Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 16. janvāra paziņojums "Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.01.2020., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/op/2020/12.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas paziņojums

Par Sandras Kaijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi

Vēl šajā numurā

17.01.2020., Nr. 12

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: paziņojums

Pieņemts: 16.01.2020.

OP numurs: 2020/12.5

2020/12.5
RĪKI

Saeimas paziņojums

Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 16. janvāra sēdē,

atzīmējot, ka šogad aprit 80 gadi kopš 1940. gada 17. jūnija, kad Padomju Savienība veica agresiju pret Latvijas Republiku un prettiesisku Latvijas okupāciju un aneksiju, ignorējot starptautisko tiesību normas un Padomju Savienības starptautiskās saistības, kā arī fundamentālas Latvijas nacionālo tiesību normas;

atzīmējot, ka šā gada 8. maijā aprit 75 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā, kas ietvēra nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju un viena no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem likvidāciju. Tomēr kara beigas Latviju un citas Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis atšķirībā no Rietumeiropas valstīm nenoveda pie atbrīvošanas. Latvija atkārtoti tika pakļauta otras totalitārās varas – Padomju Savienības – okupācijai;

atgādinot, ka divi totalitārie režīmi – nacionālsociālistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība – 1939. gada 23. augustā, pārkāpjot tā laika starptautisko tiesību normas un savas starptautiskās saistības, vienojās savstarpēji sadalīt interešu sfērās Centrālo Eiropu un Austrumeiropu, noslēdzot Neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS – tā dēvēto Molotova–Ribentropa (Staļina–Hitlera) paktu – un tā slepeno papildprotokolu, tādējādi izraisot Otro pasaules karu;

atgādinot, ka 1940. gadā Padomju Savienība okupēja Latvijas Republiku, ļoti īsā laika posmā piespiedu kārtā panāca politiskās iekārtas maiņu Latvijā un veica tās aneksiju, kam sekoja masveida represijas – slepkavības, aresti un deportācijas, liela Padomju Savienības pilsoņu skaita pārvietošana uz Latviju, rusifikācija, mēģinājumi iznīcināt latviešu nacionālo identitāti, latviešu valodas un kultūras nozīmes būtiska mazināšana;

uzsverot kā nepieņemamus Krievijas Federācijas amatpersonu mēģinājumus noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, tā norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos Eiropā un relativizēt padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus;

uzsverot, ka Krievijas Federācijas amatpersonu centieni pārskatīt starptautiski atzītos vēstures vērtējumus, tendenciozi cenšoties attaisnot pret citu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti vērstās Padomju Savienības darbības, ir pretrunā vēsturiskā taisnīguma principiem un labu kaimiņattiecību pamatiem;

uzsverot, ka totalitārisma upuru piemiņas vārdā un Eiropas kopīgās nākotnes labad Latvija turpinās sniegt ieguldījumu objektīva vēstures skaidrojuma veidošanā, pievēršot starptautiskās sabiedrības uzmanību Otrā pasaules kara vēstures pārskatīšanas mēģinājumiem un agresijas aktu attaisnošanai, kas var apdraudēt starptautisko normu funkcionēšanu un Eiropas drošības vidi kopumā,

pauž pārliecību, ka, mazinot starptautiski nosodītā Molotova–Ribentropa pakta nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā un noliedzot prettiesiskās okupācijas un aneksijas faktu, notiek vēršanās pret Latvijas konstitucionālajiem pamatiem un starptautiskā sabiedrība tiek maldināta par Padomju Savienības lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, tādējādi radot apdraudējumu starptautiskajai kārtībai;

pauž pārliecību, ka vienīgi godīga un godprātīga attieksme pret savas un citu tautu vēsturi var sekmēt labu starpvalstu attiecību veidošanu uz līdzvērtīgas partnerības pamatiem, tādējādi dodot iespēju būvēt harmonisku starptautisko vidi;

aicina Krievijas Federāciju kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēju atzīt Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas faktu, kā arī atteikties no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas;

aicina starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību un kritiski vērtēt Krievijas Federācijas amatpersonu centienus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, kā arī attaisnot Latvijas prettiesisko okupāciju un aneksiju.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2020. gada 16. janvārī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!