Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrija publicē:
  • informāciju par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, to darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;
  • starptautiskos līgumus un to tulkojumus, ja tie iepriekš nav publicēti.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrijas 2020. gada 27. janvāra informācija "Par Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) grozījumu tulkojumu publicēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.01.2020., Nr. 20 https://www.vestnesis.lv/op/2020/20.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts augu aizsardzības dienesta informācija

Par pieteiktajiem augu šķirņu nosaukumiem

Vēl šajā numurā

29.01.2020., Nr. 20

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ārlietu ministrija

Veids: informācija

Pieņemts: 27.01.2020.

OP numurs: 2020/20.2

2020/20.2
RĪKI

Ārlietu ministrijas informācija: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2020. gada 27. janvārī

Par Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) grozījumu tulkojumu publicēšanu

Ārlietu ministrija lūdz oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" nodrošināt Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) grozījumu tulkojumu publicēšanu:

1) Grozījumi grozītajā 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW). Grozījumi ir pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Kuģošanas drošības komitejā (MSC) 2016. gada 25. novembrī ar Rezolūciju MSC. 416(97), un tie ir stājušies spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

2) Grozījumi jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa A daļā. Grozījumi ir pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Kuģošanas drošības komitejā (MSC) 2016. gada 25. novembrī ar Rezolūciju MSC. 417(97), un tie ir stājušies spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

Pielikumā:

1) Rezolūcijas MSC. 416(97) Grozījumi grozītajā 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) Valsts valodas centra tulkojums latviešu valodā;

2) Rezolūcijas MSC. 417(97) Grozījumi jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa A daļā Valsts valodas centra tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktora p.i. K. Līce

 

REZOLŪCIJA MSC.416(97)
(pieņemta 2016. gada 25. novembrī)

GROZĪJUMI GROZĪTAJĀ 1978. GADA STARPTAUTISKAJĀ KONVENCIJĀ PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (STCW)

KUĢOŠANAS DROŠĪBAS KOMITEJA,

ATSAUCOTIES UZ Konvencijas par Starptautisko Jūrniecības organizāciju 28. panta b) punktu par Komitejas funkcijām,

ATSAUCOTIES ARĪ UZ 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk tekstā – "Konvencija") XII pantu par Konvencijas grozīšanas procedūrām,

ATCEROTIES ARĪ to, ka Komiteja ar Rezolūciju MSC.386(94) cita starpā pieņēma jaunu XIV nodaļu grozītajā 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS),

ATCEROTIES ARĪ to, ka Komiteja ar Rezolūciju MSC.385(94) pieņēma Starptautisko kodeksu kuģiem, kurus ekspluatē polārajos ūdeņos (Polārais kodekss), kas stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī pēc tam, kad ir stājusies spēkā jaunā SOLAS konvencijas XIV nodaļa,

NORĀDOT, ka no dienas, kad stājas spēkā Polārais kodekss, līdz dienai, kad stājas spēkā Konvencijas par jūrnieku sagatavošanu, sertificēšanu un sardzes pildīšanu (STCW konvencija) grozījumi, būs pārejas periods un ka šajā periodā Administrācijām ir jāpiemēro Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodeksa (STCW kodekss) B-V/g sadaļas norādījumi par to kapteiņu un virsnieku apmācību, kuri strādā uz kuģiem polārajos ūdeņos,

ATCEROTIES ARĪ to, ka Komiteja savā deviņdesmit sestajā sesijā nolēma sniegt dalībvalstīm vienotu rezolūciju, kas ietvertu visus Konvencijas grozījumus, tostarp tos, kas attiecas uz Polāro kodeksu un pasažieru kuģu apkalpes apmācību un sertificēšanu,

IZSKATĪJUSI savā deviņdesmit septītajā sesijā Konvencijas grozījumus, kas ierosināti un izplatīti saskaņā ar Konvencijas XII panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu,

1. PIEŅEM saskaņā ar Konvencijas XII panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļu Konvencijas grozījumus, kuru teksts iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā;

2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta vii) daļas 2. punktu, ka pievienotos grozījumus uzskata par pieņemtiem 2018. gada 1. janvārī, ja vien viena trešdaļa no Konvencijas dalībvalstīm vai dalībvalstis, kuru tirdzniecības flotes kopā veido ne mazāk kā 50 % no visas pasaules 100 BT un lielākas bruto tilpības kuģu tirdzniecības flotes kopējās bruto tilpības, līdz minētajam datumam nav darījušas zināmus Organizācijas ģenerālsekretāram savus iebildumus pret šiem grozījumiem;

3. AICINA Konvencijas dalībvalstis ņemt vērā, ka saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta ix) daļu pielikumā iekļautie grozījumi stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā, ja tie būs pieņemti saskaņā ar šīs rezolūcijas 2. punktu;

4. MUDINA dalībvalstis agrīnā posmā īstenot I/1.1., I/11. un V/4. noteikuma grozījumus;

5. AICINA dalībvalstis saskaņā ar 4. punktu agrīnā posmā un katrā ziņā pirms V/4. noteikuma grozījumu stāšanās spēkā atzīt citu dalībvalstu izdotos jūrnieku sertifikātus;

6. LŪDZ ģenerālsekretāram saistībā ar Konvencijas XII panta 1. punkta a) apakšpunkta v) daļu nosūtīt šīs rezolūcijas apliecinātus norakstus un pielikumā iekļauto grozījumu tekstu visām Konvencijas dalībvalstīm;

7. KĀ ARĪ LŪDZ ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas biedriem, kas nav Konvencijas dalībvalstis.

PIELIKUMS

GROZĪJUMI GROZĪTAJĀ 1978. GADA STARPTAUTISKAJĀ KONVENCIJĀ PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (STCW)

I NODAĻA
Vispārīgie noteikumi

1. I/1.1. noteikumā ir pievienotas šādas jaunas definīcijas:

"42. Polārais kodekss – Starptautiskais kodekss kuģiem, kurus ekspluatē polārajos ūdeņos, kas definēts SOLAS konvencijas XIV/1.1. noteikumā.

43. Polārie ūdeņi – Arktikas ūdeņi un/vai Antarktikas reģions, kas definēti SOLAS konvencijas XIV/1.2.–XIV/1.4. noteikumā."

2. I/11. noteikumā pēc esošā 3. punkta ir iekļauts šāds jauns punkts un ir attiecīgi mainīta turpmāko punktu numerācija:

"4. Ikvienam kapteinim vai virsniekam, lai turpinātu strādāt uz kuģiem polārajos ūdeņos, ir jāizpilda šā noteikuma 1. punkta prasības un ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus, jāpierāda sava profesionālā kompetence, kas nepieciešama darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos, saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļas 4. punktu."

V NODAĻA
Speciālas apmācības prasības noteikta tipa kuģu personālam

3. V nodaļā esošo V/2. noteikumu aizstāj ar šādu noteikumu:

"V/2. noteikums

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības pasažieru kuģu kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam

1. Šo noteikumu piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskos reisus. Administrācijas nosaka šo prasību piemērojamību personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus.

2. Pirms norīkošanas darba pienākumu veikšanai uz kuģa, personālam, kas strādā uz pasažieru kuģa, ir jāizpilda STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 1. punkta prasības.

3. Kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, ir jāapgūst apmācība un ievadapmācība, kas paredzētas turpmāk 5.–9. punktā, atbilstoši ieņemamajam amatam, pienākumiem un atbildībai.

4. Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki un pārējais personāls, kam jābūt apmācītiem saskaņā ar 7.–9. punktu turpmāk, ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus, apgūst atbilstošu kvalifikācijas uzturēšanas apmācību vai pierāda, ka tie iepriekšējo piecu gadu laikā ir sasnieguši nepieciešamo kompetences standartu.

5. Personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, ir jāapgūst STCW kodeksa A-V/2. noteikuma 1. punktā noteiktā ievadapmācība rīcībai ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem atbilstoši ieņemamajam amatam, pienākumiem un atbildībai.

6. Personālam, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās uz pasažieru kuģiem, ir jāapgūst STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 2. punktā noteiktā drošības apmācības programma.

7. Kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kas ir kvalificēti saskaņā ar II, III un VII nodaļu, un pārējam personālam, kam saskaņā ar trauksmes sarakstu ir pienākums sniegt palīdzību pasažieriem ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir jāapgūst STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 3. punktā noteiktā pūļa vadības apmācība.

8. Kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un visām personām, kurām saskaņā ar trauksmes sarakstu ir jāuzņemas atbildība par pasažieru drošību ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir jāapgūst apstiprināta STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 4. punktā noteiktā apmācības programma par krīzes situāciju vadību un cilvēku uzvedību.

9. Kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un visām citām personām, kuras tieši atbild par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravu iekraušanu, izkraušanu vai nostiprināšanu vai korpusa atveru aizvēršanu uz ro-ro pasažieru kuģiem, ir jāapgūst apstiprināta STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 5. punktā noteiktā apmācības programma par pasažieru drošību, kravas drošību un korpusa integritāti.

10. Administrācijas nodrošina, ka ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar šā noteikuma 6.–9. punktu, tiktu izsniegts dokumentārs apliecinājums par apgūto apmācību."

4. V nodaļā pievieno šādu noteikumu:

"V/4. noteikums

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības kuģu kapteiņiem un klāja virsniekiem darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos

1. Kapteiņiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem un navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem polārajos ūdeņos, ir sertifikāts, kas apliecina Polārajā kodeksā noteiktās pamatapmācības apguvi darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos.

2. Ikviens pretendents, kurš vēlas saņemt sertifikātu par pamatapmācības apguvi darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos, ir apguvis apstiprinātu pamatapmācību darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos, un atbilst STCW kodeksa A-V/4. iedaļas 1. punktā noteiktajam kompetences standartam.

3. Kapteiņiem un kapteiņa vecākajiem palīgiem uz kuģiem polārajos ūdeņos, ir sertifikāts, kas apliecina Polārajā kodeksā noteiktās paplašinātās apmācības apguvi darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos.

4. Ikviens pretendents, kurš vēlas saņemt sertifikātu, kas apliecina paplašinātās apmācības apguvi darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos:

4.1. atbilst prasībām, kas noteiktas tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir apguvis pamatapmācību darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos,

4.2. ir pabeidzis vismaz divus (2) mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi klāja komandas sastāvā (vadības līmenī vai ekspluatācijas līmenī, pildot sardzes pienākumus) polārajos ūdeņos vai citu līdzvērtīgu apstiprinātu jūras praksi un

4.3. ir apguvis apstiprinātu paplašināto apmācību darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos, un atbilst STCW kodeksa A-V/4. iedaļas 2. punktā noteiktajam kompetences standartam.

5. Administrācijas nodrošina, ka jūrniekiem, kuri ieguvuši attiecīgi 2. vai 4. punktam atbilstošu kvalifikāciju, tiek izsniegts prasmju sertifikāts.

Pārejas noteikumi

6. Līdz 2020. gada 1. jūlijam jūrniekiem, kuri ir uzsākuši apstiprinātu jūras praksi polārajos ūdeņos pirms 2018. gada 1. jūlija, jāspēj pierādīt, ka viņi atbilst 2. punkta prasībām, ja:

6.1. viņi ir pabeiguši apstiprinātu jūras praksi uz kuģa polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu apstiprinātu jūras praksi, kas ilgusi vismaz trīs mēnešus iepriekšējo piecu gadu laikā, veicot pienākumus klāja komandas sastāvā ekspluatācijas vai vadības līmenī, vai

6.2. viņi ir veiksmīgi pabeiguši apmācības kursu, kas atbilst Organizācijas izstrādātajiem norādījumiem apmācībai darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos.*

7. Līdz 2020. gada 1. jūlijam jūrniekiem, kuri ir uzsākuši apstiprinātu jūras praksi polārajos ūdeņos pirms 2018. gada 1. jūlija, jāspēj pierādīt, ka viņi atbilst 4. punkta prasībām, ja:

7.1. viņi ir pabeiguši apstiprinātu jūras praksi uz kuģa polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu apstiprinātu jūras praksi, kas ilgusi vismaz trīs mēnešus iepriekšējo piecu gadu laikā, veicot pienākumus klāja komandas sastāvā vadības līmenī, vai

7.2. viņi ir veiksmīgi pabeiguši apmācības kursu, kas atbilst Organizācijas izstrādātajiem norādījumiem apmācībai darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos*, un ir pabeiguši apstiprinātu jūras praksi uz kuģa polārajos ūdeņos, vai līdzvērtīgu apstiprinātu jūras praksi, kas ilgusi vismaz divus mēnešus iepriekšējo piecu gadu laikā, veicot pienākumus klāja komandas sastāvā vadības līmenī."

* Sk. STCW kodeksa B-V/g iedaļu.

***

REZOLŪCIJA MSC.417(97)
(pieņemta 2016. gada 25. novembrī)

GROZĪJUMI JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS (STCW) KODEKSA A DAĻĀ

KUĢOŠANAS DROŠĪBAS KOMITEJA,

ATSAUCOTIES UZ Konvencijas par Starptautisko Jūrniecības organizāciju 28. panta b) punktu par Komitejas funkcijām,

ATSAUCOTIES ARĪ UZ 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk tekstā – "Konvencija") XII pantu un I/1.2.3. noteikumu par Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa A daļas grozīšanas procedūrām,

NORĀDOT, ka no dienas, kad stājas spēkā Polārais kodekss, līdz dienai, kad stājas spēkā Konvencijas par jūrnieku sagatavošanu, sertificēšanu un sardzes pildīšanu (STCW konvencija) grozījumi, būs pārejas periods un ka Administrācijām šajā pārejas periodā ir jāpiemēro STCW kodeksa B-V/g iedaļas norādījumi par to kapteiņu un virsnieku apmācību, kuri strādā uz kuģiem polārajos ūdeņos,

IZSKATĪJUSI savā deviņdesmit septītajā sesijā STCW kodeksa A daļas grozījumus, kas ierosināti un izplatīti saskaņā ar Konvencijas XII panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu,

1. PIEŅEM saskaņā ar Konvencijas XII panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļu STCW kodeksa grozījumus, kuru teksts iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā;

2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta vii) daļas 2. punktu, ka minētos STCW kodeksa grozījumus uzskata par pieņemtiem 2018. gada 1. janvārī, ja vien viena trešdaļa no Konvencijas dalībvalstīm vai dalībvalstis, kuru tirdzniecības flotes kopā veido ne mazāk kā 50 % no visas pasaules 100 BT un lielākas bruto tilpības kuģu tirdzniecības flotes kopējās bruto tilpības, līdz minētajam datumam Organizācijas ģenerālsekretāram nav darījušas zināmus savus iebildumus pret šiem grozījumiem;

3. AICINA dalībvalstis ņemt vērā to, ka saskaņā ar Konvencijas XII panta 1. punkta a) apakšpunkta ix) daļu pielikumā iekļautie STCW kodeksa grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā, ja tie būs pieņemti saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu;

4. MUDINA dalībvalstis agrīnā posmā īstenot A-I/11. un A-V/4. iedaļas grozījumus;

5. LŪDZ ģenerālsekretāram saistībā ar Konvencijas XII panta 1. punkta a) apakšpunkta v) daļu nosūtīt šīs rezolūcijas apliecinātus norakstus un pielikumā iekļauto grozījumu tekstu visām Konvencijas dalībvalstīm;

6. KĀ ARĪ LŪDZ ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas biedriem, kas nav Konvencijas dalībvalstis.

PIELIKUMS

JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS (STCW) KODEKSA A DAĻAS GROZĪJUMI

I NODAĻA. Vispārīgie noteikumi

1. A-I/11. iedaļā pēc spēkā esošā 3. punkta ievieto jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Nepārtrauktu profesionālo kompetenci, ko paredz I/11. noteikums, kuģu kapteiņi un virsnieki darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos, pierāda:

4.1. ar apstiprinātu jūras cenzu, kura laikā veikti sertifikātam atbilstoši pienākumi kopā vismaz divus mēnešus pēdējo piecu gadu laikā, vai

4.2. ar tādu pienākumu veikšanu, kas uzskatāmi par līdzvērtīgiem 4. punkta 1. apakšpunktā noteiktajam jūras cenzam, vai

4.3. ar to, ka ir sekmīgi nokārtots apstiprināts tests, vai

4.4. ar to, ka ir sekmīgi pabeigts viens vai vairāki apstiprināti mācību kursi."

2. A-I/14. iedaļā pēc spēkā esošā 3. punkta ievieto jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Kompānijas nodrošina, ka to pasažieru kuģu kapteiņi un virsnieki ir apguvuši ievadapmācību, kas nepieciešama, lai viņi iegūtu ieņemamajam amatam atbilstošas spējas un varētu uzņemties savus pienākumus un atbildību, ņemot vērā norādījumus šā kodeksa B-I/14. noteikuma 3. punktā."

V NODAĻA. Standarti attiecībā uz speciālās apmācības prasībām noteikta tipa kuģu personālam

3. V nodaļas esošo A-V/2. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

"A-V/2. iedaļa

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības pasažieru kuģu kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un citam personālam

Ievadapmācība rīcībai ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem

1. Pirms norīkošanas darba pienākumu veikšanai uz kuģa, personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, ir ieguvuši saviem pienākumiem un atbildībai atbilstošas spējas saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem.

Veicināt avārijas rīcības plānu, instruktāžu un procedūru īstenošanu

1.1. Zināšanas par:

1.1.1. galvenajiem drošības principiem uz kuģa;

1.1.2. būtiskā drošības un avārijas aprīkojuma, tostarp glābšanās līdzekļu, atrašanās vietu;

1.1.3. savas uzvedības nozīmi avārijas situācijās;

1.1.4. liftu lietošanas ierobežojumiem avārijas situācijās.

Veicināt efektīvu saziņu ar pasažieriem avārijas situācijās

1.2. Prasme:

1.2.1. sazināties kuģa darba valodā;

1.2.2. neverbāli paziņot drošības informāciju;

1.2.3. saprast valodu, kurā avārijas vai mācību trauksmes laikā var tikt paziņoti ārkārtas paziņojumi uz kuģa.

Drošības apmācības personālam, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās

2. Pirms norīkošanas darba pienākumu veikšanai uz kuģa, personālam, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās, jāapgūst papildu drošības apmācība saskaņā ar V/2. noteikuma 6. punktu, kas nodrošina, ka tas ir ieguvis vismaz turpmāk minētās prasmes.

Sazināšanās

2.1. Prasme sazināties ar pasažieriem avārijas situācijas laikā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

2.1.1. valodu vai valodas, kas atbilst konkrētajā maršrutā pārvadāto pasažieru visvairāk pārstāvētajām tautībām;

2.1.2. iespējamību, ka prasme izmantot angļu valodas pamatvārdu krājumu, lai sniegtu pamata instruktāžas, var nodrošināt saziņu ar pasažieri, kam vajadzīga palīdzība, neatkarīgi no tā, vai pasažieris un attiecīgais apkalpes loceklis runā vai nerunā vienā valodā;

2.1.3. avārijas situācijā var būt nepieciešams sazināties ar citiem līdzekļiem (piemēram, rādot, žestikulējot vai pievēršot uzmanību vietai, kur atrodas instruktāžas, pulcēšanās vietas, glābšanas līdzekļi vai evakuācijas ceļi), kad mutiska sazināšanās nav iespējama;

2.1.4. apmēru, kādā pasažieri ir saņēmuši pilnīgu drošības instruktāžu savā dzimtajā valodā vai valodās, un

2.1.5. valodas, kurās var tikt paziņoti ārkārtas paziņojumi avārijas situācijā vai mācību trauksmes laikā, lai sniegtu nozīmīgus norādījumus pasažieriem un atvieglotu apkalpes locekļu uzdevumus, palīdzot pasažieriem.

Glābšanās līdzekļi

2.2. Prasme demonstrēt pasažieriem individuālo glābšanās līdzekļu lietošanu.

Iekāpšanas procedūras

2.3. Pasažieru iekāpšana un nokāpšana, īpašu uzmanību veltot personām ar invaliditāti un personām, kurām nepieciešama palīdzība.

Pasažieru pūļa vadības apmācība

3. Pirms norīkošanas darba pienākumu veikšanai uz kuģa, kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kas ir kvalificēti saskaņā ar II, III un VII nodaļu, un personālam, kas trauksmju sarakstā ir norīkoti avārijas situācijās palīdzēt pasažieriem:

3.1. ir jābūt sekmīgi apguvušiem V/2. noteikuma 7. punktā paredzēto pūļa vadības apmācību atbilstoši A-V/2-1. tabulai un

3.2. ir jāpierāda, ka šī apmācība ir apgūta saskaņā ar A-V/2-1. tabulu.

Apmācība par krīzes situāciju vadību un cilvēku uzvedību

4. Pirms norīkošanas darba pienākumu veikšanai uz kuģa, kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un visām tām personām, kas trauksmju sarakstā norīkotas avārijas situācijās uzņemties atbildību par pasažieru drošību:

4.1. ir jābūt sekmīgi apguvušiem V/2. noteikuma 8. punktā paredzēto apstiprināto apmācību par krīzes situāciju vadību un cilvēku uzvedību atbilstoši A-V/2-2. tabulai;

4.2. ir jāpierāda, ka viņi ir sasnieguši vajadzīgo kompetences standartu saskaņā ar A-V/2-2. tabulas 3. un 4. slejā norādītajām kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem.

Apmācība par pasažieru un kravas drošību un korpusa integritāti

5. Pirms norīkošanas darba pienākumu veikšanai uz kuģa, kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un visām tām personām, kas ir tieši atbildīgas par pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, kravas iekraušanu, izkraušanu un nostiprināšanu un par korpusa atveru noslēgšanu uz ro-ro pasažieru kuģiem, nodrošina V/2. noteikuma 9. punktā paredzēto apmācību par pasažieru un kravas drošību un korpusa integritāti, kuras rezultātā viņi ir ieguvuši vismaz saviem pienākumiem un atbildībai atbilstošas prasmes, kas uzskaitītas turpmāk.

Iekraušanas un iekāpšanas procedūras

5.1. Prasme pareizi piemērot kuģim noteiktās procedūras attiecībā uz:

5.1.1. transportlīdzekļu, dzelzceļa vagonu un citu kravas transporta vienību, kā arī ar tām saistītā aprīkojuma iekraušanu un izkraušanu;

5.1.2. rampu nolaišanu un pacelšanu;

5.1.3. paceļamo transportlīdzekļu klāju uzstādīšanu un nostiprināšanu un

5.1.4. pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, īpašu uzmanību veltot personām ar invaliditāti un personām, kam nepieciešama palīdzība.

Bīstamo kravu pārvadāšana

5.2. Prasme piemērot visus īpašos drošības pasākumus, procedūras un prasības attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu uz ro-ro pasažieru kuģiem.

Kravu nostiprināšana

5.3. Prasme:

5.3.1. pareizi piemērot Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksa prasības transportlīdzekļiem, dzelzceļa vagoniem un citām pārvadātajām kravas transporta vienībām un

5.3.2. pareizi izmantot kravas nostiprināšanas aprīkojumu un nodrošinātos materiālus, ņemot vērā to lietojuma ierobežojumus.

Noturības, galsveres un slodžu aprēķini

5.4. Prasme:

5.4.1. pareizi izmantot pieejamo informāciju par noturību un slodzēm;

5.4.2. aprēķināt noturību un galsveri dažādiem iekraušanas apstākļiem, izmantojot pieejamās noturības aprēķināšanas ierīces vai datorprogrammas;

5.4.3. aprēķināt klāju slodžu koeficientus un

5.4.4. aprēķināt balasta un degvielas pārvietošanas ietekmi uz noturību, galsveri un slodzēm.

Korpusa atveru atvēršana, aizvēršana un nostiprināšana

5.5. Prasme:

5.5.1. pareizi piemērot procedūras, kas kuģim noteiktas attiecībā uz priekšgala, pakaļgala vai sānu durvju un rampu atvēršanu, aizvēršanu un nostiprināšanu, un pareizi ekspluatēt ar tām saistītās sistēmas, un

5.5.2. veikt korpusa atveru pienācīgas hermetizācijas apskates.

Ro-ro klāja atmosfēra

5.6. Prasme:

5.6.1. izmantot aprīkojumu, ja tāds uzstādīts, lai uzraudzītu atmosfēru ro-ro kravas telpās, un

5.6.2. pareizi piemērot procedūras, kas kuģim noteiktas attiecībā uz ro-ro kravas telpu ventilēšanu transportlīdzekļu iekraušanas un izkraušanas laikā, reisa laikā un avārijas situācijās.

A-V/2-1. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pasažieru pūļa vadības apmācību

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Metodes kompetences pierādīšanai

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Piedalīties kuģa avārijas rīcības plānu un avārijas procedūru īstenošanā, lai sapulcētu un evakuētu pasažierus To kuģa avārijas rīcības plānu, instruktāžu un procedūru pārzināšana, kas saistītas ar pasažieru vadību un evakuēšanu.

Zināšanas par piemērojamajām pūļa vadības metodēm un atbilstošo aprīkojumu, kas jāizmanto, lai palīdzētu pasažieriem avārijas situācijā.

Trauksmju saraksta un avārijas norādījumu pārzināšana.

Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti apmācībās un/vai instruktāžās. Adekvātu un noteiktajām procedūrām atbilstošu darbību veikšana avārijas gadījumā.
Sniegt palīdzību pasažieriem ceļā uz pulcēšanās vietām un vietām iekāpšanai glābšanas līdzekļos Prasme dot skaidrus, nomierinošus rīkojumus.

Prasme vadīt pasažierus gaiteņos, kāpņu telpās un ejās.

Prasme nodrošināt, lai netiktu aizsprostoti evakuācijas ceļi, un izpratne par to, kāpēc tas ir svarīgi.

To metožu pārzināšana, kas domātas, lai evakuētu personas ar invaliditāti un personas, kam nepieciešama īpaša palīdzība.

Pasažieru dzīvojamo telpu un sabiedrisko telpu pārmeklēšanas metožu pārzināšana.

Prasme vadīt pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, īpašu uzmanību veltot personām ar invaliditāti un personām, kam nepieciešama palīdzība.

Izpratne par efektīvu pasažieru pulcināšanas procedūru nozīmīgumu, tostarp:

1. kārtības saglabāšanas nozīmīgums;

2. prasme izmantot procedūras panikas mazināšanai un nepieļaušanai;

3. prasme attiecīgā gadījumā izmantot pasažieru sarakstus evakuēto personu skaitīšanai;

4. pasažieru pēc iespējas piemērotāka apģērba nozīmīgums pulcēšanās laikā, un

5. prasme pārbaudīt, vai pasažieri ir pareizi uzvilkuši glābšanas vestes.

Tādu pierādījumu novērtēšana, kas iegūti praktiskās apmācībās un/vai instruktāžās. Rīcība ir saskaņā ar avārijas rīcības plāniem, instruktāžām un procedūrām. Indivīdiem, avārijas vienībām un pasažieriem tiek sniegta precīza, būtiska un savlaicīga informācija.

A-V/2-2. tabula

Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz apmācību par krīzes situāciju vadību un cilvēku uzvedību

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Metodes kompetences pierādīšanai

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Izstrādāt kuģa avārijas procedūras Zināšanas par:

1. kuģa vispārējo uzbūvi un izkārtojumu;

2. darba drošības noteikumiem;

3. avārijas rīcības plāniem un procedūrām.

To principu svarīgums, kuri jāizmanto konkrētajam kuģim specifisku avārijas procedūru izstrādei, tostarp:

1. nepieciešamība iepriekš izstrādāt kuģa avārijas procedūru plānus un veikt mācību trauksmes;

2. nepieciešamība nodrošināt, lai viss personāls zinātu iepriekš izstrādātās avārijas procedūras un tās pēc iespējas stingrāk ievērotu avārijas situācijas gadījumā.

Tādu pierādījumu izvērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, nodarbībās, kurās apgūst vienu vai vairākus iepriekš izstrādātos avārijas situācijas plānus, un praktiskā demonstrācijā. Kuģa avārijas procedūras nodrošina vajadzīgo gatavību reaģēt avārijas situācijās.
Optimizēt resursu izmantošanu Prasme optimizēt resursu izmantošanu, ņemot vērā:

1. iespējamību, ka resursi, kas ir pieejami avārijas situācijā, var būt ierobežoti;

2. nepieciešamību pilnībā izmantot tūlīt pieejamo personālu un aprīkojumu un vajadzības gadījumā improvizēt.

Prasme organizēt reālistiskas mācību trauksmes, lai uzturētu pastāvīgu gatavību, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no pasažieru kuģu iepriekšējām avārijām; apspriede pēc mācību trauksmes.

Tādu pierādījumu izvērtēšana, kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un apmācībā uz kuģa, un avārijas procedūru mācību trauksmēs. Avārijas rīcības plāni optimizē pieejamo resursu izmantošanu.

Uzdevumu un atbildības sadale atbilst atsevišķu personu kompetencei.

Komandu un atsevišķu personu funkcijas un pienākumi ir skaidri noteikti.

Vadīt rīcību avārijas situācijās Prasme veikt sākotnēju novērtējumu un efektīvi reaģēt avārijas situācijās saskaņā ar izstrādātajām avārijas procedūrām.

Vadītāja prasmes

Prasme vadīt citus un dot norādījumus avārijas situācijās, tostarp nepieciešamība:

1. rādīt piemēru avārijas situācijās;

2. koncentrēties uz lēmumu pieņemšanu, jo avārijas situācijā ir jārīkojas ātri;

3. motivēt, uzmundrināt un nomierināt pasažierus un pārējo personālu.

Stresa kontrole

Prasme noteikt to simptomu parādīšanos, kas liecina par pārmērīgu personīgo spriedzi un pārējo kuģa avārijas vienības locekļu spriedzi.

Izpratne par to, ka avārijas situāciju radītais stress var ietekmēt atsevišķu personu rīcību un viņu spēju ievērot sniegtās instruktāžas un procedūras.

Tādu pierādījumu izvērtēšana, kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un apmācībā uz kuģa, un avārijas procedūru mācību trauksmēs. Procedūras un pasākumi atbilst noteiktajiem principiem un plāniem krīzes situācijas vadīšanai uz kuģa.

Mērķi un stratēģija atbilst avārijas situācijas veidam, tiek ņemti vērā konkrētie apstākļi

un tiek optimāli izmantoti pieejamie resursi.

Apkalpes locekļu darbības palīdz saglabāt kārtību un kontroli.

Vadīt pasažierus un pārējo personālu avārijas situācijās Cilvēku uzvedība un rīcība

Prasme vadīt pasažierus un pārējo personālu avārijas situācijās, tostarp:

1. izpratne par pasažieru un pārējā personāla tipiskajiem rīcības modeļiem avārijas situācijās, tostarp iespējamību, ka:

1.1. parasti nepieciešams kāds laiks, pirms cilvēki pieņem faktu, ka patiešām ir avārijas situācija;

1.2. dažiem cilvēkiem var sākties panika un to rīcība var nebūt racionāla, un ka to uztveres spējas var pasliktināties un viņi var mazākā mērā reaģēt uz instruktāžām nekā tad, kad nav avārijas situācijas;

2. izpratne, ka pasažieri un pārējie darbinieki var, piemēram:

2.1. ārkārtas situācijā vispirms sākt meklēt radiniekus, draugus un/vai savas mantas;

2.2. meklēt drošību savās kajītēs vai citās vietās uz kuģa, domājot, ka tur var paglābties no briesmām;

2.3. censties nokļūt kuģa augšējās daļās, ja kuģis ir sasvēries;

3. izpratne par problēmām, ko var radīt panika, ja šķir ģimenes.

Tādu pierādījumu izvērtēšana, kas iegūti apstiprinātās mācībās, praktiskā demonstrācijā un apmācībā uz kuģa, un avārijas procedūru mācību trauksmēs. Apkalpes locekļu darbības palīdz saglabāt kārtību un kontroli.
Izveidot un uzturēt efektīvu saziņu Prasme izveidot un uzturēt efektīvu saziņu, tostarp:

1. skaidru un kodolīgu instruktāžu un ziņojumu svarīgums;

2. nepieciešamība veicināt informācijas apmaiņu ar pasažieriem un pārējo personālu un saņemt no viņiem informāciju.

Prasme avārijas situācijas laikā pasažieriem un pārējam personālam sniegt būtisku informāciju, informēt par vispārējo situāciju un par to, kas viņiem jādara, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1. izmantotajai valodai vai valodām būtu jāatbilst konkrētajā maršrutā pārvadājamo pasažieru valodai vai valodām;

2. avārijas situācijā var būt nepieciešams sazināties ar citiem līdzekļiem (piemēram, rādot, žestikulējot vai pievēršot uzmanību vietai, kur atrodas instruktāžas, pulcēšanās vietas, glābšanas līdzekļi vai evakuācijas ceļi), kad mutvārdu sazināšanās nav praktiski iespējama;

3. valodas, kurās var tikt paziņoti ārkārtas paziņojumi avārijas situācijā vai mācību trauksmes laikā, lai sniegtu nozīmīgus norādījumus pasažieriem un atvieglotu apkalpes locekļu uzdevumus, palīdzot pasažieriem.

Tādu pierādījumu izvērtēšana, kas iegūti apstiprinātā apmācībā, nodarbībās un praktiskā demonstrācijā. Informācija tiek iegūta no visiem pieejamajiem avotiem, tiek izvērtēta un apstiprināta, cik vien ātri tas iespējams, un tiek pārskatīta visā avārijas situācijas laikā.

Indivīdiem, avārijas vienībām un pasažieriem tiek sniegta precīza, būtiska un laicīga informācija.

Pasažieri tiek informēti par avārijas situācijas veidu un par to, kas viņiem jādara.

"

4. Pievieno šādu jaunu A-V/4. iedaļu:

"A-V/4. iedaļa

Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības kapteiņiem un stūrmaņiem darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos

Kompetences standarts

1. Ikvienam pretendentam, kas vēlas saņemt pamatapmācības sertifikātu darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos, ir:

1.1. jāpierāda sava kompetence pildīt uzdevumus, uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/4-1. tabulas 1. slejā;

1.2. jāpierāda, ka viņš ir:

1.2.1. ieguvis sertifikācijai nepieciešamās obligātās zināšanas, izpratni un prasmes, kas uzskaitītas A-V/4-1. tabulas 2. slejā, un

1.2.2. sasniedzis nepieciešamo kompetences standartu saskaņā ar A-V/4-1. tabulas 3. un 4. slejā norādītajām kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem.

2. Ikvienam pretendentam, kas vēlas saņemt paplašinātās apmācības sertifikātu darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos, ir:

2.1. jāpierāda sava kompetence pildīt uzdevumus, uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/4-2. tabulas 1. slejā;

2.2. jāpierāda, ka viņš ir:

2.2.1. ieguvis sertifikācijai nepieciešamās obligātās zināšanas, izpratni un prasmes, kas uzskaitītas A-V/4-2. tabulas 2. slejā, un

2.2.2. sasniedzis nepieciešamo kompetences standartu saskaņā ar A-V/4-2. tabulas 3. un 4. slejā norādītajām kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem.

A-V/4-1. tabula

Obligātā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pamatapmācību darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos

1. sleja

2. sleja

3. sleja

4. sleja

Kompetence

Zināšanas, izpratne un prasmes

Metodes kompetences pierādīšanai

Kompetences novērtēšanas kritēriji

Veicināt kuģu drošu ekspluatāciju polārajos ūdeņos Pamatzināšanas par ledus īpašībām un ekspluatācijas zonas apgabaliem, kuros ir gaidāmi dažādi ledus veidi:

1. ledus fizikālās īpašības, nosacījumi, veidošanās, augšanas, novecošanas un kušanas fāze;

2. ledus veidi un koncentrācija;

3. ledus spiediens un izplatība;

4. berze, ko rada ar sniegu klāts ledus;

5. sekas, ko rada šļakatu piesalšana; ūdenstilpnes aizsalšanas radītā bīstamība; drošības pasākumi, kas jāveic aizsalšanas novēršanai un iespējamā rīcība aizsalšanas laikā;

6. apledojuma apgabals dažādos reģionos; būtiskas atšķirības starp Arktiku un Antarktiku; viengadīgs un daudzgadīgs ledus; ledus jūrā un ledus uz sauszemes;

7. ledus attēlu izmantošana, lai identificētu sekas, ko rada straujas ledus un laika apstākļu izmaiņas;

8. zināšanas par ledus un ūdens atblāzmu;

9. zināšanas par aisbergu un pakledus atšķirīgo pārvietošanos;

10. zināšanas par plūdmaiņām un straumēm ledū;

11. zināšanas par vēja un straumes ietekmi uz ledu.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar simulatoru gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā.

Tiek identificētas ledus īpašības un to nozīmīgums drošai kuģa ekspluatācijai.

Informācija, kas iegūta no informācijas un publikācijām par ledus apstākļiem, tiek pareizi interpretēta un atbilstoši izmantota.

Tiek izmantoti gan redzamie, gan infrasarkanie satelītuzņēmumi.

Tiek izmantotas ledus stāvokļa diagrammas.

Meteoroloģiskie un okeanogrāfiskie dati tiek saskaņoti ar datiem par ledu.

Laika un ledus apstākļu mērījumi un novērojumi ir precīzi un atbilstoši droša brauciena plānošanai.

  Pamatzināšanas par kuģa veiktspēju ledus un zemas gaisa temperatūras apstākļos:

1. kuģa parametri;

2. kuģu veidi, korpusa uzbūve;

3. inženiertehniskās prasības kuģa ekspluatēšanai ledus apstākļos;

4. prasības saistībā ar korpusa stiprināšanu pret ledus radītiem bojājumiem;

5. ledus klašu ierobežojumi;

6. kuģa, tostarp klāja un dzinēja, sagatavošana un sagatavotība kuģošanai ziemas apstākļos;

7. sistēmu veiktspēja zemas temperatūras apstākļos;

8. iekārtu un mehānismu ierobežojumi ledus un zemas gaisa temperatūras apstākļos;

9. ledus spiediena uz korpusu uzraudzība;

10. jūras ūdens uzņemšanas sistēma, ūdens uzņemšana, kuģa virsbūves izolācija un īpašās sistēmas.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar simulatoru gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā.

Kuģu parametru un ierobežojumu identificēšana dažādos ledus apstākļos un aukstas vides ietekmē.

Pirms iebraukšanas ledū tiek izstrādātas procedūras riska novērtēšanai.

Informētība par saldūdens balasta ūdeņu sasalšanu balasta tilpnēs.

Darbības, ko veic saskaņā ar pieņemtajiem principiem un procedūrām, lai sagatavotu kuģi un apkalpi darbam ledus un zemas gaisa temperatūras apstākļos.

Sazināšanās vienmēr ir nepārprotama, kodolīga un efektīva atbilstoši labai jūras praksei.

  Pamatzināšanas un prasme ekspluatēt kuģi un manevrēt ar to ledus apstākļos:

1. drošs ātrums ledus un aisbergu tuvumā;

2. balasta tilpņu uzraudzība;

3. kravas operācijas polārajos ūdeņos;

4. izpratne par dzinēju slodzēm un dzesēšanas problēmām;

5. drošības procedūras, kas jāīsteno, pārvietojoties ledū.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar simulatoru gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā.

Tiek izmantots Polārais kodekss un Rokasgrāmata kuģu ekspluatēšanai polārajos ūdeņos nolūkā pareizi noteikt, kuras procedūras ir ieteicams izmantot, lai iekrautu/izkrautu kravu un/vai iekāptu/nokāptu pasažieri zemas temperatūras apstākļos, uzraudzītu, vai nesasalst balasta ūdens, uzraudzītu dzinēja temperatūras, organizētu enkursardzi ledus apstākļos un veiktu braucienu ledus tuvumā.

No radara saņemtās informācijas interpretēšana un analīze ir saskaņota ar novērošanas procedūrām, īpašu uzmanību pievēršot bīstamo ledus pazīmju identificēšanai.

Informācija, kas iegūta no navigācijas kartēm, tostarp elektroniskajām kartēm, un publikācijām, ir būtiska un tiek pareizi novērtēta un interpretēta un atbilstoši izmantota.

Galvenā atrašanās vietas noteikšanas metode tiek izmantota bieži un ir pati atbilstošākā pastāvošajos apstākļos, pārvietojoties cauri apgabalam, kurā ir ledus.

Navigācijas un sakaru sistēmu darbības pārbaudes un testi atbilst ieteikumiem attiecībā uz ekspluatāciju poliem tuvos platuma grādos un zemā gaisa temperatūrā.

Uzraudzīt un nodrošināt atbilstību tiesību aktu prasībām Pamatzināšanas par šādiem tiesību aktiem:

1. Antarktikas līgumu un Polāro kodeksu;

2. ziņojumiem par avārijām, kurās bijuši iesaistīti kuģi polārajos ūdeņos;

3. SJO (IMO) standartiem attiecībā uz kuģu ekspluatāciju attālos rajonos.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar simulatoru gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā.

Atbilstošo sadaļu atrašana Rokasgrāmatā kuģu ekspluatēšanai polārajos ūdeņos un to piemērošana.

Saziņa tiek veikta saskaņā ar vietējām/reģionālajām un starptautiskajām standartprocedūrām.

Tiek identificētas ar attiecīgajiem noteikumiem, kodeksiem un praksi saistītās juridiskās prasības.

Piemērot drošu darba praksi, reaģēt avārijas situācijās. Pamatzināšanas par apkalpes sagatavošanu, darba apstākļiem un drošību:

1. meklēšanas un glābšanas gatavības un atbildības ierobežojumu, tostarp jūras rajona A4 un tā meklēšanas un glābšanas sakaru līdzekļu ierobežojumu, apzināšanās;

2. izpratne par avārijas situāciju novēršanas plānošanu;

3. zināšanas par to, kā izstrādāt un īstenot drošas darba procedūras apkalpei saistībā ar polāro vidi, piemēram, zemu temperatūru, apledojušām virsmām, individuālo aizsargaprīkojumu, darbu ar pārinieku un darba laika ierobežojumiem;

4. izpratne par bīstamību, kas rodas tad, kad apkalpe atrodas zemas temperatūras apstākļos;

5. izpratne par cilvēka faktoriem, tostarp par aukstuma radītu nogurumu, ar pirmo medicīnisko palīdzību saistītiem aspektiem un apkalpes labklājību;

6. zināšanas par izdzīvošanas prasībām, tostarp par individuālo un kolektīvo izdzīvošanas līdzekļu lietošanu;

7. zināšanas par visbiežāk sastopamajiem korpusa un aprīkojuma bojājumiem un par to, kā tos nepieļaut;

8. zināšanas par kuģa virsbūves un klāja apledojumu, tostarp par tā ietekmi uz kuģa noturību un galsveri;

9. zināšanas par apledošanas novēršanu un atledošanu, tostarp par apledošanu veicinošiem apstākļiem;

10. trokšņa un vibrāciju radīta noguruma problēmu atpazīšana;

11. papildu resursu, piemēram, degvielas, pārtikas un papildu apģērba, nepieciešamības identificēšana.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar simulatoru gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā.

Tiek identificētas kuģim un atsevišķiem apkalpes locekļiem bīstamas situācijas un veiktas sākotnējās darbības pēc šādu situāciju identificēšanas.

Darbības veic saskaņā ar Rokasgrāmatu kuģu ekspluatēšanai polārajos ūdeņos un pieņemtajiem principiem un procedūrām, lai novērstu jūras vides piesārņošanu.

Vienmēr tiek ievērota droša darba prakse un tiek pareizi izmantots atbilstošs drošības un aizsargaprīkojums.

Reaģēšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar izstrādātajiem plāniem un ir atbilstoši avārijas situācijai un veidam.

Tiek pareizi identificētas un piemērotas ar attiecīgajiem noteikumiem, kodeksiem un praksēm saistītās juridiskās prasības.

Tiek pareizi izmantots atbilstošs drošības un aizsargaprīkojums.

Tiek konstatēti defekti un bojājumi un par tiem tiek pienācīgi ziņots.

Nodrošināt atbilstību piesārņojuma novēršanas prasībām un novērst bīstamību videi Pamatzināšanas par vides faktoriem un vides aizsardzības noteikumiem:

1. to jūras teritoriju identificēšana, kas ir īpaši jutīgas nopludināšanas gadījumā;

2. to teritoriju identificēšana, kurās ir aizliegts vai būtu jāizvairās kuģot;

3. MARPOL konvencijā definēto īpašo rajonu identificēšana;

4. aprīkojuma noplūdušās naftas savākšanai ierobežojumu apzināšanās;

5. plāna izstrāde gadījumiem, kad ir uzkrājies palielināts daudzums sadzīves atkritumu, sateču ūdeņu, notekūdeņu u. c.;

6. rīcība gadījumā, ja trūkst infrastruktūras;

7. rīcība gadījumā, ja ir notikusi naftas noplūde vai radīts naftas piesārņojums uz ledus, tostarp seku novēršana.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar trenažieri gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā.

Tiek identificētas ar attiecīgajiem noteikumiem, kodeksiem un praksi saistītās juridiskās prasības.

Tiek pareizi identificēti/atlasīti Polārajā kodeksā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz nopludināšanu no kuģiem.

Tiek pareizi piemērota Rokasgrāmata kuģu ekspluatēšanai polārajos ūdeņos/Atkritumu apsaimniekošanas plāns, lai noteiktu ierobežojumus nopludināšanai no kuģiem un izstrādātu plānus atkritumu uzglabāšanai.

Tiek identificēti avoti, kuros ir sniegta informācija par teritorijām, kurās būtu jāizvairās iebraukt, piemēram, aizsargātās savvaļas teritorijās, ekoloģiskā mantojuma parkos, putnu migrācijas ceļos u. c. (MARPOL konvencija, Antarktikas līgums u. c.).

Tiek identificēti apstākļi, kas jāņem vērā, plānojot atkritumu plūsmu polāro reisu laikā.

A-V/4-2. tabula

Obligātā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz paplašināto apmācību darbam uz kuģiem polārajos ūdeņos

1. sleja 2. sleja 3. sleja 4. sleja
Kompetence Zināšanas, izpratne un prasmes Metodes kompetences pierādīšanai Kompetences novērtēšanas kritēriji
Plānot un veikt reisu polārajos ūdeņos Zināšanas par reisu plānošanu un ziņošanu:

1. informācijas avoti;

2. ziņošanas režīmi polārajos ūdeņos;

3. drošu maršrutu izstrāde un pārgājienu plānošana tā, lai izvairītos no ledus, kad tas ir iespējams;

4. spēja atpazīt hidrogrāfiskās informācijas un karšu ierobežojumus polārajos apgabalos un saprast, kad šī informācija ir lietderīga drošai kuģošanai;

5. novirzes no pārgājiena plāna un tā pielāgošana atkarībā no dinamiskiem ledus apstākļiem.

Zināšanas par aprīkojuma ierobežojumiem:

1. izpratne par bīstamību, kas saistīta ar ierobežotu krasta navigācijas līdzekļu pieejamību polārajos apgabalos, un tās identificēšana;

2. izpratne par kompasa kļūdām poliem tuvos platuma grādos un šo kļūdu atpazīšana;

3. izpratne par to, ka radari var neparādīt visus objektus un ledus veidojumus ledus sablīvējumā;

4. izpratne par elektronisko pozicionēšanas sistēmu ierobežojumiem poliem tuvos platuma grādos un šo ierobežojumu atpazīšana;

5. izpratne par jūras navigācijas karšu un loču sniegto aprakstu ierobežojumiem un šo ierobežojumu atpazīšana;

6. izpratne par sakaru sistēmu ierobežojumiem un šo ierobežojumu atpazīšana.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar simulatoru gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā

Reisam nepieciešamais aprīkojums, kartes un navigācijas publikācijas ir uzskaitītas un atbilst reisa drošai veikšanai.

Plānoto maršrutu pamato ar faktiem, kas iegūti no atbilstošiem avotiem un publikācijām, statistikas datiem un sakaru un navigācijas sistēmu ierobežojumiem.

Reisa plānā ir pareizi norādīti visi attiecīgie polārie normatīvie režīmi un nepieciešamība pēc kuģošanas ar loci ledus apstākļos un/vai ledlauža palīdzības.

Visas iespējamās navigācijas briesmas tiek pareizi identificētas.

Atrašanās vietas, kursu, attāluma un laika aprēķini ir pareizi un atbilst navigācijas iekārtu pieņemtajiem precizitātes standartiem.

Vadīt drošu kuģu ekspluatāciju polārajos ūdeņos Spēja kuģi ekspluatēt un manevrēt ledū un tam nepieciešamās zināšanas:

1. sagatavošanās un riska novērtēšana pirms tuvošanās ledum, tostarp novērtēšana, vai tuvumā nav aisbergu, un tādu apstākļu apsvēršana kā vējš, tumsa, viļņi, migla un torosi;

2. sazināšanās ar ledlauzi un citiem kuģiem attiecīgajā apgabalā, un ar glābšanas koordinācijas centriem;

3. izpratne par apstākļiem, kas nepieciešami drošai iebraukšanai ledū vai atklātā jūrā un izbraukšanai no tiem, piemēram, par no ledus brīvām ejām un plaisām, izvairīšanos no aisbergiem un bīstamiem ledus apstākļiem un droša attāluma saglabāšanu līdz tiem, un šādu apstākļu aprakstīšana;

4. izpratne par ledus taranēšanas procedūrām, tostarp par atkārtotu un vienreizēju ledus taranēšanu;

5. apzināšanās un noteikšana, kad ir jāpalielina komandtiltiņa sardzes sastāvs atkarībā no vides apstākļiem, kuģa aprīkojuma un kuģa ledus klases;

6. dažādu ledus apstākļu attēlojuma atpazīšana radarā;

7. ledlauža konvoja terminoloģijas un paziņojumu saprašana un pārvietošanās ledlauža vadībā ar konvoju;

8. izpratne par metodēm, ko izmanto, lai nepieļautu kuģa ieslēgšanu ledū un atbrīvotu ledū ieslēgtu kuģi, un sekas, ko rada kuģa ieslēgšana ledū;

9. izpratne par vilkšanu un glābšanu ledū, tostarp par riskiem, kas saistīti ar šādām darbībām;

10. apiešanās ar kuģi dažādas ledus koncentrācijas un pārklājuma apstākļos, tostarp izpratne par riskiem, kas saistīti ar kuģošanu ledus apstākļos, piemēram, izvairīšanās vienlaicīgi veikt pagriezienu un kuģot atpakaļgaitā;

11. dažāda tipa piedziņas un stūres sistēmu izmantošana, tostarp izpratne par šo sistēmu ierobežojumiem, lai izvairītos no bojājumiem, kas var rasties, ekspluatējot kuģi ledus apstākļos;

12. sānsveres un galsveres sistēmas izmantošana un izpratne par bīstamību, kas saistīta ar balastu un galsveri ledus apstākļos;

13. kuģa ievešana dokā un izvešana no tā ūdeņos, kas klāti ar ledu, tostarp izpratne par bīstamību, kas saistīta ar šādām darbībām, un dažādām metodēm to drošai veikšanai ar ledu klātos ūdeņos;

14. noenkurošanās ledū, tostarp izpratne par bīstamību, kas saistīta ar enkursistēmām – klīzes un enkura ierīces apledošanu;

15. apzināšanās, ka pastāv apstākļi, kas ietekmē redzamību polārajos apgabalos un var liecināt par vietēja mēroga ledus un ūdens stāvokli, tostarp jūras kūpēšana, ledus un ūdens atblāzma un refrakcija.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar simulatoru gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā.

Visi lēmumi attiecībā uz kuģošanu ledus apstākļos ir pamatoti ar atbilstošu kuģa manevrēšanas un dzinēja īpašību un tādu spēku novērtējumu, kas paredzami kuģošanas laikā polārajos ūdeņos.

Tiek demonstrētas saziņas prasmes, pieprasīts ledus maršruts un shēma un uzsākts reiss cauri ledum.

Jebkura iespējamā bīstamība saistībā ar ledu tiek pareizi identificēta.

Visi lēmumi attiecībā uz tauvošanos, noenkurošanos un kraušanas un balasta operācijām ir pamatoti ar atbilstošu kuģa manevrēšanas un dzinēja īpašību un paredzamo spēku novērtējumu un tiek pieņemti saskaņā ar Polārajā kodeksā sniegtajām pamatnostādnēm un piemērojamajiem starptautiskajiem nolīgumiem.

Kuģis drošā veidā virzās cauri ledum, veicot manevrus mērenas ledus koncentrācijas apstākļos (no 1/10 līdz 5/10).

Kuģis drošā veidā virzās cauri ledum, veicot manevrus lielas ledus koncentrācijas apstākļos (no 6/10 līdz 10/10).

Darbības tiek plānotas un veiktas saskaņā ar noteiktiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu darbību drošumu un novērstu jūras vides piesārņošanu.

Kuģošanas drošība tiek uzturēta, īstenojot kuģošanas stratēģiju un izvēloties ledus veidam atbilstošu kuģa ātrumu un kursu.

Darbības tiek veiktas tā, lai zemā temperatūrā būtu iespējams izmantot enkursistēmu.

Darbības tiek veiktas saskaņā ar pieņemtajiem principiem un procedūrām, lai sagatavotos kuģa vilkšanai ar ledlauzi, tostarp vilkšanai ciešajā sakabē.

Nodrošināt kuģa apkalpes un pasažieru drošību un uzturēt dzīvības glābšanas, ugunsdzēsības un citas drošības sistēmas lietošanas kārtībā. Zināšanas par drošību:

1. izpratne par procedūrām un metodēm kuģa pamešanai un izdzīvošanai uz ledus un ledus klātā ūdenī;

2. zemā gaisa temperatūrā pastāvošo ugunsdzēsības sistēmu un glābšanās līdzekļu ierobežojumu apzināšanās;

3. to unikālo apsvērumu izprašana, kas jāņem vērā, rīkojot avārijas mācību trauksmes ledus un zemas temperatūras apstākļos;

4. to unikālo apsvērumu izprašana, kas jāņem vērā, veicot pasākumus avārijas gadījumu novēršanai ledus un zemas gaisa un ūdens temperatūras apstākļos.

Tādu pierādījumu pārbaude un novērtēšana, kas iegūti:

1. apstiprinātā darba pieredzē;

2. apstiprinātā pieredzē uz mācību kuģa;

3. apstiprinātā apmācībā ar simulatoru gadījumos, kuros tas piemērojams;

4. apstiprinātā apmācību programmā.

Reaģēšanas pasākumi ir saskaņoti ar izstrādātajiem plāniem un procedūrām un ir atbilstoši konkrētajai avārijas situācijai un tās veidam.

"

***

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!