Rīgā 2015.gada 28.aprīlī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Vizikoku Acu avota, kas atrodas Alūksnes novadā, Alsviķu pagastā, īpašumā "Jaunvizikoki 1" (zemes vienības kadastra apzīmējums 3642 012 0044) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2014. gada 25. jūlija sanāksmes protokola Nr.04-6.6/13;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks – SIA "MYRTILLUS", saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ar 2015. gada 13. janvāra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/48 informēts par ierosinājumu.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objekta īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 11.4. punktu Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arheoloģisko pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: senās kulta vietas, kas radītas, pārveidojot reljefu, un par kurām ir ziņas par atradumiem vai kultūras slāni tajās, kapelu un baznīcu vietas (līdz 19. gadsimtam ieskaitot).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 11.4. punktā noteiktajam kritērijam. Objekts uzskatāms par kāda lielāka sakrālā centra sastāvdaļu. Objekts bijusi un joprojām ir nozīmīga ārstniecības, etnoloģiskā un ziedošanas vieta, kas iekļāvās plašākā tuvākas un, iespējams, arī tālākas apkārtnes sakrālo vietu kompleksā jeb sakrālajā ainavā. Folklora apliecina avota sakrālo izmantošanu vēl 19. gs., tomēr citu apkārtnes arheoloģisko vietu datējums varētu apliecināt, ka avots izmantos arī agrāk, iespējams, kopš 17. gs.

Objekta saglabājamās vērtības: apkārtnes reljefs, zemes slāņu un hidroģeoloģiskā struktūra, kas ietver iespējamo avota seno izbūvi, avota tagadējā izteka un avota izsīkušās vai mainītās izteku vietas, liecības par avota kā sakrālās un ārstniecības vietas izmantošanu, tai skaitā ziedotās lietas – arheoloģiskās senlietas.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 11.4. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV–4201).

Kultūras ministre D.Melbārde