• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 14. februāra rīkojums Nr. 78 "Par konceptuālo ziņojumu "Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2017., Nr. 37 (5864) https://www.vestnesis.lv/op/2017/37.17

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 37

Par Ulda Lielpētera pārcelšanu

Vēl šajā numurā

17.02.2017., Nr. 37 (5864)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 78

Pieņemts: 14.02.2017.

Stājas spēkā: 14.02.2017.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2017/37.17

2017/37.17
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 14 Pēdējās nedēļas laikā 10 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 78

Rīgā 2017. gada 14. februārī (prot. Nr. 7 41. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās" ietverto risinājuma IIA variantu (turpmāk – risinājuma IIA variants).

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju risinājuma IIA varianta ieviešanā.

3. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2018. gada 1. februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā risinājuma IIA varianta īstenošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus.

4. Jautājumu par risinājuma IIA varianta īstenošanai nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 03.01.00 "Tiesu administrēšana" 2019. gadam 18 193 euro apmērā un budžeta apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" 2019. gadam 72 915 euro apmērā (nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Tieslietu ministrijas resorā) un 2020. gadā un turpmākajiem gadiem 21 740 euro apmērā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām.

5. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2025. gada 1. janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā izvērtēta ieviestā advokātu procesa darbība piecu gadu periodā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

(Ministru kabineta
2017. gada 14. februāra
rīkojums Nr. 78)

KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS
Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās

Satura rādītājs

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. PROBLĒMAS DEFINĒJUMS UN IEVIEŠAMO IZMAIŅU NEPIECIEŠAMĪBA

2.1. Spēkā esošais regulējumS

2.2. Identificētā problemātika

2.3. Tiesu noslodze un lietu izskatīšanas ilgums

III. PIEDĀVĀTO RISINĀJUMU IETEKMES IZVĒRTĒJUMS UZ INDIVĪDA TIESĪBU IEROBEŽOJUMU UZ TAISNĪGU TIESU

3.1. Ierobežojuma uz brīvu pieeju tiesai pieļaujamība:

3.2. Ierobežojuma uz brīvu pieeju tiesai izvērtējums:

3.3. Ārvalstīs pastāvošais regulējums

3.4. Advokātu iesaistes apjoms Francijā un Vācijā

IV. RISINĀJUMU IETEKME UZ VALSTS GARANTĒTĀS JURIDISKĀS PALĪDZĪBAS NODROŠINĀŠANAS IESPĒJĀM

4.1. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamība

4.2. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības risinājums

4.3. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanas risinājums

V. PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI UN TO IETEKMES IZVĒRTĒJUMS

5.1. Piedāvāto advokātu procesa variantu apraksts

5.2. Advokātu procesa variantu izvērtējums uz tiesvedības procesa efektivitāti un kvalitāti

5.3. Tiesnešu un to palīgu viedoklis par advokātu iesaistes palielināšanu

5.4. Darba grupā deleģēto pārstāvju viedoklis par advokātu iesaistes palielināšanu

5.5. Sabiedrības viedoklis par advokātu iesaisti civilprocesā

5.5.1. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra veiktās aptaujas rezultāti:

5.5.2. Tieslietu ministrijas izstrādātās aptaujas anketas, kas tika izplatītas pilsētas (rajona) tiesās un apgabaltiesās civillietu dalībniekiem un Juridiskās palīdzības administrācijā juridiskās palīdzības saņēmējiem, rezultāti:

5.5.3. Tieslietu ministrijas izstrādātās aptaujas anketas (ievietota Tieslietu ministrijas mājaslapā) rezultāti:

5.6. Uzņēmēju viedoklis par advokātu iesaisti civilprocesā

5.7. Datu par advokātu dalību tiesvedības procesos apkopojums

VI. NORMATĪVO AKTU UZSKAITĪJUMS, KUROS VEICAMI GROZĪJUMI

VII. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

VIII. IETEKME UZ KONKURENCI

PIELIKUMI

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. […] Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

"Nenoliedzami tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā, un nerimstas apgalvojumi par neefektīviem tiesu procesiem un no tā izrietošajām problēmām".1 Advokātu iesaistes paplašināšanas civilprocesā mērķis ir stiprināt Satversmē nostiprinātās tiesības, nodrošinot pienācīgu tiesu sistēmas darbību, un attiecīgi – ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Saskaņā ar Advokatūras likuma 3.pantu advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības. Advokāts, nododot zvērestu, kļūst par tiesu sistēmai piederīgu personu un apņemas aizsargāt tiesā personu tiesības sabiedriskās labklājības interesēs un to vārdā.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējs, pamudinot personas saņemt juridisko palīdzību tieši no personas, kurai ir atbilstoša kvalifikācija, var ievērojami samazināt to gadījumu skaitu, kad tiesību aizsardzības līdzekļi tiesā netiek izmantoti pietiekami pareizi vai prasmīgi, kā arī uz sacīkstes principa balstīta tiesas procesa sekmēt taisnīgāka iznākuma panākšanu. Kvalificētas juridiskās palīdzības nodrošināšanā advokatūras institūtam ir liela nozīme, jo advokāts ir ne tikai pārstāvis, kura uzdevums ir atvietot procesa dalībnieku tiesā un sasniegt sava pilnvardevēja noteikto galamērķi, bet vienlaikus arī tiesībaizstāvis.2 Kvalificēta juridiskā palīdzība sekmē ne vien tās personas tiesību aizsardzību, kurai šī palīdzība tiek sniegta, bet arī visa tiesas procesa taisnīgu un efektīvu norisi.3

Tādējādi viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu, ir advokātu lomas palielināšana, piemēram, veicinot personas izvēlēties advokātu kā pārstāvības īstenotāju civilprocesā. Tieši advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot likumu regulējumu un tiesvedības procesu, var nodrošināt lietu izskatīšanas kvalitāti, ātrumu un efektivitāti.

Ar 2014.gada 4.janvāra grozījumiem Civilprocesa likuma 82.pantā likumdevējs ir iedibinājis zināmu virzību uz advokātu procesa konceptu. Ar šiem grozījumiem tika sašaurināts to personu loks, kuras ir tiesīgas vest lietu kasācijas instances tiesā. Proti, fizisko un juridisko personu lietas kasācijas instancē ved pašas vai ar advokāta starpniecību.4

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.78 (prot. Nr.7 34§) 2015.gada 16.februārī apstiprinātajā Valdības rīcības plānā "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (turpmāk – VRP) tika ietverts uzdevums Tieslietu ministrijai (141.punkts) turpināt tiesu sistēmas reformu un tiesu darba efektivizāciju, apvienojot tiesu teritorijas, noslēdzot pāreju uz tīro tiesu instanču sistēmu civillietās un turpinot procesuālo normu pilnveidi tiesvedības termiņu saīsināšanai un tiesvedības procesa kvalitātes celšanai. Minētais uzdevums ietver pasākumu – veikt izpēti advokātu iesaistei atsevišķās civillietu kategorijās, lai veidotu optimāli funkcionējošu un sabiedrībai augsti lietderīgu tiesas procesa modeli, kas nodrošinātu kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku strīda risinājumu, vienlaikus samazinot arī tiesu noslodzi, un nepieciešamības gadījumā – izstrādāt konceptuālu ziņojumu (turpmāk – Ziņojums) par advokātu procesa iespējamo ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās5.

Lai nodrošinātu VRP ietvertā pasākuma izpildi, tieslietu ministrs ar 2015.gada 6.februāra rīkojumu Nr.1-1/57 "Par patstāvīgās darba grupas izveidošanu saistībā ar advokātu procesa ieviešanu" izveidoja darba grupu (turpmāk – darba grupa), kuras sastāvā iekļauti ministriju, valsts iestāžu, akadēmiskā sektora, tiesu varas, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Darba grupai tika izvirzīts uzdevums izstrādāt advokātu procesa modeļa iespējamos variantus, kuru pamatā būtu efektīvi funkcionējošs un sabiedrībai augsti lietderīgs risinājums, nodrošinot kvalitatīvāku un ātrāku strīdu risināšanu tiesā, vienlaikus samazinot arī tiesu noslodzi.

Darba grupa izstrādāja piecus advokātu procesa variantus, no kuriem četri ir vērsti uz iespējamām izmaiņām, paredzot plašāku advokātu iesaisti civillietās.

Konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti šādi varianti:

I variants paredz, ka advokāts nodrošina dokumentu sastādīšanu, bet pārstāvību tiesas sēdē īsteno puse pēc izvēles "pati" vai ar advokāta starpniecību. Piedāvātais risinājums ieviešams no pirmās instances tiesas (turpinās otrās instances tiesā) šādās civillietu kategorijās:

– lietās par akcionāru un dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu;

– lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu (piemēram, lietas, kas saistītas ar īpašuma tiesību atzīšanu; īpašumtiesību dzēšanu; valdījuma iegūšanu, turpināšanu un izbeigšanu; īpašumtiesību aprobežošanu (servitūts); reālnastu nodibināšanu un izbeigšanu; prasības par īpašumtiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā; u.c.);

– lietās, kurās ir strīds, kas izriet no saistību tiesībām, un kurās prasības summa pārsniedz 150 000 euro.

II variants paredz, ka dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu puse pēc izvēles nodrošina "pati" var ar advokāta starpniecību. Piedāvātais risinājums ieviešams no pirmās instances tiesas (turpinās otrās instances tiesā) I variantā norādītajās civillietu kategorijās.

IIA variants, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta komitejas sēdē nolemto – skat.zemāk.

III variants paredz, ka advokāts nodrošina dokumentu sastādīšanu, bet pārstāvību tiesas sēdē īsteno puse pēc izvēles "pati" vai ar advokāta starpniecību. Piedāvātais risinājums ieviešams visā otrās instances tiesā, izņemot šādās civillietu kategorijās:

– lietas, kas skatāmas sevišķās tiesāšanās kārtībā (Civilprocesa likuma sestā sadaļa (piemēram, prasības par adopcijas atcelšanu, prasības par juridiska fakta konstatēšanu, fizisko personu maksātnespējas procesa lietas u.c.));

– lietas, kas saistītas ar ģimenes tiesībām (piemēram, laulības šķiršana, prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, par saskarsmes tiesību noteikšanu u.c.);

– darba tiesību strīdi;

– mazā apmēra prasības;

IV variants paredz, ka dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu puse pēc izvēles nodrošina "pati" var ar advokāta starpniecību. Piedāvātais risinājums ieviešams visā otrās instances tiesā, izņemot III variantā norādītajās civillietu kategorijās.

V variants paredz saglabāt spēkā esošo regulējumu.

Izstrādātā Ziņojuma sabiedriskā apspriešana ir nodrošināta, īstenojot domu apmaiņu ārpus darba grupas ietvara (piemēram, atspoguļojot atsevišķu juristu, akadēmiskā sektora, tiesnešu un citu institūciju pārstāvju viedokļus žurnālā "Jurista Vārds"6), kā arī ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes nodrošinātā pētījuma par "Sabiedrības uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā"7 un "Uzņēmēju uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā"8 starpniecību un darba grupas iniciatīvu ar anketas starpniecību aptaujājot tiesnešus un to palīgus, kā arī pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas ar anketu starpniecību aptverts plašs sabiedrības loks (iegūtie rezultāti atspoguļoti Ziņojumā). Advokātu procesa jautājums tostarp ir apspriests vairākās divpusējās tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Arī Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas locekļi ir iepazīstināti ar Ziņojumā izstrādātajiem advokātu procesu variantiem un ir pauduši konceptuālu atbalstu tālākai advokātu procesa virzībai. Papildu norādāms, ka arīdzan Tieslietu padome ir paudusi konceptuālu atbalstu advokātu procesa tālākai virzībai, atbalstot tā ieviešanu no pirmās instances tiesas atsevišķās civillietu kategorijās.

Tādējādi ir apzināts plašs subjektu loks, uzklausot atšķirīgus viedokļus par advokātu procesa ieviešanu kopumā, piemēram, par tā ieviešanas ātrumu, tvērumu, no kuras instances, u.tml. Var rezumēt, ka vairums no uzklausītajiem (t.i. no tiesnešu, nevalstisko organizāciju pārstāvju, sabiedrības locekļiem, uzņēmēju u.c. vidus) advokātu procesam ir pauduši konceptuālu atbalstu. Tomēr ar piebildi, ka advokātu procesa ieviešanai ir jānotiek pakāpeniski un ar sākotnēji minimālām izmaiņām. Attiecīgi tālāka virzība uz plašāku advokātu procesu ir pieļaujama pie nosacījuma, ja tā ir pamatota ar pozitīvu vērtējumu par ieviestā advokātu procesa darbību un tā sasniegtajiem rezultātiem.

Skrupulozi izvērtējot visu iesaistīto pušu izteiktos viedokļus, kā arī, ņemot vērā katra Ziņojumā iztirzātā advokātu procesa varianta tiesisko izvērtējumu, Tieslietu ministrija secināja, ka tālākai virzīšanai atbalstāms būtu advokātu procesa II variants.

Izskatot Tieslietu ministrijas sagatavoto Ziņojumu Ministru kabineta komitejas (turpmāk – MKK) 2016.gada 5.decembra sēdē, tika nolemts atbalstīt sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu un Ziņojumu, kuri tālākai virzīšanai paredzēja advokātu procesa II variantu, tomēr šo II advokātu procesa variantu, neattiecinot uz lietām, kurās ir strīdi par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā MKK nolemto, Tieslietu ministrija ir precizējusi un tālākai virzīšanai piedāvā advokātu procesa IIA variantu, kas paredz, ka dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu puse pēc izvēles nodrošina "pati" vai ar advokāta starpniecību. Piedāvātais risinājums ieviešams no pirmās instances tiesas (turpinās otrās instances tiesā) šādās civillietu kategorijās:

– lietās par akcionāru un dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu;

– lietās, kurās ir strīds, kas izriet no saistību tiesībām, un kurās prasības summa pārsniedz 150 000 euro.

IIA variants, kas saskaņā ar MKK nolemto tiek piedāvāts tālākai virzīšanai, tāpat kā iepriekš tālākai virzīšanai piedāvātais II variants, paredz pakāpenisku virzību uz advokātu procesu ar pēc iespējas mazāku personu tiesību ierobežojumu uz brīvu pieeju tiesai. Tāpat kā II variants, arī IIA variants paredz pusēm lielāku izvēles rīcības brīvību (atšķirībā no I un III varianta), proti, dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvību tiesas sēdē īstenošanu persona (puse) pēc izvēles nodrošina "pati" vai ar advokāta starpniecību, IIA variants ieviešams vien atsevišķās civillietu kategorijās (ar nelielu kopējo lietu skaitu) (atšķirībā no III un IV varianta) un tikai sarežģītos civillietu strīdos, kuros ir nepieciešamas specifiskas zināšanas (gadā vidēji 300 lietas1.instancē 9) un IIA variants ieviešams no pirmās instances tiesas, tādējādi nodrošinot ietekmi uz tiesvedības procesa efektivitāti un kvalitāti kopumā.

II. PROBLĒMAS DEFINĒJUMS UN IEVIEŠAMO IZMAIŅU NEPIECIEŠAMĪBA

Viens no tiesiskas valsts pamatelementiem ir stipra un neatkarīga tiesu vara, kā arī efektīvs tiesas process. Civilprocess aptver vairākus elementus, kas saistīti ar tiesvedības procesa efektivitātes un kvalitātes veicināšanu. Savukārt prakse liecina, ka likumdevējam ir nepieciešams apsvērt tālejošākus uzlabojumus, kuri nodrošinātu pilnvērtīgāka rezultāta sasniegšanu.

2.1. Spēkā esošais regulējums

Advokātu iesaistes apjoms Kriminālprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Civilprocesa likumā regulēts atšķirīgi, proti:

Civilprocesā kopš 2014.gada 4.janvāra – fizisko personu un juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.10 Pirmās un otrās instances tiesā fiziskās personas un juridiskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību (attiecībā uz pilnvarojamo pārstāvju loku – ierobežojums nepastāv).11 Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru, bet juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu. Nedz fizisko personu, nedz juridisko personu piedalīšanās civilprocesā neatņem pusēm tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

Advokāts civilprocesā var piedalīties gan kā juridiskās palīdzības sniedzējs, gan kā pilnvarots pārstāvis.12 Gadījumā, ja advokāts piedalās kā juridiskās palīdzības sniedzējs – advokāta pilnvaras apliecina orderis (kas nozīmē, ka, sniedzot juridisko palīdzību advokāts ir tiesīgs, piemēram, vākt pierādījumus, pieprasīt nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām bez īpaša pilnvarojuma). Savukārt, ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, tad ir nepieciešama rakstveida pilnvara.

Jāmin arī, ka jau vēsturiski Civilprocesa likums ir atzinis advokātu kā juridiskās palīdzības sniedzēja ietekmi uz procesa kvalitatīvāku norisi, paredzot zaudējušai pusei pienākumu atlīdzināt pretējai pusei izdevumus atbilstoši Civilprocesa likuma 44.pantā minētajam apjomam un kārtībai, ja pretējai pusei juridisko palīdzību ir sniedzis advokāts. Ja pretējai pusei juridisko palīdzību sniegusi kāda cita persona, kura nav advokāts, zaudējušai pusei šāds izdevumu atlīdzināšanas pienākums Civilprocesa likumā nav noteikts.

Par pārstāvi administratīvajā procesā var būt ne tikai advokāts, bet arī citas personas.13

Tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi (pēc savas izvēles) praktizējošu advokātu.14 Satversmes tiesa ir atzinusi, ka kriminālprocess ir speciāls process un tieši šajā procesā advokatūras institūtam kvalificētas juridiskās palīdzības nodrošināšanā ir liela nozīme.15 Savukārt attiecībā uz pārstāvību šāds ierobežojums nav noteikts.

Rezumējot iepriekš minēto, var secināt, ka kriminālprocesam līdzīgs regulējums, kas paredz zināmu advokātu ekskluzivitāti attiecībā uz aizstāvības īstenošanu (pats vai advokāts) pastāv civilprocesā kasācijas instances tiesā (lietu ved pats vai advokāts), bet administratīvajā procesā ierobežojumi uz pārstāvības institūtu nepastāv. Ņemot vērā procesos ietverto principu atšķirīgumu, nav iespējams izvirzīt vienotus kritērijus, kas noteiktu advokātu iesaistes apjomu katrā no procesiem – uz to norāda gan katra no procesiem atšķirīgais regulējums, gan likumdevēja griba. Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumdevējam ir tiesības, ņemot vērā katra procesa īpatnības, noteikt to personu loku, kuras konkrētajā procesā var sniegt juridisko palīdzību un būt par aizstāvjiem vai pārstāvjiem lietā.16

2.2. Identificētā problemātika

Civilprocesa likuma 10. pants paredz, ka tiesvedības procesā iesaistītās puses savas procesuālās tiesības realizē sacīkstes formā. Sacīkstes princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem, saskaņā ar kuru katra puse pierāda tiesai savu prasījumu, pretprasījumu un iebildumu pamatotību. Pušu sacīkste civilprocesā notiek, īstenojot tām piešķirtās tiesības un pienākumus.17 Tiesa lietu izspriež, vadoties pēc pušu iesniegtajiem pierādījumiem un izteiktajiem argumentiem. Tiesa var izlemt tikai to prasījumu, kas norādīts pieteikumā, un tikai uz tā pamata, kas norādīts prasības pieteikumā. Jāņem vērā, ka vispārēji sacīkstes principa ietvaros tiesa pēc savas iniciatīvas nekādus pierādījumus neiegūst, bet izspriež lietu uz lietas dalībnieku iesniegto pierādījumu pamata. Prasības pieteikumā ietveramās prasības noteic Civilprocesa likuma 128.pants. Atbilstoši likumā izvirzītajām prasībām – prasības pieteikums ir noformējams pēc iespējas konkrētāk, ņemot vērā tā juridisko (civiltiesisko) nozīmību. Prasības pieteikuma vērtēšanas stadijā, tiesa vērtē prasības pieteikuma atbilstību likumā izvirzītajām prasībām un tai nav tiesiska pamata nepieņemt prasības pieteikumu, ja tas satur visus likumā izvirzītos kritērijus, neskatoties uz to, ka prasības pieteikums, iespējams, nesatur izsvērtus un pamatotus argumentus, kas varētu būtiski ietekmēt lietas iznākumu. Civilprocesa likums tiesai pieļauj to, ka tiesa prasības pieteikuma iesniedzējam var norādīt uz apstākļiem, kuri kavē ierosināt lietu, ja to novēršana, protams, ir iespējama. Taču prakse liecina, ka nereti prasības pieteikumus noformē pēc principa, jo plašāk informācija prasības pieteikumā ir atspoguļota, jo tas ir labāk. Tomēr liekas informācijas ietveršana prasības pieteikumā neietekmē lietas iznākumu.

Ir jāņem vērā civilprocesa īpatnības, proti, daudzi nepamatoti uzskata, ka ir pietiekami tikai celt prasību tiesā, un tiesai jāuzņemas "cietēja" aizstāvības pienākumi. Civilprocesā tiesa izskata un vērtē tikai tos materiālus, kas tai iesniegti. Procesuālo līdzekļu un paņēmienu izvēle atkarīga vienīgi no pusēm. Sastādot prasības pieteikumu, pievienojot tam dokumentus, lieta tiek sagatavota izskatīšanai. Un no tā, cik juridiski kvalitatīvi tā sagatavota, lielā mērā atkarīgs labvēlīgs spriedums. Tādēļ prasības ieteikuma sastādīšanā parasti nepieciešama profesionāla jurista palīdzība.18

Tiesa, ar tās ierobežoto aktivitāti prasības pieteikuma vērtēšanas stadijā, nevar nodrošināt to, ka tiek celta sagatavotā prasības pieteikuma juridiskā kvalitāte kopumā, ja prasības pieteikums formāli ir pieņemams.

Civilprocesā tiesas rīcībā nav tāda instrumenta, lai tiesa varētu vērst puses uzmanību uz to, vai vēršanās tiesā ir piemērotākais risinājums strīdā iesaistīto pušu gadījumā. Tiesnesis var censties puses samierināt, paskaidrojot kāds ieguvums pusēm varētu būt no savstarpējas piekāpšanās un kompromisa meklēšanas, piedāvājot iespējamos variantus, bet ne atturēt no tiesāšanās, lai atrisinātu strīdu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 149.pantu tiesnesis var lemt par lietas sagatavošanas darbībām. Sagatavošanas sēde nav obligāta, tā ir pēc tiesneša ieskata nosakāma civilprocesa stadijā, kas izsludināma un noturama tad, ja ir nepieciešams izlemt vairākus lietas sagatavošanas jautājumus vai kāda no pusēm izrādījusi izlīguma iniciatīvu. Sagatavošanas sēdē nav apspriežama prasības pamatotība pēc būtības. Lietas būtības izskatīšanai jānotiek, saglabājot starp pusēm sacīksti un arīdzan sagatavošanas sēdē tiesa ieņem galvenokārt vērotājas vērtētājas pozīciju. Tiesneša rīcība sagatavošanas sēdēs aprobežojas ar to, ka tiesnesis var norādīt pusēm, kurus pierādījumus var atzīt par neattiecināmiem vai nepieļaujamiem, tādējādi dodot iespēju pusēm koncentrēt uzmanību uz pārējiem pierādījumiem, bet ne norādīt, kādi pierādījumi būtu iesniedzami vai kā uzlabojama dokumentu juridiskā kvalitāte kopumā. Rezumējot var secināt, lai arī civilprocesā pastāv ierobežoti tiesas aktīvas iesaistes instrumenti, bet tie nav pietiekami, lai nodrošinātu to, ka lietas izspriešanas pamatā ir juridiski pilnvērtīgi sagatavoti tiesvedības dokumenti.

Kvalitatīvi sagatavoti, laikus iesniegti lietu materiāli (piemēram, pierādījumi), atbildīgs advokātu (gan kā pārstāvja, gan kā juridiskās palīdzības sniedzēja) darbs ļautu tiesām strādāt konstruktīvi un efektīvi. Savukārt nepareiza stratēģijas izvēle, juridiski neprecīzi noformētu dokumentu iesniegšana, pieejamo procesuālo līdzekļu nepietiekama izmantošana var kavēt tiesas darbu un līdz ar to – civilprocesu kopumā.

Juridiski korekti noformētu prasības pieteikumu izskatīšana, kā arī procesuālo līdzekļu zinoša izmantošana ir ne tikai tiesas, bet visas sabiedrības interesēs jo, pretējā gadījumā, – nepamatoti tiek noslogotas tiesas, tiek paildzināts pārējo lietu izskatīšanas ilgums, kā arī pieteikuma iesniedzējs nesaņem gaidīto rezultātu (iznākumu). Ne velti, nolūkā sekmēt tiesvedības procesa efektivitāti – likumdevējs Civilprocesa likuma 44.pantā iedibinājis prezumpciju par civilprocesā advokātu sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti un nodrošinājis personām atsevišķas priekšrocības tādā gadījumā, ja tās par juridiskās palīdzības sniedzēju izvēlas advokātu.19 Tas ir pamatojams ar to, ka tiek aizsargāta sabiedrības interese saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību un iespēju saņemt izdevumu atlīdzinājumu no zaudējušās puses.

Par pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziska persona (ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus) tostarp juristi, kas nepraktizē kā advokāti. Praktiski nav iespējams identificēt to, vai konkrētajā tiesvedībā pārstāvību nodrošina "jurists" vai "fiziska persona bez juridiskās izglītības". Sabiedrībā pastāv pretrunīgi uzskati attiecībā uz to, vai pārstāvis ar juridisko kvalifikāciju (individuāli praktizējošs jurists vai juristi no juridisko personu juridiskajiem dienestiem) var nodrošināt līdzvērtīgas kvalitātes pārstāvību kā advokāts. Šāds pētījums vai advokātu sniegtā juridiskā palīdzība tiesvedības procesā salīdzinājumā ar juristu (vai citu pārstāvju) nodrošināto – ir kvalitatīvāka, līdz šim nav ticis veikts. Šāds izvērtējums būtu ļoti laikietilpīgs, jo prasītu manuālu iepazīšanos ar katras civillietas materiāliem (Tiesu informācijas sistēmā šādas informācijas atlase nav iespējama)20. Neskatoties uz šāda izvērtējuma neesamību, nevarētu apšaubīt to, ka arī augsti kvalificēti juristi civilprocesā sniedz ļoti kvalitatīvu juridisko pārstāvību, tomēr, jākonstatē, ka valstī nav izveidota un arī nebūtu efektīvi tik mazā valstī veidot advokatūrai paralēlu sistēmu, kas varētu kalpot kā kontroles mehānisms juridiskās pārstāvības kvalitātei civilprocesā. Jākonstatē, ka Satversmes tiesa lietā Nr.2013-4-01 jau ir analizējusi, kādēļ ir pieļaujama atšķirīga attieksme civilprocesā attiecībā uz kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšanu, ko īsteno advokāts no vienas puses un ko īsteno jurists vai cits pārstāvis, kas nav advokāts, no otras puses. Galvenie Satversmes tiesas argumenti, kādēļ pieļaujama atšķirīga attieksme, ir balstīti uz to, ka: 1) jebkurai personai, kas atbilst Advokatūras likuma prasībām un nokārtojusi eksāmenu, ir iespēja kļūt par advokātu (nav skaita ierobežojuma); 2) ir nostiprināta advokātu profesionālā atbildība par savu darbību; 3) ir nostiprināta advokātu disciplināratbildība; 4) ir izveidots mehānisms advokātu ētikas prasību uzraudzībai; 5) ir izveidoti mehānismi advokātu kvalifikācijas celšanai; 6) advokāts ir reglamentētā profesija, ko saista gan Latvijas, gan starptautiskās normas.21 Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka, izveidojot advokatūrai paralēlu sistēmu, kas paredzētu juridiskās palīdzības sniedzēju reģistrāciju valsts reģistrā, kā arī minimālās šādām personām izvirzāmās prasības, piemēram, attiecībā uz juridiskās izglītības līmeni, pati par sevi neizslēgtu atšķirīgu attieksmi pret tiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, kuri šādā alternatīvā sistēmā nevarētu vai nevēlotos tikt iekļauti.22 Tādēļ ir ņemams vērā fakts, ka advokatūras darbības kvalitātes nodrošināšanai normatīvie akti nosaka uzraudzības mehānismus, kā arī stingru atlases procedūru. Minētais ļauj iespējami samazināt un novērst nepietiekami kvalificētu juristu praktizēšanu advokatūras ietvaros.

Saglabājot esošo regulējumu un neīstenojot pakāpenisku virzību uz advokātu procesa ieviešanu civilprocesā, pastāv risks, ka nesamazināsies vai pat pieaugs tiesu noslodze un lietu izskatīšanas ilgums, jo, kā atzinusi arī Satversmes tiesa, personai, saņemot "juridisko palīdzību tieši no personas, kurai ir atbilstoša kvalifikācija, var ievērojami samazināt to gadījumu skaitu, kad tiesību aizsardzības līdzekļi tiesā netiek izmantoti pietiekami pareizi vai prasmīgi, kā arī uz sacīkstes principu balstīta tiesas procesa ietvaros sekmēt taisnīgāka iznākuma panākšanu. Tādējādi kvalificēta juridiskā palīdzība sekmē ne vien tās personas tiesību aizsardzību, kurai šī palīdzība tiek sniegta, bet arī visa tiesas procesa taisnīgu un efektīvu norisi.

Turklāt kvalificētas juridiskās palīdzības izmantošana nodrošina arī to, ka tiesāšanās izdevumi, kas rodas juridiskās palīdzības saņēmējam, ir prognozējami un saprātīgi. Tādējādi civilprocesā tiek aizsargātas arī tās personas tiesības, kurai civillieta izšķirta par sliktu. Šī persona tiek pasargāta no riska, ka tai jāatlīdzina netaisnīgi izdevumi, proti, tādas izmaksas, kas nav saistītas ar juridiskās palīdzības sniegšanu konkrētajā lietā, vai nepamatoti augstas izmaksas."23

2.3. Tiesu noslodze un lietu izskatīšanas ilgums

Tiesu sistēmas uzdevums ir tiesiskās kārtības uzturēšana un tiesisku strīdu izšķiršana. Lielākais Latvijas tiesu sistēmas izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu sistēmas darbību, sekmējot efektīva tiesas procesa norisi sapratīgā termiņā.24

Jāatzīmē, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi 2008.gadā tiesās būtiski pieauga saņemto lietu skaits – divu gadu laikā tas pieauga apmēram 2,4 reizes – no 56 836 pirmās instances tiesās saņemtām civillietām 2007.gadā līdz 135 044 saņemtām civillietām 2009.gadā.25 Ļoti strauji pieaugot saņemto lietu skaitam, tiesās arī strauji palielinājās neizskatīto lietu skaits un arī palielinājās lietu izskatīšanas termiņi. Ierobežoto finanšu resursu apstākļos vairāku gadu ietvarā tika īstenota virkne reformu, kuru rezultātā 2012.gadā pirmo reizi pēdējo gadu laikā tiesās tika izskatīts vairāk lietu nekā saņemts un vienlaicīgi samazinājās arī neizskatīto lietu apjoms. Šāda tendence bija vērojama arī 2013.gadā.

Pirmās instances tiesā 2015.gadā tika saņemtas 40 669 lietas (skatīt 1.pielikuma 1.tabulu). Viens tiesnesis pirmās instances tiesā 2015.gadā vidēji izskatīja 145 lietas. 2015.gadā pirmās instances tiesā 80% lietu (t.i. 34057 lieta) no kopējā lietu skaita izskatītas termiņā, kas ir mazāks par vienu gadu, no kurām savukārt 30% lietu tika izskatītas trīs mēnešu laikā (skatīt 1.pielikuma 2.tabulu). Vien 11% lietu no kopējā lietu skaita atradās iztiesāšanā ilgāk par vienu gadu (bet nepārsniedzot 2 gadu ilgumu), savukārt tikai 4% lietu tika izskatītas laika posmā no 2 līdz 3 gadiem un 5% lietu atradās izskatīšanā ilgāk kā 3 gadus.

Apgabaltiesas apelācijas instances tiesā saņemto lietu skaits ir apmēram 10% – 13% no pirmās instances tiesā iesniegto lietu skaita, piemēram, 2015.gadā saņemtas 5507 lietas (skatīt 2.pielikuma 1.tabulu). Apgabaltiesā viens tiesnešu sastāvs 2015.gadā vidēji izskatīja 143 lietas. Attiecībā uz lietu izskatīšanas termiņiem 2015.gadā norādāms, ka apelācijas kārtībā 96% lietu (t.i. 4936 lieta) no kopējā lietu skaita izskatītas termiņā, kas ir mazāks par vienu gadu, no kurām savukārt 65% lietu izskatītas triju mēnešu laikā. Vien 2% lietu no kopējā lietu skaita izskatītas ilgāk par vienu gadu (bet nepārsniedzot 2 gadu ilgumu), 0% lietu izskatītas laika posmā no 2 līdz 3 gadiem un 1% lietu izskatītas ilgāk kā 3 gadus.

Savukārt attiecībā uz saņemto lietu skaita dinamiku kasācijas instances tiesā (skatīt 2.pielikuma 3.tabulu) nav izdarāms objektīvs secinājums, jo kasācijas instances tiesa turpina izskatīt/samazināt "uzkrātās" lietas. Proti, kasācijas instancē vēl šobrīd ir jūtamas sekas no lielā lietu skaita palielinājuma ekonomiskās lejupslīdes rezultātā, jo šīs lietas šobrīd ir nonākušas kasācijas instancē. Statistikas dati liecina, ka 2014.gada beigās nepabeigto lietu atlikums bija ievērojams – 3943 lietas (piemēram, salīdzinot ar 2000.gadu, atlikums palielinājies 34 reizes)26, 2015.gada beigās nepabeigto lietu atlikums – 2955. Vidējais lietu izskatīšanas ilgums (Augstākās tiesas Civillietu departamentā) 2014.gadā bija 17,2 mēneši, savukārt 2015.gadā ir mazliet samazinājies – t.i. vidējais lietu izskatīšanas ilgums 2015.gadā bija 15 mēneši. Izskatīto lietu skaits 2015.gadā palielinājies par 500 lietām. Tajā pašā laikā vērojama tendence palielināties blakus sūdzību skaitam. Proti, ja 2014.gadā tika saņemtas 135 blakus sūdzības, tad 2015.gadā blakus sūdzību skaits palielinājies līdz 300.

Jānorāda, ka gan pirmās instances tiesā, gan otrās instances tiesā kopš 2012.gada pakāpeniski ir palielinājies lietu izskatīšanas ātrums. Vairāk nekā 80% lietu tiek izskatītas līdz vienam gadam. Tajā skaitā palielinājies to lietu skaits, kuru izskatīšana tiek nodrošināta līdz trīs mēnešiem. Pavisam neliels ir to lietu skaits, kuru izskatīšana aizņem vairāk nekā vienu gadu. Savukārt kasācijas instances tiesā lietu izskatīšanas termiņos nav vērojama lietu izskatīšanas ātruma palielināšanās.

Jāmin, ka tiesnešu skaits kopumā Latvijā ir 21.2 tiesneši uz 100`000 iedzīvotājiem, kas atbilst vidējam Eiropas Padomes dalībvalstu rādītājam. Igaunijā ir 16.7 tiesneši, bet Lietuvā – 23.6 tiesneši uz 100`000 iedzīvotājiem. Savukārt vidējais tiesu skaits Latvijā ir 2.2 uz 100`000 iedzīvotājiem, Igaunijā – 1.6 un Lietuvā – 2.127.

No minētās statistikas var secināt, ka tiesvedības ilguma samazināšanas nolūkos tiesnešu skaita palielināšana nav vienīgais risinājums. Jāatzīst, lai arī ir veikti un vēl joprojām turpinās uzlabojumi tiesu sistēmas un procesuālo tiesību jomā, uz procesa efektivizāciju ir iespējams palūkoties arī caur pušu pārstāvības un sagatavoto dokumentu kvalitātes uzlabošanas prizmu, ko var nodrošināt advokāts.

Ir jāatzīst, ka iegūt apstiprinājumu tam, ka līdz ar advokātu procesa ieviešanu kasācijas instancē (pēc grozījumu spēkā stāšanās Civilprocesa likuma 82.pantā) ir būtiski uzlabojusies tiesvedības procesa efektivitāte un kvalitāte kopumā, varēs tikai pēc noteikta laika perioda. Tas saistīts ar to, ka nav iespējams nodrošināt ticamu statistikas datu ieguvi par to, cik plaši puses kasācijas instancē izvēlas advokātu un kādi ir sasniegti rezultāti (jo šādu datu uzskaite netiek veikta). Ja šādus datus iegūtu, veicot apjomīgu katras lietas manuālu apstrādi, tādi dati tomēr nebūtu arī objektīvi, jo kopš Augstākā tiesa lietas skata pamatā rakstveida procesā – principā nav iespējams identificēt to, vai konkrētajā gadījumā kasācijas sūdzību ir sagatavojusi persona pati, vai to ir sagatavojis, piemēram, jurists vai advokāts. Tāpat, ja šāda apjomīga manuāla datu apkopošana tiktu veikta, iegūtie rezultāti nebūtu objektīvi arī tāpēc, ka šobrīd kasācijas instances tiesā joprojām tiek skatītas tās lietas, kuras tika uzsāktas pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās.28 Tomēr no normatīvajos aktos noteiktā advokāta institūta regulējuma nevarētu secināt pretējo. To apstiprina arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu empīriskie novērojumi – par advokāta procesa ieviešanas ietekmi uz kasācijas tiesvedības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanos – norādot, ka tiesnešu ieskatā kasācijas sūdzību kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, it īpaši ir uzlabojusies kasācijas sūdzības noformēšanas formālo prasību izpilde. Minēto apliecina arī Tieslietu padomei, kas 2016.gada 27.jūnija sēdē izskatīja un atbalstīja advokāta procesa ieviešanu noteiktās civillietu kategorijās, iesniegtais Augstākās tiesas Civillietu departamenta viedoklis. Augstākās tiesas Civillietu departaments uzskata, ka advokātu process būtu ieviešams no pirmās instances tiesas attiecībā uz visu veidu civillietām, izņemot lietas, kas skatāmas sevišķās tiesāšanās kārtībā, un lietas, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, darba tiesību strīdiem un maza apmēra prasībām. 29

Lai arī ir novērojama tendence pirmās un otrās instances tiesā samazināties lietu izskatīšanas termiņiem, vienlaikus pastāvot atbilstošam tiesnešu skaitam, tas negarantē to, ka vienmēr tiesvedības rezultātā panākts labākais rezultāts un ka process nevarētu būt vēl efektīvāks. Tālākie risinājumi, kas vienlaikus veicinātu tiesvedības procesa kvalitāti un efektivitāti, ir attiecināmi uz pušu pārstāvības kvalitātes un tiesai iesniegto dokumentu sagatavošanas un tiesas nolēmumu kvalitātes uzlabošanu. Kā liecina apkopotie dati (detalizētāk skatīt Ziņojuma 5.7.punktu) advokātu dalība lietās nodrošina pusēm maksimāli pozitīva rezultāta sasniegšanu, proti, – 76% gadījumu ir panākts vismaz daļēji labvēlīgs rezultāts, ja lietā kā pārstāvis ir bijis advokāts.

III. PIEDĀVĀTO RISINĀJUMU IETEKMES IZVĒRTĒJUMS UZ INDIVĪDA TIESĪBU IEROBEŽOJUMU UZ TAISNĪGU TIESU

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas pamattiesībām. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens "taisnīga tiesa" ietver divus aspektus, proti, "taisnīga tiesa" kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un "taisnīga tiesa" kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta tiek izskatīta30. Tāpat Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šajā normā ietilpst arī tiesības uz pieeju tiesai.31 Minētā tiesību norma paredz gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt attiecīgas procesuālās normas.

Satversmes 92.pants tostarp nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka ikviena tiesības uz advokāta palīdzību saprotamas kā subjektīvās tiesības uz kvalificētas juridiskās palīdzības saņemšanu, proti, personai nolūkā aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā ir tiesības saņemt tai nepieciešamo juridisko palīdzību no personām, kas ir ieguvušas attiecīgās zināšanas un iemaņas. Tiesības uz advokātu, pirmkārt, ietver tiesības uz kvalificētu juridisko palīdzību un, otrkārt, valsts pienākumu šādu palīdzību sniegt personām, kuras pašas nevar to atļauties32, nosakot noteiktas sabiedrības grupas, kam pieejama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība.

3.1. Ierobežojuma uz brīvu pieeju tiesai pieļaujamība:

Virzība uz advokātu procesu tika aizsākta 2002.gadā (grozījumi stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī) paredzot, ka kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta starpniecību. Tomēr Satversmes tiesa 2003.gadā spriedumā Nr.2003-04-01 lēma, ka advokāts kā obligāts lietas dalībnieks kasācijas instancē (civilprocesā) nav nosakāms. Tā paskaidroja, ka ir iespējams noteikt saudzējošākus līdzekļus, lai nodrošinātu kvalificētu juridisko pārstāvību kasācijas instances tiesā, kā arī valstī nav atbilstošas sistēmas, kas nodrošinātu bezmaksas juridisko palīdzību tiem, kuri to nevar atļauties. Savukārt pēc desmit gadiem (t.i., 2013.gadā) Satversmes tiesa spriedumā Nr.2013-04-01 atzina likumdevēja deklarēto virzību uz advokātu iesaistes apjoma palielināšanu par atbalstāmu no personu pamattiesību aizsardzības un sabiedrības labuma viedokļa. Satversmes tiesa secināja, ka kopš 2003.gada Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas gan tiesiskais regulējums, gan faktiskie apstākļi ir būtiski mainījušies, radot priekšnoteikumus un novēršot iepriekš konstatētos šķēršļus tiesiskā regulējuma ieviešanai Latvijā. Tādējādi likumdevējam ir tiesības, ņemot vērā katra procesa (civilprocesa, administratīvā procesa, kriminālprocesa) īpatnības, noteikt to personu loku, kuras konkrētajā procesā var sniegt juridisko palīdzību un būt par aizstāvjiem vai pārstāvjiem lietā. Viennozīmīgi, jebkāda personu loka noteikšana, kas civilprocesā var sniegt juridisko palīdzību un jebkura no izstrādā advokātu procesa varianta ieviešana ir personas tiesību ierobežojums, jo tiek ierobežotas personas tiesības uz nepastarpinātu pieeju tiesai.

Tomēr, gan Satversmes tiesa, gan Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka tiesības vērsties tiesā nav atzīstamas par absolūtām. Šīs tiesības var tikt ierobežotas tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības33. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos ir ielasāms, ka "ierobežojumu" noteikšana principā ir uzskatāma par likumdevēja tiesībpolitisku izšķiršanos, tomēr tie nevar atņemt tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības. Piemēram, prasība ka pieteikuma iesniedzēju pārstāv advokāts vai kvalificēts jurists kasācijas instancē, pati par sevi nevar tikt uzskatīta kā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta34 pārkāpums.35 Tomēr, ja valsts kādus "ierobežojumus" paredzējusi, tiesas procesam jāatbilst tiesas pieejamības, taisnīgas procedūras un citiem tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem. Tādējādi, izvēlētais mehānisms pieļaujams, ja tas nodrošina efektīvu juridisko palīdzību un brīvu pieeju tiesai, tostarp personām, kuras nevar atļauties apmaksāt juridiskos pakalpojumus.

3.2. Ierobežojuma uz brīvu pieeju tiesai izvērtējums:

Satversmes tiesas praksē vairakkārt atzīts, ka ne tikai dažādu maksājumu ieviešana ierobežo personas tiesības uz brīvu pieeju tiesai, bet arī situācijas, kad persona nevar atļauties tai nepieciešamo juridisko palīdzību finansiālu apsvērumu dēļ un valsts šādu palīdzību nenodrošina – var tikt ierobežotas personas tiesības uz brīvu pieeju tiesai.36

Ieviešot jebkuru no Ziņojumā izstrādātajiem advokātu procesa variantiem, (skatīt V sadaļu) palielināsies to personu skaits, kurām būs nepieciešama advokāta palīdzība. Pirmkārt, personu skaits, kuras varēja pārstāvēt tiesā sevi pašas vai attiecīgi ar darbinieku starpniecību, vai vērsās pie juristiem, kas nav advokāti, vai pie citām personām. Otrkārt, arī tādu fizisku un juridisko personu skaits, kuru tiesību un interešu aizstāvība tiesā ir apdraudēta (t.i., ne tikai kā prasītājiem, bet arī kā atbildētājiem), jo to materiālā situācija nav pietiekama, lai tās varētu atļauties advokāta sniegto juridisko palīdzību, kā arī savu interešu pārstāvību tiesā tās pašas nav spējīgas īstenot.

Līdz ar to, ieviešot prasību pēc advokāta iesaistes, ir nepieciešams paredzēt normatīvajā regulējumā mehānismu, kādā veidā šīm abām grupām – gan tai, kurai tiek ierobežota iespēja izvēlēties pārstāvi, gan tai, kurai materiālā situācija nav pietiekama – ir nodrošināma piekļuve advokātam, lai nodrošinātu šīm personu grupām iespēju aizsargāt savas tiesības un tiesiskās intereses tiesā, neierobežojot to tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu.

Ziņojumā izstrādātie advokātu procesa varianti (skatīt V sadaļu) paredz: 1) ka advokāts nodrošina dokumentu sastādīšanu, bet pārstāvību tiesas sēdē īsteno persona (puse) pēc izvēles "pati" vai ar advokāta starpniecību (pie šāda risinājuma – personai ir pilnībā ierobežota izvēles tiesība attiecībā uz dokumentu sagatavotāju un daļējs ierobežojums uz pārstāvja tiesas sēdē izvēli) (1. un 3.variants); 2) dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu persona (puse) pēc izvēles nodrošina "pati" var ar advokāta starpniecību (savukārt šāds risinājums personai rada daļēju izvēles tiesību ierobežojumu attiecībā uz dokumentu sagatavotāju un pārstāvības īstenotāju tiesas sēdē) (2., 2.A un 4.variants). Vienlaikus paskaidrojums, ka jēdziens persona (puse) "pati" tiek saprasts, ka fiziska persona pārstāv sevi "pati", bet juridisku personu var pārstāvēt amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī to darbinieki/juristi, kuri atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar attiecīgo juridisko personu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams veikt leģitīmā mērķa un izvēlēto līdzekļu mērķa sasniegšanai samērīguma izvērtējumu.

Satversmes 86.pants noteic, ka tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Skatot kopsakarā Satversmes 86. un 92.pantu, secināms, ka ar likumu var ierobežot tiesības vērsties tiesā, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, ierobežojumam ir leģitīms mērķis un ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi (samērīgums). Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro sapratīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka tiesas procesa efektivitāte palīdz aizsargāt citu cilvēku tiesības – un var kalpot kā leģitīms mērķis. Pamudinot personas saņemt juridisko palīdzību tieši no personas (proti, advokāta), kurai ir atbilstoša kvalifikācija, uz kuru attiecas advokāta profesijas standarts un pārbaudes mehānisms, var ievērojami samazināt to gadījumu skaitu, kad tiesību aizsardzības līdzekļi tiesā netiek izmantoti pietiekami vai prasmīgi, kā arī uz efektīva sacīkstes principu balstīta tiesas procesa ietvaros sekmēt taisnīgāka iznākuma panākšanu. Tiesības uz kvalificētu juridisko pārstāvību ir personas pamattiesības, kas nodrošina citu tiesību īstenošanu37. Secināms, ka, nosakot personai kvalificētas pārstāvības īstenošanu, kas veicina tiesvedības procesa efektivitāti un kvalitāti kopumā, – tas kalpo leģitīma mērķa sasniegšanai.

Iepriekš minēto var nodrošināt jebkurš no izstrādātajiem advokātu procesa variantiem. Advokātu procesa 1. un 3.variants (plašāk – skatīt V sadaļu) nodrošina lielāku iespēju sasniegt leģitīmo mērķi, jo paredz, ka tiesvedības dokumentu sagatavošanu nodrošina advokāts, kā rezultātā tiek nodrošināta sacīkstes principa pilnvērtīgāka īstenošana. Lai arī 1.un 3.variants pieļauj, personai izvēles iespēju attiecībā uz pārstāvi tiesas sēdē ("pati" vai advokāts) – šī pārstāvība tiks īstenota uz kvalitatīvi sastādītu dokumentu pamata.

Advokātu procesa 2., 2.A un 4.variants (plašāk – skatīt V sadaļu) neparedz tik striktu advokātu iesaistes pakāpi kā 1. un 3.variants, bet joprojām nodrošina leģitīmā mērķa sasniegšanu, jo, pastāvot ierobežojumam izvēlēties pārstāvi no citu personas loka – persona izvēlēsies advokātu. 2., 2.A un 4.variants pieļauj, ka persona "pati" var ne tikai nodrošināt ar tiesvedību saistīto dokumentu sagatavošanu, bet arī īstenot pārstāvību tiesas sēdē (bet var izvēlēties arī advokātu).

Kopīgā iezīme aplūkotajiem advokātu procesa variantiem ir tā, ka pārstāvības institūts ir reducēts uz persona "pati" vai ar advokāta starpniecību. Kvalitatīvs un profesionāls tiesvedības process (ar plašāku advokātu iesaisti) iespējams varētu atslogot tiesas un nodrošināt tiesvedības ātrāku gaitu, kas ir personas interesēs un ir būtiska tiesība uz taisnīgu tiesu īstenošanā.

Secīgi leģitīmajam mērķim vērtējams, vai izstrādātie advokātu procesa varianti kā izvēles līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai (samērīgums).

Lai izvērtētu samērīgumu starp leģitīmo mērķi un radīto ierobežojumu personai, ir vērtējami sekojoši aspekti: 1) vai personām ir objektīvas iespējas saņemt juridisko palīdzību no advokāta; 2) vai personām tiek sniegta kvalificēta juridiskā palīdzība un vai pastāv kvalitātes kontroles mehānisms, ja sniegtā palīdzība ir nekvalitatīva; 3) vai arī tām personām, kuru materiālās iespējas ir ierobežotas, ir nodrošināta iespēja saņemt juridisko palīdzību no advokāta Civilprocesa likuma izpratnē.

Attiecībā uz personu objektīvām iespējām saņemt juridisko palīdzību no advokāta norādāms, ka advokātu kvantitatīvais skaits kopš 2003.gada ir vairāk nekā divkāršojies.38 Salīdzinājumā ar situāciju pirms vairāk kā desmit gadiem, kad Satversmes tiesa secināja, ka advokātu skaits nav pietiekams (599 advokāti), tas ir pieaudzis (līdz 1340 advokātiem), turpretim iedzīvotāju skaits – samazinājies. Izrietoši no skaitliskiem datiem, ir secināms, ka advokātu sniegtā juridiskā palīdzība ir kļuvusi pieejamāka (bet ne pietiekama). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesas pieejamība būtībā tiek nodrošināta arī tad, ja personai ir pietiekami plašas iespējas izvēlēties juridiskās palīdzības sniedzēju no advokātu vidus.

Tomēr advokātu skaitliskais pieaugums nerisina to, ka atsevišķos lauku novados advokātu sniegtā juridiskā palīdzība ir nodrošināta.39 Ierobežojot personai izvēles tiesības uz pārstāvi, ir būtiski nodrošināt tai saprotamu un savlaicīgu (saistīts ar tiesvedības procesa termiņu ievērošanu, piemēram, kādos iesniedzami paskaidrojumi) advokātu pieejamības risinājumu (t.sk. arī novados). Personām ir jābūt pieejamam sarakstam ar konkrētu advokātu specializāciju un juridisko pakalpojumu izcenojumiem. Tāpat advokātu pieejamības nodrošināšanā būtu jāsaņem zvērinātu advokātu vecāko (kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes) atbalsts, lai, piemēram, gadījumos, kad persona diennakts laikā nevar atrast advokātu, būtu iespējams norīkot advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai tai skaitā arī novados.

Ja advokātu pieejamība tiek nodrošināta pilnvērtīgi (ne tikai skaitliskā izpausmē), tad tas nebūtu vērtējams kā personu tiesību ierobežojums uz brīvu pieeju tiesai.

Vērtējot to, vai personām tiek sniegta kvalificēta juridiskā palīdzība, norādāms, ka likumdevējs ir izveidojis advokatūru kā sistēmu ar noteiktu prasību kopumu, kuras ietvaros tiek izvirzītas stingras prasības jaunu biedru uzņemšanai un kurā funkcionē kontroles mehānisms40, ar kuru tiek uzraudzīta advokāta profesionālā darbība41, ētikas prasību ievērošana42, kvalifikācijas uzturēšana un paaugstināšana43, kā arī regulēti konkrēti ar advokātu sniegto juridisko palīdzību saistīti jautājumi. Advokātu profesija ir reglamentēta profesija. Tieslietu ministrija aktīvi turpina strādāt pie tālākas advokatūras pilnveides. Nolūkā izstrādāt konkrētus priekšlikumus, tieslietu ministrs izveidoja darba grupu, kuras sastāvā tika iekļauti eksperti no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, tiesneši, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Darba grupas ietveros tika rīkotas vairākas sanāksmes, kuras ietvaros tika izstrādāti vairāki būtiski priekšlikumi ar nolūku pilnveidot advokatūras institūtu, piemēram, paredzēt, ka advokātu un advokātu palīgu profesionālā darbība ir obligāti apdrošināma; subjektu loks, kuriem ir atviegloti nosacījumi advokātu statusa iegūšanai, piemēram, tiesību zinātņu doktori tikai daļēji atbrīvojami no eksāmena; tāpat paredzētas izmaiņas eksāmena vērtēšanas sistēmas pilnveidošanā; profesionālās kvalifikācijas celšanas stiprināšana; stingrāka regulējuma ieviešana attiecībā uz advokāta un klientu attiecību nostiprināšanu "vienošanās"; u.c. priekšlikumi.44 Paredzams, ka grozījumi saistībā ar advokatūras institūta pilnveidi normatīvajos aktos tiks iestrādāti 2016.gada ietvaros, kas ir pirms advokāta procesa ieviešanas.

To, ka advokāti nodrošina kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšanu, pastiprina arī tas, ka Satversmes tiesa ir atzinusi par pamatotu, ka tikai gadījumos, kad persona izvēlas saņemt juridisko palīdzību no advokāta – ja lieta tiek izšķirta tai par labu, persona var saņemt attiecīgo izdevumu atlīdzinājumu no otras puses, bet, ja persona izvēlas saņemt juridisko palīdzību no personas, kura nav advokāts Civilprocesa likuma izpratnē – personai nav iespējas saņemt šo izdevumu atlīdzinājumu.45

Ievērojot minēto, var secināt, ka spēkā esošais normatīvais regulējums nodrošina to, ka advokāti sniedz kvalificētu juridisko palīdzību, bet ir nepieciešams risinājums attiecībā uz advokātu pilnvērtīgas pieejamības nodrošināšanu.

Attiecībā uz personu iespējām saņemt juridisko palīdzību, kuru materiālās iespējas ir ierobežotas norādāms, ka iespēja saņemt juridisko palīdzību no advokāta viennozīmīgi ir saistāma ar finansiālo aspektu. Īstenojot jebkuru no Ziņojumā izstrādātajiem advokātu procesa variantiem (izņemot 5.variantu), personām (tai skaitā arī juridiskajām personām) tiks radītas papildus finansiālās izmaksas par advokātu sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem.

Finansiālais aspekts (slogs) saistīts ar personas spēju apmaksāt advokātu sniegtos pakalpojumus. Personas nespēja apmaksāt advokātu sniegtos pakalpojumus ierobežos tās tiesības uz brīvu pieeju tiesai. Detalizētāku skaidrojumu par advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumiem (noteiktos juridiskās palīdzības veidos) skatīt 3.pielikumā (piemēram, procesuālo dokumentu sastādīšana var izmaksāt no 50 euro līdz 1000 euro, juridisko konsultāciju sniegšana advokātu prakses vietā no 15 euro līdz 100 euro stundā, u.tml.).

Visstriktāk finansiālo aspektu un ierobežojumus uz tiesas pieejamību rada advokātu procesa 1. un 3.variants ar prasību, ka dokumentu sagatavošanu nodrošina tikai advokāts. Attiecībā uz pārstāvības īstenošanu tiesas sēdē personai pastāv izvēles iespēja "pats" vai ar advokātu starpniecību. Savukārt 2., 2.A un 4.variants pieļauj personai tiesības izvēlēties gan attiecībā uz dokumentu sagatavotāju, gan attiecībā uz pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu ("pats" vai advokāts). Gadījumā, ja persona, īstenojot savu "izvēles tiesību" izvēlēsies vai būs spiesta izvēlēties advokātu, jo pati nespēs savu pārstāvību īstenot, – izmaksas personai palielināsies.

Juridiskām personām nedz šobrīd, nedz arī advokātu procesa kontekstā valsts atbalsts nav paredzēts. Ja juridiskā persona iesaistīsies tiesvedības procesā – tai palielināsies finansiālais slogs (jo īpaši pie 1. un 3.varianta). Juridiskām personām advokātu sniegtie pakalpojumi apmaksājami no saviem finanšu līdzekļiem. Juridisko personu nespēja apmaksāt advokātu sniegtos pakalpojumus var ierobežot tās tiesības uz brīvu pieeju tiesai. Ievērojamāk finansiālo slogu palielinās 1. un 3.varianta ieviešana (neatkarīgi no tā, vai juridiskajai personai štatā ir juridiskie dienesti/juristi vai nav), mazāku finansiālā sloga palielinājumu var radīt 2., 2.A un 4.varianta ieviešana, jo šie varianti pieļauj juridiskajām personām izmantot savus juridiskā štata resursus. Tomēr, ja juridiskajai personai štatā nav iekļauti juridiskie dienesti/juristi (it īpaši mazie un vidēji mazie komersanti) jebkurš no variantiem radīs finansiālā sloga palielinājumu. Detalizētāku skaidrojumu par advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumiem un iespējamām papildu izmaksām (noteiktos juridiskās palīdzības veidos) skatīt 3.pielikumā. Tomēr tām ir iespējama ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana Civilprocesa likuma 44.panta ietvaros. Ņemot vērā, ka juridiskām personām vienmēr ir jāapzinās tiesvedības risks – tām ir nepieciešams plānot šādas iespējamās izmaksas.

Savukārt attiecībā uz fiziskajām personām valstī kopš 2005.gada pastāv tiesiskais regulējums par valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanu. Ir radīta sistēma, kas nodrošina fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, garantējot valsts finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Saskaņā ar Valsts nodrošinājās juridiskās palīdzības likuma normām uz valsts garantēto juridisko palīdzību var pretendēt fiziskas personas, kuras ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas vai personas, kas atrodas īpašā situācijā vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Spēkā esošais regulējums definē samērā šauru fizisko personu loku, kuras ir tiesīgas pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ieviešot jebkuru no izstrādātajiem advokātu procesa variantiem, valsts garantētā juridiskā palīdzība ir nodrošināma plašākam fizisko personu lokam, lai netiktu ierobežotas personu tiesības uz brīvu pieeju tiesai.

Ieviešot jebkuru no izstrādātajiem advokātu procesa variantiem, jo īpaši 1.un 3.varianta gadījumā, personām tiks ierobežotas tiesības vērsties tiesā, bet 2., 2.A un 4.varianta gadījumā personas, kuras pašas nevarēs īstenot pārstāvību – būs nepieciešams izmantot advokāta sniegtos pakalpojumus. Līdz ar to Ziņojumā ir identificētas personu grupas ("riska grupas"), kuru ienākumi nav pietiekami, lai tās apmaksātu advokātu sniegtos pakalpojumus (detalizētāku izklāstu skatīt III sadaļā).

Personu grupai, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (piemēram, 2015.gadā valstī noteiktā minimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 360 euro46) (papildus būtu rēķināms uz katru apgādībā esošo personu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, (atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam)47) ir nepieciešams valsts atbalsts. Šī personu grupa varētu piedalīties ar līdzmaksājumu 25% apmērā no advokātam paredzētā atlīdzības apmēra, kas noteikts Ministru kabineta noteikumos valsts juridiskās palīdzības sniegšanā48. Arī personu grupai, kuras ienākumi ir virs valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēra, bet ne vairāk kā valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmērs (piemēram, 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro, 2015.gadā – 818 euro)49 ir piemērojami atvieglojumi. Šī personu grupa pilnā apjomā apmaksātu advokātam paredzēto atlīdzības apmēru, bet ne vairāk, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos valsts juridiskās palīdzības sniegšanā.

Rezumējot, atrisinot šajā Ziņojumā norādītajos virzienos advokātu pieejamības jautājumu (ne tikai skaitliskā izteiksmē, bet arī personai saprotamu un ātru advokātu pieejamību tostarp arī novados), kā arī paredzot valsts finansiālo atbalstu advokātu pakalpojumu segšanai, jebkura no pirmajiem četriem advokātu procesa variantiem ieviešanas rezultātā – sabiedrības ieguvums būs lielāks par indivīdam nodarīto zaudējumu (tiesību ierobežojumu), jo advokātu process sekmēs tiesas procesa ekonomiju (efektivitāti) kopumā, kā arī veicinās taisnīgāka rezultāta sasniegšanu un kvalitatīvu lietu izskatīšanu sapratīgā termiņā – un tas ir samērīgi ar leģitīmo mērķi.

Jāuzsver, ka Ziņojumā iekļautie risinājuma varianti paredz dažādas alternatīvas leģitīmā mērķa sasniegšanā.

Viennozīmīgi 1.un 3.variants paredz personas lielāku izvēles tiesību ierobežojumu un finansiālo slogu (salīdzinājumā ar 2., 2.A un 4.variantu), jo šajos variantos dokumentu sagatavošanu nodrošina tikai advokāts, bet vienlaicīgi 1.un 3.variants nodrošina arī to, ka kvalitatīvi dokumenti tiek sagatavoti no abām pusēm, kas ir priekšnoteikums pilnvērtīgāka sacīkstes principa īstenošanai, kā arī efektīvam un ātram tiesvedības procesam kopumā. Tāpat 1. un 3.variants nodrošina pilnīgāka leģitīmā mērķa sasniegšanu, lai arī vienlaikus paredz lielāku tiesību ierobežojumu indivīdam.

Savukārt 2., 2.A un 4.variants neierobežo tik lielā mērā personas izvēles tiesības kā 1. un 3.variants, jo personai pastāv izvēle gan attiecībā uz dokumentu sagatavošanu, gan pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu. Ar šiem variantiem leģitīmo mērķi var sasniegt ierobežotākā mērā (nekā 1. un 3.variantā), bet ar mazāku personu tiesību ierobežojumu. Arīdzan 2., 2.A un 4.variants var radīt personām (viennozīmīgi fiziskām personām, bet ne tik izteikti juridiskām personām) papildu finansiālās izmaksas, jo šajos variantos ir liela varbūtība, ka persona kā pārstāvi izvēlēsies advokātu, jo dokumentu sagatavošana un/vai pārstāvības īstenošana tiesas sēdē ir reducēta uz persona "pati" vai ar advokāta starpniecību. Nav izslēgts, ka viena puse iesniegs advokātu sagatavotus dokumentus, savukārt pretējā puse dokumentu sastādīšanu īstenos "pati", kā rezultātā var netikt nodrošināta pilnvērtīga sacīkstes principa īstenošana.

Advokātu procesa 5.variants paredz saglabāt spēkā esošo tiesisko regulējumu. Jāatzīst, ka 5.variants neradīs personām (fiziskām un juridiskām personām) papildus finansiālos izdevumus vai papildus slogu valsts budžetam, lai nodrošinātu valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Cita starp pieminams, ka persona var izmantot arī citus valstī pastāvošos alternatīvos strīdus risināšanas mehānismus, piemēram, persona var izmantot mediatora pakalpojumus vai vērsties šķīrējtiesā. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediāciju var izmantot domstarpību risināšanai ārpustiesas procesā, kā arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi. Savukārt šķīrējtiesa ir strīdu izskatīšanai izveidotā nevalstiska institūcija, kura pieņem strīda dalībniekiem saistošus spriedumus. Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Kopumā secināms, ka likumdevējs, ievērojot savas rīcības brīvības robežas, kas izriet no Latvijas tiesību sistēmas un valstij saistošiem starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, var virzīties uz plašāku advokātu procesa ieviešanu, tostarp noteikt tās civillietu kategorijas, kurās ir vai nav nosakāms advokātu process, pie nosacījuma, ja ir nodrošināts risinājums advokātu pieejamībai un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības paplašināšanai, kas nodrošina personu tiesību uz brīvu pieeju tiesai īstenošanu.

3.3. Ārvalstīs pastāvošais regulējums

Vērtējot ārvalstu praksi secināms, ka prakse ir atšķirīga (skatīt 4.pielikumu). Visizteiktākais advokātu process ir iedibināts Francijā un Luksemburgā. Atkarībā no valsts advokātu process tiek diferencēts, piemēram, personai ir tiesības izvēlēties, vai pārstāvību tiesas sēdē persona īsteno "pati" vai ar advokāta starpniecību, vai advokāts piedalās "kopā ar personu" (Spānija), vai advokāts nodrošina dokumentu sagatavošanu.

No aplūkotajām valstīm, var secināt, ka vairākumam valstu – advokātu process (atšķirīgās variācijās) ir ieviests kasācijas instances tiesā (Polijā, Igaunijā, Ungārijā, Lietuvā, Beļģijā, Čehijā, Lietuvā u.c.) vai pastāv izvēles brīvība (Somija, Zviedrija, Īrija, Rumānija, Malta, u.c.). Ir valstis, kurās advokātu process pastāv no pirmās un/vai otrās instances tiesas (piemēram, Francijā, Luksemburgā, Itālijā, Spānijā, Vācijā), bet var būt pieļāvums, ka persona pati var īstenot pārstāvību tiesas sēdē, vai ir noteiktas lietu kategorijas, kuras advokātu procesam nav pakļautas. Piemēram, Nīderlandē, Itālijā, Portugālē, Vācijā, Austrijā ir noteikta prasības summa, kuru pārsniedzot – izmantojami advokāta sniegtie pakalpojumi.

Vienlaikus pieminams, ka, veicot aptauju Eiropas Savienības Tieslietu ministriju likumdošanas sadarbības tīklā50, tika konstatēts, ka valstīs, kurās tiesību aktos pastāv personai izvēles brīvība, proti, izmantot advokāta pakalpojumus vai nē – sabiedrībā ir izveidojusies izpratne, ka tiesvedības procesos ir izmantojami tikai advokāta pakalpojumi, piemēram, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, jo advokāti ir kvalificēti profesionāļi.

3.4. Advokātu iesaistes apjoms Francijā un Vācijā

Francijā un Vācijā advokātu process pastāv salīdzinoši ilgu laiku un ir nostiprinājies ne tikai tiesību aktos, bet arī ieņem nozīmīgu lomu indivīdu tiesiskajā apziņā. Francijas un Vācijas tiesību sistēmas pieder pie Romāņu – ģermāņu (kontinentālās Eiropas) tiesību loka.

Francijas regulējums ietver trīs instanču tiesu dalījumu. Francijas Civilprocesa likuma 18. pants nosaka, ka vēršoties tiesā persona var pārstāvēt sevi pati, izņemot gadījumus, kad noteikta obligāta advokāta pārstāvība. Advokāta pārstāvība nav obligāta rajona un vietējās /pašvaldības līmeņa tiesās, nodarbinātības, sociālās nodarbināšanas, biznesa un lauksaimniecības zemes nomas arbitrāžās, u.tml. (Francijas Civilprocesa likuma 827.pants). Rajona un vietējās tiesās pusēm juridisko palīdzību vai pārstāvību var sniegt, piemēram, advokāts, laulātais, vecāki vai radinieki (tiešā līnija), vecāki vai radinieki (sānu līnijā līdz trešajai pakāpei ieskaitot) u.c. Francijas Civilprocesa likuma 899.pants paskaidro, ka apelācijas instancē pusēm ir pienākums iecelt advokātu, izņemot gadījumus, kad likums to neparedz. Tāds pats nosacījums ir attiecināms uz kasācijas instances tiesu (973.pants).

Var secināt, ka Francijā sākot ar apelācijas instanci – advokāta klātbūtne ir obligāta. Obligāts priekšnoteikums apelācijas un kasācijas prasībām ir advokāta paraksts uz attiecīgā pieteikuma. Atbilstoši Francijas Civilprocesa likuma 752.pantam tiesa pavēstes saturā iekļauj informāciju par prasītāja ieceltu advokātu un termiņu, kurā atbildētājam ir pienākums iecelt advokātu. Atbildētājam ir pienākums uzaicināt advokātu 15 dienu laikā no pavēstes saņemšanas dienas (755.pants).

Vācijā normatīvais regulējums ietver trīs instanču tiesu dalījumu. Atbilstoši Vācijas Civilprocesa likuma 78.pantam visi strīdi, kuri ir pakļauti izskatīšanai apgabaltiesā un augstākajā reģionālajā tiesā tiesvedībā iesaistītās puses pārstāv advokāts. Lietas, kurās prasības summa nepārsniedz 5000 euro tiek izskatītas pirmajā instancē (rajona tiesa), kurās advokāta starpniecība nav obligāta. Gadījumā, ja summa pārsniedz 5000 euro – lietas tiek izskatītas apgabaltiesā, kur advokāta dalība procesā ir obligāta. Tomēr vienlaikus norādāms, ka, piemēram, strīdi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma (dzīvokļa) nomu – neskatoties uz to, ka summas prasība ir augstāka kā 5000 euro – to vispirms skatīs pirmās instances tiesā (advokāts nav obligāts). Tāpat, piemēram, strīdiem par preču zīmēm un negodīgu konkurenci – jurisdikcija vienmēr ir apgabaltiesai, pat tad, ja prasības summa ir mazāka kā 5000 euro (advokāts ir obligāts).

Saskaņā ar Vācijas Civilprocesa likuma 79.pantu gadījumos, kad advokāta pārstāvība nav obligāta, puses, var vest tiesvedību pašas.

Ir atzīstams, ka vairākumam valstu attiecībā uz advokāta piesaisti pastāv izvēles iespēja, bet ir atsevišķas valstis, kurās advokātu process ir noteikts sākot ar pirmās instances tiesu,- vai sākot ar apelācijas instances tiesu. Tāpat arī advokātu process ar plašāku vai mazāku advokātu iesaisti var atšķirties valstu starpā. Tas nozīmē, ka katra valsts individuāli ir vērtējusi to, kāds advokātu process un vai tas vispār tai ir piemērots. Protams, bez ievērības nav atstājams faktors, ka valstu starpā atšķiras ekonomiskā situācija, kas tieši ietekmē personu spēju atļauties advokātu sniegtos pakalpojumus. Ir skaidrs, ka Latvija pārredzamā nākotnē nesasniegs, piemēram, Francijas un Vācijas sabiedrības vidējo izaugsmes līmeni, bet ir iespējams rast balansu starp šo faktoru un kvalitatīva un efektīva tiesvedības procesa nodrošināšanu. Proti, Ziņojumā piedāvātie varianti neparedz tik striktu advokātu procesu, kā tas ir ekonomiski attīstītākās valstīs. Ziņojumā ir rasts individuāls risinājums tieši Latvijas situācijai, proti, advokātu procesam pakļautas vien atsevišķas civillietu kategorijas ar pietiekami lielu filtru (piemēram, saistību prasības, kuru summa pārsniedz 150 000 euro, bet Vācijā un Austrijā slieksnis ir 5000 euro). Par advokātu procesa plašāku ieviešanu tiks lemts pie ieviestā varianta pozitīva starpposma izvērtējuma.

IV. RISINĀJUMU IETEKME UZ VALSTS GARANTĒTĀS JURIDISKĀS PALĪDZĪBAS NODROŠINĀŠANAS IESPĒJĀM

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 1.pants nosaka, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Juridiskās palīdzības administrācija atbilstoši savai kompetencei nodrošina valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanu juridiska rakstura jautājumu risināšanai ārpus tiesas un tiesā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizskarto interešu aizsardzībai likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, izņemot pārrobežu strīdos.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību sniedz civillietās, noteikta veida administratīvajās lietās un kriminālprocesā (pēc kriminālprocesa virzītāja uzaicinājuma).

Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma normām51 valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir pieejama:

• personai, kura ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;

• personai, kura būtisku no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ pēkšņi ir nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību – īpašā situācija;

• personai, kas atrodas valsts vai pašvaldības apgādībā.

Viennozīmīgi, ieviešot jebkuru no advokātu procesa izstrādātajiem variantiem, ir nepieciešams rast risinājumu arī tādam subjektu lokam ("riska grupai"), kas neietilpst pašreiz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā definētajā personu lokā (kam ir tiesības pretendēt uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību), bet kuru ienākumu līmenis nav pietiekams, lai varētu apmaksāt advokāta sniegtos juridiskos pakalpojumus.

4.1. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamība

Ģimene (persona) ir atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro.52 Savukārt par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni.53

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ir šaurs to personu loks, kuras ir tiesīgas pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Pastāvot atšķirīgam regulējumam starp pašvaldībām attiecībā uz maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu (ienākumu slieksnis)54 – veidojas nevienlīdzība starp personām, kurām ir tiesības pretendēt uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Ir pamatoti secināt, ka jau pie pašreizējā regulējuma to personu loks, kuram būtu nepieciešama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, ir lielāks, kā faktiski tā tiek nodrošināta.

4.2. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības risinājums

Ieviešot jebkuru no izstrādātajiem advokātu procesa variantiem, palielināsies to personu skaits, kuru materiālā situācija nav pietiekama, lai savu tiesību un interešu aizsardzībai tiesā varētu atļauties advokāta sniegtos pakalpojumus (detalizētāku skaidrojumu par advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumiem (konkrētos juridiskās palīdzības veidos) skatīt 4.pielikumā).

Neskatoties uz to, ka advokātu process ieviešams pakāpeniski un tikai atsevišķās civillietu kategorijās (ar nelielu kopējo lietu skaitu), kurās iespējams valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības klientu skaits būs neliels, ir svarīgi, lai jau sākotnēji atbalstāmais variants iekļautu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības konceptu. Tas ievērojami atvieglos turpmākās iespējamās diskusijas par valsts un advokātu iesaisti valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, ja tiks pieņemts lēmums par advokātu procesam pakļauto civillietu kategoriju paplašināšanu.

Vērtējot jautājumu par personu loka paplašināšanu55, kurām būtu tiesības pretendēt uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir jāņem vērā vairāki faktori.

Piemēram, saskaņā ar "Eurostat" datiem Latvijā līdz 35,1% ir pieaudzis nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Finanšu ministrijas sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādātajā informatīvajā ziņojumā56 ir norādīts, ka 2013.gadā ienākumus līdz 426,86 eiro saņēma 341,2 tūkst. strādājošo iedzīvotāju. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā un mazāk bija 186,0 tūkst. cilvēku no darba ņēmēju kopskaita (tai skaitā privātajā sektorā – 155,8 tūkst. cilvēku un sabiedriskajā sektorā – 25,6 tūkst. cilvēku). Personas ar šādiem ienākumiem ir pakļautas "riska grupai".

Piemēram, 2015.gadā valstī minimālās mēnešalgas apmērs noteikts pirms nodokļu nomaksas 360 euro57. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem – valstī vidējā strādājošo mēneša darba samaksa 2014.gadā pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro58 (t.i. 560 euro pēc nodokļu nomaksas), (2015.gadā – 818 euro, bet pēc nodokļu nomaksas – 580 euro). Šie rādītāji var variēt no gada uz gadu, bet tie ir prognozējami un izsekojami.

Ņemot vērā iepriekš minētos datus, kā arī to, ka personu "ienākumu slieksnis" ir piesaistāms izmērāmam rādītājam (t.i. valstī minimālās mēnešalgas un strādājošo mēneša vidējai darba samaksas apmēram), kā arī to, ka personu apgādībā var būt apgādājamie, ir identificējamas šādas personu grupas, kurām būtu nepieciešams paredzēt valsts finansiālo atbalstu un piemērojamu atvieglojumu piekļuvei advokātam:

1) personām, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu vai atrodas īpašā situācijā, vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošām Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma normām saņem no valsts atbalstu pilnā apmērā) (turpmāk – 1.personu grupa);

2) personu grupa ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (papildu uz katru apgādībā esošo personu rēķināms valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs59) (turpmāk – 2.personu grupa);

Tomēr attiecībā uz šo 2.grupu, jau izstrādājot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam advokātu procesa ieviešanas variantam, būtu apsverams arī taisnīgāks risinājums, proti, paredzēt 2.personu grupā iekļaut personas, kuras ienākumi, kas ir ģimenes rīcībā, ir mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

a) par vienas personas ģimeni – 1,0;

b) par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,7.

3) personu grupa ar ienākumiem, kas saņem vairāk nekā valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, bet nepārsniedzot strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru (turpmāk – 3.personu grupa);

1.personu grupa jau šobrīd saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu saņem advokātu sniegto pakalpojumu apmaksu pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem. Arī attiecībā uz 2.personu grupu ir paredzams lielāks valsts atbalsts. Savukārt 3.personu grupai ir paredzams atvieglots advokātu sniegto pakalpojumu apmaksas risinājums.

Tādējādi paredzams, ka 2.personu grupa – piedalās tikai ar līdzmaksājumu advokāta pakalpojumu segšanā, kas nozīmē, ka advokātam par sniegto juridisko palīdzību šī personu grupa maksā 25% no atlīdzības apmēra60. Otro 75% apmaksu no atlīdzības apmēra nodrošina valsts. Savukārt 3.personu grupa advokātam par sniegto juridisko palīdzību maksā ne vairāk par normatīvajos aktos noteikto atlīdzības apmēru.

Šāda pieeja vienlaikus izlīdzinātu nevienlīdzīgo situāciju starp personām, kurām ir piešķirts maznodrošinātās personas statuss (maznodrošināto ienākumu slieksnis starp pašvaldībām ir atšķirīgs) un nodrošinātu pieeju tiesai. Tāpat izdevumi par advokātu sniegtajiem pakalpojumiem būtu prognozējami, jo tiek maksāts no noteiktā atlīdzības apmēra valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā.

4.3. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanas risinājums

Pašreiz, lai nodrošinātu juridiskās palīdzības sniegšanu, administrācija slēdz juridiskās palīdzības līgumus ar personām, kas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumam var būt par juridiskās palīdzības sniedzējiem. Uz 2015.gada 1.jūliju ir 114 līgumi ar juridiskās palīdzības sniedzējiem: 90 zvērināti advokāti, 23 juristi un viena biedrība. Līdz ar ko, valsts nodrošināto juridisko palīdzību pašreiz sniedz arī ne-advokāti.

Vērtējot Juridiskās palīdzības administrācijas statistiku pa gadiem, par iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam skaitu, secināms, ka tas ir audzis, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, mainoties normatīvajiem aktiem, kam ir ietekme uz tiesiskajām attiecībām un to risinājumu tiesvedības kārtībā. Šis iesniegumu skaits ir atkarīgs arī no sociālā atbalsta politikas izmaiņām, proti, nosakot stingrākus kritērijus trūcīgā un maznodrošinātā statusa iegūšanai, mainās arī personu iespēja vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Ņemot vērā minēto, viens no būtiskākajiem aspektiem ir, ka līgumu sistēmai jānodrošina juridiskās palīdzības sniedzēju pietiekams skaits. Līdzšinējā Juridiskās palīdzības administrācijas prakse liecina, ka advokātu skaits nav pietiekams61, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un kvalitatīvu juridiskās palīdzības sniegšanu, ko sniedz vienīgi kvalificēti speciālisti, proti, advokāti.

Ieviešot, kādu no izstrādātajiem advokātu procesa variantiem, ir nepieciešams paredzēt skaidru mehānismu, kas ļautu Juridiskās palīdzības administrācijai saprātīgi īsā laika periodā personai nodrošināt atbilstošu advokātu.

Proti, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā jāparedz, ka persona, kurai ir tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, vēršas Juridiskās palīdzības administrācijā, kura izvērtēs personas atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nepieciešams svītrot regulējumu par nepieciešamību noslēgt juridiskās palīdzības līgumus, savukārt Latvijas Republikas Advokatūras likumā jāparedz advokātu pienākums līdzdarboties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, nosakot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes kompetenci advokātu piesaistes nodrošināšanā, piemēram, paredzot advokātu, kas nodrošinās valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanu, t.sk. ievērojot teritoriālās pieejamības nodrošināšanas nepieciešamību, saraksta sastādīšanu, vadoties pēc kura, Juridiskās palīdzības administrācijas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā paredzētajiem kritērijiem (kompetence; specializācija; noslogojums; spēja konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību u.c.); atrašanās vieta, lai izvērtētu, kāds attālums jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību) norīkos personai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju. Lai nodrošinātu minētā procesa efektīvu darbību, jāparedz regulējums sadarbības nodrošināšanai, t.sk. uzraudzībai.

Vienlaikus norādāms, ka, ņemot vērā personu skaitu, kas papildus varētu vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai (aptuveni 120 personas gadā), ieviešot 2.A variantu, būtu saglabājams līdzšinējais regulējums attiecībā uz juridiskās palīdzības līgumu slēgšanu starp Juridiskās palīdzības administrāciju un juridiskās palīdzības sniedzējiem. Tāpat norādāms, ka 2.A varianta ieviešana radīs mazāku ietekmi arī uz Advokatūras likumā noteiktā regulējuma precizēšanas nepieciešamību. Ja citu variantu (izņemot 5.varainta) ieviešanas gadījumā, mainoties juridiskās palīdzības līgumu noslēgšanas kārtībai Juridiskās palīdzības administrācijas un juridiskās palīdzības sniedzēju starpā, Advokatūras likumā būtu jāparedz papildu pienākumu noteikšana advokātiem, kā arī jāiestrādā norīkošanas mehānisms juridiskās palīdzības sniegšanai, tad 2.A varianta ieviešanas gadījumā Advokatūras likumā galvenokārt būtu izdarāmi grozījumi, kas uzliktu par pienākumu Latvijas Zvērinātu advokātu padomei nodrošināt pilnvērtīgas informācijas pieejamību par advokātiem, to specializāciju, pieejamību, sniegto pakalpojumu izmaksām u.tml.

V. PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI UN TO IETEKMES IZVĒRTĒJUMS

Advokātu procesa risinājumi ietver sešus iespējamos variantus:

Izstrādātie varianti tika vērtēti kopsakarā ar sasniedzamo mērķi – tiesvedības procesa efektivitāte un kvalitāte.

Jēdziens puse "pati" tiek saprasts, ka fiziska persona pārstāv sevi "pati", bet juridisku personu var pārstāvēt amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī to darbinieki (juristi), kuri atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar attiecīgo juridisko personu. Juridiskās palīdzības sniegšanai var piesaistīt tikai advokātus.

Tomēr jēdziens "pati" var radīt neskaidrības dažās komplicētās savstarpēji saistītu juridisko personu attiecībās kā, piemēram, koncerna ietvaros, kas sastāv no valdošā uzņēmuma un atkarīgajām sabiedrībām. Ņemot vērā juridisko personu attiecības koncernā un tā mērķus, jēdziens "pati" būtu jāizprot tādā veidā, ka, ja tiesvedība skar visu koncernu kopumā, koncernu var pārstāvēt darbinieki (juristi) no jebkuras no sabiedrībām (valdošā uzņēmuma vai atkarīgajām sabiedrībām), jo tiesvedība skar visu koncernu.

Tāpat jēdziens "pati" var radīt neskaidrības valsts kapitālsabiedrību, kam deleģēti noteikti uzdevumi, un valsts pārvaldes iestāžu attiecībās. Tā, piemēram, Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" cita starpā veic valstij piekrītošo nekustamo īpašumu apzināšanu, kā arī pārstāv valsts intereses, kas saistītas ar Valsts nekustamie īpašumi valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, visās valsts un pašvaldību iestādēs. Savukārt, Finanšu ministrija nodrošina politikas izstrādi un koordināciju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jomā. Tātad Valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" šobrīd pārstāv Finanšu ministriju tiesā saistībā ar valsts nekustamo īpašumu strīdiem. Šajā piemērā minētajā komplicētajā situācijā Finanšu ministrijai pastāv iespēja savā nolikumā noteikt, ka Finanšu ministriju tās strīdos saistībā ar nekustamajiem īpašumiem pārstāv valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", savukārt, kuras darbinieku (juristu), kuri atrodas darba tiesiskajās ar šo akciju sabiedrību, pārstāvības tiesības tiesā izrietēs jau no likuma.

Tāpat jēdziens "pati" var radīt neskaidrības attiecībā uz nekustamā īpašuma kopīpašniekiem vai uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopību. Jāmin, ka no Civillikuma 1068.panta un Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta izriet, ka rīcībai ar kopīpašumu nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, līdz ar to koncepcijas projektā ietvertais jēdziens "pati" gadījumos, kad tiesvedība būs saistīta ar kopīpašumu, būs attiecināms uz tiem gadījumiem, kad kopīpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopība būs pilnvarojusi kopīpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības intereses tiesā pārstāvēt personai no kopīpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku vidus.

1. un 3.variantā "dokumentus sagatavo advokāts" saprot – visu procesuālo dokumentu sastādīšanu ārpustiesas un tiesvedības stadijā (piemēram, prasības pieteikuma sagatavošana, paskaidrojumu sniegšana, lūgumu pieteikšana, pretprasības celšana, blakus sūdzības sagatavošana, izlīguma noslēgšana, dokumentācijas sagatavošana tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšanai u.c.).

Finansiālais slogs (vairāk skars juridiskās personas) atkarīgs no advokātu sniegto pakalpojumu apjoma (sniegto pakalpojumu izcenojumu skatīt 4.pielikumā).

Jebkurai no advokātu procesa varianta ieviešanai (izņemot 5.varinatu) nepieciešami papildus valsts finanšu līdzekļi valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai (aprēķinu skatīt VII sadaļā).

Izstrādātie advokātu procesa varianti tiesai uzliek papildu slogu vērtēt (pārliecināties), vai dokumenti noformēti un pārstāvība īstenota atbilstoši ierosinātajam regulējumam.

Ieviešot jebkuru no izstrādātajiem advokātu procesa variantiem, pēc piecu gadu perioda nepieciešams veikt izvērtējumu, kā ieviestais regulējums sasniedzis izvirzīto mērķi.

5.1. Piedāvāto advokātu procesa variantu apraksts

1.VARIANTS:

Saskaņā ar statistikas datiem 1.varianta gadījumā – advokātu procesam tiktu pakļautas indikatīvi 544 lietas gadā (2014.gada dati).

Advokāts nodrošina dokumentu sastādīšanu, bet pārstāvību tiesas sēdē īsteno puse pēc izvēles "pati" vai ar advokāta starpniecību. Advokātu procesa variants ieviešams no pirmās instances tiesas (turpinās otrās instances tiesā) šādās civillietu kategorijās:

1) lietās par akcionāru un dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu (gadā vidēji 10 lietas);

2) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu (piemēram, lietas, kas saistītas ar īpašuma tiesību atzīšanu; īpašumtiesību dzēšanu; valdījuma iegūšanu, turpināšanu un izbeigšanu; īpašumtiesību aprobežošanu (servitūts); reālnastu nodibināšanu un izbeigšanu; prasības par īpašumtiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā; u.c., bet ne strīdi, kas izriet, piemēram, no nomas vai īres attiecībām, apsaimniekošanas u.c.) (gadā vidēji 244 lietas);

Attiecībā uz šajā 2.punktā minētajām lietu kategorijām jāpaskaidro, ka tās ir lietu kategorijas, kuras līdz 2014.gada 30.oktobra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Civilprocesa likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktu bija piekritīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai, jo likumdevējs tās bija atzinis par sarežģītām. Līdz ar to attiecībā uz šajā punktā minēto lietu kategorijām jau ir izveidojusies judikatūra par to, kas uzskatāms par lietu, kurā ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu.

3) lietās, kurās ir strīds, kas izriet no saistību tiesībām, un kurās prasības summa pārsniedz 150 000 euro (gadā vidēji 290 lietas)

Attiecībā uz šajā 3.punktā minētajām lietu kategorijām jāpaskaidro, ka līdzīgas lietu kategorijas līdz 2013.gada 19.decembra likuma "Grozījumi Civilprocesa likumā" spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Civilprocesa likuma 25.panta pirmās daļas 2.punktu bija piekritīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai, jo likumdevējs tās bija atzinis par sarežģītām.

Paredzot advokāta iesaisti jau dokumentu sastādīšanā, pastāv lielāka iespēja, ka strīds līdz tiesai nenonāks. Proti, persona, konsultējoties ar advokātu par radušos strīdu, tā iespējamo iznākumu, veiksmīgāko situācijas risinājumu u.c. ar to saistītiem jautājumiem, iespējams, izvēlēsies citus tiesiskos līdzekļus, lai risinātu strīdu ārpus tiesas kārtībā, piemēram, ar advokāta starpniecību mēģinot panākt izlīgumu.

Ja persona tomēr vērsīsies tiesā, atbilstoši 1.variantam dokumentu sagatavošanu īsteno tikai advokāts (profesionāls jurists ar atbilstošu kvalifikāciju), kas savukārt garantē, ka tiesvedība balstās uz kvalitatīviem, Civilprocesa likuma prasībām atbilstošiem dokumentiem. Nosacījums, ka dokumentu sagatavošanu nodrošina tikai advokāts, – kalpo kā priekšnoteikums, ka prasījumi un lūgumi jau sākotnēji tiek noformulēti skaidri un precīzi (piemēram, prasības priekšmeta vai pamata grozīšana un jaunu prasījumu ietveršana apelācijas un kasācijas instances tiesā nav iespējama). Tiks nodrošināts, ka ar tiesvedību saistīto dokumentu, tai skaitā arī pierādījumu, iesniegšana tiks īstenota Civilprocesa likumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Minēto procesuālo darbību atbilstoša īstenošana viennozīmīgi veicinās tiesvedības procesa kvalitatīvu un efektīvu norisi kopumā.

Nenoliedzami, sacīkstes princips ir prasības tiesvedības pamatprincips civillietās, saskaņā ar kuru katra puse pierāda savu prasījumu, pretprasījumu un iebildumu pamatotību. Tādējādi jo īpaši ir svarīgi, lai tiesvedības process balstītos uz kvalitatīvi sastādītiem dokumentiem. 1.variants nodrošina, ka kvalitatīvi dokumenti tiek sagatavoti no abām pusēm, un tas ir būtisks priekšnoteikums pilnvērtīgākai (kvalitatīvākai) sacīkstes principa īstenošanai un taisnīgāka iznākuma panākšanai. 1.variants pilnībā izslēdz situāciju, ka viena no pusēm var iesniegt dokumentu, kuru nav sagatavojis advokāts.

Ievērojot iepriekš minēto, advokātu iesaistes palielināšana ievērojami samazinās to gadījumu skaitu, kad tiesību aizsardzības līdzekļi tiesā netiek izmantoti pietiekami pareizi vai prasmīgi. Tādējādi tiks nodrošināta ne vien personas tiesību pilnvērtīga aizsardzība, bet arī maksimāli sekmēta tiesas procesa ekonomija un vecināta taisnīgāka rezultāta sasniegšana, tādējādi nodrošinot personām lielākas garantijas, kas izriet no Satversmes 92.panta uz taisnīgu tiesu.

Pie riskiem norādāms, ka īstenojot 1.variantu ir būtiski nodrošināt savlaicīgu advokāta pieejamību (t.sk., lai tiktu nodrošināta ar tiesvedību saistīto procesuālo termiņu ievērošana) (t.sk. arī novados) (advokātu pieejamības skaidrojumu skatīt pie III sadaļas 3.2.punktā). Ir jārēķinās, ka 1.variants viennozīmīgi radīs personām papildus finansiālās izmaksas. Līdz ar ko, būs nepieciešama papildu finanšu līdzekļu piešķiršana valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai (t.i. 142 582 euro apmērā) (aprēķinu skatīt VII sadaļā). Arī juridiskām personām paredzams izmaksu sloga palielinājums, kas kompensējams no saviem finanšu līdzekļiem.

Šis variants paredz tikai dažu noteiktu civillietu kategoriju pakļaušanu advokātu procesam, ņemot vērā to sarežģītību un specifiku, proti:

1) lietas par akcionāru un dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu ietver nepieciešamību pēc atbilstošām un specifikām zināšanām. Šīs lietas pēc būtības tiek skatītas vienas instances tiesā (tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams, to var pārsūdzēt kasācijas kārtībā), bez tam tās ir pakļautas striktiem termiņiem, kādos ir veicamas noteiktas procesuālās darbības. Tādējādi, tas ir jo īpaši svarīgi, lai jau sākotnēji būtu nodrošināti visi nepieciešamie pierādījumi un precīza argumentācija;

2) lietu, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu – pakļaušana advokātu procesam ir saistāma ar to sarežģītību. Liettiesisko jautājumu kontekstā personai ir nepieciešams orientēties salīdzinoši ļoti sarežģītās materiālo tiesību normās, kas aptver noteiktu zināšanu apjoma nepieciešamību. Jāatzīmē, ka liettiesiskie strīdi nereti ir saistīti ar ļoti specifiskiem pierādījumiem, pie kam šo lietu kategoriju sarežģītību ir veicinājusi arī zemes reforma un privatizācija;

3) strīdi, kas izriet no saistību tiesībām, kur prasības summa pārsniedz 150 000 euro, ir saistīti ar paaugstinātu risku, jo nekvalitatīvas pārstāvības gadījumā personai var būt nesamērīgi lieli zaudējumi, pie tam prasības, kuru summa pārsniedz 150 000 euro, nereti izriet no komplicētām tiesiskajām attiecībām un sarežģītiem līgumiem (līgumiem un apakšlīgumiem u.tml.).

Vienlaikus pieminams, ka darba grupa apsprieda dažādus risinājumus. Diskusiju gaitā skaidri iezīmējās, ka ģimenes lietas nebūtu pakļaujamas advokātu procesam, jo normatīvi akti paredz, ka lietās, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, ir nepieciešama personu klātbūtne/līdzdalība. Galvenokārt šīs lietas ir saistītas ar bērniem, kur tiesai ir pilnvaras rīkoties arī pēc savas iniciatīvas (atkāpe no sacīkstes principa), proti, lai nonāktu pie taisnīga un bērna interesēm atbilstoša tiesas nolēmuma, tiesa pēc savas iniciatīvas var pieprasīt papildu informāciju vai atzinumus no kompetentām iestādēm, piemēram, bāriņtiesas, kurai ir liela loma, lai noteiktu bērna intereses un kura arī piedalās tiesas sēdēs. Līdz ar to lietās, kas skar bērnu, tiesai, atkāpjoties no vispārējā sacīkstes principa, ir piešķirta iniciatīva un uzlikts pienākums tiesas nolēmumu pieņemt bērna interesēs.

Tāpat darba grupas ieskatā, advokātu procesam nebūtu pakļaujamas lietas, kas skatāmas sevišķās tiesāšanās kārtībā, jo šīs lietas ir specifiskas ar to, ka tajās nav strīda par tiesībām, tajās nav atbildētāja un šajās lietās principā nav pretēji vērstas intereses.

Vienots viedoklis iezīmējas, ka arīdzan darba strīdi advokātu procesam nav pakļaujami, jo šajos jautājumos Eiropas Savienības tiesību akti aicina dalībvalstis darba strīdu izskatīšanu tiesā vienkāršot. Turklāt attiecībā uz darba strīdiem, biedru interesēs aktīvi darbojas arodbiedrības, kas var veikt biedru konsultēšanu un pārstāvību tiesvedības procesos. Tāpat norādāms, ka normatīvais regulējums jau šobrīd garantē darba ņēmēja kā vājākās puses aizsardzību. Darba likuma 125.pants pierādīšanas nastu uzliek darba devējam, un darba ņēmējam kā vājākajai pusei pēc būtības pārstāvis var arī nebūt, proti Darba likums garantē, ka darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai. Citos gadījumos, kad darbinieks cēlis prasību par atjaunošanu darbā, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka, atlaižot darbinieku no darba, viņš nav pārkāpis darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības.

Līdz ar to jau šobrīd attiecībā uz minētajām un arī citām sociāli jūtīgajām lietu kategorijām, normatīvie akti garantē to, ka ir izveidots un valstī jau sen pastāv mehānisms, kas nodrošina īpašu tās strīda puses aizsardzību, kas ir uzskatāma par vājāku.

Attiecībā uz maza apmēra prasībām jānorāda, ka ārvalstu prakse liecina, ka šādas prasības advokātu procesam netiek pakļautas. Maza apmēra prasības pēc savas būtības jau ir veidotas tā, lai tās izskatītu vienkāršotā un lētākā procesā. Lai iesniegtu maza apmēra prasību, ir nepieciešams aizpildīt veidlapu. Veidlapas veidotas tā, lai tās ietvertu visas nepieciešamās prasības, kas ļautu tās saturu uztvert bez pušu klātbūtnes, kā arī juridisko pamatojumu un prasījumu apmērus. Pieminams, ka maza apmēra prasības ir ieviestas ne tikai Latvijā, bet pastāv arīdzan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Darba grupas ieskatā, ņemot vērā, ka Ziņojumā piedāvātie varianti ir "mēģinājums" virzīties uz pakāpenisku advokātu procesu – sākotnēji advokātu procesam pakļaujamas lietas ar mantisku raksturu, kurās iezīmējas sarežģītības aspekts, kuru vešanai ir nepieciešams noteikts zināšanu kopums.

Pie 1.varianta ieviešanas tiks nodrošināta pilnīgāka leģitīmā mērķa sasniegšana, bet vienlaikus tiks radīts lielāks personu tiesību uz brīvu pieeju tiesai tiesību ierobežojums.

1.variants paredz, ka pēc piecu gada perioda tiek veikts izvērtējums (datu monitorings), vai ieviestais advokātu process ir attaisnojis izvirzīto mērķi. Pie pozitīva vērtējuma lemjams, vai nav nepieciešams paplašināt advokātu procesam pakļauto civillietu kategoriju uzskaitījumu.

Gadījumā, ja tiek īstenots 2., 2.A vai 4.variants, veicot izvērtējumu par tiem, ir vērtējams, vai nav lietderīgi ieviest striktāku advokāta procesa variantu, kas sasniegtu pilnīgāku leģitīmo mērķi, proti, īstenot pāreju attiecīgi uz 1.vai 3.variantu.

2.VARIANTS:

Saskaņā ar statistikas datiem 2.varianta gadījumā – advokātu procesam tiktu pakļautas indikatīvi 544 lietas gadā (2014.gada dati).

Dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu puse pēc izvēles nodrošina "pati" var ar advokāta starpniecību. Advokātu procesa variants ieviešams no pirmās instances tiesas (turpinās otrās instances tiesā) 1.variantā norādītajās civillietu kategorijās.

Ņemot vērā to, ka 2.variantā pastāv liela iespēja, ka persona kā pārstāvi izvēlēsies advokātu, kas līdzīgi kā 1.variantā var palielināt arī to gadījumu skaitu, kad strīds līdz tiesai nemaz nenonāk. Proti, persona, konsultējoties ar advokātu par radušos strīdu, tā iespējamo iznākumu, veiksmīgāko situācijas risinājumu u.c. ar to saistītiem jautājumiem, iespējams izvēlēsies citus tiesiskos līdzekļus, lai risinātu strīdu ārpus tiesas kārtībā, piemēram, ar advokāta starpniecību mēģinot panākt izlīgumu.

Atšķirībā no 1.varianta, 2.variants neierobežo tik lielā mērā personas izvēles tiesības attiecībā uz dokumentu sagatavotāju. Proti, šajā variantā, atšķirībā no 1.varianta, ne tikai pārstāvības īstenošana tiesas sēdē ir reducēta uz persona "pati" vai ar advokāta starpniecību, bet arī dokumentu sagatavošana. Tas nozīmē, ja persona (arī juridiskā persona (ārpakalpojumā)) īsteno izvēles tiesību iepretim citam pārstāvim – persona var izvēlēties tikai advokātu. Pastāv liela iespējamība, ka persona izvēlēsies turpināt sadarbību ar izvēlēto advokātu, tādējādi arī 2.variants veicina pilnvērtīgāka (kvalitatīvāka) sacīkstes principa īstenošanu.

Ņemot vērā to, ka 2.variantā pārstāvības īstenošana ir reducēta uz persona "pati" vai advokāts, vienlaikus pastāvot lielai iespējamībai, ka persona izvēlēsies advokātu kā pārstāvi, arīdzan 2.variants var nodrošināt to gadījumu skaita samazināšanu, kad tiesību aizsardzības līdzekļi tiesā netiek izmantoti pietiekami pareizi vai prasmīgi. Tādējādi veicinot ne vien personas tiesību pilnvērtīgu aizsardzību, bet arī tiesas procesa ekonomiju un taisnīgāka rezultāta sasniegšanu. Kā rezultātā arī 2.variants (ne tik izteikti kā 1.variants) var nodrošināt personām lielākas garantijas, kas izriet no Satversmes 92.panta uz taisnīgu tiesu.

Vienlaikus pie 2.varianta ir iespējamas arī šādas situācijas, piemēram, viena puse dokumentu sagatavošanu un pārstāvību tiesas sēdē nodrošinās "pati", bet otra puse ar advokāta starpniecību – šādos gadījumos netiek nodrošināta tik pilnvērtīga (kvalitatīva) sacīkstes principa īstenošana kā 1.variantā. Risks saskatāms arī situācijās, kad juridisko personu kā "pašu" pārstāvēs tās juridiskā dienesta speciālisti, bet fiziskā persona pārstāvību īstenos "pati" – tomēr, jāatzīst, arī pašreizējais regulējums pieļauj šādu situāciju.

Neskatoties uz to, ka 2.variants, salīdzinoši ar 1.variantu, pieļauj personai lielāku izvēles tiesību – joprojām svarīgi nodrošināt savlaicīgu advokāta pieejamību (t.sk. arī novados), bet ne tik būtiski kā pie 1.varianta.

Attiecībā uz finansiālo aspektu 2.variants var radīt personām (viennozīmīgi fiziskām personām, ja tās izvēlas kā pārstāvi advokātu, bet daudz mazākā mērā juridiskām personām) papildu finansiālās izmaksas. Nepieciešama papildu finanšu līdzekļu piešķiršana valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai (t.i. 142 582 euro apmērā) (aprēķinu skatīt VII sadaļā). Juridiskām personām izmaksu palielinājums kompensējams no saviem finanšu līdzekļiem.

Advokātu procesam pakļauto noteikto civillietu kategoriju uzskaitījumu un šīs noteikšanas pamatojumu skatīt pie 1.varianta.

Ievērojot vairākus faktorus, atzīstams, ka šobrīd optimālākais risinājums advokātu procesa ieviešanā būtu II varianta tālāka virzīšana. II variants neparedz tik lielu personu tiesību ierobežojumu (atšķirībā no I un III varianta), pieļauj personām izvēles tiesības, proti, persona "pati" vai ar advokātu starpniecību var nodrošināt dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības īstenošanu tiesas sēdē. Arī II variants nodrošina kopējo ietekmi uz tiesvedības procesa efektivitātes un kvalitātes celšanu kopumā, jo "pārstāvība" ir reducēta uz persona "pati" vai ar advokāta starpniecību. Vienlaikus II variants saglabā piesardzīgu pieeju advokātu procesa ieviešanā, jo II variants advokātu procesam pakļauj vien nelielu, specifisku civillietu kategoriju skaitu (ar nelielu kopējo lietu skaitu, t.i., indikatīvi 544 lietas gadā).

Arī 2.variants paredz, ka pēc piecu gada perioda tiek veikts izvērtējums (datu monitorings), vai ieviestais advokātu process ir attaisnojis izvirzīto mērķi. Pie pozitīva vērtējuma lemjams, vai nav nepieciešams paplašināt advokātu procesam pakļauto civillietu kategoriju uzskaitījumu, kā arī to, vai nav lietderīgi ieviest striktāku advokāta procesa variantu, kas sasniegtu pilnīgāku leģitīmo mērķi, proti, īstenot pāreju uz 1.variantu.

2.A VARIANTS (atbalstīts MKK)62:

Saskaņā ar statistikas datiem 2.A varianta gadījumā – advokātu procesam tiktu pakļautas indikatīvi 296 lietas gadā (2015./2016.gada dati).

Piedāvātā 2.A varianta pamatojums pēc būtības ir tāds pats, kā 2.variantam, un šo abu variantu atšķirība ir apstāklī, ka 2.A varianta gadījumā advokātu process tiek attiecināts uz vēl ierobežotāku lietu kategoriju skaitu, tas ir, 2.A varianta gadījumā advokātu process ieviešams no pirmās instances tiesas (turpinās otrās instances tiesā) šādās civillietu kategorijās:

1) lietās par akcionāru un dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu (gadā vidēji 16 lietas 1.instancē, 9 lietas apelācijas un 11 lietas kasācijas instancē; kopā – vidēji 36 lietas);

2) lietās, kurās ir strīds, kas izriet no saistību tiesībām, un kurās prasības summa pārsniedz 150 000 euro (gadā vidēji 280 lietas 1.instancē, 74 lietas apelācijas un 38 lietas kasācijas instancē; kopā – vidēji 392 lietas).

Tāpat kā 2.varianta gadījumā, arī 2.A variants paredz, ka dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu puse pēc izvēles nodrošina "pati" var ar advokāta starpniecību.

Advokātu procesam pakļauto civillietu kategoriju izvēles pamatojumu skatīt pie 1.varianta.

Saskaņā ar statistikas datiem 2.A varianta gadījumā advokātu procesam tiktu pakļautas indikatīvi 296 lietas gadā 1.instancē (2015./2016.gada dati).

Attiecībā uz finansiālo aspektu arī 2.A variants var radīt personām (viennozīmīgi fiziskām personām, ja tās izvēlas kā pārstāvi advokātu, bet daudz mazākā mērā juridiskām personām) papildu finansiālās izmaksas, līdz ar to būs nepieciešama papildu finanšu līdzekļu piešķiršana valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai (t.i. 91 108 euro apmērā) (aprēķinu skatīt VII sadaļā). Juridiskām personām izmaksu palielinājums kompensējams no saviem finanšu līdzekļiem.

Arī 2.A variants paredz, ka pēc piecu gada perioda tiek veikts izvērtējums (datu monitorings), vai ieviestais advokātu process ir attaisnojis izvirzīto mērķi. Pie pozitīva vērtējuma lemjams, vai nav nepieciešams paplašināt advokātu procesam pakļauto civillietu kategoriju uzskaitījumu, kā arī to, vai nav lietderīgi ieviest striktāku advokāta procesa variantu, kas sasniegtu pilnīgāku leģitīmo mērķi, proti, īstenot pāreju uz 1.variantu.

3.VARIANTS:

Saskaņā ar statistikas datiem 3.varianta gadījumā – advokātu procesam tiktu pakļautas indikatīvi 3132 lietas gadā (2014.gada dati).

Advokāts nodrošina dokumentu sastādīšanu, bet pārstāvību tiesas sēdē īsteno puse pēc izvēles "pati" vai ar advokāta starpniecību. Advokātu procesa 3.variants ieviešams visā otrās instances tiesā, izņemot šādās civillietu kategorijās:

1) lietas, kas skatāmas sevišķās tiesāšanās kārtībā (Civilprocesa likuma sestā sadaļa (piemēram, prasības par adopcijas atcelšanu, prasības par juridiska fakta konstatēšanu, fizisko personu maksātnespējas procesa lietas u.c.));

2) lietas, kas saistītas ar ģimenes tiesībām (piemēram, laulības šķiršana, prasības par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, par saskarsmes tiesību noteikšanu u.c.);

3) darba tiesību strīdi;

4) mazā apmēra prasības;

Ar 3.varianta ieviešanu saistīto tiesvedības procesa efektivitātes un kvalitātes izvērtējumu un pastāvošos riskus skatīt pie 1.varianta.

Papildus vēršama uzmanība, ka 3.variants neizslēdz situācijas, kad pirmās instances tiesā ir sniegts neprecīzs apstākļu izvērtējums, kas var ietekmēt tiesiska rezultāta sasniegšanu otrās instances tiesā.

Tāpat kā 1.variantā arī 2.variantā ir būtiski nodrošināt savlaicīgu advokāta pieejamību (t.sk. arī novados). Nepieciešama papildu finanšu līdzekļu piešķiršana valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai (t.i. 190 172 euro apmērā) (aprēķinu skatīt VII sadaļā). Juridiskām personām papildus izmaksas kompensējamas no saviem finanšu līdzekļiem.

Šādas civillietu kategorijas netiek pakļautas advokātu procesam, jo:

1) lietas, kas skatāms sevišķās tiesāšanās kārtībā – šīs lietas ir specifiskas, kuras raksturo tas, ka tajās nav strīda par tiesībām, kas tieši izriet no Civilprocesa likuma normām, tās ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata, tajās nav atbildētāja un trešo personu (ir tikai pieteicējs un var būt ieinteresētās personas), kā arī šajās lietās principā nav pretēji vērstas intereses;

2) normatīvi akti paredz, ka lietās, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, ir nepieciešama personu klātbūtne/līdzdalība. Bez tam tiesa šajās lietu kategorijās, kas saistītas ar bērniem, rīkojas arī pēc savas iniciatīvas (atkāpe no sacīkstes principa), proti, lai nonāktu pie taisnīga un bērna interesēm atbilstoša tiesas nolēmuma, tiesa pēc savas iniciatīvas var pieprasīt papildu informāciju vai atzinumus no kompetentām iestādēm (piemēram, bāriņtiesas);

3) attiecībā uz izņēmuma noteikšanu uz darba strīdiem norādāms, ka arī citu valstu praksē šīs lietu kategorijas netiek pakļautas advokātu procesam. Šajos jautājumos ir virkne Eiropas Savienības tiesību aktu, kas aicina dalībvalstis šādu strīdu izskatīšanā vienkāršot tiesvedības procesus. Bez tam attiecībā uz darba strīdiem biedru interesēs aktīvi darbojas arodbiedrības (piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kura veiksmīgi īsteno biedru konsultēšanu un pārstāvību tiesvedības procesos);

4) ārvalstu prakse liecina, ka arī attiecībā uz maza apmēra prasībām advokātu process netiek attiecināts. Mazā apmēra prasības regulējums pēc savas būtības ir veidots tā, lai panāktu lietu ātru virzību uz strīda atrisinājumu, proti, prasības pieteikums un atbildētāja paskaidrojumi ir iekļaujami noteiktās veidlapās, kas savukārt atvieglo to sagatavošanu un kas ļauj bez pušu klātbūtnes uztvert prasības būtību, juridisko pamatojumu un prasījumu apmērus.

Arī 3.variants paredz, ka pēc piecu gada perioda tiek veikts izvērtējums (datu monitorings), vai ieviestais advokātu process ir attaisnojis izvirzīto mērķi. Pie pozitīva vērtējuma, lemjams par to, vai nav lietderīgi ieviest 1.variantu, kas sasniegtu pilnīgāku leģitīmo mērķi.

4.VARIANTS

Saskaņā ar statistikas datiem 4.varianta gadījumā – advokātu procesam tiktu pakļautas indikatīvi 3132 lietas gadā (2014.gada dati).

Dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu puse pēc izvēles nodrošina "pati" var ar advokāta starpniecību. Advokātu procesa variants ieviešams visā otrās instances tiesā, izņemot 3.variantā norādītajās civillietu kategorijās.

Ar 4.varianta ieviešanu saistīto tiesvedības procesa efektivitātes un kvalitātes izvērtējumu un pastāvošos riskus skatīt pie 2.varianta.

Papildus vēršama uzmanība, ka 4.variants neizslēdz situācijas, kad pirmās instances tiesā ir sniegts neprecīzs apstākļu izvērtējums, kas savukārt var ietekmēt tiesiska rezultāta sasniegšanu otrās instances tiesā.

Arī pie šī varianta ir būtiski nodrošināt savlaicīgu advokāta pieejamību (t.sk. arī novados).

Ieviešot 4.variantu nepieciešama papildu finanšu līdzekļu piešķiršana valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai (t.i. 190 172 euro apmērā) (aprēķinu skatīt VI sadaļā). Juridiskām personām papildus izmaksas kompensējamas no saviem finanšu līdzekļiem.

Advokātu procesam pakļauto civillietu uzskaitījumu un pamatojumu skatīt pie 3.varianta.

Arī 4.variants paredz, ka pēc piecu gada perioda tiek veikts izvērtējums (datu monitorings), vai ieviestais advokātu process ir attaisnojis izvirzīto mērķi. Pie pozitīva vērtējuma lemjams, vai nav lietderīgi ieviest striktāku advokāta procesa variantu, kas sasniegtu pilnīgāku leģitīmo mērķi, proti, īstenot pāreju uz 1. vai 3. variantu.

5.VARIANTS:

Saglabājams spēkā esošais regulējums.

Pirmās un otrās instances tiesā fiziskās personas lietas tiesā visās civillietu kategorijās var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību (neierobežots pārstāvju loks). Savukārt juridisko personu lietas tiesā visās civillietu kategorijās ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Iepriekš minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem tiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

Savukārt kasācijas instancē pārstāvību var īstenot persona pati vai ar advokāta starpniecību. Persona, izvēloties saņemt juridisko palīdzību no advokāta, ja lieta tiek izšķirta tai par labu, var saņemt attiecīgo juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzinājumu no otras puses, savukārt izvēloties saņemt juridisko palīdzību no personas, kura nav advokāts Civilprocesa likuma izpratnē – iespējas saņemt šo izdevumu atlīdzinājumu nav.

5.2. Advokātu procesa variantu izvērtējums uz tiesvedības procesa efektivitāti un kvalitāti

Pozīcijas 1.variants 2.variants 2.A variants 3.variants 4.variants 5.variants
Advokātu process veicinās pareizākas stratēģijas izvēli tiesvedības procesā drīzāk pozitīvi
(dokumentus sastāda tikai advokāts, pārstāvību tiesas sēdē izvēlas")
drīzāk negatīvi
(dokumentu sastādīšanā un pārstāvības tiesas sēdē īstenošanā "izvēle")
drīzāk negatīvi
(dokumentu sastādīšanā un pārstāvības tiesas sēdē īstenošanā "izvēle")
drīzāk pozitīvi
(dokumentus sastāda tikai advokāts, pārstāvību tiesas sēdē "izvēlas)
drīzāk negatīvi
(dokumentu sastādīšanā un pārstāvības tiesas sēdē īstenošanā "izvēle")
Personai dokumentu sastādīšanā un pārstāvības tiesas sēdē īstenošanā neierobežotas izvēles iespējas
Advokātu process veicinās kvalitatīvāku ar tiesvedību saistītu dokumentu sastādīšanu pozitīvi
(dokumentus sastāda tikai advokāts)
drīzāk pozitīvi
(dokumentus var sastādīt advokāts)
drīzāk pozitīvi
(dokumentus var sastādīt advokāts)
pozitīvi
(dokumentus sastāda tikai advokāts
drīzāk pozitīvi
(dokumentus var sastādīt advokāts)
Personai dokumentu sastādīšanā neierobežotas izvēles iespējas
Profesionālas pārstāvības veicināšana drīzāk pozitīvi
(dokumentus sastāda advokāts)
drīzāk negatīvi
(izvēles iespējas)
drīzāk negatīvi
(izvēles iespējas)
drīzāk pozitīvi
(dokumentus sastāda advokāts)
drīzāk negatīvi
(izvēles iespējas)
drīzāk negatīvi
(neierobežotas izvēles iespējas)
Privilēģija saņemt izdevumu atlīdzinājumu no otras puses drīzāk pozitīvi
(dokumentus sastāda advokāts)
negatīvi negatīvi drīzāk pozitīvi
(dokumentus sastāda advokāts)
negatīvi negatīvi
Piedāvātais advokātu process veicinās efektīvāku tiesvedības procesu pozitīvi
(dokumentus sastāda advokāts, liela iespēja, ka persona kā pārstāvi tiesas sēdē izvēlēsies advokātu)
drīzāk pozitīvi
(liela iespējamība, ka persona izvēlēsies advokātu)
drīzāk pozitīvi
(liela iespējamība, ka persona izvēlēsies advokātu)
pozitīvi
(dokumentus sastāda advokāts, liela iespēja, ka persona kā pārstāvi tiesas sēdē izvēlēsies advokātu)
drīzāk pozitīvi
(liela iespējamība, ka persona izvēlēsies advokātu)
drīzāk negatīvi
(liela iespējamība, ka persona neizvēlēsies advokātu, bet, piemēram, juristu)
Advokātu skaits ir pietiekams, lai īstenotu advokātu procesa konceptu

drīzāk negatīvi
(izvēles iespējas tikai uz pārstāvi tiesas sēdē)
drīzāk pozitīvi
(pastāv izvēles iespējas)
drīzāk pozitīvi
(pastāv izvēles iespējas)
drīzāk negatīvi
(izvēles iespējas tikai uz pārstāvi tiesas sēdē)
drīzāk pozitīvi
(pastāv izvēles iespējas)
pozitīvi
(izvēles iespējas nav ierobežotas)
Tiesvedības procesā vairs nepiedalīsies personas, kuras neveic profesionālu pārstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu piedalīsies piedalīsies piedalīsies piedalīsies piedalīsies piedalīsies
Fiziskai/juridiskai personai noteikti palielināsies izmaksas
Advokātu procesa koncepts radīs papildus valsts budžeta līdzekļu nepieciešamību, lai nodrošinātu valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanu (tās sniegšanu nodrošina tikai advokāts) 142 582 euro 142 582 euro 91 108 euro 190 172 euro 190 172 euro

5.3. Tiesnešu un to palīgu viedoklis par advokātu iesaistes palielināšanu

Attiecībā uz tiesnešu un tiesas darbinieku viedokli par to, vai ir ieviešams advokātu process un kādā apjomā – domas dalījās.63

Visstriktāko prasību pēc advokāta (advokāts nodrošina dokumentu sagatavošanu, bet pārstāvību tiesas sēdē īsteno puse pēc izvēles) atbalstīja 28 respondenti. Risinājumu, kad dokumentu sagatavošana un pārstāvība tiesas sēdē reducēta uz puse "pati" vai ar advokāta starpniecību – atbalstīja 14 respondenti. Savukārt pašreiz spēkā esošā regulējuma saglabāšanu atbalstīja 25 respondenti. Līdz ar to ir izdarāms secinājums, ka nav izteikts atbalstītāju pārsvars vienam vai otram advokātu procesa variantam.

Tāpat izteikti viedokļi dalījās attiecībā uz to, no kuras instances būtu ieviešams advokātu process, un vai vispār tas būtu ieviešams, piemēram, risinājumu, ka advokātu process būtu nosakāms no pirmās instances tiesas atbalstīja – 33 respondenti. To, ka advokātu process būtu nosakāms visā apelācijas instances tiesā, izņemot atsevišķas civillietu kategorijas – atbalstīja 11 respondenti. Vienlaikus samērā liels respondentu skaits (33 respondenti) pauda atbalstu pašreiz spēkā esošajam regulējumam, atzīstot to par atbilstošu un labi funkcionējošu.

5.4. Darba grupā deleģēto pārstāvju viedoklis par advokātu iesaistes palielināšanu

Darba grupas dalībnieku starpā neveidojās vienots atbalsts kādam no izstrādātajiem advokātu procesu variantiem.

Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija pauda kategoriski noraidošu pozīciju attiecībā uz jebkāda advokāta procesa izstrādātā varianta ieviešanu. Latvijas Darba devēju konfederācija uzstāj uz to, ka ir nepieciešams saglabāt spēkā esošo regulējumu. Vienlaikus sniedzot piemēru, ka viens no biedriem (uzņēmums) 2014.gadā tiesā iesniedza 581 prasības pieteikumus par 822 130,90 euro piedziņu lietās pret preču un pakalpojumu lietotājiem, kurās uzņēmuma intereses pārstāvēja tā juristi, nodrošinot sekmīgu tiesvedību visā tiesvedības procesā. Ar advokātu procesa ieviešanu uzņēmējiem tiks radītas papildus izmaksas, kas nav atbalstāms. Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā, tiesvedības procesa efektivitāti un kvalitāti ir iespējams risināt izmantojot citus instrumentus.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis kopumā pauda atbalstošu nostāju advokātu procesa ieviešanai. Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis (Latvijas Komercbanku asociācija pievienojās) izteica atrunu, ka attiecībā uz juridiskajām personām ir attiecināms izņēmums, proti, juridisku personu var pārstāvēt tostarp to darbinieki/juristi, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās (jo tie ir kvalificēti speciālisti un ir izveidoti speciāli juridiskie dienesti).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir paudusi viedokli, ka atbalstāms būtu tikai 2.varinats, pieņemto apsvērumus, ka šis risinājums nav uzskatāms par tik lielā mērā ierobežojošu attiecībā uz personas tiesībām, jo vienlaikus tiek saglabāta iespēja juridiskajai personai tiesvedības dokumentu sagatavošanai un pārstāvībai tiesā izvēlēties amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī to darbiniekus un juristus, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar attiecīgo juridisko personu un tās saistītajiem uzņēmumiem (plašākā nozīmē). Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādījusi, ka, ieviešot 2.variantu, tiek saglabāta izvēles iespēja, kas savukārt neuzliek juridiskajai personai obligātu papildus finansiālo slogu, kāds rastos tai imperatīvi nosakot nepieciešamību izmantot vienīgi advokāta pakalpojumus, kas arī veicinātu negodīgas konkurences situācijas.

5.5. Sabiedrības viedoklis par advokātu iesaisti civilprocesā

5.5.1. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra veiktās aptaujas rezultāti:

No Latvijas Zvērinātu advokātu padomes nodrošinātā pētījuma "Sabiedrības uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā"64 izriet šāds vērtējums: 1) ja iedzīvotāji būtu iesaistīti strīdā, ko izskata tiesa – 66% iedzīvotāju uzskata, ka tiem būtu nepieciešama advokāta palīdzība, bet 8% iedzīvotāju tiktu galā paša spēkiem, un 8% izmantotu ne advokāta palīdzību; 2) lai piedalītos civilprocesā kā lietas dalībniekam 73% iedzīvotāju uzskata, ka ir nepieciešamas īpašas zināšanas, bet 16% uzskata, ka nav nepieciešamas īpašas zināšanas un 11% nespēja sniegt noteiktu atbildi; 3) attiecībā uz risinājumu, ka civillietās strīdā iesaistītajām pusēm būtu jāizmanto tikai advokātu pakalpojumi 51% iedzīvotāju pauda atbalstu, bet 27% uzskatīja, ka vajadzētu ļaut jebkuram (piemēram, ne-advokātam) pārstāvēt tiesvedībā iesaistītās puses, savukārt 22% nespēja paust savu viedokli.

Ir secināms, ka kopumā sabiedrības viedoklis ir pozitīvs par advokāta palīdzības izmantošanu. Vienlaikus norādāms, ka jautājumi nesatur korelāciju ar personu iespējām apmaksāt advokātu sniegtos pakalpojumus.

5.5.2. Tieslietu ministrijas izstrādātās aptaujas anketas, kas tika izplatītas pilsētas (rajona) tiesās un apgabaltiesās civillietu dalībniekiem un Juridiskās palīdzības administrācijā juridiskās palīdzības saņēmējiem, rezultāti:

No Tieslietu ministrijas veiktās aptaujas65 (skatīt 5.pielikums) anketas izriet šāds vērtējums (kopā saņemtas 206 aizpildītas anketas): 1) gadījumā, ja persona būtu iesaistīta strīdā, kas tiek izskatīts tiesā – 68% izmantotu advokāta palīdzību; 18% uzskata, ka tiktu galā paša spēkiem un 14% izmantotu kādu personu, kas nav advokāts; 2) lai piedalītos civilprocesā kā lietas dalībniekam: 77% uzskata, ka ir nepieciešamas īpašas zināšanas; 8% ieskatā pietiktu ar "dzīvē" gūto pieredzi un 15% uz jautājumu nevar sniegt viennozīmīgu atbildi; 3) savukārt sarežģītākās civillietās pārstāvību procesā ļaut: 39% ieskatā advokātam; 37% uzskata, ka tomēr personai ir jāļauj izvēlēties – advokāts vai "pati"; 21% norāda, ka jebkuram būtu jāatļauj īstenot pārstāvību un 3% nevarēja sniegt konkrētu atbildi; 4) attiecībā uz jautājumu, vai pastāv atšķirība starp advokātu un juristu (kas nav advokāts): 38% sniedza atbildi, ka advokāti to ieskatā garantē kvalitatīvu pārstāvību; 36% atšķirību starp advokātu un juristu nesaskatīja un 26% nevarēja sniegt atbildi.

Var secināt, ka kopumā respondentu nostāja attiecībā uz priekšlikumu par advokāta lielāku iesaisti sarežģītākos civillietu strīdos ir pozitīva. Vienlaikus ir vēršama uzmanība uz to, ka anketas paskaidrojumā bija ietverta norāde uz to, ka personām, kuru finansiālie resursi ir ierobežoti, un, kuras nevarēs atļauties apmaksāt advokātu, valsts garantētās juridiskās palīdzības ietvaros nodrošinās advokātu.

5.5.3. Tieslietu ministrijas izstrādātās aptaujas anketas (ievietota Tieslietu ministrijas mājaslapā) rezultāti:

No Tieslietu ministrijas veiktās aptaujas anketas66 (skatīt 6.pielikums) (kura tika ievietota Tieslietu ministrijas mājaslapā sabiedrības līdzdalības sadaļā) izriet šāds vērtējums (kopā saņemtas 24 aizpildītas anketas): 1) gadījumā, ja persona būtu iesaistīta strīdā, kas tiek izskatīts tiesā – 8,3% izmantotu advokāta palīdzību; 54,2% uzskata, ka tiktu galā paša spēkiem; 37,5% izmantotu kādu personu, kas nav advokāts; 2) lai piedalītos civilprocesā kā lietas dalībniekam: 62,5% uzskata, ka ir nepieciešamas īpašas zināšanas; 16,7% ieskatā pietiktu ar "dzīvē" gūto pieredzi un 20,8% uz jautājumu nevar sniegt viennozīmīgu atbildi; 3) savukārt sarežģītākās civillietās pārstāvību procesā ļaut: 8,3% ieskatā advokātam; 25% uzskata, ka tomēr personai ir jāļauj izvēlēties – advokāts vai "pati"; 62,5% norāda, ka jebkuram būtu jāatļauj īstenot pārstāvību; 4) attiecībā uz jautājumu, vai pastāv atšķirība starp advokātu un juristu (kas nav advokāts): 12,5% sniedza atbildi, ka advokāti to ieskatā garantē kvalitatīvu pārstāvību; 83,3% atšķirību starp advokātu un juristu nesaskatīja.

Var secināt, ka šajos aptaujas anketas rezultātos – priekšlikumam par advokāta lielāku iesaisti sarežģītākos civillietu strīdos – neiezīmējas tik viennozīmīgs atbalsts.

5.6. Uzņēmēju viedoklis par advokātu iesaisti civilprocesā

No Latvijas Zvērinātu advokātu padomes nodrošinātā pētījuma "Uzņēmēju uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā"67 izriet šāds vērtējums: 1) attiecībā uz rīcību, ja būtu nepieciešama pārstāvniecība tiesā: 28% uzņēmēju norādīja, ka gadījumā, ja uzņēmumam būtu nepieciešama pārstāvniecība tiesā, tie visdrīzāk izmantotu advokāta pakalpojumus, bet 44% norādīja, ka vērstos pie kāda jurista, kurš nestrādā respondenta uzņēmumā (kurš arī nav advokāts). Savukārt 14% norādīja, ka izmantotu uzņēmuma iekšējos cilvēkresursus, bet 13% nespēja sniegt noteiktu atbildi. 2) uzņēmēju attieksmē pret priekšlikumu, ka civillietās strīdā iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jāizmanto tikai advokātu pakalpojumi rodama attieksme, ka vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskatīja, ka, izskatot civillietas, strīdā iesaistītos uzņēmumus vajadzētu ļaut pārstāvēt jebkurai to izvēlētai personai (t.i., arī tādām personām, kuras nav ne advokāti, ne uzņēmēju amatpersonas vai štata juristi). Tikai 10% uzskata, ka pārstāvēt strīdā iesaistītās puses vajadzētu ļaut tikai advokātiem, bet 19% uzskata, ka pārstāvēt strīdā iesaistītās puses vajadzētu ļaut advokātiem un uzņēmēju amatpersonām un juristiem, kam ar attiecīgo uzņēmumu ir pastāvīgas darba attiecības. 15% aptaujāto uzņēmēju nespēja sniegt noteiktu atbildi.

Var secināt, ka uzņēmēju vairākums uzskata, ka attiecībā uz tiem ir attiecināma izvēles iespēja (proti, plašākā izpratnē, kas ietver tostarp arī juristus, kas neatrodas ar tiem darba tiesiskajās attiecībās).

5.7. Datu par advokātu dalību tiesvedības procesos apkopojums

Tiesas spriedumu apkopošana veikta ar mērķi iegūt datus par to, kāds faktiski ir advokātu dalības īpatsvars lietās un sasniegtais rezultāts (kvalitātes mēraukla).

Lai secinātu cik lietās advokāts vidēji piedalās un kāds rezultāts sasniegts, ir atlasīts konstants skaits rajona (pilsētas) tiesas spriedumu (t.i. kopā 600 spriedumi) (par 2015.gadu laika posmā no jūlija līdz oktobrim) un iegūti šādi rezultāti:

Tiesa Vidzemes priekšpilsētas rajona tiesa Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa Daugavpils tiesa Kopā
Atlasīto spriedumu skaits 200 200 200 600
Tai skaitā spriedumi maza apmēra prasībās 81 139 120 340
Advokātu dalība lietās no atlasīto lietu kopskaita 29 12 10 51
Advokāts abās pusēs 13 1 3 17
Advokāts vienai no pusēm 16 11 7 34
Advokāts lietā pret fizisko personu 5 5 3 13
Advokāts lietā pret juridisko personu 11

6

4

21
Advokāts panācis labvēlīgu rezultātu 9

5

2

16
Advokāts panācis daļēji labvēlīgu rezultātu 4 3 3 10

Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma

Secināms, ka 600 lietās (kuras rezultējušās ar spriedumu) (tai skaitā 340 spriedumi maza apmēra prasībās) advokāts kā puses pārstāvis piedalījies 51 lietā (jeb 8,5 % no lietām), no kurām 17 lietās advokāts ir bijis abās pusēs un 34 lietās advokāts ir bijis kā pārstāvis vienai no pusēm. Lietās, kurās advokāts ir bijis kā pārstāvis vienai no pusēm, 76% gadījumos pusei ir panācis vismaz daļēji labvēlīgu rezultātu. Advokāts 13 lietās piedalījies pret fizisko personu kā pusi un 21 lietā pret juridisko personu kā pusi.

Lai apkopotu advokāta iesaistes intensitāti lietās ilgākā laika posmā un sasniegtos rezultātus, ir atlasīti rajona (pilsētas) tiesas spriedumi par 2014.gadu un iegūti šādi rezultāti:

Tiesa Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa Ogres rajona tiesa Madonas rajona tiesa Jēkabpils rajona tiesa Tukuma rajona tiesa Liepājas tiesa Krāslavas rajona tiesa Kopā
Saņemto lietu skaits tiesā 630 2155 1985 1766 1184 668 735 943 2059 548 12673
Tai skaitā lietas izskatītas ar spriedumu 840 1680 1389 1110 796 507 656 678 1798 415 9869
Advokātu dalība lietās, kuras izskatītas ar spriedumu 43 83 40 66 18 9 11 27 41 7 345
Advokāts abās pusēs 3 9 11 13 4 - 3 10 5 1 59
Advokāts vienai no pusēm 40 74 29 53 14 9 8 17 36 6 286
Advokāts lietā pret fizisko personu 19 51 20 27 11 5 4 13 20 4 174
Advokāts lietā pret juridisko personu 21 23 9 26 3 4 4 4 16 2 112
Advokāts panācis labvēlīgu rezultātu 22 28 17 26 9 3 2 12 19 4 142
Advokāts panācis daļēji labvēlīgu rezultātu 6 22 6 15 2 4 3 2 11 1 72

Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma

Secināms, ka 2014.gadā (no kopējā lietu skaita, kuras rezultējušās ar spriedumu (t.i. 9869 lietas)) advokāts kā puses pārstāvis piedalījies 345 lietās (jeb 3,5 % lietās), no kurām 59 lietā advokāts ir bijis abās pusēs un 286 lietās advokāts ir bijis kā pārstāvis vienai no pusēm. Lietās, kurās advokāts ir bijis kā pārstāvis vienai no pusēm, 75% gadījumos pusei ir panācis vismaz daļēji labvēlīgu rezultātu. Advokāts 174 lietās piedalījies pret fizisko personu kā pusi un 112 lietās pret juridisko personu kā pusi.

Rezumējot atlasītos rezultātus, var secināt, ka kopumā advokāta dalība lietās variē no 3,5% līdz 8%, ko nevar uzskatīt par augstu intensitāti, bet ir jāņem vērā, ka liels lietu skaits ir maza apmēra prasības, kurās advokāts parasti neīsteno kādai no pusēm pārstāvību un reģionos tiesvedības procesos advokātu sniegtie pakalpojumi netiek izmantoti intensīvi, kas būtiski ietekmē kopējo advokātu procentuālo dalību lietās. Tomēr lietās, kurās ir bijusi advokāta iesaiste – pusēm 75% – 76% gadījumu ir sasniegts vismaz daļēji labvēlīgs rezultāts.

Secinājumu attiecībā uz jurista kā pilnvarotā pārstāvja (un, kas neatrodas darba tiesiskajās/civildienesta attiecībās ar juridisko personu) dalību lietās intensitāti un sasniegtajiem rezultātiem – nav iespējams izdarīt. Šādu datu atlase Tiesu informācijas sistēmā nav iespējama, jo spriedumos tādā detalizācijas pakāpē informācija netiek atspoguļota (proti, nav iespējams nošķirt gadījumus, kad pārstāvību kā pilnvarotā persona īsteno jurists, cita fiziska persona vai, piemēram, juridisko personu darbinieki un kāda ir šo personu juridiskā izglītība un vai tāda maz ir). Arīdzan gadījumā, ja lieta tiktu apstrādāta manuāli – šādu datu ieguve nebūs iespējama, jo šāda informācija šādā detalizācijas pakāpē arī lietas materiālos nefigurē.

VI. NORMATĪVO AKTU UZSKAITĪJUMS, KUROS VEICAMI GROZĪJUMI

Neatkarīgi no tā, kurš no advokātu procesa izstrādātajiem variantiem (izņemot 5.variantu) tiks ieviests, visos gadījumos (atbilstoši attiecīgā varianta saturam) būs nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus šādos nacionālajos normatīvajos aktos:

1) Izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā:

a. nosakot, no kuras instances un kādā apjomā ieviešams advokātu process;

b. sašaurināt pārstāvju loku uz puse "pati" vai advokāts, vienlaikus attiecībā uz juridiskajām personām ietverot nepārprotamu norādi, ka ar "pati" tiek saprastas juridisku personu amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī to darbinieki (juristi), kuri atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar attiecīgo juridisko personu;

c. identificēt tās civillietu kategorijas, kuras ir/nav pakļautas advokātu procesam;

d. paredzēt pārejas periodu, līdz kuram piemērojams līdzšinējais regulējums;

2) Izstrādāt grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā:

a. paredzot regulējumu par advokāta obligātu pienākumu sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību visā Latvijas teritorijā (nav attiecināms, ieviešot 2.A variantu);

b. pienākumu nodrošināt juridiskās palīdzības sniegšanu identificētajam subjektu lokam atbilstoši izstrādātajam juridiskās palīdzības risinājumam (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apmaksas apmēru) (nav attiecināms, ieviešot 2.A variantu);

c. paredzēt advokāta norīkošanas mehānismu juridiskās palīdzības sniegšanā (nav attiecināms, ieviešot 2.A variantu);

d. nodrošināt pilnvērtīgu informāciju par advokātu pieejamību (kas ietver Latvijas Zvērinātu advokātu padomei pienākumu publicēt sarakstu ar advokātiem, kuri ir specializējušies noteiktās jomās, informācijas pieejamību par advokātu sniegto pakalpojumu izmaksām, u.tml.)

e. iekļaut regulējumu, kas paredzētu efektīvu darbības kvalitātes nodrošināšanas un tās kontroles mehānismu.

3) Izstrādāt grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā:

a. diferencējot juridiskās palīdzības sniedzēju loku (paredzot, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji var būt advokāti, kā arī paredzēt pārejas periodu, līdz kuram valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem ir iespēja iegūt advokātu statusu) (nav attiecināms, ieviešot 2.A variantu);

b. diferencēt subjektu loku, kuri var pretendēt uz valsts garantēto juridisko palīdzību; noteikt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas kārtību identificētajam subjektu lokam.

4) Nepieciešamības gadījumā, izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību";

5) Lai īstenotu jebkura izstrādātā advokātu procesa varianta izvērtējumu, ir nepieciešams nodrošināt papildu datu uzskaiti (monitorēšanu) Tiesu informācijas sistēmā. Proti, Advokātu procesam pakļautajās civillietu kategorijās nepieciešams identificēt, kurās lietās pārstāvību īsteno advokāts (sastādījis dokumentus un/vai īstenojis pārstāvību tiesas sēdē), kādos termiņos izskatīta attiecīgā lieta (vai tiesvedības procesā iesniegtas piemēram, blakus sūdzības, lūgumi u.tml.), vai tiesas sēde ir atlikta (kāds pamats (lietderīgi būtu izstrādāt izvēles klasifikatoru)) u.tml. dati. Lai nodrošinātu šādu datu esību ir nepieciešama Tiesu informācijas sistēmas pilnveidošana. Tiesu informācijas sistēmas pilnveidošana saistīta ar papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību.

6) Līdz ar kāda no Ziņojumā izstrādātā advokāta procesa varianta ieviešanu, nepieciešams atrisināt jautājumu, kas saistīts ar patentpilnvaroto tiesībām īstenot puses pārstāvību kasācijas instances tiesā. Proti, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Civilprocesa likuma 82.panta sestajā un septītajā daļā, paredzot, ka arī patentpilnvarotie kasācijas instances tiesā var vest lietu.

VII. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

2., 2.A, 4. un 5. izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana nevarētu radīt ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem gadījumos, kad valsts vai pašvaldību iestādes īsteno pārstāvību civilprocesā, jo konceptuālais ziņojums saglabā iespēju publisko tiesību juridiskām personām, kad tās darbojas privāttiesību jomā, iespēju pārstāvēt sevi civilprocesā ar to amatpersonu, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī to darbinieku (juristu), kuri atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās, starpniecību. 1. un 3. izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana var radīt ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo valsts un pašvaldību iestādēm būtu jāapmaksā advokāta pakalpojumi saistībā ar tiesvedības dokumentu sagatavošanu.

Tāpat jebkura izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana (5.variantu) ir saistāma ar papildu līdzekļiem no valsts budžeta valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai un izmaksām, kas nepieciešamas Tiesu informācijas sistēmas pilnveidei. Attiecībā uz papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību Juridiskās palīdzības administrācijai, kas saistīts ar jaunu štata vietu izveidi, jānorāda, ka, paplašinot to personu loku, kuras būs tiesīgas pretendēt uz valsts līdzmaksājumiem juridiskās palīdzības apmaksai, Juridiskās palīdzības administrācijai tiek noteiktas arī jaunas funkcijas. Šobrīd, lai pretendētu uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību, personai ir jāiesniedz maznodrošinātās personas statusu apliecinošs dokuments. Savukārt paredzot, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī personas, kas atrodas "riska grupā", pieaugs pārbaudāmo materiālu apjoms, jo būs nepieciešams pieprasīt informāciju par personas ienākumiem, apgādājamo skaitu un citas ziņas, lai izvērtētu un konstatētu personas atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Līdz ar to, pieaugot gan personu lokam, kas varēs pretendēt uz pilnīgu vai daļēju valsts apmaksātu juridisko palīdzību, pieaugs arī Juridiskās palīdzības administrācijas darba apjoms, kas ir par pamatu nepieciešamībai, ieviešot advokātu procesu, paredzēt finansējumu arī papildus štata vietām.

I Ieviešot 1. vai 2.variantu68, Juridiskās palīdzības administrācijai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi69, kas sastāv no:

1) administrēšanas izmaksām:

1.1. papildus finansējuma divām štata vietām (t.i. juriskonsults – 21. saime, IIIB līmenis, 10. mēnešalgu grupa, 3.kategorija – 1174 euro), kas sastāda atlīdzības summu 38305 euro apmērā (atalgojums: (1174 euro bruto alga + 117.40 vispārējā piemaksa 10%) x 2 darbinieki x 12 mēn. = 30994 euro, VSAOI (23.59%): 30994 euro x 0.2359= 7311euro).

1.2. nepieciešams papildus finansējums kārtējo izdevumu segšanai:1488 euro apmērā (pasta, telefona un citiem sakaru pakalpojumu izdevumu segšanai, tas ir, 80 euro/mēn. x 12 mēn.= 960 euro, kancelejas preces 22 euro/mēn. x 12 mēn.= 264 euro, telpu uzturēšanas izdevumi: 14 euro/mēn. x 12 mēn = 168 euro, kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi: 8 euro/mēn. x 12 mēn.=96 euro).

2) vienreizējām izmaksām:

2.1. papildus finansējuma divu darba vietu iekārtošanas izmaksu segšanai: 2350 euro apmērā (biroja galds, krēsls: 2 x (200 euro +150 euro) = 700 euro, dators: 2 x 600 euro=1200 euro, monitors, nepārtrauktās barošanas bloks (UPS): 2 x (140 euro + 60 euro) = 400 euro, kancelejas preces: 2 x 25 euro = 50 euro).

2.2. informācijas sistēmu savstarpējo saslēgumu nodrošināšanai datu tiešsaistes saņemšanai ienākumu izvērtēšanai (VID, CSDD, VSAA, UR, zemesgrāmatu reģistrs) provizoriski ap 50 000 euro.

Kopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajā pozīcijā sastāda 2019.gadā 92 143 euro apmērā un 2020.gadā un turpmākajos gados 39 793 euro apmērā.

3) ar līdzmaksājumu saistītām izmaksām (ņemot vērā 2.grupai paredzēto 25% līdzmaksājumu, 75% izdevumu segšanu no valsts budžeta70) – pa instancēm:

3.1. par pirmajā instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 24060.40 euro (konsultācija = 3 h x 19.21 euro/h x 122 (personu skaits) x 75%=5273.15 euro, prasības pieteikums = 1 dok. x 32.01 euro x 122 (personu skaits) x 75% = 2928.92 euro, dokumentu papildinājums = 1 dok.x 25.61 euro x 122 (personu skaits) x 75%=2343.32 euro, pārstāvība tiesas sēdē = 3 h x 28.46 euro/h x 122 (personu skaits) x 75%=7812.27 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 2 sējumi x 19.21 euro x 122 (personu skaits) x 75%=3515.43 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 2187.31 euro ).

3.2. par apelācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 6442.53 euro (konsultācija= 1 h x 19.21 euro/h x 4971 (personu skaits) x 75%=705.97 euro, apelācijas sūdzība = 1 dok. x 38.42 euro x 49 (personu skaits) x 75%=1411.94 euro, dokumentu papildinājums= 1 dok. x 25.61 euro x 49 (personu skaits) x 75%=941.17 euro, pārstāvība tiesas sēdē= 2 h x 28.46 euro/h x 49 (personu skaits) x 75%=2091.81 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 1 sējums x 19.21 euro x 49 (personu skaits) x 75%=705.97 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 585.67 euro).

3.3. par kasācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 1743.26 euro (kasācijas instance konsultācija= 1 h x 19.21 euro/h x 1572 (personu skaits) x 75%=216.11 euro, kasācijas sūdzība = 1 dok. x 45.53 euro x 15 (personu skaits)x 75%=512.21 euro, pārstāvība tiesas sēdē = 2 h x 28.46 euro/h x 15 (personu skaits) x 75%=640.35 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 1 sējums x 19.21 euro x 15 (personu skaits) x 75%=216.11 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 158.48 euro).

Kopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajās pozīcijās (par visām tiesu instancēm) sastāda 2019.gadā un turpmākajos gados 32 246 euro apmērā.

II Ieviešot 2.A variantu, Juridiskās palīdzības administrācijai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi, kas sastāv no:

1) administrēšanas izmaksām:

1.1. papildus finansējums vienai amata vietai (t.i. juriskonsults – 21. saime, IIIB līmenis, 10. mēnešalgu grupa, 3.kategorija – 1287 euro73), kas sastāda atlīdzības summu 20996 euro apmērā (atalgojums: (1287 euro bruto alga + 128.70 vispārējā piemaksa 10%) x 12 mēn. = 16988 euro, VSAOI (23.59%): 16988 euro x 0.2359= 4008 euro).

Juridiskās palīdzības administrācijai papildus nepieciešamā amata vieta tiks nodrošināta Tieslietu ministrijas resora ietvaros, nepalielinot kopējo resora amata vietu skaitu.

1.2. nepieciešams papildus finansējums kārtējo izdevumu segšanai: 744 euro apmērā (pasta, telefona un citiem sakaru pakalpojumu izdevumu segšanai, tas ir, 40 euro/mēn. x 12 mēn.= 480 euro, kancelejas preces 11 euro/mēn. x 12 mēn.= 132 euro, telpu uzturēšanas izdevumi: 7 euro/mēn. x 12 mēn = 84 euro, kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi: 4 euro/mēn. x 12 mēn.= 48 euro).

2) vienreizējām izmaksām:

2.1. papildus finansējums darba vietas iekārtošanas izmaksu segšanai: 1175 euro apmērā (biroja galds, krēsls: 200 euro +150 euro = 350 euro, dators: 600 euro, monitors, nepārtrauktās barošanas bloks (UPS): 140 euro + 60 euro = 200 euro, kancelejas preces: 25 euro.

2.2. informācijas sistēmu savstarpējo saslēgumu nodrošināšanai datu tiešsaistes saņemšanai ienākumu izvērtēšanai (VID, CSDD, VSAA, UR, zemesgrāmatu reģistrs) provizoriski ap 50 000 euro.

Kopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajā pozīcijā sastāda 2019.gadā 72 915 euro apmērā un 2020.gadā un turpmākajos gados 21 740 euro apmērā.

3) ar līdzmaksājumu saistītām izmaksām (ņemot vērā 2.grupai paredzēto 25% līdzmaksājumu, 75% izdevumu segšanu no valsts budžeta74) - pa instancēm75:

3.1. par pirmajā instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 12375.00 euro

• konsultācija = 3 h x 20 euro/h x 60 (personu skaits) x 75% = 2700 euro,

• prasības pieteikums = 1 dok. x 35 euro x 60 (personu skaits) x 75% = 1575 euro,

• dokumentu papildinājums = 1 dok. x 25 euro x 60 (personu skaits) x 75% = 1125 euro,

• pārstāvība tiesas sēdē = 3 h x 30 euro/h x 60 (personu skaits) x 75% = 4050 euro,

• iepazīšanās ar lietas sējumiem = 2 sējumi x 20 euro x 60 (personu skaits) x 75% = 1800 euro,

• atlīdzināmie izdevumi (10%) 1125 euro.

3.2. par apelācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 3366.00 euro

• konsultācija = 1 h x 20 euro/h x 2476 (personu skaits) x 75% = 360 euro,

• apelācijas sūdzība = 1 dok. x 45 euro x 24 (personu skaits) x 75% = 810 euro,

• dokumentu papildinājums = 1 dok. x 25 euro x 24 (personu skaits) x 75% = 450 euro,

• pārstāvība tiesas sēdē = 2 h x 30 euro/h x 24 (personu skaits) x 75% = 1080 euro,

• iepazīšanās ar lietas sējumiem = 1 sējums x 20 euro x 24 (personu skaits) x 75% = 360 euro,

• atlīdzināmie izdevumi (10%) 306 euro.

3.3. par kasācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 895.13 euro

• kasācijas instance konsultācija = 1 h x 20 euro/h x 777 (personu skaits) x 75% = 105 euro,

• kasācijas sūdzība = 1 dok. x 55 euro x 7 (personu skaits) x 75% = 288.75 euro,

• pārstāvība tiesas sēdē = 2 h x 30 euro/h x 7 (personu skaits) x 75% = 315 euro,

• iepazīšanās ar lietas sējumiem = 1 sējums x 20 euro x 7 (personu skaits) x 75% = 105 euro,

• atlīdzināmie izdevumi (10%) 81.38 euro.

Kopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajās pozīcijās (par visām tiesu instancēm) sastāda 2019.gadā un turpmākajos gados 16 636 euro apmērā.

Ņemot vērā to, ka 2.A varianta ieviešanas gadījumā finansiālā ietekme nav tik liela, Juridiskās palīdzības administrācija to spēs nodrošināt šim mērķim piešķirto līdzekļu ietvaros, un papildus valsts budžeta līdzekļi juridiskās palīdzības nodrošināšanai ar līdzmaksājumiem saistītajiem izdevumiem nav nepieciešami.

III Ieviešot 3.vai 4. variantu78, Juridiskās palīdzības administrācijai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi79, kas sastāv no:

1) administrēšanas izmaksām:

1.1. papildus finansējuma trīs štata vietām (juriskonsults – 21. saime, IIIB līmenis, 10. mēnešalgu grupa, 3.kategorija – 1 174 euro), kas sastāda atlīdzības summu: 57 457 euro apmērā (atalgojums (1 174 euro bruto alga + 117.40 vispārējā piemaksa 10%) x 3 darbinieki x 12 mēn.= 46 490 euro. VSAOI (23.59%): 46 490 euro x 0.2359= 10 967 euro).

1.2. papildus finansējums kārtējo izdevumu segšanai: 2 232 euro apmērā (pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi: 120 euro/mēn. x 12 mēn.=1 440 euro, kancelejas preces: 33 euro/mēn. x 12 mēn.=396 euro, telpu uzturēšanas izdevumi: 21 euro/mēn. x 12 mēn=252 euro, kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi:12 euro/mēn. x 12 mēn.= 144 euro).

2) vienreizējās izmaksas:

2.1. nepieciešams papildus finansējuma vienreizējās trīs darba vietu iekārtošanas izmaksu segšanai: 3 525 euro apmērā (biroja galds, krēsls: 3 x (200 euro +150 euro) = 1 050 euro, dators: 3 x 600 euro = 1 800 euro, monitors, nepārtrauktās barošanas bloks (UPS):3 x (140 euro + 60 euro) = 600 euro, kancelejas preces: 3 x 25 euro = 75 euro).

2.2. informācijas sistēmu savstarpējo saslēgumu nodrošināšanai datu tiešsaistes saņemšanai ienākumu izvērtēšanai (VID, CSDD, VSAA, UR, zemesgrāmatu reģistrs) provizoriski ap 50 000 euro.

Kopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajās pozīcijās sastāda 2019.gadā 113 214 euro apmērā un 2020.gadā un turpmākajos gados 59 689 euro apmērā.

3) ar līdzmaksājumu saistītām izmaksām (ņemot vērā 2.grupai paredzēto 25% līdzmaksājumu, 75% izdevumu segšanu no valsts budžeta80) – pa instancēm:

3.1. par apelācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 49784.43 euro (konsultācija = 3 h x 19.21 euro/h x 228 (personu skaits) x 75% = 9854.73 euro, apelācijas sūdzība = 1 dok. x 38.42 euro x 228 (personu skaits) x 75% = 6569.82 euro, dokumentu papildinājums = 1 dok. x 25.61 euro x 228 (personu skaits) x 75% = 4379.31 euro, pārstāvība tiesas sēdē = 3 h x 28.46 euro/h x 228 (personu skaits) x 75% = 14599.98 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 3 sējumi x 19.21 euro x 228 (personu skaits) x 75% = 9854.73 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 4525.86 euro).

3.2. par kasācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 8980.49 euro (konsultācija = 2 h x 19.21 euro/h x 6881 (personu skaits) x 75% = 1959.42 euro, kasācijas sūdzība = 1 dok. x 45.53 euro x 68 (personu skaits) x 75% = 2322.03 euro, pārstāvība tiesas sēdē = 2 h x 28.46 euro/h x 68 (personu skaits) x 75% = 2902.92 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 1 sējums x 19.21 euro x 68 (personu skaits) x 75% = 979.71 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 816.41 euro).

Kopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajā pozīcijā (par visām tiesu instancēm) sastāda 2019.gadā un turpmākajos gados 58 765 euro apmērā.

IV Ņemot vērā, ka izstrādātie varianti ietver izvērtējuma veikšanu, kura nodrošināšanai Tiesu informatīvās sistēmā nepieciešams veikt papildinājumu izstrādi (statistikas datu uzskaitei par advokātu dalību tiesvedības procesos) – Tiesu administrācijai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi:

2.1. datu ievades; lietu kategoriju; nozīmēto un atlikto tiesas sēžu datu ievades lauku papildinājumiem, klasifikatora un statistikas metodiku izstrādei, kā arī jaunas statistikas sadaļas un pārskatu izstrādei.

2.2. programmēšanas darbiem.

Pieņemot, ka (155 vidējā speciālista stundas likme x 97 stundas) + 21% (PVN) = Kopējie izdevumi Tiesu administrācijai šajā pozīcijā sastāda 2019.gadā 18 193 euro apmērā.

Rezumējot iepriekš minēto norādāms, lai sekmīgi ieviestu advokātu procesa 1.vai 2.variantu, nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 142 582 euro apmērā. Lai sekmīgi ieviestu advokātu procesa 2.A variantu, nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 91 108 euro apmērā. Savukārt, lai sekmīgi ieviestu advokāta procesa 3.vai 4.variantu, nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 190 172 euro apmērā.

Ieviešot 1. vai 2.variantu, salīdzinājumā ar 3. vai 4.variantu, tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 47 590 euro apmērā 2019.gadā un 46 415 euro 2020.gadā un turpmākajos gados.

Savukārt, ieviešot 2.A variantu, salīdzinājumā ar 1. vai 2.variantu, tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 51 474 euro apmērā 2019.gadā un 50 299 euro apmērā 2020.gadā un turpmākajos gados, bet salīdzinājumā ar 3. vai 4.variantu, tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 99 064 apmērā 2019.gadā un 96 714 euro apmērā 2020.gadā un turpmākajos gados.

Valsts budžeta līdzekļu ietaupījums, ieviešot 2.A variantu pamatojams ar to, ka 2.A variants aptver mazāku civillietu kategoriju skaitu, kurās paredzēts nodrošināt valsts līdzmaksājumus juridiskās palīdzības izdevumu segšanai personām, kurām nav piešķirts maznodrošinātā statuss, bet kuras atbilst "riska grupas" kritērijiem. Ņemot vērā minēto, Juridiskās palīdzības administrācija ar līdzmaksājumiem saistītās izmaksas spēs nodrošināt tai šim mērķim piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros, nepieprasot papildus valsts budžeta līdzekļus.

VIII. IETEKME UZ KONKURENCI

Jebkura izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana (izņemot 5.variantu) var radīt ietekmi uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū, tādēļ šīs sadaļas mērķis ir analizēt šādas ietekmes būtiskumu un to, vai tā ir attaisnojama.

Jākonstatē, ka Satversmes tiesa lietā Nr.2013-4-01 jau ir analizējusi, kādēļ ir pieļaujama atšķirīga attieksme civilprocesā attiecībā uz kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšanu, ko īsteno advokāts, no vienas puses, un ko īsteno jurists vai cits pārstāvis, kas nav advokāts, no otras puses. Galvenie Satversmes tiesas argumenti, kādēļ pieļaujama atšķirīga attieksme, ir balstīti uz to, ka: 1) jebkurai personai, kas atbilst Advokatūras likuma prasībām un nokārtojusi eksāmenu, ir iespēja kļūt par advokātu (nav skaita ierobežojuma); 2) ir nostiprināta advokātu profesionālā atbildība par savu darbību; 3) ir nostiprināta advokātu disciplināratbildība; 4) ir izveidots mehānisms advokātu ētikas prasību uzraudzībai; 5) ir izveidoti mehānismi advokātu kvalifikācijas celšanai; 6) advokāts ir reglamentētā profesija, ko saista gan Latvijas, gan starptautiskās normas.82 Šajā pašā lietā Satversmes tiesa arī secināja, ka tiesas pieejamība būtībā tiek nodrošināta, ja personai ir pietiekami plašas iespējas izvēlēties juridiskās palīdzības sniedzēju no advokātu vidus un ja valsts ir izveidojusi tādu regulējumu, kas gadījumā, kad lieta izšķirta personai par labu, paredz ar šo palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšanu saprātīgā apmērā83. Jāatzīmē, ka, kā jau iepriekš minēts, šobrīd arī notiek paralēls darbs pie grozījumu izstrādes normatīvajos aktos saistībā ar advokatūras institūta pilnveidi, kas uzlabos advokatūras institūtu, piemēram, nostiprinās advokātu un advokātu palīgu profesionālā atbildības par savu darbību pienākumu, kvalifikācijas celšanas pienākumu, bet, jāatzīmē, vienlaikus nesamazinot juristu brīvu pieeju advokatūras eksāmenam (skat. konceptuālā ziņojuma 3.2.punktu).

Lai analizētu, vai ir pamatotas bažas, ka ar tiesvedību saistīto juridisko pakalpojumu tirgus daļēja noslēgšana par labu zvērinātiem advokātiem šajā konceptuālajā ziņojumā izstrādāto advokātu procesa varianta ieviešanas rezultātā novedīs pie iespējas palielināt cenu un pazemināt pakalpojuma kvalitāti, ir jāaplūko pašreizējie dati. Šobrīd saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegto informāciju Latvijā ir 1251 zvērināts advokāts un 104 zvērinātu advokātu palīgi. Latvijā pēdējos gados tiesnešu skaits vispārējās jurisdikcijas tiesās ir salīdzinoši nemainīgs – šobrīd 115 tiesneši strādā apgabaltiesās, 16 tiesneši Augstākās tiesas Civillietu departamentā un 8 tiesneši Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā un 281 tiesnesis pirmās instances tiesās. No minētiem skaitļiem secināms, ka jau šobrīd advokātu skaits būtiski pārsniedz tiesnešu skaitu, kas nepieciešams lietu izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesās (salīdzinoši 1251 advokāts un 104 advokātu palīgs iepretim 420 tiesnešiem). Jāatzīst, ka šie skaitļi sniedz tikai vispārīgu priekšstatu, jo, piemēram, jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu Augstākajā tiesā tiek izlemts rīcības sēdē – tiesnešu kolēģijā triju tiesnešu sastāvā, lietu apelācijas un kasācijas instancē izskata trīs tiesneši, izņemot likumā noteiktus gadījumus, kad lietu kasācijas instancē izskata septiņu tiesnešu sastāvā. Pretēji kriminālprocesā savukārt pastāv advokātu iesaiste arī pirmstiesas kriminālprocesa stadijās.

Tomēr iepriekš šajā konceptuālajā ziņojumā jau secināts (skat 5.7.punktu), ka kopumā advokāta dalība civillietās variē no 3,5% līdz 8% no visām civillietām, ko nevar uzskatīt par augstu intensitāti, bet ir jāņem vērā, ka liels lietu skaits ir maza apmēra prasības, kurās advokāts parasti neīsteno kādai no pusēm pārstāvību un reģionos tiesvedības procesos advokātu sniegtie pakalpojumi netiek izmantoti intensīvi, kas būtiski ietekmē kopējo advokātu procentuālo dalību lietās. Ieviešot kādu no šajā konceptuālajā ziņojumā aprakstītajiem advokātu procesa variantiem, visticamāk nav paredzama advokātu dalības lietās intensitātes paaugstināšanās advokātu procesam nepakļautās lietu kategorijās.

Tāpat no šajā konceptuālajā ziņojumā iekļautajiem aprēķiniem ir redzams, ka šī konceptuālā ziņojuma piedāvātie advokātu procesa varianti neskar lielu civillietu skaitu – 1.un 2.variantā advokātu procesam tiktu pakļautas apmēram 544 civillietas gadā, 2.A variantā – apmēram 296 lietas gadā, bet 3. un 4. variantā – 3132 lietas gadā. Tādējādi jāsecina, ka advokātu procesam tiek piedāvāts pakļaut ļoti niecīgu lietu īpatsvaru, ņemot vērā, ka pēdējos gados pirmās instances tiesā tiek vidēji saņemts 43 000 lietu (skat.1.pielikumu) – tas ir, advokātu procesam tiek piedāvāts pakļaut 1,27% lietu no visām pirmās instances tiesā ienākošām lietām 1. un 2. advokātu procesa variantā, 0,69 % 2.A variantā un 7,28% lietu 3. un 4. variantā. Tāpat jāņem vērā, ka visticamāk nevienā no piedāvātajiem variantiem puses lietā nepārstāvēs vienīgi advokāti, jo 1. un 3.variantā, lai arī dokumentu sagatavošana uzticēta tikai advokātam, pārstāvību tiesas sēdē puse īstenos pēc izvēles "pati" vai ar advokāta starpniecību. Savukārt 2., 2.A un 4.variantā puse "pati" varēs sagatavot gan dokumentus, gan pārstāvēt sevi tiesā. Saskaņā ar šo konceptuālo ziņojumu ar jēdzienu puse "pati" saglabājot juridiskajām personām iespējas, ka tās pārstāv arī šīs juridiskās personas darbinieki (juristiem), kuri atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar attiecīgo juridisko personu, paredzams, ka juridiskās personas vairums gadījumu, tāpat kā līdz šim, turpinās pārstāvēt to darbinieki (juristi) un šajā konceptuālajā ziņojumā piedāvātajos variantos aptverto lietu skaits, kuros tiks izmantoti advokātu pakalpojumi, visticamāk būs ievērojami mazāks, jo īpaši ja lietā ir strīds, kur puse ir juridiskā persona.

No šiem skaitļiem un no tā, ka jebkurai personai, kas atbilst Advokatūras likuma prasībām un nokārtojusi eksāmenu, ir iespēja kļūt par zvērinātu advokātu (nav skaita ierobežojuma) var secināt, ka būtiska konkurence turpinās pastāvēt gan pašu advokātu starpā, gan advokātu un citu juridisko pakalpojumu sniedzēju starpā.

Uz to, ka pastāv konkurence pašu advokātu starpā, norāda arī šī konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā pievienotie advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumi, kas variē ļoti plašā amplitūdā. Ir jākonstatē, ka valsts nav iejaukusies advokātu sniegto pakalpojumu tirgū, nosakot advokātu sniegto pakalpojumu cenas (takses), un līdz ar to nav negatīvi ietekmējusi konkurenci advokātu starpā šajā aspektā.

Izvērtējot ietekmi uz konkurenci, vēl viens no aspektiem, kas būtu jāanalizē, ir, vai pastāv alternatīvi risinājumi šai zināmā mērā, lai arī ierobežotā apjomā, ekskluzīvu tiesību piešķiršanai advokātiem konceptuālajā ziņojumā aprakstītajos advokāta procesa variantos. Ir jāmin, ka šobrīd likumdevējs un politikas plānotāji vienlaikus strādā arī pie grozījumu projektiem normatīvajos aktos, kas paredz iesviest valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kā rezultātā visām augstākās izglītības iestādēm nākotnē, paredzams, tiks izvirzītas vienotas prasības jurista profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai, kas, paredzams, pozitīvi ietekmēs juristu kvalifikāciju. Tomēr šī iniciatīva neatstās ietekmi ne uz pienākumu celt profesionālo kvalifikāciju, ne diciplināruzraudzības mehānismu, ne uz citiem advokatūras institūtam raksturīgiem pienākumiem. Jākonstatē, ka arī Satversmes tiesa lietā Nr.2013-04-01 ir nedaudz arī pieskārusies iespējamiem alternatīviem risinājumiem iepretim zināmai advokātu ekskluzivitātes paredzēšanai civilprocesā. Satversmes tiesa atzina, ka, izveidojot advokatūrai paralēlu sistēmu, kas paredzētu juridiskās palīdzības sniedzēju reģistrāciju valsts reģistrā, kā arī minimālās šādām personām izvirzāmās prasības, piemēram, attiecībā uz juridiskās izglītības līmeni, pati par sevi neizslēgtu atšķirīgu attieksmi pret tiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, kuri šādā alternatīvā sistēmā nevarētu vai nevēlotos tikt iekļauti.84 Ir jāatzīst, ka pirmsšķietami advokatūrai paralēlas sistēmas izveidošana atstātu mazāku ietekmi uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū kopumā, tomēr, jāatzīst arī, ka, pastāvot personām atvērtai advokatūras sistēmai un nepastāvot skaitliskiem ierobežojumiem jebkurai personai, kas atbilst Advokatūras likumā noteiktām prasībām, kļūt par advokātu, no tiesību politikas un efektivitātes viedokļa ir ļoti apšaubāmi, vai valstī, kur ir tikai gandrīz 2 miljoni iedzīvotāji85 un kur gadā pirmās instances tiesās tiek saņemts tikai vidēji 43 000 civillietas, paralēlas sistēmas izveide sasniegs mērķi un būs saskanīga ar efektīvu līdzekļu izlietojumu.

Vēl jo vairāk, jāsecina, ka šobrīd un tuvākā nākotnē alternatīvu risinājumu iespējamību samazina arī tas, ka šajā konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāts ieviest ierobežotu advokāta procesu lietās, kam konstatējama augstāka sarežģītības pakāpe un kas varētu prasīt augstāku juridisko kvalifikāciju, kas nenoliedzami var piemist arī juristiem, kas nav advokāti, bet šobrīd nav cita mehānisma, kā to kontrolēt. Attiecībā uz šajā konceptuālajā ziņojumā izstrādātā advokātu procesa 1. un 2.variantā, kā arī 2.A variantā advokātu procesam pakļautajām lietām jāmin, ka tās ir lietas, ko likumdevējs būtībā līdz 2014.gadam jau bija atzinis par sarežģītākām, nododot tās izskatīšanai apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai, papildus šajos variantos advokātu procesam ir pakļautas lietas par akcionāru un dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu, kas salīdzinoši nesen ir īpaši regulētas civilprocesā. Savukārt šajā konceptuālajā ziņojumā aprakstītajiem advokātu procesa 3. un 4.variantam pakļautas visas civillietas, ko izskata apelācijas instances tiesa, izņemot tās civillietu kategorijas, kurās ir salīdzinoši vienkāršota procedūra vai no normatīviem aktiem jau izrietoša vājāko pusi aizsargājoša procedūra.

Līdz ar to jāsecina, ka šajā konceptuālajā ziņojumā izstrādātie advokātu procesa varianti kopumā neatstāj būtisku ietekmi uz konkurenci un šobrīd nepastāv arī alternatīvi risinājumi. Vismazāko ietekmi uz konkurenci atstāj advokātu procesa 2.A variants, savukārt 5.variants neatstāj nekādu ietekmi.

Tā kā visi šajā konceptuālajā ziņojumā izstrādātie advokātu procesa varianti (izņemot 5.variantu) paredz, ka pēc piecu gada perioda tiek veikts izvērtējums (datu monitorings), vai ieviestais advokātu process ir attaisnojis izvirzīto mērķi un pie pozitīva vērtējuma tiks lemts, vai nav nepieciešams paplašināt advokātu procesam pakļauto civillietu kategoriju uzskaitījumu, kā arī to, vai nav lietderīgi ieviest striktāku advokāta procesa variantu, kas sasniegtu pilnīgāku leģitīmo mērķi, tad papildus būs būtiski veikt arī ietekmes uz konkurenci izvērtējumu. Vērtējams būtu ne vien lietas dalībnieku un tiesnešu viedoklis par advokātu procesa ieviešanas rezultātiem, bet arī tas, vai nav pieaugušas juridisko pakalpojumu cenas, tāpat, vai nav notikušas piekļuves juridisko pakalpojumu, ko sniedz advokāts, tirgum izmaiņas (advokātu un advokātu palīgu skaita izmaiņas) u.c.

 

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

euro

Risinājums Risinājums
(risinājuma varianti)
Budžeta programmas
(apakšprogrammas)
kods un nosaukums
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
2015. gads 2016. gads 2016. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai
(ja īstenošana ir terminēta)
turpmāk ik gadu
(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai                        
tajā skaitā                        
19. Tieslietu ministrija                        
1. variants vai 2.variants kopā     0 0 0 0 0 0 142 582 0 72 039 0
  19. Tieslietu ministrija kopā:   0 0 0 0 0 0 142 389 0 72 039 0
    03.01.00
"Tiesu administrēšana"
0 0 0 0 0 0 18 193 0 0 0
    03.03.00
"Juridiskās palīdzības nodrošināšana"
0 0 0 0 0 0 124 389 0 72 039 0
2.A variants kopā     0 0 0 0 0 0 91 108 0 21 740 0
  19. Tieslietu ministrija kopā:   0 0 0 0 0 0 91 108 0 21 740 0
    03.01.00
"Tiesu administrēšana"
0 0 0 0 0 0 18 193 0 0 0
    03.03.00
"Juridiskās palīdzības nodrošināšana"
0 0 0 0 0 0 72 915 0 21 740 0
3.variants vai 4.variants kopā     0 0 0 0 0 0

190 172

0 118 454 0
  19. Tieslietu ministrija kopā   0 0 0 0 0 0

190 172

0 118 454 0
    03.01.00
"Tiesu administrēšana"
0 0 0 0 0 0

18 193

0 0  
    03.03.00
"Juridiskās palīdzības nodrošināšana"
0 0 0 0 0 0

171 979

0 118 454 0

 

PIELIKUMI

1.pielikums

1.tabula

Visās pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits (noteiktos pārskata periodos):

Pārskata periods Saņemto lietu skaits Kopējais tiesnešu skaits Praktizējošo advokātu skaits
01.01.2015.– 31.12.2015. 40 669 281 1340
01.01.14.–31.12.2014. 45 081 281 1340
01.01.2013.–13.12.2013. 43 399 270 1363
01.01.2012.–.31.12.2012. 44 622 269 1364

Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma; Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegtā informācija

2.tabula

Pirmās instances tiesā lietu izskatīšanas ilgums (%)

  līdz 3 (ieskaitot) 3–6 (ieskaitot) 6–12 (ieskaitot) 12–18 (ieskaitot) 18-24 (ieskaitot) 24–30 (ieskaitot) 30–36 (ieskaitot) 36 un vairāk
01.01.2012.–31.12.2012. 39% (20203 lietas) 20% (10397 lietas) 18% (9215 lietas) 10% (4973 lietas) 7% (3659 lietas) 3% (1786 lietas) 2% (863 lietas) 2% (1182 lietas)
01.01.2013.–31.12.2013. 36% (17134 lietas) 23% (10946 lietas) 17% (8136 lietas) 8% (3797 lietas) 5% (2539 lietas) 4% (1842 lietas) 2% (996 lietas) 4% (1660 lietas)
01.01.2014.–31.12.2014. 40% (18054 lietas) 24% (10949 lietas) 17% (7588 lietas) 7% (3248 lietas) 3% (1476 lietas) 2% (928 lietas) 2% (783 lietas) 4% (1817 lietas)
01.01.2015.–31.12.2015. 30% (12730) 29% (12389) 21% (8938) 7% (8938) 4% (1556) 2% (1048) 2% (877) 5% (2239)

Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma

 

2.pielikums

1.tabula

Apgabaltiesu apelācijas instances tiesās saņemto lietu skaits (noteiktos pārskata periodos):

Pārskata periods Saņemto lietu skaits Praktizējošo advokātu skaits Kopējais tiesnešu skaits
01.01.2015.– 31.12.2015. 5507 1340 115
01.01.2014.–31.12.2014. 4267 1340 115
01.01.2013.–.31.12.2013. 4287 1363 115
01.01.2012.–.31.12.2012. 4616 1364 115

Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma; Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegtā informācija

2.tabula

Apgabaltiesu apelācijas instances tiesā lietu izskatīšanas ilgums (%)

  līdz 3 (ieskaitot) 3–6 (ieskaitot) 6–12 (ieskaitot) 12–18 (ieskaitot) 18–24 (ieskaitot) 24–30 (ieskaitot) 30–36 (ieskaitot) 36 un vairāk
01.01.2012.–31.12.2012. 50% (2561 lietas) 12% (614 liets) 23% (1159 lietas) 9% (457 lietas) 4% (187 lietas) 1% (40 lietas) 1% (35 lietas) 1% (45 lietas)
01.01.2013.–31.12.2013. 53% (2564 lietas) 19% (933 lietas) 19% (896 lietas) 5% (251 lietas) 1% (70 lietas) 1% (42 lietas) 0% (22 lietas) 1% (39 lietas)
01.01.2014.–31.12.2014. 64% (2761 lietas) 20% (883 lietas) 11% (498 lietas) 2% (81 lietas) 1% (37 lietas) 1% (24 lietas) 0% (13 lietas) 1% (41 lietas)
01.01.2015.–31.12.2015. 65% (3342) 20% (1023) 11% (571) 2% (78) 0% (22) 0% (16) 0% (6) 1% (50)

Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma

3.tabula

Lietu skaits un tiesnešu slodze augstākajā tiesā

Civillietu departaments Saņemto lietu skaits Praktizējošo advokātu skaits Vidējais tiesnešu skaits Lietu izskatīšanas vidējais ilgums (mēn.)
01.12.2015.– 31.12.2015. 1420 1340 16 15
01.01.2014.–31.12.2014. 1594 1340 13,8 17,2
01.01.2013.– 31.12.2013. 1770 1363 11,9 14,5
01.01.2012.– 31.12.2012. 1635 1364 11,8 11,5

Augstākās tiesas biļetens, Nr.10/2015, Aprīlis; Nr.8/2014 Aprīlis; Nr.6/2013, Aprīlis; Nr.12/2016;
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegtā informācija

3.pielikums

Advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumi86

Attiecībā uz praksē pastāvošiem zvērinātu advokātu atlīdzības apmēriem par konkrēta veida juridisko palīdzību, norādāms87:

1. juridiskās konsultācijas advokāta prakses vietā – no 15,- līdz 100,- EUR (Rīgā praktizējošiem zvērinātiem advokātiem (turpmāk – Rīgā) vidēji 50,- EUR, reģionos (turpmāk – reģionos) 20,- EUR);

2. juridiskās konsultācijas ārpus advokāta prakses vietas – no 25,- līdz 200,- EUR (Rīgā vidēji 60,- EUR, reģionos 25,- EUR);

3. juridiskās konsultācijas brīvības atņemšanas vietā – no 40,- līdz 125,- EUR;

4. procesuālo dokumentu sastādīšana – no 50,- līdz 1000,- EUR (Rīgā vidēji no 100,- līdz 500,- EUR, reģionos no 40,- līdz 150,- EUR), ņemot vērā procesuālā dokumenta veidu:

4.1. prasības pieteikums – no 50,- līdz 400,- EUR;

4.2. apelācijas sūdzība – no 150,- līdz 450,- EUR;

4.3. kasācijas sūdzība – no 250,- līdz 510,- EUR;

4.4. blakus sūdzība – no 250,- līdz 300,- EUR;

4.5. rakstveida paskaidrojumi – no 100,- līdz 150,- EUR;

4.6. lūgumi, iesniegumi, papildinājumi – no 50,- līdz 120,- EUR;

5. iepazīšanās ar lietas materiāliem – no 15,- līdz 350,- EUR; atkarībā no procesa veida – no 30,- līdz 100,- EUR; atkarībā no sējumu skaita lietā – no 15,- līdz 100,- EUR par sējumu;

6. pārstāvība tiesā / aizstāvība vai pārstāvība kriminālprocesā – no 50,- līdz 500,- EUR par vienu tiesas sēdi; no 300,- līdz 3000,- EUR par lietas vešanu vienā instancē;

7. juridiska rakstura dokumentu sastādīšana (līgums, atzinums, statūti u.c.) – no 50,- līdz 2150,- EUR, ņemot vērā dokumenta veidu un komplicētību;

8. viedokļa sagatavošana, ja lietu izskata rakstveida procesā – no 50,- līdz 1000,- EUR;

9. pieteikuma sastādīšana Satversmes tiesai – no 250,- līdz 800,- EUR;

10. pārstāvība Satversmes tiesā – no 300,- līdz 700,- EUR;

11. juridiskā palīdzība saistībā ar lietu Eiropas cilvēktiesību tiesā – no 200,- līdz 1000,- EUR;

12. advokāta pieprasījums pierādījumu iegūšanai (Advokatūras likuma 48.,48.1 pants) – no 20,- līdz 300,- EUR;

13. papildus atlīdzināmie izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu – visbiežāk minēti: ceļa izdevumi (faktiskajā apmērā vai, piemēram, 0.30 EUR/km), pasta pakalpojumu izmaksas (faktiskajā apmērā), ar tulka pakalpojumiem un dokumentu tulkojumiem saistīti izdevumi (faktiskajā apmērā), izdevumi par naktsmītni (faktiskajā apmērā vai, piemēram, 100,- EUR par vienu nakti naktsmītnē LR un 200,- EUR par vienu nakti naktsmītnē ārpus LR). Pastāv iespēja vienoties ar juridiskās palīdzības saņēmēju arī par citiem papildus atlīdzināmiem izdevumiem.

Stundas likme, sniedzot juridisko palīdzību, ir no 40,- līdz 300,- EUR/stundā (ar vai bez PVN), (Rīgā vidēji no 70,- līdz 150,- EUR/stundā, reģionos vidēji no 40,- līdz 70,- EUR/stundā), atkarībā no lietas komplicētības, noteikto darba stundas likmi attiecinot uz visām lietas vešanā veicamajām procesuālajām darbībām, kā arī atsevišķu uzdevumu izpildi.

Cita starp norādāms, ka atsevišķos gadījumos papildus atlīdzībai par darbu (advokāti, kuri atlīdzību par savu darbu nosaka kā stundas likmi) var lūgt atlīdzināt arī izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Kā visbiežāk tiek minēti ceļa izdevumi un pasta pakalpojumu izmaksas, kas atlīdzināmas to faktiskajā apmērā.

4.pielikums

Ārvalstīs pastāvošā prakse88

X = pārstāv advokāts

valsts Pirmā instance Apgabaltiesa Augstākā tiesa Izvēles brīvība
Somija       X
Zviedrija       X
Īrija       X
Rumānija       X
Ungārija   Saistoši, ja prasība pārsniedz 30 milj.forintus X (izņēmuma gadījumos – juristi)  
Apvienotā Karaliste       X
Skotija       X
Ziemeļīrija     X (ir izņēmumi, kad nav advokāts)  
Gibraltārs       X
Malta       X
Lietuva Pārstāvība, kad ir piespiedu akciju pārdošana Pārstāvība, kad ir piespiedu akciju pārdošana Kasācijas sūdzību paraksta advokāts (ir izņēmumi) X
Portugāle * * X Ja teritorijā nav advokāts – var pārstāvēt arī jurists
Slovēnija       X (izņemot ārkārtas juridisko pasākumu jautājumos)
Čehija     X Konstitucionālajā tiesā pārstāv advokāti
Beļģija     X  
Polija     X (var arī jurists, bet ne nodokļu lietās).  
Francija X pilns89 X X Valsts padomes un Kasācijas tiesas advokāti  
Igaunija     X (izņemot jurid.pers.)  
Luksemburga X90 X X (lietots termins: tiesas advokāts)  
Grieķija Prasības celšana – advokāts, bet ar izņēmumiem X (izņēmumos – "pati") X (izņēmumos – "pati")  
Itālija X (virs 1.100 Euro prasībās) X (noteiktās lietu kategorijās – nav advokāti) X (advokātiem speciāla kvalifikācija, lai piedalītos šajā instancē)  
Spānija X (advokāts "līdzās") X (advokāts "līdzās") X (advokāts "līdzās") Advokāts pārstāv klientus, ja vien tas saskaņā ar likumu nav jādara citu profesiju pārstāvjiem
Nīderlande X (prasībās virs 25 000 Euro – advokāts) (ne-advokāts: darba; nomas; pirkšanas līgumi, u.c.) X X  
Vācija Prasībās līdz 5000 euro nav nepieciešams advokāts. Prasībās, kas pārsniedz 5000 euro obligāts advokāts (bet ir izņēmumi) (strikta atlīdzības takse). X  
Austrija Prasībās līdz 5000 euro nav nepieciešams advokāts. Prasībās, kas pārsniedz 5000 euro obligāts advokāts X  

* Civillietās, kurās summas pārsniedz 3740,98 euro un lietās, kurās neatkarīgi no summas apmēra vienmēr ir pieļaujama pārsūdzība, kā arī pārsūdzības un augstākām tiesām iesniegtās lietās obligāti jāizmanto advokāta pakalpojumi.

5.pielikums

Izplatot pilsētas (rajona) tiesās un apgabaltiesās aptaujas anketas civillietu dalībniekiem un Juridiskās palīdzības administrācijā juridiskās palīdzības saņēmējiem, kopumā saņemtas 206 aizpildītas anketas. Šo anketu apkopojuma rezultāti:

6.pielikums

Ievietojot Tieslietu ministrijas mājas lapā sabiedrības līdzdalības sadaļā aptaujas anketu, kopumā saņemtas 24 elektroniski tiešsaistē aizpildītas aptaujas anketas. Šo anketu apkopojuma rezultāti:

7.pielikums

Tieslietu padomes 2016.gada 27.jūnija lēmums Nr.53 par atbalstu advokātu procesa ieviešanai atsevišķās civillietu kategorijās

 


1 Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. Bičkoviča uzruna Advokatūras dienu konferencē "Tiesu procesu efektivizācija" 2013.gada 21.martā.

2 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, 2008.gada 21.aprīļa spriedums Lietā Nr.A42250105,
SKA-22/2008.

3 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat.24.punktu).

4 Civilprocesa likuma 82.panta sestā daļa nosaka, ka fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Savukārt minētā panta septītā daļa, ka juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

5 Līdzvērtīgu rīcības plāna pasākumu ietver arīdzan ar 2016.gada 3.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.275 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināts VRP un Ministru kabineta noteiktie prioritārie rīcības virzieni tautsaimniecības attīstībai.

6 Viedokļi pieejami: http://www.juristavards.lv/doc/266415-kadam-jabut-advokatu-procesa-robezam-latvija/ (aplūkots 02.06.2015.)

7 Pētījumu "Sabiedrības uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada martā, aptaujāti 1003 respondenti (tiešās intervijas respondentu dzīves vietās), visi Latvijas reģioni (124 izlases punkti).

8 Pētījumu "Uzņēmēju uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada jūnij–jūlijs, aptaujāti 750 respondenti (dažādas nozares, lieluma un atrašanās vietās uzņēmumi).

9 Atbilstoši TIS pieejamajai statistikai, 2015.gadā izskatāmo lietu skaits attiecināmajās lietu kategorijās bija 274 lietas (1.instancē), bet 2016.gadā (līdz 27.decembrim) – 317 lietas (1.instancē).

10 Saeimai, atbalstot deputātu iesniegtos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.966/Lp11) otrajam lasījumam (spēkā stājās ar 2014.gada 4.janvāri) Civilprocesa likuma 82.pantā tika iedibināts – izslēgt iespēju fizisku personu tiesā kasācijas instancē pārstāvēt citai fiziskai personai, kas nav advokāts, kā arī izslēgt iespēju juridisku personu tiesā kasācijas instancē pārstāvēt personai, kas nav tās amatpersona un nedarbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai nav zvērināts advokāts.

11 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 82.panta pirmo daļu fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Savukārt šī panta otrā daļa paredz, ka juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

12 Civilprocesa likuma 85.panta trešā daļa paredz, ka advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

13 Administratīvā procesa likuma 35.pants nosaka, ka administratīvā procesa dalībnieks procesā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona (ievērojot likumā izvirzītos nosacījumus).

14 Kriminālprocesa likuma 20.pants nosaka, ka tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis. Savukārt 79.pants paredz, ka aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts (t.i. par aizstāvi kriminālprocesā var būt zvērināts advokāts, zvērināta advokāta palīgs, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ārvalsts advokāts (ievērojot izņēmumu) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību), kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

15 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra spriedums Lietā Nr.2003-08-01. (secinājumu daļas 2.punkts ietver tēzi: "Nav šaubu, ka kriminālprocess ir speciāls process un aizstāvim kriminālprocesā ir nepieciešamas īpašas zināšanas. Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, savukārt neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts").

16 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra spriedums Lietā Nr.2003-08-01 (skat. secinājumu daļas 2.punktu).

17 Civilprocesa likuma komentāri, I daļa (1.–28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, 51.lpp.

18 Civilprocesa likuma komentāri, I daļa (1.–28.nodaļa), otrais papildinātais izdevums, Tiesu namu aģentūra, 2016., 404.lpp.

19 Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru regulē Civilprocesa likuma 44.pants un tā pirmās daļas 1.punktā noteikts izdevumu atlīdzības apmērs advokāta palīdzības samaksai.

20 Bez tam ir norādāms, ka tikai no tiesas spriedumiem (neredzot lietas materiālus) izsecināt, vai pārstāvību īsteno jurists – nav iespējams. Spriedumos netiek atšifrēts, vai "pilnvarotais pārstāvis" ir jurists (t.sk. "no ārpuses"), vai privātpersona, vai juridiskas personas darbinieks.

21 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.26.1.punktu).

22 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.27.punktu).

23 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat. secinājumu daļas 24.punktu).

24 Plānošanas dokumentā "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam"[24] ir noteikts tiesu iekārtas politikas mērķis – nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu – neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami īsākā termiņā.

25 Datu avots: http://www.ta.gov.lv/lv/statistika_un_petijumi__29/statistikas_dati_58/civillietas_246 (aplūkots 06.06.2015.);

26 Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens, Nr.10/2015, aprīlis; Nr.12/2016 Aprīlis.

27 Informācija iegūta no Tieslietu ministrijas 2014.gada 3.jūlijā sagatavotā informatīvā ziņojuma "Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām".

28 Piemēram, 2013.gadā Augstākās tiesas Civillietu departamentā saņemtajās lietās rīcības sēžu lēmumi atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu pieņemti 64% gadījumos. Arīdzan 2014.gadā šādu atteikumu īpatsvars bija 64%.

29 http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tieslietu-padomi/2016/junijs/7776-atbalsta-advokata-procesa-ieviesanu-noteiktas-civillietu-kategorijas/

30 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007.gada 18.oktobra spriedums Lietā Nr.2007-03-01 (skat. secinājumu daļas 22.3.apakšpunktu).

31 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija spriedums Lietā Nr.2009-93-01 (skat. 8.3.punktu).

32 Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 27.jūlija spriedums lietā Nr.2003-04-01 (5.punkts).

33 Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.2008-43-0106 (9.punkts).

34 Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkts tostarp nosaka, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

35 Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007.gada 22.marta spriedums lietā "Staroszczyk v Poland" (128.punts), un 2006.gada 27.jūnija spriedums lietā "Tabor v.Poland" (42.un 43.punkts) .

36 Satversmes tiesas spriedums Nr.2011-16-01 (2012.gada 20.aprīlis), Nr.2003-04-01 (2003.gada 27.jūnijs), Nr.2004-16-01 (2005.gada 4.janvāris).

37 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01.

38 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februārā spriedums Lietā Nr.2013-04-01, (skat. 26.2.punktu).

39 Piemēram, Alojas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažu, Vecpiebalgas, Aglonas, Ainažu, Preiļu, Vecumnieku, Kandavas, Dundagas, Aizputes, Viesītes novadā u.c. nav neviena juridiskās palīdzības sniedzēja, kas būtu noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Atsevišķos Latvijas novados nav neviena praktizējoša zvērināta advokāta, ar kuru Juridiskās palīdzības administrācija potenciāli varētu noslēgt juridiskās palīdzības līgumu (piemēram, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas novadā u.c.).

40 Ir nostiprināta advokātu disciplināratbildība, proti, izveidota disciplinārlietu komisija, kurā tiek izskatīti jautājumi par pārkāpumiem advokātu profesionālajā darbībā.

41 Ir nostiprināta advokātu un advokātu palīgu profesionālā atbildība par savu darbību, cita starp izveidots mehānisms fakultatīvai profesionālās darbības apdrošināšanai, paredzot advokāta pienākumu informēt klientu par to, ka viņa profesionālā darbība nav apdrošināta.

42 Ir izveidota Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, kas kontrolē ētikas normu ievērošanu.

43 Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir izveidojusi mehānismu advokātu kvalifikācijas celšanai, kura ietvaros advokātiem ir noteikts pienākums celt savu profesionālo kvalifikāciju.

44 Tieslietu ministrs ar 2015.gada 2.februāra rīkojumu Nr.1-1/54 "Advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveide" izveidoja darbu grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus advokatūras institūta darbības kvalitātes uzlabošanā.

45 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu.

46 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas likmi" 2 punkts nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro. Savukārt 2014.gadā valstī minimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 320 euro.

47 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.punktu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 64,03 euro mēnesī, invalīdam kopš bērnības 106,72 euro mēnesī.

48 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.

49Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro (t.i. 560 euro pēc nodokļu nomaksas). Avots pieejams: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaju-ienemumi-galvenie-raditaji-30268.html. Savukārt 2015.gada martā (izrietoši no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem) vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas bija 818 euro.

50 Network for Legislative Cooperation between the Ministries of Justice of the European Union

51 Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.pantu.

52 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" 2.punktu.

53 Saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.pantu.

54 Piemēram, Liepājas pilsētā ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi uz vienu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 240 euro. Savukārt Jelgavā pilsētas pašvaldībā maznodrošinātās ģimenes (personas) ienākumu līmenis sakrīt ar ienākumu līmeni, kas noteikts, lai personai piešķirtu trūcīgas personas statusa.

55 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības risinājums piemērojams atbilstošam advokātu procesa variantam (noteiktās civillietu kategorijās). Attiecībā uz pārējām civillietu kategorijām, kuras nav aptvertas ar advokātu procesa priekšlikumu, tiek piemērots šobrīd spēkā esošais regulējums.

56 Finanšu ministrijas sadarbībā ar Labklājības ministriju sagatavotais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai" (skatīts Ministru kabineta 2013.gada 28.maija sēdē prot. Nr.32 55.§).

57 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas likmi" 2punkts nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro. Savukārt 2014.gadā valstī minimālās mēnešalgas apmērs pirms nodokļu nomaksas bija 320 euro.

58 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro (t.i. 560 euro pēc nodokļu nomaksas). Savukārt 2015.gada (izrietoši no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem) vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas bija 818 euro.

59 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību" 2.punku valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 64,03 euro mēnesī, invalīdam kopš bērnības 106,72 euro mēnesī.

60 "Atlīdzības apmērs" saprotams, ka līdzmaksājums vai pilna apmaksa tiek rēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" noteiktajam atlīdzības apmēram.

61 Piemēram, Alojas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažu, Vecpiebalgas, Aglonas, Ainažu, Preiļu, Vecumnieku, Kandavas, Dundagas, Aizputes, Viesītes novadā u.c. nav neviena juridiskās palīdzības sniedzēja, kas būtu noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Turklāt atsevišķos Latvijas novados nav neviena praktizējoša zvērināta advokāta, ar kuru administrācija potenciāli varētu noslēgt juridiskās palīdzības līgumu (piemēram, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas novadā u.c.). Dažos novados (Gulbenes, Alūksnes u.c. novados) juridisko palīdzību nodrošina juristi, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, vai arī juridiskās palīdzības sniedzēji no citiem novadiem.

62 Balstīts uz Tiesu administrācijas sagatavoto TIS statistiku par 2015./2016.gadā izskatāmo lietu skaitu attiecināmajās civillietu kategorijās.

63 Darba grupas ietvaros tika izstrādāta aptaujas anketa, kuras mērķis bija noskaidrot tiesnešu un tiesnešu palīgu viedokli par advokātu procesa ieviešanas nepieciešamību. Kopumā tika saņemtas atbildes no 81 respondenta (48 tiesneši; 28 tiesnešu palīgi; 5 tiesas sēžu sekretāri).

64 Pētījumu "Sabiedrības uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada martā, aptaujāti 1003 respondenti (tiešās intervijas respondentu dzīves vietās), visi Latvijas reģioni (124 izlases punkti).

65 Tieslietu ministrija izstrādāja aptaujas anketu, kura tika izplatīta ar pilsētas (rajona) un apgabaltiesu kanceleju starpniecību, kā arī ar Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību. Aptaujas anketas tika izplatītas ar mērķi apzināt pēc iespējas plašāku sabiedrības loku. Kopumā tika saņemtas 206 aizpildītas anketas. Anketu aizpildīšana tika īstenota no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada 29.aprīlim.

66 Tieslietu ministrijas izstrādātā aptaujas anketa tika ievietota Tieslietu ministrijas mājaslapā sabiedrības līdzdalības sadaļā. Kopumā tika saņemtas 24 elektroniski tiešsaistē aizpildītas anketas. Anketu aizpildīšana tika īstenota no 2016.gada 7.marta līdz 2016.gada 29.martam.

67 Pētījumu "Uzņēmēju uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada jūnijs–jūlijs, aptaujāti 750 respondenti (dažādas nozares, lieluma un atrašanās vietās uzņēmumi).

68 Aprēķini veikti, pamatojoties uz statistikas datiem, kas bija Tieslietu ministrijas rīcībā un normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz Konceptuālā ziņojuma iesniegšanai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada 30.jūnijā.

69 Pieņemot, ka 1.un 2.variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā – 104 personas, 2.un 3.personu grupā – 122 personas.

70 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam).

71 Pieņemot, ka no 122 personām 40% pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu.

72 Pieņemot, ka no 49 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu.

73 Juridiskās palīdzības administrācijā no 2017.gada 1.janvāra mainīta atlīdzības noteikšanas kārtība.

74 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību" (spēkā esošajā redakcijā).

75 Atbilstoši Tiesu administrācijas sagatavotajam statistikas pārskatam 2015.gadā un 2016.gadā 2.A variantā paredzētajās lietu kategorijās 1.instancē prasītāja vai atbildētāja statusā kopā bija iesaistītas vidēji 423 fiziskās personas. Aprēķini veikti, pieņemot, ka valsts nodrošinātā palīdzība būs nepieciešama aptuveni 40% no kopējā attiecīgajās civillietu kategorijās iesaistītā fizisko personu skaita, kas sastāda vidēji 170 personas gadā. Pamatojoties uz to, tiek pieņemts, ka 2.A variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā – 51 persona (30%), 2.personu grupā – 60 personas (35%) un 3.personu grupā – 60 personas (35%).

76 Pieņemot, ka no 60 personām 40% pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu.

77 Pieņemot, ka no 24 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu.

78 Aprēķini veikti, pamatojoties uz statistikas datiem, kas bija Tieslietu ministrijas rīcībā un normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz Konceptuālā ziņojuma iesniegšanai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada 30.jūnijā.

79 Pieņemot, ka 3. un 4.variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā – 196 personas, 2.un 3.personu grupā – 228 personas.

80 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam).

81 Pieņemot, ka no 228 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu.

82 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.26.1.punktu).

83 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat.28.punktu).

84 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.27.punktu).

85 Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pieejams: http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-sakuma-latvija-par-171-tukstoti-iedzivotaju-mazak-neka-pirms-gada-43973.html

86 Advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumu apkopojumu sagatavojusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Apkopojumam ir informatīvs raksturs.

87 Latvijas Zvērinātu advokātu padome izlases veidā ir elektroniski aptaujājusi 31 zvērinātu advokātu. Pirmkārt, ņemot vērā zvērinātu advokātu individuālo izvēli attiecībā uz atlīdzības par savu darbu noteikšanu, atlīdzības par sniegto juridisko palīdzību apmēri ir ļoti atšķirīgi un to amplitūdas – plašas. Otrkārt, atšķirības atlīdzības apmērā konstatējamas, ņemot vērā zvērinātu advokātu praktizēšanas vietu ģeogrāfisko atrašanos un par juridiskās palīdzības saņemšanu maksātspējīgu personu skaitu tajā. Treškārt, nereti zvērinātu advokātu noteiktais atlīdzības apmērs par konkrēta veida juridiskās palīdzības veidu var tikt noteikts atšķirīgs, ņemot vērā faktiskos apstākļus konkrētajā situācijā (lietas sarežģītība, ieguldītā darba apjoms un laika patēriņš, juridiskās palīdzības saņēmēja maksātspēja u.tml.).

88 Informācijas avots Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla tīmekļa vietne; ārvalstu tiesību akti; advokātu biroju partneru ārvalstīs sniegtā informācija; u.c. pieejamie avoti. Apkopotie dati vērtējami kā indikatīvi, jo informācija par ārvalstīs pastāvošo praksi var atšķirties starp pieejamiem avotiem (piemēram, interneta vietnēs netiek atjaunota informācija regulāri).

89 Apelācijas instances tiesā ir strikta prasība izmantot advokātu sniegtos pakalpojumus (advokāts sagatavo dokumentus un īsteno pārstāvību tiesas sēdē).

90 Advokāti ir vienīgie, kas drīkst palīdzēt pusēm un tās pārstāvēt, iesniegt iesniegumus pušu vārdā un aizstāvēt puses visu veidu tiesu iestādēs, saņemt pušu dokumentus, lai tos iesniegtu tiesā, sagatavot un parakstīt aktus, kas nepieciešami procesa pareizai norisei, un sagatavot lietu izskatīšanai tiesā. Augstas prasības, lai iegūtu "advokāta" statusu.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!