Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumi Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2015., Nr. 238 https://www.vestnesis.lv/op/2015/238.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 661

Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi

Vēl šajā numurā

04.12.2015., Nr. 238

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 653

Pieņemts: 17.11.2015.

OP numurs: 2015/238.5

2015/238.5
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 10 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 653

Rīgā 2015. gada 17. novembrī (prot. Nr. 60 29. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu un Valsts
informācijas sistēmu likuma 4. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākumu "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumus;

1.7. vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.8. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.9. Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros īstenoto valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību.

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Sarakstu ar pasākuma ietvaros atbalstāmajiem projektiem un to finansējuma apmēru pasākumam pieejamā finansējuma ietvaros valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) iekļauj informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Mērķarhitektūrā norāda programmas vadošo projektu.

5. Pasākuma mērķis ir nodrošināt lietotājiem draudzīgus publiskos pakalpojumus, publiskā sektora darbības efektivitāti, publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību, caurskatāmību un sadarbspēju nacionālā un Eiropas Savienības mērogā, nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti, nodrošināt valsts informācijas sistēmās uzkrājamo datu nodošanu pašvaldībām, nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām, kā arī radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, piemēram, lai nodrošinātu tās izmantošanu uzņēmējdarbības vai analīzes mērķiem.

6. Pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, komersanti, tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi.

7. Pasākumu īsteno, sasniedzot šādus iznākuma, rezultāta un finanšu rādītājus:

7.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

7.1.1. pilnveidoti darbības procesi – 190, kā arī līdz 2018. gada 31. decembrim noslēgti līgumi ar piegādātāju par informācijas sistēmu izstrādi vai piegādi darbības procesu pilnveidošanai par 30 % no pasākuma ietvaros pilnveidojamo procesu skaita;

7.1.2. centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas – 17, bet līdz 2018. gada 31. decembrim – 4;

7.2.  rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

7.2.1. iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski – 35 %;

7.2.2. komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski – 92 %;

7.2.3. Latvijas reitings Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta atbalstītās iniciatīvas ePSIplatform ietvaros veidotajā atkalizmantošanas indeksā PSI Scoreboard palielinās līdz 475 punktiem;

7.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 11 690 971 euro apmērā.

8. Pasākuma finanšu nosacījumi:

8.1. plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 137 540 840 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 116 909 714 euro, valsts budžeta finansējums 20 181 126 euro un pašvaldību budžeta finansējums – ne mazāks kā 450 000 euro;

8.2. maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, nepārsniedzot izmaksu un ieguvumu analīzē iegūto finansējuma deficīta procentuālo apmēru, un projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma;

8.3. ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība, projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

8.4. minimālais projekta attiecināmo izmaksu apjoms pasākuma ietvaros ir 150 000 euro, maksimālais projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir 5 000 000 euro;

8.5. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim ir 129 151 503 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 109 778 777 euro, valsts budžeta finansējums – 18 922 725 euro un pašvaldību budžeta finansējums – ne mazāks kā 450 000 euro. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamā attiecināmā finansējuma apjomu līdz šo noteikumu 8.1. apakšpunktā noteiktajam finansējumam.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

9. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, valsts kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) un tiesu varas institūcijas.

10. Šo noteikumu 17. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā projekta iesniedzējs par sadarbības partneri var piesaistīt citas tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, plānošanas reģionus, valsts kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūcijas un biedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai).

11. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka tas uzņemas atbildību par projektā sasniedzamajiem mērķiem, rezultātiem un projekta sekmīgu īstenošanu atbilstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, ņemot vērā projektam paredzēto finansējuma apjomu.

12. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts sadarbības partneris, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu par sadarbību, kā arī trīs mēnešu laikā no sadarbības partnera iesaistīšanās projektā noslēdz sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā.

13. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanu, ja:

13.1. sadarbības iestāde to ir uzaicinājusi iesniegt projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām;

13.2. projekta iesniegumā norādītais projekts atbilst plānoto projektu sarakstam, kas noteikts Ministru kabineta rīkojumā, ar ko apstiprināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūra, un nepārsniedz minētajam projektam paredzētās maksimālās projekta kopējās attiecināmās izmaksas. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta iesniegums atbilst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, kas apstiprināts Ministru kabinetā.

14. Maksimālais projekta īstenošanas ilgums ir trīs gadi, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

15. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam. Izmaksu un ieguvumu analīzei jāparāda, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīcijām un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā, kā arī jāatspoguļo valsts pārvaldē strādājošo skaita un valsts iestāžu uzturēšanas izdevumu samazinājums, kas rodas projekta ietvaros pārveidoto pamatdarbības procesu un automatizēto procedūru rezultātā, t. sk. novēršot nepieciešamību personai iestādē iesniegt publiskās pārvaldes rīcībā esošus datus vai dokumentus.

16. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta ietvaros pilnveidojamiem procesiem, kurus paredzēts pārveidot ar organizatorisku, juridisku un tehnoloģisku līdzekļu palīdzību tā, lai to norise tiktu automatizēta pēc būtības, pilnībā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas. Iesniegumā norāda:

16.1. cik un kādiem procesiem tiks nodrošināta automatizēta mijiedarbība ar procesiem pašvaldībās, kā arī norāda pilnveides rezultātā papildus nododamos informācijas vienumus un to skaitu;

16.2. cik un kādi procesi novērš nepieciešamību personai iestādē iesniegt publiskās pārvaldes rīcībā esošus datus vai dokumentus, kā arī norāda pilnveides rezultātā papildus nododamos informācijas vienumus un to skaitu.

III. Projekta darbības un izmaksas

17. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības:

17.1. centralizētu publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformu pilnveide, lai izveidotu tām jaunu funkcionalitāti, vai jaunu platformu izveide, vai tām nepieciešamo un ar tām sadarbojošos informācijas sistēmu (t. sk. nozaru) izveide un attīstība, t. sk. esošu saskarņu pārveidošana un jaunu saskarņu izveide;

17.2. semantiskā un tehnoloģiskā publiskās pārvaldes informācijas sistēmu savietošana;

17.3. darbības procesu un pakalpojumu piegādes uzlabošana, t. sk. pakalpojumu pieteikšanas, sagatavošanas un sniegšanas procesu uzlabošana, kā arī nepieciešamā satura digitalizācija attiecīgo procesu uzlabošanai;

17.4. darbības procesu un pakalpojumu lietojamības pilnveide;

17.5. datu kvalitātes pilnveide un datu atkalizmantošanas nodrošināšana;

17.6. pakalpojumu pielāgošana sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū;

17.7. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas paaugstināšana, t. sk. aktivitātes, kas veicina sabiedrības informēšanu, izglītošanu un iesaisti;

17.8. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;

17.9. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldība, lai sasniegtu specifiskā atbalsta mērķa rezultātus un nodrošinātu atbilstību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrai, – atbalstāma valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas darbību ietvaros;

17.10. programmu ieviešanas koordinācija – atbalstāma katras programmas vadošā projekta ietvaros;

17.11. projekta apraksta sagatavošana iekļaušanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā un izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

17.12. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

17.13. vides un energoefektivitātes nosacījumu integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

18. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 17. punktā un vienlaikus sekmē šo noteikumu 5. punktā minētā pasākuma mērķa sasniegšanu.

19. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta iesniegumā plānotās izmaksas netiek segtas no līdzekļiem, kas paredzēti darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" citu specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros.

20. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

20.1 tiešās personāla izmaksas:

20.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tiek noteiktas kā fiksēta summa 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās personāla izmaksas) un reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

20.1.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ievērojot, ka, ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis):

20.1.2.1. programmas ieviešanas koordinatora izmaksas, kas attiecināmas katras programmas vadošajā projektā šo noteikumu 17.10. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības nodrošināšanai un nav attiecināmas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas darbību ietvaros;

20.1.2.2. biznesa procesu analītiķa izmaksas;

20.1.2.3. sistēmanalītiķa izmaksas;

20.1.2.4. risinājumu (platformas, pakalpojumu) attīstības vadītāja izmaksas;

20.1.2.5. informācijas sistēmas testētāja izmaksas;

20.1.2.6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas aktivitāšu koordinatora izmaksas;

20.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas):

20.2.1. projekta apraksta sagatavošanas izmaksas;

20.2.2. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;

20.3. projekta ietvaros pilnveidojamās informācijas sistēmas audita izmaksas pirms projekta īstenošanas uzsākšanas;

20.4. projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksas, t. sk. autoruzraudzības izmaksas:

20.4.1. biznesa procesu un biznesa prasību specifikāciju izstrādes izmaksas;

20.4.2. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

20.4.3. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras iegādes tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas (ja attiecināms);

20.5. informācijas sistēmu izstrādes vai iegādes izmaksas:

20.5.1. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes vai iegādes izmaksas, t. sk. izvēlētai izstrādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar datu apmaiņas saskarnes izveidi ar ārējām sistēmām, ietverot informācijas sistēmas un Valsts informācijas sistēmu savietotāja sadarbspējas nodrošināšanas izmaksas un izmaksas sadarbspējas nodrošināšanai ar pašvaldību informācijas sistēmām;

20.5.2. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, t. sk. licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

20.5.3. programmatūras lietotāja un administratora lietošanas atbalsta materiālu, t. sk. interaktīvu materiālu un rokasgrāmatu, izstrādes izmaksas;

20.6. informācijas sistēmas ieviešanas izmaksas, līdz tā uzsāk produktīvu darbību:

20.6.1. datu importa un migrācijas veikšanas izmaksas;

20.6.2. informācijas resursu digitalizācijas izmaksas;

20.6.3. administratoru un to informācijas sistēmas lietotāju apmācību izmaksas, kuri, izmantojot informācijas sistēmu, nodrošina pakalpojumu sniegšanu;

20.6.4. informācijas sistēmas konfigurēšanas izmaksas;

20.6.5. projekta ietvaros izveidotas informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas no tās izstrādes brīža projekta aktivitāšu apjomā;

20.7. tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, kas attiecināmas projektā, kura ietvaros tiek veidoti vai attīstīti koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumi un finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera rīcībā ir koplietošanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās kompetences un datu centra infrastruktūra, kuras paplašināšana ir ekonomiski pamatota:

20.7.1. serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas;

20.7.2. datu masīvu iekārtas iegādes izmaksas;

20.7.3. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, t. sk. licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

20.7.4. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras uzstādīšanas un konfigurēšanas izmaksas;

20.8. specifiskās tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, kas attiecināmas projektā, kura ietvaros tiek veidota vai attīstīta centralizēta informācijas sistēmu platforma vai sekmēta Eiropas Savienībai nozīmīgas informācijas sistēmas vai infrastruktūras izmantošana:

20.8.1. nacionālās elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta platformas;  

20.8.2. globālo navigācijas satelītu sistēmas signālu uztveršanas, apstrādes un izplatīšanas informācijas sistēma Latvijas teritorijai;

20.8.3. valsts ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un pašvaldību koplietošanas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra;

20.9. finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem projekta mērķu un rādītāju sasniegšanai nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras un iekārtu iegādes izmaksas (izņemot šo noteikumu 20.7. un 20.8. apakšpunktā minētās izmaksas), nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

20.10. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas, t. sk. testēšanas izmaksas;

20.11. apmācību izmaksas par publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras ieviešanu un pārvaldību;

20.12. lietotāju vajadzību analīzes izmaksas;

20.13. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas izmaksas:

20.13.1. informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas, lai šo noteikumu 20.6.3. apakšpunktā minēto mērķauditoriju iepazīstinātu ar projekta ietvaros sasniegtajiem rezultātiem;

20.13.2. apmācību, informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas par publiskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformu (izmaksas ir attiecināmas projektā, kura ietvaros tiek attīstīta pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma (vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls Latvija.lv)), tajā skaitā dalības maksa e-prasmju tematikai atbilstošos publiskos pasākumos;

20.13.3. šo noteikumu 20.6.3. apakšpunktā minētajai mērķauditorijai paredzēto mācību programmu izstrādes un izplatīšanas izmaksas par e-pārvaldības rīku izmantošanu un drošību internetā;

20.14. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

21. Projekta attiecināmās izmaksas ir neparedzētie izdevumi gan tiešo, gan netiešo attiecināmo izmaksu segšanai, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdzekļus neparedzētiem izdevumiem finansējuma saņēmējs var izmantot, ja attiecīgos neparedzētos izdevumus iepriekš saskaņo ar sadarbības iestādi saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.

22. Projekta attiecināmās izmaksas ir pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23. Šo noteikumu 20.2. un 20.12. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

24. Šo noteikumu 20.5.3., 20.6.3., 20.13.1. un 20.13.3. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

25. Šo noteikumu 20.11. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un 20.13.2. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

26. Šo noteikumu 20.1.2. apakšpunktā minētās projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas kopā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ja projekta ietvaros tiek veidota centralizēta informācijas sistēmu platforma vai centralizētas informācijas sistēmu platformas jauna funkcionalitāte, šo noteikumu 20.1.2. apakšpunktā minētās projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Šo noteikumu 20.1.2. apakšpunktā minētās projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas īstenotā projektā kopā nepārsniedz 15 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

27. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, nepārsniedzot 15 procentus no šo noteikumu 20.1.1. un 20.1.2. apakšpunktā minētajām izmaksām, un tām piemēro vienotās likmes metodi, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo izmaksu izlietojumu.

28. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc 2015. gada 1. janvāra.

IV. Pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumi

29. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem, datus par elektroniskā pakalpojuma izmantošanas pieaugumu, ja projekta ietvaros tiek izveidots vai pilnveidots elektroniskais pakalpojums, kā arī datus par pakalpojumu skaitu, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupu (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem) vajadzībām.

30. Finansējuma saņēmējs izsludina pirmo iepirkuma procedūru par šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādi divu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minēto dokumentāciju izstrādā pats, tas dokumentācijas izstrādi uzsāk divu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs izsludina pirmo iepirkuma procedūru par informācijas sistēmas izstrādi gada laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Ja šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minēto dokumentāciju un informācijas sistēmu izstrādā viena līguma ietvaros, finansējuma saņēmējs pirmo šādu iepirkuma procedūru izsludina divu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

31. Sadarbības partneris nodrošina to projekta darbību īstenošanu, kas attiecas uz tā atbildības jomu. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības apliecinājumā un sadarbības līgumā.

32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu un rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.

33. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotā centralizētā informācijas sistēmu platforma vai izveidotā vai attīstītā informācijas sistēma, vai izveidotais vai pilnveidotais elektroniskais pakalpojums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.

34. Informācijas sistēmas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no informācijas sistēmas izstrādes līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu un finansējuma saņēmējs ir pārliecinājies, ka izstrādātā informācijas sistēma vai elektroniskais pakalpojums atbilst iepirkuma līgumā ietvertajiem uzdevumiem.

35. Ja šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētā dokumentācija tiek izstrādāta ārpakalpojuma līguma ietvaros, dokumentācijas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no dokumentācijas izstrādes un autoruzraudzības līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu. Ja šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās dokumentācijas un informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana tiek veikta viena līguma ietvaros, piegādātājs saņem noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no iepriekš minētā līguma apjoma, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu.

36. Ja projekta ietvaros izveidojamā vai attīstāmā informācijas sistēma satur pašvaldībām nepieciešamu informāciju, finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris nodrošina attiecīgās pašvaldību koplietošanas informācijas sistēmas pielāgošanu šīs informācijas izmantošanai pašvaldībās, ja nepieciešams, veicot ieguldījumus pašvaldību īpašumā esošajās informācijas sistēmās.

37. Ja projekta ietvaros tiek izveidota vai attīstīta informācijas sistēma, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek paredzētas aktivitātes finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) sistēmas pieslēgšanai Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas videi, ja šāda pieslēguma vēl nav, lai nodrošinātu aizsargātu un garantētu elektronisko dokumentu apriti, kā arī priekšnosacījumus oficiālās elektroniskās adreses risinājuma ieviešanai. Ja sadarbības partneris ir pašvaldība, projekta ietvaros nodrošina vismaz to lietvedības sistēmu pieslēgšanu, ko lieto vairākas pašvaldības.

38. Ja projekta ietvaros tiek pilnveidots publiskais pakalpojums, t. sk. izveidots vai pilnveidots elektroniskais pakalpojums, finansējuma saņēmējs nodrošina attiecīgā pakalpojuma apraksta ievietošanu vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv.

39. Ja projekta ietvaros izveidotais vai pilnveidotais elektroniskais pakalpojums ir vērsts uz fizisku personu vai privāto tiesību juridisku personu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pakalpojuma izpildes statuss un pakalpojuma rezultāts vai paziņojums par pakalpojuma pieejamību tiek piegādāts iedzīvotāja darbavietā vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv (oficiālajā elektroniskajā adresē no brīža, kad tā ir pieejama).

40. Nozares ministrija kā finansējuma saņēmējs vai kā sadarbības partneris, vai kā tiešās pārvaldes iestāde, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, nodrošina, lai tad, kad ir pabeigta projekta īstenošana, būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.

41. Preču un pakalpojumu sniegšanas garantiju iekļauj līguma priekšmeta cenā un atsevišķi neizdala kā izmaksu pozīciju. Minēto garantiju paredz, lai novērstu līguma priekšmeta neatbilstības, kas radušās ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja vainas dēļ, un garantijas termiņš ir ne ilgāks kā trīs gadi.

42. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izstrādātā programmatūra ir pieejama visām valsts pārvaldes iestādēm ar tiesībām to brīvi kopēt, izmantot, mainīt un uzlabot valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām. Pamatotus izņēmumus brīvas kopēšanas, izmantošanas un izmaiņu tiesību prasībās finansējuma saņēmējs saskaņo ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju.

43. Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros izveidotai vai attīstītai informācijas sistēmai (t. sk. centralizētai informācijas sistēmu platformai) nodrošina datu rezerves kopēšanu un avārijas darbības atjaunošanu, izmantojot Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus, atbilstoši tam, kā tas ir noteikts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajā projekta aprakstā, kas apstiprināts Ministru kabinetā.

44. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka informācija par projekta ietvaros izstrādātām vai attīstāmām informācijas sistēmām un tajos apstrādātiem informācijas resursiem gan sistēmu projektēšanas, gan ieviešanas posmos tiek pilnīgi un savlaicīgi reģistrēta valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistrā no brīža, kad tas ir pieejams. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija izstrādā pagaidu kārtību (pirms valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra ieviešanas) informācijas sistēmu projektējumu saskaņošanai un informācijas resursu, datu struktūru, pakalpju un sistēmu reģistrēšanai. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija informē finansējuma saņēmēju par kārtību, kādā reģistrē informāciju par projekta ietvaros izstrādātām vai attīstāmām informācijas sistēmām un tajos apstrādātiem informācijas resursiem, un reģistrēšanas termiņiem.

45. Pēc programmas vadošā projekta apstiprināšanas atbilstoši attiecīgajai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras versijai programmas vadošā projekta finansējuma saņēmējs izveido programmas konsultatīvo padomi programmas projektu savstarpējās horizontālās koordinācijas nodrošināšanai. Programmas konsultatīvā padome identificē programmas projektu savstarpējas atkarības, vienojas par programmas projektu īstenotāju rīcību, lai pielāgotu projektu īstenošanas plānus un organizētu projektu norisi atbilstoši šīm atkarībām, identificē un vada projektu savstarpējās atkarības riskus. Ja tiek konstatēta sistemātiska risku iestāšanās, programmas konsultatīvā padome informē valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju. Programmas konsultatīvās padomes sastāvā ir programmas koordinators, attiecīgās programmas projektu vadītāji un pārstāvji, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji un, ja nepieciešams, citi eksperti.

46. Pēc projekta apstiprināšanas finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības padomi, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā ir finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas.

47. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija sniedz konsultācijas un veic projekta izpildes uzraudzību atbilstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, kas apstiprināts Ministru kabinetā, ievērojot Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras, Eiropas sadarbspējas ietvara principus un prasības, kā arī iepriekš saskaņotajos projektējumos ietvertās arhitektūras prasības. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija var ierosināt sadarbības iestādei izskatīt nepieciešamību atkāpties no līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja tiek konstatētas nesaskaņotas atkāpes no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautā projekta apraksta vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi, iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu, kā rezultātā tiek apdraudēta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras ieviešana vai darbība.

48. Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principu ievērošanas uzraudzības nodrošināšanai valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijai ir tiesības piedalīties projektu un projektu programmu vadības, koordinācijas un uzraudzības struktūru darbā, t. sk. iepazīties ar projekta ietvaros izmantoto vai izstrādāto dokumentāciju.

49. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

49.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, t. sk. projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajam laika grafikam, projekta īstenošanā pieļautas nesaskaņotas atkāpes no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautā projekta apraksta vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi, iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

49.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

50. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu.

51. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nepārsniedzot 50 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma (ja attiecināms) kopsummas. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, kura īsteno projektu tai deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!