Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2020. gada 11. jūnija Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2020., Nr. 119C https://www.vestnesis.lv/op/2020/119C.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Vēl šajā numurā

22.06.2020., Nr. 119C

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 11.06.2020.

OP numurs: 2020/119C.2

2020/119C.2
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums

1. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu un tām atbilstošas cieņas izrādīšanu.

(2) Likums nosaka Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītus jautājumus, kā arī uzvedības noteikumus attiecīgajās teritorijās.

(3) Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu nosaka arī likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un citi normatīvie akti.

2. pants. Brīvības piemineklis un tā kultūrvēsturiskā vērtība

(1) Brīvības piemineklis celts kā Latvijas tautas vienotības un brīvības simbols par tautas saziedotiem līdzekļiem pēc tēlnieka Kārļa Zāles projekta, ietverot Ernesta Štālberga arhitektūras risinājumus, kā arī Kārļa Skalbes veltījuma vārdus "Tēvzemei un Brīvībai", un ir visas Latvijas sabiedrības vērtība.

(2) Brīvības pieminekļa saglabājamās vērtības ir materiālās un nemateriālās liecības par Brīvības pieminekļa izveidi, telpiskais risinājums pilsētvides ainavā, autoru radītā arhitektoniski mākslinieciskā ideja, simboliskā nozīme, kompozīcija, tēlu un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu piesātināti skulpturālie risinājumi, pieminekļa monumentālā vienotība, vēsturiskā stādījumu sistēma, vietas plānojums, pieminekļa struktūra, konstruktīvā sistēma, oriģinālais materiālu lietojums, izpildījuma tehnika, mākslinieciskā un amatnieciskā kvalitāte, vēsturiskais vietas konteksts, objekta autentiskums, vēsturiskā patina un vēsturisku vērtību kopuma radītā noskaņa.

3. pants. Rīgas Brāļu kapi un to kultūrvēsturiskā vērtība

(1) Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbols, memoriāls ansamblis (atdusas vieta) par Latvijas valsts brīvību kritušajiem karavīriem. Rīgas Brāļu kapi uzcelti par tautas saziedotiem līdzekļiem un ir visas Latvijas sabiedrības vērtība.

(2) Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un valsts aizsargājams sakrālās mākslas piemineklis. To autori ir tēlnieki Kārlis Zāle un Mārtiņš Šmalcs, ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks, arhitekti Pēteris Feders un Aleksandrs Birznieks.

(3) Rīgas Brāļu kapu saglabājamās vērtības ir materiālās un nemateriālās liecības par Rīgas Brāļu kapu izveidi, telpiskais risinājums pilsētvides ainavā, reljefs, siluets, skatu perspektīvas, autoru radītā arhitektoniski mākslinieciskā ideja, simboliskā nozīme, kompozīcija, tēlu un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu piesātināti skulpturālie risinājumi, ansambļa monumentālā vienotība, apzaļumojuma sistēma, stādījumi, dārzu mākslas un arhitektūras risinājumu sintēze, vides labiekārtojuma elementi, ansambļa plānojums, struktūra, oriģinālais materiālu lietojums, izpildījuma tehnika, vēlāka laika kvalitatīvi papildinājumi, mākslinieciskā un amatnieciskā kvalitāte, vēsturiskais vietas konteksts, vēsturiskie un pamatidejai atbilstošie vēlāku laiku apbedījumi, relikvijas, objektu autentiskums, vēsturiskā patina un vēsturisku vērtību kopuma radītā noskaņa.

4. pants. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašumtiesību un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss

(1) Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums.

(2) Brīvības piemineklis ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā.

(3) Rīgas Brāļu kapi ir iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes mākslas piemineklis.

5. pants. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošana

(1) Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu nodrošina Ministru kabineta noteikts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs (turpmāk — Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs). Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju izvēlas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai deleģējot pārvaldes uzdevumus privātpersonai vai publiskai personai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšana, uzturēšana, izpēte un atjaunošana notiek saskaņā ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu (turpmāk — Apsaimniekošanas programma). Apsaimniekošanas programmu izstrādā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs un saskaņo to ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi. Apsaimniekošanas programmu apstiprina Ministru kabinets.

6. pants. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbu finansēšana

(1) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbus finansē no valsts budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem un saskaņā ar Apsaimniekošanas programmu.

(2) Pašvaldībām ir tiesības piedalīties šajā likumā noteikto mērķu īstenošanā, tostarp piedalīties Apsaimniekošanas programmā paredzēto darbu finansēšanā.

(3) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai var izmantot ziedojumus.

7. pants. Brīvības piemineklis un tā aizsardzības zona un Rīgas Brāļu kapi, to teritorija un aizsardzības zona un tajās noteiktie ierobežojumi

(1) Brīvības pieminekļa kā valsts nozīmes mākslas pieminekļa un tā aizsardzības zonas robežas noteiktas šā likuma 1. pielikumā.

(2) Rīgas Brāļu kapu kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un valsts nozīmes mākslas pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas robežas noteiktas šā likuma 2. pielikumā.

(3) Brīvības pieminekļa un tā aizsardzības zonā, kā arī Rīgas Brāļu kapos, to teritorijā un aizsardzības zonā tiek noteikti šādi ierobežojumi:

1) aizliegtas darbības, kas izraisa vai var izraisīt kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu vai zaudēšanu;

2) aizliegta ielu tirdzniecība, ubagošana, kā arī ielu muzicēšana vai citu priekšnesumu sniegšana nolūkā gūt ienākumus;

3) aizliegts novietot pārvietojamus objektus (transportlīdzekļus, konstrukcijas u. tml.) un veikt citas darbības, kas traucē vai var traucēt sabiedrībai uztvert Brīvības pieminekli un tā aizsardzības zonu, Rīgas Brāļu kapus, to teritoriju un aizsardzības zonu sākotnēji vēsturiskajā atveidojumā vai radīt Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam neatbilstošu atveidu vai atmosfēru, izņemot šā panta piektajā daļā paredzētos gadījumus;

4) aizliegts organizēt pasākumus vai veikt darbības, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju;

5) aizliegts uzstādīt vizuāli aktīvus vides dizaina objektus, kā arī izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas pārveido vai ietekmē Brīvības pieminekļa vai Rīgas Brāļu kapu vizuālo fonu vai uztveramību. Ja vides dizaina objekts, vizuālā informācija vai reklāma nepārveido vai neietekmē minēto pieminekļu vizuālo fonu vai uztveramību, to pieļaujams izvietot ne ilgāk par vienu mēnesi, ja pašvaldības institūcija, pieņemot attiecīgo lēmumu, saņēmusi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes pozitīvu atzinumu.

(4) Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā un Rīgas Brāļu kapos, to teritorijā un aizsardzības zonā oficiālās ceremonijas valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī ārvalstu delegāciju vizīšu laikā organizē atbilstoši ceremoniāla un diplomātiskā protokola tradīcijām. Pārējie publiskie pasākumi Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā un Rīgas Brāļu kapu teritorijā un aizsardzības zonā tiek organizēti atbilstoši normatīvajos aktos par publisku pasākumu rīkošanu noteiktajai kārtībai, ievērojot šā panta trešajā daļā minētos ierobežojumus.

(5) Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā un Rīgas Brāļu kapu teritorijā un aizsardzības zonā atļauts novietot pārvietojamus objektus (transportlīdzekļus, konstrukcijas u. tml.), lai nodrošinātu pasākumu norisi valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī ārvalstu delegāciju vizīšu oficiālo ceremoniju laikā.

8. pants. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome

(1) Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, tiek izveidota Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome, kuras sastāvu (pēc kultūras ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Valsts un pašvaldības institūcijas, pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, ievēro Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes sniegto atzinumu.

(2) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome ir konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir:

1) Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

2) Kultūras ministrijas pārstāvis;

3) Ārlietu ministrijas pārstāvis;

4) Finanšu ministrijas pārstāvis;

5) Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs;

6) Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts kultūras pieminekļu aizsardzības un restaurācijas jautājumos;

7) Rīgas domes izpilddirektors;

8) par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas domes institūcijas vadītājs;

9) vismaz divi pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķis ir Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

(3) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes sastāvu apstiprina uz četriem gadiem. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz padomes pilnvaru laiku ievēlē padomes locekļi.

(4) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome veic šādas darbības:

1) izvērtē Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu Apsaimniekošanas programmu;

2) sniedz priekšlikumu Kultūras ministrijai par valsts finansējumu kārtējam gadam;

3) izvērtē pārskatus par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu Apsaimniekošanas programmas norisi un par valsts budžeta, pašvaldību budžetu un ziedoto līdzekļu izlietojumu;

4) sniedz atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu projektiem, tostarp sniedz priekšlikumus valsts un Rīgas domes atbildīgajām institūcijām par Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā un Rīgas Brāļu kapu teritorijā un aizsardzības zonā noteiktajiem ierobežojumiem vai ierobežojumu atcelšanu;

5) sniedz priekšlikumus Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājam par šo kultūras pieminekļu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai veikto ziedojumu izmantošanu;

6) sniedz atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu simbolikas izmantošanu;

7) ierosina citu ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu vai attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalās šo jautājumu izskatīšanā un sniedz atzinumus par tiem.

(5) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome tās funkciju nodrošināšanai var pieaicināt ekspertus, citus lietpratējus vai speciālistus. Par nepieciešamību pieaicināt ekspertus, citus lietpratējus vai speciālistus lemj Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes sēdē.

(6) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes darba organizēšanu nodrošina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

(7) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomē iekļautie nevalstisko organizāciju pārstāvji tās darbā piedalās ar padomdevēja tiesībām un nav uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

9. pants. Administratīvā atbildība par necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli vai Rīgas Brāļu kapiem

Par klajas necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli vai Rīgas Brāļu kapiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divsimt līdz četrsimt naudas soda vienībām.

10. pants. Administratīvā atbildība par ielu tirdzniecību, ubagošanu, kā arī ielu muzicēšanu vai citu priekšnesumu sniegšanu nolūkā gūt ienākumus, neatļautu vides dizaina objektu, vizuālās informācijas un reklāmas izvietošanu, kā arī pasākumu organizēšanu un citām darbībām, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju

(1) Par ielu tirdzniecību, ubagošanu, kā arī ielu muzicēšanu vai citu priekšnesumu sniegšanu nolūkā gūt ienākumus Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā vai Rīgas Brāļu kapu teritorijā vai aizsardzības zonā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt naudas soda vienībām.

(2) Par vides dizaina objektu, vizuālās informācijas un reklāmas neatļautu izvietošanu Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā vai Rīgas Brāļu kapu teritorijā vai aizsardzības zonā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par pasākumu organizēšanu vai citu darbību veikšanu, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju, Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā vai Rīgas Brāļu kapu teritorijā vai aizsardzības zonā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz piecsimt naudas soda vienībām.

11. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 9. un 10. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija un pašvaldības policija.

Pārejas noteikumi

1. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izveido šā likuma 8. pantā minēto Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi un apstiprina tās nolikumu.

2. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāju.

3. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs līdz 2021. gada 30. aprīlim izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai šā likuma 5. panta otrajā daļā minēto Apsaimniekošanas programmu.

4. Ministru kabinets apstiprina Apsaimniekošanas programmu līdz 2021. gada 31. jūlijam.

5. Ministru kabineta noteiktais Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs līdz 2021. gada 31. decembrim pārņem no Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" šā likuma 5. pantā minēto Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja funkciju.

6. Šā likuma 6. panta pirmā daļa par valsts dalību Apsaimniekošanas programmas finansēšanā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

7. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim atrisina jautājumu par zemes zem Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodošanu valsts īpašumā.

8. Šā likuma 9., 10. un 11. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 11. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 22. jūnijā

 

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 1. pielikums

Brīvības pieminekļa un tā aizsardzības zonas grafiskais attēlojums

 

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma 2. pielikums

Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas grafiskais attēlojums

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!