzībām, ievērojot normatīvo regulējumu un izstrādājot viņiem individuālu izglītības programmas apguves plānu.

12. Izglītības programmas īstenošanas pamatā ir pedagogu un speciālistu mērķtiecīgs un padziļināts bērna spēju izvērtēšanas, izpētes un korekcijas darbs.

13. Izglītības programmas apguvei bērnu uzņem un atskaita no tās atbilstoši normatīvajam regulējumam.

IV. Mācību vides raksturojums

14. Izglītības iestādes mācību vide gan telpās, gan tās teritorijā ir bērna attīstību un mācības veicinoša.

15. Izglītības iestādes fiziskā vide ir piemērota ikvienam bērnam, tai skaitā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vide ir droša, daudzfunkcionāla un ērta (bērni var darboties grupās un individuāli, ir iespēja organizēt mācību centrus vai organizatoriskās zonas, ir izvietotas bērniem saprotamas norādes un nodrošināta viegla piekļuve mācību līdzekļiem, priekšmetiem un vietām, kas veicina obligātā mācību satura apguves plānoto rezultātu sasniegšanu, ir vieta kustībām un atpūtai), estētiska, atbilst higiēnas normām un ir nodrošināta ar aprīkojumu daudzveidīgām kustību aktivitātēm izglītības iestādes teritorijā.

16. Sociāli emocionālā vide garantē drošību, rosina savstarpēju uzticēšanos un cieņu, vēlmi palīdzēt un savstarpēji atbalstīt mācīšanās procesā un personiskās grūtībās. Atbilstoši bērna vajadzībām tiek veidotas speciālistu grupas, kas atbilstoši kompetencei sniedz pedagoģisko palīdzību un koordinē psiholoģisko un sociālo atbalstu, iesaistot bērna vecākus, pedagogus, speciālistus un citus izglītības iestādes darbiniekus.

V. Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

17. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipiem.

18. Bērna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā izglītības iestāde iekļauj informāciju par vecāku vai bērna likumisko pārstāvju informēšanas biežumu, apjomu un veidu, kā arī par sadarbības formām ar vecākiem vai bērna likumiskajiem pārstāvjiem bērna attīstības veicināšanai.

VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

19. Izglītības iestādes dibinātājs (turpmāk – dibinātājs) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, nodrošina izglītības programmas īstenošanai atbilstošu pedagogu personālu.

20. Ņemot vērā izglītības iestādes grupu darba laiku un grupu skaitu, dibinātājs komplektē izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu un pedagogu atbalsta personālu.

21. Dibinātājs izveido izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla amatu vienības.

22. Izglītības programmas apguvi nodrošina no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

23. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas sedz dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmsskolas izglītības programmu izmaksu minimumu gadā uz vienu izglītojamo.

24. Pedagogu darba samaksai paredzēto valsts finansējumu dibinātājs sadala atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību vai Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē izglītības programmas privātās izglītības iestādēs.

25. Pedagogu darba samaksu (tai skaitā apmaksājamo un papildus apmaksājamo darba stundu skaitu vienai amata vienībai nedēļā, kā arī darba samaksas apmēru) nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu.

26. Ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla darba samaksu veic no dibinātāja finanšu līdzekļiem.

27. Higiēnas prasību ievērošanu un teritorijas, telpu, iekārtu un inventāra uzturēšanu kārtībā nodrošina izglītības programmas īstenotājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

28. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi pašattīstības un radošās darbības veicināšanai nodrošina dibinātājs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!