• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija publicē:
  • lēmumus par tarifu aprēķināšanas metodiku un lēmumus, ar kuriem noteikts tarifs;
  • noteikumus par Regulatoram regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu un iesniegšanas termiņiem;
  • vispārējās atļaujas noteikumus;
  • ziņojumus par izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodikas ievērošanu un ziņojumus, kuros informē par universālā pakalpojuma saistību tīrajām izmaksām.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2017. gada 16. marta lēmums Nr. 1/7 "Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 21.03.2017., Nr. 59 https://www.vestnesis.lv/op/2017/59.11

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums Nr. 1/8

Dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

Vēl šajā numurā

21.03.2017., Nr. 59

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 1/7

Pieņemts: 16.03.2017.

OP numurs: 2017/59.11

2017/59.11
RĪKI

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/7

Rīgā 2017.gada 16.martā (prot. Nr.11, 2.p.)

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļu
un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma (dabasgāzes iesūknēšana, glabāšana un izņemšana) tarifus.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. dabasgāzes krātuves pieejamā jauda – maksimāli iespējamā jauda, ko dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators (turpmāk – sistēmas operators), ņemot vērā uzglabāšanas pakalpojuma vadīšanas tehniskās prasības, var piedāvāt sistēmas lietotājiem;

2.2. dabasgāzes krātuves prognozētā izmantotā jauda – trīs iepriekšējos krātuves ciklos vidējā izmantotā dabasgāzes krātuves jauda;

2.3. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – dabasgāzes krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.4. dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifi – atbilstoši izmaksām noteikti tarifi dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšanai pie noteiktas dabasgāzes krātuves izmantotās jaudas vērtības (turpmāk – tarifi), saskaņā ar kuru par dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšanu norēķinās sistēmas lietotājs;

2.5. dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojums – sistēmas operatora pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšana (turpmāk – uzglabāšanas pakalpojums);

2.6. dabasgāzes zudumi – dabasgāzes krātuvē iesūknēto un no dabasgāzes krātuves izņemto dabasgāzes apjomu starpība krātuves ciklā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.7. izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas uzglabāšanas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;

2.8. krātuves cikls – laika periods no iesūknēšanas sezonas sākuma līdz izsūknēšanas sezonas beigām;

2.9. regulējamo aktīvu bāze (turpmāk – RAB) – sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai;

2.10. tarifu pārskata cikls – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi.

3. Tarifu pārskata cikla ilgums ir viens gads. Regulators var pieņemt lēmumu arī par tarifu pārskata cikla pagarināšanu.

4. Sistēmas operators visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 1 tūkstotim euro [tūkst. EUR] un dabasgāzes apjomu kilovatstundās [kWh], kas noapaļotas līdz veselam skaitlim.

2. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

5. Sistēmas operators tarifu aprēķinā precīzi un nepārprotami norāda tikai uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas, kas saistītas ar RAB un uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu.

6. Sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

7. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas sedz plānotie uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamie ieņēmumi no dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšanas.

8. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido dabasgāzes krātuves kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas, tajā skaitā ar dabasgāzes iesūknēšanu un izņemšanu saistītās izmaksas, un nodokļi, un izmaksas nosaka saskaņā ar šādu formulu:

Iuso = Ikap + Iekspl + Inod ,

kur

Iuso – uzglabāšanas pakalpojuma kopējās plānotās izmaksas [EUR];

Ikap – dabasgāzes krātuves kapitāla izmaksas [EUR];

Iekspl – dabasgāzes krātuves ekspluatācijas izmaksas [EUR];

Inod nodokļi, kas attiecināmi uz dabasgāzes krātuvi [EUR].

2.1. Kapitāla izmaksas

9. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija):

Ikap = PKA + Inol ,

kur:

Ikap – kapitāla izmaksas [EUR];

PKA – kapitāla atdeve [EUR];

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR].

10. Sistēmas operators veido tādu kapitāla izmaksu uzskaiti, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par dabasgāzes krātuves kapitāla izmaksām. Sistēmas operators skaidrojumu par pielietoto kapitāla izmaksu attiecināšanas metodi iesniedz vienlaikus ar tarifu projektu.

11. Regulators reizi gadā līdz 1.septembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu apstiprina kapitāla atdeves likmi. Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi sistēmas operators piemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots nākamajā kalendārajā gadā pēc regulatora lēmuma par kapitāla atdeves likmes noteikšanu pieņemšanas datuma.

2.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

12. Dabasgāzes krātuves RAB vērtības aprēķinos iekļauj sistēmas operatora īpašumā esošo pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un krājumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās, neiekļaujot finanšu ieguldījumus, debitoru parādus, vērtspapīrus un līdzdalību kapitālos, naudas līdzekļus, pārdošanai paredzētās dabasgāzes krājumus, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļu, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojuma sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti).

13. Pamatlīdzekļu vai to daļas, kas netiek efektīvi izmantota uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai, bilances vērtību neietver RAB, un to nolietojumu nesedz ar tarifiem. Regulators var uzdot sistēmas operatoram iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.

14. Pamatlīdzekļu RAB iekļaujamā vērtība tiek noteikta kā 2017.gada 1.janvāra pamatlīdzekļu bilances atlikums, kam pieskaitītas pēc 2017.gada 1.janvāra atzītās, ar pamatlīdzekļu iegādi un izveidi saistītās kapitalizētās izmaksas un atņemts pēc 2017.gada 1.janvāra atzītais pamatlīdzekļu nolietojums, vērtības samazinājumi un izslēgto pamatlīdzekļu vērtība.

2.1.2. Kapitāla atdeve

15. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

PKA = RAB × wacc ,

kur

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].

16. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās atdeves likmes. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina:

wacc = re × E + rd × D × (1 – t) ,
(E + D) (E + D)

kur

re – pašu kapitāla atdeves likme procentos [%];

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

rd – aizņemtā kapitāla atdeves likme procentos [%];

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

t – uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

17. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina:

re = rf + βe × rm + rn ,

kur

rf – bezriska likme, kas noteikta kā Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicētā Latvijas valdības 10 gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējā procentu likme 5 gadu periodā [%];

βe – nozares vidējais beta koeficients, kas koriģēts atbilstoši pašu un aizņemtā kapitāla struktūrai saskaņā ar šādu formulu:

kur

βa – nozares vidējais beta koeficients pirms korekcijas saistībā ar aizņemtā kapitāla izmantošanu;

D/E – nozares aizņemtā un pašu kapitāla vidējā attiecība; ņemot vērā, ka pašu kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu un aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu ir vienādas, D/E=1;

rm – tirgus riska piemaksa [%];

rn – nozares riska piemaksa [%].

18. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi rd nosaka kā Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicēto nefinanšu sabiedrībām euro valūtā izsniegto kredītu (ar sākotnējo termiņu ilgāku par 5 gadiem; atlikumiem) gada vidējo procentu likmi 5 gadu periodā.

2.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

19. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Inol = Inol pam + Inol nem ,

kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

Inol pam – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inol nem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

20. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

21. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā izmantoti uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

22. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot sistēmas operatora nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

2.2. Nodokļi

23. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautiem aktīviem.

24. Uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

2.3. Ekspluatācijas izmaksas

25. Dabasgāzes krātuves ekspluatācijas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Iekspl = Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn ,

kur

Itehn proc – dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Irem – kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

26. Tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksās neiekļauj kompresoru darbības nodrošināšanai izlietotās dabasgāzes izmaksas.

27. Dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Itehn proc = (Ezud + Etehn) × Czud ,

kur

Ezud – prognozētie dabasgāzes zudumi [kWh];

Etehn – prognozētais dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

Czud – prognozētā vidējā dabasgāzes zudumu cena [EUR/kWh].

28. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

29. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem) un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto dabasgāzes uzglabāšanas aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā neuzskaita kapitalizētas remontu izmaksas.

30. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) ir ar sistēmas operatora darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

2.4. Izmaksu korekcija

31. Sistēmas operators aprēķina plānotos uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamos ieņēmumus. Plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem ir jāsedz uzglabāšanas pakalpojuma kopējās plānotās izmaksas (Iuso), ņemot vērā šajā metodikā noteiktajā kārtībā aprēķināto izmaksu korekciju.

32. Faktisko uzglabāšanas pakalpojuma ieņēmumu novirzi attiecībā pret plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem (turpmāk – ieņēmumu pieļaujamā novirze) veido plānoto uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamo ieņēmumu pārsniegums līdz 10% vai neizpilde līdz 10% no apstiprinātās kapitāla atdeves vērtības. Ieņēmumu pieļaujamā novirze netiek pārnesta uz nākamā tarifu pārskata cikla plānotajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām.

33. Nākamā tarifu pārskata cikla plānotās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas tiek koriģētas šādos gadījumos:

33.1. ja faktiskā dabasgāzes krātuves izmantotā jauda ir mazāka par prognozēto dabasgāzes krātuves izmantoto jaudu, sistēmas operators negūto nepieciešamo ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi, iekļauj nākamā tarifu pārskata cikla plānotajās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksās. Vienā tarifu pārskata ciklā atgūstamie negūtie nepieciešamie ieņēmumi nepārsniedz 10% no nākamā tarifu pārskata cikla kopējām plānotajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām, kas noteiktas šīs metodikas 31.punktā noteiktajā kārtībā;

33.2. ja faktiskā dabasgāzes krātuves izmantotā jauda ir lielāka par prognozēto dabasgāzes krātuves izmantoto jaudu, sistēmas operators par papildu ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi, samazina nākamā tarifu pārskata cikla uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas.

34. Ja iepriekšējā tarifu pārskata cikla kopējās faktiskās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas ir mazākas par apstiprinātajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām, sistēmas operators pārskata iepriekšējā tarifu pārskata cikla uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamos ieņēmumus, tos samazinot par starpību starp apstiprinātajām un faktiskajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām (turpmāk – samazinātie nepieciešamie ieņēmumi). Nākamā tarifu pārskata cikla uz lietotājiem attiecināmās plānotās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas samazina par vērtību, kas iegūta, atņemot no plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem samazinātos nepieciešamos ieņēmumus.

3. Tarifu aprēķins

35. Tarifus aprēķina šādi:

Tkr n = IUSO  ,
Qkr n

kur

Tkr n – tarifi pie dabasgāzes krātuves izmantotās jaudas n [EUR/MWh/krātuves ciklā];

Qkr n – dabasgāzes krātuves izmantotā jauda n, kas noteikta šīs metodikas 36.punktā noteiktajā kārtībā [MWh/krātuves ciklā].

36. Sistēmas operators tarifu aprēķinu norāda tabulas veidā pie dažādām dabasgāzes krātuves izmantotās jaudas vērtībām ar soli 100 tūkstoši MWh, sākot ar dabasgāzes krātuves prognozēto izmantoto jaudu līdz dabasgāzes krātuves pieejamai jaudai.

37. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz pamatojumu dabasgāzes krātuves prognozētās izmantotās jaudas korekcijai, ja tāda ir paredzēta.

38. Sistēmas operators var aprēķināt un tarifu projektā iekļaut tarifus īstermiņa produktiem, kuru piemērošana plānota par nepilnu krātuves ciklu. Sistēmas operators tarifu projektā izmantoto īstermiņa produktu tarifu ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā sistēmas operatora pienākumu nodrošināt krātuves efektīvu izmantošanu un kopējo izmaksu segšanu, iesniedz vienlaikus ar tarifu projektu.

39. Apstiprinot tarifus, regulators nosaka tarifu piemērošanas kārtību tarifu pārskata ciklā.

4.Tarifu noteikšanas procedūra

4.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

40. Tarifu projektu sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot ieņēmumus, kuri nepieciešami uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanas izmaksu segšanai.

41. Sistēmas operators aprēķina tarifus tā, lai kopējie nepieciešamie ieņēmumi no uzglabāšanas pakalpojuma nepārsniegtu sistēmas operatora pamatotās izmaksas, kas attiecinātas uz uzglabāšanas pakalpojumu.

42. Sistēmas operators līdz katra gada 1.februārim iesniedz regulatoram izvērtēšanai:

42.1. tarifu projektu un tam atbilstošās izmaksas 12 mēnešu periodam, sākot no dienas, kad plānots uzsākt piemērot aprēķinātos tarifus, kopā ar minēto izmaksu pamatojumu;

42.2. informāciju par tarifu pārskata ciklā plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem, ieņēmumu pieļaujamo novirzi vai samazinātajiem nepieciešamajiem ieņēmumiem;

42.3. informāciju par iepriekšējā krātuves cikla ieņēmumiem no uzglabāšanas pakalpojuma un kopējām faktiskām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām.

43. Sistēmas operators var iesniegt regulatoram pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku.

4.2. Tarifu projekta izvērtēšana

44. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

45. Regulators apstiprina vai noraida tarifus, izvērtējot tos veidojošo izmaksu pamatojumu.

46. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

47. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

47.1. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu pārskata cikla faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;

47.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;

47.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;

47.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.

5. Noslēguma jautājumi

48. Kapitāla atdeves likmi, kas sistēmas operatoram jāpiemēro, ja nepieciešams izstrādāt tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2017.gadā, pieņem vienādu ar kapitāla atdeves likmi, kuru 2017.gadam regulators noteicis atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2016.gada 28.novembra lēmumam Nr.1/29 "Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika".

49. Līdz 2019.gadam bezriska likmes rf un aizņemtā kapitāla atdeves likmes rd noteikšanai izmanto Eiropas Centrālās bankas publicētos statistikas datus par periodu, kas sākas ar 2014.gada 1.janvāri.

50. Sistēmas operators šīs metodikas 6.punktā noteikto izmaksu attiecināšanas modeļa ieviešanu saskaņo ar regulatoru un šīs metodikas 42.punktā noteikto informāciju 2018.gadam iesniedz regulatoram līdz 2017.gada 15.novembrim.

51. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 27.septembra lēmumu Nr.1/24 "Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis 2013, 193.nr.).

52. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētājs R.Irklis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!