Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 15. oktobra noteikumi Nr. 478 "Datu valsts inspekcijas direktora amata pretendentu atlases un atbrīvošanas no amata noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.2019., Nr. 211 https://www.vestnesis.lv/op/2019/211.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 479

Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumos Nr. 774 "Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība"

Vēl šajā numurā

17.10.2019., Nr. 211

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 478

Pieņemts: 15.10.2019.

OP numurs: 2019/211.7

2019/211.7
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 9 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 478

Rīgā 2019. gada 15. oktobrī (prot. Nr. 48 20. §)

Datu valsts inspekcijas direktora amata pretendentu atlases un atbrīvošanas no amata noteikumi

Izdoti saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma
6. panta trešo daļu un 9. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Datu valsts inspekcijas (turpmāk – inspekcija) direktora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;

1.2. pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību;

1.3. komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību pretendentu atlasei un inspekcijas direktora atbrīvošanas no amata izvērtēšanai (turpmāk – komisija).

2. Valsts kanceleja informē Fizisko personu datu apstrādes likuma 6. panta ceturtajā daļā minētos komisijas locekļus, biedrības un nodibinājumus, kas darbojas cilvēktiesību vai datu aizsardzības jomā (turpmāk – biedrības un nodibinājumi), par komisijas izveidi un termiņu, kādā deleģējami pārstāvji darbam komisijā.

3. Valsts kanceleja izsludina atklātu konkursu uz inspekcijas direktora amatu (turpmāk – konkurss) un nosaka 30 dienu termiņu šo noteikumu 20. punktā minēto dokumentu iesniegšanai. Ja nepieciešams, termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par 10 dienām.

4. Konkurss notiek trijās kārtās.

5. Valsts kanceleja nodrošina neatkarīgu personāla atlases ekspertu atbalstu inspekcijas direktora amata pretendentu atlasē. Personāla atlases eksperti veic darba tirgus izpēti un pretendentu piesaisti, dzīvesgaitas apraksta (CV) un reputācijas sākotnējo pārbaudi, piedalās komisijas sēdēs, novērtē pretendentu vadības kompetences, ievāc atsauksmes, sniedz atgriezenisko saiti pretendentiem un sagatavo individuālās attīstības plānu pretendentam, kas tiek virzīts apstiprināšanai amatā.

6. Komisijas darba vajadzībām saņemtajai un komisijas radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

II. Komisijas darbība un lēmumu pieņemšana

7. Komisijas priekšsēdētājs pēc konkursa izsludināšanas sasauc rīcības plānošanas sēdi. Rīcības plānošanas sēdē:

7.1. vienojas par komisijas darba grafiku;

7.2. izlemj citus ar komisijas darba organizāciju saistītus jautājumus.

8. Komisija lēmumus pieņem komisijas sēdēs. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sēdes var notikt klātienē, neklātienē (izmantojot videokonferences ierīces) vai elektroniski.

9. Komisijas sēdes ir slēgtas.

10. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.

11. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ieraksta līdzekļus vai citus tehniskos līdzekļus. Par tehnisko līdzekļu izmantošanu izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

12. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj protokolā.

13. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz trīs komisijas locekļi ar balsstiesībām, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju.

14. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

15. Katrs komisijas loceklis, kā arī biedrību un nodibinājumu pilnvarotais pārstāvis apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta pretendenta atlasē, un apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kas tam kļuvusi zināma konkursa norises laikā.

16. Komisijas loceklis nepiedalās lēmuma pieņemšanā, ja iespējams interešu konflikts.

17. Biedrību un nodibinājumu pilnvaroto pārstāvju viedoklim ir ieteikuma raksturs.

18. Uz komisijas sēdi var uzaicināt ekspertus. Ekspertu viedoklim ir ieteikuma raksturs.

III. Konkursa izsludināšana

19. Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par konkursa izsludināšanu, Valsts kanceleja nodrošina konkursa sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā (www.cvvp.nva.gov.lv), Ministru kabineta tīmekļvietnē (www.mk.gov.lv) un sociālajos tīklos.

20. Lai pieteiktos konkursā, pretendents iesniedz Valsts kancelejā šādus dokumentus:

20.1. pieteikuma vēstuli dalībai konkursā (ne vairāk par 3500 rakstu zīmēm datorrakstā), norādot motivāciju ieņemt vakanto amatu un savu redzējumu par inspekcijas darbības prioritātēm, attīstību un fizisko personu datu uzraudzības pasākumu pilnveidošanu Latvijā;

20.2. pretendenta dzīvesgaitas aprakstu (turpmāk – CV), kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību atlases konkursa sludinājumā minētajām prasībām;

20.3. izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

20.4. valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta kopiju, ja latviešu valoda nav dzimtā valoda un persona iepriekš nav strādājusi Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā daļā minētajās institūcijās;

20.5. vismaz divu svešvalodu prasmes pašnovērtējumu (ietverams CV);

20.6. apliecinājumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (ietverams pieteikuma vēstulē).

21. Lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.

IV. Konkursa norise

22. Komisija konkursa pirmajā kārtā novērtē pretendentu atbilstību inspekcijas direktora amatam noteiktajām prasībām.

23. Pretendentus, kuri neatbilst inspekcijas direktora amatam noteiktajām prasībām, noraida.

24. Konkursa otrā kārta ir klātienes intervija un redzējuma prezentācija par inspekcijas prioritātēm. Lai padziļināti novērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto pretendentu atbilstību amatam noteiktajām prasībām, komisija:

24.1. intervē pretendentus, noskaidrojot to motivāciju ieņemt vakanto amatu;

24.2. uzklausa pretendenta redzējumu par inspekcijas darbības prioritātēm un attīstību;

24.3. uzdod jautājumus, lai novērtētu pretendenta profesionālo kvalifikāciju un praktiskā darba pieredzi datu aizsardzības jomā un vadītāja amatā;

24.4. novērtē pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes;

24.5. aicina pretendentu demonstrēt divu svešvalodu zināšanas, uz diviem no jautājumiem atbildot svešvalodā.

25. Pretendenta redzējumu par inspekcijas prioritātēm un attīstību katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (1. pielikums).

26. Pretendenta komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (2. pielikums).

27. Valsts kanceleja apkopo komisijas locekļu vērtējumus un aprēķina katra pretendenta kopējo vērtējumu katrā kritērijā. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā. Iegūto rezultātu noapaļo, aiz komata norādot vērtību līdz skaitļa simtdaļām (piemēram, pieci, komats, divdesmit pieci).

28. Ja visos otrās kārtas kritērijos komisijas sniegtais pretendenta novērtējums ir vismaz trīs punkti, pretendentu aicina uz trešo kārtu – kompetenču novērtēšanu.

29. Ja pretendents tiek virzīts uz trešo kārtu, komisijas priekšsēdētājs pieprasa Valsts drošības dienestam sniegt atzinumu par viņa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

30. Atlases trešajā kārtā divi Valsts kancelejas piesaistīti neatkarīgi personāla atlases eksperti, piedaloties Valsts kancelejas pārstāvim, vērtē pretendenta vadības kompetences, izmantojot vismaz divas novērtēšanas metodes, tai skaitā interviju. Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ieraksta līdzekļus vai citus tehniskos līdzekļus. Kompetences tiek vērtētas atbilstoši kompetenču aprakstiem (3. pielikums).

31. Abi personāla atlases eksperti rakstiski sagatavo kopīgu katra pretendenta vadības kompetenču novērtējumu.

32. Vērtē šādas pretendenta vadības kompetences:

32.1. pārmaiņu vadīšana (kritiskā kompetence);

32.2. lēmumu pieņemšana (kritiskā kompetence);

32.3. stratēģiskais redzējums;

32.4. komandas vadīšana;

32.5. rezultātu sasniegšana.

33. Pretendenta vadības kompetenču novērtējums uzskatāms par neatbilstošu, ja kāda no kritiskajām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "labi" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido".

34. Pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu apstiprināšanai inspekcijas direktora amatā Valsts kancelejai ir tiesības apkopot pretendenta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.

V. Lēmuma pieņemšana un pretendenta virzīšana apstiprināšanai

35. Apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē komisija virza to inspekcijas direktora amata pretendentu, kurš ieguvis visaugstāko vadības kompetenču novērtējumu.

36. Ja komisija nolemj, ka neviens no pretendentiem nav atbilstošs inspekcijas direktora amatam, Valsts kanceleja par to informē visus trešajā kārtā iekļuvušos pretendentus un izsludina atkārtotu konkursu.

VI. Kārtība, kādā izvērtē jautājumu par inspekcijas direktora atbrīvošanu no amata

37. Komisija izvērtē tās rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas pamato Fizisko personu datu apstrādes likuma 9. panta pirmajā daļā un 10. panta ceturtajā daļā minētos iemeslus inspekcijas direktora atbrīvošanai no amata.

38. Komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām un inspekcijas direktora informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu Fizisko personu datu apstrādes likuma 9. panta pirmajā daļā un 10. panta ceturtajā daļā minētos iemeslus atbrīvošanai no inspekcijas direktora amata.

39. Ja nepieciešams, komisija pieaicina ekspertus un uzklausa inspekcijas direktoru.

40. Komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

40.1. iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumu par inspekcijas direktora atbrīvošanu no amata;

40.2. informēt tieslietu ministru, ka nav pamata atbrīvot inspekcijas direktoru no amata.

41. Komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē arī inspekcijas direktoru.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. oktobra
noteikumiem Nr. 478

Vērtēšanas kritēriji pretendenta redzējumam par iestādes prioritātēm un attīstību

Nr.

p. k.

Skaidrojums

Vērtējums (punkti)

1.

Definē iestādes vīziju un stratēģiju plašāku valsts attīstības mērķu kontekstā. Identificē jaunus attīstības stratēģiskos virzienus iestādes stratēģijā un pārveido tos iestādes nākotnes darbības prioritātēs. Veido iestādes attīstības vīziju un nosaka prioritātes, kas ir reāli sasniedzamas un vēlamas

5

2.

Definē problēmas, saskata iespējas un izvēlas risinājumus atbilstoši iestādes vīzijai un stratēģijai. Identificē šķēršļus un iestādes iespējas, kā arī atbilstoši pielāgo piedāvātos rīcības virzienus

4

3.

Pielāgo darba mērķus esošajiem jomas attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Novērtē atšķirību starp esošo stāvokli un vēlamo attīstības stratēģisko virzienu nākotnē, taču nepiedāvā rīcības plānu, kā šo atšķirību mazināt. Vispārīgi definē iestādes stiprās un vājās puses un iesaistīto pušu ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā

3

4.

Ir vispārīgas zināšanas par iestādes darbības jomu un attīstības tendencēm. Pārsvarā identificē iespējamos attīstības stratēģiskos virzienus nākotnē atbilstoši esošajai stratēģijai

2

5.

Neorientējas iestādes darbības jomā un attīstības tendencēs

1

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. oktobra
noteikumiem Nr. 478

Rīcības rādītāji komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmju novērtēšanai

Nr.

p. k.

Skaidrojums

Vērtējums (punkti)

1.

Komunicē stratēģiski, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Plāno optimālo ziņojuma saturu, laiku, auditoriju un citus aspektus. Publiski uzstājoties, spēj skaidri, saprotami un viegli uztveramā veidā izklāstīt informāciju. Spēj sniegt pārliecinošas atbildes uz komisijas jautājumiem

5

2.

Spēj saprotami un taktiski izklāstīt informāciju, izskaidrot sarežģītus vai nepopulārus lēmumus. Spēj sniegt argumentētas atbildes uz komisijas jautājumiem

4

3.

Spēj publiski uzstāties un saprotami izklāstīt prezentējamās tēmas būtību. Bez pamudinājuma argumentē savu viedokli. Uzklausa citus, nepārtraucot runātāju

3

4.

Publiski uzstājas ar grūtībām, atbildes uz komisijas jautājumiem sniedz nepārliecinoši vai nesniedz vispār

2

5.

Nespēj publiski definēt iestādes vai nozares stratēģiskos mērķus un raksturot tās attīstības vīziju. Bez pamudinājuma neargumentē savu viedokli. Komunicējot ar komisiju, neapvalda negatīvas emocijas. Reizēm pārtrauc runātāju vai runā vienlaikus ar to

1

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. oktobra
noteikumiem Nr. 478

Datu valsts inspekcijas direktora amata kompetences

1. Kompetence "Pārmaiņu vadīšana" – gatavība un spēja mērķtiecīgi vadīt efektīvu un kvalitatīvu pārmaiņu un organizācijas pārveides procesu

Nr.

p. k.

Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem

Vērtējums

1.

Regulāri izmēģina un testē jaunas pieejas un metodes iestādes darba pilnveidošanai. Ar savu attieksmi iedvesmo darbiniekus pārmaiņām organizācijā. Attīsta darba vidi, kurā pastāvīga attīstība tiek uzskatīta par organizācijas vērtību, tai skaitā mērķtiecīgi sagatavo darbiniekus un komandu pārmaiņām nākotnē. Mērķtiecīgi ievieš citu iestāžu pārmaiņu vadības labo praksi savā iestādē. Ir paraugs citiem vadītājiem un iestādēm jaunu iniciatīvu ieviešanā

Izcili

2.

Veido organizācijā inovācijām un pārmaiņām atvērtu vidi: mudina iestādē strādājošos nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, atbalsta to īstenošanu. Saskata pārmaiņu nepieciešamību un rosina pārmaiņas, izvērtējot plašāku kontekstu – ilgtermiņa nozares attīstības tendences. Vienkāršā un saprotamā veidā pārliecina darbiniekus par pārmaiņu nepieciešamību, tai skaitā par sagaidāmajiem rezultātiem un ieguvumiem. Apzina un izmanto labo praksi pārmaiņu vadīšanā. Iegūst atgriezenisko saiti no pārmaiņās iesaistītajām pusēm un izmanto to izmaiņu un uzlabojumu veikšanai pārmaiņu plānā un komunikācijā

Ļoti labi

3.

Definē pārmaiņu vajadzību, mērķi un sasniedzamos rezultātus, izskaidro tos darbiniekiem. Izstrādā pārmaiņu vadības plānu, nosakot veicamos pasākumus, termiņus un iesaistītās puses. Vada pārmaiņu procesu līdz izvirzītajam mērķim. Seko līdzi darbinieku noskaņojumam un izpratnei par pārmaiņu procesu, veic pasākumus, lai mazinātu pretestību, sniedz atbalstu. Atzīst pārmaiņu procesā pieļautās kļūdas

Labi

4.

Izprot pārmaiņu nepieciešamību, taču neuzņemas aktīvu lomu pārmaiņu īstenošanā. Nepiedāvā pietiekami aptverošu vai ar iesaistītajām pusēm saskaņotu pārmaiņu vadības plānu. Nenoved pārmaiņas līdz rezultātam, sastopoties ar grūtībām un pretestību. Īsteno pārmaiņas tikai savā tiešās atbildības jomā, neizvērtējot to plašāku ietekmi uz iestādi, nozari vai valsts pārvaldi kopumā. Neizvērtē vai formāli izvērtē pārmaiņu rezultātus

Jāpilnveido

5.

Nesaskata pārmaiņu nepieciešamību un to radītās iespējas iestādei. Bloķē pārmaiņu iniciatīvas un izrāda atklātu pretestību un negatīvu attieksmi pret ārēji rosinātām pārmaiņām. Ierosina pārmaiņas, neizvērtējot to pamatotību un lietderību

Neapmierinoši

2. Kompetence "Lēmumu pieņemšana" – spēja pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un uzņemoties atbildību par tiem

Nr.

p. k.

Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem

Vērtējums

1.

Uzņemas atbildību un proaktīvi risina sabiedrībai nozīmīgas problēmas. Jēgpilni iesaista visas puses lēmumu pieņemšanas procesā, lai panāktu iespējami labāko rezultātu. Paredz un skaidro nākotnē pieņemamo lēmumu iespējamās sekas un ieguvumus sabiedrībai. Pārvar pretestību sarežģītu lēmumu izpildē

Izcili

2.

Laikus pieņem nepopulārus lēmumus, skaidri un izsmeļoši tos pamato visām iesaistītajām pusēm. Pieņem lēmumus nenoteiktas un/vai nepilnīgas informācijas apstākļos, kā arī stresa situācijās. Pilnveido lēmumu pieņemšanas procesu savā iestādē, veicinot individuālās atbildības uzņemšanos visos līmeņos. Izsmeļoši un saprotami izskaidro pieņemtos lēmumus visos līmeņos un visām iesaistītajām pusēm: vadības komandai, iestādes darbiniekiem, dažādām sabiedrības grupām. Ierosina efektīvākus lēmumu izpildes veidus, pārrauga to īstenošanu

Ļoti labi

3.

Patstāvīgi un laikus pieņem lēmumus, kas vismaz daļēji ir iestādes atbildībā. Lēmuma pieņemšanas procesā konsultējas ar iesaistītajām pusēm. Lēmumus balsta pierādījumos un objektīvos faktos, izvērtējot riskus un ieguvumus, skaidri un izsmeļoši tos pamato. Veido lēmumu pieņemšanas procesu iestādē, skaidri nosakot veicamos pasākumus, iesaistītās puses un to atbildības robežas. Panāk un nodrošina lēmumu izpildi. Rūpējas par efektīvāku resursu izmantošanu. Uzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, kritiski izvērtē to radītās sekas un atzīst pieļautās kļūdas

Labi

4.

Novilcina lēmumu pieņemšanu, meklē iemeslu nerīkoties. Informē iesaistītās puses pēc tam, kad lēmums jau sagatavots. Pietiekami neizvērtē lēmumu potenciālo ietekmi. Bez skaidrojuma maina lēmumu pieņemšanas procesu, radot iesaistīto pušu neizpratni

Jāpilnveido

5.

Izvairās pieņemt lēmumus, kas ietilpst amata atbildībā. Pieņem lēmumus vienpersoniski vai šaurā lokā, neapzinot iesaistīto pušu viedokļus. Pieļauj paviršības lēmumu pieņemšanā un izpildē, nepievērš uzmanību iespējamiem riskiem. Neizpilda uzņemtās saistības. Atrod ārējo attaisnojumu savām kļūdām, neuzņemas atbildību

Neapmierinoši

3. Kompetence "Stratēģiskais redzējums" – spēja definēt un pārvērst darbībā iestādes attīstības stratēģisko vīziju

Nr.

p. k.

Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem

Vērtējums

1.

Vada iestādes attīstības vīzijas izstrādi. Definē un apzināti pauž vīziju un stratēģiju plašāku valsts attīstības mērķu kontekstā. Raksturo vīziju un vērtības saprotamā un viegli uztveramā veidā, lai panāktu darbinieku līdzdalību un iesaistīto personu uzticēšanos. Identificē, konceptualizē un sintezē jaunus virzienus vai saistības starp iestādes vērtībām un pārveido tās iestādes darbības prioritātēs

Izcili

2.

Paredz šķēršļus un iespējas iestādei un atbilstoši pielāgo savu rīcību. Definē problēmas, saskata iespējas un izvēlas risinājumus atbilstoši iestādes stratēģijai un vīzijai. Enerģiski un pārliecinoši popularizē stratēģiskos mērķus kolēģiem un padotajiem

Ļoti labi

3.

Sadarbojas ar darbiniekiem, lai noteiktu darbības mērķus un plānus un nodrošinātu atbilstību stratēģiskajam virzienam. Skaidri definē un veicina darbinieku ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā. Seko līdzi komandas darbībai, lai nodrošinātu atbilstību stratēģiskajai virzībai un iestādes vērtībām. Regulāri popularizē iestādi, tās stratēģisko vīziju un vērtības klientiem, iesaistītajām personām un partneriem. Novērtē atšķirību starp esošo stāvokli un vēlamo attīstības virzienu nākotnē un nosaka efektīvākos veidus, kā atšķirību mazināt

Labi

4.

Komunicē ar darbiniekiem un skaidro stratēģisko vīziju savas atbildības jomā, bet ir mazāk aktīvs jaunu stratēģiskās attīstības virzienu noteikšanā. Pārsvarā identificē iespējamos virzienus nākotnē atbilstoši esošajai stratēģijai. Pastāvīgi analizē savu virzību un atbilstību iestādes mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Pielāgo personīgos darba mērķus darba jomas attīstības mērķiem

Jāpilnveido

5.

Trūkst stratēģiska redzējuma vai nevēlas apzināt jaunus stratēģiskos virzienus

Neapmierinoši

4. Kompetence "Komandas vadīšana" – vēlme un spēja uzņemties līdera lomu, organizēt un virzīt komandas darbu, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu. Spēja veidot cieņpilnas, uz sadarbību vērstas attiecības starp komandas dalībniekiem, rūpēties par komandu un motivēt to kopīgo mērķu sasniegšanai.

Nr.

p. k.

Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem

Vērtējums

1.

Prezentē mērķi tā, lai katrs komandas dalībnieks "dzīvotu" ar šo ideju. Mērķtiecīgi plāno vadības pēctecību – identificē un attīsta nākamos komandu līderus. Izmanto daudzveidīgas metodes komandas attīstīšanai. Veido vidi, kurā komandas locekļi paši rada inovācijas, nāk klajā ar idejām un priekšlikumiem komandas darba snieguma kāpināšanai. Nodrošina komandā savstarpējo uzticēšanos, rada uzticību un uzticas komandas biedriem

Izcili

2.

Vada komandas pielāgošanos darbam mainīgos apstākļos, ja nepieciešams, pārdefinējot un mainot arī komandas mērķus. Nodrošina zināšanu nodošanu un pieredzes apmaiņu komandā. Regulāri īsteno pasākumus komandas motivācijas kāpināšanai. Veido panākumu "svinēšanas" kultūru komandā. Izvērtē komandas darba rezultātus, rosina arī komandu analizēt savu darbu

Ļoti labi

3.

Kopīgi ar komandu definē mērķus, pamatojoties uz iestādes stratēģiju. Uzdevumu sadalē ņem vērā komandas dalībnieku spējas un intereses. Regulāri sniedz atgriezenisko saiti komandai, analizē un pārrunā komandas darba sniegumu. Seko līdzi komandas motivācijai un īsteno pasākumus motivācijas kāpināšanai. Atbalsta komandas dalībniekus mērķu un uzdevumu izpildē. Izturas taisnīgi un vienlīdzīgi pret visiem komandas dalībniekiem

Labi

4.

Atgriezenisko saiti komandai sniedz neregulāri vai tikai kritiskās situācijās. Izrāda interesi par komandas motivāciju kritiskās situācijās. Definē mērķus, neiesaistot komandu un neizskaidrojot tos. Īslaicīgi spēj mobilizēt komandu darbam, lai paveiktu konkrētus uzdevumus. Izmanto vienus un tos pašus komandas motivācijas instrumentus, neizvērtējot to piemērotību. Demonstrē atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem līdzīgās situācijās

Jāpilnveido

5.

Individuāli strādā ar komandas dalībniekiem, neveicinot komandas darbu. Dominē viedokļa paušanā. Nenosaka komandas mērķus, veic normatīvajos aktos uzdotos pienākumus, nedefinējot to izpildes rezultātā sasniedzamo mērķi. Izvairās analizēt komandas darba sniegumu, nesniedz atgriezenisko saiti par komandas sasniegumiem un neveiksmēm vai arī pievērš uzmanību tikai komandas kļūdām un trūkumiem. Nepievērš uzmanību komandas motivācijai

Neapmierinoši

5. Kompetence "Rezultātu sasniegšana" – prasme plānot un nodrošināt iestādes darbu tā, lai tiktu sasniegts plānotais mērķis un rezultāts

Nr.

p. k.

Kompetences rīcības rādītāji pa līmeņiem

Vērtējums

1.

Neatlaidīgi virzās uz mērķu sasniegšanu, novērš šķēršļus, lai sasniegtu rezultātu. Nodrošina profesionālu augstas kvalitātes darbu organizācijā un aktīvu virzību uz mērķu sasniegšanu

Izcili

2.

Mērķtiecīgi plāno organizācijas darbu, nodrošinot vienmērīgu noslodzi un kvalitatīvus rezultātus noteiktajos termiņos. Efektīvi pārrauga rezultātu sasniegšanu, laikus veic darbības, lai mazinātu riskus

Ļoti labi

3.

Skaidri definē uzdevumus, nosaka prioritātes un rīcības soļus. Pārbauda darba kvalitāti, nepieņem prasībām neatbilstošu, nekvalitatīvu darba izpildi. Laikus paredz iespējamās grūtības un rīkojas, lai tās mazinātu

Labi

4.

Sadala darbus atbilstoši darbinieku prasmēm. Pārbauda darba rezultātu, bet nepamana vai ignorē kļūdas

Jāpilnveido

5.

Nenosaka skaidrus uzdevumus, prioritātes un rīcības soļus. Nedomā par iespējām uzlabot darba kvalitāti, produktivitāti un efektivitāti. Darba rezultātu pieņemšanā nepamana vai ignorē kļūdas

Neapmierinoši

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!