Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 162 "Normatīvie noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrību atalgojuma politiku un praksi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.09.2022., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/op/2022/176.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas lēmuma Nr. 28-14.31/17 izraksts

Par fitosanitāro pasākumu piemērošanu

Vēl šajā numurā

12.09.2022., Nr. 176

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 162

Pieņemts: 06.09.2022.

OP numurs: 2022/176.4

2022/176.4
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 6 Visi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 162

Rīgā 2022. gada 6. septembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 38 2. p.)

Normatīvie noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrību atalgojuma politiku un praksi

Izdoti saskaņā ar
Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma
31. panta ceturto daļu un 37. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrību atalgojuma politiku un praksi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka prasības atalgojuma politikai un tās piemērošanai, lai nodrošinātu, ka atalgojuma politika un prakse atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai, un veicinātu to, bet ierobežotu risku uzņemšanos virs ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Noteikumi nosaka arī prasības ar atalgojuma politiku un praksi saistītās informācijas apkopošanai, kā arī atalgojuma tendenču novērtēšanai nepieciešamo datu sagatavošanas un iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) un pastarpināti arī Eiropas Banku iestādei (tālāk tekstā arī – EBI) kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav nelielas un savstarpēji nesaistītas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (tālāk tekstā – Regula 2019/2033) 12. pantam un kuras nav Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 3. panta trešajā un ceturtajā daļā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm, kuras saņēmušas atļauju filiāles darbībai, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām (tālāk tekstā visas kopā – sabiedrība).

3. Sabiedrība ievēro šo noteikumu prasības individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. atalgojuma mainīgā daļa – no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi, piemēram, izmaksas monetārā (piemēram, prēmijas) vai nemonetārā formā (piemēram, akciju vai ar akcijām saistītu instrumentu formā). Atalgojuma mainīgā daļa ietver arī pēc sabiedrības iniciatīvas noteiktos diskrecionāros pensiju pabalstus. Atalgojuma elementi, kuri nav skaidri klasificējami kā atalgojuma nemainīgā daļa, ir atzīstami par atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, noturēšanas piemaksas (retention bonuses), atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktās piemaksas vai atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, kompensācija, piemērojot to saistībā ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju;

4.2. atalgojuma nemainīgā daļa – darba samaksas daļa, kura nav atkarīga no darbības rezultātiem (parasti – darba alga) un kura ietver Darba likumā noteiktos obligātos maksājumus, kā arī tādas iemaksas pensiju plānos vai citus maksājumus, kas noteikti saskaņā ar sabiedrības pensiju politiku vai paredzēti darba koplīgumā sabiedrības organizācijas līmenī;

4.3. atalgojums – darba samaksa, ko veido atalgojuma nemainīgās daļas un atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda paredzēta) kopsumma;

4.4. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa – atalgojuma mainīgā daļa, kas ir vienāda ar vai lielāka par 100 procentiem no darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

4.5. sabiedrības riska profilu ietekmējošie amati – amati vai darbinieki, kuri atbilstoši Komisijas 2021. gada 13. augusta Deleģētajā regulā (ES) 2021/2154, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko precizē atbilstošus kritērijus to darbinieku kategoriju identificēšanai, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, (tālāk tekstā – Regula 2021/2154) minētajiem kritērijiem ir identificējami kā sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu būtiski ietekmējoši amati vai darbinieki, kā arī citi darbinieki, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par šajā punktā minēto identificēto amatu vai darbinieku zemāko atalgojuma līmeni;

4.6. diskrecionārie pensiju pabalsti – pabalsti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta 73. apakšpunkta izpratnē.

5. Pārējie noteikumos lietotie termini atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Regulā 2019/2033, Regulā 2021/2154 un Komisijas 2021. gada 13. augusta Deleģētajā regulā (ES) 2021/2155, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, precizējot to instrumentu klases, kas adekvāti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti parastās situācijās, un iespējamo alternatīvo kārtību, kura ir piemērota izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas vajadzībām, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034, (tālāk tekstā – Regula 2021/2155) lietotajiem terminiem.

6. Sabiedrība nodrošina, ka:

6.1. darbinieki apņemas neizmantot personīgās riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kuras noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu, un, uzsākot darba tiesiskās attiecības ar sabiedrību, rakstveidā apliecina, ka apņemas ievērot šo prasību;

6.2. veicot atalgojuma mainīgās daļas izmaksu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas panāk vai veicina izvairīšanos no Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, šajos noteikumos vai tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos atalgojuma politikai un praksei noteikto prasību ievērošanas;

6.3. atalgojuma politikas izstrādē un praksē tā ievēro EBI 2021. gada 22. novembra pamatnostādnes EBA/GL/2021/13 "Pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034", kuras pieejamas EBI mājaslapā un kuru mērķis ir atalgojuma regulējumam noteikto prasību vienveidīga piemērošana sabiedrību darbībā un uzraudzības praksē Eiropas Savienībā.

II. Atalgojuma politika

7. Sabiedrība nodrošina tādas atalgojuma politikas izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas attiecas uz visiem darbiniekiem un:

7.1. atbilst tās organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai;

7.2. nodrošina dzimumneitralitāti ne tikai visos atalgojuma politikas aspektos, bet arī piemērojot to praksē, t.i., tā ir balstīta uz vienāda atalgojuma noteikumu piemērošanu darbiniekiem – sievietēm un vīriešiem – par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu;

7.3. atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet ierobežo risku uzņemšanos virs noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa;

7.4. nodrošina, ka atalgojuma mainīgā daļa neierobežo sabiedrības likviditāti un spēju stiprināt tās pašu kapitālu īsā laika periodā un arī ilgtermiņā;

7.5. atbilst sabiedrības vērtībām, t.sk. korporatīvajām vērtībām un augstas profesionālās rīcības un ētikas standartiem, ilgtermiņa interesēm, attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, kā arī ņem vērā, ka pieņemtajiem lēmumiem par ieguldījumu veikšanu ir ietekme ilgākā laikposmā;

7.6. nosaka pasākumus interešu konfliktu novēršanai, t.sk. attiecībās ar klientiem, ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2022. gada 31. marta pamatnostādnes ESMA35-36-2537 "Pamatnostādnes par dažiem no FITD II prasībām izrietošajiem aspektiem atalgojumam", veicina darbību regulējošo normu ievērošanu, risku apzināšanos un risku piesardzīgu uzņemšanos;

7.7. nav pretrunā ar klientu interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm;

7.8. neparedz garantētu atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanu, jo tas neatbilst piesardzīgai risku pārvaldīšanai un atalgojuma mainīgās daļas par darbības rezultātiem noteikšanai, kā arī neiekļauj to nākotnes atalgojuma plānos. Garantēta apmēra atalgojuma mainīgo daļu drīkst noteikt tikai izņēmuma kārtā, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā, ne vairāk kā vienu reizi un ne ilgāk par pirmo darba gadu, t.sk. konsolidācijas grupas ietvaros, vienlaikus nodrošinot, ka tas netraucē sabiedrībai uzturēt stipru un stabilu kapitāla bāzi, un vērtējot, vai šāda maksājuma piešķiršana ir pamatojama ar sabiedrības ilgtermiņa interesēm;

7.9. tiek dokumentēta un pēc tam ir pieejama visiem sabiedrības darbiniekiem;

7.10. nosaka, ka kontroles funkciju veicēji ir pilnvaroti veikt nepieciešamās pārbaudes, tie ir funkcionāli neatkarīgi no tām sabiedrības struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, un to atalgojumu nosaka saskaņā ar kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās sasniegtajiem darbības rezultātiem;

7.11. nosaka, ka kontroles funkciju veicēji vismaz reizi gadā veic īstenotās atalgojuma politikas un tās pamatprincipu atbilstības novērtējumu, ja nepieciešams, arī konsolidācijas grupas līmenī, kā arī izvērtē atalgojuma politikas un tās pamatprincipu piemērotību sabiedrības darbības specifikai, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti un pārmaiņas ārējos faktoros, t.sk. ārējos normatīvajos aktos, un sniedz atbilstības novērtējumu.

8. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu, t.sk. sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu izvērtēšanas procedūras, izstrādē, īstenošanā, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesā iesaista darbiniekus, kas sabiedrībā veic kontroles un personāla vadības funkcijas, un, ja, izvērtējot sabiedrības darbības apjomu, veidu, sarežģītību, specifiku un organizatorisko struktūru, nepieciešams, iesaista arī risku un revīzijas komitejas locekļus vai akcionārus.

9. Sabiedrība nodrošina, ka šo noteikumu 8. punktā minētajām iesaistītajām personām ir:

9.1. atbilstoša kompetence atalgojuma vai risku pārvaldības jomā un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze tām uzticēto pienākumu veikšanai;

9.2. funkcionāla neatkarība no to kontrolei pakļautajām darbības jomām (struktūrvienībām);

9.3. nepieciešamās pilnvaras to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai, t.sk. neierobežota piekļuve visai informācijai un datiem, kas saistīti ar atalgojuma politikas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

9.4. iespēja sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās piemērošanu praksē, kā arī piemērotību sabiedrības darbībai, t.sk. tās ietekmi uz sabiedrības riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

III. Atalgojuma politikas pārvaldība

10. Sabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) vai gadījumos, kad padome nav izveidota, sabiedrības dalībnieki ir atbildīgi par:

10.1. atalgojuma politikas pamatprincipu, t.sk. sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu, identifikācijas procesu un atalgojuma politikas apstiprināšanu, pārskatīšanu, kā arī īstenošanas uzraudzību;

10.2. atalgojuma noteikšanu sabiedrības riska profilu ietekmējošiem darbiniekiem. Ja sabiedrība saņem komercdarbības valsts atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, sabiedrības padome nekavējoties pārskata sabiedrības valdes locekļu un citu sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu atalgojumu atbilstoši pamatotai un efektīvai risku pārvaldīšanai un ilgtermiņa izaugsmei, kā arī veic tā turpmāku pārskatīšanu atbilstoši sabiedrības finanšu stāvokļa izmaiņām;

10.3. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību, ja sabiedrībā nav izveidota atalgojuma komiteja;

10.4. atalgojuma politikas un tās pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā pārskatīšanu, lai nodrošinātu atbilstību sabiedrības esošajai darbībai, ņemot vērā tās attīstības stratēģiju un ārējo faktoru ietekmi;

10.5. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par sabiedrības atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai, nosakot to, kura no sabiedrības kontroles funkcijām pārbauda un novērtē minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, un to, vai nepieciešams piesaistīt neatkarīgu ārējo ekspertu;

10.6. ziņošanas kārtības sabiedrības padomei noteikšanu par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 10.5. punktā minēto kārtību, konstatētajiem novērojumiem, trūkumiem un secinājumiem, kā arī par atalgojuma politikas piemērotību sabiedrības darbības specifikai un ietekmi uz sabiedrības riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti kopumā;

10.7. trūkumu novēršanas plāna apstiprināšanu un tā īstenošanas uzraudzību, ņemot vērā pārbaudēs konstatētās nepilnības;

10.8. šo noteikumu 10.4.–10.7. punktā minēto procesu dokumentācijas nodrošināšanu;

10.9. sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem sniegto informāciju saistībā ar atalgojuma politiku un praksi.

11. Sabiedrības valde saistībā ar atalgojuma politiku un praksi ir atbildīga par:

11.1. sabiedrības padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanu;

11.2. amatpersonu un darbinieku informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm;

11.3. to, ka atalgojuma politika un sabiedrības iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, t.sk. novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un pieejami, ciktāl nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

12. Sabiedrība, kas ir konsolidācijas grupas mātes sabiedrība, nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu ar meitas sabiedrībām par atalgojuma politiku un ar to saistītajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un lēmumiem, lai sabiedrība varētu izvērtēt, t.sk. kontroles funkciju nodrošināšanas ietvaros, atalgojuma politikas un prakses atbilstību grupas līmenī noteiktajām prasībām.

IV. Atalgojuma komiteja

13. Sabiedrība, kuras bilances un ārpusbilances aktīvu vidējā vērtība iepriekšējo četru finanšu pārskata gadu laikā ir bijusi vienāda ar vai lielāka par 100 miljoniem euro, izveido atalgojuma komiteju, kas spēj sniegt neatkarīgu un kompetentu atzinumu par atalgojuma politiku un praksi, atalgojuma politikas pamatprincipu piemērotību sabiedrības darbības specifikai un atalgojuma politikas un prakses ietekmi uz sabiedrības risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti. Sabiedrība var veidot atalgojuma komiteju konsolidācijas grupas līmenī.

14. Sabiedrība, kura nesasniedz šo noteikumu 13. punktā minēto bilances un ārpusbilances aktīvu vidējās vērtības iepriekšējo četru finanšu pārskata gadu laikā apmēra slieksni, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību. Sabiedrībā, kurā nav izveidota atalgojuma komiteja, tās kompetencē esošie jautājumi ietilpst padomes (ja tāda ir izveidota) vai gadījumos, kad padome nav izveidota, sabiedrības akcionāru vai dalībnieku atbildībā.

15. Atalgojuma komiteja, kuras sastāvs ir līdzsvarots dzimumu aspektā, ir atbildīga par:

15.1. iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina sabiedrības padome un kuri saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, t.sk. par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz sabiedrības riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti, kā arī par atalgojuma politikas pārskatīšanu un trūkumu novēršanas plāna sagatavošanu;

15.2. atbalsta sniegšanu sabiedrības padomei attiecīgo iekšējo normatīvo aktu pārvaldības nodrošināšanā, t.sk., sagatavojot atzinumu par šo normatīvo aktu piemērošanu praksē un to atbilstību atalgojuma politikas pamatprincipiem, kā arī par to, vai esošā atalgojuma politika nodrošina efektīvu sabiedrības risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību, un priekšlikumu tās pilnveidošanai sniegšanu;

15.3. sabiedrības risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

15.4. sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu izvērtējuma un identifikācijas procesa nodrošināšanu.

16. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un atzinumus sagatavo, ņemot vērā sabiedrības dalībnieku, akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu ilgtermiņa intereses.

17. Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no sabiedrības padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt vienīgi tādus sabiedrības padomes vai valdes locekļus, kuri sabiedrībā neveic nekādas izpildfunkcijas, izņemot gadījumus, kad normatīvie akti paredz piesaistīt darbinieku pārstāvi, vienlaikus nodrošinot, ka atalgojuma komitejas locekļu vairākumu veido sabiedrības padomes locekļi.

18. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma komitejas locekļiem kopumā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze tiem uzticēto pienākumu veikšanai, pieejama visa nepieciešamā informācija savas darbības nodrošināšanai un pieņemtie lēmumi ir dokumentēti un pamatoti.

19. Atalgojuma komiteja sadarbojas ar citām sabiedrības izveidotajām komitejām, piemēram, riska un revīzijas komiteju, vai funkciju veicējiem attiecīgajās jomās, piemēram, personāla atlases, juridiskajā vai stratēģiskās plānošanas jomā, lai panāktu visaptverošu informācijas apmaiņu savas darbības un pienākumu veikšanas nodrošināšanai.

V. Atalgojuma politikas pamatprincipi

20. Atalgojuma politikas pamatprincipi nosaka:

20.1. atalgojuma politikas mērķus, piemēram, attiecīgas kvalifikācijas amatpersonu vai darbinieku piesaistīšanu un motivēšanu sabiedrības noteikto darbības mērķu sasniegšanai;

20.2. atalgojuma nemainīgās daļas elementus, piemēram, darba algu, ar pensionēšanos saistītos maksājumus saskaņā ar sabiedrības pensiju politiku, no Darba likuma izrietošos obligātos maksājumus;

20.3. atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda ir paredzēta) elementus, piemēram, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, akcijas, ar akcijām saistītus instrumentus vai citus instrumentus, atlīdzību darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā, kas pārsniedz Darba likumā noteikto apmēru, diskrecionāros pensiju pabalstus, kompensāciju, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju. Nosakot šos elementus, sabiedrība ņem vērā visus esošos un varbūtējos riskus;

20.4. atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, piešķirto instrumentu turēšanas politiku (retention policy), atalgojuma mainīgās daļas koriģēšanas mehānismus, ņemot vērā šo noteikumu 35.5.3. punktā noteiktās prasības;

20.5. finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas noteikšanai. Sabiedrība skaidri nošķir kritērijus, kurus izmanto, lai noteiktu:

20.5.1. atalgojuma nemainīgo daļu, kas galvenokārt atspoguļo darbinieka profesionālo pieredzi un atbildības līmeni, kurš noteikts attiecīgā darbinieka amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa;

20.5.2. atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo darbinieka darbības rezultātus, kuri pārsniedz tā amata aprakstā noteiktās prasības, to noturīgumu un korekciju, ņemot vērā ar tiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

20.6. pasākumus interešu konflikta novēršanai, t.sk., izslēdzot iespēju sabiedrības valdes un padomes locekļiem noteikt vai piedalīties sava atalgojuma noteikšanā vai tieši piesaistīt atalgojumu specifisku finanšu instrumentu, finanšu instrumentu kategoriju vai noteiktu apjomu pārdošanai;

20.7. katrai amata kategorijai samērīgu un pamatotu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, t.sk. atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu (procentos no nemainīgās daļas) kopējā atalgojumā, kas pamatojama ar attiecīgajam amatam noteikto darbības jomu, nosacījumiem un specifiku, ietekmi uz sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, kā arī ir atbilstoša sabiedrības ilgtermiņa interesēm un neierobežo sabiedrības spēju ievērot Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā un Regulā 2019/2033 noteiktās prasības. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai sabiedrība varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai gadījumos, kad nav nodrošināta sabiedrības darbību regulējošo prasību izpilde;

20.8. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, piešķiršanas kritērijus, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgā darbinieka darbības periodā ir pieļautas kļūdas, pārkāpumi vai nepienācīgi veikta profesionālā darbība (misconduct);

20.9. sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu identifikācijas procesu;

20.10. dzimumneitrālu darba samaksas un atalgojuma noteikumu piemērošanas kārtību amatpersonām un darbiniekiem, kā arī citus nosacījumus vienlīdzīgai attieksmei pret personālu neatkarīgi no dzimuma ar nodarbinātību saistītajās jomās, piemēram, personāla atlasē sabiedrības personāla atlases konkursos, apmācību iespējās un profesionālās karjeras izaugsmes iespējās, papildu labumu piešķiršanā monetārā un nemonetārā formā.

21. Lai samazinātu interešu konflikta situāciju rašanās iespēju, sabiedrības padomes locekļiem nosaka vienīgi atalgojuma nemainīgo daļu. Atalgojuma mainīgo daļu drīkst piešķirt tikai izņēmuma gadījumos, kad to ir iespējams pamatot ar konkrētā padomes locekļa pienākumiem un sasniegto mērķu rezultātiem, neizslēdzot iespēju piemērot šo noteikumu 39.5.3. punktā minētos koriģēšanas mehānismus.

22. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma mainīgās daļas noteikšana neierobežo sabiedrības likviditāti un spēju stiprināt tās pašu kapitālu īsā un ilgā laika periodā un ka tās faktiskā izmaksa tiek ierobežota vai netiek veikta, ja tas var negatīvi ietekmēt sabiedrības pašu kapitāla vai likviditātes prasības.

VI. Darbības rezultātu novērtēšana un atalgojuma mainīgās daļas noteikšana

23. Sabiedrība nosaka kārtību darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai, piešķiršanai un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanai un nodrošina, ka minētā kārtība un novērtējumu rezultāti ir dokumentēti, kā arī ar tiem ir iepazīstināti attiecīgie darbinieki un amatpersonas, kuru darbības rezultāti tiek novērtēti.

24. Individuālo darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai darbības apmērus raksturojošus (kvantitatīvos) finanšu rādītājus, piemēram, ienākumus vai apgrozījumu, bet arī nefinanšu (kvalitatīvos) rādītājus, piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar klientiem, noteikto limitu ievērošanu, taisnīgu attieksmi pret klientiem, klientu apmierinātību.

25. Sabiedrība nodrošina, ka darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem un atbilst sabiedrības darbības ciklam un tās darbības riskiem. Atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanai par viena (iepriekšējā) vai vairāku (iepriekšējo) gadu darbības rezultātiem ņem vērā ne tikai attiecīgā perioda sniegumu, bet arī iespējamo risku vērtējumu, kas var ietekmēt turpmākos darbības rezultātu rādītājus nākotnē vismaz viena gada perspektīvā.

26. Sabiedrība, atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai izmantojot vairāku gadu darbības rezultātu vērtēšanas kritērijus, nodrošina:

26.1. informācijas sniegšanu darbiniekiem, informējot par šādu kārtību un piemērotajiem kritērijiem darbības rezultātu, kuri sasniedzami periodā pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas, bet pirms neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas, vērtēšanai;

26.2. atalgojuma mainīgās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, korekciju, ņemot vērā šo noteikumu 27.1. un 27.2. punktā minēto.

27. Sabiedrība, darbības rezultātu novērtēšanai izmantojot finanšu rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, ņem vērā, ka šajos rādītājos ir ietverti darbības rezultāti par iepriekšējiem periodiem, nevis riski, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos. Finanšu rādītājus koriģē, ņemot vērā:

27.1. ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

27.2. izmaksas kapitāla un likviditātes nodrošināšanai atbilstoši Regulas 2019/2033 prasībām.

28. Izstrādājot metodes finanšu rādītāju koriģēšanai, sabiedrība nosaka, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu katram darbiniekam ietekmē:

28.1. riski, kas rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināts attiecīgais darbinieks;

28.2. iekšējās kontroles sistēmas elementi esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

28.3. periods, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt darbības veida, kurā nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks, rezultātu.

29. Sabiedrība, darbības rezultātu novērtēšanai izmantojot nefinanšu rādītājus, ņem vērā katras amatpersonas vai darbinieka individuālos darbības rezultātus. Nosakot nefinanšu rādītāju nozīmi, ievēro, ka nefinanšu rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinanšu rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt sabiedrības riska profilu vai tās finanšu rezultātus.

30. Sabiedrība, nosakot atalgojuma mainīgo daļu, ņem vērā darbinieka darbības rezultātu novērtējumu individuāli kombinācijā ar darbības rezultātu novērtējumu attiecīgās struktūrvienības līmenī un kombinācijā ar vispārējiem darbības rezultātiem sabiedrības vai konsolidācijas grupas līmenī, kā arī ekspertu, piemēram, risku kontroles funkcijas, izteiktos novērtējumus par darbības rezultātu noturīgumu (pastāvīgumu).

31. Sabiedrība nosaka darbības rezultātu rādītājus, kurus izmanto atalgojuma mainīgās daļas kopējā apmēra (pools of variable remuneration) aprēķinam un koriģēšanai, ņemot vērā šo noteikumu 27.1. un 27.2. punktā minēto, kā arī citus sabiedrības darbības rezultātus ietekmējošos faktorus.

32. Sabiedrība nodrošina, ka, nosakot, piešķirot, kā arī iegūstot neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgo daļu vai to veidojošajiem elementiem, tiek ņemts vērā ar attiecīgo darbības jomu saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējuma rezultāts.

VII. Prasības sabiedrības riska profilu ietekmējošiem amatiem

33. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma politikas pamatprincipos minētais sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu izvērtējums un identifikācijas process tiek īstenots ne retāk kā reizi gadā, pieņemtie lēmumi par sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu noteikšanu sniedz skaidru priekšstatu par to un ir dokumentēti, ietverot vismaz:

33.1. informāciju par veiktā novērtējuma pamatojumu un tvērumu;

33.2. aprakstu, kas ietver kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus un, ja nepieciešams, arī papildu informāciju, kura skaidro konkrētā amata izvērtējuma rezultātu un pamato attiecīgā amata veicēja identificēšanu par sabiedrības riska profilu ietekmējoša amata veicēju;

33.3. veiktās identifikācijas rezultātu, kas atspoguļo riska profilu ietekmējošo amatu veicēju:

33.3.1. skaitu sabiedrībā, t.sk. atsevišķi izdala pirmreizēji identificēto sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu veicēju skaitu;

33.3.2. skaita sadalījumu sabiedrībā pēc darbības veida un dzimuma, ņemot vērā sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu kategorijas.

34. Šo noteikumu 35.1.–35.3., 35.6.2. un 35.6.3. punktā minētās prasības nav attiecināmas uz:

34.1. sabiedrību, kuras bilances un ārpusbilances aktīvu vidējā vērtība iepriekšējo četru finanšu pārskata gadu laikā ir bijusi vienāda ar vai mazāka par 100 miljoniem euro, un darbiniekiem, kuru atalgojuma mainīgā daļa nepārsniedz šo noteikumu 34.2. punktā noteikto apmēru;

34.2. sabiedrības darbiniekiem, kuru atalgojuma mainīgā daļa, ko piešķir par periodu, kas ir pārskata gads, vai par šo noteikumu 26.1. punktā minēto periodu, kurš ir beidzies pārskata gadā, nepārsniedz 50 000 euro un vienlaikus neveido vairāk par vienu ceturtdaļu no gada kopējā atalgojuma apmēra. Gada kopējo atalgojuma apmēru veido pārskata gadā aprēķinātās atalgojuma nemainīgās daļas un piešķirtās atalgojuma mainīgās daļas summa.

35. Atalgojuma politikas pamatprincipi attiecībā uz sabiedrības riska profilu ietekmējošiem amatiem papildus nosaka:

35.1. atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, ievērojot, ka ne mazāk kā 40 procentus (īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas gadījumā – ne mazāk kā 60 procentus) no tās atliek uz periodu, kurš nav mazāks kā trīs līdz pieci gadi atkarībā no amata vai atbildības līmeņa un kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus. Atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas periodu nosaka, ņemot vērā sabiedrības darbības ciklu, komercdarbības veidu un specifiku, ar to saistītos riskus un attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darbības;

35.2. atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas kārtību, ievērojot, ka ne mazāk kā 50 procentus no tās nosaka nemonetārā formā, kuru veido:

35.2.1. sabiedrības akcijas vai līdzvērtīgas īpašumtiesību daļas, ar akcijām saistīti instrumenti vai tiem līdzvērtīgi instrumenti nemonetārā formā, piemēram, tiesības noteiktā laika posmā saņemt labumu saistībā ar regulētā tirgū tirgotu akciju vērtības pieaugumu (stock appreciation rights), ar akcijām saistīti iespēju līgumi, t.sk. instrumenti ar norēķinu naudā, kuru vērtība balstīta uz sabiedrības akciju tirgus cenu vai regulētā tirgū netirgotām akcijām – to patiesās vērtības izmaiņām;

35.2.2. papildu pirmā līmeņa kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti, vai citi instrumenti, kuri pilnā apmērā konvertējami (converted) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai norakstāmi (written down) un kuri visos gadījumos atbilstoši atspoguļo sabiedrības kredīta kvalitāti tās parastās darbības laikā (the credit quality of the investment firm as a going concern), kā arī ir piemēroti izmantošanai atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas nolūkā, ievērojot Regulā 2021/2155 noteiktās prasības;

35.2.3. instrumenti nemonetārā formā, kuri pienācīgi atspoguļo sabiedrības pārvaldīto portfeļu instrumentus;

35.3. nemonetāro instrumentu vērtības un skaita noteikšanas kārtību, kas paredz, ka instrumentu cenu nosaka pēc tirgus cenas vai to patiesās vērtības šo instrumentu piešķiršanas dienā. Šī cena ir pamats sākotnējā instrumentu skaita noteikšanai un turpmāk iespējamām instrumentu vērtības vai skaita izmaiņām;

35.4. nemonetāro instrumentu turēšanas politiku (retention policy), t.i., gadu skaitu, cik ilgi attiecīgo nemonetāro instrumentu saņēmējs nav tiesīgs tos pārdot, lai nodrošinātu sabiedrības atalgojuma politikā noteikto motivējošo shēmu atbilstību sabiedrības ilgtermiņa interesēm, kā arī tās kreditoru un klientu interesēm. Ņemot vērā sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu veicēju individuālās ietekmes uz sabiedrības kopējo riska profilu ilgtermiņa raksturu, minimālais piešķirto instrumentu turēšanas termiņš ir viens gads;

35.5. katram sabiedrības riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošas atalgojuma mainīgās daļas un tās elementu piešķiršanas kritērijus, kārtību, kā arī apmēru neatkarīgi no atalgojuma mainīgās daļas struktūras (sabiedrības akcijas, ar akcijām saistīti instrumenti, naudas vai citi maksāšanas līdzekļi), izmaksas un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

35.5.1. atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu veic vai neatsaucamas tiesības, ievērojot šo noteikumu 35.5.4. punkta prasības, uz to iegūst vienīgi gadījumā, kad maksājums nemazina drošu sabiedrības finanšu stāvokli ilgtermiņā un atbilst sabiedrības, tās riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem;

35.5.2. sabiedrība daļēji vai pilnībā samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējā apmēra izmaksu, t.sk. izmanto šo noteikumu 35.5.3. punktā minētos koriģēšanas mehānismus, ja tās finanšu darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi;

35.5.3. tiek izmantoti tādi koriģēšanas mehānismi kā izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atmaksas pieprasīšana vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, ja tā piešķirta par darbības rezultātiem, pamatojoties uz datiem, kas vēlāk izrādījušies ar nolūku sagrozīti (ļaunprātīga rīcība) (clawback), vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, samazināšana, pamatojoties uz faktiskajiem darbības rezultātiem (malus). Sabiedrība nosaka kritērijus minēto koriģēšanas mehānismu piemērošanai un nodrošina, ka tie aptver situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks piedalījās vai bija atbildīgs par rīcību, kā rezultātā sabiedrībai radās būtiski zaudējumi, vai situācijas, kurās attiecīgā amatpersona vai darbinieks neatbilda attiecīgajiem piemērotības un atbilstības standartiem (fit and proper standards);

35.5.4. neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūst proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa, bet ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas, nodrošinot, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktiskā izmaksa tiek veikta proporcionāli ne biežāk kā vienu reizi periodā (kalendārajā gadā). Pirms neatsaucamu tiesību uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūšanas to nepieciešamības gadījumā koriģē (samazina), ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa. Sabiedrība ievēro, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktisko izmaksu var veikt tikai pēc tam, kad uz to ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kā arī par atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, netiek noteiktas, aprēķinātas un izmaksātas dividendes vai procenti;

35.6. diskrecionāro pensiju pabalstu piešķiršanas un izmaksas nosacījumus, ievērojot šādas prasības:

35.6.1. diskrecionāro pensiju pabalstu piešķiršana atbilst sabiedrības ilgtermiņa interesēm, darbības stratēģijai, mērķiem un darbības apmēriem;

35.6.2. ja darba attiecības tiek pārtrauktas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, sabiedrība nodrošina diskrecionāro pensiju pabalstu nemonetārā formā turēšanu savā īpašumā ne mazāk kā piecus gadus;

35.6.3. ja darba attiecības tiek pārtrauktas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, sabiedrība nodrošina, ka diskrecionāros pensiju pabalstus nemonetārā formā izmaksā, piemērojot instrumentu turēšanas periodu, kas nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem;

35.6.4. pirms diskrecionāro pensiju pabalstu izmaksas sabiedrība izvērtē nepieciešamību izmantot šo noteikumu 35.5.3. punktā minētos koriģējošos mehānismus.

VIII. Informācijas par atalgojuma politiku atklāšana un pārskati

36. Par pārskata gadu, kas sākas 2022. gada 1. janvārī, un turpmāk sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai informāciju par tās atalgojuma politiku un praksi individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī, ievērojot šādas prasības:

36.1. izmanto pārskatu veidnes atbilstoši EBI publiskotajam pārskatu paraugam;

36.2. aizpildot pārskatu veidnes, ievēro EBI 2022. gada 30. jūnija pamatnostādnes EBA/GL/2022/07 "Pamatnostādnes par salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem attiecībā uz atalgojuma praksi un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034" un EBI 2022. gada 30. jūnija pamatnostādnes EBA/GL/2022/08 "Pamatnostādnes par datu vākšanu attiecībā uz augsta atalgojuma saņēmējiem saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Direktīvu (ES) 2019/2034", kas pieejamas EBI mājaslapā;

36.3. iesniedz šādas aizpildītas pārskatu veidnes par pārskata gadu ar šādu informāciju:

36.3.1. par salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem attiecībā uz atalgojuma praksi – līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. jūnijam;

36.3.2. par augsta atalgojuma saņēmējiem – līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. jūnijam;

36.3.3. par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām katru trešo gadu, sākot ar datiem par pārskata gadu, kurš beidzas 2023. gada 31. decembrī, – līdz attiecīgajam pārskata gadam sekojošā gada 1. jūnijam, ja darbinieku skaits sabiedrībā, neskaitot padomes locekļus, pārsniedz 50.

37. Pārskatus iesniedz atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanas kārtību. Informāciju sniedz XBRL (Extensible Business Reporting Language) faila formātā saskaņā ar EBI sagatavoto taksonomiju, ar kuru var iepazīties EBI mājaslapā, vai XLSX (Microsoft Excel Open XML) faila formātā, izmantojot Komisijas sagatavoto un Datu ziņošanas sistēmā publicēto XLSX failu.

38. Ja Komisija konstatē, ka pārskats ir sagatavots kļūdaini, par to tiek paziņots pārskata iesniedzējam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto pārskatu iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.

39. Sabiedrība par riska profilu ietekmējošu amatu veicējiem, kuriem plāno piešķirt atalgojuma mainīgo daļu, kas pārsniedz pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, sniedz Komisijai šo noteikumu pielikumā "Informācija par plānoto atalgojuma mainīgo daļu" minēto informāciju, kas ietver skaidrojumu un pamatojumu, ka atalgojuma mainīgās daļas noteikšana šādā apmērā ir atbilstoša sabiedrības ilgtermiņa interesēm un neierobežo sabiedrības spēju nodrošināt kapitāla un likviditātes pietiekamības atbilstību Regulā 2019/2033 un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā noteiktajām prasībām, kā arī ievērot citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības.

40. Sabiedrība publisko informāciju par atalgojuma politiku un praksi atbilstoši Regulas 2019/2033 51. pantā noteiktajām prasībām.

IX. Noslēguma jautājums

41. Sabiedrība piemēro noteikumus ne vēlāk kā no 2022. gada 1. decembra.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīvas (ES) 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES;

2) Eiropas Banku iestādes 2021. gada 22. novembra pamatnostādnēm EBA/GL/2021/13 "Pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034";

3) Eiropas Banku iestādes 2022. gada 30. jūnija pamatnostādnēm EBA/GL/2022/07 "Pamatnostādnes par salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem attiecībā uz atalgojuma praksi un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034";

4) Eiropas Banku iestādes 2022. gada 30. jūnija pamatnostādnēm EBA/GL/2022/08 "Pamatnostādnes par datu vākšanu attiecībā uz augsta atalgojuma saņēmējiem saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Direktīvu (ES) 2019/2034".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile

Pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
06.09.2022. normatīvajiem noteikumiem Nr. 162

Sabiedrības nosaukums:

Kods

Informācija par plānoto atalgojuma mainīgo daļu

20__. gads
(pārskata gads)

  Darbinieki* pārskata gada beigās
(skaits)
Darbinieki*, kam pārskata gada atalgojuma mainīgā daļa pārsniegs nemainīgo daļu
(skaits)
Atalgojuma mainīgās daļas attiecība pret atalgojuma nemainīgo daļu (%)**
Padome      
Valde      
Darījumu veikšana savā vārdā, finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un finanšu instrumentu izvietošana (Dealing on own account, underwriting and placing of instruments)      
Ieguldījumu konsultācijas, rīkojumu izpilde klientu vārdā (Investment advice, order execution)      
Portfeļu pārvaldība (Portfolio management)      
DT/OT sistēmu organizēšana (Operation of MTF/OTF)      
Kontroles funkcija1 (Independent control functions)      
Pārējie darbības veidi2      
Informācija, kas pamato attiecīgās atalgojuma mainīgās daļas procentuālā apmēra piešķiršanu, un cita informācija, kas skaidro plānotā lēmuma pieņemšanu (teksts)  

* Sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu veicēji.

** Ja procentu apmērs jomas vai funkcijas ietvaros ir atšķirīgs, norāda attiecīgo procentuālo apmēru katram darbinieku skaitam.

1 Iekšējais audits, darbības atbilstības kontroles funkcija un risku kontroles funkcija.

2 Darbinieki, kuru profesionālo darbību nevar attiecināt uz iepriekš minētajām darbībām. Sabiedrība pārskatam pievieno papildu skaidrojumu, norādot, kādos darbības veidos darbinieki veic savu profesionālo darbību.

Sabiedrības vadītājs      
  (paraksts)   (vārds, uzvārds)
Izpildītājs  
  (vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!