Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojums Nr. 213 "Grozījumi Nacionālajā gatavības plānā naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2017., Nr. 84 (5911) https://www.vestnesis.lv/op/2017/84.19

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 214

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. jūnija rīkojumā Nr. 310 "Par 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

27.04.2017., Nr. 84 (5911)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 213

Pieņemts: 25.04.2017.

OP numurs: 2017/84.19

2017/84.19
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 15 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 213

Rīgā 2017. gada 25. aprīlī (prot. Nr. 21 22. §)

Grozījumi Nacionālajā gatavības plānā naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā

1. Izdarīt Nacionālajā gatavības plānā naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010. gada 21. maija rīkojumu Nr. 283 "Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 83. nr.)) (turpmāk – plāns) šādus grozījumus:

1.1. sadaļā "Plānā lietotie termini":

1.1.1. izteikt terminus alfabēta secībā;

1.1.2. izteikt terminu "Juridiskais padomnieks" šādā redakcijā:

"Juridiskais padomnieks (LA) – Latvijas Jūras administrācijas norīkots eksperts, kas atbilstoši savai kompetencei sniedz rekomendācijas par administratīva un juridiska rakstura jautājumiem avārijas seku likvidācijas pasākumos, var būt arī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas eksperts;";

1.1.3. izteikt terminu "Negadījums" šādā redakcijā:

"Negadījums – notikums, tai skaitā smags negadījums saistībā ar iekārtu vai savienoto infrastruktūru jūrā, kas izraisījis vai draud izraisīt naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojumu jūrā;";

1.1.4. papildināt sadaļu ar terminu "Naftas izpētes un ieguves iekārta" (alfabēta secībā) šādā redakcijā:

"Naftas izpētes un ieguves iekārta – jebkura jūrā nostiprināta, peldoša vai stacionāra iekārta vai konstrukcija, kuru izmanto ogļūdeņražu izpētei un ieguvei vai ogļūdeņražu iekraušanai vai izkraušanai (turpmāk – iekārta);";

1.1.5. papildināt sadaļu ar terminu "Iekārtas operators" (alfabēta secībā) šādā redakcijā:

"Iekārtas operators – komersants, kuru licenciāts ir iecēlis, lai tas veiktu naftas nozares darbības jūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi;";

1.2. izteikt I sadaļu "Ievads" šādā redakcijā:

"I. Ievads

Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes seku likvidācija tiek organizēta saskaņā ar 1990. gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk – OPRC konvencija), 2000. gada Protokolu par gatavību, reaģēšanu un sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām (turpmāk – OPRC–HNS protokols), 1992. gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk – Helsinku konvencija), kā arī Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk – plāns).

Plāna mērķis ir noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu neparedzētas noplūdes gadījumā jūrā. Plāns nosaka trauksmes izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības un avārijas seku likvidācijas pasākumu secību naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu neparedzētas izplūdes gadījumā. Plāns ir piemērojams jebkuram negadījumam jūrā, kas izraisa vai draud izraisīt piesārņojumu Latvijas ūdeņos ārpus ostu akvatorijām.

Plāns izstrādāts atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijai, OPRC konvencijai, OPRC–HNS protokolam, 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada Protokolam (turpmāk – MARPOL konvencija), 1969. gada Starptautiskajai konvencijai par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvai 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK, kas pārņemta ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi".";

1.3. izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk – Krasta apsardze), likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos.";

1.4. izteikt 5. punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Lai nepieļautu īpaši jutīgu jūras un piekrastes rajonu piesārņošanu, izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, ir pieļaujama absorbentu vai tādu ķīmisko vielu izmantošana, kuras veicina naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu sadalīšanos un kurām ir veikts starptautisko un reģionālo ekonomisko organizāciju kompetento iestāžu novērtējums par to iedarbību uz Baltijas jūras vidi un cilvēka veselību.";

1.5. izteikt 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13. Kuģošanas līdzekļu vai iekārtu avārijas gadījumā Nacionālo bruņoto spēku vienības veic avārijas vietas un kuģošanas līdzekļu vai iekārtu norobežošanu ar peldošo aizsargbarjeru – bonām, iepriekš izvērtējot šīs rīcības lietderību MRCC komitejā.

14. Kuģošanas līdzekļa vai iekārtas glābšanas darbus, naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu turpmākas izplūdes novēršanu, kuģošanas līdzekļa noņemšanu no sēkļa un citus ar avāriju saistītos jautājumus MRCC komiteja risina pārrunu ceļā ar avarējušā kuģa kapteini vai iekārtas operatoru, klasifikācijas sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību, ņemot vērā šo organizāciju intereses.";

1.6. izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumos, kas atbilst II un III darbības līmenim, kā arī situācijās, kad ir apdraudētas citu Baltijas jūras piekrastes valstu intereses, MRCC komitejas norīkota MRCC Rīga amatpersona nosūta ziņojumu par piesārņojumu (POLREP) Helsinku komisijas rokasgrāmatā "Par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidācijā" minētajiem Starptautiskajiem sakaru centriem, tai skaitā Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) un Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (Emergency Response Coordination Centre, ERCC), izmantojot MRCC Rīga sakaru sistēmu.";

1.7. izteikt 26.2. apakšpunkta ievaddaļu un 26.2.1. un 26.2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"26.2. precizētais ziņojums par piesārņojumu, ko sagatavo atbildīgās personas (kuģa kapteinis, iekārtas operatora atbildīgā amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki vai cita operatīvās pārbaudes veicēja atbildīgā amatpersona), ietver šādu informāciju:

26.2.1. noplūdes vieta un laiks;

26.2.2. piesārņojuma avots – kuģošanas līdzekļa vai iekārtas nosaukums, pazīšanas signāls, karogs, kuģošanas līdzekļa vai iekārtas īpašnieks, reģistrācijas osta, kuģa tips un lielums, kravas tips, citu uz kuģošanas līdzekļa esošo piesārņotāju tips, to kopējais daudzums un novietojums;";

1.8. izteikt 27. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"27. Kad kuģošanas līdzeklis vai iekārta ir identificēta kā piesārņotājs, MRCC Rīga sākotnēji par to ievāc šādu informāciju:";

1.9. izteikt 27.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.2. kuģa Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) numurs;";

1.10. papildināt 28. punktu aiz vārda "līdzeklis" ar vārdiem "vai iekārta";

1.11. papildināt 39.3.3. apakšpunktu aiz vārda "līdzekli" ar vārdiem "iekārtas operatora atbildīgo amatpersonu";

1.12. papildināt 39.3.4. apakšpunktu aiz vārda "līdzekļa" ar vārdiem "iekārtas operatora atbildīgās amatpersonas";

1.13. papildināt 50.1. apakšpunktu aiz vārda "nosūta" ar vārdiem "elektroniski vai";

1.14. izteikt 76. punktu šādā redakcijā:

"76. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanā iesaistītās institūcijas nodrošina Helsinku komisijas (HELCOM) rekomendāciju izpildi par atbilstošas reaģēšanas jaudas nodrošināšanu un par valsts reaģēšanas jaudu izveidošanu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes gadījumā.";

1.15. aizstāt 79.8. apakšpunktā vārdus un skaitli "rekomendācijas 20/5 prasībām "Minimālās naftas noplūdes seku likvidācijas jaudas naftas terminālos"" ar vārdiem "rekomendācijas prasībām par minimālo naftas noplūdes seku likvidācijas jaudu naftas termināļos";

1.16. izteikt 80. punktu šādā redakcijā:

"80. Latvijas Jūras administrācija piesārņojuma gadījumā jūrā darbojas kā eksperts un padomdevējs kuģošanas drošības, negadījumā iesaistītā kuģa apkalpes, pasažieru drošības un kuģa tehniskā stāvokļa novērtēšanas jautājumos un citos ar kuģošanas drošību saistītos jautājumos.";

1.17. aizstāt 94. punktā vārdus "un kuģu kapteiņu" ar vārdiem "kuģu kapteiņu un iekārtas operatora atbildīgās amatpersonas";

1.18. izteikt plāna 2. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.19. izteikt plāna 4. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 10 darbdienu laikā iesniegt precizēto plānu Valsts kancelejā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 25. aprīļa
rīkojumam Nr. 213

"2. pielikums
Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai
kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā

Novērotā piesārņojuma ziņojums par piesārņotājiem un likvidējamām noplūdēm

1. Valsts  
2. Dienests  
3. Datums  
4. Novērošanas laiks (UTC)  
5. Piesārņojums:  
5.1. nafta, bīstama vai kaitīga viela  
5.2. ģeogrāfiskās koordinātas  
5.3. atnests no  
5.4. garums (km)  
5.5. platums (km)  
6. Bīstamās vai kaitīgās vielas veids
(gaistošs, grimstošs, šķīstošs, peldošs)
 
7. Ar naftas produktiem noklātā platība (km2)  
8. Naftas produktu krāsa atbilstoši 1983. gada Bonnas līguma vadlīnijām par naftas izskata kodu (Bonn Agreement Oil Appearance Code, BAOAC kods) (% plankuma platības):
8.1. sudraboti pelēka bez izteiktām krāsainības pazīmēm  
8.2. atspīd varavīksnes krāsās  
8.3. zila vai metāliska  
8.4. brūna ar atsevišķiem melniem plankumiem, kas, ūdenim viļņojoties, nepārtrūkst  
8.5. tumši brūna, melna  
9. Piesārņojuma novērtētais daudzums (m3)  
10. Atklāts (ar attālas novērošanas ierīcēm/vizuāli)  
11. Vajadzība likvidēt sekas (jā/nē)  
12. Laikapstākļi:
12.1. vēja virziens  
12.2. vēja ātrums (mezglos)  
12.3. viļņu augstums (metros)  
12.4. straumes virziens  
13. Iespējamais piesārņotājs:
13.1. novērota izgāšana (jā/nē)  
13.2. kuģis, naftas izpētes un ieguves iekārta, t. sk. stacionāra vai peldoša platforma, cits objekts  
13.3. nosaukums  
13.4. valstspiederība  
13.5. pieraksta osta  
13.6. virsbūves krāsa  
13.7. dūmvada marķējums  
13.8. iegrime  
13.9. atrašanās vieta  
13.10. kustības virziens  
13.11. ātrums  
14. Uzņemtās fotogrāfijas (jā/nē)  
15. Radiosakari ar iespējamo piesārņotāju (rezultāti)  
16. Ierašanās osta  
17. Citi kuģi apkaimē (nosaukumi)  
18. Paņemti paraugi (jā/nē)  
19. Piezīmes, cita informācija  
20. Novērotāja vārds  

 

Paraksts   "  

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada  25. aprīļa
rīkojumam Nr. 213

"4. pielikums
Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai
kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā

Starptautiskā sadarbība

1992. gada konvencija "Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību" (turpmāk – Helsinku konvencija) ir fundamentāls starptautiskas tiesiskas sadarbības pamats starp Baltijas jūras piekrastes valstīm jūras piesārņojuma novēršanā.

Šajā konvencijā un tās rekomendācijās ir noteikti starptautiskās sadarbības noteikumi un procedūras naftas noplūdes pasākumiem Baltijas jūrā, kuri ietverti Helsinku komisijas rokasgrāmatā "Par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidācijā" (Manual On Co-Operation In Combatting Marine Pollution (I sējums), Manual On Co-Operation In Response To Marine Pollution (II sējums), Manual On Co-Operation In Response To Pollution Incidents On The Shore (III sējums)).

– Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma 1. noteikumu līgumslēdzējas puses uzņemas uzturēt spēju reaģēt uz piesārņojuma gadījumiem, kas apdraud Baltijas jūras vidi. Šai spējai jāietver pienācīgs aprīkojums, kuģi un darbaspēks, kas sagatavots darbībai piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā.

– Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma 4. noteikumu līgumslēdzējām pusēm, cik vien drīz iespējams, divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras reģioniem, kuros tām jānodrošina novērošana un jāveic pretpasākumi, tiklīdz noticis piesārņojums vai pastāv nozīmīgi piesārņojuma draudi.

– Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma 7. noteikumu līgumslēdzējai pusei pēc piesārņojuma gadījuma tās reaģēšanas reģionā jāveic nepieciešamais stāvokļa novērtējums un vajadzīgie pasākumi, lai novērstu vai mīkstinātu potenciālā piesārņojuma sekas. Ja pastāv iespēja, ka noplūdes rezultātā radies naftas, bīstamo un kaitīgo vielu plankums iedreifēs citas līgumslēdzējas puses reaģēšanas reģionā, šī puse bez kavēšanās jāinformē par stāvokli un par vajadzīgajiem pasākumiem.

– Saskaņā ar Helsinku konvencijas VII pielikuma 8. noteikumu līgumslēdzēja puse, kas veic pasākumus jūrā, lai novērstu vai mīkstinātu naftas noplūdes sekas, ir tiesīga prasīt citu līgumslēdzēju pušu palīdzību. Līgumslēdzējas puses pēc labākās gribas sniedz šādu palīdzību. Tās atvieglo naftas noplūdes pasākumos iesaistīto kuģošanas līdzekļu, lidaparātu, personāla, kravas, materiālu un aprīkojuma transportēšanu un pārvietošanos iekšā, ārā un cauri to teritorijām.

Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) kuģu palīdzību prasa atbilstoši EMSA vadlīnijās "EMSA Network of Stand-by Oil Spill Response Vessels - User Guide" noteiktajai procedūrai.

Vispārējās rīcības vadības atbildīgā amatpersona ir MRCC komitejas vadītājs. Viņam palīdz sakaru virsnieki no asistējošajām valstīm un nacionālās vai reģionālās sadarbības institūcijas pārstāvis, kurš darbojas kā padomnieks.

Atbildīgā komandiera rīcības vadības un komandstruktūras pakļautībā izveido taktisko komandu notikuma vietā (parasti jūrā kopīgu operāciju gadījumā) un norīko virsvadības komandieri notikuma vietā (SOSC) no vadošās valsts (turpmāk – virsvadības komandieris). Vadošās valsts un asistējošo valstu operatīvo grupu kontingents ir pakļauts katras valsts nacionālajam komandierim notikuma vietā (NOSC) (turpmāk – nacionālais komandieris). Nacionālais komandieris (NOSC) darbojas virsvadības komandiera (SOSC) pakļautībā.

Speciālo vienoto funkciju un atsevišķo vienību vadītāji ir tiešā atbildīgā nacionālā komandiera (NOSC) un virsvadības komandiera (SOSC) pakļautībā. Piemēram, izlūkošanas vai transportlidojumus koordinē rīcības vadība vai speciāls lidojumu koordinators.

Rīcības vadlīnijas

Latvijai kā vadošajai valstij jānodrošina:

– ārzemju palīgvienībām vajadzīgais administratīvais, rīcības un stratēģiskais atbalsts;

– skaidri definēti uzdevumi katrai vienībai, praktiskas sadarbības organizācija starp vienībām no dažādām valstīm;

– visu vienību laba informētība par vispārējo stāvokli;

– cieša saikne ar asistējošo valstu komandstruktūrām, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu iespēju ārvalstu palīgvienības nodot nacionālajai komandstruktūrai.

Darbības ziņā patstāvīgām ārvalstu palīgvienībām, cik vien iespējams, jāuzdod katrai savi uzdevumi noteiktos ģeogrāfiskos apvidos. Uzdevumu izpilde jākomandē attiecīgajam nacionālajam komandierim (NOSC), kuram pastāvīgi jāuztur cieši radiosakari ar virsvadības komandieri (SOSC).

Ja nepieciešams, dažādas operatīvās vienības iespējams uz laiku nodot citu nacionālo komandieru (NOSC) rīcībā un pakļautībā.

Ja palīdzību sniedz aprīkojuma vai darbības ziņā nepatstāvīgu vienību formā, tad vadošās valsts rīcības vadība vai taktiskā komanda atbild par šīs vienības vai aprīkojuma integrēšanu seku likvidācijas pasākumos.

Piesārņojumam šķērsojot kaimiņvalsts reaģēšanas reģiona robežu, rīcības vadība un kontrole (t. i., vadošās valsts funkcijas) tiek nodota tai valstij, kuras reaģēšanas reģionā atrodas piesārņojuma pamatmasa.

Rīcības vadības nodošanas laika grafiks jāapspriež abu valstu pārrunās, ņemot vērā vispārējo ainu un visas tās attīstības ievirzes.

Ieinteresētās valstis nolemj, kāds vienību skaits un aprīkojuma daudzums tiks nodots jaunās vadošās valsts rīcībā un kā tiks turpināti seku likvidācijas pasākumi.

Līgumslēdzēju pušu avārijas gatavības organizācijas pastāvīgi informē cita citu par piesārņojuma gadījumiem, apmēriem un vietu un par veiktajiem pasākumiem un to efektivitāti.

Attiecībā uz darbībām pierobežas apvidos kaimiņvalstis konsultējas, ņemot vērā prioritātes un resursu atbilstību.

Pastāv iespēja, ka ķīmisko reaģentu lietošana skars kaimiņvalstu intereses, tāpēc par šādu ķīmisko vielu izmantošanu tiek pieņemts lēmums tikai tad, kad ņemts vērā kaimiņvalstu viedoklis par to izmantošanu.

Latvija kā vadošā valsts uzsāk noplūdes izmeklēšanu pati savā reaģēšanas reģionā un ziņo par šīs izlūkošanas rezultātiem citām līgumslēdzējām pusēm, kuru reaģēšanas reģions ar to robežojas. Ja plankums izplatās pa diviem vai vairākiem reaģēšanas reģioniem, līgumslēdzēju pušu avārijas organizācijas, kuru reaģēšanas reģionus ietekmē piesārņojums, vienojas par noplūdes apvidus saskaņotu izmeklēšanu, lai izlūkošana nedublētos.

Krasta apsardze, ja nepieciešams, kontaktējas ar ekspertiem no citām valstīm par reaģēšanu uz bīstamo vai kaitīgo vielu savākšanu un transportēšanu (piemēram, Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) izveidotajā tīmeklī MAR-ICE Network, kur operatīvi var iegūt informāciju no ķīmiskās industrijas ekspertiem par reaģēšanu uz ķīmisko piesārņojumu Eiropas Savienības ūdeņos). EMSA atbalstu lūdz, izmantojot Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānismu vai tieši, sazinoties ar Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru (ERCC).

Sakaru vadlīnijas

Piesārņojuma seku likvidācijas gadījumos, kad tiek iesaistītas divas vai vairākas līgumslēdzējas puses, tās ir tiesīgas norīkot ne vairāk kā divus sakaru virsniekus uz attiecīgajiem par seku likvidācijas pasākumiem atbildīgajiem nacionālajiem centriem.

Sakaru virsnieku apmaiņa nav atkarīga no tā, vai seku likvidācijas operācijas tiek veiktas tikai ar nacionālajiem resursiem vai iesaistot aizdotu aprīkojumu un ar citu līgumslēdzēju pušu cilvēkresursiem.

Sakaru virsniekiem ir tiesības piedalīties sanāksmēs un konferencēs par seku likvidācijas operācijām, ja vien runa nav par šauri iekšējām valsts interesēm.

Sakaru virsnieki, ja aplūkojamais jautājums attiecas uz viņu valsts teritoriju, sanāksmju laikā sniedz ieteikumus un paziņojumus par jautājumiem, kas skar tieši seku likvidāciju, resursu sadalījumu utt.

Uz sakaru virsniekiem attiecas tās pašas diskrēcijas saistības, kas uz paša centra personālu, bet tiem nav ierobežojumu attiecībā uz ziņojumu saturu savām nacionālajām valsts pārvaldes institūcijām.

Sakaru virsniekiem nav administratīvu saistību pret tos uzņēmušo valsti, izņemot tās, ko uzņēmusī valsts izvirzījusi pašai centrāles funkcionēšanai. Sakaru virsniekam pašam jāgādā par savu izmitināšanu, ēdināšanu utt. Sakaru virsniekam iespēju robežās nodrošina pieeju tālrunim un telefaksam. Sakaru virsnieka funkcijas ir divpusējas, lai viņa pārstāvētā valsts spētu informēt par savu viedokli un vēlmēm, īpaši gadījumos, kas prasa vienotu rīcību vai aizdotu aprīkojumu. Šai divkanālu funkcijai ir neatsverama nozīme.

Sakaru virsnieki ar savām nacionālajām valsts pārvaldes institūcijām koordinē izlūkošanas aktivitātes ar lidmašīnām un helikopteriem, novēršot funkciju pārklāšanos.

Ja divas valstis, kuras skāris tas pats piesārņojums, izlemj neizmantot sakaru virsniekus, tām noteikti jāapmainās ikdienas ziņojumiem.

Virsvadības komandieris (SOSC) un nacionālais komandieris (NOSC) sazinās pēc vajadzības."

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!