Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2004. gada 17. jūnija Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2004., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90806-valsts-un-pasvaldibu-profesionalo-orkestru-koru-koncertorganizaciju-teatru-un-cirka-makslinieku-izdienas-pensiju-un-baleta-maks...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas informācija

Par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū

Vēl šajā numurā

07.07.2004., Nr. 106

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 17.06.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) baleta mākslinieks (baleta solists, baletdejotājs, dejotājs) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt solodejas, dejas divatā ar partneri, ansamblī vai deju grupā uzvedumos, koncertos;

2) cirka mākslinieks [cirka akrobāts, cirka izrādes vadītājs, klauns, iluzionists (burvju mākslinieks), žonglieris, vingrotājs, dresētājs, ekvilibrists, atlēts, faķīrs] — persona, kuras darba pienākums ir sniegt publisku priekšnesumu cirkā;

3) kora mākslinieks (kora dziedātājs, vokālists) — persona, kuras darba pienākums ir dziedāt ansamblī, korī, atskaņojot mūzikas darbus;

4) leļļu teātra aktieris (aktieris) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas, vadot lelles (trostu lelli, partera lelli, marioneti), dramatiskajos uzvedumos teātrī;

5) orķestra mākslinieks (orķestra mūziķis, instrumentu mūziķis, pūšaminstrumentu mūziķis, sitaminstrumentu mūziķis, stīgu instrumentu mūziķis) — persona, kuras darba pienākums ir spēlēt vienu vai vairākus mūzikas instrumentus orķestrī, atskaņojot mūzikas darbus;

6) solists vokālists (dziedātājs) — persona, kuras darba pienākums ir dziedāt solopartijas vai lomas, dziedāt ansamblī, atskaņojot mūzikas darbus uzvedumos, koncertos;

7) teātra aktieris (aktieris, aktrise travestija) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas dramatiskajos uzvedumos teātrī;

8) valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieks — baleta, cirka, kora vai orķestra mākslinieks, teātra vai leļļu teātra aktieris, solists vokālists.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku (turpmāk — persona) tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas, un noteikt izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

3.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir:

1) baleta māksliniekiem — pēc nostrādātiem 18 gadiem;

2) solistiem vokālistiem un cirka māksliniekiem — pēc nostrādātiem 20 gadiem;

3) orķestru māksliniekiem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

4) koru māksliniekiem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

5) leļļu teātru aktieriem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

6) teātru aktieriem — pēc nostrādātiem 30 gadiem.

(2) Tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras ne mazāk kā 10 gadus strādājušas attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, sasniedzot šādu vecumu:

1) baleta un cirka mākslinieki — 38 gadus;

2) solisti vokālisti — 45 gadus;

3) orķestru mākslinieki — 50 gadus;

4) koru mākslinieki — 50 gadus;

5) leļļu teātru aktieri — 50 gadus;

6) teātru aktieri — 55 gadus.

(3) Tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam un kuras atbrīvotas no darba pēc šā likuma spēkā stāšanās, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētās personas.

(4) Tiesības uz izdienas pensiju ir baleta māksliniekiem, cirka māksliniekiem, koru māksliniekiem, leļļu teātru aktieriem, orķestru māksliniekiem (pūšaminstrumentu mūziķiem), aktrisēm travestijām, solistiem vokālistiem, kuri atbrīvoti no darba laikā no 1999.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim un kuri atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam.

(5) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, izņemot šā likuma 7.panta sestajā daļā noteikto.

4.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita valsts un pašvaldības profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī vai cirkā nostrādāto laiku.

(2) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita arī nostrādāto laiku profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī, cirkā, kas līdz 1990.gada 4.maijam darbojās Latvijas teritorijā.

(3) Personām, kuras strādājušas šā likuma 3.pantā minētajās profesijās, izdienas stāžu aprēķina, summējot katrā no profesijām nostrādāto laiku. Izdienas pensijas aprēķināšanai nepieciešamo nostrādāto gadu skaitu nosaka pēc pēdējās profesijas, kurā nostrādāti ne mazāk kā trīs gadi.

5.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 36 attiecīgajā profesijā nostrādātajiem mēnešiem. Ja pēdējo 36 mēnešu laikā ir bijis darba tiesisko attiecību pārtraukums attiecīgajā profesijā, aprēķinā ietver 36 mēnešus laikposmā pirms un pēc pārtraukuma, summējot tos.

(2) Mēneša vidējo darba samaksu aprēķina, 36 mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar 36. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas.

6.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma personai, kura atbrīvota no darba profesijā, kas dod tiesības uz šādu pensiju, ievērojot šā likuma 3.pantā noteikto.

7.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Izdienas pensiju 55 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajiem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā.

(2) Izdienas pensiju 45 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam vecumam un noteiktajiem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā.

(3) Izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

(4) Izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(6) Izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. Kad izdienas pensijas saņēmējs sasniedz likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecumu, viņam tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

8.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.

(2) Izdienas pensijas apmēru pārskata tādā pašā kārtībā, kādā nosaka indeksāciju valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

9.pants. Izdienas pensijas pieprasīšanas un izmaksas kārtība

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā persona iesniedz Kultūras ministrijai.

(2) Kultūras ministrija izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus izskata 10 dienu laikā no to iesniegšanas dienas un par pieņemto lēmumu paziņo izdienas pensijas pieprasītājam.

(3) Izdienas pensiju piešķir Kultūras ministrija.

(4) Personām, kurām ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc attiecīgās personas izvēles.

(5) Izdienas pensijas izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa pensiju. Pēc vienas pilnvaras pensija šai pilnvarotajai personai izmaksājama ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

(7) Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa.

10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”;

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna stājas darba attiecībās profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī, cirkā tajā profesijā, kura dod tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Kultūras ministrijai par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos.

11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, kuras pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai piedzītu tās pensijas summas, kuras pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta noteikumus. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas summas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda summu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei izmaksai aprēķinātās, bet neizmaksātās izdienas pensijas summas ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

(3) Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, saskaņā ar šo likumu piešķirtās izdienas pensijas izmaksa turpināma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 17.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 7.jūlijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!