Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 29. septembra rīkojums Nr. 566 "Par konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.2016., Nr. 190 https://www.vestnesis.lv/op/2016/190.17

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satversmes tiesas spriedums

Par Civilprocesa likuma 363.20 panta piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim), ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, atbilstību...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

30.09.2016., Nr. 190

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 566

Pieņemts: 29.09.2016.

OP numurs: 2016/190.17

2016/190.17
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 16 Pēdējās nedēļas laikā 14 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 566

Rīgā 2016. gada 29. septembrī (prot. Nr. 48 52. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem"

1. Pieņemt zināšanai konceptuālo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem" (turpmāk – konceptuālais ziņojums).

2. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma 5.1. punktā piedāvāto risinājuma 1. variantu attiecībā uz strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumiem.

3. Lai nodrošinātu atbalstu strauji augošu uzņēmumu (turpmāk – jaunuzņēmums) darbībai:

3.1. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un līdz 2016. gada 29. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iekļaušanai 2017. gada valsts budžeta likumprojekta paketē jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu;

3.2. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju izstrādāt un līdz 2016. gada 4. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā iekļaušanai 2017. gada valsts budžeta likumprojekta paketē likumprojektus par grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts fondēto pensiju likumā un citos ar darbaspēka nodokli saistītajos likumos, ja nepieciešams, paredzot noteikt iespēju jaunuzņēmumiem par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto maksājumu – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

3.3. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Labklājības ministriju izstrādāt un līdz 2016. gada 11. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas ietver jaunu atbalsta programmas veidu "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei", veicot finansējuma pārdali 3 miljonu euro apmērā no darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai";

3.4. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām līdz 2016. gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīt iespēju izdarīt Komerclikumā grozījumus, nosakot kārtību, kādā darbinieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas, un, ja nepieciešams, līdz 2017. gada 1. maijam iesniegt likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā izskatīšanai Ministru kabinetā;

3.5. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām līdz 2016. gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīt iespēju izdarīt Komerclikumā grozījumus, kas paredz atvieglot tādu uzņēmumu likvidēšanas procedūru, kuri atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, – precizēt normas attiecībā uz kreditoru informēšanu, likvidācijas sākuma finanšu pārskata sastādīšanu un sabiedrības atlikušās mantas sadali, un, ja nepieciešams, līdz 2017. gada 1. maijam iesniegt likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā izskatīšanai Ministru kabinetā.

4. Lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem), Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām izvērtēt konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājuma variantus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) un līdz 2017. gada 1. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā tādu normatīvo aktu projektus, kas paredz atbalsta stimulu piemērošanu ar 2018. gada 1. janvāri.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 

(Ministru kabineta
2016. gada 29. septembra
rīkojums Nr. 566)

Konceptuāls ziņojums "Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem"

Satura rādītājs

Ievads

1. Latvijas uzņēmumu profils

2. Esošie uzņēmumi un tiem sniegtais atbalsts

3. Identificētās problēmas

3.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi

3.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji

3.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem)

4. Starptautiskā prakse

5. Piedāvātie risinājumi

5.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi

5.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji

5.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem)

6. Piedāvātais konceptuālais risinājums

6.1. Turpmāk nepieciešamie stimuli

6.2. Piedāvātā koncepta identificētie riski un ieguvumi

6.3. Ietekme uz budžetu

Ievads

Tautsaimniecības attīstības balsts ir konkurētspējīgi un inovatīvi uzņēmumi, kas rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kas attiecīgi ir eksporta dzinējspēks un iedzīvotāju labklājības līmeņa priekšnosacījums.

Uzņēmējdarbības uzsācēji, t.i., strauji augoši un jaunie uzņēmumi, ir nozīmīgs jaunu darba vietu radīšanas un inovācijas avots. Šiem uzņēmumiem ir liela nozīme Latvijas un Eiropas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Būtiski veidot tādu uzņēmējdarbības ekosistēmu1, kas labvēlīga šo uzņēmumu tālākai izaugsmei, tostarp internacionalizācijai, līdz ar to svarīgi nodrošināt, ka šiem uzņēmumiem tiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas piekļūt kapitālam un finansējumam visos uzņēmuma attīstības posmos.

Konceptuālais ziņojums ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.50 50.§ 3.punkta uzdevumu – Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2016.gada 1.septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības uzsācējiem to sākotnējās darbības posmā un grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem), paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

1. Latvijas uzņēmumu profils

Saskaņā ar Centrālās Statistikas Pārvaldes 2014.gada datiem, Latvijā bija 98 863 ekonomiski aktīvie individuālie komersanti un komercsabiedrības, no kuriem 99,6% atbilda Eiropas Savienībā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk – MVU) kategorijas definīcijai: mikro uzņēmumi – 89,6%, mazie uzņēmumi – 8,9%, vidējie uzņēmumi – 1,5%, līdz ar to Latvijas tautsaimniecības balsts ir tieši mikro un mazie uzņēmumi. Jāatzīmē, ka no visiem uzņēmumiem Latvijā tikai 5% no tautsaimniecības eksporta aizņem mikro un mazie uzņēmumi, salīdzinoši – Eiropas Savienībā tie ir 20%.

Apskatot statistikas datus pa Latvijas reģioniem, vērojams, ka lielākā aktivitāte ir Rīgas reģionā, tai seko Vidzemes reģions, savukārt viszemākā aktivitāte ir Latgales reģionā. Tāpat vērojams, ka bezdarba līmenis viszemākais ir Rīgas reģionā, bet visaugstākais ir Latgales un Kurzemes reģionā (skat. 1.tabulu).

1.tabula

MVU Latvijā un reģionos

  Bezdarba līmenis 2016.g. aprīlī, % Ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaita sadalījums atbilstoši komercdarbības formai, 2014.gadā
Kopā Pašnodarb. personas Individ. komersanti Komerc-
sabiedrības
Zemnieku un zvejnieku saimniecības skaits uz 1000 iedz.
Rīgas reģions 5,3 68 605 13 994 1 786 52 769 56 107
Pierīgas reģions

5,6 27 700 9 580 1 166 15 405 1 549 75
Vidzemes reģions 9,5 16 065 7 565 752 5 382 2 366 80
Kurzemes reģions 10,8 18 087 8 175 1 261 6 798 1 853 70
Zemgales reģions 8,8 15 580 6 349 1 046 5 965 2 220 64
Latgales reģions 18,8 24 732 9 839 1 376 5 183 2 323 66
Latvijā 8,8 170 769 55 502 7 387 91 476 10 367 83*

Datu avots: CSP; * Eurostat – 50 ekonomiski aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem

Pēdējo 12 gadu laikā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir konstanti audzis. 2001.gadā tie bija 17 uzņēmumi, 2011.gadā 69 uzņēmumi, 2012.gadā 75 uzņēmumi, 2013.gadā 77 uzņēmumi un 2014.gadā jau 83 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, līdz ar to pēdējos 5 gados vērojams stabils kāpums.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) datiem, jauni uzņēmumi (ne strauji augoši) Latvijā 3 gadu periodā sasniedz līdz 20 000 – 40 000 euro apgrozījumu (ieņēmumiem) un pamatā nodrošina vidēji 3–5 darba vietas uzņēmumos, savukārt sezonāla rakstura saimnieciskajai darbībai ir tendence paplašināt uz noteiktu laiku darbinieku skaitu līdz 10 darbiniekiem.

Attiecībā uz strauji augošu uzņēmumu, kas ir jaunu ideju radītāji, jāmin, ka to īpatsvars šobrīd ir niecīgs, pēc Labs of Latvia 2015.gada datiem, ir identificēti 240 uzņēmumi (darbinieku skaits nav zināms). Salīdzinoši Lietuvā to ir 220, kuros nodarbina 450 darbiniekus, bet Igaunijā – 420, kuros nodarbina 2145 darbiniekus.

Jāņem vērā arī strauji augošu uzņēmumu pazīme – vairumā gadījumu tie savas darbībās uzsākšanā piesaista dažādas investīcijas gan no riska kapitālistiem, gan biznesa eņģeļiem un citiem avotiem. Pēc Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum" pieejamās informācijas Riska kapitāla fondi, ar ko Altum ir noslēdzis līgumus, no 2010.gada beigām līdz 2015.gadā beigām ir veikuši ieguldījumus 149 uzņēmumos. Investīciju summas svārstās no 35 000 euro līdz 2,75 milj. euro. 12 uzņēmumos investētais apjoms ir pārsniedzis 1 miljonu euro. Vidējais investīciju apjoms 200 000 euro. Papildus jāatzīmē, ka nav pieejama precīza statistika par biznesa eņģeļu veiktajām investīcijām un to apjomiem, bet ir droši pieņemt, ka vidējais investīciju apjoms ir krietni mazāks par 200 000 euro.

Savukārt apskatot ekonomikas attīstību no ēnu ekonomikas prizmas, jāmin, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2014.gadā Latvijā sasniedza aptuveni 24% no IKP, kas ir divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un attiecīgi 13,2% no IKP.

Jānorāda, ka strauji augošu uzņēmumu kategorijas uzņēmumiem no visiem Latvijā jaundibinātajiem uzņēmumiem ir vislielākais potenciāls radīt ar pievienoto vērtību produktus, kas ir tautsaimniecības dzinējspēks un konkurētspējas priekšnosacījums.

2. Esošie uzņēmumi un tiem sniegtais atbalsts

Pēc būtības Latvijā uzņēmējdarbības veicināšanas atbalsts tās sākotnējā attīstības posmā ir sadalīts 3 uzņēmējdarbības veicēju segmentiem, ņemot vērā to darbības specifiku:

1) strauji augošie uzņēmumi – augsta riska biznesa projekti;

2) uzņēmējdarbības uzsācēji, kuru darbība ar laiku paplašinās, paplašinoties to profesionalitātei un pieredzei;

3) dzīves stila jeb t.s. life-style uzņēmumi jeb mikro / mazie uzņēmumi, kuru darbība attīstās līdz noteiktam līmenim – piem., apgrozījumam – tā rezultātā tiek gūti ienākumi savas labklājības līmeņa nodrošināšanai.

Šīm trim kategorijām šobrīd no valsts puses ir pieejams dažāda veida atbalsts:

- tiesiskais ietvars – iespēja dibināt uzņēmumu ar samazinātām izmaksām (Komerclikuma tvērums – uzņēmumu dibināšana ar pamatkapitālu no 1 euro, samazinātas valsts nodevas šādu mikro uzņēmumu reģistrēšanai līdz 50 euro);

- nodokļu stimuli noteiktai uzņēmumu kategorijai (Mikrouzņēmumu nodokļa likums, patentmaksa, uzņēmumu ienākumu nodokļa stimuls pētniecības un attīstības veikšanai);

- konsultatīvais mehānisms – valsts atbalsta programmu ietvaros tiek sniegti dažāda veida pakalpojumi biznesa ideju attīstībai ar mērķi izglītot un uzlabot uzņēmējspējas;

- nodrošināts finansējums uzņēmumu attīstībai (vairāk informāciju skatīt konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā).

Taču apzinot šī brīža uzņēmējdarbības uzsācēju, īpaši strauju augošu uzņēmumu, un mazo uzņēmējdarbības veicēju vajadzības, kā arī ekonomikas attīstības tendences (ņemot vērā arī ēnu ekonomikas faktoru), ir vērojams, ka minētie atbalsta instrumenti nav pietiekami specifisku problēmu risināšanai.

3. Identificētās problēmas

Diskusijās ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām (t.sk., Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, biedrību Labs of Latvia, Nodokļu maksātāju tiesību asociāciju, Altum, Start-up asociāciju), kā arī uzņēmumiem, Ekonomikas ministrija ir identificējusi konkrētas problēmas un iespējamos risinājumus uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai.

Kopumā ir identificējamas vienotas tendences, kas raksturo uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmējdarbības veicēju ekosistēmu šodien:

• augsts darbaspēka nodokļu slogs uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, ņemot vērā arī tendenci, ka tiek likvidēti atsevišķi nodokļu maksāšanas režīmi mazajiem uzņēmumiem (piem., no 2016.gada 1.janvāra atcelts fiksētais ienākuma nodoklis);

• maksimālais daudzums inovatīvo ideju;

• laba valsts un privātā sektora infrastruktūra;

• atbilstoša finansējuma ne/pietiekamība (atkarīgs no uzņēmuma darbības attīstības stadijas un specifikas);

• virkne problēmu ar tirgus vajadzībām neatbilstošu tiesisko regulējumu.

Vienlaikus pastāv specifiskas nianses katrā no uzņēmumu kategorijām.

3.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi

Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums – Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību pirmajos 5 savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot un pārdodot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību.

Vienlaikus uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju pirmajos saimnieciskās darbības gados piesaistot liela apjoma riska kapitāla investīcijas.2 Sākotnēji netiek gūta peļņa.

Saskaņā ar
Ekonomikas ministrijas aplēsēm3: ik gadu tie ir
100 uzņēmumi

Identificētās problēmas:

1) Uzņēmuma darbaspēka izmaksas – lielāko daļu investīciju uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā veido darbaspēka izmaksas līdz ar to darbaspēka nodokļi tiešā veidā ietekmē šos uzņēmumus, tajā skaitā, investīciju pieejamību. Ja investors iegulda strauji augošā uzņēmumā, tad tiešā veidā gandrīz puse no investīcijām ir jānomaksā nodokļos un attiecīgi šāds nosacījums apgrūtina investoru piesaisti;

2) neatbilstošs/neesošs nodokļa režīms, kas ierobežo atalgojuma apmēra nodrošināšanu, īpaši pirmajos 3–5 saimnieciskās darbības gados – uzņēmumos, lai attīstītu inovācijas un strauji augošas idejas nepieciešams piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, bet šobrīd Latvijā nepastāv piemērots nodokļa režīms darbaspēka izmaksu mazināšanai. Darbaspēka izmaksu samazināšana, piem., MUN notiek uz darbinieku sociālo garantiju rēķina.

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms paredz ne tikai apgrozījuma (ieņēmumu) ierobežojumu, bet arī darbinieku algas ierobežojumus – 720 euro/mēnesī, kas ir zem vidējās algas tautsaimniecībā (vidējā alga valstī 2016.gada I ceturksnī – 827 euro4), tādējādi liegts algot augsti kvalificētus darbiniekus, piemēram, programmētājus.

Termiņš, kurā attīstās attiecīgās jomas uzņēmums, var atšķirties no 1 līdz 10 gadiem, vidēji 3–5 gadi, piemēram, IT sektors vai medicīnas joma;

3) darba ņēmēja sociālo garantiju līmenis – augsti kvalificētam darbaspēkam svarīgas ir sociālās garantijas, kas spēkā esošajā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā ir ierobežotas, tādējādi šādiem uzņēmumiem MUN nav iespējams izmantot;

4) darbinieku motivācijas stimula nepietiekamība – strauji augošos uzņēmumos tehnoloģija ir jāattīsta laika periodā, kurā uzņēmumam nav ieņēmumi, bet jāiegulda ievērojamas investīcijas. Darbinieki visbiežāk nākotnes attīstības vārdā strādā par zemākām algām, lai piesaistītās investīcijas novirzītu uzņēmuma izvirzītajam tehnoloģiskās izstrādes mērķim. Lai motivētu darbiniekus, nepieciešams viņiem piedāvāt ieguldītajam darbam atbilstošu materiālo stimulu.

Kā viens no darbinieku motivācijas stimuliem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību varētu būt iespēja turēt t.s. akciju (kapitāldaļu) opcijas, kas ļautu šādu uzņēmuma veiksmes gadījumā atalgot darbinieku ilgtermiņā, tādejādi motivējot darbinieku atbilstoši viņa ieguldījumam uzņēmuma attīstībā. Vienlaikus šāds stimuls būtu vērtējams kā efektīvs līdzeklis, kā motivēt darbiniekus nepamest uzņēmumu, kamēr nav pabeigta produkta vai pakalpojuma ar augstu tehnoloģisko vērtību izstrāde, sasniedzot uzņēmuma mērķi. Vienlaikus jānorāda, ka akciju (kapitāldaļu) opciju realizēšanai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību Komerclikumā nav piemērota regulējuma.

5) kvalificēta darbaspēka piesaistes problēma – strauji augošos uzņēmumos vērojama īpaša nepieciešamība piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, taču šiem uzņēmumiem bieži trūkst papildu finanšu resursu, lai šādiem darbiniekiem maksātu atbilstošas algas, kā arī šie darbinieki pieprasa pilnas sociālās garantijas. Papildus strauji augošiem uzņēmumiem bieži nākas piesaistīt augsti kvalificētu darba spēku no trešajām valstīm, taču lai iegūtu šiem darbiniekiem vīzu un uzturēšanās atļauju paiet ievērojams laika periods, kas kavē biznesa ideju attīstību. Šī problēma īpaši izteikta ir IKT jomā.

Informāciju par šobrīd Latvijā pieejamajām kvalificēta darba spēka piesaistes procedūrām var skatīt 2.pielikumā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā 2015.gada pozīcijas ziņojumā par darbaspēka pieejamības kvalitāti ir uzsvērusi, ka būtiski ir risināt jautājumu par ārvalstnieku ar augstāko izglītību piesaisti. Šobrīd uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtība nosaka, ka ārzemniekam, kuru paredzēts nodarbināt Latvijas Republikā nereglamentētā profesijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir iesniedzams izglītības dokuments, kas apliecina trīs gadu pieredzi profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku. Tādējādi praktiski nav iespējams konkrētā amatā nodarbināt darbinieku, kurš ir ieguvis augstāko izglītību ar veicamo darbu nesaistītā jomā, bet attiecīgajā profesijā viņš nav ieguvis vismaz 3 gadu pieredzi. Līdz ar to būtu nepieciešams paredzēt, ka pietiekams pamats ārvalstnieka nodarbināšanai Latvijā ir augstākās izglītības iegūšanas dokuments jebkurā pasaules valstī, šo izglītību nesaistot ar profesiju, kurā ārvalstnieks būs nodarbināts un kā alternatīvo kritēriju saglabājot darba pieredzes iegūšanu konkrētajā jomā;

6) uzņēmējdarbības izbeigšanas ilgstošās administratīvās procedūras – lai veicinātu jaunu ideju attīstību strauji augošiem uzņēmumiem, nepieciešams radītu atbilstošus apstākļus uzņēmuma operatīvai rīcībai, ja ideja kļūst dzīvot nespējīga, lai ļautu neveiksmīgajam uzņēmumam maksimāli ātri pievērsties jaunas idejas attīstībai. Šobrīd uzņēmējdarbības izbeigšanas process var ieilgt no 3 mēnešiem līdz pat vienam gadam, tādējādi ne tikai tiek veidotas nesamērīgas izmaksas, slēdzot uzņēmējdarbību, bet arī tiek kavēta saistību izpilde pret uzņēmuma kreditoriem, ja tādi ir;

Jāatzīmē, ka šādi uzņēmumi 10% gadījumu veiksmīgi realizē savus projektus. Attiecīgi secināms, ka no valsts skatu punkta nav pareizi ilgstoši uzturēt šādu uzņēmumu turpmāku darbību un izrietošās saistības.

3.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji

Uzņēmējdarbības uzsācējs – saimnieciskās darbības veicējs (komersants vai fiziska persona) pirmajos 3 darbības gados ar mazu nodarbināto skaitu 5.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, ik gadu tiek reģistrēti ap 10 000 jauni uzņēmumi (sabiedrības ar ierobežotu atbildību)

Esošās problēmas:

1) augstas darbaspēka izmaksas – lielāko daļu izdevumu uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā veido darbaspēka izmaksas, līdz ar to darbaspēka nodokļi ir tiešā veidā ietekmē šo uzņēmumu brīvo apgrozāmo līdzekļu pieejamību. Jāņem vērā, ka uzņēmums, uzsākot komercdarbību, visbiežāk strādā bez peļņas, jo ir jāpaiet noteiktam laikam, lai uzņēmums sāktu atpelnīt ieguldījumus.

Papildus, šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa režīmā pastāv ierobežojums darba algas samaksas noteikšanai, kas liedz atbilstoši saimnieciskās darbības specifikai noteikt atbilstošu darba samaksu darbiniekiem;

2) nepiemērots nodokļa režīms pirmajos 3 saimnieciskās darbības gados – uzņēmumos, lai attīstītu biznesa ideju, papildus darbaspēka nodokļiem, ir maksājami ienākumu nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN), UIN), kas attīstot noteiktu produktu vai pakalpojumu dažādās to attīstības stadijās (testēšana, prototipu izstrāde, noteikta apjoma produktu izstrāde/ražošana) uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā rada papildus nodokļu slogu un ietekmē šī uzņēmuma dzīvotspēju. Visbiežāk uzņēmums pirmajos saimnieciskās darbības gados izmanto aizņemtos vai īpašnieka līdzekļus no kuriem attiecīgi tiek veikti nodokļu maksājumi.

3) sociālo garantiju līmenis – darbaspēkam svarīgas ir sociālās garantijas, kas spēkā esošajā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā ir ierobežotas, savukārt vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā tiek maksātas algas, kas nesasniedz minimālo sociālo garantiju līmeni – tikai 20% no vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā esošajiem uzņēmumiem maksā bruto algu, kas sasniedz 200 euro/mēnesī. Vienlaikus jānorāda, ka 2017.gada 1.janvārī stājas spēkā likuma norma, kura paredz, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

4) profesionālās pieredzes trūkums – nereti biznesa idejas attīstībai ir nepieciešama dažāda līmeņa speciālistu piesaiste konsultāciju saņemšanai, bieži šāds speciālistu klāsts ir grūti atrodams vai arī rada ievērojamas izmaksas;

5) uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksu apmērs – valsts nodevas, licenču iegūšana u.tml.;

6) straujš UIN, IIN sloga apmēra palielinājums – šobrīd esošais nodokļa režīms (t.sk., mikrouzņēmumu nodokļa izmantošanas gadījumā) paredz krasu nodokļa sloga pieaugumu palielinoties uzņēmuma ienākumiem (izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic pamatlīdzekļu iegādi), kas ietekmē uzņēmuma maksātspēju. Lai sniegtu iespēju jauniem uzņēmumiem attīstīties ar stabilu attīstības tempu, īpaši svarīgs ir pārejas periods, kurā būtu iespēja maksāt nodokļus ar samazinātām likmēm;

7) grāmatvedības nodokļu uzskaites prasību sarežģītība (t.sk., sabiedrība ar ierobežotu atbildību nevar veikt grāmatvedību pēc vienkāršotās uzskaites, turklāt dažkārt uzņēmumu īpašniekiem nav izpratnes par nepieciešamo dokumentāciju un grāmatvedības prasībām, līdz ar to ir jāalgo par papildus līdzekļiem grāmatveža pakalpojumi vai jāpavada ilglaicīgi pie visa normatīvā regulējuma apzināšanas un jāizpilda tajos noteiktās prasības;

3.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem)

Mazi un mikro uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) – saimnieciskās darbības veicējs un komersants ar mazu nodarbināto skaitu un apgrozījumu (ieņēmumiem)

Pēc VID datiem, 2014.gadā bija 31 258 komersanti ar ikgadēju apgrozījumu līdz 20 000 euro (17 300 UIN maksātāji + 13 958 MUN maksātāji) jeb ~ 34 % no 91 233 nodokļu maksātājiem

Esošās problēmas:

1) augsts ēnu ekonomikas attīstības risks;

2) zema produktivitāte – visbiežāk mikro un maziem uzņēmumiem ir zems produktivitātes potenciāls un tie ir vērsti uz minimālu ienākumu gūšanu sava labklājības līmeņa nodrošināšanai.

Ar 2009.gada 30.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.748 apstiprinātās Koncepcijas par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, samazinot bezdarba līmeni, kā arī attīstīt uzņēmēja spējas, tādējādi palielinot uzņēmēju īpatsvaru kopējo nodarbināto skaitā. Minēto mērķu sasniegšanai tika izstrādāts un 2010.gadā spēkā stājās Likums "Par mikrouzņēmumu nodokli".

3) grāmatvedības uzskaites sarežģītība un administratīvais slogs – mikro un mazo uzņēmumu darbība pēc būtības ir vienkāršoti izprotama un nav sarežģīta tās ieņēmumu un izdevumu uzskaitē. Vienlaikus pastāv grāmatvedības prasības, kas rada administratīvu slogu mikro un mazās uzņēmējdarbības veikšanai. Līdz ar to šādu uzņēmumu produktivitātes nodrošināšanai būtiski ir iespēju robežās samazināt uzņēmuma administratīvo pienākumu (t.s. ne ar ienākumu gūšanu saistīto darbību) apjomu, vienkāršojot grāmatvedības uzskaites prasības un atskaišu iesniegšanu;

4) augstas darbaspēka izmaksas – lielāko daļu izdevumu veido darbaspēka izmaksas, līdz ar to darbaspēka nodokļi ir tiešā veidā ietekmē šo uzņēmumu brīvo apgrozāmo līdzekļu pieejamību. Jāņem vērā, ka šajā segmentā strādājošo uzņēmuma peļņai var būt arī sezonāls raksturs.

Papildus, šobrīd esošajā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā pastāv ierobežojums darba algas samaksas noteikšanai, kas liedz atbilstoši saimnieciskās darbības specifikai noteikt atbilstošu darba samaksu par veikto darbu darbiniekiem;

5) darbaspēka piesaistes sezonalitāte – darbinieku skaits, ņemot vērā darba specifiku, var sasniegt 5 darbinieku skaitu, p., zemniecības darbi. Šobrīd esošajā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā pastāv ierobežojumi šāda tipa uzņēmējdarbības veikšanai.

6) augsts uzņēmuma nodokļu slogs – t.sk., UIN (izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic pamatlīdzekļu iegādi), IIN u.c.

4. Starptautiskā prakse

Ņemot vērā, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence, katra Eiropas Savienības dalībvalsts ir pielāgojusi nodokļu sistēmu atbilstoši tās tautsaimniecības struktūrai un vajadzībām. Dalībvalstis izstrādā risinājumus uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai, kas sevī ietver dažādus nodokļu risinājumus (piem., samazinātas UIN likmes, nodokļu kredītus vai IIN likmes, bet tikai atsevišķos gadījumos tiek piemērotas samazinātas valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) likmes, vienlaikus tiek atvieglotas grāmatvedības prasības).

Tāpat ir identificējama prakse, ka nodokļu apmērs tiek sadalīts pa jomām (vispārīgs iedalījums, ne detalizēts), vai arī tiek piemērotas nodokļu atlaides atkarībā no noteiktā atlīdzības apmēra.

Informāciju par nodokļu atbalsta stimuliem uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu var skatīt 3.pielikumā.

5. Piedāvātie risinājumi

Ekonomikas ministrijas ieskatā ir nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz turpmākus atvieglojumu ne tikai uzņēmējdarbības uzsācējiem un strauji augošiem uzņēmumiem, bet arī tiem uzņēmumiem, kas šobrīd darbojas mikro uzņēmuma nodokļa maksāšanas statusā. Pretējā gadījumā pastāvēs augsts risks, ka šie uzņēmumi nebūs spējīgi turpināt komercdarbību normālajā nodokļu maksāšanas režīmā, ņemot vērā to mazo apgrozījumu (ieņēmumus) un peļņu, un tādejādi tiks atstāta negatīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību un valsts budžeta ilgtspēju.

  Norādāms, ka šis ir konceptuāls ziņojums Ministru kabinetam tiek virzīts kā lēmums par turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem uzņēmējdarbības uzsākšanai un mikro vai mazajai uzņēmējdarbībai,
attiecīgi konkrētas normas, ierobežojumus vai detalizētu īstenošanas mehānismu iespējams noteikt pie attiecīgā likumprojekta vai Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanas
.
 
   

5.1. Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi

Vīzija: Latvija strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēle Nr.1. Baltijas valstīs. Sasniedzamais mērķis: 20 + uzņēmumi ik gadu (piesaistīti 120 augsti kvalificēti darbinieki).

Atvieglojumi

1. risinājums – ieviest atbalsta pasākumu – minimālo fiksēto maksājumu par katru nodarbināto, kā arī izstrādāt Strauji augošu uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmumu) likumu un atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei

2. risinājums – alternatīvais – ieviest UIN nodokļa kredītu 45% ieguldījumiem P&A

Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma:

1) neierobežot darba algas apmēru

2) atvieglot ārzemju kvalificēta darba spēka pieņemšana darbā Latvijas strauji augošajos uzņēmumos

3) pilnveidot akciju (kapitāldaļu) opciju/ personāldaļas regulējumu attiecībā uz darbiniekiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību

4) atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauju augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru

5) aktīvāk informēt, skaidrot, popularizēt darbaspēka no trešajām valstīm pieņemšanas procedūras Latvijā

Galvenais uzdevums abiem piedāvātajiem risinājumiem ir veicināt pētniecību privātajā sektorā, radīt inovāciju un nodrošināt strauji augošo uzņēmumu izaugsmi, samazinot darbības uzsākšanas izmaksas tiem jaunajiem uzņēmumiem (juridiskām personām), kas vēlas darboties pētniecības un inovācijas jomā, vienlaikus atvieglot procesu ar augsti kvalificēta darbaspēka iesaisti saistītos jautājumus, un tādējādi nodrošināt potenciāli augstākas pievienotās vērtības atdevi.

1.risinājums – minimālā fiksētā maksājuma ieviešana par katru nodarbināto, Strauji augošu uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmums) likumprojekta izstrāde un atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei

Risinājums paredz ieviest divu veidu atbalsta pasākumus:

1) ieviest strauji augošam tehnoloģiju uzņēmumam maksāt fiksētu maksājumu par katru nodarbināto, piemēram, mēneša maksājums 2 minimālo VSAOI apmērā (252,26 euro), algas apmēram nepārsniedzot 4050 euro mēnesī (alga virs 48 600 euro gadā). Gadījumā, ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 euro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums tiek novirzīts VSAOI nomaksai. Uzņēmums nemaksā IIN, UIN.

- Vienlaikus paredzot, ja strauji augošā uzņēmumā par darba ņēmēju tiek veikts iepriekš minētais fiksētais maksājums, tad no starpības starp darba ņēmēja algotā darbā aprēķinātie bruto ienākumu algas aprēķinātā obligāto iemaksu objekta un šā panta pirmajā daļā fiksēto maksājuma objektu minētajam darba ņēmējam ar darba devēja starpniecību ir pienākums veikt papildus obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai veikt iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (jeb 3.līmenī), no iepriekš minētās starpības ne mazāk kā 10 procentus.

- Attiecīgi nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts fondēto pensiju likumā u.c. ar darbaspēka apliekamo nodokli saistītajos likumos.

2) izstrādāt Strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmumu) likumu.

3) gadījumos, kad darbinieks nav gatavs strādāt ar zemu sociālo nodrošinājumu, nepieciešams izstrādāt un nodrošināt tādu valsts atbalsta programmu, kurā būtu iespējams saņemt atbalstu jaunu tieši augsti kvalificēto darbinieku piesaistei (piemēram, paredzot līdzfinansējuma intensitāti 45% apmērā no darba algas bruto). Jāņem vērā, ka augsti kvalificēta darbaspēka piesaistes mērķis ir sniegt ieguldījumu pētniecības un attīstībā, kas sekmē inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un tehnoloģiju attīstību.5

Attiecīgi nepieciešams Ministru kabineta noteikumu projektu, kas ietver jaunu atbalsta programmas veidu "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei", veicot finansējuma pārdali 3 miljonu euro apmērā no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1.pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2.pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai".

Tādējādi tiktu atrisināta augstā nodokļu sloga problēma strauji augošiem uzņēmumiem to darbības sākumposmā, un vienlaikus gadījumos, kad būtu nepieciešams nodrošināt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti ar atbilstošām sociālajām garantijām, iespējama papildus atbalsta saņemšana. Vienlaikus attiecīgo risinājumu nepieciešams izvērtēt saskaņā ar Eiropas Padomes Rīcības kodeksa kritērijiem, lai pārliecinātos, ka paredzētie nodokļu pasākumi nav kaitīgi Eiropas Padomes Rīcības kodeksa izpratnē.

Atbalsta programmu – fiksēto maksājumu par katru nodarbināto un atbalstu jaunu augsti kvalificēto darbinieku piesaistei, piešķir uz 1 gadu. Katrā nākamajā gadā uzņēmums atbildīgajai iestādei paziņo par vēlmi turpināt dalību atbalsta pasākumā. Gadījumā, ja nākamajā saimnieciskās darbības gadā uzņēmums atbilst izvirzītajiem kritērijiem, atbildīgā iestāde atbalstu piešķir atkārtoti (līdz kamēr iestājas viens no ierobežojumiem – tiek sasniegts de minimis slieksnis vai sākas uzņēmuma saimnieciskās darbības 6.gads).

Uzņēmuma atbilstības nosacījumi – lai ņemtu dalību vienā no atbalsta programmām, uzņēmumam ir jāatbilst visiem nosacījumiem:

1) uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju, piesaistot riska kapitālu jeb t.s. trešās puses6, investīcijas vismaz 30 000 euro apmērā (katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā uzņēmums piesaistījis riska kapitāla investīcijas (aizņēmuma veidā vai veicot ieguldījumus pamatkapitālā) vismaz 30 000 euro apmērā).

Nākotnē, potenciāli skatāms jautājums arī par akseleratoru iesaisti;

2) komersants ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā;

3) saimnieciskā darbība pirmajos 5 gados, kopš reģistrēšanas (attiecīgi atbalsts tiek sniegts šajos pirmajos 5 gados);

4) apgrozījuma (ieņēmumu) summa 5 gados – ne vairāk 5 milj. euro;

5) apgrozījuma (ieņēmumu) summa pirmajos 2 darbības gados nepārsniedz 200 000 euro;

6) peļņa netiek sadalīta dividendēs;

7) komersants nav apvienots ar citu komersantu vai sadalīts (t.sk., nav vertikāli integrēts), un tā pamatkapitāla daļas (akcijas) nav atsavinātas (atsavināšana neattiecas uz kvalificētā riska kapitāla investoru);

8) atbilst vismaz vienai no šādām inovatīvām pazīmēm:

i. uzņēmumam ir nostiprinātas rūpnieciskās īpašumtiesības uz jaunu produktu vai tehnoloģiju;

ii. vismaz 70% no nodarbinātajiem ir maģistra/doktora grāds;

iii. pētniecībai un attīstībai novirzīti vismaz 50% no izdevumiem.

Skaidrojam, ka riska kapitālistu pieslēgšana ir kā autorizācijas rīks, ka biznesa projektam ir potenciāls attīstīties, attiecīgi valstij nav jāiegulda nesamērīgi resursi biznesa plānu vērtēšanai, lai lemtu par turpmāku atbalsta statusa iegūšanu. Tāpat būtiski ir nepadarīt smagnēju un dubultas pārraudzības/ kontroles sistēmu – piemēram, ja privātajā sektorā jau pārliecinās par biznesa projekta dzīvotspēju vai inovāciju, tad valsts pārvaldei nebūtu jāpārliecinās par to atkārtoti.

Atbalsta programmas augsti kvalificētu darbinieku piesaistei piešķiršanas papildus, iepriekš minētajam, nosacījumi7:

1) atbalstu piešķir inženieru, zinātnieku vai citu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei konkrētam komersantam, ja atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm8:

a. darbiniekam ir vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināma izglītība dabas zinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, ražošanā un pārstrādē, kā arī dizainā atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju;

b. vai darbiniekam vismaz 5 gadu profesionālā pieredze attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē;

2) augsti kvalificētais darbinieks netiek nodarbināts pie cita uzņēmuma ne pastāvīgā darbā, ne terminēti, vai arī tam nepieder uzņēmums (tas nav valdes loceklis vai dalībnieks citā uzņēmumā);

3) līdzšinējā prakse un nozares organizāciju ekspertu viedoklis ir, ka augsti kvalificētajam darbaspēkam tiek nodrošināta alga, kas lielāka nekā vidējā alga tautsaimniecībā (vidējā alga valstī 2016.gada I ceturksnī – 827 euro);

4) atbalstāmās izmaksas – projekta īstenošanas personāla izmaksas – atalgojums piesaistītajam darbiniekam (darba alga, ieskaitot slimības naudu (darba nespējas lapa A, kuru apmaksā darba devējs), ikgadējo atvaļinājumu, papildatvaļinājumu un atvaļi­nā­juma kompensāciju) un darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktie darba ņēmēja labā obligāti veicamie maksājumi.

5) Augsti kvalificēta darbaspēka piesaistes mērķis ir sniegt ieguldījumu pētniecības un attīstībā, kas sekmē inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību saskaņā ar 1.2.1.2.pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" noteikto mērķi (konkrētu pētniecisku aktivitāšu, tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei).

Valsts atbalsta veids: atbalsta programmā atbalsta saņemšanas slieksnis, kur saimnieciskās darbības veicējam de minimis slieksnis – 200 000 euro 3 gados.

Šobrīd secināms, ka atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei ieviešanu iespējams īstenot, plānojot finansējuma pārdali 3 miljonu euro apmērā no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" paredzot vēl vienu atbalsta veidu – "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei".

Uzņēmumu uzraudzība:

Apkopojot iepriekš minēto, uzņēmumu pārbaudi un atbilstību praksē plānots veikt trīs soļos:

1. riska kapitāla iesaiste jeb pirmais atbilstības nosacījums, kad uzņēmums var izmantot plānoto atbalstu strauji augošajiem uzņēmumiem – šo soli veic uzņēmums neatkarīgi, vai tam ir plānots izmantot iespēju veikt fiksēto maksājumu un/vai saņemt atbalstu atbalsta pasākumu ietvaros. T.i., uzņēmums piesaista savam biznesa projektam riska kapitāla investīciju vismaz 30 000 euro apmērā;

Gadījumā, ja riska kapitāla investors nav reģistrēts Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijā, var izskatīt nepieciešamību organizēt komisiju, kas pieņem lēmumu, vai izvēlētais investors atbilst uzticama investora pazīmēm. Tāpat nepieciešams paredzēt iespēju Komisijas sastāvā piesaistīt ārējus ekspertus, lai vērtētu, piemēram, tādu aspektu kā naudas izcelsme. Minētās komisijas ieviešanu pamato nepieciešamība pieņemt lēmumus par investoriem, kas nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā.

2. pieteikšanās fiksēta maksājuma veikšanai:

2.1. uzņēmums atbildīgajai iestādei (plānots, ka atbildīgā iestāde būtu Ekonomikas ministrijas resors) iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai un attiecīgo riska kapitāla investīcijas apliecinājumu (Komisijas lēmums, ja ir secināts, ka investors nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā).

2.2. atbildīgā iestāde pieņem lēmumu vai uzņēmums atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

2.3. uzņēmums pēc apstiprinoša lēmuma saņemšanas vēršas VID un attiecīgi piesaka sevi šī fiksētā maksājuma režīmam,

2.4. VID, balstoties uz atbildīgās iestādes pieņemto lēmumu, piešķir pieprasīto atbalstu – nodokļu atlaidi.

3. atbalsta programma augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei :

3.1. uzņēmums iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai un attiecīgo riska kapitāla investīcijas apliecinājumu (Komisijas lēmums, ja ir secināts, ka investors nav Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas uzraudzībā) atbildīgajai iestādei ar mērķi piesaistīt papildu finansējumu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei.

3.2. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu vai uzņēmums atbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un gadījumā, ja atbilst – piešķir uzņēmumam pieprasīto atbalstu.

Atbalsta pasākumu de minimis uzskaiti un uzraudzību veic Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" atbalsta "Atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaiste" ietvaros, paredzot tam administrēšanas izdevumus.

Finansējuma avots: 3 milj. euro no Eiropas Savienības struktūrfonda (ERAF) līdzekļiem (EM pārziņā esošais darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" – jauna atbalsta veida ieviešanai).

2.risinājums – alternatīvais – UIN nodokļa kredīts 45% ieguldījumiem P&A

Risinājums paredz uzņēmumam saimnieciskās darbības pirmajos gados, kad vēl nav peļņas, bet tiek veiktas investīcijas, sniegt iespēju saņemt nodokļa kredītu par investīcijām P&A9. Nodokļa kredīts tiek aprēķināts procentuāli no P&A izdevumiem un tiek novirzīts VSAOI un IIN izmantošanai turpmākajos darbības gados.

Atbilstoši likumam "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, izdevumu summai piemērojot palielinošu koeficientu 3, par šādiem P&A izdevumiem:

1) par zinātniskā personāla vai zinātnes tehniskā personāla definīcijai atbilstoša darbinieka izmaksām, kas tieši attiecināmas uz pētniecības un attīstības izstrādnes darbu;

2) par atlīdzības summu par pētniecības pakalpojumiem, kas saņemti no zinātniskās institūcijas, kura reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā, vai tai pielīdzināmas zinātniskās institūcijas, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un ja pētniecības pakalpojumi ir tieši saistīti ar nodokļa maksātāja veikto pētniecības un attīstības darbu;

3) par atlīdzības summu par testēšanas, sertificēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, kas nepieciešami jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei un ko sniegusi sertificēšanas, testēšanas un kalibrēšanas institūcija, kura akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā vai tai pielīdzināmā institūcijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā.

Uzņēmuma atbilstības nosacījumi – lai iegūtu šo stimulu, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem:

1) uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju, piesaistot attiecīgajā taksācijas gadā riska kapitālu jeb t.s. trešās puses, investīcijas vismaz 30 000 euro apmērā;

2) Komersants ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā;

3) saimnieciskā darbība pirmajos 5 gados, kopš reģistrēšanas (attiecīgi atbalsts tiek sniegts šajos pirmajos 5 gados);

4) apgrozījuma (ieņēmumu) summa 5 gados – ne vairāk 5 milj. euro;

5) apgrozījuma (ieņēmumu) summa pirmajos 2 darbības gados nepārsniedz 200 000 euro;

6) peļņa netiek sadalīta dividendēs;

7) uzņēmums nav iegūts apvienošanas, sadalīšanas vai atsavināšanas procesā;

8) atbilst vismaz vienai no šādām inovatīvām pazīmēm:

i. uzņēmumam ir nostiprinātas rūpnieciskās īpašumtiesības uz jaunu produktu vai tehnoloģiju;

ii. vismaz 70% no nodarbinātajiem ir maģistra/doktora grāds;

iii. pētniecībai un attīstībai novirzīti vismaz 50% no izdevumiem.

  Atbalsta saņemšanas slieksnis (de minimis slieksnis – 200 000 euro 3 gados)

Uzņēmumu uzraudzība: uzņēmumu pārstāvošas organizācijas komisija, kuras sastāvā ietilpst VID un EM pārstāvji, vai, piemēram, biznesa inkubatori (kas attiecīgi padara apgrūtinātu verifikācijas procesu un papildus budžeta izdevumus, bez plānotajiem finanšu līdzekļiem UIN kredītam).

  Jāatzīmē, ka šī risinājuma izvēles gadījumā, starptautiskā prakse liecina, ka 2–3 gadu laikā, lai arī ir liels pieprasījums pēc minētās programmas, tas lielā mērā skar valsts budžeta kapacitāti.

Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma:

1) neierobežot darba algas apmēru;

2) atvieglot ārzemju kvalificēta darba spēka pieņemšana darbā Latvijas strauji augošajos uzņēmumos:

a. paredzēt, ka pietiekams pamats augsti kvalificēta ārvalstnieka nodarbināšanai Latvijā ir augstākās izglītības iegūšanas dokuments jebkurā pasaules valstī, attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē, un kā alternatīvo kritēriju noteikt, ka darbiniekam ir vismaz 5 gadu profesionālā pieredze attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē;

3) izskatīt iespēju pilnveidot akciju (kapitāldaļu) opciju/personāldaļu regulējumu attiecībā uz darbiniekiem – nepieciešamības gadījumā precizēt Komerclikuma normas, nosakot kārtību kādā darbinieki SIA var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" normas, nosakot kādos gadījumos akciju opcijas uzskatāmas par objektu, ko apliek ar darbaspēka nodokļiem ;

Jāatzīmē, ka Valdības rīcības plāns (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu N.275) 5.3.1.pasākums jau paredz akciju opciju regulējuma pārskatīšanu, t.sk., SIA gadījumā;

4) izskatīt iespēju atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauju augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru:

a. nepieciešamības gadījumā precizēt Komerclikuma normas:

i. par kreditoru informēšanu, nosakot, ka ar kreditoru piekrišanu šo termiņu var samazināt līdz 1 mēnesim (līdzīgi kā jau pašreiz ir noteikts 324.panta 4.daļā gadījumiem, kad sabiedrībai nav zināmu kreditoru);

ii. par likvidācijas sākuma finanšu pārskatu, nosakot, ka, ja ir saņemta visu kreditoru rakstiska atteikšanās no prasījumiem (e-paraksts vai notariāls apliecinājums), tad likvidācijas sākuma finanšu pārskats nav jāsastāda un uzreiz var sastādīt likvidācijas slēguma finanšu pārskatu;

iii. par sabiedrības atlikušās mantas sadali, nosakot, ka mantu drīkst sadalīt pirms 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja tam piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem vai visi sabiedrības kreditori ir rakstiski atteikušies no saviem prasījumiem pret sabiedrību;

b. pārskatīt likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un izskatīt iespēju noteikt, ka strauji augošu uzņēmumu gadījumā, ja kreditori atsakās no prasījumiem, tas netiek uzskatīts par ienākumu, kas apliekams ar UIN;

c. papildus, pārskatīt VID kārtību attiecībā uz šiem uzņēmumiem nodrošinot dokumentu izskatīšanu maksimāli īsā laikā.

5) aktīvāk informēt, skaidrot, popularizēt darbaspēka no trešajām valstīm pieņemšanas procedūras:

a. izveidot un izplatīt vienkāršus informatīvos materiālus (ceļakarti/ rokasgrāmatu u.tml.);

b. izanalizēt Latvijas imigrācijas priekšrocības un popularizēt tās, it īpaši imigrācijas mērķauditorijās (studenti, zinātnieki, IT, inženieri u.c.);

c. skaidrot imigrācijas procedūras vietējiem uzņēmējiem, kuriem varētu būt nepieciešami ārvalstu profesionāļi.

5.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji

Vīzija: nodrošināt ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieaugumu Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem, kas līdzvērtīgs Baltijas valstīm. Sasniedzamais mērķis: 60 ekon. aktīvi uzņēmumi/ 1000 iedz. 2020.gadā.10

Atvieglojumi

1. risinājums – ieviest pakāpeniskas izaugsmes stimulu un turpināt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbību līdz 2019.gada 1.janvārim

2. risinājums – alternatīvais – saglabāt Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, ierobežojot nozares, kurās var veikt saimniecisko darbību

Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma:

1) noteikt vienkāršotu grāmatvedības nodokļu atskaišu iesniegšanu VID, t.i., ceturkšņa atskaites, vienkāršota atskaites forma

Abiem piedāvātajiem risinājumiem galvenais uzdevums ir turpināt veicināt ekonomisko aktivitāti valstī, vienlaikus risinot sociālo garantiju jautājumu ilgtermiņā.

1.risinājums – Pakāpeniskas izaugsmes stimuls

Risinājums paredz uzņēmējdarbības uzsācējiem noteikt nodokļa režīmu (UIN, VSAOI, IIN, riska nodevu), kas paredz atvieglotu nodokļa slogu darbības pirmajos trīs gados:

1) izstrādāt attiecīgu likumu, kas uzņēmējdarbības uzsācējiem paredz tiesības saņemt nodokļu atbalstu, piem.:

- 75% no minimālā VSAOI un 3% no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības pirmajos 4 ceturkšņos.

Vienlaikus pie konkrēta likumprojekta izstrādes nepieciešams vēlreiz vērtēt, vai nav saglabājams Ekonomikas ministrijas līdz šim piedāvātais priekšlikums noteikt 10% nodokli no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības pirmajos 4 ceturkšņos (10% ir VSAOI maksājums par uzņēmumā esošajiem darbiniekiem);

- 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības 5–8.ceturksnī;

- 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma (ieņēmumiem) saimnieciskās darbības 9–12.ceturksnī;

Gadījumā, ja darbinieka alga pārsniedz valstī noteikto 2 minimālo mēnešalgu apjomu (740 euro), tad no starpības starp darbinieka algu un aprēķināto VSAOI objektu, darbiniekam būtu pienākums veikt papildus VSAOI iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai veikt iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (jeb 3.līmenī), no iepriekš minētās starpības iemaksājot ne mazāk par 10%. Attiecīgi nepieciešams veikt grozījumus ar darbaspēka apliekamo nodokļu saistītajos likumos – likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

2) tāpat jaunajā regulējumā ir jāiekļauj normas, kas ierobežo ārpakalpojuma izveidošanas riskus;

3) papildus, lai nodrošinātu prognozējamu tiesisko regulējumu, nepieciešams paredzēt, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji izmanto Mikrouzņēmumu nodokļa likumu vēl 2 gadus – līdz 2019.gada 1.janvārim (pēc kā mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts), saglabājot tiem paredzēto lēmumu, ka 2017.gadā VSAOI jāveic no minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta (šobrīd tas veido 126,13 euro, kas ir aprēķināts no minimālās darba algas 370 euro) 75% apmērā, bet ar 2018.gada 1.janvāri VSAOI, un abos gados saglabājot mikrouzņēmumu likmi 5% apmērā, pēc kura tiem iestājas pienākums pāriet vispārīgajā vai jebkurā no valstī noteiktajiem nodokļu maksāšanas režīmiem (aizliegums pieteikties pakāpeniskās izaugsmes stimulam).

Uzņēmuma atbilstības nosacījumi – lai iegūtu šo stimulu, uzņēmumam ir jāatbilst visiem nosacījumiem:

Atbilstības nosacījumi:

1) fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, un komersants, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā;

2) saimnieciskā darbība – pirmie 3 gadi, kopš reģistrēšanas;

3) saimnieciskās darbības gada apgrozījuma summa nepārsniedz 50 000 euro;

Norādāms, ka būtiski ir saglabāt pietiekami plašu apgrozījuma slieksni, lai novērstu patieso ienākumu gūšanas neuzrādīšanas risku.

4) darbinieku skats pamatā ir 5, bet, ņemot vērā sezonālo tendenci, tiek pieļauta iespēja nodarbināto skaitu līdz 7–10 darbiniekiem (nosakāms pie normatīvā regulējuma izstrādes);

5) apsverams ir darba algas nosacījums – 750 euro mēnesī (limits, ja nepieciešams, nosakāms pie normatīvā regulējuma izstrādes);

6) persona iepriekš nav izmantojusi šo uzņēmējdarbības uzsākšanas režīmu 5 gadus t.sk., (kontrole pēc personu kodiem – attiecas gan uz uzņēmuma īpašnieku, gan darbinieku. Attiecībā uz darbinieku – pēc līdzīga principa kā šobrīd MUN režīmā darba devējs informē darba ņēmēju, tāpat arī, izmantojot šo stimulu, ar darba līgumu darba ņēmējs tiek informēts).

Nākotnē potenciāli ir jālemj arī par iespēju VID noteikt tiesības ļaut nodokļu maksātājam atkārtoti izmantot minēto režīmu, ja izvērtējot visus riska faktorus neizpildās nodokļu optimizēšanas pazīme;

7) uzņēmums nav iegūts apvienošanas, sadalīšanas vai atsavināšanas procesā.

Uzņēmumu uzraudzība: VID (uzraudzības modelis līdzīgs šobrīd spēkā esošajam mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmam).

  Valsts atbalsta izvērtējums: Atbilstoši Komisijas paziņojumam par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 5.4.6.apakšpuktam piedāvātais nodokļu režīms nav uzskatāms par valsts atbalstu, jo piedāvātam nodokļu režīmam nepiemīt selektīvs raksturs, proti, piedāvātais nodokļu režīms ir vispārēji attiecināms. Līdz ar to, ņemot vērā faktu, ka minētais nodokļu režīms izpilda visas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 5.4.6.apakšpukta prasības, piedāvātais nodokļu režīms nevarētu tikt uzskatīts par valsts atbalstu.

Papildus skaidrojam, ka piedāvātais risinājuma variants ir izstrādāts ar mērķi mazināt administratīvo slogu jaundibinātiem uzņēmumiem.

2.risinājums – alternatīvais – Mikrouzņēmumu nodokļa likums, ierobežojot nozares, kurās var veikt saimniecisko darbību

Risinājums paredz saglabāt pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un saistītajos tiesību aktos, t.sk., ar vai bez nozaru ierobežojumiem nozarēm, kurās var veikt saimniecisko darbību:

1) sašaurināt mikrouzņēmumu nodokļa tvērumu, izslēdzot no tā VSAOI, nosakot, ka mikrouzņēmumu nodoklis ietver UIN un IIN, t.sk., IIN daļu par darbinieku (arī īpašnieku), kā arī uzņēmējdarbības riska nodevu;

2) mainīt mikrouzņēmumu nodokļa likmi:

- mikrouzņēmuma apgrozījumam (ieņēmumiem) līdz 7000 euro – 5 %,

- mikrouzņēmuma apgrozījumam (ieņēmumiem) no 7000,01 līdz 100 000,00 euro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas – 5 %, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 8 %;

- mainīt mikrouzņēmumu nodokļa sadali pa budžeta kontiem: izslēgt VSAOI kontu un novirzīt lielāko daļu mikrouzņēmumu nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

3) noteikt nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, tāpēc ka nodokļa režīma piemērošana attiecīgajās nozarēs neatbilst šā likuma mērķim (2.panta 12.daļa)

4) ar 2017.gada 1.janvāri par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem VSAOI jāveic no minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta (šobrīd tas veido 126,13 euro, kas ir aprēķināts no minimālās darba algas 370 euro) 75% apmērā, bet ar 2018.gada 1.janvāri 100% apmērā. Jāatzīmē, ka arī pārējiem mikrouzņēmumiem šāda minimālā VSAOI nomaksa būs veicama obligātā kārtībā.

Tādējādi līdz ar minimālā obligātā VSAOI ieviešanu likumdevējs ir plānojis būtiski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sociālo garantiju līmeni, kā arī samazināt darba nodokļu plaisu starp nozarē vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem.

Papildus informāciju par turpmāk paredzētajām izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā skatīt šā ziņojuma 4.pielikumā.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas aplēsēm – ne vairāk kā 5000 uzņēmumi gadā

⇒ Ieviešot minimālo VSAOI un nosakot 5% nodokļa apmēru mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, tas radīs vairāk kā 20% lielu nodokļu slogu esošajiem mikro uzņēmumu nodokļa maksātājiem.

⇒ Ieviešot minimālo VSAOI modeli un mainot likmi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits samazināsies no 46000 uzņēmumiem uz ~ 20000 uzņēmumiem. Savukārt ierobežojot 37 nozares, ir sagaidāms, ka šo režīmu praktiski varēs izmantot pakalpojumu nozares uzņēmumi, jo šiem uzņēmumiem nav lielu izdevumu. Attiecīgi tas 3 gadu laikā samazinātu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošo uzņēmumu skaitu līdz 5000–7000 uzņēmumiem.

Uzņēmumu uzraudzība: VID.

Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma attiecīgajā normatīvajā aktā:

1) vienkāršot nodokļa deklarāciju iesniegšanu VID, piemēram, nodrošināt iespēju ceturkšņa deklarāciju iesniegšanai.

5.3. Uzņēmumi ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem)

Vīzija: veicināt dzīves stila uzņēmējdarbību Latvijā. Sasniedzamais mērķis: 1000 jauni uzņēmēji.

Atvieglojumi

1. risinājums – saglabāt līdzšinēji piedāvātos nodokļu maksāšanas režīmus un noteikt tikai uzņēmējdarbības paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz 10 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kā arī ieviest patentmaksu 150 euro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 euro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 euro gadā (neierobežojot nozares), nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3

2. risinājums – alternatīvais – pastāvīgi sakārtot identificētās atsevišķās jomas, kur pastāv augsts ēnu ekonomikas risks

3.risinājums – alternatīvais – ieviest tiesības VID slēgt civiltiesisku līgumu ar katru uzņēmumu par nodokļu nomaksas apmēru (balstīts uz kritērijiem un nodokļa rāmi)

Papildus atvieglojums neatkarīgi no risinājuma: saglabāt vienkāršotu grāmatvedības uzskaites un nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību VID.

Galvenais uzdevums piedāvātajiem priekšlikumiem ir radīt priekšnosacījumus, lai paši mazākie uzņēmējdarbības veicēji var veikt saimniecisko darbību, neradot būtisku slogu uz valsts un pašvaldību sociālo budžetu (p., pabalstu izsniegšana kā sociāli maznodrošinātām personām).

1.risinājums – līdzšinēji piedāvāto nodokļu maksāšanas režīmu saglabāšana un normatīva regulējuma precizēšana par tikai uzņēmējdarbības paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz 10 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kā arī patentmaksas ieviešana 150 euro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 euro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 euro gadā (neierobežojot nozares), nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3

Šobrīd normatīvais regulējums paredz dažādus nodokļa nomaksas režīmus saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas ar mazu apgrozījumu (ieņēmumiem) gadā:

1) saimnieciskās darbības veicēji, kuri reģistrējuši saimniecisko darbību –apliekamais ienākuma nodoklis (IIN, bet izpildoties kritērijiem kļūst arī par VSAOI maksātājiem);

2) patentmaksas, t.sk., samazinātā patentmaksa (VSAOI un IIN);

3) personu, kuras VID ir paziņojušas par to, ka nereģistrēs saimniecisko darbību, apliekamais ienākuma nodoklis (IIN);

4) personu ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku tūrisma pakalpojumiem, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis līdz 3000 euro (netiek aplikti ar VSAOI, IIN):

5) tāpat minētajā kategorijā daļēji ietilpst sezonas laukstrādniekiem apliekamo ienākuma nodokli (izpildoties kritērijiem ietver arī VSAOI).

Informāciju par uzskaitītajiem nodokļa maksāšanas režīmiem skatīt šā ziņojuma 4.pielikumā.

Ņemot vērā, ka šī ir augsta riska ēnu ekonomikas grupa un vienlaikus pastāv izteikta sociālo garantiju problēma, risinājums paredz:

1) saglabāt līdzšinēji piedāvātos nodokļa maksāšanas režīmus;

2) izstrādāt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un, ja nepieciešams, papildus normatīvajos aktos, kas paredz ar 2018.gada 1.janvāri:

- tikai uzņēmējdarbības paziņošanu VID ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz 10 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām (šobrīd tie ir 3700 euro gadā), papildus pie likumprojekta izstrādes nepieciešams pārskatīt un izvērtēt sociālo garantiju jautājumu;

- patentmaksu 150 euro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 euro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 euro gadā (neierobežojot nozares), nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3.

Lai nodarbinātu saimnieciskajā darbībā vairāk par vienu darbinieku, tiek noteikti šādi nodokļa maksāšanas nosacījumi:

i. 1 darbinieks: pieļaujamais apgrozījums – 1000 euro mēnesī (jeb 12 000 euro gadā) un nomaksājamā patentmaksa (VSAOI un IIN) – 150 euro apmērā;

ii. 2 darbinieki: pieļaujamais apgrozījums – 1500 mēnesī (jeb 18 000 euro gadā) un nomaksājamā patentmaksa (VSAOI un IIN) – 150 euro apmērā un minimālo VSAOI par otro darbinieku – šobrīd tas veido 126,13 euro, (aprēķināts no minimālās darba algas 370 euro);

iii. 3 darbinieki: pieļaujamais apgrozījums – 2000 mēnesī (jeb 24 000 euro gadā) un nomaksājamā patentmaksa (VSAOI un IIN) – 150 euro apmērā un divas minimālās VSAOI par otro un trešo darbinieku – kopā 252,26 euro;

Jāņem vērā, ka priekšlikums neparedz iespēju izmantot šo režīmu saimnieciskās darbības gadījumā, kad maksimālais apgrozījums tiek sasniegts īsākā laika periodā.

Personas atbilstības nosacījumi – lai veiktu noteiktu nodokļa maksāšanas režīmu, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem.

Atbilstības nosacījumi:

1) fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, un komersants (iespējams, tikai individuāls komersants un sabiedrības ar ierobežotu atbildību), kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā;

2) saimnieciskās darbības termiņš – neierobežots;

3) saimnieciskās darbības apgrozījuma (ieņēmumu) sliekšņa ierobežojums: 3000 euro gadā uzņēmējiem, kas paziņo VID par uzņēmējdarbības nereģistrēšanu, vai 12 000 euro gadā patentmaksas maksātājiem (neierobežojot nozares).

Papildus nosacījumi ir izskatāmi un turpmāk virzāmi pie attiecīgo normatīvo aktu sagatavošanas.

Jāatzīmē, ka ar šo netiek plānots atcelt vai grozīt nosacījumus šobrīd esošajiem patentmaksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumiem Nr.1531 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa un tās apmēri fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā noteikumiem". Taču plānotās izmaiņas paredzēs iespēju minētajiem patentmaksātājiem pieteikties šim maksājumu veidam.

Uzņēmumu uzraudzība: VID (tiek paredzēts līdzšinējais uzraudzības modelis).

2. risinājums – alternatīvais – identificēto atsevišķo jomu, kur pastāv augsts ēnu ekonomikas risks, sakārtošana

Ņemot vērā, ka šī ir vienlaikus augsta riska ēnu ekonomikas grupa un vienlaikus pastāv izteikta sociālo garantiju problēma, risinājums paredz:

1) saglabāt līdzšinēji piedāvātos nodokļa maksāšanas režīmus;

2) veikt uzraudzības pasākumus piemēram, Valsts darba plāna ēnu ekonomikas mazināšanas plāna ietvaros, un izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos identificēto atsevišķo jomu, kur pastāv augsts ēnu ekonomikas risks, sakārtošanai.

Jāatzīmē, ka minētais risinājums rada priekšnosacījumus biežai normatīvo aktu grozījumu veikšanai, kas mazina tiesisko paļāvību mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem un var būtiski skart to dzīvotspējas nosacījumus.

Personas atbilstības nosacījumi – lai veiktu noteiktu nodokļa maksāšanas režīmu, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem.

Atbilstības nosacījumi:

1) fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, un komersants, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā;

2) saimnieciskās darbības termiņš – neierobežots.

Uzņēmumu uzraudzība: VID (tiek paredzēts līdzšinējais uzraudzības modelis).

3. risinājums – alternatīvais – VID civiltiesisks līgums ar katru uzņēmumu par nodokļu nomaksas apmēru (balstīts uz kritērijiem un nodokļa rāmi)

Risinājums paredz noteikt iespēju nodokļu maksātājam, kas ir ēnu ekonomikas paaugstināta riska grupā, izvēlēties vienoties ar VID par nodokļu apmēru, kas ir maksājams valsts budžetā noteiktā regulējuma ietvaros, ņemot vērā noteiktus kritērijus.

Plānots, ka VID konstatējot (piemēram, audita veikšanas laikā) noteiktas riska pazīmes konkrētam uzņēmumam, kas ir ēnu ekonomikas paaugstināta riska grupā, var piedāvāt vienoties nodokļu maksātājam par noteikta attiecīgo nodokļu apmēra nomaksu (kas var atšķirties jeb būt zemāks no vispārīgajā režīmā nomaksājamā nodokļa apmēra), ņemot vērā šī nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības rādītājus.

Šāda risinājuma izvēles gadījumā, nepieciešams izstrādāt noteiktus kritērijus/ vadlīnijas jeb kārtību, kuru VID būtu nepieciešams ievērot gadījumos, kad tiek lemts par civiltiesiska līguma slēgšanu.

Ņemot vērā, ka civiltiesisko līgumu slēgšanas gadījumā starp VID un nodokļu maksātāju pastāv augsts korupcijas risks, tad būtiska ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) iesaiste un uzraudzība VID darbībā.

Uzņēmumu uzraudzība: VID (un KNAB).

VID, atbilstoši savām riska metodēm un kontroles sistēmai, analizē uzņēmumu saimniecisko darbību un nomaksāto nodokļu apmēru, kas noteikts attiecīgajā likumā noteiktajam ietvaram, un riska gadījumos piedāvā uzņēmumam slēgt vienošanos – civiltiesisku darījumu, kā rezultātā ne tikai netiek piemēroti administratīvie sodi par attiecīgā nodokļa nepilnīgu nomaksu, bet arī tiek veicināta patieso ienākumu uzrādīšana un attiecīgi godprātīga nodokļu nomaksa. Par šādiem uzņēmumiem, piemēram var vest reģistru – jeb noteikta statusa uz laiku piešķiršana, līdzīgi kā Padziļinātās sadarbības programmas11 ietvaros.

KNAB atbilstoši savam kompetences ietvaram veic darbības, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu VID, KNAB darbību attiecinot tikai uz VID darbības tiesiskumu.

Papildus atvieglojumi neatkarīgi no risinājuma:

1) saglabāt vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti un nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību VID.

6. Piedāvātais konceptuālais risinājums

6.1. Turpmāk nepieciešamie stimuli

Ņemot vērā ziņojuma ietvaros identificētās problēmas un nepieciešamos atbalsta stimulus, kā arī ar to īstenošanu saistītos riskus un ieguvumus, Ministru kabinetam tiek rosināts apstiprināt šādus risinājumus turpmākai uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai:

1) strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai ieviest 1.risinājumu – ieviest minimālo fiksēto maksājumu nodarbinātajiem, Strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu (start-up jeb jaunuzņēmumu) likumu un atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kā arī izstrādāt papildus atvieglojumus:

a) atvieglot ārzemju kvalificēta darba spēka pieņemšana darbā Latvijas strauji augošajos uzņēmumos;

b) izvērtēt iespēju pilnveidot akciju (kapitāldaļu) opciju/ personāldaļu normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekiem;

c) atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauju augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru.

2) uzņēmējdarbības uzsācējiem ieviest 1.risinājumu – pakāpeniskas izaugsmes stimulu, nosakot vienkāršotu nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību VID, kā arī paredzēt, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji var izmantot Mikrouzņēmumu nodokļa likumu līdz 2019.gada 1.janvārim (pēc kā mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts);

3) uzņēmumiem ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu (ieņēmumu) apstiprināt 1.risinājumu – saglabāt līdzšinēji piedāvātos nodokļa maksāšanas režīmus un noteikt tikai uzņēmējdarbības paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam ar saimnieciskās darbības apgrozījumu līdz 10 valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kā arī ieviest patentmaksu 150 euro mēnesī par saimniecisko darbību ar apgrozījumu līdz 12 000 euro gadā, bet pie noteiktiem nosacījumiem ne lielāku kā 24 000 euro gadā (neierobežojot nozares), nosakot iespēju maksāt to par 1, 3, 6 vai 12 mēnešiem avansā, un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz 3.

Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar nodokļu nomaksas režīma noteikšanu strauji augošiem uzņēmumiem ir nepieciešams stāties spēkā ar 2017.gada 1.janvāri, ņemot vērā iepriekš minēto Ministru kabinetā noteikto uzdevumu, kā arī tādējādi nodrošinot tiesisko paļāvību un laicīgu nepieciešamo atbalsta stimulu ieviešanu veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas darbībai.

6.2. Piedāvātā koncepta identificētie riski un ieguvumi

2.tabula

Ieguvumi Riski
Strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi

• Tiek radīti inovatīvi produkti un pakalpojumi

• Veicināta Latvijā ražoto preču vai pakalpojumu eksportspēja

• Uzlabots tiesiskais regulējums inovatīvas uzņēmējdarbības veikšanai

• Jaunas paaudzes uzņēmēju veidošana, ņemot vērā augsti kvalificētu darbinieku piesaisti un zināšanu pārnesi

• Sabalansētas darbaspēka izmaksas uzņēmumam

• Atbilstošs darbaspēka nodokļa maksāšanas režīms

• Izveidots darbinieku motivācijas stimuls

• Maksimāli novērstas krāpnieciskās shēmas, kas saistīta ar nodokļu nomaksas, ņemot vērā paredzēto uzraudzības modeli un atbilstības nosacījumus

• Ierobežotais valsts atbalsta līdzekļu apjoms ir īstermiņa risinājums

• Darba ņēmējs pirmajos piecos uzņēmuma saimnieciskās darbības gados pilnvērtīgi nepiedalās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, līdz ar to šajā periodā nostrādātais laiks atstāj ietekmi uz nākotnes pensijas uzkrājumu, kā arī nenodrošina līdzekļus šodienas pakalpojumu saņēmējiem.

• pastāv iespēja, ka varētu būt uzņēmējdarbības atbalsts

Uzņēmējdarbības uzsācēji

• Tiek turpināts uzņēmējdarbības uzsākšanai labvēlīgs nodokļa maksāšanas režīms

• Nodrošināta tiesiskā paļāvība un prognozējamība

• Samazināts nodokļa slogs uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā

• Sabalansētas darbaspēka izmaksas uzņēmumam

• Atbilstošs darbaspēka nodokļa maksāšanas režīms

• Atrisināta sociālo garantiju problēma ilgtermiņam

• Samazināta vēlme slēpt patiesos ienākumus uzņēmumā

• Veikti pasākumi, lai novērstu iespējas krāpnieciskām shēmām, kas saistītas ar nodokļu nomaksas optimizēšanu (piem., ierobežojošie nosacījumi personai atkārtotai atbalsta saņemšanai)

• Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā esošajiem darbiniekiem 2017., 2018., 2019.gadā tiek nodrošinātas zemas sociālās garantijas

• Darba ņēmējs pirmajos trijos uzņēmuma saimnieciskās darbības gados pilnvērtīgi nepiedalās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, līdz ar to šajā periodā nostrādātais laiks atstāj iesējams nelielu ietekmi uz nākotnes pensijas uzkrājumu, kā arī nenodrošina līdzekļus šodienas pakalpojumu saņēmējiem

Uzņēmumi ar mazu apgrozījumu (ieņēmumiem)

• Nodrošināta tiesiskā paļāvība esošajiem nodokļu maksātājiem attiecīgajā nodokļu maksāšanas režīmā

• Netiek palielināts nodokļu slogs

• Samazina vēlmi slēpt patiesos ienākumus uzņēmumā

• Tiek risinātas ēnu ekonomikas problēmas atbilstoši konstatētajam faktam, tādējādi neierobežojot visus saimnieciskās darbības veicējus, vienlaikus tiek piedāvāta jauna plānošanas iespēja

• Netiek radīta spriedze uz valsts un pašvaldību budžetu pabalstu izsniegšanas gadījumos

• Samazinātas sociālās garantijas darbiniekiem, ja netiek veikti VSAOI vismaz minimālā apmērā

• Valsts budžetā pastāvīgi netiek nomaksāti nodokļi tādā apmērā kādā būtu veicami vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā, kas varētu atstāt iespaidu uz pārējiem nodokļu maksātājiem

6.3. Ietekme uz budžetu

Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
2016 gads 2017 2018 2017 2018 2019 turpmākajā laika posmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0
tajā skaitā                      
Ekonomikas ministrija 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Cita informācija

6.3.1. Strauji augoši uzņēmumi:

Minimālā fiksētā nodokļa maksājuma veicēji

Saskaņā ar EM aplēsēm tie ik gadu tie ir 80 uzņēmumi, kas būtu ieinteresēti minētā nodokļa maksājuma veikšanā. Aprēķinos izmantotais pieņēmums – jaunajā uzņēmumā strādā vismaz 2 darbinieki, uz kuriem varētu attiecināt nodokļa maksājumu 252.26 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka par 160 darbiniekiem 1 gada laikā valsts budžetā plānoti ieņēmumi 483840 euro apmērā.

Norādāms, ka neatkarīgi, minētie darbinieki ir nodrošināti lielākā apmērā nekā valstī noteiktās minimālās sociālās garantijas (t.i., valstī noteiktais minimālais VSAOI ir 122 euro/mēnesī).

Paredzami izdevumi atbalsta administrēšanai, kas saistīti ar strauji augošu uzņēmumu reģistra un kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta izveidi, uzturēšanu un nepieciešamajiem cilvēkresursiem iesniegto atbalsta pieteikumu izvērtēšanai. Plānotie izdevumi aptuveni 25 000 EUR gadā.

Atbalsta programma augsti kvalificētu darbinieku piesaistei

Ņemot vērā, ka atbalsta programmas augsti kvalificētu darbinieku piesaistei ietvaros ir plānots atbalstīt tikai tos strauji augošos uzņēmumus, kas maksā virs vidējās algas valstī, no 75 identificētajiem strauji augošiem uzņēmumiem tika identificēti 20 uzņēmumos, kuros vidējā alga uzņēmumā augsti kvalificētajam darbaspēkam pārsniedz vidējo algu valstī un vienlaikus tie atbilst 5 gadu darbības termiņam. Vidējā alga šajos 20 uzņēmumos ir 1 600 euro. Šo uzņēmumu nomaksātais IIN vidēji ir 980 tūkst. euro un VSAOI vidēji ir 1,4 milj. euro, kas veido no 80% no visu apskatīto start-up nomaksātajiem darba spēka nodokļiem.

Nepieciešamais finansējuma apmērs atbalsta programmas augsti kvalificētu darbinieku piesaistei un administrēšanai– 3 milj. euro. Aprēķinos izmantotais pieņēmums – 20 uzņēmumos tiks nodarbināti 120 augstas kvalifikācijas darbinieki jeb 6 darbinieki vienā uzņēmumā un finansējuma intensitāte vienam darbiniekam – 45% no darba algas, kas ir lielāka par valstī noteikto vidējo darba algu, bet ne vairāk kā 700 euro vienam darbiniekam mēnesī. Vienam uzņēmumam maksimālais atbalsts sniegšanas termiņš ir līdz 5 gadiem, un nepārsniedzot uzņēmuma 5 gadu vecumu.

Attiecīgi no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas uz 1.2.1.2.pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" nepieciešams pārdalīt 3 miljonus euro uz – plānotais izdevumu grafiks: 2017.gadā – 1 milj. euro; 2018.gadā – 1 milj. euro; 2019.gadā – 1 milj. euro;

Vienlaikus plānojams, ka 2020.gadā valsts budžetā tiks samaksāti papildus 2,5 milj. euro no jaunajiem strauji augošajiem uzņēmumiem.

6.3.2. Uzņēmējdarbības uzsācēji:

Pakāpeniskas izaugsmes stimuls

Saskaņā ar VID datiem, 2014.gadā tika nodibināti 5370 uzņēmumi, kas uzsāka darbību Mikrouzņēmuma nodokļa režīmā*. Kopumā šie uzņēmumi (komersanti) 2014.gadā (savā pirmajā saimnieciskās darbības gadā) nodokļos nomaksāja 2,68 milj. euro. Vidējais apgrozījums pirmajā saimnieciskās darbības gadā bija 11 798,62 euro. Vidēji nodokļos katrs komersants nomaksāja 636,70 euro.

Aprēķinos izmantotais pieņēmums – pieņemot, ka uzņēmumi, kas uzsākot saimniecisko darbību jaunajā regulējumā reģistrēsies kā uzņēmējdarbības uzsācēji (ar vidējo apgrozījumu 11 798,64 jaunajā nodokļu režīmā pirmajā saimnieciskās darbības gadā) valsts budžetā iemaksās 1 179,86 euro, kas ir gandrīz 2 reizes vairāk nekā būtu nomaksāts visos nodokļos kopumā darbojoties Mikrouzņēmuma nodokļa režīmā.

T.i., pieņemot, ka tie ik gadu būs papildus 3 000 jauni uzņēmumi:

- 2018.gada budžetā ieņēmumi 3 539 580 euro (VSAOI) – jaunajā uzņēmumā vidēji 1 darbinieks;

- 2019.gada budžetā ieņēmumi 2 376 000 euro (VSAOI) un 531 000 (IIN, UIN) – pieņemot, ka uzņēmumā strādās jau vidēji 2 darbinieki, papildus reģistrējas jauni 3000 uzņēmumi, kas nozīmē budžetā ieņēmumi 3 539 580 euro (VSAOI).

- 2020.gada budžetā ieņēmumi 3 294 000 euro (VSAOI) un 265 500 (IIN, UIN) – pieņemot, ka uzņēmumā strādās jau vidēji 3 darbinieki, papildus reģistrējas jauni 3000 uzņēmumi, kas nozīmē budžetā ieņēmumi 3 539 580 euro (VSAOI).

Paredzami izdevumi atbalsta administrēšanai, kuri saistīti ar atbilstošām izmaiņām VID informācijas sistēmās un nepieciešamajiem cilvēkresursiem, bet to apmēru novērtēt varēs tikai pēc iespējamo atbalsta pasākumu precizēšanas.

Esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji

T.i., pieņemot, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pāries uz jauno maksāšanas režīmu un to saimnieciskās darbības apgrozījums paliks nemainīgs kā pirmajā gadā:

- 2017.gada budžetā ieņēmumi 18 216 000 euro (VSAOI) un 1 062 000 (IIN, UIN), ņemot vērā, ka šobrīd ir 46 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un tajos nodarbināti vidēji 3 darbinieki;

- 2018.gada budžetā ieņēmumi 36 432 000 euro (VSAOI) un 1 062 000 (IIN, UIN) – uzņēmumā vidēji 3 darbinieki;

- 2019.gada budžetā ieņēmumi 72 864 000 euro (VSAOI) un 2 124 000 (IIN, UIN), ņemot vērā, ka nodokļu slogs palielinās divkārši un uzņēmumā vidēji 3 darbinieki.

*Līdzīgi var apskatīt arī vispārīgajā nodokļu režīmā darbojošos uzņēmumus ar apgrozījumu līdz 150 000 euro gadā. Saskaņā ar VID datiem, 2014.gadā tika nodibināti 3934 komersanti. Kopumā šie jaunie komersanti 2014.gadā (savā pirmajā saimnieciskās darbības gadā) nodokļos nomaksāja 4,37 milj. euro. Vidējais apgrozījums pirmajā saimnieciskās darbības gadā šajos komersantos bija 31 200 euro un vidēji nodokļos katrs komersants nomaksāja 1695,77 euro. Aprēķinos izmantotais pieņēmums – pieņemot, ka uzņēmumi, kas uzsākot darbību reģistrējās kā uzņēmējdarbības uzsācēji var secināt, ka komersants ar vidējo apgrozījumu 31 200 euro jaunajā nodokļu režīmā pirmajā saimnieciskās darbības gadā budžetā iemaksās 3120 euro, kas ir gandrīz 2 reizes vairāk nekā tika nomaksāts vidēji 2014.gadā.

6.3.3. Uzņēmumi ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu (ieņēmumiem):

Ņemot vērā, ka risinājumu attiecībā uz uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu (ieņēmumiem) ir plānots virzīt 2018.gada likumprojekta paketē, netiek paredzēta ietekme uz 2017.gada valsts pamatbudžeta, speciālā vai pašvaldību budžeta ieņēmumu vai izdevumu pozīcijām.

Vienlaikus ar 2018.gada 1.janvāri plānojams, ka plānotie jaunie 1000 uzņēmēji valsts budžetā veiks iemaksas (patentmaksu) 1 800 000 euro apmērā turpmāko trīs gadu periodā (2018.–2020.gads).

 


1 Šeit un turpmāk konceptuālajā ziņojumā termins "uzņēmējdarbības ekosistēma" lietots kontekstā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD uzņēmējdarbības ekosistēmas skaidrojumu: https://www.oecd.org/employment/leed/ INTERNATIONAL%20ECOSYSTEM%20WORKSHOP_SUMMARY%20REPORT.pdf

2 Jāņem vērā, ka šādi uzņēmumi parasti tiek veidoti ar mērķi tos pārdod vai komercializēt tālāk.

3 Ekonomikas ministrijas aplēsēs tika izmantots strauji augošo uzņēmumu asociāciju ekspertu viedoklis

4 Dati ņemti no CSP datu bāzes: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__isterm__dsamaksa/DS0020c_euro.px/ table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

5 Atbilstoši Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem par uzņēmumos, kas atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, vidēji mēnesī par 1 darbinieku ar darba algu saistītos nodokļos tiek nomaksāti 857 euro (vidējā darba alga 1600 euro).

6 Riska kapitālisti – atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma noteiktajam tvērumam, vai citi starptautiski atzīti ieguldītāji, kas veikuši investīciju pamatkapitālā. Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija veic šo riska kapitāla investoru reģistrēšanu un uzrauga to darbību.

7 Atbalsta piešķiršanas nosacījumi var tikt papildināti MK noteikumu par atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei izstrādes laikā

8 Pašlaik augsti kvalificētu darbinieku tiesiskā regulējuma jautājums tiek risināts veicot grozījumus "Imigrācijas likumā"

9 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD rekomendācija Latvijai pārskatīt iespēju ieviest UIN kredītus pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) ieguldījumiem, iepretim esošajam UIN P&A stimulam.

10 Saskaņā ar Eurostat datiem 2014.gadā Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem bija 50 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, savukārt Lietuvā 60 un attiecīgi Igaunijā 61 aktīvs uzņēmums. Ņemot vērā statistikas datus Latvijai nepieciešams līdz 2018.gadam palielināt ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem līdz 55 uzņēmumiem un 2020.gadā sasniegt Baltijas valstu vidējo līmenī, t.i. 60 aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem.

11 Informācija par Padziļinātās sadarbības programmu vienkopus pieejama Finanšu ministrijas interneta mājas lapā:http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/nodoklu_politika/noderiga_informacija/padzilinata_sadarbibas_programma/dalibnieku_registrs/

12 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 

1.pielikums

Valsts sniegtais atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu

Valsts sniegtais atbalsts uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai:

1. Mikrouzņēmumu nodokļa likums – vienota nodokļa likme no apgrozījuma (6.pants) un vienkārša atskaites sistēma VID (7.pants), bezmaksas grāmatvedības programma;

2. Patentmaksas – fiksēts nodokļa maksājums, kas ietver VSAOI un IIN (Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 panta pirmā daļa), par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā saimnieciskās darbības jomā (Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 1.panta pirmās daļas 5.punkts, 11.10 panta otrā daļa);

3. Komerclikums – iespēja dibināt uzņēmumu (SIA) ar samazinātu pamatkapitālu (185.1 pants) un samazinātas valsts nodevas (15.pants)

4. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" atsevišķas normas;

5. UIN stimuls P&A veikšanai:

Atbilstoši likumam "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, izdevumu summai piemērojot palielinošu koeficientu 3, par šādiem izdevumiem:

a) par zinātniskā personāla vai zinātnes tehniskā personāla definīcijai atbilstoša darbinieka izmaksām, kas tieši attiecināmas uz pētniecības un attīstības izstrādnes darbu;

b) par atlīdzības summu par pētniecības pakalpojumiem, kas saņemti no zinātniskās institūcijas, kura reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā, vai tai pielīdzināmas zinātniskās institūcijas, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un ja pētniecības pakalpojumi ir tieši saistīti ar nodokļa maksātāja veikto pētniecības un attīstības darbu;

c) par atlīdzības summu par testēšanas, sertificēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, kas nepieciešami jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei un ko sniegusi sertificēšanas, testēšanas un kalibrēšanas institūcija, kura akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā vai tai pielīdzināmā institūcijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā.

6. ES fondu programmas – biznesa inkubatori, Inovāciju motivācijas programma, Vaučeru programma u.c.

AS "Attīstības finanšu institūcija ALTUM" piedāvātie finanšu instrumenti:

1) Starta programma – mērķis ir paaugstināt saimnieciskās darbības aktivitāti valstī, attīstot biznesa uzsācēju zināšanas un iemaņas uzņēmējdarbībā, kā arī sniedzot tiem finansiālo atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai.

Atbalstu starta aizdevumu veidā var saņemt Latvijas iedzīvotājs (vismaz 18 gadus vecs), kurš vēlas uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību, ja tas ir:

a) jaundibināts komersants (LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts ne agrāk kā 3 gadus no pieteikuma iesniegšanas);

b) pieredzējis uzņēmējs, kas dibina jaunu uzņēmumu citā darbības jomā.

Atbalsta apjoms vienam komersantam – 2 000–150 000 eiro, atmaksas termiņš nevar pārsniegt 8 gadus.

Papildus informācijas avoti:

• http://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/biznesa-uzsacejiem/starta-programma/par-starta-programmu/,

• Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumi Nr.293 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai"",

• Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem".

2) Mikrokreditēšanas programma – mērķis uzlabot mikroaizdevumu pieejamību mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai, tādējādi veicinot nodarbinātību un Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Aizdevumu izsniedz:

a) biznesa uzsācējiem pirms uzņēmuma dibināšanas,

b) mikrouzņēmumiem, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 10 cilvēkus un gada neto apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz EUR 1 992 020,53.

Mikroaizdevuma summa – līdz 14 300 eiro (apgrozāmiem līdzekļiem līdz 7 200 eiro), maksimālais termiņš līdz 5 gadi (mikrouzņēmums var saņemt vairākus mikroaizdevumus, bet ne biežāk kā reizi gadā). Aizdevums nevar būt lielāks par 135% no piedāvātā nodrošinājuma vērtības.

Papildus informācijas avoti:

• http://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/biznesa-uzsacejiem/mikrokrediti-1/par-programmu/,

• Ministru kabineta 2011.gada 06.septembra noteikumi Nr.698 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un grantiem Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma" ietvaros".

3) MVU mikrokreditēšanas programma – programma paredzēta mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai.

Aizdevumu var saņemtmikro, mazie un vidējie uzņēmumi.

Finansiālā atbalsta iespējas:

a) Mikroaizdevums – summa līdz 25 000 eiro, aizdevuma termiņš investīciju aizdevumiem ir līdz 8 gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem – līdz 5 gadiem. Aizdevums nevar būt lielāks par 135% no piedāvātā nodrošinājuma vērtības.

b) Procentu likmes subsīdijas – 50% apmērā, ja finansējamā projekta summa nav lielāka par 30 000 eiro, mikroaizdevums nepieciešams investīciju un tām nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Papildus informācijas avoti:

• http://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi/mvu-mikrokrediti/par-programmu/,

• Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.238 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.2.1.4.1.apakšaktivitāti "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai"",

• Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumi Nr.328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem".

4) MVU izaugsmes aizdevumi – finansēt uzņēmumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstību situācijās, kad nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstināta riska dēļ.

Aizdevumu var saņemtmazie, vidējie komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuriem ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ.

Aizdevuma summa – līdz 3 850 000 eiro kopējā apmērā (no tiem 2 850 000 eiro investīcijas aizdevuma maksimālā summa, 1 000 000 eiro vai līdz 2 850 000 eiro zvejas un akvakultūras projektos apgrozāmo līdzekļu aizdevuma maksimālā summa) vienam saimnieciskās darbības veicējam. Aizdevumu termiņš investīciju aizdevumiem no 2 līdz 15 gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem no 2 līdz 5 gadiem.

Papildus informācijas avoti:

• http://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/aizdevumi/mvu-izaugsmes-aizdevumi/par-programmu/,

• Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai".

5) Sēklas, starta un riska kapitālfondi- uzdevums ir investēt mazajos un vidējos uzņēmumos Latvijā:

5.1. BaltCap Latvijas riska kapitāla fonds – nodrošina attīstības finansējumu Latvijā bāzētiem mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ar ievērojamu izaugsmes potenciālu, lai ieviestu dzīvē inovatīvas, dzīvotspējīgas un uz eksportu orientētas biznesa idejas.

Finansējumu var saņemtLatvijā bāzēti mikro, mazie un vidējie uzņēmumi.

Finansējuma apjoms – ieguldījumu uzņēmumu kapitālos apjomā no 0,3 līdz 3 miljoniem eiro vienā uzņēmumā ar mērķi izveidot diversificētu portfeli, kas sastāvētu no 15–20 investīcijām.

Papildus informācijas avoti: www.baltcap.com

5.2. FlyCap Latvijas riska kapitāla fonds – FlyCap fonds papildus izaugsmes stadijas uzņēmumu finansēšanai 20–30% fonda līdzekļu plāno ieguldīt jaundibinātos uzņēmumos, kuriem jau ir izstrādāts biznesa modelis un pārbaudīta produkta dzīvotspēja, piesaistot pirmos klientus.

Finansējumu var saņemtLatvijas uzņēmumi, kuriem ir ieņēmumi un pelnītspējīgs modelis, kā arī jaundibināti uzņēmumi, kuriem ir pierādīts biznesa modelis.

Finansējuma apjoms – (maksimālais investīciju apjoms vienā uzņēmumā) līdz 1,5 miljoni eiro.

Papildus informācijas avoti: www.flycap.lv

5.3. ZGI-3 riska kapitāla fonds – mērķis ir finansiāli atbalstīt ideju autorus, kuriem produkts ir tikai izstrādes stadijā, gan piešķirt finansējumu idejas/produkta izstrādei un prototipa izveidošanai, gan piešķirt sākuma kapitālu jauniem uzņēmumiem, kā arī izaugsmes kapitālu esošiem uzņēmumiem.

Finansējumu var saņemtideju autori (plāno izstrādāt produkta prototipu), uzņēmumi, kuri jau pabeiguši produktu izstrādes posmu un vēlas virzīt produktu tirgū ar mērķi palielināt apjomus.

Finansējuma apjoms – (maksimālais investīciju apjoms vienā uzņēmumā) līdz 1,5 miljoni eiro.

Papildus informācijas avoti: www.zgi.lv

5.4. Expansion Capital riska kapitāla fonds –  atbalsta tos uzņēmumus, kas ir orientēti uz eksportu un nav atkarīgi no iekšzemes patēriņa, kā arī tiem uzņēmumiem, kuros ir saskatāms augsts izaugsmes potenciāls. Ieguldījumus plānots veikt uzņēmuma pamatkapitālā kā arī citos parāda instrumentu veidos, piemēram, mezanīna aizdevumu veidā.

Finansējumu var saņemt – Latvijas mikro, mazie un vidējie uzņēmumi, kuri jau pabeiguši produktu izstrādes posmu un kuriem nepieciešams finansējums, lai sāktu komerciālu ražošanu, agresīvāku mārketingu un produkta realizāciju.

Finansējuma apjoms100 0001,5milj. eiro vienam uzņēmumam.

Papildus informācijas avoti: www.excap.lv

5.5. Imprimatur Capital sēklas un uzsākšanas kapitāla fonds –  nodrošina agrīnas stadijas finansējumu (investīcijas turpināsies līdz 2016.gada vidum).

Finansējumu var saņemt – inovatīvi mikro, mazie un vidējie tehnoloģiju uzņēmumi ar starptautisku izaugsmes potenciālu.

Finansējuma apjoms – līdz 200 000 eiro vienam uzņēmumam.

Papildus informācijas avoti: www.icfm.lv

Atbalsts biznesa uzsākšanai un attīstībai:

1. Latvijas Biznesu eņģeļu tīkls – vienkopus pulcē pieredzes bagātus uzņēmējus, – biznesa eņģeļus, kas ir gatavi investēt savus privātos līdzekļus jaunos un daudzsološos projektos. Biznesa eņģelis ir privātais investors, kurš ir guvis pieredzi uzņēmējdarbībā, un investē līdzekļus start - up projektos. (www.latban.lv)

2. TechHub Riga biznesa inkubators – TechHub Riga tehnoloģisko iesācēju uzņēmumu atbalsta centrs piedāvā jauniem tehnoloģiju uzņēmumiem ("product oriented startups") divas lietas: kopdarbības telpas, kur "rezidenti" var strādāt, un sabiedriskos pasākumus kas uzlabo kontaktus un informāciju tehnoloģijās iesaistītai sabiedrībai. (https://riga.techhub.com)

3. Biznesa inkubators Eegloo – pirmajā darbības gadā plāno realizēt un palaist tirgū 5–8 "start -ups" ar globālu potenciālu (kopējais finansējums 200 000 eiro). Eegloo papildus piedāvā uzņēmējiem arī telpas Valdemāra pasāžā, administratīvo atbalstu un konsultācijas. (http://eegloo.net/)

Finansējumu var saņemt – IT biznesa ideju autori, kuru ideja ir ekonomiski pamatota, ar globālās attīstības potenciālu, ne pārāk sarežģīta (realizējamai 4–6 nedēļu laikā).

4. Biznesa (start-up) akseleratori:

Lean Startup Machine (Rīga, Latvija), https://www.leanstartupmachine.com/cities/riga ;

Commercialization Reactor (Rīga, Latvija), http://www.commercializationreactor.com/;

ENTER Student Startup mini Accelerator (Rīga, Latvija), - http://accelerator.sseriga.edu/en.

Papildus jāatzīmē, ka visā Eiropā strauji izplatās pūļa finansējuma (crowdfunding) aktivitāte, kas caur platformām tiek atbalstīti dažāda veida biznesa ideju projekti, īpaši strauji augošiem uzņēmumiem, savukārt Latvijā šāda veida atbalsts vēl nepastāv, bet tiek gatavots normatīvais regulējums šāda finanšu rīka pieejamības nodrošināšanai.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 

2.pielikums

Kvalificēta darba spēka piesaistes procedūras

Latvijā ir izšķiramas divu veidu kvalificēta darbaspēka piesaistes procedūras.

1. Augsti kvalificētu nodarbināto ieceļošana Latvijā (ES zilā karte).

ES zilās kartes pieprasīšanas pamats – ārzemnieks ir ieguvis augstāko izglītību, tiks nodarbināts atbilstošā specialitātē un viņa darba samaksa nebūs zemāka par valstī vidējo darba algu, piemērojot koeficientu 1.5 (1227 EUR mēnesī). Papildu nosacījums – ārzemnieks pats nedrīkst būt attiecīgā uzņēmuma vienīgais valdes loceklis, viņam jāstrādā kāda cita darba devēja vadībā.

Procedūra un termiņi:

- darba devējs jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā apstiprina izsaukumu ārzemniekam (apstiprināšana – 5 darba dienas);

- ārzemnieks iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas vēstniecībā vai PMLP, ja atrodas Latvijā likumīgi (ja dokumenti iesniegti vēstniecībā, jārēķinās ar dokumentu pārsūtīšanas laiku uz PMLP);

- PMLP pieņem lēmumu 30 dienu laikā, skaitot no dokumentu saņemšanas dienas. Ja ārzemnieks samaksā valsts nodevu par dokumentu paātrinātu izskatīšanu, dokumentus izskata attiecīgi 5 vai 10 darba dienās;

- ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas un viņam vajadzīga Šengenas vīza, lai ieceļotu, Latvijas vēstniecība to izsniedz (15 dienu laikā);

- ārzemnieks ierodas PMLP un saņem uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību.

Iesniedzamie dokumenti:

1.1. Izsaukumam:

- darba devēja pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un atbilstoši noformētu pilnvaru;

- iesniedz iesniegumu:

- ja ārzemnieka profesija ir reglamentēta, iesniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām. Ja ārzemnieka profesija nav reglamentēta, iesniedz legalizēta izglītības dokumenta vai triju gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku;

- iesniedz darba līguma vai tā projekta kopiju vai uzņēmuma līguma vai tā projekta kopiju;

- ja paredzēts fizisku personu nodarbināt uz uzņēmuma līguma pamata, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka šī fiziskā persona ir reģistrējusies kā nodokļu maksātājs un tai nav normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumu parādu;

- ja darba devējs paredz nodarbināt ārzemnieku tādā darbā, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja (licence), iesniedz atļaujas (licences) kopiju;

- iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

1.2. Uzturēšanās atļaujai:

Ārzemnieks uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgs ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

- noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

- fotogrāfiju;

- pilsonības vai mītnes zemes, ja ārzemnieks tajā uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem, kompetentas iestādes izsniegtu izziņu par sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14 gadiem un, ja ārzemnieks ir no valsts, kuras pilsoņiem nav noteikta bezvīzu ieceļošanas kārtība);

- dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu (ES zilās kartes pieprasītājam – 1227 EUR mēnesī);

- dokumentu, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā.

- maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

Uzturēšanās atļaujas termiņš – uz laiku līdz pieciem gadiem (atkarībā no darba līguma termiņa), bet atļauja jāreģistrē vienu reizi gadā.

2. Pārējo nodarbināto kategoriju ieceļošana Latvijā

Procedūra un termiņi:

- darba devējs publicē vakanci Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā (vakancei jābūt atvērtai 30 dienas). Izņēmuma gadījumi, kad vakances apstiprināšana nav nepieciešama – zinātnieki, pedagogi, radošo profesiju pārstāvji, IT speciālisti, kam ir iepriekšēja pieredze vadošā amatā; profesionāli sportisti, sporta treneri, nodarbinātie civilās aviācijas jomā, nodarbinātie atbilstoši speciālo ekonomisko zonu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

- darba devējs jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā apstiprina izsaukumu ārzemniekam (apstiprināšana – 5 darba dienas);

- ārzemnieks iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas vēstniecībā (jārēķinās ar dokumentu pārsūtīšanas laiku uz PMLP);

- PMLP pieņem lēmumu 30 dienu laikā, skaitot no dokumentu saņemšanas dienas. Ja ārzemnieks samaksā valsts nodevu par dokumentu paātrinātu izskatīšanu, dokumentus izskata attiecīgi 5 vai 10 darba dienās;

- ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas un viņam vajadzīga Šengenas vīza, tad Latvijas vēstniecība to izsniedz (15 dienu laikā);

- ārzemnieks ierodas PMLP un saņem uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību.

Iesniedzamie dokumenti:

1.1. Izsaukumam:

- darba devēja pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un atbilstoši noformētu pilnvaru;

- iesniedz iesniegumu:

- ja ārzemnieka profesija ir reglamentēta, iesniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām. Ja ārzemnieka profesija nav reglamentēta, iesniedz legalizēta izglītības dokumenta vai triju gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku;

- iesniedz darba līguma vai tā projekta kopiju vai uzņēmuma līguma vai tā projekta kopiju;

- ja paredzēts fizisku personu nodarbināt uz uzņēmuma līguma pamata, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka šī fiziskā persona ir reģistrējusies kā nodokļu maksātājs un tai nav normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumu parādu;

- ja darba devējs paredz nodarbināt ārzemnieku tādā darbā, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja (licence), iesniedz atļaujas (licences) kopiju;

- iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

1.2. Uzturēšanās atļaujai:

Ārzemnieks uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgs ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

- noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

- fotogrāfiju;

- pilsonības vai mītnes zemes, ja ārzemnieks tajā uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem, kompetentas iestādes izsniegtu izziņu par sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14 gadiem un, ja ārzemnieks ir no valsts, kuras pilsoņiem nav noteikta bez vīzu ieceļošanas kārtība);

- dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu (ES zilās kartes pieprasītājam – 1227 EUR mēnesī);

- dokumentu, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā.

- maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

Uzturēšanās atļaujas termiņš – uz laiku līdz pieciem gadiem (atkarībā no darba līguma termiņa), bet atļauja jāreģistrē vienu reizi gadā.

Būtiskākās atšķirības ES zilās kartes pieprasītājiem un pārējiem nodarbinātajiem

ES zilās kartes priekšrocības:

- nav nepieciešama vakances reģistrācija NVA, kas procedūru saīsina par 30 dienām;

- dokumentus var iesniegt, uzturoties Latvijā;

- ģimenes locekļiem tiek piešķirtas neierobežotas tiesības uz nodarbinātību;

- bezdarba gadījumā atļauja trīs mēnešus netiek anulēta, pieļaujot cita darba devēja atrašanu minētajā laikā;

- mobilitātes tiesības Eiropas Savienībā.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 

3.pielikums

Starptautiskā prakse nodokļu atbalsta stimuliem

Līdzšinējā praksē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, kas paredz samazinātas UIN likmes, nodokļu kredītus vai IIN likmes, kā arī atvieglotas grāmatvedības prasības, bet tikai atsevišķos gadījumos tiek piemērotas samazinātas sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes.

Austrijā gan uzņēmumi, gan pašnodarbinātas personas tiek apliktas ar ienākuma nodokli. UIN standarta likme ir 25%, tomēr uzņēmumiem, kuri darbojas ar zaudējumiem vai to peļņa nav pietiekami liela, ir jāmaksā minimālais UIN – 1750 euro, 3500 euro vai 5452 euro, atkarībā no uzņēmuma juridiskā statusa vai nozares. Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir noteiktas atvieglotas prasības grāmatvedības kārtošanā. Mazajiem uzņēmumiem (darbinieku skaits mazāks par 50, bilances vērtība nav lielāka par 4,84 milj. euro un apgrozījums iepriekšējos 12 mēnešos nepārsniedz 9,68 milj. euro) nav nepieciešams gatavot operatīvos pārskatus (Statement of affairs), kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķins nav obligāts. Savukārt vidējiem uzņēmumiem (darbinieku skaits mazāks par 250, bilances vērtība nav lielāka par 19,25 milj. euro un apgrozījums iepriekšējos 12 mēnešos nepārsniedz 38,5 milj. euro) ir samazinātas prasības peļņas vai zaudējumu aprēķinam, bilancei (gada pārskatam) un tā pielikumiem. Pašnodarbinātās personas maksā IIN, kas atkarīgs no faktiskajiem ienākumiem – 0%, ja ienākumi nepārsniedz 11 000 euro, 36,5%, ja ienākumi ir no 11 000 euro līdz 25 000 euro, 43,2%, ja ienākumi ir no 25 000 līdz 60 000 euro un 50%, ja ienākumi pārsniedz 60 000 euro gadā.

Beļģijā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru ar UIN apliekamais ienākums nepārsniedz 322 500 euro, piemēro samazināto-progresīvo UIN, kurš var sasniegt no 24,25% līdz 34,5% (standarta likme 33,9%). Tāpat mazajiem un vidējiem ir ieviesti arī citi atvieglojumi: 1) papildus izmaksas, kas ir saistītas ar aktīvu iegādi var tikt norakstītas tajā gadā, kad tās radušās; 2) aktīvu iegādes pirmā gada vērtība var tikt norakstīta pilnā apmērā, nevis rēķinot atlikušās gada dienas; 3) ieguldījumus drošībā mazie uzņēmumi var norakstīt 120% apmērā; 4) nepietiekamu avansa maksājumu gadījumā, mazie uzņēmumi trīs gadus nav pakļauti nodokļu pieaugumam. Pašnodarbināto ienākuma iekļauj kopīgajā personas gada ienākumā, un apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā.

Francijā mikrouzņēmumiem ir īpašs nodokļu maksāšanas režīms, kas sevī ietver gan vienkāršotu nodokli, gan atvieglotas grāmatvedības prasības un ir piemērojams tikai komersantiem (sole trader), kas nav juridiskas personas. Vienkāršoto nodokļu režīmu var piemērot komersanti ar noteiktu gada apgrozījumu, kuru maksimālie sliekšņi var būt atkarīgi no saimnieciskās darbības veida. Francijā ir pieejami divu veidu nodokļu maksāšanas režīmi mazajiem uzņēmumiem:

1) Regime de Base – nodokļu maksāšanas režīms, kurā ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā personas gada apgrozījumu un atskaitot noteiktu saimnieciskās darbības izdevumu daļu.

Saimnieciskā darbība Tirdzniecība Pakalpojumi Profesionālā darbība
Maksimālais apgrozījuma slieksnis 82 200 euro 32 900 euro 32 900 euro
Atskaitāmā izdevumu daļa 71% 50% 34%

2) Mikro-sociālais nodoklis – tiek piemērota samazināta IIN likme un sociālo apdrošināšanas iemaksu likme.

Saimnieciskā darbība Sociālo apdrošināšanas iemaksu likme IIN likme Kopējā likme
Tirdzniecība 14,2% 1% 15,2%
Pakalpojumi 24,8%/24,9% 1,7% 26,5%/26,6%
Profesionālā darbība 24,8% 2,2% 27%/25,7%

Lietuvā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir IIN maksātājas, ir iespēja izvēlēties starp diviem nodokļu režīmiem: fiksēto ienākuma nodokli (maksātājs iegādājas saimnieciskās darbības jeb biznesa apliecību) un vispārējo nodokļu režīmu.

Vispārējā nodokļu režīma maksāšanas kārtībā komersantiem ir iespēja piemērot 5% IIN likmi, ja to gada ienākumi nepārsniedz 290 000 euro, to darbinieku skaits nepārsniedz 10, kā arī īpašniekam nepieder vairāk kā 50% citu uzņēmumu kapitāldaļas.

Polijas mazie uzņēmumi – IIN maksātāji, var izvēlēties starp vispārējo režīmu un trīs veidu speciālajiem nodokļu režīmiem mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem – nodoklis, kas bāzēts uz apgrozījumu, vienotās summas nodoklis (pēc būtības patents), kura apmērs noteikts, pamatojoties uz dažādiem indikatoriem (t.s. "nodokļa kartes"), vai speciālās lauksaimnieciskās darbības nodoklis. Atbilstoši vispārējam IIN režīmam saimnieciskās darbības veicēji maksā nodokli pēc progresīvas nodokļu likmju skalas 18% – 32% apmērā (kopš 2009.gada).

Par mazajiem nodokļu maksātājiem uzskata maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 1,2 milj. euro. Šādu uzņēmumu darbības veicināšanai vispārējais nodokļu režīms paredz tādus pasākumus kā vienkāršota grāmatvedības uzskaites vešana, iespēja izmantot naudas plūsmas metodi, paātrinātā pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšana, avansa maksājumi reizi ceturksnī, iespējama nodokļa samaksas termiņa atlikšana.

Mazie uzņēmumi – var arī izvēlēties kādu no vienkāršotajiem nodokļu režīmiem:

1) Nodoklis, kas aprēķināts no apgrozījuma. – šis nodokļa režīms var tikt piemērots maksātājiem ar maksimālo gada ienākumu 138 tūkst. euro. Nodokļa likme ir atkarīga no saimnieciskās darbības veida:

a) tirdzniecībai – 3%;

b) ražošanai un celtniecībai – 5,5%;

c) pakalpojumiem 8,5%;

d) augstas rentabilitātes pakalpojumiem (tirdzniecība ar nekustamo īpašumu, mašīnu noma, viesnīcu darbība, konsultāciju pakalpojumi) – 17%;

e) brīvajām profesijām – 20%.

Šiem maksātājiem arī izvirzīta prasība izmantot kases aparātus un tiem ir jāsniedz tikai gada ienākumu deklarācija, savukārt avansa maksājumi tiek veikti reizi mēnesī vai reizi ceturksnī. Aprakstīto režīmu nevar izmantot farmācijas nozarē, akcīzes preču ražotāji, nodokļu konsultanti, arhitekti, advokāti, reklāmas nozarē strādājošie.

2) Vienotās summas nodoklis (patents jeb "nodokļa karte"). – Šis nodokļa režīmu piemēro galvenokārt amatniecības nozarēs, darbietilpīgās nozarēs, mazumtirdzniecībā. Pastāv ierobežojumi nodarbināto skaitam (atkarībā no nozares, piemēram, juvelieru pakalpojumiem – 2, friziera pakalpojumiem – 5 u. tml.). Patenta apmērs tiek noteikts atkarībā no saimnieciskās darbības veida (apmēram 100 veidi), nodarbināto skaits (līdz 5) un saimnieciskās darbības veikšanas vietas (maza, vidēja vai liela apdzīvota vieta). Likumā noteiktās nodokļa likmes var precizēt nodokļu administrācija. Maksājumi tiek veikti reizi mēnesī, nav prasība veikt grāmatvedības uzskaiti vai izmantot kases aparātus. Nodokļa likmes fiksētas noteiktas summas veidā un tiek katru gadu indeksētas (mērķis – atspoguļot saimnieciskās darbības rentabilitāti). Dažos gadījumos nodoklis tiek noteikts, pamatojoties uz specifiskiem kritērijiem (piemēram, stāvlaukumos – automašīnu vietu skaits).

Speciālās lauksaimnieciskās darbības nodoklis. – šo nodokļa režīmu piemēro īpaša veida lauksaimnieciskajai darbībai, piemēram, dārzkopībai siltumnīcās, kažokzvēru vai laboratorijas dzīvnieku audzēšanai. Nodokļa režīms ir balstīts uz tādiem rādītājiem kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vai dzīvnieku skaits un gada peļņas normu attiecīgajā darbības veidā (piemēram, dekoratīvo augu audzēšana siltumnīcās – 1,75 eiro/m2). Maksātāji deklarāciju iesniedz vienreiz gadā, bet maksājumus veic reizi mēnesī. Neatkarīgi no darbības apjoma šiem maksātājiem netiek izvirzīta prasība veikt grāmatvedības uzskaiti.

Attiecībā uz sociālo apdrošināšu iemaksām, piemēram, Vācijā ir noteikts minimālais ienākumu līmenis, no kura sociālie maksājumi veicami, pat, ja reālie ienākumi ir zemāki. Šāda pieeja ir arī Igaunijā, kur maksājama sociālā apdrošināšana vismaz no minimālās algas arī personām ar nepilnu darba slodzi.

Lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus lielā daļā valstu tiek piedāvāti nodokļu samazinājumi, atbrīvojumi vai nodokļu kredīti. Piemēram, lai sniegtu atbalstu pētniecībā, attīstībā un inovācijā Francija piedāvā nodokļu kredītu maziem un vidējiem uzņēmumiem kā paplašinātu vispārējās pētniecības kredītu (Crédit d’impôt innovation). Atbilstoši kredīta nosacījumiem nodokļa maksātājs var saņemt atbalstu izdevumiem, kas saistīti ar pētījumiem jaunos produktos. Gada ietvaros ir attiecināmas līdz 400 000 euro izmaksas ar 20% likmi izdevumiem.

Francija piedāvā arī nodokļu kredītu jauniem inovatīviem uzņēmumiem (Jeunes Entreprises Innovantes), ja izdevumi pētniecībā un attīstībā sasniedz vismaz 15% no kopējām izmaksām. Šo atbalsta mehānismu Eiropas Komisija 2014.gadā atzinusi kā labāko praksi, jo tas sekmē inovāciju ieviešanu un ļauj sniegt tūlītēju atbalstu.

Dānijas uzņēmējiem ir pieejams nodokļu kredīts pētniecībai un attīstībai un tas neparedz ierobežojumus attiecībā uz uzņēmuma lielumu, lai gan visbiežāk šādu atbalsta mehānismu izmanto tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Ja uzņēmumam no izdevumiem, kas saistīti ar pētniecību un attīstību ir nodokļu zaudējumi (līdz 25 milj. DDK), tas var novirzīt nodokļu vērtību deficītā (līdz 5,87 milj. DKK), līdz ar to zaudējumi var tikt pārnesti un samazināti, pamatojoties uz faktiski veiktajiem izdevumiem.

Nīderlandē maziem un vidējiem uzņēmumiem vai start-upiem ir pieejama atbalsta programma the Wet Bevordering Speur - en Ontwikkelingswerk (WBSO), kas nodrošina, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuri darbojas pētniecībā un attīstībā ar nodokļa kredīta palīdzību var saņemt darbaspēka nodokļa atlaides. Atbalsta programmai var pieteikties trīs reizes gadā, programma paredzēta informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, lai attīstītu tehnoloģiski jaunus produktus vai programmatūras, kā arī zinātnes tehnoloģiskiem pētījumiem.

Atlīdzības izmaksas Nodokļa atlaide %

<350 000,00

32%

<350 000,00 start-up uzņēmumi

40%

>350 000,00

16%

Lai sekmētu inovācijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Nīderlande ir izstrādājusi arī īpašu atbalsta mehānismu, saskaņā, ar kuru ienākumiem, kas rada nemateriālos aktīvus un kas pārsniedz saistītos pētniecības un attīstības izdevumus tiek piemērota 5% nodokļa likme. Minētā atbalsta programma paredz, ka gada ietvaros izdevumiem līdz 25 000 euro nav nepieciešams pierādīt to pamatotību.

Itālija ir izstrādājusi īpašu start-up atbalsta programmu uzņēmumiem, kas ražo, attīsta un pārdod inovatīvas preces vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību. Lai pretendentu uz atbalstu uzņēmumam ir jāatbilst kādai inovatīvai pazīmei, kā, piemēram, nodrošinot, ka 15% no izdevumiem tiek novirzīti zinātnei un attīstība, papildus tam jānodrošina, ka uzņēmums darbojas mazāk nekā piecus gadus, gada apgrozījums ir mazāks par 5 milj. euro, uzņēmuma peļņa netiek sadalīta, u.c. Atbalsta programma nodrošina nodokļu atlaidi par augsti kvalificēta darbaspēka nodarbināšanu, bezmaksas reģistrāciju uzņēmuma reģistrā, valsts garantijas banku kredītiem līdz 2,5 milj. euro apmērā, iespēju samazināt kapitālu 2 finanšu gados pēc gada, kad bijuši zaudējumi, u.c.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 

4.pielikums

Esošie nodokļu atvieglojumu režīmi mikro un mazai uzņēmējdarbībai

Latvijā pastāv šādi nodokļu maksāšanas režīmi mikro un mazās uzņēmējdarbības veikšanai:

1) Mikrouzņēmumu nodoklis (~46 000)

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas, iesniedzot pieteikumu līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim vai uzsākot saimniecisko darbību.

Mikrouzņēmuma nodokli var maksāt, ja:

• saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro;

• mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem;

• fiziskā persona nav personālsabiedrības biedrs;

• mikrouzņēmuma darbinieka (arī īpašnieka) ienākums nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

Ar mikrouzņēmumu nodokli apliek mikrouzņēmuma apgrozījumu (ieņēmumus).

Mikrouzņēmumu nodokļa likmes:

• apgrozījumam līdz 7000 eiro – 9%;

• apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro9% par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas;

• apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro12%, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas.

Ja mikrouzņēmums pārsniedz vienu no mikrouzņēmumam noteiktajiem kritērijiem, piemēro papildlikmi 20%.

! Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, trīs gadu termiņš tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

2017.gada 1.janvārī stājas spēkā likuma norma, kura paredz, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Sākot ar 2017.gadu, mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam:

– līdz 7000 eiro ir 5%;

– no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas ir 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 8%.

Sākot ar 2018.gadu, mikrouzņēmuma apgrozījumam, kas no gada sākuma pārsniedz 7000,01 eiro, bet nepārsniedz 100 000 eiro:

– mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas ir bijis nodarbināts pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja trīs gadus un vairāk, attiecīgajā taksācijas periodā nav tiesīgs piemērot 5% nodokļa likmi;

– mikrouzņēmuma īpašnieks vai tā dibināts mikrouzņēmums, kas ir piemērojis pirmajiem trim taksācijas gadiem kopš nodokļa maksātāja statusa iegūšanas samazināto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, atkārtoti izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, nav tiesīgs piemērot 5% nodokļa likmi.1

2) Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis (izpildoties kritērijiem ietver arī VSAOI) (~70 000)

Sezonas laukstrādnieku ienākums ir ienākums, ko darba ņēmējs gūst periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim, veicot sezonas rakstura darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā (turpmāk – lauksaimniecības sezonas darbi) pie darba devēja, kurš atbilst sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs (turpmāk – laukstrādnieks) ir fiziskā persona, kuru lauksaimniecības sezonas darbos nodarbina lauksaimnieks periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un tiek ievēroti visi turpmākie nosacījumi:

1) laukstrādnieks ir nodarbināts lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā;

2) laukstrādnieka ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro;

3) laukstrādniekam četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā nav ar šo pašu ienākumu izmaksātāju (lauksaimnieku) pastāvējušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis tiek ieskaitīts budžetā šādā sadalījumā:

1) ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieks ir nopelnījis kalendārajā mēnesī no visiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 70 eiro, tad lauksaimnieks nodokli ieskaita iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā;

2) ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieks ir nopelnījis kalendārajā mēnesī no visiem lauksaimniekiem kopā, pārsniedz 70 eiro, tad lauksaimnieks nodokli ieskaita budžetā šādā sadalījumā:

90 % – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,

10 % – iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.2

3) Patentmaksātāji (~300 personas)

Patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu

• Ministru kabinets nosaka profesiju sarakstu, kurās gūstot ienākumu iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas var maksāt patentmaksas veidā.

• Patentmaksas maksātājs nedrīkst nodarbināt citas personas, un ieņēmumi nedrīkst pārsniegt ~ 14 000 eiro gadā.

• Reģistrācijas iesniegumu persona iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms vēlamā patentmaksas piemērošanas datuma.

• Patentmaksu var maksāt par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Patentmaksas maksājuma termiņš nevar būt mazāks par vienu kalendāra mēnesi.

• Patentmaksas apmērs atsevišķiem saimnieciskās darbības veidiem ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1531 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri".

Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu

Samazināto patentmaksu var maksāt, ja izpildīti šādi nosacījumi:

• piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un tam ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu;

• saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro;

• nav algas nodokļa maksātājs.

Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Samazinātās patentmaksas maksājuma termiņš nav mazāks par sešiem kalendāra mēnešiem.

Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā.3

Ierobežojumi patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājiem:

• nodokļa maksātājs, kas par ienākumiem no saimnieciskās darbības ir izvēlējies maksāt patentmaksu / samazināto patentmaksu, vienlaikus no saimnieciskās darbības nevar maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai mikrouzņēmumu nodokli;

• nevar nodarbināt citas personas saimnieciskajā darbībā, par kuru viņš maksā patentmaksu / samazināto patentmaksu.

! Sākot ar 2016.gada 1.janvāri maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu / samazināto patentmaksu, vienlaikus nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu.

Patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Patentmaksu / samazināto patentmaksu ieskaita internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos divu darbdienu laikā pēc iesnieguma par patentmaksas maksāšanu iesniegšanas VID.

Saimnieciskās darbības ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa / samazinātā patentmaksa, nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, Savukārt gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas gadījumā, tajā nenorāda ieņēmumus, par kuriem ir maksāta patentmaksa / samazinātā patentmaksa.

4) saimnieciskās darbības veicēji, kuri reģistrējuši saimniecisko darbību (izpildoties kritērijiem kļūst arī par VSAOI maksātājiem);

Pašnodarbināta persona veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kad mēneša ienākumi (ieņēmumi, no kuriem atskaitīti ar to gūšanu saistītie izdevumi) sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra – 370 eiro mēnesī4.

5) Personas, kuras VID ir paziņojušas par to, ka nereģistrēs saimniecisko darbību (10%)

Fiziskajai personai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību.

Ja ienākumu gūst no īpašuma (piemēram, iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem), fiziskajai personai ir pienākums par to informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas:

• gūtajam ienākumam no īpašuma piemēro 10% nodokļa likmi;

• uzskaita saimnieciskās darbības ieņēmumus;

• ja ienākumu no īpašuma gūst no juridiskās personas, nodokli ietur izmaksas vietā;

• ja nodoklis nav ieturēts, fiziskā persona nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam;

• Nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos;

• ienākumam no saimnieciskās darbības nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus;

• fiziskā persona netiek uzskatīta par pašnodarbināto likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no attiecīgā ienākuma neveic16.

• reģistrējas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 50 000 eiro.

Ja ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības (ienākums nevar pārsniegt 3000 eiro gadā), veic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti brīvā formā un, ja ienākumi gadā pārsniedz 3000 eiro, reģistrē saimniecisko darbību – skatīt sadaļu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma (23 %)".

Ja ienākumu gūst no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas:

• gūtajam ienākumam, kas pārsniedz 3000 eiro, piemēro 23% nodokļa likmi;

• veic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti;

• Nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam;

• Nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos;

• ienākumam no saimnieciskās darbības ir tiesības piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens


1 Izmantotais informācijas avots: http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/noderigi/sezonas-stradnieki/ un https://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie%20materi%C4%81li/vsaoi/2015/aprilis/27.03.2015_met_laukstradn.doc

2 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1

3 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1

4 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim