Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Lietotie saīsinājumi

1. Ievads

2. Pamatnostādņu uzdevumu un plāna pasākumu izpilde

3. Rezultatīvo rādītāju sasniegšana

4. Pamatnostādņu un plāna ietekme

5. Turpmākā rīcība

Ar Ministru kabineta 2016. gada 21. septembra rīkojuma Nr. 527 "Par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānu" (prot. Nr. 44 30. §)¹ 1. punktu atbalstītas pamatnostādnes un plāns. Savukārt ar Ministru kabineta 2017. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 750 "Grozījumi Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānā" (prot. Nr. 61 33. §)² pamatnostādnēs un plānā izdarīti grozījumi, precizējot vairākus pamatnostādņu uzdevumu un plāna pasākumu izpildes termiņus.

Ar 2020. gada 3. marta informatīvo ziņojumu "Par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāna īstenošanas starpposma novērtējumu par laikposmu no 2016. gada līdz 2017. gadam" noteiktais plāna īstenošanas termiņš, kā arī tajā iekļautie pasākumi tika pagarināti, nosakot, ka atsevišķus uzdevumus plānots ieviest ar Direktīvas ieviešanu saistītajiem grozījumiem tiesiskajā regulējumā. Direktīva tika ieviesta ar 2023. gada 16. marta grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 29. martā.

Pamatnostādnes laika periodā no 2016. gada līdz 2023. gadam bija galvenais politikas plānošanas dokuments maksātnespējas jomā Latvijā. Atbilstoši Rīkojumā Nr. 527 noteiktajam TM ir atbildīgā institūcija Pamatnostādņu īstenošanā un tajās paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildes koordinēšanā. Attiecīgi TM pamatnostādņu darbības periodā ir sekojusi līdzi plānoto uzdevumu un pasākumu izpildei. Atbilstoši Rīkojuma Nr. 527 5. punktam TM ir sagatavojusi un MK noteiktajā kārtībā iesniegusi informatīvo ziņojumu "Par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāna īstenošanas starpposma novērtējumu par laikposmu no 2016. gada līdz 2017. gadam", apkopojot informāciju par pamatnostādņu uzdevumu izpildes progresu laika periodā no 2016. līdz 2017. gadam (ieskaitot).

Pamatnostādnes un plāns tika izstrādāti, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.

Maksātnespējas politikas virsmērķis ir sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.

Maksātnespējas politikas mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Minētais maksātnespējas politikas mērķis aptver gan TAP, gan juridiskas personas maksātnespējas procesu, gan arī fiziskās personas maksātnespējas procesu, nosakot katram no šiem procesiem savus apakšmērķus:

1) TAP politikas apakšmērķis ir veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu atgriešanos ekonomiskajā apritē, tādējādi nodrošinot kreditoru aizsardzību, ilgtermiņā iegūstot vairāk nekā maksātnespējas gadījumā;

2) juridiskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir nodrošināt saistību maksimālu izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā, pēc iespējas pārdodot uzņēmumu kā kopumu gadījumos, kad TAP nav iespējams;

3) fiziskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir dot labticīgai fiziskai personai jaunu iespēju/sākumu "fresh start" un atbalstu, nonākot finansiālās grūtībās.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto maksātnespējas politikas mērķi, pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti 4 savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:

1) veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;

2) veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;

3) veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju;

4) veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu.

Norādāms, ka plāna pasākumi izriet no pamatnostādņu uzdevumiem. Līdz ar ko informācija sniegta savstarpēji saistot pamatnostādņu uzdevumus ar attiecīgajiem plāna pasākumiem. Uztveramības labad šajā informatīvajā ziņojumā iekļautas atsauces uz attiecīgajiem pamatnostādņu uzdevumiem, tomēr izvērsts izklāsts sniegts tikai par plāna pasākumiem. Detalizēta informācija par plāna uzdevumu izpildi ir iekļauta informatīvā ziņojuma pielikumā.

Pamatnostādņu un plāna īstenošanu ietekmēja divi ārējie faktori, ko nebija iespējams skaidri identificēt pamatnostādņu un plāna izstrādes procesā – direktīva un SVF novērtējums.

Direktīvas priekšlikums publicēts 2016. gada 22. novembrī.³ Jau 2017. gada sākumā uzsāktas intensīvas Eiropas Savienības dalībvalstu un institūciju debates par priekšlikuma saturu. 2019. gada 20. jūnijā direktīva pieņemta.⁴ Savukārt direktīvas ieviešanas process noslēdzās 2023. gada 29. martā, kad stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, paredzot būtiskas izmaiņās tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā.

Ministru kabinets 2017. gada 14. februārī atbalstīja citastarp SVF novērtējuma veikšanu.⁵ Drīz pēc tam uzsākta pieprasītās informācijas un dokumentu iesniegšana SVF, kā arī aktīvi nodrošināta dalība SVF misijās. 2019. gada sākumā SVF novērtējums noslēdzies ar ziņojumu.⁶

Pamatnostādņu un plāna izpildes ietvaros tika iesaistītas institūcijas kā atbildīgās vai līdzatbildīgās institūcijas. Novērtējuma periodā ir darbojušās 9 institūcijas no pamatnostādņu un plāna izpildē kopumā noteiktajām 11 institūcijām. Novērtējuma periodā pamatnostādņu un plāna īstenošanā darbojās TM, EM, MKD, LIAA, FKTK, LB, IeM, TA, KNAB un DVI.

Informatīvais ziņojums sniedz pārskatu par Pamatnostādnēs definēto četru apakšmērķu un to sasniegšanai izvirzīto 12 rīcības virzienu īstenošanas gaitu, kā arī sasniegtajiem rezultātiem. Informatīvajam ziņojumam pievienots pielikums, kas ietver informāciju par plānoto uzdevumu/pasākumu izpildes rezultātiem

Informatīvais ziņojums tapis sadarbībā ar pamatnostādņu izpildē iesaistītajām institūcijām, apkopojot to sniegto informāciju par pamatnostādnēs ietverto uzdevumu un pasākumu izpildi, kā arī sasniegtajiem rezultātiem visā pamatnostādņu darbības periodā.

Šajā sadaļā ietverts šī informatīvā ziņojuma pielikuma "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam uzdevumu un to īstenošanas plāna pasākumu izpilde" kopsavilkums.

Lai veicinātu, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju, pilnveidots TAP regulējums, ar grozījumiem Maksātnespējas likumā ieviešot uzraugošās personas institūtu, kā arī paredzot kreditora tiesības lūgt zvērināta revidenta atzinumu par vērā neņemtajiem iebildumiem un nosakot, ka par uzraugošās personas atlīdzību ir jāvienojas ar kreditoriem. Plašas izmaiņas TAP regulējumā tika ieviestas 2023. gadā, ieviešot Direktīvu. Veiktas izmaiņas TAP īstenošanas pagarināšanā, nosakot, ka TAP īstenošanas termiņu var noteikt ilgāku, bet ne ilgāku par četriem gadiem, šādu nepieciešamību izskaidrojot TAP pasākumu plānā. Tika fundamentāli pārskatīta TAP uzraugošās personas loma, turpmāk šo profesiju fokusējot uz zināšanām finanšu jomā.

Kreditoru maksimālas saistību apmierināšanas un ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanas ekonomiskajā apritē nolūkos veikti grozījumi Krimināllikuma 215. un 215.¹ pantā, dekriminalizējot vairākas darbības, kas nesasniedz kriminālatbildības līmeni. Tādējādi ne tikai atslogota VP, kas veicina efektīvāku kriminālprocesu izskatīšanu par būtiskākām darbībām, bet arī nodrošināta augstāka atbildības neizbēgamība arī par mazāk kaitīgām darbībām, tā kā personu saukšana pie atbildības administratīvā kārtībā ir sasniedzama ātrāk.

VP regulāri rīkoja apmācības par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu maksātnespējas jomā. Plāna izpildes periodā notika 5 šādi pasākumi. Kopš 2016. gada ik gadu tika uzsākti ne mazāk kā 19 kriminālprocesi maksātnespējas jomā. Kopumā novērtējuma periodā tika uzsākti 189 kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 213., 214., 215. vai 215.¹ pantā.

Lai gan plānā bija paredzēts nodot administratīvās sodīšanas funkciju par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu MKD, likumdošanas procesā šāds risinājums neguva atbalstu Saeimas Juridiskajā komisijā. Tādējādi šādas sodīšanas funkcijas tika piešķirtas vienīgi VID. Vienlaikus par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā noteiktais soda apmērs tika palielināts. No 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 29. martam par juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu neiesniegšanu VID 3 946 gadījumos ir pieņēmis lēmumus par naudas soda piemērošanu 1,725 milj. euro apmērā.

Tāpat novērtējuma periodā veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, kreditoru prasījumu atzīšanas procesā nosakot kārtību, kādā administrators efektīvi rīkojas ar viltotiem vai šķietami viltotiem dokumentiem, kā arī, piešķirot kreditoriem tiesības lūgt administratora darbības revīziju konkrētā maksātnespējas procesā. Savukārt ar saistītiem grozījumiem Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā juridiskās personas maksātnespējas procesā ieviesta jauna kārtība, kādā kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskata strīdus par tiesībām, civilprocesuālā kārtībā izskatāmus strīdus integrējot juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā.

Izstrādājot likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā, tika izvērtēta nepieciešamība pilnveidot regulējumu par saimnieciskās darbības turpināšanu maksātnespējas procesa ietvaros, kā arī uzņēmuma kā mantas kopuma pārdošanu. Izvērtējuma rezultātā secināts, ka nepieciešams paplašināt administratora tiesības pārdot ne tikai uzņēmumu kā mantas kopumu, bet arī uzņēmuma patstāvīgās daļas pārdošanu.⁸ Tāpat ar grozījumiem precizēts termiņš, kādā administratoram jāizlemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu.⁹

2017. gada nogalē Arhīvu likumā un likumā "Par grāmatvedību"¹⁰ stājās spēkā grozījumi, kā rezultātā samazināts arhīvā nododamo dokumentu skaits un tādējādi arī izmaksas. Neskatoties uz veiktajiem uzlabojumiem, dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajā arhīvā tik un tā rada maksātnespējas procesa izmaksas. Diskusiju rezultātā secināts, ka dokumentu nodošanu arhīvā¹¹ ir iespējams būtiski efektivizēt un pilnveidot, paredzot, ka administrators maksātnespējas procesos dokumentus glabāšanai valsts arhīvam nodod bez maksas. Kā rezultātā tika veikti grozījumi Maksātnespējas likumā un panākts, ka administratori var bez maksas nodot parādnieka likumā noteiktos dokumentus glabāšanai arhīvā.

Plānā tika paredzēts jauns administratora iecelšanas koncepts, kas paredzēja, ka sākotnēji ieceltais administrators veiks tikai likumā noteiktās un neatliekamas minimālās darbības. Pēc minimālo darbību veikšanas tiktu sagatavots administratora atzinums par turpmāk veicamajām darbībām, kreditori vērtētu administratora atbilstību un, ja plāns negūtu kreditoru atbalstu, kreditori ieceltu jaunu administratoru. Šāds koncepts tika detalizēti pārrunāts Tieslietu ministrijas Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā un tika atzīts, ka šāda kārtība ļautu negodprātīgiem kreditoriem ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas procesu. Uzstādītos mērķus tika nolemts sasniegt ar citiem līdzekļiem – kreditoru aktīvu iesaisti lēmumu pieņemšanā un administratoru uzraudzības mehānismu stiprināšanu.

Lai fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošinātu otro iespēju 2021. gada 15. jūnijā tika pieņemts Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kura mērķis ir dot iespēju trūcīgā un maznodrošinātā mājsaimniecībā esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Tādējādi pēc būtības tika ieviesta jauna procedūra, kas ir pieejamāka kā fiziskās personas maksātnespējas process.

Tika veikti arī citi maksātnespējas jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumi. Maksātnespējas likumā iestrādāti kritēriji, pēc kuriem izvērtēt parādnieka godprātību. Veikti atsevišķi regulējuma precizējumi, lai padarītu fiziskās personas maksātnespējas procesu skaidrāku.

Lai nodrošinātu, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu), novērtējuma periodā ir īstenota administratoru profesijas reforma, tai skaitā nododot atpakaļ valstij administratoru kvalifikācijas sākotnējo un regulāro pārbaudi un ieviešot nepieciešamos mehānismus kvalifikācijas sistēmas pilnveidošanai. Tāpat ar grozījumiem Maksātnespējas likumā administratoriem noteikts pienākums kārtot lietvedību savā prakses vietā.

Attiecīgi novērtējuma periodā stiprināta MKD kompetence. Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā MKD piešķirtas tiesības ierasties administratora prakses vietā un veikt pārbaudi. Savukārt ar informatīvo ziņojumu "Par Maksātnespējas administrācijas attīstību" izvērtēti papildus nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu MKD funkciju un uzdevumu efektīvu izpildi, tai skaitā novērstu ar administratoru izvēles un ieteikšanas mehānismu saistīto nodarbināto ieinteresētību. Novērtējuma periodā MKD arīdzan izstrādājis risku vadības mehānismu, lai nodrošinātu, ka tautsaimniecībai nozīmīgo vai problemātisko procesu uzraudzība neizpaliek MKD amatpersonu un pārbaudāmo procesu proporcijas dēļ.

Sākot ar 2019. gada 1. janvāri administratora amata kandidāts iecelšanai konkrētā juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā tiek izvēlēts no Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta, no kura, izmantojot Tiesu informatīvo sistēmu, nodrošinātu automatizētu un nejaušības principā balstītu algoritmu, tiek atlasīts administrators iecelšanai konkrētā juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesā. Tāpat uzlabots administratoru izvēles un ieteikšanas mehānisms – mainīta pretendentu saraksta samainīšanas regularitāte no katra kalendārā gada pirmās darbdienas uz katra kalendāra ceturkšņa pirmo darbdienu. Tāpat administratoram vairs nav tiesību atteikties no viņa kandidatūras ieteikšanas sākotnēji, lai izvairītos no tā, ka administratori atsakās nepamatoti. Proti, ja administratoram pastāv interešu konflikts, viņam par to ir jāinformē tiesu, kura izvērtē administratora norādītos apstākļus.

Novērtējuma periodā secināts, ka sākotnējā iecere par administratoru darbības pārskatu publicēšanu būtu nesamērīga attiecībā pret sabiedrībai nepieciešamajām ziņām, savukārt administratoru reitings varētu nebūt objektīvs, jo viens ļoti veiksmīgs vai gluži pretēji – ļoti neveiksmīgs maksātnespējas process varētu nesamērīgi ietekmēt administratora vietu reitingā. Lai mazinātu konstatētos riskus, sabiedrībai nodrošināta iespēja iepazīties ar katra administratora aktivitāti, MKD tīmekļvietnē pieejama apkopota un periodiski atjaunota informācija par katru administratoru un viņa veikto darbību rezultativitāti.¹²

Pasākumi, kas paredzēja izveidot administratora sniegto pakalpojumu maksas cenrādi un definēt minimālās amata darbības, netika izpildīti. Regulējums, kur administratora atlīdzība ir fiksēta cenrādī, neieguva atbalstu, tika saglabāta atlīdzības sistēma, kur administrators saņem atlīdzību atbilstoši kreditoriem izmaksājamajiem līdzekļiem un atgūtās mantas apmēram.

Plāna pasākumu, kas pildāmi regulāri, kontekstā veikti vairāki sabiedrības informēšanas pasākumi, ne tikai publicējot informāciju dažādu institūciju, piemēram, MKD un FKTK¹³ tīmekļa vietnēs, bet arī organizējot un piedaloties dažādos informatīvos pasākumos. Tādējādi veicināta sabiedrības informētība par nepieciešamību aktīvi un savlaicīgi risināt savas finanšu grūtības, tai skaitā par TAP, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieejamību, kā arī veicināta šo personu izpratne par katra procesa prasībām un iespējām.

2016. gada nogalē VP Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē tika veikta reorganizācija nolūkā paaugstināt kapacitāti noziedzīgu nodarījumu apkarošanā kopumā, kā arī izmeklēšanas darbā, tai skaitā ekonomisko noziegumu jomā, kas ietver arī maksātnespējas jomā izdarītos noziedzīgos nodarījumus. Krimināllietas, kuras ierosinātas par administratoru, iespējams, noziedzīgajām darbībām, saskaņā ar VP un Ģenerālprokuratūras vienošanos ir noteiktas par prioritārām pirmstiesas izmeklēšanas jomā.

Savukārt administratoru zināšanu un izpratnes par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pilnveidošanas nolūkā 2017. gadā KNAB kvalifikācijas pilnveides pasākuma ietvaros informēja administratorus par piemērojamo regulējumu.

Tāpat norādāms, ka turpinās tiesas kapacitātes stiprināšana maksātnespējas jomā. Tiesnešu apmācību un informēšanu par aktualitātēm maksātnespējas jomā nodrošina ne tikai Latvijas Tiesnešu mācību centrs, bet arī Eiropas Tiesību akadēmija Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros.

Pamatnostādnēs noteikto uzdevumu ietvaros Eiropas Sociālā fonda projektā "Justīcija attīstībai" paredzētas apmācības tiesnešiem, tiesu darbiniekiem un administratoriem, kurās tika apskatīti problēmjautājumi maksātnespējas regulējuma piemērošanā, kā arī pārrobežu maksātnespējas jautājumi.

No 56 plāna pasākumiem pilnībā tika izpildīts 41 plāna pasākums, 4 plāna pasākumu izpildei atbildīgā un līdzatbildīgā institūcija ir veikusi nepieciešamās darbības, tomēr plānotais rezultāts netika sasniegts pilnībā. Savukārt 11 plāna pasākumi netika izpildīti. Tāpat novērtējuma periodā veiktas aktivitātes regulāri pildāmo plāna pasākumu kontekstā.

Kopumā pamatnostādnēs starp 4 PR sadalīti 12 RR. No tiem tika sasniegti 5 RR, savukārt 7 RR netika sasniegti atbilstoši plānotajam rezultātam.

Šajā sadaļā tiek analizēti pamatnostādnēs noteiktie RR. Pamatnostādnēs tika definēti RR, kas izriet no pamatnostādnēs definētajiem specifiskajiem politikas mērķiem. Kopumā pamatnostādnēs starp 4 PR sadalīti 12 RR.

Ņemot vērā, ka sākotnējais pamatnostādņu un plāna plānošanas periods bija paredzēts līdz 2020. gadam, tad pēc 2021. gada netika noteikts sasniedzamais RR.

Jāvērš uzmanība, ka 2018. gadā MKD piedalījās Tiesu administrācijas projekta "Justīcija attīstībai" ietvarā veiktajā maksātnespējas sistēmas novērtējumā, kā rezultātā tika gūtas atziņas par datu apkopošanas procesu, kas izmantotas, lai uzlabotu MKD ziņojumā sniegto datu kvalitāti. Piemēram, tika precizēta pamatnostādnēs noteiktā metodoloģija maksātnespējas procesa izmaksu apmēra noteikšanai – izmaksu apmērs tiek noteikts no procesā atgūto līdzekļu apmēra, nevis kopējām izmaksām, tādējādi atspoguļojot, cik izmaksā viena eiro atgūšana.¹⁴ Vienlaikus projekta īstenošanas rezultātā sagatavotajā ziņojumā ir norādīts, ka, ņemot vērā faktoru, kas ietekmē maksātnespējas sistēmas efektivitāti, daudzveidību, pamatnostādnēs noteikto rādītāju sasniegšana ir ievērojami apgrūtināta un pat neiespējama.¹⁵

Pamatnostādņu 1. PR "Uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju" paredzēti 3 RR:

1. Pasludināto TAP (ĀTAP) skaits pret pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaitu;

2. Proporcija starp ierosināto un pasludināto TAP (ĀTAP) skaitu;

3. Sekmīgi pabeigto TAP (ĀTAP) skaits pret izbeigtajiem TAP (ĀTAP).

Tabula Nr. 1 Politikas rezultāta
"Uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju" RR

2016. gadā pasludināto TAP (ĀTAP) skaits attiecībā pret pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaitu atbilda plānotajam RR – 5 %. Tomēr 2017. gadā novērots pasludināto TAP (ĀTAP) skaita palielinājums par 1 % – no plānotajiem 7 % uz 8 %. Faktiskā RR pārsniegšana 2017. gadā ir neliela, tomēr vērtējama pozitīvi un izskaidrojama ar veiktajiem informēšanas pasākumiem. No 2018. gada līdz 2020. gadam TAP skaits pret pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaitu netika pakļauts būtiskām izmaiņām, svārstoties starp 4% un 5%. Savukārt, 2021. gadā tas pieauga līdz 11% attiecībā pret iepriekšējo gadu, kas skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, jo līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem tika noteikts ierobežojums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.¹⁶ 2022. gadā radītājs samazinājās līdz 5% attiecībā pret iepriekšējo gadu, tomēr 2023. gadā rādītājs pieauga attiecībā pret iepriekšējo gadu.

2023. gadā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kuru mērķis ir efektivizēt TAP regulējumu.

Savukārt proporcija starp ierosināto un pasludināto TAP (ĀTAP) skaitu novērtējuma periodā bija zemāka ne tikai par plānoto, bet arī par 2015. gadā faktiski konstatētajiem RR. 2016. gadā konstatējama RR novirze no plānotā par -9 %. Pieaugums bija vērojams jau 2017. gadā, kad RR attiecībā pret 2016. gadu ir palielinājies par 5 %, tomēr arī 2017. gadā novērojama novirze no plānotā par -6 %. Novirze liecina, ka sagatavotie TAP plāni nav pietiekami kvalitatīvi, kā arī uz to, ka TAP tika ļaunprātīgi izmantots un ierosināts bez mērķa atgūt maksātspēju. Plānoto neizdevās sasniegt arī 2019. un 2020. gadā. Būtiski RR pieauga 2021. gadā, kas ir skaidrojams ar kreditoriem noteikto aizliegumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu līdz 2021. gada 1. septembrim.¹⁷ Līdz ar to jau 2022. gadā ir saskatāms kritums līdz 12%. 2023. gadā ekonomiskā situācija ir stabilizējusies, kā arī tika ieviestas izmaiņas TAP regulējumā.

Bija plānots, ka 2016.gadā būs 2% sekmīgi pabeigti TAP (ĀTAP) no visiem izbeigtajiem TAP (ĀTAP). Tomēr faktiski 2016. gadā sekmīgi tika pabeigti 8 %, kā rezultātā RR tika pārsniegts par 6 %. 2017. gadā plānotais sekmīgi pabeigto TAP (ĀTAP) skaita palielinājums līdz 9 % ir pārsniegts par 1 %. Novirze pārsniedz plānoto, tomēr viennozīmīgi vērtējama pozitīvi. Savukārt turpmākajā novērtējuma periodā plānotais netiek sasniegts. No 2018. gada līdz 2020. gadam novirze ir -8%, -13% un - 21%, attiecīgi faktiskā situācija attālinās no ieplānotā. Arī turpmākajos gados būtisks pieaugums netika sasniegts. 2021. gadā RR pieaug līdz 16% attiecībā pret iepriekšējo gadu, tomēr 2022. un 2023. gadā saskatāms kritums līdz 11% un 9%. RR netika sasniegts.

Pamatnostādņu 2. PR "Kreditoru maksimāla saistību apmierināšana, ekonomiski vērtīgie aktīvi atgriežas ekonomiskajā apritē" paredzēti 5 RR:

1. Vidējais maksātnespējas procesa ilgums;

2. Nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji (recovery rate);

3. Nenodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji (recovery rate);

4. Maksātnespējas procesa izmaksas;

5. Procesu skaita, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību, īpatsvars.

Tabula Nr. 2. Politikas rezultāta "Kreditoru maksimāla saistību apmierināšana, ekonomiski vērtīgie aktīvi atgriežas ekonomiskajā apritē" RR

Kā 2016., 2017. un arī 2018. gadā bija plānots saglabāt 2015. gada vidējo maksātnespējas procesa ilgumu – 1,5 gadi. Tomēr statistika liecina, ka juridiskās personas maksātnespējas procesi 2016., 2017. un 2018. gadā vidēji ir noritējuši ilgāk, proti, attiecīgi 1,67 gadus. Novirze izskaidrojama ar administratoru profesijas reformas 1. posma stāšanos spēkā, proti, ar 2016. gada 1. janvāri administratori ir valsts amatpersonas. Tā kā vairākus administratorus neapmierināja šīs izmaiņas, viņi izlēma izbeigt savu profesionālo darbību¹⁸, kā rezultātā vairākos procesos bija jāieceļ jauni administratori. Administratora maiņa vienmēr vismaz uz īsu brīdi palēnina procesa norisi, jo jaunieceltajam administratoram ir nepieciešams iepazīties ar procesa materiāliem. Turklāt nereti tiek pārskatītas arī iepriekšējā administratora veiktās darbības. Maksātnespējas procesa norises ilgums lielā mērā ir atkarīgs arī no tiesvedības procesu ilguma. Būtiski arīdzan vērst uzmanību, ka procesa ātrums nav un nekādā gadījumā nedrīkst būt iesaistīto personu rīcības pašmērķis. Ņemot vērā, ka maksātnespējas procesā tika ieviesti vairāki kontroles mehānismi, paredzami tika paildzināts arī vidējais ilgums.

Nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs (recovery rate) ir pārsniegts, veidojot 8 centu no viena eiro palielinājumu un tādējādi par 3 centiem no viena eiro pārsniedzot 2017. gadā plānoto palielinājumu attiecībā pret 2016. gada rādītāju. Neliels kritums ar novirzi -5 ir saskatāms 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu. Nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas radītāju straujš pieaugums no 44 uz 68 bija vērojams 2022. gadā un turpmāk, kas norāda uz administratoru profesijas reformas pozitīvo ietekmi. Šāds RR atbilst vidējam rādītājam Eiropas un Centrālās Āzijas reģionā, kas atbilstoši "Doing Business" pētījumam 2019. gadā sastādīja 38,5 centus par ASV dolāru.¹⁹

Savukārt nenodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs (recovery rate) 2017. un 2018. gadā palika nemainīgs attiecībā pret 2016. gada rādītāju - 4 centi no viena euro. Pieaugums vērojams jau 2019. gadā par 1 centu no viena euro, taču jau 2020. gadā izraisot kritumu no 5 līdz 3 centiem no viena euro. Pozitīvas tendences vērojamas kopš 2021.gada, kad tika izpildījies ieplānotais 2020. gadā, sasniedzot 17 centus no viena euro 2023. gadā. Tādējādi RR ir sasniegts pēc plānotā perioda un tam ir novērojama pozitīva tendence.

Pamatnostādņu plānotie RR paredz, ka 2017. gadā maksātnespējas procesa izmaksām bija jābūt par 5 centiem mazākām, nekā 2016. gadā. Tomēr statistika liecina, ka rādītājs nav sasniegts un tam ir konstatējama novirze par 76 centiem, izmaksām nesamazinoties, bet gan palielinoties par 71 centu, t.i., no 1,46 euro 2016. gadā līdz 2,17 euro 2017. gadā. Savukārt pēc 2018. gada novērojams būtisks kritums līdz 51 centam. 2019. gadā konstatējama novirze -103. (102,93 centi) Līdzīgas novirzes ir arī turpmākajā periodā. Līdz ar to attiecīgais RR ir pārsniegts.

Izmantojot pamatnostādnēs definēto metodoloģiju, procesu skaita, kad tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību, īpatsvars formāli tikai nedaudz pārsniedz 2016. un 2017. gadā plānoto rādītāju, 2016. gadā plānotos 39 % pārsniedzot par 24 %, savukārt 2017. gadā plānotos 38 % – par 23 %. MKD tā funkciju un uzdevumu izpildes ietvaros ir secinājis daudz kritiskāku situāciju. Proti, juridiskās personas maksātnespējas procesi, kuru izbeigšanas pamats bijusi ziņojuma par mantas neesamību sastādīšana, nav vienīgie tā sauktie "tukšie procesi". Praksē ir daudz juridiskās personas maksātnespējas procesu, kuros formāli tiek sastādīts mantas pārdošanas plāns, kuros naudas līdzekļi ir tikai šķietami, jo aktīvu realizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi nesasniedz pat juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta apmēru. MKD ir aprēķinājis un statistikā regulāri izmanto datus, ka faktiski "tukšo procesu" īpatsvars 2016. gadā sastādīja 63 %, bet 2017. gadā – 61 %. Ņemot vērā faktiskās situācijas atšķirību no formāliem gadījumiem, kad maksātnespējas process tiek izbeigts, jo sastādīts ziņojums par mantas neesamību, secināms, ka arī turpmāk pamatnostādņu un plāna īstenošana jābalsta nevis formālo gadījumu samazināšanā, bet gan faktisko. Līdzīgas tendences vērojamas arī turpmākajā periodā. "Tukšo procesu" īpatsvars no 2019. gada līdz 2023. gadam svārstījās 50-59% robežās. Tādējādi RR uzskatāms par neizpildītu.

Papildus norādāms, ka Tieslietu ministrija īpaši izvērtēja zvērinātu revidentu iesaistīšanas ietekmi uz 2.PR noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem, vienlaikus ievērojot arī gadījumus, kad zvērinātu revidentu iesaiste tika noteikta ārpus pamatnostādņu un plāna tvēruma (Maksātnespējas likuma 12.³ un 43.¹ panta gadījumos). Izvērtējuma rezultātā secināts, ka zvērinātu revidentu iesaistei TAP un maksātnespējas procesos nav bijusi ietekme uz pamatnostādnēs noteiktajiem politikas rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, ņemot vērā, ka nav konstatēta šo subjektu iesaistīšana nedz TAP, nedz arī maksātnespējas procesā. Vienlaikus jāņem vērā, ka visi gadījumi, kad Maksātnespējas likumā ir pieļauta zvērinātu revidentu iesaiste (Maksātnespējas likuma 12.³, 43.¹ un 85.¹ panta gadījumos), ir TAP un maksātnespējas procesā iesaistīto personu brīvprātīga izvēle. Turklāt Maksātnespējas likumā noteiktie gadījumi paši par sevi nerada pienākumus zvērinātiem revidentiem, izņemot, ja kāda no procesā iesaistītajām personām ir aicinājusi zvērinātu revidentu iesaistīties un pēdējais ir piekritis sniegt pakalpojumu. Attiecīgi nav nepieciešams paredzēt turpmāku rīcību šajā aspektā.

Pamatnostādņu 3. PR "Fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju" ietverts 1 RR – gada laikā sekmīgi pabeigto saistību dzēšanas procedūru skaits pret pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesa skaitu.

Tabula Nr. 3. Politikas rezultāta "Fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju" RR

Minētais RR 2016. gadā pārsniegts par 1 %, t.i., 83 % sekmīgi pabeigtu saistību dzēšanas procedūru vietā, sekmīgi pabeidzot 84 % saistību dzēšanas procedūras, savukārt 2017. gadā rādītājs izpildīts atbilstoši plānotajam – sekmīgi pabeidzot 85 % saistību dzēšanas procedūras. Līdz ar ko novirze gan 2016. gadā, gan 2017. gadā ir pavisam neliela. Novirze ik gadu pieaug, kas liecina par sekmīgi pabeigto saistību dzēšanas procedūru skaita sarukšanu. Kopš 2020. gada RR stabili diapazonā no 70 līdz 72%.

Pēdējos trīs gados (2020-2022) sekmīgi pabeigto saistību dzēšanas procedūru skaits pret pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesa skaits vidēji gadā strauji samazinās par 4% (2019 pret 2018), par 9% (2020 pret 2019), par 2% (2021 pret 2020), kamēr no 2016. līdz 2018.gadam RR bija vidēji nemainīgs no 83% līdz 85% un faktiski izpildīts atbilstoši plānotajam.

Pamatnostādņu 4. PR "Administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu)" paredzēti 3 RR:

1. Administratoru skaits, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram;

2. Sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu (procentuāli);

3. Procesu skaits, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts administrators, pret aktīvo lietu skaitu.

Tabula Nr. 4. Politikas rezultāta "Administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu)" RR

2016. gadā nebija neviens, bet 2017. gadā bija septiņi administratori, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidēja lietu skaita vienam administratoram. Faktiskais rezultāts ievērojami atšķiras no plānotā, veidojot novirzi par attiecīgi 27 un 18 administratoriem, t.i., mazāk, nekā pamatnostādnēs plānotais. Novirze vērtējama pozitīvi, jo administratoru noslodze izlīdzinās, tādējādi veicinot gan administratoru profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu, gan kvalitatīvāku pienākumu izpildi. Viens no apstākļiem, kas sekmēja minētā rādītāja uzlabošanos, ir jaunais administratora izvēles mehānisms konkrētam maksātnespējas procesam un jo īpaši grozījumu Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 1001 "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu" spēkā stāšanās 2017. gada 17. novembrī, ar ko mainīta atteikšanās no administratora iecelšanas konkrētā procesā, paredzot, ka administratora amata kandidātam jāvēršas tiesā. Tomēr lielāko ietekmi radīja iepriekš jau pieminētais administratoru profesijas reformas 1. posms, kā arī turpmākie pasākumi saistībā ar tās otro posmu, ar ko ne tikai pārskatīja kvalifikācijas pārbaudes kārtību, bet arī nostiprināja disciplināratbildības piemērošanu. Pēc 2021. gada šādi dati netika apkopoti.

Novērtējuma periodā vērojams lielāks sodīto administratoru skaits pret kopējo administratoru skaitu, nekā bija plānots. 2016. gadā RR pārsniegts par 5 %, t.i., 21 % vietā sodot 26 % administratorus. 2017. gadā RR, turpinot nozares akūto problēmu un sabiedrības neuzticības mazināšanu, bija plānots lielāks attiecībā pret 2016. gadu – 25 %. Pozitīvi vērtējams tas, ka 2018. gadā sodīto administratoru skaits samazinājies no 26% (2017) līdz 20%(2018) plānoto 27% vietā. Savukārt no 2019. gada un turpmāk bija plānots, ka sodīto administratoru skaits samazināsies līdz 21% – 2019. gadā un 19% – 2020. gadā, taču pretēji plānotajam vērojams RR ikgadējs pieaugums. Novirzes skaidrojamas ar administratoru rīcības uzraudzības pasākumu pastiprināšanu, piemēram, MKD tika piešķirti jauni uzraudzības instrumenti, kā klātienes pārbaudes un iespēja virzīt jautājumu izskatīšanai disciplinārlietu komisijai, kā arī ar administratoru skaita samazināšanos. Lai arī novirzes nav vērtējamas negatīvi, RR nav sasniegts.

Tāpat uzraudzības pasākumu ietekme konstatējama attiecībā uz procesu skaitu, kuros pārkāpumu dēļ ir nomainīts administrators, pret aktīvo lietu skaitu. 2017. gadā arī šim RR bija paredzēts pieaugums par 0,3 % salīdzinājumā ar 2016. gadu, tam palielinoties no 2,5 % līdz 2,8 %. Tomēr faktiski novērtējuma periodā rādītājs nav sasniegts, 2016. gadā veidojot novirzi par -0,9 %, bet 2017. gadā – par -0,6 %. Pēc 2018. gada novirze bija vairāk kā - 2 %. Arī turpmākajos gados šādu administratoru skaits bija 0.8% robežās kas norāda uz to, ka RR ir būtiski pārsniegts.

2016. gadā 1 RR sasniegts atbilstoši plānotajam, 3 RR netika sasniegti, bet 5 RR pārsniegti. Savukārt 2017. gadā 1 RR sasniegts atbilstoši plānotajam, 3 RR netika sasniegti, bet 5 – pārsniegti. 2018. gadā 3 RR ir sasniegti, 2 – pārsniegti, bet 7 – netika sasniegti. 2019. gadā 1 RR ir sasniegti, 4 – pārsniegti, bet 7 RR netika sasniegti. 2020. gadā lielākā daļa (9) rezultatīvo radītāju netika sasniegt, savukārt 3 RR tika pārsniegti. Kopumā šajā novērtējuma periodā tika sasniegti 5 RR, bet 7 RR netika sasniegti. Pēc 2021.gada (ieskaitot) vērojamas 7 RR pozitīvas tendences. No visiem RR, kas netika sasniegti periodā no 2016. gada līdz 2020. gadam, pēc šī perioda plānoto rezultātu sasniedza 2 RR (kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji).

Viszemākie rādītāji konstatējami 1. PR "Uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju". Minētais skaidrojams ar nozarei neatbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Turklāt TAP regulējuma reformas tika apturētas līdz Direktīvas pieņemšanai, kas tika ieviesta 2023. gadā. Jaunais regulējums saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 82. punktu tiks attiecināmi uz TAP, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri. Tā ietekme būs novērojama, kad noslēgsies vismaz daži TAP, kuros tiks piemērots jaunais regulējums. Attiecīgi arī jaunā regulējuma ietekmes novērtējums pašlaik nav veicams.

Savukārt 2. PR "Kreditoru maksimāla saistību apmierināšana, ekonomiski vērtīgie aktīvi atgriežas ekonomiskajā apritē" tika sasniegts tikai daļēji. Pēc administratoru profesijas reformas šajā PR vērojamas pozitīvas tendences, kreditoru prasījumu atgūšanas radītāji pēdējos gados ir būtiski uzlabojušies.

Attiecībā uz 3. politikas virzienu "Fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju" norādāms, ka nospraustais mērķis netika sasniegts. Attīstoties administratoru profesijai, parādnieks tiek aktīvāk uzraudzīts un biežāk tiek konstatēta parādnieku negodprātīga rīcība, kas ir pamats neatbrīvot parādnieku no saistībām. Tādējādi sasniegtie rezultāti ir jāvērtē kopsakarā ar citām izmaiņām maksātnespējas procesā.

Pozitīvi vērtējami rezultāti, kas sasniegti attiecībā uz 4. PR "Administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu)". Lielākā daļa RR tika pārsniegti. Pārkāpumu skaits pēc jauna uzraudzības modeļa ieviešanas strauji mazinājies.

Pamatnostādnes un plāns ir vērsti uz makroekonomiskās vides uzlabošanu. Būtiski uzsvērt, ka maksātnespējas process ir virknes neveiksmīgu vai neprasmīgu rīcību sekas, kā rezultātā tas nevar radīt tiešu un būtisku ietekmi uz galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Tomēr nav šaubu, ka maksātnespējas procesa norise var radīt un rada netiešu ietekmi, jo tieši no tā, cik savlaicīgs un efektīvs ir bijis maksātnespējas process, ir atkarīgs to aktīvu apmērs, ko atgriež ekonomiskajā apritē. Līdzīgi arī TAP gadījumā, ar kura starpniecību vēl vairāk kā maksātnespējas procesa ietvaros iespējams nodrošināt aktīvu apriti, turklāt atšķirībā no maksātnespējas procesa – lielāka iespējamība, ka aktīvu apgrozība notiek ilgtermiņā.

Novērtējuma periodā īstenotie uzdevumi un pasākumi rada netiešu, bet pozitīvu ietekmi līdz ar administratoru profesijas reformas īstenošanu. Ar to nodrošināti pasākumi ceļā uz maksimāli profesionālu, godprātīgu un caurskatāmu maksātnespējas procesu administrēšanu, lai pastarpināti nodrošinātu pēc iespējas vairāk aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē.

Pamatnostādņu un plāna īstenošanai ir pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi.

Maksātnespējas jomā veiktās reformas, tai skaitā īstenojot pamatnostādnes un plānu, tiek pozitīvi novērtētas arī uzņēmēju vidū. Ārvalstu investoru padome Latvijā 2019. gada sākumā publicēja "FICIL Ārvalstu investīciju vides indekss 2015.–2018. gadā"²⁰, kas ir ārvalstu investoru vērtējums par investīciju klimata attīstību Latvijā. Vērtējuma ietvaros ārvalstu investori progresu maksātnespējas administrācijas jomās novērtēja kā vienu no labākajiem lēmumiem vai politikas iniciatīvām, ko Latvijas valdība ieviesusi pēdējo piecu gadu laikā. Arī turpmākajos Ārvalstu investoru padomes Latvijā publicētajos ziņojumos maksātnespējas joma vairs netiek atzīta par problemātisku, uzņēmēji uzsver reformas rezultātā ieviestos uzlabojumus.²¹

Atsevišķi pamatnostādņu uzdevumi un plāna pasākumi ir radījuši papildu administratīvo slogu. Piemēram, plāna pasākumi, kas vērsti uz administratoru profesijas reformas pabeigšanu, ir palielinājuši administratīvo slogu administratoriem. Administratoriem, tāpat kā iepriekš, regulāri ir jāapliecina sava kvalifikācija, tomēr kopš 2017. gada sākuma tā ir kļuvusi komplicētāka – reizi divos gados administratoram ir jākārto kvalifikācijas eksāmens, kas uzliek papildu slogu administratoram, piesakoties un piedaloties kvalifikācijas eksāmenā. Minētais jauninājums rada tiešu (MKD nodrošina eksaminācijas komisijas darbu) un netiešu (kvalifikācijas eksāmenu pieņem eksaminācijas komisija, kas ir neatkarīga institūcija) slogu arī valstij. Tomēr papildu administratīvais slogs ir attaisnojams, tā kā pastiprināta kvalifikācijas pārbaude ļauj pārliecināties par administratora spējām kvalitatīvi un efektīvi administrēt maksātnespējas procesus. Jāatzīmē, ka piecu gadu kvalifikācijas periods atbilst SVF un Pasaules Bankas ieteikumiem. Administratīvais slogs nerada izmaksas valstij, bet rada tās administratoram, tā kā dalība kvalifikācija eksāmenā ir maksas pakalpojums, par ko jāveic samaksa 239 euro²² apmērā. Tāpat fizisko personu atbrīvošanas no parādsaistībām ieviešana radīja administratīvo slogu zvērinātiem notāriem.

Papildus norādāms, ka novērtējuma periodā, stājoties spēkā grozījumiem Maksātnespējas likumā, uzraugošajām personām un administratoriem skaidri definēts pienākums vest savu un parādnieka lietvedību savā prakses vietā. Šāds pienākums radīja administratīvo slogu tām uzraugošajām personām un administratoriem, kuri iepriekš neveda lietvedību. Tomēr lietvedības vešanas pienākums neradīja izmaksas imperatīvi, tā kā Maksātnespējas likums nenoteic specifiskas prasības, piemēram, konkrētas programmatūras izmantošanu. Attiecīgi katra uzraugošā persona un administrators varēja brīvi izvēlēties, kādā veidā un ar kādiem tehniskiem līdzekļiem nodrošināt lietvedības vešanu.

Citi novērtējuma periodā īstenotie pamatnostādņu uzdevumi un plāna pasākumi, kā, piemēram, sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošana, kā arī un tiesnešu un VP amatpersonu apmācību programmu organizēšana, radīja nebūtisku administratīvo slogu par to īstenošanu atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām, ko tās īsteno tām pieejamo resursu, tai skaitā finanšu līdzekļu, ietvaros.

Pamatnostādnes un plāns rada pozitīvu sociālo ietekmi. Plāna pasākumu, kas attiecas uz dažādu informatīvo pasākumu norisi un informatīvo materiālu izstrādi, rezultātā nodrošināta sabiedrības informētība par nozares sniegtajām iespējām, kā arī indivīdu tiesībām un pienākumiem noteiktās situācijās.

Pamatnostādnes un plāns nerada ietekmi uz vidi, kā arī teritoriju attīstību.

Pamatnostādnes un plāns pats par sevi nerada ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Atsevišķu plāna pasākumu²³ īstenošanas rezultāts radīja negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Ietekmi uz valsts budžetu radīja 2018. gada 31. maija likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā" un 2023. gada 16. marta "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Lai īstenotu veiktos grozījumus tika papildu piesaistīti 300 251 euro no kuriem 52 tūkst. tika novirzīti 2 jaunu amata vietu izveidei MKD.

Pamatnostādnes un plāns pats par sevi nerada ietekmi uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem. Atsevišķu plāna pasākumu²⁴ īstenošanas rezultāts pastarpināti rada šādu ietekmi.

Pamatnostādnes un plāns pats par sevi nerada ietekmi uz tiesību normu sistēmu, savukārt attiecībā uz Latvijas starptautiskajām saistībām pamatnostādnes un plāns nerada nekādu ietekmi. Atsevišķu plāna pasākumu īstenošanas rezultāts rada ietekmi uz tiesību normu sistēmu, tā kā novērtēšanas periodā vairāki plāna pasākumi²⁵ īstenoti, izstrādājot normatīvos aktus.

Pamatnostādnes un plāns nerada ietekmi uz cilvēktiesībām, jo īpaši fizisku personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi. Apsvērums jo īpaši vērtēts, īstenojot plāna 4.9.1. un 4.10.1. pasākumu, kā rezultātā pasākumu faktiskā izpilde atšķiras no plānotās.

Pamatnostādņu un plāna mērķa grupu viedoklis un ietekme uz tajos noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu ir izvērtēta Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes²⁶ 2019. gada 7. maija sēdē, piedaloties arī Latvijas Republikas Valsts kontroles un VID pārstāvjiem. Sēdes dalībnieki kopumā pozitīvi novērtēja jau paveikto darbu maksātnespējas jomas uzlabošanai. Vienlaikus sēdes dalībnieki uzsvēra, ka arī turpmāk ir nepieciešams aktīvs darbs pie maksātnespējas jomas pilnveidošanas, tai skaitā būtisku vērību pievēršot restrukturizācijas pasākumu uzlabošanai.

2021. gadā TM sadarbībā ar MKD ir izstrādājuši divus informatīvos ziņojumus par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu, kurā secināts, ka Covid-19 infekcijas izplatība nav negatīvi ietekmējusi maksātnespējas jomu un maksātnespējas jomā, sākoties trešajai ārkārtējai situācijai, nav konstatējami būtiski riski.²⁷

Izvērtējot pamatnostādnes un plānu, kā arī jau īstenotos vai uzsāktos uzdevumus un pasākumus, secināms, ka arī turpmāk jāturpina virzīties uz pamatnostādnēs jau definēto maksātnespējas politikas virsmērķi – sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.

Pamatnostādņu un plāna īstenošanas sākumposmā veiktās darbības bija vērstas uz nozarē akūti traucējošo apstākļu likvidēšanu tās efektīvākai un kvalitatīvākai darbībai. Tomēr turpmāk uzmanība jākoncentrē uz pamatnostādnēs definētā maksātnespējas politikas virsmērķa turpmāku īstenošanu, mazinot uzsvaru uz kontroli, un tā vietā stiprinot mehānismus, kas radītu ilglaicīgāku pozitīvo ietekmi kā uz katru indivīdu atsevišķi, tā arī tā kreditoriem un sabiedrību kopumā.

Jāturpina uzsāktos sabiedrības informēšanas pasākumus, nodrošinot atbalstu gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Informēšanas sadaļā tiks tupināts darbs pie dažādas informācijas pieejamības plašākai sabiedrībai, kā arī tiks veicināta komunikācijas attīstība valsts iestāžu starpā. Kā vēl viena kompleksā risinājuma sastāvdaļa ir vienotās datu veidnes maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai izveide E-lietas portālā.

Plāna izpildes periodā tika būtiski stiprināta administratoru profesija. Administratori tiek pastiprināti uzraudzīti, no tiem izvirzīti augsti standarti un sagaidāmi arī pozitīvi rezultāti. Vienlaikus konstatēts, ka administratoru atalgojums pēdējos gadus nav konkurētspējīgs ar citām profesijām. Atbilstoši VID publicētajām administratoru valsts amatpersonu deklarācijām kopējie administratoru ienākumi 2022. gadā bija vidēji 12 163,68 EUR vienam administratoram gadā. Kopējo ienākumu mediāna ir 9 060,74 EUR.²⁸ Šāds atalgojums nav atbilstošs administratoriem izvirzītajām prasībām un veicamo uzdevumu sarežģītībai. Tādēļ nepieciešams pārskatīt administratoru atlīdzības sistēmu.

Ar Direktīvas ieviešanu tika stiprināta TAP uzraugošās personas loma, nodrošināta iespēja atcelt TAP lietas ierosināšanas sekas, paplašināta TAP pasludināšanas nolēmumu pārsūdzības iespējas, kā arī veikti citi TAP regulējuma uzlabojumi. Lai gan šobrīd TAP RR nav apmierinoši, jaunā regulējuma ietekme būs novērojama pēc ilgāka laika. Tādēļ jaunas reformas TAP jomā tuvākajā laikā nav paredzamas.

Novērtējuma periodā juridiskās personas maksātnespējas procesa vidējais ilgums palielinājās. Viens no galvenajiem cēloņiem ir ilgstošas tiesvedības. Tiesvedības var ilgt vairākus gadus, kā rezultātā administrators nevar uzsākt līdzekļu izmaksu kreditoriem. Arī TAP lietās ātra lēmumu pieņemšana veicinās veiksmīgi pabeigto TAP skaitu.

No šī informatīvā ziņojuma secināms, ka mērķis veicināt savlaicīgu juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu netika sasniegts. Joprojām vairāk nekā puse juridiskās personas maksātnespējas procesu tiek izbeigti ar ziņojumu par parādnieka mantas neesamību. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojumā par Latviju ir norādījusi, ka maksātnespējas procesa uzsākšana Latvijā ir finansiāli apgrūtinoša, un tas attur mazos uzņēmumus ar zemiem ienākumiem no maksātnespējas uzsākšanas.²⁹ Līdzīga problemātika pastāv arī attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesa pieejamību. Lai uzsāktu maksātnespējas procesu personai, kurai ir iestājušās finansiālās grūtības, ir apgrūtinoši iemaksāt depozītu divu minimālo mēnešalgu apmērā. Turklāt, ik gadu palielinoties minimālajai mēnešalgai, šī summa pieaug. Līdz ar to nepieciešams fundamentāli pārskatīt iepriekšējo pieeju attiecībā uz procesa finansēšanu, nodrošinot, ka process ir finansiāli pieejams maksātnespējīgiem parādniekiem.

Ievērojot minēto, no politikas veidošanas perspektīvas skats uz nākotni šobrīd ir nodrošināt visus aspektus - informēšana, atbalsts, pieejams process un efektīvi piespiedu mehānismi.

2022. gada 31. decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus (COM/2022/702 final)³⁰, kura mērķis ir nodrošināt harmonizētu maksātnespējas procesu Eiropas Savienībā, nodrošinot 1) efektīvu aktīvu atgūšanu no maksātnespējīgā parādnieka mantas; 2) paātrinātu un pieejamu procedūru; un 3) paredzamu un taisnīgu līdzekļu sadalījumu starp kreditoriem. Šādas direktīvas ieviešana prasīs ne vien esošo mehānismu pielāgošanu, bet arī jaunu procedūru ieviešanu. Provizoriski direktīva tiks pieņemta nākamo divu gadu laikā un tās ieviešana notiks nākamajā plānošanas periodā. Ņemot vērā minēto, pašlaik nav lietderīgi izstrādāt jaunu politikas plānošanas dokumentu, jo direktīvas gala redakcija nav zināma un tajā paredzētais regulējums radīs būtisku ietekmi uz maksātnespējas jomas tālāko attīstību. Jauns politikas plānošanas dokuments maksātnespējas jomā tiks pieņemts uzreiz pēc šāda direktīvas pieņemšanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tai skaitā sagaidāmo direktīvu un jau uzsāktos normatīvo aktu grozījumus, pašlaik nav nepieciešams izstrādāt jaunu un visaptverošu attīstības plānošanas dokumentu, un ir turpināma jau uzsākto aktivitāšu īstenošana.

Tieslietu ministre I. Lībiņa–Egnere

Pielikums

Tieslietu ministre I. Lībiņa–Egnere