Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 729
Rīgā 2024. gada 6. septembrī (prot. Nr. 35 33. §)
Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu pakalpojumam "Centralizēta finanšu dokumentu aprite" (2. pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs.
2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 2 032 800 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 1 680 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 352 800 euro apmērā.
3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Valsts ieņēmumu dienestu – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk – 2.1.1.1.i. investīcija) ietvaros.
4. Projektu finansēt 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.
5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas, sākot ar 2027. gadu, projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 430 025 euro gadā. Finanšu ministrijai finansējumu projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidente E. Siliņa
Finanšu ministrs A. Ašeradens
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 6. septembra
rīkojumam Nr. 729
2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk − VID) |
1.2. Projekta īstenošanas partneri | Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk − VRAA) |
2. Saistīto projektu programma
2.1. Programmas nosaukums | Valsts pakalpojumu platformu attīstības programma |
2.2. Saistība ar citiem projektiem | VRAA īstenotais Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas
"Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekts
Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/004 "Vienotā saziņas platforma, dokumentu
krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija". Īstenojot e-adreses modernizācijas projektu, VRAA ir sākts apjomīgs aktivitāšu kopums e-adreses tehniskā risinājuma pilnveidei. Tas paredz modernizēt publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus, uzlabojot un attīstot e-adresi (tai skaitā pārstrādājot e-adreses kodolu), pilnveidojot e-rēķinu formu u. c. Šā projekta pabeigšanas termiņš ir 2026. gada II ceturksnis. Pastāv termiņu atkarība − ja VRAA atbildībā esošais investīcijas projekts nebūs noslēdzies līdz e-rēķinu elektroniskās aprites ieviešanas termiņam (30.12.2025.), VID būs jāveic atkārtoti pielāgojumi integrācijai ar e-adresi pēc VRAA projekta noslēguma. Šajā projektā netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citos projektos un izmantojot to finansējumu. Tādējādi VID apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma un valsts līdzekļu izšķērdēšanas risks ar plānotiem un īstenotiem projektiem, kā arī projekta gaitā netiks sniegts atbalsts komercdarbībai |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Izveidot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu (turpmāk − e-rēķins) elektroniskās aprites nodrošināšanai, lai nodrošinātu VID iespēju strukturētā veidā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem | ||
3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma) |
Projekta īstenošanas rezultātā
tiks nodrošināta Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē
apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par attaisnojuma dokumentu un
preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu"
(prot. Nr. 69 30. §) (turpmāk − informatīvais ziņojums)
izvirzītā uzdevuma izpilde, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu
maiņvietu un nodrošinot VID iespēju strukturētā veidā saņemt e-rēķinu
datus par iekšzemes darījumiem nodokļu maksātāju B2B (Business
to Business) segmentā.
E-rēķinu projekta nepieciešamība izriet arī no Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojuma Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam" (4. uzdevuma 1.4.1. pasākums), Finanšu ministrijas 2023. gada 23. februāra rīkojuma Nr. 47 "Finanšu ministrijas 2023. gada darba plāns" (144. uzdevums), kā arī Finanšu ministrijas 2024. gada darba plāna projekta un Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojuma Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam" (4.3. rīcības 1.2. uzdevums). Eiropas Komisija 2022. gada 8. decembrī ir nākusi klajā ar apjomīgu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) pakotni "PVN digitālajā laikmetā" (VAT in the Digital Age), kas sastāv no vairākiem priekšlikumiem par grozījumiem normatīvajos aktos. Attiecībā uz e-rēķiniem būtiskākie priekšlikumi par grozījumiem normatīvajos aktos (proti, Padomes direktīva, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK) noteic, ka viena no šīs pakotnes galvenajām prioritātēm ir PVN ziņošanas pienākumu modernizācija. Tiks ieviestas digitālās ziņošanas prasības Eiropas Savienības iekšējiem darījumiem, tai skaitā strukturēta e-rēķina obligāta noformēšana. Pašreiz Eiropas Savienības Padomes darba grupās (Working Party on Tax Questions (Indirect Taxation – VAT)) tiek izstrādāti digitālās ziņošanas sistēmas (tai skaitā e-rēķinu) bloka normatīvo aktu grozījumu projekti un noteikti to ieviešanas termiņi. Kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas PVN pakotnē "PVN digitālajā laikmetā" noteiktās prasības Eiropas Savienības iekšējiem darījumiem, ar VID atbildībā esošo 2.1.1.1.i. investīcijas projektu jau būs nodrošināts pamatrisinājums attiecībā uz iekšzemes darījumiem. Tas sniegs iespēju operatīvi nodrošināt turpmākus e-rēķinu aprites sistēmas attīstības pasākumus (piemēram, papildu e-rēķinu aprites scenārijus) |
||
3.3. Projekta ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
Vērtība |
Sasniegšanas laiks (gads) |
3.3.1. Proaktīvu e-rēķinu datu iegūšana un pilnveidota PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošana | E-rēķinu datu lauku skaits, kas nonāk VID
rīcībā atbilstoši PEPPOL tehniskajai dokumentācijai par vienu rēķinu Pašreizējā vērtība – 0 Mērījuma rādītājs – datu lauku skaits |
Vismaz 10 |
2026. |
3.3.2. Tādu e-rēķinu datu pieejamības nodrošināšana digitālā formātā, kurus potenciāli varētu izmantot statistikas vajadzībām | Prognozēts, ka viena gada laikā B2B
(Business to Business) un B2G (Business to Government)
segmentā kopumā tiek noformēti aptuveni 20 milj. rēķinu. Valsts
pārvaldes līmenī no rēķinu datiem izgūstama statistika par darījumu
skaitu B2B (Business to Business) un B2G (Business
to Government) (tai skaitā G2B (Government to Business))
segmentā, piemēram, cik daudz (skaita ziņā) darījumu valsts iestādes
veic ar privāto sektoru vai citām valsts iestādēm. Mērījuma rādītājs – rēķinu skaits/tūkst. |
Vismaz 10 |
2026. |
3.3.3. E-rēķinu datu nodošana citām valsts pārvaldes iestādēm vienreizes principa nodrošināšanai | Centralizētas finanšu dokumentu maiņvietas
risinājuma lietotāju jeb iestāžu skaits, kuras izgūst datus savu
funkciju nodrošināšanai Pašreizējā vērtība – 0 Mērījuma rādītājs – iestāžu skaits |
Vismaz 10 |
2026. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
1 680 000 euro | 352 800 euro | Avansa maksājuma apmērs, ja tiks pieprasīts |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
Maksimālais apmērs |
Darbības iznākums |
4.3. Informācijas sistēmu projektēšanas un izstrādes izmaksas, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas nodrošinājumam (tai skaitā licenču iegādes izmaksas, mākoņdatošanas un saistīto pakalpojumu izmaksas informācijas sistēmu izstrādes un ieviešanas nodrošināšanai projekta laikā) |
1 680 000 euro |
n/a |
Veikti visi nepieciešamie projektēšanas, izstrādes un testēšanas darbi, tai skaitā iegādātas licences un citi projektā izstrādātā risinājuma pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešamie pakalpojumi, un IKT risinājums ir ieviests ekspluatācijā |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts6 |
Valsts mākonī (jā/nē) |
Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) |
Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
1 |
5.1.1. Centralizētas finanšu dokumentu maiņvietas risinājums | Datu krātuve/glabātava, kurā tiks saglabāti
dati par e-rēķiniem.
Lai nodrošinātu datu saņemšanu, ir paredzēti trīs datu apmaiņas kanāli: 1) integrācija ar valsts nodrošinātās vienotās saziņas platformu – oficiālo elektronisko adresi (e-adresi); 2) integrācija ar 3) saskarne VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Risinājuma primārais uzdevums: - nodrošināt iekšzemes apritē esošo e-rēķinu datu saņemšanu un saglabāšanu; - pilnveidot PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanas procesu; - izmantot e-rēķinu datus citu ar nodokļu administrēšanu un nodokļu samaksas veicināšanu saistītu VID iekšējo biznesa procesu uzlabošanai. Risinājuma sekundārais uzdevums: no saņemto e-rēķinu datnes daļas izgūto strukturēto datu nodošana datu izplatīšanas un pārvaldības platformai DAGR, lai padarītu tos pieejamus citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai un rēķinā iesaistītajām pusēm |
Nē |
2024. gada II ceturksnis |
30.12.2025. |
Plānotie valsts pārvaldes pakalpojumu
portāla Latvija.lv lietotāji – visas Latvijas un Eiropas Savienības
fiziskās un juridiskās personas (statistika par lietošanas gadījumiem 2023. gadā – 915 584 privātpersonas un 43 047 juridiskās personas) Datu devēji: nodokļu maksātāji, kas e-rēķinus iesniegs paši, izmantojot saskarni EDS, – vismaz 50 Datu apmaiņas starpnieks: PEPPOL operators – 1 un e-adrese – 1 Datu saņēmējs: VID sistēmas – vismaz 5 Datu tālākizmantotāji: citas valsts pārvaldes iestādes – vismaz 10 |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 |
Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
1 |
5.2.1. Centralizēta finanšu dokumentu aprite | Fiziskās personas, kas veic saimniecisko
darbību, un juridiskās personas, kas proaktīvi izmanto VID pieejamos
datus nodokļu pārskatos Citas valsts pārvaldes iestādes, kas veiks nepieciešamos integrācijas darbus, lai spētu saņemt e-rēķinu datus savu funkciju nodrošināšanai |
Pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pases apstiprināšanu |
30.12.2025. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
1 |
5.3.1. Strukturēta datu kopa finanšu dokumentu apritei |
2026. gada I ceturksnis |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
Projekta sekmīgai īstenošanai tiks izveidots projekta
vadības un uzraudzības organizatoriskais ietvars, nosakot atbildīgās
personas, galvenos uzdevumus, termiņus un pārskatu sniegšanas mehānismu. Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2023. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 191 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju projektu īstenošanas un uzraudzības iekšējās kontroles sistēmu Finanšu ministrijā" tiek nodrošināti galvenie vadības un kontroles sistēmas elementi resora līmenī attiecībā uz pasākumiem, kuros Finanšu ministrija un tās padotības iestādes ir reformu īstenotājas vai finansējuma saņēmējas. Rīkojumā ir noteikta reformas ieviešanas kopējā organizatoriskā struktūra un nodrošināta funkciju nošķirtība. Lai nodrošinātu finansējuma saņēmēja funkcijas, VID iekšējās kontroles pasākumu virsuzraudzība tiks īstenota saskaņā ar VID noteikto kārtību, kādā VID nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisma reformu un investīciju projektu ieviešanu un uzraudzību, bet operatīvā projekta vadība VID tiks nodrošināta saskaņā ar VID projektu vadības vadlīnijās noteikto kārtību. VID 2020. gada 20. novembra iekšējie noteikumi Nr. 46 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu pieteikšanas, saskaņošanas, apstrādes un ieviešanas kārtība" nosaka jebkuras informācijas sistēmas, tai skaitā projekta ietvaros modernizējamo informācijas sistēmu, attīstības pārvaldības kārtību. Projekta vadību un īstenošanu plānots veikt ar pašreizējiem cilvēkresursiem, kas nodrošinās nepieciešamās kompetences un kapacitāti |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
Cilvēkresursu skaita samazinājums un/vai palielinājums
nav paredzēts. Ņemot vērā, ka rēķins ir tikai viens no grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, efektīva e-rēķinu izmantošana nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā tiktu nodrošināta, ja rēķini un citi risinājumi, kas noformējami pilnīgai darījuma izsekojamībai, tiktu sagatavoti un uzglabāti elektroniskā formā, kas ļauj tos automātiski un elektroniski apstrādāt, būtu nodrošināta to pieejamība VID un e-rēķini tiktu analizēti kopsakarā ar citiem elektroniski sagatavotiem strukturētiem dokumentiem. Nodokļu maksātāju rēķinu pieejamība e-rēķinu sistēmā novērstu nodokļu nemaksāšanas riskus, jo VID būtu iespēja pārliecināties, vai ir deklarēti visi realizācijas darījumi. Šobrīd rēķinu aprite nenotiek centralizēti un strukturēti, bet projekta gaitā šāds aprites veids tiks ieviests, tādējādi nodrošinot e-rēķinu pieejamību VID. Potenciālie ieguvumi e-rēķinu aprites rezultātā būs plašāki nekā tikai nodokļu administrēšanas jomā – tā radīs iespēju nodot e-rēķinu datus strukturētā veidā citām valsts iestādēm, kuras šos datus izmantos savu funkciju veikšanai, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" 10. punktā minētās prasības attiecībā uz vienreizes principa ievērošanu (sk. 3.3.3. apakšpunktu). Proti, deklarācijas iesniedzējam (sk. 3.3.1. apakšpunktu) netiks atkārtoti pieprasīti dati, kuri jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Citām valsts pārvaldes iestādēm, kuras savu funkciju veikšanai izmantos e-rēķinu datus, jāievēro vienreizes princips, ieviešot izmaiņas savās informācijas sistēmās un/vai biznesa procesos. Šāds risinājums nodokļu maksātājiem atvieglos nodokļu pārskatu iesniegšanu, jo, nodrošinot pilnveidotu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu un piedāvājot to daļēji aizpildīt ar VID rīcībā esošajiem e-rēķinu datiem, tiks samazināts deklarācijas aizpildīšanai patērētais laiks. Strukturētu e-rēķinu ieviešana radīs ieguvumus nodokļu maksātājiem, piemēram, samazināsies kļūdu skaits, kas rodas nepareizi noformētu attaisnojuma dokumentu (rēķinu) dēļ. Tādējādi vienota un saprotama sistēma palīdzēs samazināt izmaksas. Turklāt tiks nodrošināta droša un ērta attaisnojuma dokumentu uzglabāšana. Samazināsies administratīvais slogs nodokļu maksātājiem, jo tiem vairs nebūs jāiesniedz VID darījumus apliecinošu dokumentu (rēķina, nodokļu rēķina) kopijas, kas jau būs VID rīcībā. Rēķinu transformācija konkrētā nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros sniegs iespēju automatizēt procesus grāmatvedībā, palīdzot nodokļu maksātājiem izveidot kredītkontroli un apkopot informāciju par darījumu partneru maksājumu kultūru. Tā atvieglos arī maksājumu veikšanu, jo ļaus sistematizēt saņemtos rēķinus un nodrošināt to kontroli. Tādējādi paredzams, ka samazināsies krāpšanās iespējas nodokļu jomā un tiks veicināta uzņēmējdarbības vides sakārtošana. Tā kā Latvijā jau šobrīd strukturētam e-rēķinam ir jāatbilst vienotam elektronisko rēķinu standartam, tad arī attiecībā uz obligātajiem strukturētajiem e-rēķiniem tiks attīstīts pašreizējais risinājums, kas paredzēts B2G (Business to Government) segmentā. Tādējādi obligātie strukturētie e-rēķini tiks sagatavoti, nosūtīti un saņemti, izmantojot Eiropas Savienības elektronisko rēķinu standartu Pan-European Public Procurement On-Line (PEPPOL) BIS Billing 3.0. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Komisijas PVN priekšlikumu pakotni "PVN digitālajā laikmetā" attiecībā uz plānoto obligāto e-rēķinu aprites prasību noteikšanu pārrobežu darījumiem 2028. gadā (par ieviešanas termiņiem vēl tiek diskutēts Eiropas Savienības Padomes darba grupās), strukturētu e-rēķinu aprites ieviešana iekšzemē atbilstoši minētajam PEPPOL BIS Billing 3.0 vienotajam standartam jau laikus proaktīvi nodrošinās Eiropas Savienības prasību izpildi. Īstenojot projektu, pamatieguvums ir centralizētas finanšu dokumentu maiņvietas izveidošana e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai, kas atbilst mūsdienu digitalizācijas laikmeta prasībām. Tādējādi tiek sniegts augsta līmeņa pieejamības pakalpojums attiecībā uz saimnieciskās darbības automatizāciju un tiek ievērots vienreizes princips valsts pārvaldes funkciju veikšanai, kā arī inovāciju sekmēšanai. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu aptuvenās viena papīra rēķina apstrādes izmaksas uzņēmumam ir 0,40 euro, jo rēķins jāievada grāmatvedības sistēmā, jāarhivē utt. Tādējādi, vērtējot komersantu finanšu ieguvumus pēc e-rēķinu lietošanas sākšanas, jāsecina, ka pašreizējās izmaksas rēķinu apstrādē uzņēmuma vajadzībām provizoriski varētu samazināties divas reizes. Tātad, ja tiek prognozēts, ka viena gada laikā B2B un B2G segmentā kopumā tiek noformēti aptuveni 20 milj. rēķinu, tad veidojas e-rēķinu apstrādes izdevumu samazinājums – 4 milj. euro apmērā. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā iekļautajiem un tiesību akta sagatavošanas brīdī aktualizētajiem datiem iespējamais fiskālais ieguvums pirmajā gadā pēc e-rēķinu aprites ieviešanas nodokļu administrēšanā sniegs šādas iespējas: 1) attīstot e-rēķinu apriti un izstrādājot divpusēju darījumu saskaņošanu, kā arī nodrošinot e-rēķinu unikalitāti, būs iespējams mazināt fiskālās sekas uz budžeta ieņēmumiem no "Negatīvajām starpībām" gadījumos, kad darījumu puse, kurai rodas PVN maksāšanas pienākums, neatzīst darījumu esību vai kad asimetriski tiek piemērots PVN režīms (piemēram, reversais), atgrieztās preces, nodokļa likme; fiskālais efekts varētu būt ap 3,87 milj. euro gadā; 2) ātrāk identificēt nodokļu maksātājus, kuru darījumiem piemīt mākslīgi radītu darījumu raksturs un kuri norāda fiktīvu priekšnodokli PVN deklarācijās. Attiecīgi nodokļu kontroles darba rezultātus varētu palielināt par 10 %. Fiskālais efekts pēc e-rēķinu ieviešanas varētu veidot ap 320 tūkst. euro gadā; 3) samazināt nereģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā. Fiskālais efekts varētu veidot ap 50 tūkst. euro gadā; 4) samazināt iespējas noformēt darījumus ar atpakaļejošu datumu. Saskaņā ar ekspertu viedokli novērtēts līdzvērtīgi pirmajai parādībai, ka fiskālais efekts varētu būt ap 50 tūkst. euro gadā; 5) samazināt saimnieciskai darbībai neraksturīgu darījumu iekļaušanu PVN deklarāciju priekšnodoklī. Fiskālais efekts varētu būt ap 30 tūkst. euro gadā. Tādējādi kopumā pēc e-rēķinu aprites ieviešanas pirmajā gadā tiktu iegūts pozitīvs fiskālais efekts papildu nodokļu ieņēmumu veidā 4,320 milj. euro apmērā. Kopējais projekta lietderīgums – aprēķināts, no prognozētajiem projekta kopējiem ieguvumiem tā dzīves cikla laikā 68 milj. euro (diskontētā vērtība) atņemot investīciju un to uzturēšanas izdevumu prognozēto kopsummu projekta dzīves cikla laikā 6,8 milj. euro (diskontētā vērtība). Rezultātā tiek iegūts kopējais projekta lietderīgums 61,2 milj. euro (diskontētā vērtība) |
8. Cita būtiska informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra
rīkojumu Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam"
projekts ir iekļauts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna
2024.–2027. gadam 4. uzdevuma 1.4.1. pasākumā, kurā noteikts
priekšnoteikums sagatavot atbilstošus grozījumus Latvijas normatīvajos
aktos, lai varētu īstenot projekta ieviešanu iekšzemē. VID kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Vienlaikus jāatzīmē, ka projektā plānots nodrošināt arī bezmaksas risinājumu attiecībā uz e-rēķinu datu apmaiņu B2B (Business to Business) un B2G (Business to Government) segmentā. Projektā īstenojamie VID informācijas sistēmu pielāgošanas darbi tiks veikti atbilstoši spēkā esošajiem VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumiem. Projekta īstenošanas riski: - finanšu riski: saistīti ar aizkavēšanos finansējuma piešķiršanā un projekta apstiprināšanā (inflācijas ietekmē var palielināties izcenojums par cilvēkdienu). Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros piešķirto finansējumu 1 680 000 euro (bez PVN) apmērā tiks nosegti projektēšanas, izstrādes un testēšanas darbi e-rēķinu pamatfunkcionalitātei, kas ir nepieciešamais minimums projekta mērķrādītāju sasniegšanai; - resursu riski: projekta īstenošana ir nepastarpināti atkarīga no piegādātāja (izstrādātāja) speciālistu kapacitātes, tai skaitā spējas novirzīt darbam projektā atbilstošos speciālistus. Tāpēc ir svarīgi laikus sākt un īstenot projekta aktivitātes, lai atbilstu 2022.–2026. gada darbu plānojumam, kas ir pamats piegādātāja speciālistu komandas kapacitātes samazināšanai vai palielināšanai. Resursu riski ir attiecināmi arī uz VID iesaistīto speciālistu noslodzi; - termiņu riski: identificēta termiņu saikne ar VRAA īstenotā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/004 "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" termiņu. Pastāv risks, ka VRAA projekts nebūs noslēdzies līdz e-rēķinu elektroniskās aprites ieviešanas termiņam (30.12.2025.) un VID būs jāveic atkārtoti pielāgojumi integrācijai ar e-adresi pēc VRAA projekta noslēguma; - neplānotas ģeopolitiskās situācijas izmaiņas; - ar informācijas drošību un apriti saistītie ierobežojumi; - projekta pārvaldības un organizatoriskie riski: šobrīd nav identificēti |
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 6. septembra
rīkojumam Nr. 729
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
Centralizēta finanšu dokumentu aprite. Projektā, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu (turpmāk − e-rēķins) elektroniskās aprites nodrošināšanai un nodrošinot Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk − VID) iespēju strukturētā veidā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem, ir paredzēts izveidot centralizētas finanšu dokumentu aprites pakalpojumu, lai nodotu e-rēķinu datus strukturētā veidā citām valsts iestādēm, kuras šos datus izmantos savu funkciju veikšanai. Šāds centralizētas finanšu dokumentu aprites risinājums atvieglos nodokļu maksātājiem nodokļu pārskatu iesniegšanu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk − EDS), jo nodrošinās iespēju pilnveidot pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu un piedāvās to daļēji aizpildīt ar VID rīcībā esošajiem e-rēķinu datiem |
2. Pakalpojuma sniedzējs
Centralizētās funkcijas nodrošinātājs un pakalpojuma
sniedzējs ir VID. Pakalpojuma sniegšanā VID iesaista Valsts reģionālās
attīstības aģentūru – oficiālās elektroniskās adreses |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija
noteikumu Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"
14. punktam EDS izvietotā API risinājuma pieejamība pakalpojuma
saņēmējam tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā
ar kumulatīvo pieejamību − vismaz 95 % laika mēnesī. Atbilstoši VID 2017. gada 21. decembra iekšējiem noteikumiem Nr. 88 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāns" tiks uzraudzīta pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto sistēmu komponenšu darbība. Nodrošināta API saskarne e-rēķinu datu iesniegšanai VID. EDS pieejamība – 24/7 un vismaz 95 % laika mēnesī. Datu glabātavas pieejamība – 24/7 un vismaz 99 % laika mēnesī. Datu izplatīšanas servisu pieejamība – 24/7. EDS informācijas sistēmas pakalpojums tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Pakalpojuma pieejamības rādītājs: • darbdienās darbalaikā no plkst. 8.15 līdz 17.00 – 99 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika. Reakcijas laiki: • EDS iesniegta pieteikuma apstrāde – 10 darbdienas; • tāda pieteikuma apstrāde, kas iesniegts, izmantojot VID konsultatīvo tālruni, – nekavējoties konsultatīvā tālruņa darbalaikā: pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 17.00, piektdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 15.45 (pirmssvētku dienās darbalaiks attiecīgi saīsināts par vienu stundu). E-adreses informācijas sistēmas pakalpojums tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Pakalpojuma pieejamības rādītājs: • darbdienās darbalaikā no plkst. 8.30 līdz 17.00 – 99 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika; • visā pārējā laikā – 97 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika. Reakcijas laiki: • pieteikuma apstrāde lietvedībā pēc sākotnējās saņemšanas iestādē un pirms nodošanas ekspertam – trīs darbdienas; • pieteikuma apstrādes sākšana pie eksperta pēc pieteikuma saņemšanas lietvedībā – viena darbdiena; • atbalsta sistēmas uzdevuma izpildes sākšana atbalsta sistēmā no pieteikuma saņemšanas brīža darbalaikā – divas stundas; • atbalsta sistēmas uzdevuma izpilde atbalsta sistēmā (ja nav atliktais izpildes datums) – 14 darbdienas; • atbildes sniegšana e-pasta konsultācijā – 48 stundas |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Pakalpojuma saņēmēji būs nodokļu maksātāji B2B (Business
to Business), B2G (Business to Government) un G2B
(Government to Business) segmentā, kuriem būs pienākums veikt
strukturētu e-rēķinu apriti un kuri proaktīvi izmantos VID pieejamos
datus PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanai.
Lai nodrošinātu normatīvo bāzi obligātai e-rēķinu aprites ieviešanai, Finanšu ministrija virzīs izskatīšanai grozījumus Grāmatvedības likumā. Grāmatvedības likuma grozījumu projekts ietvers arī deleģējumu izstrādāt kārtību (Ministru kabineta noteikumus), kurā tiks noteikti tehniskie datu apmaiņas ceļi, strukturizētā e-rēķina piegādes un saņemšanas kanāli, nepieciešamie pielāgojumi e-adresē, saskarņu izmantošanas kārtība un citi e-rēķinu aprites tehniskie aspekti. Ņemot vērā paredzēto e-rēķinu izmantošanas obligātumu, būs nepieciešams veikt grozījumus arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sagatavos grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, nosakot e-adreses atvēršanu informācijas un dokumentu apritei plašākam subjektu lokam. Pakalpojuma saņēmēji būs arī valsts pārvaldes iestādes, kuras veiks nepieciešamos integrācijas darbus, lai saņemtu e-rēķinu datus savu funkciju nodrošināšanai. Projektā ir plānots nodrošināt rēķina datu digitalizāciju, lai pēc projekta ieviešanas valsts pārvaldes iestāžu līmenī būtu pieejama paplašināta informācija par valstī B2G (Business to Government) un G2B (Government to Business) segmentā veiktajiem darījumiem, piemēram, tādu e-rēķinu datu pieejamības nodrošināšana digitālā formātā, kurus potenciāli varētu izmantot statistikas vajadzībām |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
Tiks izveidots risinājums, kas nodrošina e-rēķinu datu
iesniegšanu (API), saglabāšanu un izplatīšanu. Galvenās izmaksu pozīcijas attiecas uz risinājuma funkcionēšanu: 1) servisu uzturēšana datu apmaiņas nodrošināšanai ar datu iesniedzējiem un saņēmējiem; 2) datu uzglabāšana un pēcapstrāde |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
Projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta Ministru
kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā
ziņojumā "Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu
elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu" (prot. Nr. 69 30. §) izvirzītā
uzdevuma izpilde.
Minētajā informatīvajā ziņojumā iekļautie mērķi nostiprināti tādos plānošanas dokumentos kā Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojums Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam" (4. uzdevuma 1.4.1. pasākums) un Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojums Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.−2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam" (4.3. rīcības 1.2. uzdevums). Projekta īstenošanas laikā plānoti grozījumi Grāmatvedības likumā, ieviešot obligātu strukturēto e-rēķinu lietošanas prasību, kā arī deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par strukturēta e-rēķina aprites kārtību. Vienlaikus plānoti grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā un Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tā kā pakalpojuma ieviešana izriet no tiesiskā regulējuma, kurā ir noteikta obligāta strukturēto e-rēķinu aprites lietošana, nav paredzēts izstrādāt pakalpojuma ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
Pakalpojuma sniegšanas finansēšanā nav plānots
iesaistīt pakalpojuma saņēmējus. Pēc projekta pabeigšanas VID atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās pakalpojuma nepārtrauktu un kvalitatīvu darbību saskaņā ar 3. sadaļā norādītajiem pakalpojuma rādītājiem |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2
Nav attiecināms, jo pakalpojuma sniegšanas finansēšanā
nav plānots iesaistīt pakalpojuma saņēmējus. Sākot ar 2027. gadu, e-rēķinu risinājuma uzturēšanai katru gadu būs nepieciešams papildu finansējums līdz 430 025 euro, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā |
Lietotie saīsinājumi:
SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Piezīmes.
1. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.