Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 197 "Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikums". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 10.04.2017., Nr. 73 (5900) https://www.vestnesis.lv/op/2017/73.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 182

Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai

Vēl šajā numurā

10.04.2017., Nr. 73 (5900)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 197

Pieņemts: 04.04.2017.

OP numurs: 2017/73.2

2017/73.2
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 197

Rīgā 2017. gada 4. aprīlī (prot. Nr. 18 22. §)

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikums

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma
10.1 panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Jēkabpils Agrobiznesa koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša izglītības iestāde, kas personām pēc pamatizglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību un personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

2. Koledžas pilnais nosaukums:

2.1. latviešu valodā – Jēkabpils Agrobiznesa koledža (nosaukuma saīsinājums – JAK);

2.2. angļu valodā – Jekabpils Agrobusiness College.

3. Koledžas juridiskā adrese – Pasta iela 1, Jēkabpils, LV-5201, Latvija.

4. Koledžas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir koledžas padome (turpmāk – padome), koledžas direktors (turpmāk – direktors) un iekšējās revīzijas komisija (turpmāk – revīzijas komisija). Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajā, finanšu un saimnieciskajā jomā ir Izglītības un zinātnes ministrija.

5. Koledžai ir karogs, ģerbonis, emblēma, logo, devīze un himna. Koledžai ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboni un koledžas pilnu nosaukumu latviešu valodā, kā arī norēķinu konti Valsts kasē.

II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi

6. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:

6.1. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu izstrāde un īstenošana informācijas tehnoloģiju, sociālo zinību un komerczinību jomā;

6.2. profesionālās vidējās izglītības programmu un arodizglītības programmu izstrāde un īstenošana;

6.3. izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošā profesionālo un vispārīgo kompetenču un personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

6.4. sagatavošana izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

7. Koledžas uzdevumi ir šādi:

7.1. sadarbībā ar darba devējiem atbilstoši politikas nostādnēm, profesiju standartiem, profesionālās kvalifikācijas prasībām (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu;

7.2. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus;

7.3. sadarbībā ar darba devējiem nodrošināt koledžā studējošiem darba vidē balstītas studiju, prakses un karjeras konsultāciju iespējas;

7.4. nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

7.5. veikt praktiskus pētījumus informācijas tehnoloģiju, sociālo zinību un komerczinību jomā;

7.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);

7.7. sadarbībā ar darba devējiem un atbilstoši politikas nostādnēm izstrādāt profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas un organizēt to īstenošanu;

7.8. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;

7.9. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;

7.10. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem.

III. Padome

8. Padome ir koledžas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Padomi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam padomē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus un studējošiem tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Attiecīgās kategorijas personāla locekļi ir tiesīgi atsaukt ievēlētos pārstāvjus, ja tie pienācīgi nepilda padomes locekļa pienākumus. Direktoru, direktora vietnieku profesionālās vidējās izglītības darbā un koledžas Barkavas struktūrvienības (turpmāk – Barkavas struktūrvienība) vadītāju padomē iekļauj bez ievēlēšanas.

9. Padomes sastāvā ir 14 locekļi:

9.1. direktors, direktora vietnieks profesionālās vidējās izglītības darbā un Barkavas struktūrvienības vadītājs;

9.2. divi akadēmiskā personāla pārstāvji;

9.3. divi vispārējā personāla pārstāvji (tai skaitā katedru vadītāji);

9.4. divi studējošo pārstāvji;

9.5. trīs pilnvaroti darba devēju vai profesionālo organizāciju pārstāvji;

9.6. viens Jēkabpils pilsētas pašvaldības pārstāvis un viens Madonas novada pašvaldības attīstības departamenta pārstāvis.

10. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka nolikumā par koledžas padomes darbību.

11. Padomes sastāvu apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.

12. Padome:

12.1. izstrādā koledžas budžeta projektu;

12.2. apstiprina studiju programmas;

12.3. apstiprina pētījumu virzienus;

12.4. izstrādā priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu, kā arī apstiprina uzņemšanas noteikumus studiju programmās;

12.5. lemj par koledžas struktūrvienību un filiāļu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu, kā arī apstiprina to nolikumus;

12.6. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;

12.7. apstiprina nolikumus par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;

12.8. apstiprina šo noteikumu 22. punktā minētajā kārtībā ievēlēto revīzijas komisiju un tās nolikumu;

12.9. apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;

12.10. pieņem revīzijas komisijas ziņojumu;

12.11. pieņem koledžas darbības gada pārskatu;

12.12. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;

12.13. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, logo, emblēmu, devīzi un himnu;

12.14. izstrādā koledžas stratēģiju, nolikumu un grozījumus tajā;

12.15. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

12.16. izskata citus jautājumus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir padomes kompetencē.

13. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora vai vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi piecos mēnešos.

14. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 10 padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vairāk nekā trešdaļa no klātesošajiem padomes locekļiem. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

15. Direktoram un studējošo pārstāvim ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē.

16. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas komisijas un apstiprināt to nolikumus.

IV. Direktors

17. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu. Direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrija.

18. Direktors ir atbildīgs par koledžas darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

19. Direktors:

19.1. pieņem darbā un atbrīvo no darba koledžas akadēmisko un vispārējo personālu;

19.2. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;

19.3. atbilstoši pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;

19.4. organizē revīzijas komisijas vēlēšanas;

19.5. organizē akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlēšanas;

19.6. iesniedz padomē un Izglītības un zinātnes ministrijā koledžas darbības gada pārskatu (gadagrāmatu) un nodrošina personālam iespēju iepazīties ar gada pārskatu;

19.7. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina koledžā studējošo uzņemšanas papildu prasības par speciālo iepriekšējo izglītību, īpašo piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētā studiju programmā;

19.8. atbild par koledžas finanšu resursu izlietojumu;

19.9. nodrošina studiju programmu un procesu modernizāciju, kā arī valsts, pašvaldību, nozares uzņēmumu un starptautisko programmu resursu piesaisti un personāla profesionālo pilnveidi;

19.10. izveido konventu un izdod tā nolikumu, nosakot konventa funkcijas, uzdevumus, sastāvu un darba organizāciju;

19.11. ja nepieciešams, ierosina veikt grozījumus koledžas nolikumā vai izstrādāt jaunu koledžas nolikumu;

19.12. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus.

20. Direktoram ir tiesības, nerīkojot vēlēšanas:

20.1. vienu reizi uz vienu gadu apstiprināt akadēmisko personālu šo noteikumu 36. punktā minētajos amatos;

20.2. ne vairāk kā vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu gadu apstiprināt amatā katedru vadītājus.

21. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

V. Revīzijas komisija

22. Revīzijas komisiju triju personu sastāvā ievēlē koledžas personāls aizklātās vēlēšanās. Revīzijas komisijas sastāvā ir viens vēlēts akadēmiskā personāla pārstāvis, viens vēlēts vispārējā personāla pārstāvis un viens vēlēts studējošo pašpārvaldes pārstāvis. Pārstāvi revīzijas komisijai vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Attiecīgās kategorijas personāla locekļi ir tiesīgi atsaukt ievēlētos pārstāvjus, ja tie pienācīgi nepilda revīzijas komisijas locekļa pienākumus. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību nosaka revīzijas komisijas nolikumā. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

23. Revīzijas komisijā nedrīkst būt darbinieki, kuri ir administratīvā amatā vai padomē.

24. Revīzijas komisijai ir šādas tiesības:

24.1. pārbaudīt koledžas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī padomes un direktora pieņemtajiem lēmumiem;

24.2. iepazīties ar visiem dokumentiem, kas saistīti ar koledžas finansiālo un saimniecisko darbību.

25. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā un par revīzijas rezultātiem ziņo padomei un personālam.

VI. Koledžas struktūrvienības

26. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledža veido struktūrvienības.

27. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikumos. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.

28. Izglītības un pētniecības darbu koledžā īsteno katedras. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības.

29. Katedra īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Katedras uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus, sadarboties ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.

30. Katedrā ir vismaz pieci akadēmiskā personāla pārstāvji, kas ieņem vēlētus amatus. Katedras vadītāju ievēlē atbilstoši šo noteikumu 12.6. apakšpunktā minētajam nolikumam.

31. Koledžā ir struktūrvienības, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas. Šo struktūrvienību darbu administratīvi vada direktora vietnieks profesionālās vidējās izglītības darbā vai struktūrvienības vadītājs (ja struktūrvienība ir teritoriāli nodalīta no koledžas), un tās ir organizatoriski nošķirtas no koledžas.

32. Koledža ar padomes lēmumu var atvērt filiāles un struktūrvienības, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas. Minēto filiāļu un struktūrvienību atvēršanu koledža saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.

VII. Koledžas personāls

33. Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido:

33.1. akadēmiskais personāls;

33.2. vispārējais personāls;

33.3. studējošie.

34. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.

35. Personāla pienākums ir nodrošināt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību.

36. Akadēmisko personālu koledžā veido:

36.1. docenti;

36.2. lektori;

36.3. asistenti.

37. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar šo noteikumu 12.6. apakšpunktā minēto nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā.

38. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.

39. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Docenta amata pretendentiem izvirzāmās prasības apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

40. Direktors ar ievēlēto personu slēdz darba līgumu uz sešiem gadiem.

41. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:

41.1. radoši un atbildīgi īstenot studiju programmas;

41.2. pastāvīgi pilnveidot savu kvalifikāciju un veicināt profesionālo izaugsmi;

41.3. ievērot profesionālās ētikas normas;

41.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

41.5. pastāvīgi pilnveidot studiju programmas, ieviest studiju procesā inovācijas, sadarboties ar darba devējiem un piesaistīt resursus studiju programmu attīstībai;

41.6. nodrošināt studējošiem iespējas īstenot koledžā savas tiesības.

42. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:

42.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;

42.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

42.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

42.4. izstrādāt studiju programmu uzlabojumus, jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;

42.5. izstrādāt un īstenot projektus studiju programmu modernizācijai un sadarbībai ar partneriem Latvijā un ārvalstīs;

42.6. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

42.7. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.

43. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām un šo noteikumu 19.7. apakšpunktā minētajām papildu prasībām.

44. Reflektantu uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Tās sastāvu katram studiju gadam apstiprina padome.

45. Studējošo atlasi attiecīgajā studiju programmā veic konkursa kārtībā.

46. Reflektantu iekļauj studējošo sarakstā, pamatojoties uz direktora rīkojumu.

47. Studējošiem ir šādas tiesības:

47.1. iegūt profesionālo augstāko izglītību;

47.2. noteiktā kārtībā izmantot koledžas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

47.3. koledžas noteiktajā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

47.4. īstenot tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvību;

47.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;

47.6. koledžā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

47.7. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties koledžas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

47.8. atbilstoši noteiktajai kārtībai klausītāju statusā apmeklēt citu augstākās izglītības iestāžu mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

47.9. dibināt biedrības, pulciņus un klubus, kā arī piedalīties ar studiju procesu, sabiedrisko dzīvi un sadarbību saistītu projektu izstrādāšanā un īstenošanā.

48. Studējošā pienākums ir ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus.

49. Studējošo izslēdz no studējošo saraksta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz direktora rīkojumu.

50. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar tās izstrādāto un padomes apstiprināto nolikumu.

51. Studējošo pašpārvalde:

51.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos koledžā un citās valsts institūcijās;

51.2. reprezentē koledžu Latvijā un ārvalstīs;

51.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti koledžas koleģiālajās institūcijās.

52. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus jautājumos, kas skar studējošo intereses.

53. Studējošo pārstāvjiem ir tiesības piedalīties koledžas lēmējinstitūciju darbībā.

54. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošiem.

55. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VIII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana

56. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināti nolikumi.

57. Jaunas studiju programmas izstrādi organizē attiecīgā katedra.

58. Par studiju programmas saturu un tās īstenošanu atbildīga ir attiecīgā katedra.

59. Studiju programma noslēdzas ar valsts pārbaudījumu. Valsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

60. Studiju programmu apstiprina un lēmumu par studiju programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.

61. Ja studiju programma tiek likvidēta, koledža studējošiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas studiju programmā vai atbilstošā studiju programmā citā koledžā vai augstskolā.

IX. Iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšana

62. Koledžas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus izstrādā attiecīgā struktūrvienība, un pēc saskaņošanas ar padomi atbilstoši attiecīgās struktūrvienības nolikumam apstiprina struktūrvienības vadītājs, bet, ja attiecīgās struktūrvienības nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, tos apstiprina direktors.

63. Kārtību, kādā reglamentē darbību jomās, kuru regulēšana ir ārpus direktora kompetences, apstiprina padome pēc direktora ieteikuma.

X. Koledžas finansējuma avoti un reorganizācijas un likvidācijas kārtība

64. Koledžas finanšu resursus veido:

64.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

64.2. ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

64.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;

64.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.

65. Studijas koledžā var notikt arī par maksu. Izmaiņas studiju maksā par katru mācību gadu un maksāšanas kārtību nosaka padome. Studiju maksu juridiskās vai fiziskās personas sedz saskaņā ar līgumiem, ko koledža noslēgusi ar studējošiem.

66. Koledža tiek reorganizēta vai likvidēta Augstskolu likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

XI. Noslēguma jautājums

67. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 2. maija noteikumus Nr. 349 "Jēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 71. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!