• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.08.2015., Nr. 149 https://www.vestnesis.lv/op/2015/149.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.429

Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanas kārtība valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam

Vēl šajā numurā

03.08.2015., Nr. 149

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 395

Pieņemts: 14.07.2015.

OP numurs: 2015/149.2

2015/149.2
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 6 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 395

Rīgā 2015. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 34 35. §)

Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
30.2 panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu (turpmāk – komersants) kvalifikācijas kritērijus un kārtību, kādā komersants var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību tā izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam vai atteikties no minētajām tiesībām.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. komersanta pievienotā bruto vērtība – summa pēc ražošanas faktoru izmaksām, no kuras ir atskaitīti netiešie nodokļi un kurai pieskaitītas saņemtās subsīdijas;

2.2. elektroenerģijas izmaksu īpatsvars pievienotajā bruto vērtībā (elektroenerģijas izmaksu intensitāte) – elektroenerģijas izmaksu konkrēta daļa pievienotajā bruto vērtībā, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā elektroenerģijas lietotājiem attiecīgajā gadā noteikto obligātā iepirkuma komponenti;

2.3. obligātā iepirkuma komponentes samazinājums – obligātā iepirkuma komponentes daļa (euro), kas ir  85 % no obligātā iepirkuma komponentes, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un kuru energoietilpīgam komersantam, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, ir tiesības saņemt no publiskā tirgotāja.

3. Piešķirtais obligātā iepirkuma komponentes samazinājums attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.

4. Atbalsts netiek sniegts komersantam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

5. Komersanti, kas veic saimniecisko darbību kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm, var iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu vienam kalendāra gadam, ja tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

5.1. to elektroenerģijas izmaksu intensitāte iepriekšējā kalendāra gadā ir 20 % vai augstāka;

5.2. kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendāra gadā bija lielāks par 10 gigavatstundām (GWh);

5.3. komersants ir ieviesis energopārvaldības sistēmu, kas atbilst standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)".

II. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķins

6. Šo noteikumu 5. punktā minētajam komersantam obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par iepriekšējā kalendāra gadā katrā pieslēguma vietā patērēto elektroenerģijas apjomu, kas pārsniedz 10 gigavatstundas (GWh).

7. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājums komersantam, kas atbilst šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem, tiek piemērots par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju, ņemot vērā iepriekšējā kalendāra gada elektroenerģijas patēriņa datus, kurus apstiprinājis pārvades vai sadales sistēmas operators.

III. Atbilstības noteikšana

8. Ekonomikas ministrija, izvērtējot komersanta atbilstību šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un nosakot skaitliskās vērtības, izmanto:

8.1. elektroenerģijas tirdzniecības līgumus un elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējo kalendāra gadu;

8.2. informāciju par pēdējos trijos kalendāra gados patērēto elektroenerģijas apjomu vai komersantam, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms šo noteikumu 12. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas, – par patērēto elektroenerģijas apjomu pirmajā kalendāra gadā, tai skaitā par saņemto elektroenerģiju no tirgotājiem, paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī elektroenerģijas tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu;

8.3. gada pārskatus, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts;

8.4. komersanta sagatavotu papildu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu, tai skaitā saņemto elektroenerģiju no tirgotājiem, paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu. Elektroenerģijas izmaksu aprēķinu, pieņemot, ka komersants nav saņēmis obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu;

8.5. visas pievienotās bruto vērtības komponentes (sastāvdaļas) un pievienotās bruto vērtības aprēķinu;

8.6. Centrālās statistikas pārvaldes izziņu par komersantam piešķirto Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodu Centrālās statistikas pārvaldes reģistros;

8.7. sertifikātu, kas apstiprina komersanta atbilstību standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)".

9. Par komersanta darbības sākumu tiek uzskatīts brīdis, kad ir sākts elektroenerģijas patēriņš, pērkot elektroenerģiju tirgū ražošanas procesa vajadzībām.

10. Uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu nevar pretendēt, ja:

10.1. komersantam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, ir piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

10.2. komersantam uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tā parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

10.3. komersantam, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

10.4. komersants neatbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai un pēdējos divus gadus tā parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī komersanta procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma peļņas pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

10.5. komersantam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu), tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro;

10.6. komersants iepriekš sniedzis nepatiesu informāciju, pretendējot uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanu;

10.7. komersants vai tā interesēs darbojusies fiziska persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

10.8. komersants iepriekš nav ievērojis atbalsta nosacījumus, kas komersantam jāievēro, saņemot obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu;

10.9. komersants saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem.

IV. Iesnieguma sagatavošana un iesniegšana

11. Komersants, kas vēlas iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu, iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētajiem nosacījumiem (turpmāk – iesniegums).

12. Iesniegumu sagatavo uz iesnieguma veidlapas (2. pielikums) un pievieno šo noteikumu 16. punktā minētos dokumentus.

13. Ja iesniegumu sagatavo papīra formā, iesniedz divus eksemplārus. Katrs iesnieguma un tā pielikumu eksemplārs ir caurauklots, saglabājot vienotu lappušu numerāciju, pēdējās lapas otrā pusē diegu gali ir pielīmēti, uz uzlīmes ir norāde par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību un komersanta pilnvarotās personas paraksts.

14. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tas atbilst šādām prasībām:

14.1. iesniegums ir izstrādāts DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF  datņu formātā;

14.2. iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar elektronisko parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti katrs atsevišķi ar komersanta drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa.

15. Ja komersants iesniegumu iesniedz personīgi, par iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms Ekonomikas ministrijas apstiprinājumā (zīmogā) norādītais saņemšanas datums un laiks. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, par iesnieguma iesniegšanas datumu un laiku tiek uzskatīta iesnieguma saņemšana Ekonomikas ministrijas oficiālajā e-pasta adresē.

16. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

16.1. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu no kalendāra gada sākuma līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim. Pārskats iesnieguma iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem;

16.2. elektroenerģijas tirdzniecības līgumu(-us) par iepriekšējo kalendāra gadu;

16.3. elektroenerģijas rēķinu(-us) par iepriekšējo kalendāra gadu un dokumentu (-us), kas apliecina to pilnīgu samaksu;

16.4. informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu iepriekšējā kalendāra gadā katrā pieslēguma vietā;

16.5. gada pārskatus par pēdējiem trim kalendāra gadiem, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu. Ja līdz iesnieguma iesniegšanas dienai komersants Uzņēmumu reģistrā reģistrēts mazāk nekā gadu, pievieno gada pārskatu par pirmo pilno kalendāra gadu, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu;

16.6. pievienotās bruto vērtības aprēķinu, elektroenerģijas izmaksu īpatsvara aprēķinu pievienotajā bruto vērtībā un obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu 6. punktā un šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem un zvērināta revidenta rakstisku ziņojumu par aprēķinu pareizības pārbaudē konstatētajiem faktiem. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic šādu pārbaudi un sniedz pārbaudes ziņojumu, ievērojot zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības;

16.7. sertifikātu atbilstoši standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)".

17. Komersants, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms iesnieguma iesniegšanas dienas, iesniedz gada pārskatu par pirmo gadu. Trešajā darbības gadā komersants iesniedz pirmā un otrā darbības gada pārskatus. Katram minētajam gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts.

18. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam, pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi" sagatavoto un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto veidlapu apliecinātas kopijas.

V. Kritēriji obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanai

19. Ekonomikas ministrija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Ekonomikas ministrija ir tiesīga pārbaudīt komersanta identitāti un iesniegumam pievienoto dokumentu autentiskumu.

20. Ja iesniegums nesatur pilnīgu informāciju vai neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā norādītajam veidlapas paraugam, vai nav noformēts atbilstoši šo noteikumu 13. un 14. punktā minētajām prasībām, vai iesniegumam nav pievienoti visi šo noteikumu 16. punktā minētie dokumenti, vai pārbaudē kāds no iesniegumam pievienotajiem dokumentiem atzīstams par spēkā neesošu vai nepilnīgu, Ekonomikas ministrija lūdz komersantu 10 darbdienu laikā iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus. Ja minētajā termiņā nepieciešamā informācija vai dokumenti netiek saņemti, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu. Noraidījums neliedz komersantam atkārtoti pretendēt uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

21. Ja komersants atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju tādu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam, kas sedz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Minēto lēmumu Ekonomikas ministrija komersantam izsniedz divos eksemplāros.

22. Papildus Administratīvā procesa likumā iekļautajām prasībām šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norāda:

22.1. obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjomu (euro bez pievienotās vērtības nodokļa);

22.2. informāciju, ka komersants atbilst maza vai vidēja komersanta kategorijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai liela komersanta kategorijai, ja tas neatbilst iepriekš minētajai definīcijai;

22.3. komersanta atrašanās vietas reģionu (teritoriālais sadalījums statistikas pārskatiem) NUTS II sistēmas līmenī un galveno ekonomikas nozari (NACE grupu līmenī), kurā darbojas komersants;

22.4. lēmuma spēkā esības termiņu – trīs kalendāra mēneši.

23. Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu nepiešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju šādos gadījumos:

23.1. komersants neatbilst šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām;

23.2. komersants atbilst šo noteikumu 10. punktā minētajiem kritērijiem;

23.3. iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos sniegtie dati ir neprecīzi vai nav pienācīgi pamatoti ar ekonomiskiem aprēķiniem, un komersants pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu nav iesniedzis precizētu informāciju.

24. Ja komersants vēlas atteikties no tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu, tas iesniedz Ekonomikas ministrijai attiecīgu iesniegumu. Ekonomikas ministrija par minēto iesniegumu nekavējoties informē publisko tirgotāju un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu atcelt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

VI. Kārtība, kādā īsteno tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam

25. Tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu īsteno, ņemot vērā šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu.

26. Komersants iesniedz publiskajam tirgotājam šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu un izraksta rēķinu par obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā gadā komersantam piemēroto obligātā iepirkuma komponenti. Rēķina summa atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai.

27. Ja komersanta rēķinā iekļautais obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjoms (euro bez pievienotās vērtības nodokļa) atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai, publiskais tirgotājs apmaksā komersanta izrakstīto rēķinu kalendāra mēneša laikā no rēķina saņemšanas dienas.

28. Publiskais tirgotājs saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu veikto maksājumu iekļauj obligātā iepirkuma komponentē. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot obligātā iepirkuma komponentes, ņem vērā izmaksas, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu.

29. Ekonomikas ministrija reģistrē un uzskaita lēmumus, kas izdoti atbilstoši šo noteikumu 21. punktam, nodrošina izdoto lēmumu glabāšanu arhīvā vismaz 10 gadu un publicē tos savā tīmekļvietnē triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

VII. Noslēguma jautājumi

30. Komersants var pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam  izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam (par atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem) par izmaksām, kas komersantam rodas laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz  2020. gada 31. decembrim.

31. Šo noteikumu 16.5. apakšpunktā minētā prasība tiek piemērota, sākot ar 2015. gada pārskatiem.

32. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum.

33. Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisijas pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

 


1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395

Nozares, kurās darbojošies komersanti var kandidēt tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu

NACE kods Apraksts 1. grupa 2. grupa
510 Akmeņogļu ieguve ×  
610 Jēlnaftas ieguve   ×
620 Dabasgāzes ieguve   ×
710 Dzelzsrūdu ieguve   ×
729 Citu krāsaino metālu rūdu ieguve ×  
811 Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve ×  
812 Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve   ×
891 Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve ×  
893 Sāls ieguve ×  
899 Citur neklasificēta pārējā ieguves rūpniecība ×  
1011 Gaļas pārstrāde un konservēšana   ×
1012 Mājputnu gaļas pārstrāde un konservēšana   ×
1013 Gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana   ×
1020 Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana   ×
1031 Kartupeļu pārstrāde   ×
1032 Augļu un dārzeņu sulas ražošana ×  
1039 Cita veida augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana ×  
1041 Eļļu un tauku ražošana ×  
1042 Margarīna un līdzīgu pārtikas tauku ražošana   ×
1051 Piena pārstrāde un siera ražošana   ×
1061 Graudu malšanas produktu ražošana   ×
1062 Cietes un cietes produktu ražošana ×  
1072 Sausiņu un cepumu ražošana; ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošana   ×
1073 Makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošana   ×
1081 Cukura ražošana   ×
1082 Kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana   ×
1083 Tējas un kafijas pārstrāde   ×
1084 Garšvielu un piedevu ražošana   ×
1085 Gatavu ēdienu ražošana   ×
1086 Homogenizēto un diētisko pārtikas produktu ražošana   ×
1089 Pārējo citur neklasificētu pārtikas produktu ražošana   ×
1091 Lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana   ×
1092 Mājdzīvnieku barības ražošana   ×
1101 Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana   ×
1102 Vīnu ražošana no vīnogām   ×
1103 Sidra un citu augļu vīnu ražošana   ×
1104 Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām ×  
1105 Alus ražošana   ×
1106 Iesala ražošana ×  
1107 Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana   ×
1200 Tabakas izstrādājumu ražošana   ×
1310 Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana ×  
1320 Tekstilmateriālu aušana ×  
1391 Adīto un tamborēto audumu ražošana   ×
1392 Gatavo tekstilizstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu   ×
1393 Paklāju un grīdsegu ražošana   ×
1394 Tauvu, virvju, auklu un tīklu ražošana ×  
1395 Neaustu drānu un to izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu ×  
1396 Tehniski un rūpnieciski izmantojamu tekstilmateriālu ražošana   ×
1399 Citur neklasificētu tekstilizstrādājumu ražošana   ×
1411 Ādas apģērbu ražošana ×  
1412 Darba apģērbu ražošana   ×
1413 Pārējo virsdrēbju ražošana   ×
1414 Apakšveļas ražošana   ×
1419 Cita veida apģērbu un apģērbu piederumu ražošana   ×
1420 Kažokādu izstrādājumu ražošana   ×
1431 Trikotāžas zeķu ražošana   ×
1439 Pārējo trikotāžas izstrādājumu ražošana   ×
1511 Ādu miecēšana un apstrāde; kažokādu apstrāde un krāsošana   ×
1512 Ceļojuma piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu piederumu ražošana   ×
1520 Apavu ražošana   ×
1610 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana ×  
1621 Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana ×  
1622 Parketa paneļu ražošana   ×
1623 Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana   ×
1624 Koka taras ražošana   ×
1629 Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana   ×
1711 Celulozes (papīrmasas) ražošana ×  
1712 Papīra un kartona ražošana ×  
1721 Gofrētā papīra un kartona ražošana; papīra un kartona taras ražošana   ×
1722 Sadzīves, higiēnisko priekšmetu un tualetes piederumu ražošana ×  
1723 Rakstāmpapīra ražošana   ×
1724 Tapešu ražošana   ×
1729 Cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana   ×
1813 Salikšana un iespiedformu izgatavošana   ×
1910 Koksēšanas produktu ražošana   ×
1920 Naftas pārstrādes produktu ražošana ×  
2011 Rūpniecisko gāzu ražošana ×  
2012 Krāsvielu un pigmentu ražošana ×  
2013 Pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu ražošana ×  
2014 Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana ×  
2015 Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana ×  
2016 Plastmasu ražošana pirmapstrādes formās ×  
2017 Sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās ×  
2020 Pesticīdu un citu agroķīmisko preparātu ražošana   ×
2030 Krāsu, laku un līdzīgu pārklājumu, tipogrāfijas krāsu un mastikas ražošana   ×
2041 Ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana   ×
2042 Smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana   ×
2051 Sprāgstvielu ražošana   ×
2052 Līmju ražošana   ×
2053 Ēterisko eļļu ražošana   ×
2059 Citur neklasificētu ķīmisko vielu ražošana   ×
2060 Sintētisko šķiedru ražošana ×  
2110 Farmaceitisko pamatvielu ražošana ×  
2120 Farmaceitisko preparātu ražošana   ×
2211 Gumijas riepu un kameru ražošana; gumijas riepu protektoru atjaunošana   ×
2219 Citu gumijas izstrādājumu ražošana   ×
2221 Plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošana ×  
2222 Plastmasas iepakojuma ražošana ×  
2223 Plastmasas būvelementu ražošana   ×
2229 Citu plastmasas izstrādājumu ražošana   ×
2311 Lokšņu stikla ražošana ×  
2312 Lokšņu stikla formēšana un apstrāde ×  
2313 Dobo stikla izstrādājumu ražošana ×  
2314 Stikla šķiedras ražošana ×  
2319 Citu stikla izstrādājumu ražošana, ieskaitot tehniskā stikla izstrādājumus ×  
2320 Ugunsizturīgo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana ×  
2331 Keramikas flīžu un plākšņu ražošana ×  
2332 Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana ×  
2341 Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana   ×
2342 Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana ×  
2343 Keramikas izolatoru un izolācijas armatūras ražošana ×  
2344 Citu tehnisko keramikas izstrādājumu ražošana   ×
2349 Cita veida keramikas izstrādājumu ražošana ×  
2351 Cementa ražošana ×  
2352 Kaļķa un ģipša ražošana ×  
2362 Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana   ×
2365 Šķiedru cementa izstrādājumu ražošana   ×
2369 Citu betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošana   ×
2370 Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšana, apdare un apstrāde   ×
2391 Abrazīvo izstrādājumu ražošana   ×
2399 Citur neklasificētu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana ×  
2410 Čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana ×  
2420 Tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošana ×  
2431 Aukstā vilkšana ×  
2432 Šauru slokšņu aukstā velmēšana ×  
2433 Aukstā formēšana vai locīšana   ×
2434 Stiepļu vilkšana ×  
2441 Cēlmetālu ražošana ×  
2442 Alumīnija ražošana ×  
2443 Svina, cinka un alvas ražošana ×  
2444 Vara ražošana ×  
2445 Citu krāsaino metālu ražošana ×  
2446 Kodoldegvielas ražošana ×  
2511 Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana   ×
2512 Metāla durvju un logu ražošana   ×
2521 Centrālapkures radiatoru un katlu ražošana   ×
2529 Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana   ×
2530 Tvaika ģeneratoru ražošana, izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus   ×
2540 Ieroču un munīcijas ražošana   ×
2571 Galda piederumu ražošana   ×
2572 Slēdzeņu un eņģu ražošana   ×
2573 Darbarīku ražošana   ×
2591 Cilindrisku metāla trauku un konteineru ražošana   ×
2592 Vieglā metāla iepakojuma ražošana   ×
2593 Stiepļu izstrādājumu, ķēžu un atsperu ražošana   ×
2594 Spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošana   ×
2599 Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana   ×
2611 Elektronisko komponentu ražošana ×  
2612 Elektronisko plašu ražošana   ×
2620 Datoru un perifēro iekārtu ražošana   ×
2630 Sakaru iekārtu ražošana   ×
2640 Sadzīves elektronisko iekārtu ražošana   ×
2651 Mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana   ×
2652 Pulksteņu ražošana   ×
2660 Apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošana   ×
2670 Optisko instrumentu un fotoaparatūras ražošana   ×
2680 Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana ×  
2680 Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana   ×
2711 Elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana   ×
2712 Elektrosadales un kontroles iekārtu ražošana   ×
2720 Galvanisko elementu ražošana ×  
2731 Optisko šķiedru kabeļu ražošana   ×
2732 Citu elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošana   ×
2733 Elektroinstalāciju savienotājelementu ražošana   ×
2740 Apgaismes ierīču ražošana   ×
2751 Elektriskās sadzīves aparatūras ražošana   ×
2752 Neelektrisko sadzīves iekārtu ražošana   ×
2790 Citu elektroiekārtu ražošana   ×
2811 Dzinēju un turbīnu ražošana, izņemot lidaparātu, automobiļu un divriteņu transportlīdzekļu dzinējus   ×
2812 Hidraulisko iekārtu ražošana   ×
2813 Sūkņu un kompresoru ražošana   ×
2814 Krānu un ventiļu ražošana   ×
2815 Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana   ×
2821 Kurtuvju, krāšņu un degļu ražošana   ×
2822 Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana   ×
2823 Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas)   ×
2824 Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana   ×
2825 Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana   ×
2829 Citur neklasificētu universālu iekārtu ražošana   ×
2830 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana   ×
2841 Metālapstrādes darbgaldu ražošana   ×
2849 Cita veida darbgaldu ražošana   ×
2891 Mašīnu ražošana metalurģijai   ×
2892 Mašīnu ražošana ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei un būvniecībai   ×
2893 Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei   ×
2894 Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai   ×
2895 Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai   ×
2896 Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei   ×
2899 Citu speciālas nozīmes mašīnu ražošana   ×
2910 Automobiļu ražošana   ×
2920 Automobiļu virsbūvju ražošana; piekabju un puspiekabju ražošana   ×
2931 Elektrisko iekārtu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem   ×
2932 Detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem   ×
3011 Kuģu un peldošo iekārtu būve   ×
3012 Atpūtas un sporta laivu būve   ×
3020 Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana   ×
3030 Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana   ×
3040 Militāro kaujas transportlīdzekļu ražošana   ×
3091 Motociklu ražošana   ×
3092 Velosipēdu un invalīdu ratiņu ražošana   ×
3099 Pārējo transportlīdzekļu ražošana   ×
3101 Biroju un veikalu mēbeļu ražošana   ×
3102 Virtuves mēbeļu ražošana   ×
3103 Matraču ražošana   ×
3109 Citu mēbeļu ražošana   ×
3211 Monētu kalšana   ×
3212 Juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošana   ×
3213 Juvelierizstrādājumu imitāciju un līdzīgu izstrādājumu ražošana   ×
3220 Mūzikas instrumentu ražošana   ×
3230 Sporta preču ražošana   ×
3240 Spēļu un rotaļlietu ražošana   ×
3250 Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana   ×
3291 Slotu un suku ražošana   ×
3299 Citur neklasificēta ražošana ×  
3832 Šķirotu materiālu pārstrāde ×  
2451/2452/
2453/2454
Čuguna, tērauda, vieglo metālu un citu krāsaino metālu liešana ×  

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

 


2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395

Iesniegums tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" iesniedzu pieteikumu un tā pielikumus tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

1. daļa – pamatdati

1.1. Iesniedzējs
Nosaukums  
Reģistrācijas numurs  
Juridiskā forma  
Juridiskā adrese Iela, mājas numurs
Pilsēta, novads
Valsts
Pasta indekss
Faktiskā adrese Iela, mājas numurs
Pilsēta, novads
Valsts
Pasta indekss
Tālrunis, fakss  
E-pasta adrese, tīmekļvietne  
1.2. Atbildīgā persona
Vārds, uzvārds  
Amats  
Tālrunis/mobilais tālrunis, fakss  
E-pasta adrese  
1.3. Kontaktpersona*
Vārds, uzvārds  
Amats  
Tālrunis/mobilais tālrunis, fakss  
E-pasta adrese  

Piezīme. * Aizpilda, ja atšķiras no atbildīgās personas.

1.4. Komercsabiedrības kategorija Mazā (sīkā) vai vidējā komercsabiedrība*  
Lielā komercsabiedrība  

Piezīme. * Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. pantu un 108. pantu,  1. pielikumā noteikto definīciju.

1.5. Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.) Kods Nosaukums
   

2. daļa – apraksts

Situācijas apraksts, kāda komersantam rastos, ja atbalsta nebūtu, tas ir, situācija, ko sauc par hipotētisko scenāriju vai alternatīvo scenāriju

Nozare (NACE 2. red.) Kods Nosaukums
   

3. daļa – Iesnieguma apliecinājums

Es,
(iesniedzēja nosaukums)
atbildīgā amatpersona

,

(vārds, uzvārds)

,

(amats)
ar parakstu apliecinu, ka uz iesnieguma iesniegšanas dienu
(dd./mm./gggg.)

3.1. iesniedzējs – komersants – ir reģistrēts Latvijā kā nodokļu maksātājs, ar tiesas lēmumu nav pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas spriedumu netiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam nav uzsākta bankrota procedūra, nav piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība nav izbeigta, vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

3.2. ja iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, komersanta uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudēta vairāk nekā puse no kapitālsabiedrības parakstītā kapitāla. Nav radušies apstākļi, kad, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), ir radies negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

3.3. ja iesniedzējs ir sabiedrība, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām, tās uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

3.4. ja iesniedzējs ir uzņēmums, kas nav mazais vai vidējais uzņēmums atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. pantu un 108. pantu, 1. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tas pēdējos divus gadus atbilst šādiem kritērijiem:

3.4.1. parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība nav pārsniegusi 7,5;

3.4.2. komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc peļņas pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, nav bijusi mazāka par 1,0;

3.5. komersants ir samaksājis visus nodokļus pilnā apmērā un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos;

3.6. komersants vai fiziska persona, kas darbojas tā interesēs, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

3.7. komersants nav saņēmis un neparedz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem;

3.8. visi Ekonomikas ministrijā iesniegtie eksemplāri satur identisku informāciju.

Apliecinu, ka iesniegumam pievienotās dokumentu kopijas atbilst manā rīcībā esošo dokumentu oriģināliem un iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā iesnieguma oriģinālam.

Atbildīgās amatpersonas amats
Vārds, uzvārds
Datums
(dd./mm./gggg.)
Vieta
Paraksts

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

 


3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395

Komersanta atbilstības kritēriji

1. Komersanta pievienoto bruto vērtību, kas nosakāma kopā par saistītiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

BPV = PVR – Nn + S, kur

PVR – pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām (EUR);

Nn – netiešie nodokļi (EUR);

S – jebkādas subsīdijas (EUR);

1.1. Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina, izmantojot vienu no šādām formulām:

1.1.1.  PVR = A + KP + Icsd + KI – Ipp – Nc – Nr, kur

A – apgrozījums (EUR);

KP – kapitalizētā produkcija (EUR);

Icsd – citi saimnieciskās darbības ienākumi (EUR);

KI – krājumu izmaiņas1 (EUR);

Ipp – preču un pakalpojumu2 iepirkumi (EUR);

Nc – citi nodokļi par produktiem, kas saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi (EUR);

Nr – ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi (EUR);

Piezīmes.

1 Ja krājumi samazinās – negatīvs lielums.

2 Preces un pakalpojumi neietver personāla izmaksas.

1.1.2.   PVR=DR+PI, kur

DR – bruto darbības pārpalikums (EUR);

PI – personāla izmaksas (EUR);

1.2. Ieņēmumus un izdevumus, ko komersants grāmatvedībā klasificē kā finanšu ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita;

1.3. Komersanta pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina bruto līmenī.

2. Energoietilpīgajiem komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru pievienotajā bruto vērtībā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

EIIBPV =

Iel

, kur
BPV

Iel – komersanta elektroenerģijas faktiskās izmaksas (EUR);

BPV – komersanta pievienotā bruto vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu (EUR).

3. Ja komersants darbojas vairākās Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" 1. pielikumā norādītajās nozarēs, tad, vērtējot komersanta atbilstību kritērijiem, ņem vērā attiecīgi komersanta elektroenerģijas patēriņa īpatsvaru tikai ar apstrādes rūpniecību saistītajās nozarēs.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!