Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2019. gada 13. jūnija likums "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.06.2019., Nr. 124 (6463) https://www.vestnesis.lv/op/2019/124.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta informācija

Par tiesneša zvēresta pieņemšanu

Vēl šajā numurā

20.06.2019., Nr. 124 (6463)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 13.06.2019.

OP numurs: 2019/124.1

2019/124.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Izdarīt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Latvijas Vēstnesis, 2016, 31. nr.; 2018, 128. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kompetentā institūcija — publiskas personas institūcija vai cita institūcija, kura atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir atbildīga par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi, tās uzraudzību vai kontroli;";

papildināt pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē."

2. Izteikt 2. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas."

3. Aizstāt 3. pantā vārdus "ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu" ar vārdiem "ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu".

4. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1 pants. Starptautisko sankciju ierosināšana

(1) Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu, var ierosināt starptautisko sankciju noteikšanu atbilstoši Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības vai Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts tiesībām.

(2) Starptautisko sankciju ierosināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

5. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

"5. pants. Finanšu un civiltiesiskie ierobežojumi

(1) Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām personām atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt šādas darbības:

1) iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, tai skaitā tos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas nodoti trešām personām;

2) liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;

3) nesniegt sankciju subjektam (tai skaitā izmantojot pilnvarojumu) starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

(2) Sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikti civiltiesiskie ierobežojumi, atbilstoši šiem ierobežojumiem ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības.

(3) Publiskajos reģistros aizliegts reģistrēt vai nostiprināt šā panta otrajā daļā minēto īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību iegūšanu un atsavināšanu."

6. Izslēgt 6. pantu.

7. 11. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu pieņemšanas Ārlietu ministrija šo informāciju nekavējoties paziņo kompetentajām institūcijām un publicē savā tīmekļvietnē, kā arī informāciju par rezolūcijas pieņemšanu, grozīšanu vai atcelšanu un minēto rezolūciju ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"."

8. Izteikt 11.1 pantu šādā redakcijā:

"11.1 pants. Sankciju piemērošana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā

(1) Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis attiecībā uz pretendentu, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, pārbauda, vai attiecībā uz šo pretendentu, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai personālsabiedrības biedru, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, ja pretendents ir personālsabiedrība, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Ja attiecībā uz pretendentu vai kādu no minētajām personām noteiktās starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas kavēs līguma izpildi, pretendents ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(2) Ja pasūtītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā ir paredzējis iespēju veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējam, šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi veic arī attiecībā uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt apakšuzņēmēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai personālsabiedrības biedru, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, ja apakšuzņēmējs ir personālsabiedrība. Ja attiecībā uz šādu apakšuzņēmēju vai kādu no minētajām personām noteiktās starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas kavēs līguma izpildi, attiecīgais pretendents ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ja tas 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas nav šādu apakšuzņēmēju nomainījis saskaņā ar normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteikto kārtību.

(3) Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās ziņas par Latvijas Republikā reģistrētu pretendentu un apakšuzņēmēju iegūst no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis attiecībā uz ārvalstī reģistrētu šā panta pirmajā daļā minēto pretendentu un šā panta otrajā daļā minēto apakšuzņēmēju, nosakot informācijas sniegšanas termiņu, ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas, pieprasa, lai tie iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izziņu, kurā norādītas šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajai pārbaudei nepieciešamās ziņas par pretendentu un apakšuzņēmēju, tai skaitā ziņas par šāda pretendenta un apakšuzņēmēja patieso labuma guvēju vai ziņas par to, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Ja šāda izziņa netiek izsniegta, minēto dokumentu var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, — ar paša pretendenta vai šā panta otrajā daļā minētā apakšuzņēmēja apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas valstī. Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajai pārbaudei nepieciešamās ziņas attiecībā uz ārvalstī reģistrētu pretendentu vai apakšuzņēmēju var iegūt arī patstāvīgi.

(5) Iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās dokumentā, partnerības iepirkuma līgumā vai koncesijas līgumā paredz pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas."

9. Papildināt likumu ar 11.2 un 11.3 pantu šādā redakcijā:

"11.2 pants. Sankciju piemērošana Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā

(1) Eiropas Savienības fondu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības sadarbības iestāde, starpniekinstitūcija vai apsaimniekotājs, vai cita normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu ieviešanu vai ārvalsts finanšu palīdzības piešķiršanu noteiktā institūcija (turpmāk — atbildīgā institūcija) attiecībā uz projekta iesniedzēju, kuram normatīvajos aktos par attiecīgo Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu palīdzību noteiktajā kārtībā būtu apstiprināms projekta iesniegums vai ar kuru būtu slēdzams līgums par projekta īstenošanu, pārbauda, vai attiecībā uz šo projekta iesniedzēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Ja atbildīgā institūcija pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas vai pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas konstatē, ka attiecībā uz projekta iesniedzēju vai kādu no minētajām personām ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas, tā izslēdz projekta iesniedzēju no dalības projektu iesniegumu atlasē vai neslēdz līgumu par projekta īstenošanu.

(2) Atbildīgā institūcija pirms maksājuma veikšanas veic pārbaudi un neveic maksājumu, ja minētās pārbaudes rezultātā konstatē, ka attiecībā uz Eiropas Savienības fondu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma saņēmēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt minēto finansējuma saņēmēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.

(3) Projekta īstenošanas līgumā vai lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par attiecīgo Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu palīdzību netiek slēgts projekta īstenošanas līgums, paredz atbildīgās institūcijas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes vai atcelt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja nav iespējams izpildīt līgumu vai īstenot projektu tādēļ, ka ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

11.3 pants. Līgumu slēgšana publisko vai privāto tiesību jomā un maksājumu veikšana, ja ir piemērotas sankcijas

(1) Publisko tiesību subjektam ir aizliegts slēgt līgumu publisko vai privāto tiesību jomā, ja ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi.

(2) Publisko tiesību subjektam ir aizliegts veikt maksājumu, ja ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē maksājumu."

10. 13. pantā:

izteikt ceturtās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) uzrauga starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās paredzēto ierobežojumu izpildi attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kuriem šis likums nenosaka citu kompetento institūciju;

2) ir tiesīga pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tostarp finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus par finanšu līdzekļu iesaldēšanu, ja tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu piemērot sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;";

izteikt 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā:

"(41) Finanšu izlūkošanas dienests ir kompetentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā.

(42) Valsts ieņēmumu dienests kā kompetentā institūcija uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi attiecībā uz tādām personām, kuras tas uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.";

papildināt pantu ar 4.4, 4.5, 4.6, 4.7, 4.8 un 4.9 daļu šādā redakcijā:

"(44) Latvijas Zvērinātu advokātu padome kā kompetentā institūcija:

1) uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi zvērinātu advokātu darbā;

2) izstrādā kārtību, kurā ir noteikts pasākumu kopums, kas zvērinātam advokātam jāveic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai.

(45) Latvijas Zvērinātu notāru padome kā kompetentā institūcija:

1) uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi zvērinātu notāru darbā;

2) izstrādā kārtību, kurā ir noteikts pasākumu kopums, kas zvērinātam notāram jāveic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai.

(46) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija kā kompetentā institūcija:

1) uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbā;

2) izstrādā kārtību, kurā ir noteikts pasākumu kopums, kas zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai jāveic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai.

(47) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija kā kompetentā institūcija uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi izložu un azartspēļu organizētāju darbā.

(48) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kā kompetentā institūcija uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi attiecībā uz tādiem darījumiem un tādām personām, ko tā uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

(49) Latvijas Banka kā kompetentā institūcija uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi to kapitālsabiedrību darbā, kuras saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, un nosaka tām saistošas prasības attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli."

11. Izteikt 13.1 un 13.2 pantu šādā redakcijā:

"13.1 pants. Pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas Bankas uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem noteikto starptautisko un nacionālo sankciju neizpildes riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas Bankas uzraudzībā esošo personu iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.

13.2 pants. Atbildība par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā

(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Latvijas Banka ir tiesīgi piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus to uzraudzībā esošajām personām par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.

(2) Par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību šā panta pirmajā daļā minētās kompetentās institūcijas, izņemot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, to uzraudzībā esošajām personām var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;

3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

4) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās.

(3) Zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem lietas par starptautisko un nacionālo sankciju prasību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību izskata atbilstoši procesuālajai kārtībai, kāda noteikta disciplinārlietu izskatīšanai šo personu darbību regulējošos normatīvajos aktos. Zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām šā panta otrās daļas 1., 2. un 4. punktā paredzētās administratīvās sankcijas piemēro Valsts ieņēmumu dienests pēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas ierosinājuma, bet zvērinātu revidentu sertifikātus un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licences anulē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija normatīvajos aktos par revīzijas pakalpojumiem noteiktajā kārtībā.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija tās uzraudzībā esošajām personām — finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem — par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un, ja nepieciešams, revidēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gada pārskatu sagatavošanu. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas noteikts atbilstoši šā punkta pirmajam teikumam, ir mazāk par 5 000 000 euro, kompetentā institūcija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības meitassabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātessabiedrības vadības struktūra;

3) uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par starptautisko un nacionālo sankciju prasību ievērošanu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro;

4) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

5) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu aizliegumu pildīt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus;

6) uzlikt par pienākumu finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet citu kompetento institūciju lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu — Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā akta par administratīvo sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(6) Lēmumu par administratīvo sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu kompetentā institūcija publicē savā tīmekļvietnē nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota administratīvā sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par šo lēmumu.

(7) Kompetentā institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus:

1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpuma veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu;

2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;

3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt;

4) publikācija ir pieejama kompetentās institūcijas tīmekļvietnē piecus gadus saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības prasībām."

12. Papildināt likumu ar 13.5 pantu šādā redakcijā:

"13.5 pants. Personas atbrīvošana no atbildības

(1) Informācijas sniegšana Valsts drošības dienestam un kompetentajām institūcijām par iespējamiem starptautisko vai nacionālo sankciju vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošu Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankciju pārkāpumiem un pārkāpumiem neatkarīgi no citu normatīvo aktu vai līgumu noteikumiem nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un minētās informācijas sniegšanas dēļ fiziskajai vai juridiskajai personai vai publisko tiesību subjektam vai tā vadībai (tai skaitā padomes un valdes locekļiem) un darbiniekiem par to neiestājas juridiskā atbildība, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

(2) Ja persona, piemērojot šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības starptautisko vai nacionālo sankciju vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošu Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankciju jomā, atturējusies no darījuma veikšanas, izbeigusi darījuma attiecības vai pieprasījusi saistību pirmstermiņa izpildi, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ attiecīgajai personai vai tās vadībai (tai skaitā padomes un valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība, tai skaitā civiltiesiskā atbildība."

13. Papildināt likumu ar 16. un 17. pantu šādā redakcijā:

"16. pants. Sankciju koordinācijas padome

(1) Sankciju koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt kompetento institūciju darbību un veicināt vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanai.

(2) Sankciju koordinācijas padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

17. pants. Ziņošanas pienākums

Kompetento institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums:

1) nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņot Valsts drošības dienestam par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem un informēt par to attiecīgo kompetento institūciju;

2) ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5. Grozījumi šā likuma 11.1 pantā nav attiecināmi uz tiem iepirkumiem vai iepirkumu procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

6. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos šajā likumā lietotais nosaukums "Finanšu izlūkošanas dienests" atbilst citos normatīvajos aktos lietotajam nosaukumam "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests" vai "Kontroles dienests"."

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 13. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 20. jūnijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!