Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Centrālā vēlēšanu komisija
Centrālā vēlēšanu komisija publicē pieņemtos lēmumus, t. sk. par instrukciju apstiprināšanu, par grozījumiem vēlēšanu iecirkņu sarakstā, par tautas nobalsošanas izsludināšanu, par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātiem, par iniciatīvas grupas reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt u.c.

Pirms vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija publicē priekšvēlēšanu programmas, kandidātu sarakstus, kā arī ziņas par kandidātiem:

  • ne vēlāk kā divdesmit dienas pirms Saeimas vēlēšanu dienas;
  • ne vēlāk kā deviņpadsmit dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Centrālās vēlēšanu komisijas 2017. gada 10. maija lēmums Nr. 14 "Par Mālpils novada vēlēšanu komisijas lēmumu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2017., Nr. 93 (5920) https://www.vestnesis.lv/op/2017/93.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums Nr. 81

Par pretcikliskās kapitāla rezerves normas riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, noteikšanu

Vēl šajā numurā

13.05.2017., Nr. 93 (5920)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Centrālā vēlēšanu komisija

Veids: lēmums

Numurs: 14

Pieņemts: 10.05.2017.

OP numurs: 2017/93.7

2017/93.7
RĪKI

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.14

Rīgā 2017.gada 10.maijā

Par Mālpils novada vēlēšanu komisijas lēmumu

2017.gada 9.maijā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts D.P. (turpmāk – iesniedzējs) iesniegums, ar kuru apstrīdēts Mālpils novada vēlēšanu komisijas 2017.gada 2.maija lēmums (sēdes protokols Nr.7, §1) par D.P. svītrošanu no vēlētāju apvienības "Mūsu Mālpils" kandidātu saraksta Mālpils novada domes 2017.gada 3.jūnija vēlēšanām (turpmāk – lēmums).

Iesniegumā iesniedzējs norāda, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma (turpmāk – domes vēlēšanu likums) 8.panta otrās daļas 1.punktā ietvertā noteikuma mērķis ir nodrošināt, ka novada domē ievēlētajai personai ir patiesa un pastāvīga saikne ar attiecīgo novadu, un uzsver, ka viņa deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijas teritorijā vienmēr ir bijusi Mālpils novadā. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu iesniedzējs ir informējis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (turpmāk – PMLP) par uzturēšanos ārpus Latvijas teritorijas laika posmā no 2015.gada 5.decembra līdz 2016.gada 5.jūlijam. Uzskata, ka Mālpils novada vēlēšanu komisija nav ņēmusi vērā atšķirību starp "reģistrēto dzīvesvietu" vēlēšanu likuma 8.panta otrās daļas 1.punkta izpratnē, "deklarēto dzīvesvietu" Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē un "norādītās dzīvesvietas adresi" Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 10.punkta un 15.panta otrās daļas izpratnē. Domes vēlēšanu likuma 8.panta otrās daļas 1.punktā minētais kritērijs nav attiecināms uz situācijām, kad persona, uz laiku izceļojot no valsts, paziņo par savu pagaidu dzīvesvietu ārzemēs, izpildot Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu. Pamatojoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 22.1 panta pirmo daļu, Latvijas Republikas Satversmes 101.pantu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu, iesniedzējs lūdz atcelt lēmumu.

Centrālās vēlēšanu komisijas 2017.gada 10.maija sēdē iesniedzējs iesniegumu uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem, uzsverot, ka viņam nekad nav bijis nodoma dzīvot citur kā tikai Mālpils novadā un zinot, ka ceļošanas nolūkā atradīsies ārpus valsts, ir tikai izpildījis Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otrās daļas prasību. Lūdza ievērot samērīgumu un taisnīgumu.

Mālpils novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Bukovskis iesniedzēja argumentiem nepiekrita, ņemot vērā, ka vēlēšanu komisijai precīzi jāizpilda likumā noteiktās prasības un lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz domes vēlēšanu likumu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdoto izziņu. Norādīja, ka 2013.gada pašvaldību vēlēšanās bijis līdzīgs gadījums, kad vēlēšanu komisija svītrojusi kandidātu, kurš noteikto desmit mēnešu laikā uz vienu vai pāris dienām bija deklarējis dzīvesvietu citā pašvaldībā.

Iepazinusies ar lēmumu un PMLP Personu datu apstrādes departamenta 28.04.2017. izziņu Nr.24/14-23/1948, kurā norādīts, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām D.P. deklarētās dzīvesvietas adrese Mālpils novadā reģistrēta 05.07.2016. un ka laika periodā no 2015.gada 5.decembra līdz 2016.gada 5.jūlijam D.P. bija norādījis savu dzīvesvietu ārzemēs – Jaunzēlandē, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka Mālpils novada vēlēšanu komisija, pieņemot formāli pareizu lēmumu, precīzi izpildījusi savus pienākumus (Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ka vēlēšanu komisijai kā publisko tiesību subjektam ir atļauta tikai tāda darbība, kas paredzēta likumā un citos normatīvajos aktos) un rīkojusies atbilstoši domes vēlēšanu likuma 22.panta otrās daļas pirmā punkta "a" apakšpunktam un trešās daļas otrajam punktam.

Tomēr Centrālajai vēlēšanu komisijai kā pastāvīgai, augstākstāvošai institūcijai, kuras kompetence noteikta likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", pirms lēmuma pieņemšanas ir pienākums iesniedzēja iesniegumu un papildus paskaidrojumus izvērtēt padziļināti, ievērojot tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, un arī atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66.pantam, apsverot lēmuma iespējamā satura lietderību.

Pirmkārt, nepieciešams pievērsties normām, kas attiecas uz "reģistrēto dzīvesvietu" domes vēlēšanu likuma 8.panta otrās daļas 1.punkta izpratnē, "deklarēto dzīvesvietu" Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē un "norādītās dzīvesvietas adresi" Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 10.punkta un 15.panta otrās daļas izpratnē.

Domes vēlēšanu likuma 8.panta otrās daļas pirmais punkts paredz vienu no nosacījumiem, lai varētu kandidēt vēlēšanās, proti, personai jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus.

Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 10.punkts paredz, ka Reģistrā par personu iekļaujama deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese. Personas norādītajai dzīvesvietas adresei ir informatīvs raksturs.

15.panta otrā daļa nosaka: ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot PMLP savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs.

Ministru kabineta 09.07.2013. noteikumu nr. 378 par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu 2.12.punkts paredz, ka tiek iekļautas ziņas par deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi:

2.12.1. datums, kad ziņas reģistrētas;

2.12.2. adreses veids;

2.12.3. adrese Latvijā saskaņā ar Valsts adrešu reģistru;

2.12.4. tiesiskais pamats dzīvot deklarētā dzīvesvietā;

2.12.5. laikposms, kurā persona sasniedzama papildu adresē (adresēs);

2.12.6. ārvalsts adrese un valsts atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) klasifikatoram.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantā norādītais likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

2.pants nosaka, ka likums attiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

3.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Bez tam atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.pantā noteiktajam PMLP nav tiesību anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, un Pārvalde to arī nedarīja. Deklarējot jaunu dzīvesvietu Latvijā, ziņas par iepriekšējo adresi Reģistrā netiek anulētas, bet tiek aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietu. Līdz ar to, arī paziņojot par dzīvesvietu ārvalstī, ziņas par iepriekšējo dzīvesvietu netiek anulētas, bet aktualizētas atbilstoši personas norādītajam.

PMLP rīkojās atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam un Iedzīvotāju reģistra likuma 13.pantam, kurā noteikts, ja kādas no Reģistrā iekļautajām ziņām tiek grozītas, jaunās ziņas ierakstāmas, neiznīcinot iepriekšējās.

Izvērtējot minētās normas, Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka normatīvie akti neparedz risinājumu iesniedzēja situācijā vai līdzīgās, kad persona plāno ilgāku laiku atrasties ārvalstīs (ceļošana, studijas, ilgstošs komandējums), bet bez nodoma tur apmesties uz dzīvi. Līdz ar to, ja iesniedzējs nebūtu pildījis Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otrajā daļā noteikto un nepaziņotu PMLP adresi ārvalstīs, tad tiesības kandidēt nebūtu apšaubāmas. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā šajā situācijā nav pietiekama pamata uzskatīt, ka būtu sarauta iesniedzēja saikne ar pašvaldību. Tieši un nepārprotami saiknes zudumu ar pašvaldību var pierādīt deklarēšanās fakts Latvijā citā pašvaldībā, bet ne paziņošana par adresi ārvalstī.

Administratīvā procesa likuma 13.pants nosaka, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Administratīvā procesa likuma 13.pantā minētā samērīguma principa piemērošanas joma neaprobežojas tikai ar lietderības apsvērumu izdarīšanu rīcības brīvības gadījumos, samērīguma princips kā no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta izrietošs konstitucionālā ranga princips piemērojams arī obligātā administratīvā akta gadījumā. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību piemērotājam tiesisko seku samērīgums ir jāapsver ikviena administratīvā akta izdošanas gadījumā un jāizvēlas sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu.

Obligātā administratīvā akta izdošanas gadījumā valsts pārvaldes iestādei nav atļauts apsvērt tā izdošanas un satura lietderību. Tomēr minētajā tiesību normā nav ietverts aizliegums iestādei ievērot samērīguma principu, un, pieņemot lēmumu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās, iestādei ir pienākums to samērot ar cilvēktiesībām.

Netipiskajos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tomēr šādai atkāpei ir jābūt pamatotai ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem argumentiem. Viens no šādiem gadījumiem varētu būt samērīguma pārbaude tad, ja ar obligāto administratīvo aktu tiek ierobežotas personas pamattiesības (skat. Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmumu lietā Nr.2006-41-01, 13.–15.punkts).

Konkrētajā tiesiskajā situācijā aizliegums iesniedzējam īstenot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā noteiktās pamattiesības, proti, kandidēt Mālpils novada domes vēlēšanās, nebūtu samērīgs.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 22.1 pantu Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

Atcelt Mālpils novada vēlēšanu komisijas 2017.gada 2.maija lēmumu (sēdes protokols Nr.7, §1) par D.P. svītrošanu no vēlētāju apvienības "Mūsu Mālpils" kandidātu saraksta Mālpils novada domes 2017.gada 3.jūnija vēlēšanām.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV 1007.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R.Eglājs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!