Iedzīvotāju aptauju rīkoja Eiropas integrācijas birojs sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru “Latvijas fakti”. Aptauja veikta, izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīves vietās, no 2002. gada 10. līdz 20. jūnijam. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa iekļauti 1006 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.
Valdības pasūtītajā 2002. gada maija sabiedriskās domas aptaujā respondenti tika lūgti atbildēt uz vairākiem jautājumiem par Eiropas Savienību (ES) un Latvijas iespējamo dalību šajā organizācijā.
Sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību
* Kāda ir sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību
Aptaujas jautājums:
— “Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?”
2002.g. maijā salīdzinājumā ar februāri sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību mainījusies pozitīvā virzienā. Gandrīz katrs otrais (48,9%) aptaujas dalībnieks Eiropas Savienību kopumā novērtēja “drīzāk pozitīvi” vai “pozitīvi”. Visumā negatīvu attieksmi pret Eiropas Savienību kā organizāciju pauda 41,8% aptaujas dalībnieku. 2002.gada februārī kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību bija 41,4% respondentu, kritiska — 46,9% aptaujāto valsts iedzīvotāju.
Maijā salīdzinājumā ar februāra sabiedriskās domas aptauju samazinājies to respondentu skaits, kuru attieksme pret Eiropas Savienību ir izteikti negatīva (no 21,8% līdz 17,9%), savukārt nemainīgi pozitīvu viedokli paudušo aptaujas dalībnieku skaits palicis iepriekšējā līmenī (maijā — 17,4%, februārī — 17,6%).
Visumā 2002.gada maijā sabiedrības priekšstats par Eiropas Savienību ir līdzīgs tam, kāds tas bija 2001.gadā.
Aptaujas rezultātu analīze atklāj, ka vispārējais iespaids par Eiropas Savienību salīdzinājumā ar februārī iegūtajiem rezultātiem ir uzlabojies gandrīz visās sociāli demogrāfiskajās grupās. Rezultātu tendences abās sabiedriskās domas aptaujās ir gandrīz identiskas:
— gados jaunāko (vecumā līdz 39 gadiem) respondentu attieksme pret Eiropas Savienību ir ievērojami pozitīvāka nekā gados vecākajiem aptaujas dalībniekiem. Jauniešu grupā (18 — 24 gadi) pozitīvu attieksmi paudušo respondentu skaits (60,9%) bija gandrīz divkārt lielāks nekā to aptaujas dalībnieku skaits (33%), kas savu attieksmi pret ES raksturoja kā negatīvu vai drīzāk negatīvu;
— respondentu vidū ar vidēji augstu vai augstu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī dominēja pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Finansiāli mazāk nodrošināto aptaujas dalībnieku auditorijā biežāk nekā citās grupās tika pausta kritiska attieksme;
— aptaujāto latviešu un cittautiešu vidū nav vērojamas izteiktas viedokļu atšķirības. Nedaudz biežāk pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību pausta latviešu auditorijā. Atšķirīgi ir iegūtie rezultāti LR pilsoņu un nepilsoņu auditorijās. Vairākumam LR pilsoņu par ES ir izveidojies visumā pozitīvs priekšstats, bet nepilsoņu vidū salīdzinoši biežāk tika pausta kritiska attieksme. Tas ļauj secināt, ka cittautiešu LR pilsoņu vidū attieksme pret ES ir pozitīvāka nekā cittautiešu vidū bez LR pilsonības;
— jo augstāks ir respondenta izglītības līmenis, jo lielāks ir to aptaujas dalībnieku skaits, kuru attieksme pret Eiropas Savienību ir pozitīva vai drīzāk pozitīva;
— vīrieši Eiropas Savienību pozitīvi vērtējuši salīdzinoši biežāk nekā aptaujātās sievietes;
— vienīgais Latvijas reģions, kur Eiropas Savienība tika vērtēta kritiski, ir Latgale. Pārējo Latvijas reģionu iedzīvotāji savu attieksmi pret Eiropas Savienību vairākumā gadījumu raksturoja kā pozitīvu vai drīzāk pozitīvu;
— pilsētu iedzīvotāji Eiropas Savienību vērtē pozitīvāk nekā laukos dzīvojošie.
* Kā iedzīvotāji balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā
Aptaujas jautājums:
— “Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?”
Pētījuma rezultāti veido šādu ainu:
Kā redzams diagrammā, par iestāšanos Eiropas Savienībā 2002.gada maijā balsotu 41,5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, savukārt pret Latvijas dalību šajā organizācijā balsotu 38,4% respondentu. 20,1% aptaujas dalībnieku nav vēl izšķīrušies, vai atbalstīt Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai ne.
Salīdzinājumā ar februāra sabiedriskās domas aptauju rezultātu aina ir būtiski mainījusies. Februāra aptaujā eiroskeptiķu skaits (43%) bija lielāks nekā eirooptimistu skaits (36,3%).
Būtiski ir atzīmēt, ka 2001.gadā atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā sabiedrībā bija ievērojami izteiktāks, nekā tas ir vērojams pašlaik.
Aptaujas rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādiem sociāli demogrāfiskajiem kritērijiem, atklāj šādas tendences:
— jo finansiāli nodrošinātāki ir aptaujas dalībnieki, jo lielāks ir to respondentu skaits, kas referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdzīgi kā 2002.gada februārī, arī maijā respondenti ar vidēju vai zemu ienākumu līmeni galvenokārt balsotu pret Latvijas dalību ES;
— tradicionāli gados jaunāko (vecumā līdz 39 gadiem) respondentu vidū eirooptimistu skaits ir lielāks nekā gados vecāko respondentu vidū. Jāatzīmē, ka arī aptaujas dalībnieki vecumā no 55 līdz 64 gadiem galvenokārt pauduši atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības pretinieku skaits dominē iedzīvotāju vidū vecumā no 40 līdz 54 gadiem, kā arī gados vecāko (virs 64 gadiem) iedzīvotāju vidū;
— latviešu un cittautiešu auditorijās iegūtie rezultāti būtiski neatšķiras. Abās grupās vērojams nedaudz lielāks to respondentu skaits, kas referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā;
— LR pilsoņu vidū galvenokārt pausts atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, savukārt nepilsoņu vidū biežāk pausts pretējs viedoklis;
— jo augstāks ir respondentu iegūtais izglītības līmenis, jo lielāks ir to aptaujas dalībnieku skaits, kas referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Iedzīvotāju vidū ar zemāku izglītības līmeni vērojams ievērojami lielāks to respondentu skaits, kuriem nav vēl izveidojies noteikts viedoklis šajā jautājumā;
— interesanti, ka vīriešu vidū pārliecinoši biežāk tika pausts atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, savukārt aptaujātās sievietes, gluži pretēji, biežāk atbildēja, ka referendumā balsotu pret Latvijas iestāšanos ES;
— vienīgais Latvijas reģions, kur aptaujātie iedzīvotāji biežāk atbildēja, ka referendumā balsotu pret Latvijas dalību ES, ir Latgale. Pārējos Latvijas novados ES atbalstītāju loks ir lielāks nekā pretinieku skaits;
— pilsētu iedzīvotāji referendumā galvenokārt balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, savukārt laukos dzīvojošo aptaujas dalībnieku vidū lielāks ir ES pretinieku skaits.
* Iedzīvotāju iespējamā aktivitāte referendumā par Latviju Eiropas Savienībā
Aptaujas jautājums:
— “Vai Jūs piedalīsities referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?”
Vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (vairāk nekā divas trešdaļas) atbildēja, ka drīzāk vai noteikti piedalīsies referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Noteiktu pārliecību par piedalīšanos referendumā pauda 41,9% aptaujas dalībnieku.
Tikai 16,7% respondentu atbildēja, ka drīzāk vai noteikti nepiedalīsies referendumā par Latvijas iestāšanos ES. Vēl 12,5% aptaujas dalībnieku nespēja sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.
Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti liecina, ka to respondentu skaits, kas grasās nepiedalīties referendumā par Latvijas iestāšanos ES, lielākais ir:
— gados vecāko iedzīvotāju vidū;
— cittautiešu vidū;
— to iedzīvotāju vidū, kuri nav LR pilsoņi;
— iedzīvotāju vidū ar zemāku izglītības līmeni;
— Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāju vidū.
* Latvijas un ES sarunu rezultāta par lauksaimniecības jautājumiem nozīme, balsojot referendumā
Aptaujas jautājums:
— “Vai Latvijas un Eiropas Savienības sarunu rezultāts par lauksaimniecības jautājumiem būs galvenais arguments, Jums izdarot izvēli referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?”
Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju viedokļi dalījās — 43% respondentu noliedza, ka Latvijas un Eiropas Savienības sarunu rezultāts par lauksaimniecības jautājumiem varētu būt galvenais arguments, izdarot izvēli referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, savukārt 37,3% aptaujas dalībnieku atbildēja apstiprinoši. 19,7% respondentu nespēja sniegt noteiktu atbildi šajā jautājumā.
To respondentu īpatsvars, kuriem Latvijas un Eiropas Savienības sarunu rezultāts par lauksaimniecības jautājumiem būs galvenais arguments, balsojot par Latvijas iestāšanos ES, lielākais (virs 40%) ir:
— iedzīvotāju vidū vecumā no 25 līdz 39 gadiem, kā arī vecumā no 55 līdz 64 gadiem;
— finansiāli nodrošinātāko iedzīvotāju vidū;
— iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību;
— Zemgales un Vidzemes iedzīvotāju vidū;
— laukos dzīvojošo iedzīvotāju vidū.
* Informētība un interese par ES reģionālo attīstību un finansu palīdzību
Aptaujas jautājums:
— “Lai veicinātu attīstību, Eiropas Savienībā ekonomiski vājākie reģioni saņem no speciāli izveidotiem fondiem (Eiropas Sociālais fonds; Eiropas Reģionālās attīstības fonds; Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantijas fonds; Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments) finansiālu atbalstu. Lūdzu, raksturojiet, cik informēts Jūs par to esat!”
Pētījuma rezultāti atklāj, ka sabiedrības informētība par reģionālās attīstības un ekonomiski vājāko reģionu finansiālā atbalsta jautājumiem Eiropas Savienībā ir zema. Divas trešdaļas (66,9%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka ir drīzāk slikti vai pat ļoti slikti informēti par minētajiem jautājumiem.
Gandrīz katrs ceturtais (23,9%) aptaujas dalībnieks savu informētību par ES reģionālās attīstības politiku novērtēja kā drīzāk labu. Tikai 2,6% respondentu apgalvoja, ka ir ļoti labi informēti par šiem jautājumiem.
Salīdzinoši labāk par pārējiem aptaujas dalībniekiem ES reģionālās attīstības politikā orientējas finansiāli nodrošinātākie respondenti.
Vienīgais Latvijas reģions, kur vairāk nekā 30% aptaujāto atbildēja, ka visumā ir labi informēti minētajā jautājumā, ir Latgale.
Respondentu īpatsvars, kas savu informētību par ES reģionālās attīstības politiku novērtēja kā drīzāk labu vai ļoti labu, LR pilsoņu vidū ir gandrīz divkārt lielāks nekā aptaujāto nepilsoņu vidū.
Aptaujas jautājums:
— “Cik lielā mērā Jūs interesē jautājumi par speciāli izveidotajiem fondiem reģionu finansiālam atbalstam?”
Aptaujāto iedzīvotāju vairākums atbildēja, ka viņus kopumā interesē (40,2%) vai pat ļoti interesē (14,1%) jautājumi par speciāli izveidotajiem fondiem reģionu finansiālam atbalstam. 30,7% aptaujas dalībnieku atzina, ka šie jautājumi viņus interesē tikai nedaudz.
Iegūtie rezultāti šajā un iepriekšējā jautājumā ļauj apgalvot, ka sabiedrība pašlaik izjūt informācijas deficītu par ES reģionālās attīstības un finansu atbalsta jautājumiem. Tikai 10,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka viņus vispār neinteresē šie jautājumi.
Interesi par minētajiem jautājumiem salīdzinoši visbiežāk izrādīja finansiāli nodrošinātākie respondenti, latvieši, LR pilsoņi, kā arī Vidzemē un Latgalē dzīvojošie respondenti:
Aptaujas jautājums:
— “Lūdzu, raksturojiet, kur Jūs esat ieguvis informāciju par Eiropas Savienības finansu palīdzību Latvijai (ISPA, PHARE, SAPARD, struktūrfondi)!”
Aptaujas dalībnieku atbildes apkopotas grafikā:
Kā “cits” (grafikā) tika minēts — skolā; arodbiedrībā; žurnālos.
Kā redzams grafikā, dominējošais aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairākums (69,4%) informāciju par Eiropas Savienības finansu palīdzību Latvijai ir ieguvuši no televīzijas pārraidēm. Citi informācijas kanāli tika minēti retāk nekā 50% gadījumu.
Kā nozīmīgi informācijas avoti (minēja vairāk par 25% respondentu) jautājumos, kas skar Eiropas Savienības finansu palīdzību Latvijai, vēl jāatzīmē radio, vietējie un nacionālā līmeņa laikraksti.
Tikai 4,7% aptaujāto iedzīvotāju minētā tēma neinteresē vispār. Par Eiropas Savienības finansu palīdzības Latvijai jautājumiem informāciju nav guvuši 9,5% respondentu.
Visās sociāli demogrāfiskajās grupās nozīmīgākais informācijas kanāls par Eiropas Savienības finansu palīdzību Latvijai ir televīzija.
* ES iespējamās finansu palīdzības nozīme, lai balsotu par Latvijas iestāšanos ES
Aptaujas jautājums:
— “Cilvēku attieksmi balsojumā par Latvijas iespējamo dalību Eiropas Savienībā nosaka daudzi un dažādi faktori. Šobrīd ir zināms, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvija reģionu attīstībai saņemtu finansu palīdzību no ES struktūrfondiem (pirmajos trijos gados tā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro). Vai šis fakts Jums būtu arguments, lai balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?”
Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū šajā jautājumā nebija vienprātības. 42,8% respondentu visumā atzina, ka gaidāmā finansu palīdzība no ES struktūrfondiem varētu būt nozīmīgs arguments, lai balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tomēr tikpat liels (43,6%) bija to aptaujas dalībnieku skaits, kas atbildēja, ka tas nav arguments par labu atbalstam Latvijas dalībai Eiropas Savienībā vai ka tas nav pietiekami nozīmīgs arguments, lai iespējamajā referendumā balsotu “par”.
Faktu, ka Latvija pēc iestāšanās ES varētu saņemt būtisku finansu palīdzību, kā nozīmīgu argumentu par labu atbalstam Latvijas dalībai Eiropas Savienībā visbiežāk novērtēja gados jaunākie respondenti vecumā līdz 39 gadiem, iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem, latvieši, LR pilsoņi, aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību, Latvijas lauku reģionu iedzīvotāji un jo īpaši finansiāli nodrošinātākie respondenti.
