Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumi Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2001., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25577-kartiba-kada-tiek-pieskirts-atmaksats-un-dzests-studiju-kredits-un-studejosa-kredits-no-kreditiestades-lidzekliem-ar-valsts-var.

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.223

Grozījums Ministru prezidenta 1999.gada 17.jūnija rīkojumā Nr.255 "Par darba grupu Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas sarunām par brīvās tirdzniecības līgumu"

Vēl šajā numurā

22.06.2001., Nr. 97

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 220

Pieņemts: 29.05.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.220

Rīgā 2001.gada 29.maijā (prot. Nr.25 6.§)

Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 79.panta otro daļu

un 82.panta pirmo daļu, Izglītības likuma 14.panta 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts (turpmāk — kredīti) no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu (turpmāk — valsts galvojums).

2. Šajos noteikumos paredzētā kārtība attiecībā uz studiju kredītu piemērojama studējošajiem, kuri saskaņā ar līgumu starp augstskolu vai koledžu (turpmāk — augstākā izglītības iestāde) un studējošo studē par maksu.

II. Kredītu ņēmēji

3. Uz kredītu saņemšanu var pretendēt studējošie — Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase —, kuri sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas.

4. Kredītus var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda, viena doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu secīgai iegūšanai, turklāt ne ilgāk par attiecīgās studiju programmas apguvei paredzēto laiku. Studiju pārtraukums (akadēmiskais atvaļinājums) netiek ieskaitīts studiju programmas apguvei paredzētajā laikā.

5. Studējošā kredītu var saņemt pilna laika studējošie.

6. Studiju kredītu var saņemt gan pilna laika, gan nepilna laika (vakara, neklātienes) studējošie.

7. Šo noteikumu 3.punktā minētās personas var saņemt kredītus studijām ārvalstīs — attiecīgās valsts atzītu (akreditētu) studiju programmu apguvei.

III. Kredīta devējs un procentu likme

8. Kredītus izsniedz un administrē kredītiestādes, kuras noteiktas pēc piedāvāto kredītu apjoma un procentu likmju izsoles rezultātiem. Izsoli organizē Finansu ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir Finansu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts kases pārstāvji. Minētā komisija izsoles rezultātus izvērtē un apstiprina saskaņā ar finansu ministra apstiprinātiem izsoles noteikumiem.

9. Izsolē tiek noteikts kopējais kredītu apmērs, ko kredītiestāde var piešķirt studējošo kreditēšanai, un kredītiestādes procentu likme attiecīgajam kredītu apmēram. Kredītiestādes procentu likmi katru gadu pārskata pēc Finansu ministrijas un kredītiestādes savstarpējas vienošanās.

10. To kredītiestāžu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" desmit dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas.

IV. Kredīta nodrošinājums

11. Kredītiestādēm, kuras ir iekļautas šo noteikumu 10.punktā minētajā sarakstā, tiek paredzēts šāds valsts galvojums:

11.1. kredīta ņēmējiem, kuriem ir kredīta nodrošinājums, — 90 procentu apmērā no kopējās izsniegto kredītu summas;

11.2. kredīta ņēmējiem — bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī studējošajiem no trūcīgām ģimenēm, kuri saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu var saņemt kredītu bez kredīta nodrošinājuma, — 100 procentu apmērā no kopējās izsniegto kredītu summas.

12. Valsts galvojuma līgumu ar kredītiestādi paraksta finansu ministrs. Vienlaikus Finansu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un kredītiestāde noslēdz valsts galvojuma apkalpošanas līgumu.

13. Kredītiestāde izsniedz studējošajam kredītu pēc tam, kad saņemts divu fizisko personu galvojums. Atsevišķos gadījumos, kad kredīta pieprasītājam nav iespējams nodrošināt divu fizisko personu galvojumu (viens no vecākiem ir miris, viens no vecākiem ir pirmās vai otrās grupas invalīds vai pensionārs), kredītiestāde var izsniegt kredītu ar vienas fiziskās personas sniegtu galvojumu. Divu fizisko personu galvojums nav nepieciešams kredītiem, kurus izsniedz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī studējošajiem no trūcīgām ģimenēm. Studējošajiem no trūcīgām ģimenēm kredītiestāde izsniedz kredītu pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās pašvaldības galvojums.

14. Divu fizisko personu galvojuma vietā kredīta pieprasītājs var piedāvāt ķīlā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus. Izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu un apdrošināšanu, kā arī ar hipotēkas nostiprināšanu zemesgrāmatā, sedz kredīta pieprasītājs.

15. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumus ar galviniekiem — pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām personām, kurām ir stabili un regulāri ienākumi, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Par galvinieku nevar būt studējošais, kas pats saņem kredītu.

16. Kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu, ja pēc galvinieku atbilstības šo noteikumu 15.punktam novērtēšanas vai nekustamā īpašuma, vai vērtspapīru ķīlas novērtēšanas kredītiestāde konstatē, ka pieprasītajam kredītam nodrošinājums nav pietiekams. Lēmumu par kredīta nodrošinājuma akceptēšanu pieņem kredītiestāde. Kredītiestāde noslēdz ar galviniekiem galvojuma līgumus, ar ķīlas devēju — ķīlas līgumu.

V. Kreditēšanas nosacījumi

17. Studiju kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kredīta maksimālo apmēru katrai studiju programmai, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

18. Studiju kredīta apmēru to studiju programmu apguvei, kuras netiek īstenotas Latvijas augstākajās izglītības iestādēs, nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs. Līdzekļu apmērs kredītiem, kas piešķirti studijām ārvalstīs, nepārsniedz divus procentus no kopējā kreditēšanai paredzēto līdzekļu apmēra, par kuru tiek sniegts valsts galvojums.

19. Studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz:

19.1. no pirmā līdz trešajam studiju gadam — 60 latu mēnesī;

19.2. sākot ar ceturto studiju gadu, studējošajiem, kuri apgūst profesionālās vai akadēmiskās — bakalaura un maģistra — studiju programmas, — 80 latu mēnesī, doktorantiem — 100 latu mēnesī.

20. Studiju kredīts kredīta ņēmējam ir bezprocentu kredīts studiju laikā. Studiju kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas, piemērojot piecu procentu likmi gadā. Studiju kredīta procentus aprēķina katru mēnesi no kopējās studiju kredīta summas atlikuma.

21. Studējošā kredīta procentu likme kredīta ņēmējam ir pieci procenti gadā. Studējošā kredīta procentus sāk aprēķināt ar kredīta izmaksas dienu. Aprēķinātos procentus kredīta ņēmējs maksā katru mēnesi.

22. Starpību starp kredītiestādes gada procentu likmi un procentu likmi, kuru maksā kredīta ņēmējs, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

23. Ja kredīta ņēmējs nepabeidz studijas un tiek izslēgts no studējošo saraksta, viņš, atmaksājot kredītu, maksā pilnu kredītiestādes gada procentu likmi. Minēto procentu likmi kredītiestāde piemēro kredīta procentu maksājumu aprēķinam.

24. Kredītiestāde un kredīta ņēmējs noslēdz kredītlīgumu, kurā paredz izmaksāt kredītus visu studiju laiku par katru semestri atsevišķi. Ja kāda semestra studiju programma netiek sekmīgi apgūta un pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas to apstiprina augstākās izglītības iestādes kredītu piešķiršanas komisija (turpmāk — izglītības iestādes komisija), kredītiestāde pārtrauc izmaksāt kredītus. Kredītu izmaksu var atsākt tikai pēc tam, kad studējošais sekmīgi apguvis attiecīgā semestra studiju programmas.

25. Studiju kredītam paredzētās summas kredītiestāde ieskaita attiecīgās augstākās izglītības iestādes norēķinu kontā termiņos, kas norādīti kredīta ņēmēja un kredītiestādes noslēgtajā kredītlīgumā.

26. Studējošā kredītam paredzētās summas katru mēnesi desmit mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu) ieskaita kredīta ņēmēja norēķinu kontā vai norēķinu kartes kontā.

27. Kredītus pārtrauc izmaksāt studiju pārtraukuma laikā. Kredītu izmaksu var atjaunot pēc studiju pārtraukuma, ja kredīta ņēmējs sekmīgi turpina studijas.

28. Kredītu izmaksu pārtrauc kredīta ņēmējiem, kuri izslēgti no studējošo saraksta.

VI. Kredītu piešķiršanas kārtība

29. Augstākās izglītības iestādes iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumus par akreditētajām studiju programmām nepieciešamajiem kredītu līdzekļiem, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums.

30. Izglītības un zinātnes ministrija izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajā kārtībā nosaka šo noteikumu 29.punktā minēto kredītu līdzekļu sadalījumu augstākās izglītības iestādēm, ņemot vērā pieprasījumu pēc attiecīgajiem speciālistiem darba tirgū, studējošo skaitu studiju programmās, kuri var pretendēt uz kredītu saņemšanu, kā arī no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu studiju programmās.

31. Studējošo pieprasījumus kredītu piešķiršanai izskata izglītības iestādes komisija, kuras sastāvā ir attiecīgās izglītības iestādes administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvji. Studējošo īpatsvars izglītības iestādes komisijā nav mazāks par 20 procentiem.

32. Pieprasījumā kredītu piešķiršanai studējošais norāda nepieciešamo kredītu un tā apmēru. Ja studējošais vēlas saņemt gan studējošā, gan studiju kredītu, viņš norāda kredīta apmēru katram kredīta veidam.

33. Izglītības iestādes komisija, izskatot pieprasījumus kredītu piešķiršanai, izvērtē studējošā sekmes un sociālos apstākļus. Pirmajā kursā uzņemtajiem studējošajiem līdz pirmajai pārbaudījumu sesijai vērtē iestājpārbaudījumu rezultātus. Informācija par apstiprinātajiem kredītu pieprasījumiem ir atklāta.

34. Lai varētu saņemt kredītu, studējošajam katrā akadēmiskā gada semestrī jāiegūst ne mazāk kā 75 procenti no studiju programmā attiecīgajam semestrim paredzēto kredītpunktu skaita. Minētie nosacījumi līdz pirmajai pārbaudījumu sesijai neattiecas uz pirmajā kursā uzņemtajiem studējošajiem.

35. Izglītības iestādes komisija izskata iesniegtos pieprasījumus kredītu piešķiršanai un apstiprina kredītu piešķiršanu. Kredītu apmērs nedrīkst pārsniegt izglītības iestādei iedalītos kredītu līdzekļus, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums. Izglītības iestādes komisija sagatavo un reizi ceturksnī iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondā (turpmāk — Studiju fonds) apstiprinātos kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši izglītības un zinātnes ministra apstiprinātam veidlapas paraugam.

36. Pieprasījumus kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs izskata Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs (turpmāk — ministrijas komisija), kuras sastāvā ir to ministriju pārstāvji, kuru pārziņā ir augstākās izglītības iestādes, kā arī Studiju fonda un Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētas studējošo pašpārvaldes pārstāvji.

37. Ministrijas komisija darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem. Lēmumu par kredītu piešķiršanu apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu.

38. Ministrijas komisija sagatavo apstiprinātos kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši Studiju fonda apstiprinātam veidlapas paraugam un reizi ceturksnī iesniedz Studiju fondā.

39. Izglītības iestādes komisija informē kredītu pieprasītājus par apstiprinātajiem kredītu pieprasījumiem un kredītiestādi, kura apkalpo attiecīgo izglītības iestādi. Ministrijas komisija informē kredītu pieprasītājus studijām ārvalstīs par apstiprinātajiem pieprasījumiem un kredītiestādi, kura apkalpo attiecīgos kredītu pieprasītājus.

40. Studiju fonds izskata izglītības iestāžu komisiju un ministrijas komisijas iesniegtos kredītu pieprasītāju sarakstus un pārbauda pieprasītāju un viņiem piešķirto kredītu apmēra atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī reģistrē apstiprinātos kredītu pieprasītāju sarakstus datu bāzē.

41. Kredītiestāde ir tiesīga noslēgt kredītlīgumus ar tiem studējošajiem, par kuriem Studiju fonds ir iesniedzis kredītiestādei apstiprinātus kredītu pieprasītāju sarakstus.

42. Lai noslēgtu kredītlīgumu, kredīta pieprasītājs iesniedz kredītiestādē pieprasījumu kredīta piešķiršanai un uzrāda savu pasi. Kredītiestāde pārbauda, vai kredīta pieprasītājs ir iekļauts kredītu pieprasītāju sarakstā.

43. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumus ar kredīta galviniekiem vai ķīlas līgumu ar ķīlas devēju.

44. Lai noslēgtu galvojuma līgumus ar kredīta galviniekiem, kredīta ņēmējs iesniedz kredītiestādē galvinieku ienākumus apliecinošus dokumentus un galvinieku pasu kopijas.

45. Ja kredīta pieprasītājs vēlas izmantot atvieglojumus kredīta nodrošinājumam ar fizisko personu galvojumiem, viņš iesniedz kredītiestādē dokumentus, kuri apliecina kredīta pieprasītāja vai viņa ģimenes statusa atbilstību šo noteikumu 13.punktā noteiktajām prasībām.

46. Par kredīta pieprasījuma sākotnējo izskatīšanu un izvērtēšanu kredītiestāde var noteikt komisijas maksu. Komisijas maksa nedrīkst pārsniegt trīs latus, un to sedz kredīta pieprasītājs.

VII. Kredītu atmaksas kārtība

47. Kredītus sāk atmaksāt ne vēlāk kā ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi pēc studiju beigšanas.

48. Ja kredīta ņēmējam, sākot atmaksāt kredītus, līdz valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai ir vairāk nekā desmit gadu:

48.1. kredītus, kuru kopējā summa pārsniedz 1000 latu, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei desmit gadu laikā, katru gadu atmaksājot vienu desmito daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus;

48.2. kredītus, kuru kopējā summa nepārsniedz 1000 latu, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei piecu gadu laikā, katru gadu atmaksājot vienu piekto daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

49. Ja kredīta ņēmējam, sākot atmaksāt kredītus, līdz valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai ir mazāk nekā desmit gadu, kredīta ņēmējs kopējo kredītu summu un kredītu procentus atmaksā līdz pensijas vecuma sasniegšanai, katru gadu atmaksājot kredītu summas daļu, kuru iegūst, dalot kopējo kredītu summu ar pilnu gadu skaitu, kāds kredīta ņēmējam atlicis līdz valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai.

50. Maksājumi veicami katru mēnesi.

51. Kredīta ņēmējs kredītus un kredītu procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa. Kredītus var atmaksāt kredīta ņēmējs vai cita fiziskā vai juridiskā persona.

52. Kredītlīgumā nosaka, ka kredīta ņēmējs maksā līgumsodu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

53. Kredītiestāde veic izsniegto kredītu grāmatvedības uzskaiti un kārto kredītu lietas.

54. Kredītiestāde saskaņā ar noslēgto valsts galvojuma apkalpošanas līgumu likumā noteiktajā kārtībā piedzen neatmaksātos kredītus. Kredītiestāde trīs darbdienu laikā ieskaita Valsts kases norādītajā kontā 90 procentus no piedzītās summas saskaņā ar galvojuma līguma nosacījumiem.

55. Ja kredīta ņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un kredīta procentu maksājumus, kredītiestāde piedzen visu neatmaksāto summu.

56. Valsts galvojuma saistības iestājas pēc tiesas lēmuma, ar kuru konstatēts, ka kredīta ņēmēja vai galvinieku (kredīta ņēmēja un galvinieku) rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, lai atmaksātu kredītu atbilstošā apmērā.

VIII. Kredītu dzēšana

57. Uz kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās tajās profesijās, kuru sarakstu, kā arī speciālistu skaitu pēc attiecīgo ministru ierosinājuma katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

58. Ministrijas sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumus par to speciālistu skaitu, kuriem kredītu jāsāk dzēst attiecīgajā gadā. Sagatavojot minētos priekšlikumus, ministrijas ņem vērā pašvaldību iesniegtos priekšlikumus par pašvaldību institūcijās strādājošajiem speciālistiem, kā arī izvērtē nodrošinājumu ar speciālistiem katrā profesijā.

59. Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā ministriju priekšlikumus, katru gadu sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par kredītu dzēšanu. Ministru kabinets katru gadu apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem šajās profesijās.

60. Ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāk dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, ministrijas sagatavo un iesniedz izskatīšanai Kredītu dzēšanas komisijā priekšlikumus par attiecīgo speciālistu skaitu un darba vietām.

61. Kredītu dzēšanas komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Komisijā iekļauj attiecīgo nozaru ministriju deleģētos pārstāvjus, kā arī Studiju fonda pārstāvjus.

62. Kredītu dzēšanas komisija izvērtē ministriju priekšlikumu par speciālistu skaitu un darba vietām atbilstību Ministru kabineta apstiprinātajam profesiju sarakstam un speciālistu skaitam, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem. Ja ministriju iesniegtie priekšlikumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajam profesiju sarakstam vai speciālistu skaitam, Kredītu dzēšanas komisija ierosina attiecīgajām ministrijām precizēt priekšlikumus un pēc precizēto priekšlikumu saņemšanas izvērtē to atbilstību.

63. To darba vietu un speciālistu sarakstu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk — saraksts), kredītu dzēšanas komisija apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu. Kredītu dzēšanas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem.

64. Ministrijas nosūta sarakstu augstākās izglītības iestādēm, kuras sagatavo sarakstā minētos speciālistus, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, kurās atrodas sarakstā norādītās darba vietas.

65. Ja sarakstā nepieciešams izdarīt grozījumus, kas attiecas uz norādītajām darba vietām (saglabājot nemainīgu sarakstā noteikto speciālistu skaitu), ministrijas saskaņo grozījumus ar Kredītu dzēšanas komisiju.

66. Valsts un pašvaldību institūcijas, kuru darba vietas ir minētas sarakstā, izsludina konkursu uz speciālistu vietām. Konkursa nosacījumus un kritērijus, pēc kuriem vērtē speciālistus, nosaka konkursa izsludinātājs, paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā.

67. Kredītus dzēš, ja kredīta ņēmēja pamatdarba vieta ir iekļauta sarakstā. Par katru pilnu nostrādāto gadu kredīta ņēmējam dzēš 10 procentus no kopējās kredītu summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš piecus procentus no kopējās kredītu summas.

68. Kredīta ņēmējs iesniedz Studiju fondā izziņu (pielikums) un sniedz ziņas par saņemtā un atmaksātā kredīta un kredīta procentu summu.

69. Studiju fonds izskata šo noteikumu 68.punktā minētos dokumentus un mēneša laikā no to iesniegšanas dienas rakstiski sniedz atzinumu iesniedzējam.

70. Studiju fonds reizi ceturksnī iesniedz kredītiestādē to kredīta ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiks dzēsts no valsts budžeta līdzekļiem. Sarakstā norāda attiecīgajā gadā dzēšamo kredīta summas daļu.

71. Ja kredīta ņēmējam (viņa laulātajam) studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi laulātie ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles). Studējošā kredīts tiek dzēsts arī par bērniem, kuri ir adoptēti studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā.

72. Kredīti un kredītu procenti tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

73. Kredītiestāde reizi ceturksnī iesniedz Studiju fondā to kredītu ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiek dzēsts saskaņā ar šo noteikumu 71. un 72.punktu. Sarakstā norāda dzēšamo kredīta un kredīta procentu summu.

74. Studiju fonds ieskaita kredītiestādes kontā kredītu dzēšanai nepieciešamos līdzekļus saskaņā ar Kredītu dzēšanas komisijas apstiprināto pieprasījumu sarakstu, kā arī saskaņā ar kredītiestādes iesniegto šo noteikumu 73.punktā minēto kredītu ņēmēju sarakstu.

IX. Kredītu atmaksas termiņa pagarināšana

75. Kredītu un kredītu procentu atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti kredīta ņēmējam netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs:

75.1. ir obligātajā militārajā dienestā;

75.2. ir grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā;

75.3. ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz triju gadu vecumam un nestrādā pilnu darba laiku.

76. Studiju kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs turpina studijas maģistrantūrā, doktorantūrā, rezidentūrā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā.

77. Studējošā kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par laiku, kamēr kredīta ņēmējs turpina studijas maģistrantūrā, doktorantūrā, rezidentūrā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā.

78. Ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, kredītu atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par vienu gadu.

79. Kredītiestāde pagarina kredītu atmaksas termiņu, pamatojoties uz kredīta ņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šo noteikumu 75., 76., 77. vai 78.punktā noteikto kredīta atmaksas termiņa pagarinājuma pamatotību.

80. Kredītu procentus, kurus kredītiestāde aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

X. Pārskatu sniegšanas kārtība

81. Kredītiestāde izveido un uztur datu bāzi par studējošajiem, kuriem tā ir izsniegusi kredītus. Datu bāzē ir informācija par izsniegtajiem kredītiem, kā arī par kredītu un kredītu procentu atmaksu. Minētā datu bāze ir pieejama Studiju fondam.

82. Studiju fonds izveido un uztur datu bāzi par kredītu pieprasītājiem, kredītu saņēmējiem un to statusa maiņu. Datu bāzē reģistrē kredītiestāžu sniegto informāciju par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par galvinieku — fizisko personu — saistību izpildi, par dzēstajām kredītsaistībām, kā arī par piedziņas gaitu, ja kredītsaistības netiek pildītas.

83. Izglītības iestādes komisija reizi mēnesī, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša trīsdesmitajam datumam paziņo kredītiestādei un Studiju fondam par grozījumiem studējošo kredītu saņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka grozījumu nav.

84. Izglītības iestādes komisija pēc katras pārbaudījumu sesijas paziņo kredītiestādei un Studiju fondam par grozījumiem studiju kredītu saņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka grozījumu nav.

85. Ārvalstīs studējošie sniedz ziņas par studiju programmas apguvi Studiju fondam reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.septembrim. Pamatojoties uz saņemtajām ziņām, Studiju fonds izdara grozījumus ārvalstīs studējošo kredītu saņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka grozījumu nav, un paziņo par to kredītiestādei.

86. Ja kredītiestāde šo noteikumu 83., 84. vai 85.punktā minēto informāciju nav saņēmusi, tā aptur attiecīgo kredītu izmaksu.

87. Kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Studiju fondam pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par aizkavētajiem maksājumiem, kā arī par izmantoto valsts galvojuma apmēru un valsts galvojuma atlikumu atbilstoši finansu ministra apstiprinātam veidlapas paraugam.

88. Studiju fonds reizi mēnesī atbilstoši finansu ministra apstiprinātam veidlapas paraugam iesniedz Finansu ministrijā pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu un par izmantoto valsts galvojuma apmēru.

89. Kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Studiju fondam publicēšanai tīklā "Internet" informāciju par kredīta ņēmējiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā nav veikuši regulārus kredīta un kredīta procentu maksājumus. Kredītiestāde sniedz minēto informāciju, ja saņemta atļauja no katra kredīta ņēmēja.

90. Kredītiestāde reizi pusgadā iesniedz Studiju fondam pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu, par galvinieku — fizisko personu — saistību izpildi, par dzēstajām kredītsaistībām, kā arī par piedziņas gaitu, ja kredītsaistības netiek pildītas.

91. Studiju fonds reizi pusgadā informē izglītības iestādes komisiju par noslēgtajiem kredītlīgumiem un ministrijas komisiju — par noslēgtajiem kredītlīgumiem ar ārvalstīs studējošajiem.

XI. Kreditēšanas līdzekļi un to administrēšana

92. Izglītības un zinātnes ministrija, izstrādājot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu kārtējam gadam, plāno izsniedzamo valsts galvojumu apmēru, līdzekļus studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai, studiju un studējošo kredītu dzēšanai nepieciešamo līdzekļu apmēru, studiju un studējošo kredītu atmaksas, kā arī līdzekļus studiju un studējošo kreditēšanas administrēšanai.

93. Studiju fonds nodrošina to valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, kas paredzēti studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai un studiju un studējošo kredītu dzēšanai.

XII. Noslēguma jautājumi

94. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.augustu.

95. Studējošajiem, kuri noslēdz kredītlīgumu par kredītu saņemšanu no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts galvojumu, tiek pārtraukta valsts kredīta studējošajiem vai studiju kredīta izmaksa no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši kredītlīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.251 "Studējošo kreditēšanas noteikumi" vai saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi".

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.augustu.

PIELNOT220 COPY.GIF (43418 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim