Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 1. marta rīkojums Nr. 155 "Par Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" Satversmes apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.03.2016., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/op/2016/44.24

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 156

Par Rīgas Doma kora skolas un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas reorganizāciju un Nacionālās Mākslu vidusskolas izveidi

Vēl šajā numurā

03.03.2016., Nr. 44

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 155

Pieņemts: 01.03.2016.

OP numurs: 2016/44.24

2016/44.24
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 12 Pēdējās nedēļas laikā 10 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 155

Rīgā 2016. gada 1. martā (prot. Nr. 10 28. §)

Par Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmes sapulces 2015. gada 9. decembra sēdē pieņemto Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2008. gada 12. marta rīkojumu Nr. 123 "Par Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 41. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

(Apstiprināta ar Ministru kabineta
2016. gada 1. marta
rīkojumu Nr. 155)

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" Satversme

Preambula

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", turpmāk – Augstskola, dibināta 1992.gada 9.septembrī. Augstskolu nodibināja 7 Latvijas uzņēmumi sadarbībā ar Mančesteras vadības un tehnoloģiju koledžu (Manchester College of Arts and Technology – MANCAT) ar mērķi sniegt konkurētspējīgu un starptautiskām prasībām un standartiem atbilstošu augstāko izglītību, un sekmēt studiju un zinātnes attīstību.

Augstskola 1996.gada 19.martā saņēma pirmo licenci studiju programmas īstenošanai.

Augstskolas akreditācijas lapa Nr.006 izsniegta 1998.gada 27.aprīlī. Augstskola reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā 2002.gada 15.martā, reģistrācijas apliecība Nr.3343802029.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmi.

2. Augstskolas dibinātājs ir juridiskā persona – Afrograde Limited, kas reģistrēta Kipras Republikā ar Nr. HE 240396, juridiskā adrese: Ptolemaion 55, Zenon Court, 1, P.C.3041, Limassol, Kipra, turpmāk – Dibinātājs.

3. Augstskolai ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas tiesības, to raksturo Augstskolas autonomija un akadēmiskā brīvība.

4. Augstskola sniedz augstāko izglītību atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, izmantojot Eiropas izglītības iestāžu pieredzi.

Augstskola īsteno studiju programmas šādās izglītības tematiskajās grupās:

1) humanitārās zinātnes un māksla;

2) sociālās zinātnes, komerczinības, tiesības;

3) dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

4) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

5) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

6) pakalpojumi.

5. Augstskolas juridiskā adrese ir:

Meža iela 3, Rīga, LV - 1048, Latvijas Republika.

6. Augstskola savā darbībā īsteno normatīvajos aktos noteiktos akadēmiskās brīvības principus.

7. Augstskola darbojas pēc pašpārvaldes principiem. Augstskolas personālam ir tiesības piedalīties Augstskolas pārvaldē, būt ievēlētiem Augstskolas pārvaldes institūcijās, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

8. Augstskola ir komercsabiedrība - sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu, ar savu zīmogu un simboliku.

9. Personām, kas sekmīgi apguvušas akreditētu studiju programmu, piešķir grādu un/vai profesionālo kvalifikāciju un izsniedz valsts atzītu diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu. 

II. Darbības mērķis un uzdevumi

10. Augstskolas darbības galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt plašu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu augstāko izglītību. Augstskola organizē zinātnisko un pētniecisko darbību Satversmes 4.punktā minētajās izglītības tematiskajās grupās.

11. Augstskolas mērķis ir dot studējošiem iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību atbilstoši izglītības un zinātnes attīstības līmenim un Eiropas kultūras tradīcijām, kā arī apgūt studiju programmas savstarpēji atzītās Latvijas un ārvalstu augstskolās. Augstskola organizē speciālistu kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu. Augstskola izstrādā un izdod studiju grāmatas un studiju līdzekļus.

12. Augstskola savieno studijas ar pētniecisko un zinātnisko darbību, sadarbojas šajos virzienos ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām un zinātniskajām institūcijām. Augstskolas, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai Augstskola ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā, kas publicējams mājas lapā un glabājams Augstskolas bibliotēkā.

13. Augstskola, atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:

13.1. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;

13.2. patstāvīgi veido un iedibina iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu pilnveidošanos;

13.3. nodibina un piešķir Augstskolas prēmijas un personālstipendijas.

14. Pildot savus uzdevumus, Augstskolai ir tiesības:

14.1. organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības;

14.2. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām;

14.3. veikt saimniecisko darbību, slēgt attiecīgus saimnieciskos līgumus;

14.4. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

15. Augstskola ar Senāta lēmumu var dibināt un likvidēt filiāles un pārstāvniecības, dibināt un likvidēt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, dibināt un likvidēt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju.

16. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem.  

III. Augstskolas personāls

17. Augstskolas personālu veido:

17.1. akadēmiskais personāls - Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

17.2. vispārējais Augstskolas personāls;

17.3. Augstskolā studējošie, t.sk. maģistranti, doktoranti un rezidenti.

18. Tiesības studēt Augstskolā ir visām personām, kas atbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

19. Augstskolā var studēt personas, kas atbilst Augstskolas Senātā apstiprinātām uzņemšanas noteikumu prasībām.

20. Augstskolas studējošiem ir tiesības:

20.1. iegūt augstāko izglītību;

20.2. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, audiovizuālo tehniku, citu aparatūru, kultūras, sporta un atpūtas objektus;

20.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

20.4. saskaņā ar Augstskolas Satversmi izmantot savas tiesības uz akadēmisko brīvību;

20.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas saistīti ar studijām un iespējamo karjeru;

20.6. Augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

20.7. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldes institūcijās;

20.7. dibināt biedrības, pulciņus un klubus;

20.7. noteiktā kārtībā kā klausītājam apmeklēt citas augstskolas studiju pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus.

21. Studējošiem studiju maksu nosaka ar Augstskolas rektora rīkojumu vienu reizi gadā.

22. Personu var izslēgt no studējošo saraksta ar Augstskolas rektora rīkojumu Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos.

23. Augstskolas akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbību un piedalās zinātniskajos pētījumos.

24. Augstskolas akadēmisko personālu veido: profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. Augstskolas akadēmiskā personāla uzdevumus un ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums un Augstskolas nolikums par akadēmiskā personāla vēlēšanām.

25. Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki strādā uz attiecīgā akadēmiskās sadarbības līguma pamata un darba līguma pamata, ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktus.

26. Augstskolas akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts atvaļinājums saskaņā ar Augstskolu likumu.

27. Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, studiju palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Augstskolas administratīvais personāls ir Rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcija ir administratīvais darbs.

28. Personas, kuras nav Augstskolas personāla sastāvā, Augstskolas izdotos administratīvos aktos vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Augstskolas Rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Rektora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā, bet Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

29. Par īpašiem nopelniem un izciliem sasniegumiem zinātnes, izglītības, kultūras, valsts pārvaldes vai sabiedriskās darbības jomā un ievērojamu ieguldījumu Augstskolas attīstībā, Augstskola piešķir goda profesora nosaukumu, kā arī ir tiesīga ierosināt piešķirt goda doktora nosaukumu.

IV. Augstskolas struktūra

30. Sekmīgai izglītības, zinātniskās organizatoriskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai Augstskolā tiek izveidotas fakultātes (nodaļas), departamenti, centri un citas struktūrvienības. Struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē Senāts, kā arī apstiprina katrai struktūrvienībai nolikumu. Struktūrvienības darbojas atbilstoši Senāta apstiprinātajam nolikumam.

31. Kā struktūrvienību augstskola var izveidot zinātnisko institūtu. Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu un nolikumu par zinātnisko institūtu pieņem augstskolas Senāts. Zinātniskā institūta pārvaldes, finansēšanas un uzraudzības kārtību, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts.

V. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas

32. Augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs, bet Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir:

32.1. Satversmes sapulce;

32.2. Senāts;

32.3. Rektors;

32.4. Akadēmiskā Šķīrējtiesa.

33. Satversmes sapulce ir Augstskolas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Satversmes sapulci ievēl uz trijiem gadiem aizklāti balsojot, no:

33.1. akadēmiskā personāla;

33.2. studējošiem;

33.3. vispārējā personāla pārstāvjiem.

34. Satversmes sapulce sastāv no 30 pārstāvjiem, no kuriem 18 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 6 studējošo pārstāvji un 6 vispārējā personāla pārstāvji.

35. Satversmes sapulci uz trīs gadiem ievēl saskaņā ar Senāta apstiprinātu Satversmes sapulces vēlēšanu nolikumu.

36. Satversmes sapulce uz trīs gadiem ievēl priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

37. Satversmes sapulce tiek sasaukta vismaz reizi gadā. Tiesības sasaukt Satversmes sapulci ir Senātam vai Rektoram.

38. Satversmes sapulce:

38.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

38.2. ievēl un atceļ Rektoru;

38.3. noklausās Rektora gada pārskatu;

38.4. ievēl Senātu;

38.5. ievēl Akadēmisko Šķīrējtiesu;

38.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta un Akadēmiskās Šķīrējtiesas nolikumus.

39. Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce. Lēmumus par Augstskolas Satversmes grozījumiem Satversmes sapulce pieņem ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

40. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras.

41. Senāta sastāvu, senatoru ievēlēšanas un darbības kārtību un kompetenci reglamentē nolikums par Senātu. Satversmes sapulce ar motivētu lēmumu ir tiesīga atsaukt jebkuru senatoru priekšlaicīgi no Senāta sastāva. Senāta lēmumu ir tiesīga apstrīdēt jebkura ieinteresētā persona. Sūdzības Satversmes sapulce izskata viena mēneša laikā, tās lēmums ir galīgs.

42. Senāts no senatoru vidus, aizklāti balsojot, ievēl priekšsēdētāju un sekretāru.

43. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai ne mazāk, ka viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk, ka reizi divos mēnešos. Senāts ir lemttiesīgs, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Senāta lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu atklāti balsojot.

44. Senāts apstiprina:

44.1. studiju programmas;

44.2. Augstskolas struktūrvienību, padomju un domju statūtus vai nolikumus;

44.3. nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

44.4. studējošo pašpārvaldes nolikumu;

44.5. studējošo uzņemšanas noteikumus.

45. Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Augstskolas darbības jautājumus.

46. Augstskolā tiek izveidots padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos, ierosina jautājumu izskatīšanu Senāta un Satversmes sapulcē.

47. Padomnieku konventu līdz 10 locekļu sastāvā ievēl Senāts.

48. Padomnieku konventa darbību vada priekšsēdētājs. Padomnieku konventa sēdes notiek pēc priekšsēdētāja un vismaz trešdaļas konventa locekļu ierosinājuma.

49. Padomnieku konventa darbības nolikumu apstiprina Senāts.

50. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

51. Rektoru aizklāti balsojot ievēl Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par Rektoru ievēl profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.

52. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita.

53. Rektors:

53.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;

53.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

53.3. nodrošina Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; atbild par Augstskolas finansiālo darbību;

53.4. veicina un atbild par Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

53.5. atbild par Augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo Augstskolas budžetu;

53.6. veic citus pienākumus, kas noteikti likumos, citos normatīvajos aktos, Augstskolas pārvaldes institūciju lēmumos.

54. Rektoram ir tiesības izdot Augstskolas personālam obligātus rīkojumus par visiem Augstskolas pārvaldes jautājumiem, kuri nav citu pārvaldes institūciju kompetencē.

55. Augstskolas darbības revīziju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem veic zvērināts revidents.

56. Augstskolas Akadēmiskās Šķīrējtiesas sastāvā ir 2 personas no akadēmiskā personāla, kuras uz trim gadiem aizklāti balsojot ievēl Satversmes sapulce, un 1 studējošo pārstāvis, kuru ievēl studējošo pašpārvalde.

57. Akadēmiskā Šķīrējtiesa izskata:

57.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

57.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

58. Akadēmiskās Šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija.

59. Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Augstskolas personāls var apstrīdēt Augstskolas akadēmiskajā Šķīrējtiesā. Akadēmiskās Šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

60. Akadēmiskās Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

61. Augstskolas studējošiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī, ja pašpārvaldes darbības mērķis ir prettiesisks.

62. Augstskolas studējošo pašpārvalde:

62.1. reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

62.2. aizstāv un pārstāv viņu intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Augstskolā un citās valsts institūcijās;

62.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās.

63. Augstskolas Satversme garantē studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Augstskolas lēmējinstitūcijās, kas lemj par akadēmiskās darbības jautājumiem, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Senātā, fakultātes domē, Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

VI. Augstskolas īpašums un darbības finansējums

64. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais un nekustamais, un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijas un ārvalstu bankās saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

65. Augstskolas īpašumu veido:

65.1. augstskolas dibinātāju ieguldītais īpašums;

65.2. īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas;

65.3. īpašums, ko Augstskola iegādājusies par pašu līdzekļiem;

65.4. augstskolas intelektuālais īpašums;

65.5. līdzekļi no maksas par studijām un ienākumiem no saimnieciskās darbības.

Augstskola veic saimniecisko darbību saskaņā ar Augstskolu likumu un Komerclikumu.

66. Augstskola darbojas uz pašfinansēšanās principiem, kā arī izmanto Augstskolas Dibinātāja finansējumu.

67. Augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka Augstskolas Senāts. Budžeta izpildi organizē Rektors. Par budžeta izpildi Rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un Augstskolas Dibinātājam.

68. Augstskola ar savu īpašumu garantē, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā, studējošiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā.

VII. Nobeiguma noteikumi

69. Lēmumu par Augstskolas likvidāciju vai reorganizāciju pieņem tās Dibinātājs.

70. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājās spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!