Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrija publicē:
  • informāciju par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, to darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;
  • starptautiskos līgumus un to tulkojumus, ja tie iepriekš nav publicēti.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrijas 2014. gada 6. marta informācija "Par starptautiskā līguma tulkojuma publicēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.2014., Nr. 55 (5115) https://www.vestnesis.lv/op/2014/55.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas informācija

Par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū (3.03.-7.03.)

Vēl šajā numurā

18.03.2014., Nr. 55 (5115)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ārlietu ministrija

Veids: informācija

Pieņemts: 06.03.2014.

OP numurs: 2014/55.9

2014/55.9
RĪKI

Ārlietu ministrijas informācija: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2014.gada 6.martā

Par starptautiskā līguma tulkojuma publicēšanu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai:

– 1968. gada 8. novembra "Konvencijas par ceļa zīmēm un signāliem" konsolidētās versijas ar grozījumiem, kas veikti līdz 2006. gada 26. martam, tekstu angļu valodā un tā tulkojumu latviešu valodā. Saskaņā ar Konvencijas 41. pantu grozījumi stājās spēkā Latvijas Republikā 2006. gada 28. martā. Latvija Konvencijai pievienojusies ar Ministru padomes 1992. gada 28. augusta lēmumu Nr. 637, LV 243(1703) 30.07.1999;

– 1971. gada 1. maija "Eiropas nolīguma, ar ko papildina 1968. gada Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem" ar grozījumiem, kas veikti līdz 2006. gada 26. martam, tekstu angļu valodā un tā tulkojumu latviešu valodā. Saskaņā ar Eiropas nolīguma 6. pantu grozījumi stājās spēkā Latvijas Republikā 2006. gada 28. martā. Latvija Nolīgumam ir pievienojusies ar Ministru kabineta 2000. gada 4. oktobra rīkojumu Nr. 495, LV 350/352 06.10.2000.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule

 

 

KONVENCIJA PAR CEĻA ZĪMĒM UN SIGNĀLIEM

Līgumslēdzējas puses,

atzīstot to, ka nepieciešama starptautiska vienveidība attiecībā uz ceļa zīmēm, signāliem un simboliem, lai atvieglotu starptautisko satiksmi pa ceļiem un uzlabotu satiksmes drošību,

ir vienojušās par šādiem noteikumiem:

I nodaļa

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. PANTS

Definīcijas

Šajā konvencijā turpmāk minētos terminus lieto šādā nozīmē:

a) līgumslēdzējas puses "valsts tiesību akti" ir šīs līgumslēdzējas puses teritorijā spēkā esošu valsts līmeņa vai vietējo likumu un noteikumu kopums;

b) "apdzīvota vieta" ir vieta, kurā iebraukšana un izbraukšana ir apzīmēta ar ceļa zīmēm vai citādi noteikta valsts tiesību aktos1;

2 Sk. vēri.

c) "ceļš" ir visa jebkurai publiskai satiksmei pieejama ceļa vai ielas daļa;

d) "brauktuve" ir tā ceļa daļa, kuru parasti izmanto transportlīdzekļi; ceļam var būt vairākas brauktuves, kas ir skaidri nodalīta cita no citas ar, piemēram, sadalošo joslu vai ar līmeņa starpību;

e) "braukšanas josla" ir jebkura no garenvirziena joslām, kādās brauktuve ir sadalāma, neatkarīgi no tā, vai tā ir apzīmēta ar ceļa garenapzīmējumu, kura ir pietiekami plata, lai pa to varētu pārvietoties mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav motocikli;

e) bis "velosipēdu braucamā josla" ir velosipēdiem paredzēta brauktuves daļa; velosipēdu braucamā josla ir atdalīta no pārējās brauktuves ar garenvirziena ceļa apzīmējumu;

e) ter "veloceļš" ir atsevišķs velosipēdiem paredzēts ceļš vai ceļa daļa ar atbilstošām ceļa zīmēm; veloceļu atdala no citiem ceļiem vai no tā paša ceļa citām daļām ar norobežojošiem līdzekļiem;

f) "krustojums" ir viena līmeņa ceļu krustošanās vieta, savienojums vai dakšveida sazarojums, kurā ietilpst arī atklātā platība, ko veido šāda krustošanās vieta, savienojums vai dakšveida sazarojums;

g) "pārbrauktuve" ir jebkura viena līmeņa ceļa un dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļa krustošanās vieta;

h) "automaģistrāle" ir ceļš, kas ir īpaši projektēts un būvēts motorizētai satiksmei un kas neapkalpo tā malās esošos īpašumus, un kas:

i) izņemot īpašas vietas vai pagaidu stāvokli, ir nodrošināts ar atsevišķām brauktuvēm abos satiksmes virzienos, ko citu no cita atdala vai nu ar sadalošo joslu, kura nav paredzēta satiksmei, vai izņēmuma gadījumā ar citiem līdzekļiem;

ii) nekrustojas vienā līmenī ar citu autoceļu, dzelzceļa vai tramvaja sliedēm, gājēju ceļu un

iii) ir īpaši apzīmēts kā automaģistrāle;

i) transportlīdzeklis uzskatāms par:

i) "apstājušos", ja tas ir nekustīgs uz laiku, kas ir nepieciešams, lai uzņemtu vai izlaistu personas vai iekrautu vai izkrautu preces, un

ii) "novietotu stāvvietā", ja tas ir nekustīgs cita iemesla dēļ, nevis tāpēc, lai izvairītos no sadursmes ar citu ceļa lietotāju vai šķērsli vai ievērotu satiksmes noteikumus, un transportlīdzekļa stāvēšanas laiks ir ilgāks par laiku, kas nepieciešams, lai uzņemtu vai izlaistu personas, iekrautu vai izkrautu preces;

Tomēr līgumslēdzējām pusēm ir tiesības par apstājušos uzskatīt jebkuru transportlīdzekli, kas ir nekustīgs atbilstīgi tam, kā noteikts ii) apakšpunktā, ja vien laika posms, kurā tas ir nekustīgs, nepārsniedz valsts tiesību aktos noteikto termiņu, un par novietotu stāvvietā uzskatīt jebkuru transportlīdzekli, kas ir nekustīgs atbilstīgi tam, kā noteikts i) apakšpunktā, ja laika posms, kurā tas ir nekustīgs, pārsniedz valstu tiesību aktos noteikto;

j) "velosipēds" ir jebkurš transportlīdzeklis, kam ir vismaz divi riteņi un kam par dzinējspēku tiek izmantota tikai uz transportlīdzekļa esošo personu muskuļu enerģija, kas it īpaši tiek radīta ar pedāļiem vai rokas sviru;

k) "mopēds" ir divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis, kas apgādāts ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums nepārsniedz 50 cm3 un maksimālais paredzētais ātrums nepārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā (mph)). Tomēr līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem var neuzskatīt par mopēdiem transportlīdzekļus, kuriem nav velosipēda īpašību attiecībā uz to lietošanu, jo īpaši iespējas izmantot pedāļu piedziņu, vai kuru maksimālais projektētais ātrums, masa vai kāds no dzinēja raksturojumiem pārsniedz noteiktas robežas. Šī definīcija neliedz līgumslēdzējām pusēm uzskatīt mopēdus par velosipēdiem, kad tās piemēro savus ceļu satiksmes jomā spēkā esošos tiesību aktus;

l) "motocikls" ir ar motoru aprīkots divriteņu transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā. Līgumslēdzējas puses savos valsts tiesību aktos par motocikliem var uzskatīt arī trīsriteņu transportlīdzekļus, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg. Termins "motocikls" neietver mopēdus, lai gan līgumslēdzējas puses saistībā ar šo konvenciju var uzskatīt mopēdus par motocikliem, ja tās par to paziņo saskaņā ar šīs konvencijas 46. panta 2. punktu3;

m) "mehāniskais transportlīdzeklis" ir jebkurš sava motora spēku izmantojošs transportlīdzeklis, izņemot mopēdu to līgumslēdzēju pušu teritorijā, kuras neuzskata mopēdus par motocikliem, un izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm;

n) "transportlīdzeklis" ir jebkura ierīce, kas parasti tiek izmantota personu vai preču pārvadāšanai pa ceļu vai personu vai preču pārvadājošu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļu. Šis termins attiecas arī uz trolejbusiem, proti, uz transportlīdzekļiem, kas savienoti ar elektriskās strāvas vadītāju un nepārvietojas pa sliedēm. Tas neattiecas uz tādiem transportlīdzekļiem kā traktortehnika, kas tikai atsevišķos gadījumos tiek izmantoti personu vai preču pārvadāšanai pa ceļu vai personas vai preces pārvadājošu transportlīdzekļu vilkšanai;

o) "piekabe" ir transportlīdzeklis, ko velk mehāniskais transportlīdzeklis, un šis termins attiecas arī uz puspiekabēm;

p) "puspiekabe" ir tāda piekabe, kas projektēta tā, lai to varētu sakabināt ar transportlīdzekli tādā veidā, ka tā daļēji atbalstās uz mehāniskā transportlīdzekļa un ievērojama tās masas daļa un tās kravas masas daļa balstās uz mehāniskā transportlīdzekļa;

q) "vadītājs" ir persona, kas vada transportlīdzekli (tostarp velosipēdu) vai pavada lopus pa vienam vai ganāmpulkā, vai vada pajūgu, vai iejūdz vai apseglo dzīvniekus uz ceļa;

r) "pilnā masa" ir piekrauta transportlīdzekļa maksimālā slodzes masa, kādu atļāvusi kompetenta iestāde valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts;

s) "faktiskā masa" ir piekrauta transportlīdzekļa masa, kad tajā atrodas apkalpes locekļi un pasažieri;

t) "kustības virziens" un "saskaņā ar kustības virzienu" ir kustība pa labo pusi, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem transportlīdzekļa vadītājam pretimbraucošais transportlīdzeklis jāpalaiž gar savu kreiso pusi; citā gadījumā šis izteiciens nozīmē kustību pa kreiso pusi;

u) prasība, ka vadītājam "jādod ceļš" citiem transportlīdzekļiem nozīmē to, ka viņš nedrīkst turpināt vai atsākt kustību uz priekšu vai manevru, ja ar šo darbību viņš varētu likt citu transportlīdzekļu vadītājiem strauji mainīt šo transportlīdzekļu virzienu vai ātrumu.

v) Sk. 4. vēri.4

2. PANTS

Konvencijas pielikumi

Šai konvencijai ir šādi pielikumi:

1. pielikums. Ceļa zīmes;

A sadaļa. Brīdinājuma zīmes;

B sadaļa. Priekšrocības zīmes;

C sadaļa. Aizlieguma vai ierobežojuma zīmes;

D sadaļa. Rīkojuma zīmes;

E sadaļa. Norādījuma zīmes;

F sadaļa. Informācijas un servisa zīmes;

G sadaļa. Virziena, vietas un rādītāju zīmes;

H sadaļa. Papildzīmes;

2. pielikums. Ceļa apzīmējumi;

3. pielikums. 1. pielikumā minēto zīmju, simbolu un papildzīmju krāsainas reprodukcijas.

Minētie pielikumi ir būtiska šīs konvencijas daļa.

3. PANTS

Līgumslēdzēju pušu pienākumi

1. a) Līgumslēdzējas puses akceptē šeit aprakstīto ceļa zīmju, signālu, simbolu un apzīmējumu sistēmu un apņemas to pieņemt visdrīzākajā laikā. Šajā saistībā:

i) gadījumos, kad šī konvencija paredz zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu kādu noteikumu vai sniegtu noteiktu informāciju ceļa lietotājiem, līgumslēdzējas puses apņemas pēc šā panta 2. un 3. punktā noteiktā termiņa nelietot citu zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu šo noteikumu vai sniegtu šo informāciju;

ii) gadījumos, kad šī konvencija neparedz zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu kādu noteikumu vai sniegtu noteiktu informāciju ceļa lietotājiem, līgumslēdzējas puses šajā saistībā var brīvi lietot pēc saviem ieskatiem zīmi, simbolu vai apzīmējumu, ja šai zīmei, simbolam vai apzīmējumam šajā konvencijā nav piedēvēta cita nozīme un tā atbilst šajā konvencijā paredzētajai sistēmai.

b) Lai uzlabotu satiksmes kontroles tehniku, kā arī, ņemot vērā eksperimentu veikšanas lietderību pirms labojumu ierosināšanas šajā konvencijā, līgumslēdzējām pusēm noteiktos ceļu posmos ir tiesības eksperimentālos nolūkos uz laiku nepiemērot šīs konvencijas noteikumus.

2. Līgumslēdzējas puses apņemas ne vēlāk kā četru gadu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā nomainīt vai papildināt savā teritorijā jebkuru zīmi, simbolu vai apzīmējumu, kas, lai gan tam piemīt zīmes, simbola, iekārtas vai apzīmējuma īpašības, kuras ir piederīgas šajā konvencijā aprakstītajai sistēmai, tiek lietots ar citu nozīmi, nekā to paredz šī konvencija.

3. Līgumslēdzējas puses apņemas 15 gadu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā nomainīt savā teritorijā jebkuru zīmi, simbolu, iekārtu vai apzīmējumu, kas neatbilst šajā konvencijā paredzētajai sistēmai. Šajā laikā, lai iepazīstinātu ceļa lietotājus ar konvencijā paredzēto sistēmu, var tikt saglabātas iepriekšējās zīmes un simboli paralēli konvencijā paredzētajiem5.

4. Neko šajā konvencijā nevar skaidrot kā prasību līgumslēdzējām pusēm pieņemt visus šajā konvencijā paredzētos zīmju un apzīmējumu tipus. Gluži pretēji, līgumslēdzējām pusēm jāierobežo zīmju un apzīmējumu tipu skaits līdz tam, kas ir noteikti nepieciešams.

4. PANTS

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka ir aizliegts:

a) piestiprināt zīmei, tās balstam vai citai satiksmes kontroles iekārtai jebko, kas nav attiecināms uz šādas zīmes vai iekārtas mērķi; ja tomēr līgumslēdzējas puses vai tām pakārtotās struktūras dod atļauju bezpeļņas organizācijai uzstādīt informācijas zīmes, tās var atļaut izvietot šādas organizācijas emblēmas uz zīmes vai tās balsta, ja tādējādi netiek apgrūtināta zīmes uztveramība;

b) uzstādīt jebkādus plakātus, paziņojumus vai iekārtas, kas var tikt sajauktas ar zīmēm vai citām satiksmes kontroles iekārtām, apgrūtināt to redzamību vai padarīt tās mazāk efektīvas, maldināt ceļa lietotājus vai novērst to uzmanību satiksmes drošību apdraudošā veidā.

II nodaļa

CEĻA ZĪMES

5. PANTS

1. Šajā konvencijā paredzētā sistēma izšķir šādas ceļa zīmju klases:

a) brīdinājuma zīmes – šīs zīmes ir paredzētas ceļa lietotāju brīdināšanai par briesmām uz ceļa un to veidu;

b) regulējošās zīmes – šīs zīmes ir paredzētas ceļa lietotāju informēšanai par īpašiem pienākumiem, ierobežojumiem vai aizliegumiem, kas tiem jāievēro; tās iedala šādi:

i) priekšrocības zīmes;

ii) aizlieguma vai ierobežojuma zīmes;

iii) rīkojuma zīmes;

iv) norādījuma zīmes;

c) informācijas zīmes – šīs zīmes ir domātas, lai ceļā vadītu ceļa lietotājus vai sniegtu tiem informāciju, kas varētu būt tiem noderīga; tās iedala šādi:

i) informācijas un servisa zīmes;

ii) virziena, vietas un rādītāju zīmes;

iepriekšējas virziena zīmes;

virziena zīmes;

ceļa identifikācijas zīmes;

vietas identifikācijas zīmes;

attālumu apstiprinājuma zīmes;

rādītāju zīmes;

iii) papildzīmes.

2. Gadījumos, kad šī konvencija ļauj izvēlēties starp vairākām zīmēm vai vairākiem simboliem,

a) līgumslēdzējas puses vienojas pieņemt tikai vienu no šādām zīmēm lietošanai visā to teritorijā;

b) līgumslēdzējas puses apņemas veltīt visas pūles tam, lai panāktu reģionālo vienošanos par šādas zīmes izvēli visā reģionā;

c) šīs konvencijas 2. panta 3. punkta noteikumi attiecas uz to tipu zīmēm un simboliem, kas nav izraudzīti.

6. PANTS

1. Zīmes jāizvieto tā, lai vadītāji, kam tās domātas, varētu tās viegli un laikus pazīt. Tās parasti novieto kustības virzienam atbilstošajā ceļa pusē; tomēr tās var novietot vai atkārtot virs brauktuves. Jebkurai kustības virziena pusē novietotai zīmei jābūt atkārtotai virs brauktuves vai brauktuves pretējā pusē, ja vietējie apstākļi ir tādi, ka vadītāji, kam tā ir paredzēta, varētu to laikus nepamanīt.

2. Visas zīmes attiecas uz vadītājiem, kam tās ir domātas, visas satiksmei paredzētās brauktuves platumā. Tomēr zīmes var attiekties arī uz vienu vai vairākām brauktuves joslām, ja joslas ir noteiktas ar garenapzīmējumu.

Šajā gadījumā jāizmanto viena no trim iespējām:

a) zīme, kas nepieciešamības gadījumā papildināta ar vertikālu bultu, tiek novietota virs attiecīgās joslas, vai

b) zīme tiek novietota brauktuves malā, kad ceļa apzīmējums nešaubīgi norāda, ka zīme attiecas tikai uz brauktuves malējo joslu un ka šīs zīmes vienīgais mērķis ir apstiprināt vietēju rīkojumu, kas jau norādīts ar ceļa apzīmējumu, vai

c) zīmes E,1 vai E,2, kas aprakstītas šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 1. un 2. punktā, vai zīmes G,11 un G,12, kas aprakstītas 1. pielikuma G sadaļas V apakšnodaļas 1. un 2. punktā, tiek novietotas brauktuves malā.

3. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka zīmes novietošana uz tāda ceļa nomales, kuram ir atdalītas brauktuves, nav lietderīga, tā var tikt novietota uz sadalošās joslas, un šajā gadījumā tā nav jāatkārto uz nomales.

4.6 Valstu tiesību aktos ieteicams paredzēt, ka:

a) zīmes ir jāizvieto tā, lai tās netraucē transportlīdzekļu satiksmi uz brauktuves, un, ja tās novietotas uz nomales, tad tā, lai tās iespējami maz traucē gājējus. Līmeņu starpībai starp brauktuvi, kuras malā novietota zīme, un zīmes apakšējo malu jābūt pēc iespējas vienādai visām vienā klasē ietilpstošām zīmēm, kas novietotas uz viena un tā paša ceļa;

b) zīmju pamatņu lielumam ir jābūt tādam, lai zīme būtu viegli pamanāma no attāluma un izprotama personai, kas tai tuvojas; saskaņā ar šā punkta c) apakšpunkta noteikumiem šim lielumam jābūt pieskaņotam vidējam transportlīdzekļu ātrumam;

c) brīdinājuma un regulējošo zīmju izmēriem (izņemot īpašas regulējošās zīmes) jābūt standartizētiem katras līgumslēdzējas puses teritorijā.

Parasti katra tipa zīmei ir paredzēti četri izmēri: mazs, vidējs, liels un ļoti liels. Maza izmēra zīmes jālieto vietās, kur apstākļi nepieļauj vidēja izmēra zīmju lietošanu vai transportlīdzekļu kustība ir lēna; tās var lietot arī iepriekšējas zīmes atkārtošanai. Liela izmēra zīmes ir lietojamas uz platiem ceļiem, pa kuriem virzās ātrgaitas transportlīdzekļi. Ļoti liela izmēra zīmes ir lietojamas uz ceļiem, pa kuriem transportlīdzekļi virzās ļoti lielā ātrumā, piemēram, uz automaģistrālēm.

7. PANTS

1. Valsts tiesību aktos ieteicams noteikt, ka ceļa zīmes, jo īpaši brīdinājuma zīmes, regulējošās zīmes un virziena zīmes, jāapgaismo vai jānodrošina ar atstarojošu materiālu, lai uzlabotu šo zīmju redzamību diennakts tumšajā laikā, ar nosacījumu, ka tādējādi ar šādām zīmēm netiek apžilbināti ceļa lietotāji.7

2. Līgumslēdzējas puses var arī atļaut izmantot luminiscējošus materiālus; šādā gadījumā tām jānosaka, attiecībā uz kurām zīmēm šādus materiālus var izmantot.

3. Valsts tiesību aktos reglamentē apgaismotu, atstarojošu un luminiscējošu zīmju lietošanu. Tajos nosaka arī gadījumus, kad izmantojami attiecīgajā klasē ietilpstošie atstarojošie materiāli.

4. Dažādu krāsu tumši un gaiši grafiskie elementi zīmēs var tikt atdalīti ar attiecīgi gaišu un tumšu kontrastējošu joslu palīdzību.

5. Nekas šajā konvencijā neaizliedz lietot tikai noteiktā laikā vai dienās spēkā esošas informācijas vai brīdinājuma zīmes, kas ir redzamas tikai tad, kad šī informācija ir spēkā.

8. PANTS

1. Lai atvieglotu zīmju starptautisko saprotamību, šajā konvencijā paredzēto zīmju un signālu sistēmas pamatā ir katrai zīmju klasei raksturīgo formu un krāsu izmantošana un, kur vien iespējams, grafisku simbolu lietošana uzrakstu vietā. Gadījumos, kad līgumslēdzējas puses uzskata par nepieciešamu mainīt noteiktos simbolus, šīs izmaiņas nedrīkst izkropļot to būtiskās pazīmes.

1. bis Gadījumos, kad tiek lietotas zīmes ar maināmu informāciju, uz tām lietotajiem uzrakstiem un simboliem jāatbilst konvencijā aprakstīto zīmju un signālu sistēmai. Noteiktās tumšās krāsas zīmes vai simbolus var atveidot gaišā krāsā, gaišas krāsas fonu aizvietojot ar tumšu krāsu, jo īpaši, lai nodrošinātu pietiekami labu salasāmību, ja vien tas iespējams, ņemot vērā attiecīgā zīmju vai signālu tipa tehniskās prasības un ar noteikumu, ka tādējādi tiek nodrošināta nepārprotamība. Nedrīkst mainīt zīmes simbola un apmales sarkano krāsu.

2. Līgumslēdzējas puses, kas vēlas saskaņā ar šīs konvencijas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu pieņemt tādu zīmi vai simbolu, kas nav paredzēts šajā konvencijā, apņemas panākt reģionālu vienošanos par šādu jaunu zīmi vai simbolu.

3. Nekas šajā konvencijā nolūkā atvieglot zīmes izskaidrošanu neaizliedz pievienot uzrakstu uz taisnstūrveida papildzīmes zem zīmes vai uz zīmi saturošas taisnstūrveida pamatnes; tāds uzraksts var atrasties arī uz pašas zīmes, ja tas neapgrūtina zīmes uztveramību vadītājiem, kuri var nesaprast uzrakstu.8

4. Gadījumos, kad kompetentas institūcijas uzskata par ieteicamu padarīt skaidrāku zīmes vai simbola jēgu vai ierobežot zīmes darbību uz noteiktu periodu, to var veikt ar uzraksta palīdzību uz zīmes, kā to nosaka šīs konvencijas 1. pielikums, vai uz papildzīmes. Ja regulējošās zīmes attiecas tikai uz noteiktu ceļa lietotāju grupu vai tād, ja uz noteiktu ceļa lietotāju grupu šīs zīmes neattiecas, to norāda ar papildzīmju palīdzību saskaņā ar 1. pielikuma H sadaļas 4. punktu (papildzīmes H,5a, H,5b un H,6).

5. Šā panta 3. un 4. punktā minētajiem uzrakstiem jābūt valsts valodā vai vienā vai vairākās valsts valodās un, ja līgumslēdzēja puse uzskata par ieteicamu, citās valodās, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajās valodās.

BRĪDINĀJUMA ZĪMES

9. PANTS

1. Šīs konvencijas 1. pielikuma A sadaļas I apakšnodaļā norādīti brīdinājuma zīmju paraugi; A sadaļas II apakšnodaļā norādīti simboli, kas jānovieto uz šīm zīmēm, un doti daži norādījumi to lietošanai. Saskaņā ar šīs konvencijas 46. panta 2. punktu katra valsts paziņo ģenerālsekretāram, vai tā ir izvēlējusies brīdinājuma zīmēm paraugu Aa vai Ab.9

2. Brīdinājuma zīmju skaitu nedrīkst nevajadzīgi palielināt, bet šādas zīmes ir jāizvieto, lai brīdinātu par iespējamām briesmām uz ceļa, ko vadītājs, virzoties ar pienācīgu piesardzību, varētu laikus nepamanīt.

3. Brīdinājuma zīmes jāuzstāda tādā attālumā no bīstamās vietas, lai tās būtu augstākā pakāpē efektīvas gan dienā, gan naktī, ņemot vērā ceļa un satiksmes apstākļus, tostarp transportlīdzekļu atļauto ātrumu un attālumu, no kāda zīme ir redzama.

4. Attālums starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu var tikt norādīts uz papildzīmes H,1 atbilstoši šīs konvencijas 1. pielikuma H sadaļai, un šai informācijai jābūt novietotai saskaņā ar šīs sadaļas prasībām; šāda informācija jāsniedz tad, ja vadītāji nevar novērtēt attālumu starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu un šis attālums atšķiras no tāda, ko tie varētu uzskatīt par ierastu.

5. Brīdinājuma zīmes var tikt atkārtotas; jo īpaši tās var tikt atkārtotas uz automaģistrālēm un uz ceļiem, kas uzskatāmi par automaģistrālēm. Gadījumos, kad tās tiek atkārtotas, attālums starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu jānorāda saskaņā ar šā panta 4. punkta prasībām.

Tomēr attiecībā uz brīdinājuma zīmēm par paceļamiem tiltiem un pārbrauktuves šķērsošanu līgumslēdzējas puses pēc saviem ieskatiem var piemērot turpmāk minētās prasības.

Taisnstūra pamatne ar vertikālām garākajām malām, uz kuras attēlotas trīs sarkanas slīpas svītras uz balta vai dzeltena pamata, var tikt novietota zem jebkuras brīdinājuma zīmes, uz kuras attēlots viens no simboliem A,5, A,25, A,26 vai A,27 atbilstīgi tam, kā aprakstīts šīs konvencijas 1. pielikuma A sadaļas II apakšnodaļas 5., 25., 26. un 27. punktā, ar noteikumu, ka papildu zīmes, kas veidotas no tādas pašas formas pamatnes, uz kuras attēlotas attiecīgi viena vai divas sarkanas slīpas svītras uz balta vai dzeltena pamata, tiek uzstādītas pie vienas trešdaļas un divām trešdaļām attāluma starp zīmi un dzelzceļa līniju. Šīs zīmes var tikt atkārtotas brauktuves pretējā pusē. Šajā punktā minētās pamatnes attēlotas šīs konvencijas 1. pielikuma A sadaļas II apakšnodaļas 29. punktā.

6. Ja brīdinājuma zīme tiek lietota, lai brīdinātu par noteikta garuma bīstamu ceļa posmu (piemēram, par bīstamiem līkumiem, kas seko cits aiz cita, vai brauktuves posmu sliktā stāvoklī), un ja tiek uzskatīts par vēlamu norādīt šā posma garumu, tas ir izdarāms uz papildzīmes H,2 saskaņā ar šīs konvencijas 1. pielikuma H sadaļu, papildzīmi novietojot saskaņā ar šīs sadaļas prasībām.

REGULĒJOŠĀS ZĪMES

10. PANTS

Priekšrocības zīmes

1. Zīmes ceļa lietotāju informēšanai vai brīdināšanai par īpašiem priekšrokas noteikumiem krustojumos ir zīmes B,1, B,2, B,3 un B,4. Zīmes ceļa lietotāju informēšanai par priekšroku šauros ceļa posmos ir zīmes B,5 un B,6. Šīs zīmes ir aprakstītas šīs konvencijas 1. pielikuma B sadaļā.

2. Zīme B,1 "DODIET CEĻU" ir lietojama, lai paziņotu vadītājiem, ka krustojumā, pirms kura zīme ir novietota, tiem ir jādod ceļš transportlīdzekļiem uz ceļa, kam viņi tuvojas.

3. Zīme B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" ir lietojama, lai paziņotu vadītājiem, ka pirms iebraukšanas krustojumā, pirms kura zīme ir uzstādīta, viņiem ir jāapstājas un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa ceļu, kam viņi tuvojas. Saskaņā ar šīs konvencijas 46. panta 2. punktu katrai valstij jāpaziņo ģenerālsekretāram, vai tā zīmei "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" ir izvēlējusies B,2a vai B,2b paraugu.10

4. Zīmi B,1 vai B,2 var novietot citā vietā, nevis pirms krustojuma, ja kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu.

5. Zīmes B,1 un B,2 jānovieto krustojuma tiešā tuvumā, ja iespējams, vienā līmenī ar vietu, pie kuras transportlīdzekļiem jāapstājas vai aiz kuras tie, dodot ceļu, nedrīkst atrasties.

6. Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,1, jālieto tāda pati zīme, kas papildināta ar papildzīmi H,1, kā aprakstīts šīs konvencijas 1. pielikuma H sadaļā. Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,2, jālieto zīme B,1, kas papildināta ar taisnstūrveida papildzīmi, uz kuras attēlots "STOP" simbols un skaitlis, kas norāda attālumu līdz zīmei B,211.

7. Zīme B,3 "GALVENAIS CEĻŠ" jālieto, lai paziņotu ceļa lietotājiem, ka šā ceļa krustojumos ar citiem ceļiem vadītājiem, kas pa tiem brauc vai no tiem nogriežas uz šo ceļu, ir jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu. Šī zīme var tikt uzstādīta ceļa sākumā un atkārtota pēc katra krustojuma; tā var arī tikt uzstādīta pirms krustojuma vai krustojumā. Ja uz ceļa ir uzstādīta zīme B,3, tad zīme B,4 "GALVENĀ CEĻA BEIGAS" ir jāuzstāda, tuvojoties vietai, kurā šis ceļš zaudē priekšroku attiecībā pret citiem ceļiem. Zīme B,4 var tikt atkārtota vienu vai vairākas reizes pirms vietas, kurā priekšroka beidzas; pirms šīs vietas uzstādītajai zīmei vai zīmēm jābūt aprīkotām ar papildzīmi H,1 saskaņā ar 1. pielikuma H sadaļu.

8. Ja brīdinājums par krustojumu tiek dots ar brīdinājuma zīmi, uz kuras attēlots viens no A,19 simboliem, vai šim ceļam krustojumā ir priekšroka un tas ir apzīmēts ar zīmēm B,3 saskaņā ar šā panta 7. punktu, uz visiem pārējiem ceļiem pie krustojuma jānovieto zīme B,1 vai B,2; tomēr zīmju B,1 vai B,2 uzstādīšana nav obligāta uz tādiem ceļiem kā stigas vai zemes ceļi, uz kuriem no vadītājiem krustojumā tiek pieprasīts dot ceļu arī šo zīmju neesamības gadījumā.

Zīme B,2 jāuzstāda tikai tad, ja kompetentās iestādes uzskata par ieteicamu pieprasīt vadītājiem apstāties, jo īpaši tad, ja ceļa posmos jebkurā pusē krustojumam, kam viņi tuvojas, ir nepietiekama redzamība.

11. PANTS

Aizlieguma vai ierobežojuma zīmes

Šīs konvencijas 1. pielikuma C sadaļā aprakstītas aizlieguma un ierobežojuma zīmes un izskaidrota to nozīme. Tajā ir arī aprakstītas zīmes, kas paziņo par šo aizliegumu un ierobežojumu vai jebkura no tiem izbeigšanos.

12. PANTS

Rīkojuma zīmes

Šīs konvencijas 1. pielikuma D sadaļā aprakstītas norādījuma zīmes un izskaidrota to nozīme.

13. PANTS

Noteikumi, ko piemēro attiecībā uz šīs konvencijas 1. pielikuma C un D sadaļā iekļautajām zīmēm

1. Aizlieguma, ierobežojuma un rīkojuma zīmes jānovieto tiešā tuvumā vietai, kur prasība, ierobežojums vai aizliegums stājas spēkā, un tās var tikt atkārtotas, ja kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu. Ja tomēr kompetentās iestādes uzskata to par ieteicamu redzamības apsvērumu dēļ vai, lai sniegtu iepriekšēju brīdinājumu lietotājiem, šīs zīmes var tikt novietotas piemērotā attālumā pirms vietas, uz kuru pienākums, ierobežojums vai aizliegums attiecas.

Papildzīme H,1 saskaņā ar 1. pielikuma H sadaļu ir novietojama zem zīmēm, kas uzstādītas iepriekš pirms vietām, uz kurām pienākums, ierobežojums vai aizliegums attiecas.

2. Regulējošās zīmes, kuras novietotas tajā pašā vietā, kur zīme, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu, vai tūlīt pēc šīs zīmes, nozīmē, ka tās ir spēkā visā apdzīvotas vietas teritorijā, izņemot gadījumus, kad citas zīmes ziņo par atšķirīgiem noteikumiem noteiktos apdzīvotas vietas ceļa posmos.

3. Aizlieguma un ierobežojuma zīmes ir spēkā no to uzstādīšanas vietas līdz vietai, kur novietota pretējas nozīmes zīme, bet citos gadījumos – līdz nākamajam krustojumam. Ja aizliegums vai ierobežojums turpina būt spēkā pēc krustojuma, zīme ir jāatkārto saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem.

4. Gadījumos, kad regulējošās zīmes attiecas uz visiem ceļiem zonā (zonas spēkā esamība), tam jābūt norādītam veidā, kas aprakstīts šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 8. punkta a) apakšpunktā.

5. Izbraukšana no 4. punktā minētās zonas jānorāda veidā, kas aprakstīts šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 8. punkta b) apakšpunktā.

13.bis PANTS

Norādījuma zīmes

1. Šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļā ir aprakstītas norādījuma zīmes un izklāstīta to nozīme.

2. Zīmes E,7a, E,7b, E,7c vai E,7d un E,8a, E,8b, E,8c vai E,8d informē ceļa lietotājus par to, ka vispārējie noteikumi par satiksmes regulēšanu apdzīvotās vietās valsts teritorijā ir spēkā no zīmēm E,7a, E,7b, E,7c vai E,7d līdz zīmēm E,8a, E,8b, E,8c vai E,8d, izņemot gadījumus, kad par citiem noteikumiem var ziņot citas zīmes noteiktos ceļa posmos apdzīvotajā vietā. Tomēr zīme B,4 vienmēr jāuzstāda uz galvenā ceļā, kas apzīmēts ar zīmi B,3, ja šis ceļš zaudē savu priekšroku, kad tas ved cauri apdzīvotai vietai. Uz šīm zīmēm attiecas 14. panta 2., 3. un 4. punkta noteikumi.12

2.bis Zīmi E,11a izmanto attiecībā uz tuneļiem, kuri 1000 m gari vai garāki, un valsts tiesību aktos noteiktos gadījumos. Ja tunelis ir 1000 m garš vai garāks, tā garumu norāda uz zīmes apakšējās daļas vai uz papildzīmes H,2, kā noteikts 1. pielikuma H sadaļā. Tuneļa nosaukumu var norādīt saskaņā ar šīs konvencijas 8. panta 3. punktu.

3. Pie gājēju pārejām jāuzstāda zīmes E,12a, E,12b vai E,12c, ja kompetentās iestādes to uzskata par vēlamu.

4. Norādījuma zīmes var uzstādīt atbilstīgi 6. panta 1. punkta prasībām tikai tad, ja kompetentās iestādes uzskata to par būtisku. Tās var tikt atkārtotas; zem zīmes novietota papildzīme var iekļaut attālumu starp zīmi un vietu, ko tā norāda; šis attālums var būt arī uzrakstīts uz pašas zīmes apakšējās daļas.

INFORMATĪVĀS ZĪMES

14. PANTS

1. Šīs konvencijas 1. pielikuma F un G sadaļā aprakstītas zīmes, kas sniedz ceļa lietotājiem derīgu informāciju, un sniegti šādu zīmju paraugi un daži norādījumi par to lietošanu.

2. Uzraksti uz informatīvajām zīmēm, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļā, valstīs, kurās nelieto latīņu alfabētu, ir veicami gan valsts valodā, gan transliterējami ar latīņu burtiem iespējami tuvu izrunai valsts valodā.

3. Valstīs, kurās nelieto latīņu alfabētu, vārdus ar latīņu burtiem var rakstīt vai nu uz tās pašas zīmes, uz kuras rakstīti vārdi valsts valodā, vai arī uz atkārtotas zīmes.

4. Uzraksti uz zīmes nedrīkst būt vairāk kā divās valodās.

15. PANTS

Iepriekšējas virziena zīmes

Iepriekšējas virziena zīmes jānovieto tādā attālumā no krustojuma, lai, ņemot vērā ceļa un satiksmes apstākļus, tās būtu visaugstākā pakāpē efektīvas gan dienā, gan naktī, ievērojot transportlīdzekļu atļauto ātrumu un attālumu, kādā zīme ir redzama; apdzīvotās vietās šis attālums nedrīkst pārsniegt aptuveni 50 metrus (55 jardus), bet uz automaģistrālēm un uz ātrsatiksmes ceļiem tas nedrīkst būt mazāks par 500 metriem (550 jardiem). Zīmes var tikt atkārtotas. Papildzīmē zem zīmes var norādīt attālumu no zīmes līdz krustojumam; šo attālumu var norādīt arī uz zīmes apakšējās daļas.

16. PANTS

Virziena zīmes

1. Uz vienas virziena zīmes var būt norādīti vairāki vietu nosaukumi; šādā gadījumā tiem jāatrodas citam zem cita. Vienas vietas nosaukuma burti var būt lielāki par pārējo vietu nosaukumu burtiem tikai tad, ja šī minētā vieta ir lielāka par citām.

2. Norādot attālumus, skaitļiem jābūt rakstītiem tādā pašā augstumā kā vietas nosaukumam. Bultas veida virziena zīmēs šiem skaitļiem jābūt novietotiem starp vietas nosaukumu un bultas smaili; taisnstūrveida zīmēs tiem jāatrodas pēc vietas nosaukuma.

17. PANTS

Ceļa identifikācijas zīmes

Zīmes, kuras lieto ceļu identifikācijai vai nu pēc ceļa numura, kas veidots no cipariem, burtiem vai ciparu un burtu kombinācijas, vai pēc ceļa nosaukuma, veido no šī numura vai nosaukuma, kas ierāmēts taisnstūrī vai ekrānā. Tomēr līgumslēdzējas puses, kurām ir ceļu klasifikācijas sistēma, var aizvietot taisnstūri ar ceļu klasifikācijas simbolu.

18. PANTS

Vietas identifikācijas zīmes

Vietas identifikācijas zīmes var lietot, lai parādītu robežas starp divām valstīm vai robežu starp vienas valsts divām administratīvajām daļām, vai upes nosaukumu, kalnu pāreju, apskates vietu utt. Šīm zīmēm ir izteikti jāatšķiras no zīmēm, kas minētas šīs konvencijas 13.bis panta 2. punktā.13

19. PANTS

Attālumu apstiprinājuma zīmes

Attālumu apstiprinājuma zīmes tiek lietotas, lai apstiprinātu ceļa virzienu gadījumos, kad kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu, piemēram, izbraucot no lielas apdzīvotas vietas. Uz tām jābūt norādītiem vienas vai vairāku vietu nosaukumiem saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta 1. punktu. Ja ar cipariem ir norādīti attālumi, tie jānovieto pēc vietas nosaukuma.

20. PANTS

[Dzēsts]

21. PANTS

Vispārējie noteikumi, kas attiecas uz informācijas zīmēm

1. Šīs konvencijas 15.–19. pantā minētās informācijas zīmes jāuzstāda gadījumos, kad kompetentās iestādes to uzskata par vēlamu.

Citas informācijas zīmes jāuzstāda saskaņā ar 6. panta 1. punkta prasībām tikai tur, kur kompetentās iestādes to uzskata par būtisku; īpaši zīmes F,2–F,7 jāuzstāda tikai uz ceļiem, uz kuriem ir maz tādu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina ārkārtas remonta, degvielas uzpildes, nakšņošanas vai atspirdzināšanās iespējas.

2. Informācijas zīmes var tikt atkārtotas. Papildzīmē zem zīmes var iekļaut attālumu no zīmes līdz tajā norādītajai vietai; šis attālums var būt rakstīts arī uz pašas zīmes apakšējās daļas.

[Virsraksts dzēsts]

22. PANTS

[Dzēsts]

III nodaļa

LUKSOFORA SIGNĀLI

23. PANTS

Signāli transportlīdzekļu kustības regulēšanai

1. Neskarot šā panta 12. punktu, turpmāk ir norādītas vienīgās gaismas, kas var tikt lietotas kā satiksmi regulējoši gaismas signāli, izņemot tos, kas paredzēti tikai sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, un izklāstīta šo gaismas signālu nozīme:

a) nemirgojošas gaismas:

i) zaļā gaisma nozīmē to, ka satiksme var turpināt kustību; tomēr satiksmi regulējošā zaļā gaisma krustojumā neatļauj vadītājiem ceļu turpināt, ja krustojums ir tik pārpildīts virzienā, kurā viņi brauc, ka tad, ja viņi iebrauktu krustojumā, viņi nespētu to atbrīvot, mainoties nākošajai fāzei;

ii) sarkanā gaisma nozīmē to, ka satiksme nevar turpināt kustību; transportlīdzekļi nedrīkst šķērsot stoplīniju vai tad, ja tādas līnijas nav, virzīties aiz luksofora atrašanās vietas, vai tad, ja luksofors ir novietots krustojuma vidū vai krustojuma pretējā pusē, nedrīkst iebraukt krustojumā vai uzbraukt uz gājēju pārejas krustojumā;

iii) dzeltenā gaisma var būt iedegta atsevišķi vai kopā ar sarkano gaismu; kad tā iedegas atsevišķi, tad tā nozīmē, ka neviens transportlīdzeklis nedrīkst šķērsot stoplīniju vai virzīties aiz luksofora atrašanās vietas, izņemot gadījumus, kad tas atrodas tik tuvu stoplīnijai vai luksoforam, ka, gaismai iedegoties, nav iespējams transportlīdzekli droši apstādināt pirms stoplīnijas vai luksofora atrašanās vietas. Ja luksofors atrodas krustojuma vidū vai krustojumam pretējā pusē, dzeltenās gaismas iedegšanās nozīmē, ka neviens transportlīdzeklis nedrīkst iebraukt krustojumā vai uzbraukt uz gājēju pārējas pie krustojuma, izņemot gadījumus, kad tas atrodas tik tuvu pārejai vai krustojumam, ka, gaismai iedegoties, nav iespējams transportlīdzekli droši apturēt pirms krustojuma vai gājēju pārejas. Iedegoties kopā ar sarkano gaismu, dzeltenās gaismas signāls norāda, ka signāls tūlīt mainīsies, taču neatceļ sarkanās gaismas norādīto kustības aizliegumu;

b) mirgojošas gaismas:

i) sarkana mirgojoša gaisma vai divas pamīšus mirgojošas gaismas, no kurām viena iedegas tad, kad otra ir nodzisusi, un kuras uzstādītas uz viena balsta vienā augstumā un pavērstas vienā virzienā, nozīmē, ka transportlīdzekļi nedrīkst šķērsot stoplīniju vai tad, ja tādas nav, virzīties aiz luksofora atrašanās vietas; šīs gaismas var lietot tikai pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, uzbrauktuvēm uz paceļamiem tiltiem vai prāmju piestātnēm un tam, lai norādītu, ka satiksme nevar turpināt kustību, jo uz ceļa izbrauc ugunsdzēsēju automašīnas vai tuvojas lidmašīna, kas šķērsos ceļu nelielā augstumā;

ii) viena mirgojoša dzeltena gaisma vai divas pārmaiņus mirgojošas dzeltenas gaismas nozīmē to, ka vadītāji ceļu var turpināt, bet ar īpašu piesardzību.

2. Trīskrāsu signālu sistēmu veido no trim nemirgojošām gaismām, kas ir attiecīgi sarkana, dzeltena un zaļa gaisma; zaļā gaisma drīkst iedegties tikai tad, kad ir izdzisusi sarkanā un dzeltenā gaisma.

3. Divkrāsu signālu sistēmu veido no nemirgojošas sarkanas gaismas un nemirgojošas zaļas gaismas. Sarkanā gaisma nedrīkst būt iedegta vienlaikus ar zaļo gaismu. Divkrāsu signālu sistēmu lieto vienīgi pagaidu ietaisēs, ievērojot šīs konvencijas 3. panta 3. punktā noteikto termiņu attiecībā uz iepriekšējo ietaišu nomaiņu.

3. bis a) Šīs konvencijas 6. panta 1., 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz ceļa zīmēm piemēro attiecībā uz to luksoforu signāliem, kas nav luksofori, kurus lieto pie dzelzceļa pārbrauktuvēm.

b) Luksoforu signāli krustojumos novietojami pirms krustojuma vai virs krustojuma tā vidū; tie var tikt atkārtoti krustojuma tālākajā pusē un/vai vadītāja acu līmenī.

c) Papildus valsts tiesību aktos ieteicams noteikt, ka luksoforu signāli:

i) novietojami tā, lai netraucētu pa brauktuvi braucošos transportlīdzekļus un, ja tie novietoti uz nomales, lai tie pēc iespējas mazāk traucētu gājējus;

ii) būtu viegli pamanāmi no attāluma un skaidri saprotami ceļa lietotājiem, kas tiem tuvojas, un

iii) būtu standartizēti katras līgumslēdzējas puses teritorijā attiecībā uz dažādām ceļu kategorijām.

4. Trīskrāsu un divkrāsu luksoforus, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, var novietot vertikāli vai horizontāli.

5. Gadījumos, kad luksofors ir novietots vertikāli, sarkanā gaisma tiek novietota pašā augšā; ja luksofors ir novietots horizontāli, sarkanā gaisma tiek novietota satiksmes kustībai pretējā pusē.

6. Trīskrāsu sistēmā dzeltenā gaisma tiek novietota vidū.

7. Visiem luksoforu signāliem trīskrāsu un divkrāsu sistēmās, kas minētas šā panta 2. un 3. punktā, jābūt apaļiem. Tāpat arī sarkanās mirgojošās gaismas signāliem, kas minēti šā panta 1. punktā, ir jābūt apaļiem.

8. Mirgojošas dzeltenas gaismas luksofors var tikt uzstādīts atsevišķi; nelielas satiksmes intensitātes apstākļos šāds gaismas signāls var tikt lietots arī trīskrāsu luksofora vietā.

9. Trīskrāsu sistēmā sarkanās, dzeltenās un zaļās gaismas var aizvietot ar tādas pašas krāsas bultām uz melna fona. Iedegtām bultām ir tāda pati nozīme kā gaismām, bet aizliegums vai atļauja attiecas tikai uz bultas vai bultu norādīto virzienu. Bultām, kas nozīmē, ka satiksme drīkst vai nedrīkst turpināt kustību, jābūt vērstām uz augšu. Var izmantot arī melnas bultas uz sarkana, dzeltena vai zaļa fona. Tām ir tāda pati nozīme kā iepriekš minētājām bultām.

10. Gadījumā, kad trīskrāsu sistēmas luksoforam ir viena vai vairākas zaļās gaismas papildsekcijas ar vienu vai vairākām bultām, šādas papildsekcijas bultas vai bultu iedegšanās neatkarīgi no tā, kāda gaisma deg luksoforā tajā brīdī, nozīmē, ka transportlīdzekļi var braukt bultas vai bultu norādītajos virzienos; tas nozīmē arī to, ka transportlīdzekļiem, kas atrodas joslā, kura paredzēta satiksmei bultas norādītajā virzienā vai virzienā, kādā tiek pieprasīts, lai šie transportlīdzekļi dotos, ir jāvirzās norādītajā virzienā, ja apstājoties tie varētu aizsprostot tajā pašā joslā aizmugurē esošo transportlīdzekļu kustību, vienmēr esot spēkā noteikumam, ka ir jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas virzās tajā satiksmes plūsmā, kurai tie gatavojas pievienoties, un ka nedrīkst tikt apdraudēti gājēji.

Šos papildu zaļās gaismas signālus vēlams novietot vienā līmenī ar parasto zaļo gaismu.

11. a) Tur, kur zaļās vai sarkanās gaismas signāls ir novietots virs braukšanas joslas, kas apzīmēta ar garenapzīmējumu, uz brauktuves, kurai ir vairāk nekā divas joslas, sarkanā gaisma nozīmē to, ka transportlīdzekļi nedrīkst braukt pa joslu, virs kuras tā novietota, un zaļā gaisma nozīmē to, ka transportlīdzekļi drīkst braukt pa šo joslu. Sarkanajai gaismai, kas ir šādi novietota, jābūt divu slīpu krustojošos līniju formā, savukārt zaļajai gaismai – bultas formā ar smaili uz leju.

b) Ja kompetentās iestādes uzskata, ka nepieciešams "starpposma" vai "pārejas" gaismas signāls, tam jābūt dzeltenas vai baltas bultas formā, kuras smaile vērsta pa diagonāli uz leju pa labi vai kreisi, vai divu šādu bultu formā, kuras vērstas katrā virzienā; šīs bultas var būt mirgojošas. Šīs dzeltenās vai baltās bultas nozīmē to, ka attiecīgā josla tiks slēgta satiksmei un ka ceļa lietotājiem no šīs joslas jāpārkārtojas uz joslu bultas norādītajā virzienā.

14 Sk. vēri.

12. Valstu tiesību aktos var paredzēt, ka pie noteiktām dzelzceļa pārbrauktuvēm ierīkojams lēni mirgojošs vāji baltas (mēness) gaismas signāls, kas nozīmē to, ka transportlīdzekļi var turpināt braukt.

13. Gadījumos, kad luksoforu signāli attiecas tikai uz velosipēdistiem, šis ierobežojums var tikt paskaidrots, ja tas ir nepieciešams, lai izvairītos no pārpratumiem, signālā ievietojot velosipēda siluetu vai lietojot maza izmēra signālu, kas papildināts ar taisnstūrveida plāksni ar velosipēda attēlu.

24. PANTS

Tikai gājējiem paredzētie signāli

1. Turpmāk norādītas vienīgās gaismas, kuras var lietot kā tikai gājējiem paredzētus gaismas signāli, un izklāstīta to nozīme:

a) nemirgojošas gaismas:

i) zaļā gaisma nozīmē to, ka gājēji var šķērsot brauktuvi;

ii) dzeltenā gaisma nozīmē to, ka gājēji nedrīkst šķērsot brauktuvi, bet tie, kas uz tās jau atrodas, var turpināt to šķērsot;15

iii) sarkanā gaisma nozīmē to, ka gājēji nedrīkst uziet uz brauktuves;

b) mirgojošas gaismas: mirgojoša zaļā gaisma nozīmē to, ka gājējiem paredzētais brauktuves šķērsošanas laiks tūlīt beigsies un iedegsies sarkanā gaisma.

2. Attiecībā uz gājējiem ieteicams izmantot divkrāsu gaismas signālu sistēmu, kurā iekļautas divas gaismas, proti, sarkanā un zaļā gaisma; tomēr var izmantot arī trīskrāsu sistēmu, kurā iekļautas trīs krāsas, proti, sarkanā, dzeltenā un zaļā gaisma. Nekad nedrīkst būt vienlaikus iedegti divi gaismas signāli.16

3. Gaismas signāliem jābūt izkārtotiem vertikāli, sarkanajai gaismai vienmēr atrodoties augšpusē, bet zaļajai gaismai – apakšpusē. Ieteicams izmantot tādu sarkanās gaismas signālu, kurā iekļauts stāvoša gājēja vai stāvošu gājēju siluets, un tādu zaļās gaismas signālu, kurā iekļauts ejoša gājēja vai ejošu gājēju siluets.17

4. Gājējiem paredzētie gaismas signāli jāizveido un jāuzstāda tā, lai nepieļautu iespēju transportlīdzekļu vadītājiem tos maldīgi uztvert kā transportlīdzekļiem paredzētus signālus.

5. Gājējiem paredzētos gaismas signālus var papildināt ar skaņas vai taustes signāliem pie gājēju pārējām, lai atvieglotu brauktuves šķērsošanu neredzīgiem gājējiem.

IV nodaļa

CEĻA APZĪMĒJUMI

25. PANTS

Brauktuves apzīmējumi (ceļa apzīmējumi) ir jālieto, kad kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu satiksmes regulēšanai vai ceļa lietotāju brīdināšanai vai vadīšanai. Tos var lietot atsevišķi no citām zīmēm vai signāliem vai kopā ar tiem, lai uzsvērtu vai paskaidrotu to nozīmi.

26. PANTS

1. Garenapzīmējums, ko veido nepārtraukta līnija uz brauktuves, nozīmē to, ka transportlīdzekļiem nav atļauts to šķērsot vai braukt tā, ka transportlīdzekļu riteņi atrodas līnijai abās pusēs, un, kad līnija sadala pretējos braukšanas virzienus, transportlīdzekļiem nav atļauts braukt pa to līnijas pusi, kas vērsta uz pretējā braukšanas virziena brauktuves malu. Garenapzīmējumam, ko veido divas nepārtrauktas līnijas, ir tāda pati nozīme.

2. a) Garenapzīmējumam, ko veido pārtraukta līnija uz brauktuves, nav aizliedzošas nozīmes, bet tas jālieto:

i) lai norobežotu braukšanas joslas ar mērķi organizēt satiksmi vai

ii) lai brīdinātu par tuvošanos nepārtrauktai līnijai un par aizliegumu, ko šī līnija paredz, vai par tuvošanos citam ceļa posmam, kam ir sevišķa bīstamība.

b) Attiecībai starp pārtraukumiem starp svītrām un svītru garumu jābūt ievērojami mazākai vietās, kur pārtrauktas līnijas tiek lietotas šā panta a) apakšpunkta ii) daļā minētajiem mērķiem, nekā vietās, kur tās tiek lietotas a) apakšpunkta i) daļā minētajiem mērķiem.

18 Sk. vēri.

c) Dubulta pārtraukta līnija var tikt lietota, lai atdalītu joslu vai joslas, pa kurām saskaņā ar šīs konvencijas 23. panta 11. punktu tiek organizēta maiņvirziena satiksme.

3. Garenapzīmējums, ko veido blakus esošas pārtrauktas un nepārtrauktas līnijas, vadītājiem jāņem vērā tikai no tās apzīmējuma līnijas puses, kas atrodas viņu pusē. Šis noteikums neliedz vadītājiem, kuri ir uzsākuši apdzīšanas manevru, atgriezties savā iepriekšējā braukšanas joslā uz brauktuves.

4. Saistībā ar šo pantu garenvirziena līnijas, kas tiek lietotas brauktuves malu apzīmēšanai, lai tās padarītu labāk redzamas, garenvirziena līnijas, kas savienotas ar šķērslīnijām, kuras lieto, lai apzīmētu stāvvietas uz brauktuves, un garenvirziena līnijas, kas norāda uz apstāšanās vai stāvēšanas aizliegumu vai ierobežojumu, netiek uzskatītas par garenapzīmējumu.19

26.bis PANTS

1. Atsevišķu transportlīdzekļu kategorijām paredzētas braukšanas joslas, tostarp velosipēdu joslas, apzīmē ar tādām līnijām, kas skaidri atšķiras no citām pārtrauktām vai nepārtrauktām līnijām uz brauktuves, jo īpaši ar to, ka tās ir platākas un pārtraukumi starp svītrām ir mazāki.

2. Gadījumos, kad braukšanas josla paredzēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, vārdiskajam apzīmējumam uz ceļa ir jābūt vārdam "BUS" vai burtam "A". Šāda braukšanas josla jānorāda ar kvadrātveida zīmi, kas aprakstīta šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļā, vai ar apaļu zīmi, kas aprakstīta konvencijas 1. pielikuma D sadaļā; uz zīmes zila pamata ir jābūt attēlotam baltam autobusa simbolam. Šīs konvencijas 2. pielikumā iekļautajās diagrammās 28a un 28b sniegti piemēri apzīmējumiem, kurus izmanto uz sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem paredzētām braukšanas joslām.

3. Valsts tiesību aktos jāparedz, kādos apstākļos citi transportlīdzekļi var izmantot vai šķērsot 1. punktā minētās braukšanas joslas.

27. PANTS

1. Šķērsapzīmējums, ko veido nepārtraukta līnija pāri vienai vai vairākām braukšanas joslām, apzīmē līniju, pirms kuras vadītājiem ir jāapstājas atbilstīgi šīs konvencijas 10. panta 3. punktā minētās zīmes B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" prasībai.20

Šādu apzīmējumu var arī lietot, lai parādītu līniju, pirms kuras vadītājiem ir jāapstājas pēc luksofora signāla vai satiksmes regulētāja prasības vai pirms dzelzceļa pārbrauktuves. Uzraksts "STOP" uz brauktuves var atrasties pirms apzīmējumiem, kas saistīti ar zīmi B,2.

2. Izņemot gadījumus, kad tehniski tas nav iespējams, šā panta 1. punktā aprakstītais apzīmējums jānorāda uz brauktuves vienmēr, kad tiek uzstādīta zīme B,2.

3. Šķērsapzīmējums, ko veido pārtrauktas līnijas pāri vienai vai vairākām braukšanas joslām, norāda līniju, ko transportlīdzekļi parasti nedrīkst šķērsot, kad tie dod ceļu saskaņā ar šīs konvencijas 10. panta 2. punktā minētās zīmes B,1 "DODIET CEĻU" prasību.21

Pirms šāda apzīmējuma uz brauktuves var būt uzklāts zīmi B,1 simbolizējošs apzīmējums – vienādsānu trijstūris, kuram plata pamata mala ir paralēla apzīmējumam un pretējā virsotne atrodas pret tuvojošos transportlīdzekli.

4. Gājēju pārejas apzīmēšanai ieteicams izmantot relatīvi platas svītras paralēli brauktuves asij.

5. Velosipēdu ceļa šķērsošanas vietas apzīmēšanai jālieto šķērslīnijas vai citi apzīmējumi, kurus nevar sajaukt ar gājēju pārejas apzīmējumu.22

28. PANTS

1. Citi apzīmējumi uz brauktuves – bultas, paralēlas vai slīpas svītras vai uzraksti – var lietot, lai atkārtotu zīmju norādījumus vai lai sniegtu ceļa lietotājiem informāciju, ko nav iespējams pietiekami precīzi sniegt ar zīmēm. Tādi apzīmējumi lietojami īpaši tad, ja ir jānorāda stāvvietu zonas vai joslas vai autobusu un trolejbusu pieturas, kur stāvēšana ir aizliegta, un iepriekšējai izvēlei pirms krustojumiem. Ja tomēr bulta ir uz brauktuves, kas sadalīta braukšanas joslās ar garenapzīmējumu, vadītājiem ir jābrauc virzienā vai vienā no virzieniem, kas norādīti uz joslas, pa kuru tie brauc.

2. Ievērojot šīs konvencijas 27. panta 4. punkta prasības, kas attiecas uz gājēju pārejām, brauktuves daļas vai virs brauktuves līmeņa nedaudz pacelta laukuma apzīmējums ar paralēlām slīpām svītrām, kas ievietotas nepārtrauktas vai pārtrauktas līnijas ierāmējumā, nepārtraukta ierāmējuma gadījumā nozīmē to, ka transportlīdzekļi nedrīkst iebraukt šajā laukumā, bet pārtraukta ierāmējuma gadījumā – ka nedrīkst iebraukt, ja vien iepriekš nepārliecinās, ka tas ir droši, vai neplāno nogriezties uz cita brauktuves pretējā pusē pievienota ceļa.

3. Zigzagveida līnija brauktuves malā nozīmē to, ka apstāšanās uz brauktuves attiecīgajā brauktuves pusē ir aizliegta visā līnijas garumā. Šādu līniju iespējams lietot kopā ar vārdu "BUS" vai burtu "A", lai apzīmētu autobusa vai trolejbusa pieturu.

23 Sk. vēri.

29. PANTS

1. Šīs konvencijas 26. un 28. pantā minētos ceļa apzīmējumus var uzkrāsot uz brauktuves vai izveidot citā veidā, ja tas ir vienlīdz efektīvi.

2.24 Ja ceļa apzīmējumi ir uzkrāsoti, tiem jābūt dzeltenā vai baltā krāsā; savukārt zilu krāsu var izmantot, lai apzīmētu vietas, kurās stāvēšana ir atļauta, ievērojot noteiktus ierobežojumus (ierobežots stāvēšanas laiks, maksa par stāvēšanu, lietotāju kategorijas u. tml.).

Ja līgumslēdzējas puses teritorijā tiek izmantota gan dzeltena, gan balta krāsa, vienas un tās pašas klases marķējumiem ir jābūt vienādā krāsā. Termins "balts" šā panta izpratnē ietver arī sudrabainu vai gaišpelēku nokrāsu.

25 Sk. vēri.

3. Veidojot ceļa apzīmējumu uzrakstus, simbolus un bultas, jāņem vērā, ka tie ir ievērojami jāpagarina transporta kustības virzienā, jo vadītāji tos redz ļoti šaurā leņķī.

4. Ceļa apzīmējumiem, ar kuriem tiek organizēta transportlīdzekļu kustība, jābūt tādiem, lai transportlīdzekļu vadītāji laikus spētu tos viegli saskatīt. Tiem jābūt pamanāmiem gan diennakts gaišajā, gan diennakts tumšajā laikā. Šādus apzīmējumus ieteicams izgatavot no atstarojoša materiāla; tas jo īpaši attiecas uz apzīmējumiem nepietiekami apgaismotās vietās.

29.bis PANTS

1. Ja pastāvīgie ceļa apzīmējumi tiek mainīti uz noteiktu laiku, jo īpaši ceļa būvdarbu dēļ vai tādēļ, ka jānovirza satiksme, šim nolūkam izmanto pagaidu apzīmējumus, kas veidoti krāsā, kura atšķiras no pastāvīgo ceļa apzīmējumu krāsas.

2. Pagaidu apzīmējumi prevalē pār pastāvīgajiem apzīmējumiem, un ceļa lietotājiem tie ir jāievēro. Ja pastāvīgo apzīmējumu atrašanās līdzās pagaidu apzīmējumiem var radīt pārpratumus, pastāvīgie apzīmējumi jāaizsedz vai jālikvidē.

3. Pagaidu apzīmējumus ieteicams izgatavot no atstarojoša materiāla, un tos var papildināt ar signālugunīm, reflektoriem vai atstarotājiem, lai uzlabotu satiksmes vadību.

30. PANTS

Šīs konvencijas 2. pielikums ir ieteikumu kopums attiecībā uz ceļa apzīmējumu noformējumu un novietojumu.

V nodaļa

DAŽĀDI ASPEKTI

31. PANTS

Zīmes darbiem uz ceļa

1. Uz brauktuves jābūt skaidri norādītām ceļa darbu robežām.

2.26 Gadījumos, kad to var pamatot ar ceļu darbu apjomu un satiksmes intensitāti, darba vietas norobežojumi jāapzīmē, uzstādot nepārtrauktas vai pārtrauktas barjeras, kas krāsotas pamīšus sarkanām un baltām, sarkanām un dzeltenām, melnām un baltām vai dzeltenām un melnām svītrām. Ja barjerās nav izmantoti gaismu atstarojošie materiāli, naktī barjeras papildus jāaprīko ar apgaismojumu vai atstarotājiem. Šiem mērķiem lietotajiem atstarotājiem un apgaismojumam jābūt sarkanā vai tumši dzeltenā krāsā un mirgojošām ugunīm jābūt tumši dzeltenā krāsā. Tomēr:

a) apgaismojums un iekārtas, kas redzamas tikai vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem un apzīmē ceļu darbu veikšanas norobežojumu pretējā pusē minētajai satiksmes plūsmai, var būt baltā krāsā;

b) apgaismojums un iekārtas, kas apzīmē ceļu darbu norobežojumu, atdalot divus pretējus satiksmes virzienus, var būt baltā vai gaiši dzeltenā krāsā.

32. PANTS

Apzīmēšana ar apgaismojumu vai atstarojošām iekārtām

Katrai līgumslēdzējai pusei jāpieņem visā tās teritorijā spēkā esoša krāsa vai krāsu sistēma, kas lietojama apgaismojumam vai atstarojošām iekārtām, kuras izmanto, lai apzīmētu brauktuves malu.27

33. PANTS

Dzelzceļa pārbrauktuves

1.28 a) Ja pie pārbrauktuves ir iekārtota signālu sistēma, lai brīdinātu par vilciena tuvošanos vai barjeras vai pusbarjeras aizvēršanos, tai jābūt veidotai no sarkanas mirgojošas gaismas vai no pamīšus mirgojošām gaismām atbilstīgi tam, kā noteikts šīs konvencijas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Tomēr:

i) mirgojošas sarkanas gaismas var papildināt vai aizvietot ar trīskrāsu sarkanas – dzeltenas – zaļas gaismas luksoforu, kā aprakstīts šīs konvencijas 23. panta 2. punktā, vai ar tādu signālu bez zaļās gaismas, ja uz ceļa pie pārbrauktuves ir uzstādīti citi trīskrāsu luksofori vai ja pārbrauktuve ir aprīkota ar barjeru;

ii) uz zemes ceļiem, kur satiksmes intensitāte ir ļoti zema, un uz gājēju ceļiem var izmantot tikai skaņas signālu.

b) Gaismas signālus visos gadījumos var papildināt ar skaņas signālu.

2. Luksofori jāuzstāda brauktuves malā atbilstoši kustības virzienam; signāli jāatkārto ceļa pretējā pusē visos gadījumos, kad tas nepieciešams, ņemot vērā tādus apsvērumus kā signālu redzamība vai satiksmes intensitāte. Tomēr signāli var tikt atkārtoti uz saliņas brauktuves vidū vai novietoti virs brauktuves, ja attiecīgajos apstākļos šāds risinājums tiek uzskatīts par piemērotāku.29

3. Saskaņā ar šīs konvencijas 10. panta 4. punktu zīmi B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" var uzstādīt pie dzelzceļa pārbrauktuves, kurai nav ne barjeras, ne pusbarjeras, ne gaismas signalizācijas, kas brīdina par vilciena tuvošanos; pie pārbrauktuvēm, kur šāda zīme ir uzstādīta, vadītājiem jāapstājas pie stoplīnijas vai, ja tādas nav, tieši pirms zīmes, un tie nedrīkst turpināt kustību, kamēr nav pārliecinājušies, ka netuvojas vilciens.

34. PANTS

1. Pie pārbrauktuvēm, kas aprīkotas ar barjerām vai zigzagveida pusbarjerām katrā dzelzceļa līnijas pusē, barjeru aizvērts stāvoklis nozīmē to, ka neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz tuvākās barjeras vai pusbarjeras; tāda pati nozīme ir barjeru vai pusbarjeru nolaišanās vai aizvēršanās kustībai.

2. Šīs konvencijas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās sarkanās gaismas vai gaismu signāla parādīšana vai tajā pašā punktā minētā skaņas signāla ieslēgšana arī nozīmē to, ka neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz stoplīnijas vai, ja tādas nav, aiz luksofora signāla. Konvencijas 33. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētās trīskrāsu sistēmas luksoforā parādoties dzeltenajai gaismai, neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz stoplīnijas vai, ja tādas nav, aiz luksofora signāla, izņemot gadījumu, kad attiecīgais transportlīdzeklis ir tik tuvu luksoforam, ka, iedegoties dzeltenajam signālam, tas nevar droši apstāties pirms luksofora.

35. PANTS

1. Pārbrauktuvju barjerām un pusbarjerām jābūt skaidri marķētām ar pamīšus sarkanām un baltām, sarkanām un dzeltenām, melnām un baltām vai melnām un dzeltenām svītrām. Tās var būt arī tikai baltā vai dzeltenā krāsā, ja centrā ir novietots liels disks sarkanā krāsā.30

2. Ja pie dzelzceļa pārbrauktuves nav ne barjeras, ne pusbarjeras, tad dzelzceļa līnijas tiešā tuvumā jāuzstāda zīme A,28, kas aprakstīta 1. pielikuma A sadaļā. Ja ir gaismas signāls, kas brīdina par vilciena tuvošanos, vai zīme B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS", tad zīme A,28 jāuzstāda uz tā paša balsta, uz kura atrodas luksofors vai zīme B,2. Zīmes A,28 uzstādīšana nav obligāta šādās vietās:

a) pie ceļa krustojuma ar dzelzceļa sliedēm, pa kurām dzelzceļa transports brauc ļoti lēni, ja satiksmi uz ceļa regulē dzelzceļnieks ar rokas signālu palīdzību, vai

b) vietās, kur dzelzceļu šķērso zemes ceļš ar ļoti zemas intensitātes satiksmi vai gājēju ceļš.

3. [Dzēsts]

36. PANTS

1. Tā kā dzelzceļa pārbrauktuves ir paaugstinātas bīstamības objekts, līgumslēdzējas puses apņemas:

a) pirms visām dzelzceļa pārbrauktuvēm uzstādīt vienu no brīdinājuma zīmēm ar vienu no simboliem A,25, A,26 vai A,27; tomēr zīmes var neuzstādīt:

i) īpašos gadījumos, kas var rasties apdzīvotās vietās;

ii) uz zemes ceļiem un stigām, pa kuriem mehāniskie transportlīdzekļi pārvietojas ļoti reti;

b) aprīkot visas dzelzceļa pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām, vai ar signālu, kas brīdina par vilciena tuvošanos, izņemot gadījumus, kad ceļa lietotāji var pārredzēt dzelzceļa līniju abos virzienos no pārbrauktuves tādā attālumā, ka, pieļaujot, ka vilciens pārvietojas ar maksimālo ātrumu, transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties dzelzceļa līnijai no jebkuras puses, ir pietiekami daudz laika apstāties pirms uzbraukšanas vietas uz pārbrauktuves, ja vilciens ir redzams, un turklāt ceļa lietotāji, kas jau atrodas uz pārbrauktuves brīdī, kad vilciens parādās, var paspēt to šķērsot; tomēr līgumslēdzējas puses var nepiemērot šā apakšpunkta prasības attiecībā uz pārbrauktuvēm vietās, kur vilcienu kustības ātrums ir relatīvi mazs vai uz attiecīgā ceļa ir zemas intensitātes mehānisko transportlīdzekļu satiksme;

c) aprīkot visas pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām, ko darbina no vietas, no kuras šīs barjeras vai pusbarjeras tieši nav redzamas, ar vienu no šīs konvencijas 33. panta 1. punktā minētajām sistēmām, kas brīdina par vilcienu tuvošanos;

d) aprīkot visas pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām, kuras darbojas automātiski, vilcienam tuvojoties, ar vienu no šīs konvencijas 33. panta 1. punktā minētajām sistēmām, kas brīdina par vilciena tuvošanos;

e) aprīkot barjeras un pusbarjeras ar atstarojošu materiālu vai atstarojošām iekārtām, lai uzlabotu to redzamību, un, ja nepieciešams, nakts laikā tās apgaismot; turklāt uz ceļiem ar intensīvu transportlīdzekļu satiksmi nakts laikā aprīkot pirms pārbrauktuves uzstādītās brīdinājuma zīmes ar gaismu atstarojošu materiālu vai atstarojošām iekārtām un, ja nepieciešams, nakts laikā tās apgaismot;

f) vienmēr, kad tas ir iespējams, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, kuras aprīkotas ar pusbarjerām, uzklāt garenapzīmējumu brauktuves vidū, kas aizliedz transportlīdzekļiem, kuri tuvojas pārbrauktuvei, novirzīties uz to brauktuves daļu, kura paredzēta braukšanai pretējā virzienā, vai pat uzstādīt virzienu saliņas, kas sadala divas pretējas satiksmes plūsmas.

2. Šā panta prasības nav jāpiemēro gadījumos, kas minēti šīs konvencijas 35. panta 2. punkta pēdējā teikumā.

VI nodaļa

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

37. PANTS

1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 1969. gada 31. decembrim visām Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkuras tās specializētās aģentūras vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dalībvalstīm vai Starptautiskās tiesas Statūtu pusēm vai citām valstīm, kuras Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas uzaicinājusi kļūt par konvencijas dalībvalstīm.

2. Šī konvencija ir ratificējama. Ratifikācijas instrumenti tiek nodoti glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Šai konvencijai var pievienoties visas valstis, kas minētas šā panta 1. punktā. Pievienošanās instrumenti iesniedzami ģenerālsekretāram.

38. PANTS

1. Jebkura valsts ir tiesīga šīs konvencijas parakstīšanas vai ratificēšanas laikā vai tad, kad tai pievienojas, vai jebkurā brīdī pēc tam ar ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu darīt zināmu to, ka konvencija stājas spēkā visā tās teritorijā vai jebkurā no teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Konvencija stājas spēkā paziņojumā norādītajā teritorijā vai teritorijās, kad apritējušas 30 dienas, kopš ģenerālsekretārs to saņēmis, vai datumā, kad konvencija stājas spēkā valstī, kas ir sniegusi paziņojumu, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

2. Ikviena valsts, kas sniedz šā panta 1. punktā minēto paziņojumu, to teritoriju vārdā, kuru vārdā šis paziņojums ir sniegts, iesniedz deklarācijas, kas noteiktas šīs konvencijas 46. panta 2. punktā.

3. Ikviena valsts, kas ir sniegusi šā panta 1. punktā minēto paziņojumu, var jebkurā laikā ar paziņojumu ģenerālsekretāram darīt zināmu to, ka konvencija nav spēkā paziņojumā minētajā teritorijā un ka konvencija zaudēs spēku šajā teritorijā pēc viena gada, skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs minēto paziņojumu ir saņēmis.

39. PANTS

1. Šī konvencija stājas spēkā pēc tam, kad apritējuši 12 mēneši no piecpadsmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas datuma.

2. Attiecībā uz ikvienu valsti, kas šo konvenciju ratificē vai tai pievienojas pēc piecpadsmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, šī konvencija stājas spēkā tad, kad apritējuši 12 mēneši kopš datuma, kad šī valsts ir iesniegusi savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

40. PANTS

Stājoties spēkā, šī konvencija attiecībās starp līgumslēdzējām pusēm izbeidz 1931. gada 30. martā Ženēvā parakstīšanai atvērtās Konvencijas par ceļa signālu unifikāciju vai 1949. gada 19. septembrī Ženēvā parakstīšanai atvērtā Protokola par ceļa zīmēm un signāliem darbību un to aizstāj.

41. PANTS

1. Pēc tam, kad šī konvencija ir bijusi spēkā vienu gadu, jebkura līgumslēdzēja puse var ierosināt vienu vai vairākus konvencijas grozījumus. Ikviena grozījuma redakcija kopā ar paskaidrojuma rakstu nosūtāma ģenerālsekretāram, kas par to paziņo visām līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējām pusēm ir iespēja informēt viņu 12 mēnešu laikā pēc tā izplatīšanas par to, vai tās: a) pieņem grozījumu vai b) to noraida, vai c) uzskata, ka grozījuma izskatīšanai ir sasaucama konference. Ģenerālsekretārs ierosinātā grozījuma redakciju pārsūta arī visām citām valstīm, kas minētas šīs konvencijas 37. panta 1. punktā.

2. a) Ikviens ierosinātais grozījums, par kuru paziņots saskaņā ar šā panta 1. punktu, tiek uzskatīts par pieņemtu, ja iepriekšējā pantā minēto divpadsmit mēnešu termiņā mazāk par vienu trešdaļu no līgumslēdzējām pusēm ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās vai nu noraida grozījumu, vai vēlas, lai tā izskatīšanai tiktu sasaukta konference. Ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm par katru ierosinātā grozījuma pieņemšanu vai noraidīšanu, kā arī par lūgumiem sasaukt konferenci. Ja šādu saņemto noraidījumu un pieprasījumu skaits noteiktajā 12 mēnešu periodā ir mazāks par vienu trešdaļu no kopējā līgumslēdzēju pušu skaita, ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm, ka grozījumi stājas spēkā pēc 6 mēnešiem, skaitot no iepriekšējā punktā minētā 12 mēnešu termiņa beigām, attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kas noteiktajā termiņā ir noraidījušas grozījumu vai pieprasījušas tā izskatīšanai sasaukt konferenci.

b) Jebkura līgumslēdzēja puse, kas minētajā 12 mēnešu periodā ir noraidījusi grozījumu vai tā izskatīšanai pieprasījusi sasaukt konferenci, ir tiesīga jebkurā laikā pēc šā 12 mēnešu termiņa beigām informēt ģenerālsekretāru par to, ka tā pieņem grozījumu, un ģenerālsekretārs par šāda paziņojuma saņemšanu informē visas pārējās līgumslēdzējas puses. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm, kas ir paziņojušas par savu piekrišanu, kad apritējuši seši mēneši, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto pušu paziņojumu.

3. Ja ierosinātais grozījums nav ticis pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu un ja šā panta 1. punktā minētajā 12 mēnešu termiņā mazāk nekā puse no līgumslēdzēju pušu kopskaita ir informējušas ģenerālsekretāru, ka tās noraida ierosināto grozījumu, un ja vismaz viena trešdaļa no līgumslēdzēju pušu kopskaita, bet ne mazāk kā 10 līgumslēdzējas puses informē ģenerālsekretāru par to, ka pieņem grozījumu vai vēlas tā izskatīšanai sasaukt konferenci, ģenerālsekretārs sasauc konferenci ierosinātā grozījuma vai jebkura cita ierosinājuma izskatīšanai, kas tiek viņam iesniegts saskaņā ar šā panta 4. punktu.

4. Ja konference tiek sasaukta saskaņā ar šā panta 3. punktu, ģenerālsekretārs uz to uzaicina visas valstis, kas minētas šīs konvencijas 37. panta 1. punktā. Viņš pieprasa visām uz konferenci uzaicinātajām valstīm iesniegt vismaz sešus mēnešus pirms konferences sākuma datuma visus ierosinājumus, kurus tās vēlas izskatīt konferencē papildus ierosinātajam grozījumam, un dara zināmus visām uz konferenci uzaicinātājām valstīm šos ierosinājumus vismaz trīs mēnešus pirms konferences atklāšanas datuma.

5. a) Jebkurš šīs konvencijas grozījums uzskatāms par pieņemtu, ja tas ir pieņemts ar konferencē pārstāvēto valstu divu trešdaļu balsu vairākumu, ar nosacījumu, ka šis vairākums pārstāv vismaz divas trešdaļas no konferencē pārstāvētā līgumslēdzēju pušu skaita. Ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm par grozījumu pieņemšanu, un grozījums stājas spēkā, kad apritējuši 12 mēneši no datuma, kad viņš par to ir paziņojis visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras šajā laikā ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās grozījumu noraida.

b) Līgumslēdzēja puse, kura ir noraidījusi grozījumu minētajā 12 mēnešu periodā, var jebkurā laikā paziņot ģenerālsekretāram, ka tā pieņem grozījumu, un ģenerālsekretārs par šādu paziņojumu informē visas pārējās līgumslēdzējas puses. Grozījums stājas spēkā attiecībā uz līgumslēdzēju pusi, kas ir paziņojusi par tā pieņemšanu, kad apritējuši seši mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir šādu paziņojumu saņēmis, vai pēc minētā 12 mēnešu perioda beigām, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

6. Ja ierosinātais grozījums netiek uzskatīts par pieņemtu saskaņā ar šā panta 2. punktu un ja šā panta 3. punktā aprakstītie noteikumi konferences sasaukšanai nav izpildīti, ierosinātais grozījums jāuzskata par noraidītu.

42. PANTS

Jebkura līgumslēdzēja puse var denonsēt šo konvenciju, rakstiski paziņojot par to ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

43. PANTS

Šī konvencija zaudē spēku, ja kādā nepārtrauktā 12 mēnešu periodā tās līgumslēdzēju pušu skaits ir mazāks par piecām.

44. PANTS

Jebkuri strīdi starp divām vai vairāk līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, kurus līgumslēdzējas puses nespēj atrisināt sarunu vai izlīguma ceļā, pēc jebkuras strīdā iesaistītās līgumslēdzējas puses pieprasījuma var tikt nodoti izskatīšanai Starptautiskajā tiesā lēmuma pieņemšanai.

45. PANTS

Nekas šajā konvencijā nav interpretējams kā tāds, kas līgumslēdzējai pusei liedz uzsākt tādas darbības, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu prasībām un ko nosaka kritiskais stāvoklis, ja tā minētās darbības uzskata par nepieciešamām savai iekšējai vai ārējai drošībai.

46. PANTS

1. Jebkura valsts ir tiesīga konvencijas parakstīšanas laikā vai tās ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu iesniegšanas laikā paziņot, ka neuzskata par saistošām šīs konvencijas 44. panta prasības. Citām līgumslēdzējām pusēm 44. pants nav saistošs attiecībā pret valstīm, kas ir iesniegušas šādu paziņojumu.

2. a) Ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas laikā katra valsts ģenerālsekretāram adresētā paziņojumā saistībā ar šīs konvencijas piemērošanu sniedz šādu informāciju:

i) paraugs (Aa vai Ab), kuru tā izvēlas kā brīdinājuma zīmi (9. panta 1. punkts) un

ii) paraugs (B,2a vai B,2b), kuru tā izvēlas kā zīmi "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" (10. pants, 3. punkts).

Jebkura valsts ar ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu vēlāk var mainīt savu izvēli, aizstājot iepriekš sniegto informāciju ar citu informāciju.

b) Ratifikācijas vai pievienošanas instrumenta iesniegšanas laikā jebkura valsts var ģenerālsekretāram adresētā paziņojumā norādīt, ka saistībā ar šīs konvencijas piemērošanu tā uzskata mopēdus par motocikliem (1. panta l) apakšpunkts).

Ar ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu ikviena valsts vēlāk var jebkurā laikā šo savu paziņojumu atsaukt.

3. Šā panta 2. punktā noteiktie paziņojumi stājas spēkā, kad apritējuši seši mēneši no datuma, kad ģenerālsekretārs tos saņēmis, vai datumā, kad konvencija stājas spēkā valstī, kura sniegusi šādu paziņojumu, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

4. Atrunas attiecībā uz šo konvenciju un tās pielikumiem, izņemot atrunas, kas paredzētas šā panta 1. punktā, atļautas, ja tās tiek formulētas rakstiski un tad, ja tās ir formulētas pirms ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, ir šajā instrumentā apstiprinātas. Par šādām atrunām ģenerālsekretārs paziņo visām valstīm, kas minētas šīs konvencijas 37. panta 1. punktā.

5. Jebkura valsts, kas formulējusi atrunu vai iesniegusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 1. vai 4. punktu, var jebkurā laikā to atsaukt ar ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

6. Atruna, kas ir izdarīta saskaņā ar šā panta 4. punktu:

a) līgumslēdzējai pusei, kura ir izdarījusi atrunu, šīs atrunas apjomā izmaina tos konvencijas noteikumus, uz kuriem atruna attiecas;

b) tādā pašā apjomā izmaina šos noteikumus citām līgumslēdzējām pusēm to attiecībās ar līgumslēdzēju pusi, kas izdarījusi atrunu.

47. PANTS

Papildus deklarācijām, paziņojumiem un informācijai, kas minēti šīs konvencijas 41. un 46. pantā, ģenerālsekretārs visas valstis, kas minētas 37. panta 1. punktā, informē:

a) par parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar 37. pantu;

b) par deklarācijām, kas sniegtas saskaņā ar 38. pantu;

c) par konvencijas spēkā stāšanās datumiem saskaņā ar 39. pantu;

d) par šīs konvencijas grozījumu spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 41. panta 2. un 5. punktu;

e) par denonsēšanu saskaņā ar 42. pantu;

f) par konvencijas darbības izbeigšanu saskaņā ar 43. pantu.

48. PANTS

Šīs konvencijas oriģināls, kura teksti vienā eksemplārā angļu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, tiek iesniegts Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kas tā apliecinātās kopijas izsūta visām šīs konvencijas 37. panta 1. punktā minētajām valstīm.

TO APLIECINOT, personas, kuras šim mērķim ir atbilstoši pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījušas* šo konvenciju.

PARAKSTĪTS Vīnē, tūkstoš deviņi simti sešdesmit astotā gada novembra mēneša astotajā dienā.

 

PIELIKUMI

1. pielikums

CEĻA ZĪMES

A sadaļa

BRĪDINĀJUMA ZĪMES

I. Zīmju paraugi

1. "A" BRĪDINĀJUMA zīmēm jābūt veidotām atbilstoši Aa paraugam vai Ab paraugam, kas aprakstīts šeit un attēlots 3. pielikumā, izņemot zīmes A,28 un A,29, kas aprakstītas turpmāk attiecīgi 28. un 29. punktā. Aa paraugs ir vienādmalu trijstūris, kuram viena mala novietota horizontāli un tai pretējā virsotne atrodas virs tās, fons ir balts vai dzeltens, bet apmale – sarkana. Ab paraugs ir kvadrāts ar vienu vertikālu diagonāli, fons ir dzeltens, bet apmale, kas ir tikai ietvars, ir melna. Ja aprakstā nav noteikts citādi, uz šīm zīmēm attēlotie simboli ir melnā vai tumši zilā krāsā.

2. Standarta izmēra Aa parauga zīmes malas garums ir aptuveni 0,90 m; šā parauga maza izmēra zīmes malas garums nav mazāks par 0,60 m. Normāla izmēra Ab parauga zīmes malas garums ir aptuveni 0,60 m; šā parauga maza izmēra zīmes malas garums nav mazāks par 0,40 m.

3. Attiecībā par izvēli starp Aa un Ab paraugu sk. šīs konvencijas 5. panta 2. punktu un 9. panta 1. punktu.

II. Simboli un norādījumi zīmju lietošanai

1. Bīstams pagrieziens vai pagriezieni

Par bīstamu pagriezienu vai pagriezienu virkni jābrīdina ar vienu no šādiem simboliem atkarībā no tā piemērotības:

a) A,1a – pagrieziens pa kreisi;

b) A,1b – pagrieziens pa labi;

c) A,1c – divkāršs pagrieziens vai virkne ar vairāk nekā diviem pagriezieniem, no kuriem pirmais pagrieziens ir pa kreisi;

d) A,1d – divkāršs pagrieziens vai virkne ar vairāk nekā diviem pagriezieniem, no kuriem pirmais pagrieziens ir pa labi.

2. Bīstams kritums31

a) Brīdināšanai par stāvu kritumu jālieto simbols A,2a, ja izvēlēta Aa parauga zīme, vai simbols A,2b, ja izvēlēta Ab parauga zīme.

b) Simbola A,2a kreisajai daļai jāatrodas zīmes pamatnes kreisajā stūrī, un tā pamatam jāsniedzas visā pamatnes platumā. Ar skaitli simbolos A,2a un A,2b norāda slīpumu procentos; tas var tikt aizvietots ar attiecību (1:10). Tomēr līgumslēdzējas puses saskaņā ar šīs konvencijas 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem var brīvi izvēlēties simbolu A,2a vai A,2b vietā lietot simbolu A,2c, ja tās ir izvēlējušās Aa parauga zīmi, vai simbolu A,2d, ja tās izvēlējušās Ab parauga zīmi.

3. Stāvs kāpums32

a) Brīdināšanai par stāvu kāpumu jālieto simbols A,3a, ja izvēlēta Aa parauga zīme, vai simbols A,3b, ja izvēlēta Ab parauga zīme.

b) Simbola A,3a labās puses daļai jāatrodas zīmes pamatnes labajā stūrī, un tā pamatam jāsniedzas visā pamatnes platumā. Ar skaitli simbolos A,3a un A,3b norāda slīpumu procentos; skaitlis var tikt aizvietots ar attiecību (1:10). Tomēr līgumslēdzējas puses var izvēlēties simbola A,3a vietā lietot simbolu A,3c, ja bīstama krituma norādīšanai tās ir izvēlējušās simbolu A,2c, un simbola A,3b vietā lietot A,3d, ja bīstama krituma norādīšanai tās izvēlējušās simbolu A,2d.

4. Ceļa sašaurinājums

Brīdināšanai par to, ka priekšā brauktuve sašaurinās, jālieto simbols A,4a vai simbols, kas skaidrāk parāda ceļa kontūru, piemēram, simbols A,4b.

5. Paceļamais tilts

a) Brīdināšanai par paceļamo tiltu jālieto simbols A,5.

b) Taisnstūrveida pamatne paraugam A,29a, kas aprakstīts turpmāk 29. punktā, var tikt novietota zem brīdinājuma zīmes, uz kuras attēlots simbols A,5, ar noteikumu, ka minētajā punktā aprakstīto paraugu A,29b un A,29c pamatnes tiek uzstādītas aptuveni pie vienas trešdaļas un divām trešdaļām no attāluma starp zīmi, uz kuras attēlots simbols A,5, un paceļamo tiltu.

6. Ceļš ved uz krastmalu vai upes krastu

Brīdināšanai, ka ceļš ved uz krastmalu vai upes krastu, jālieto simbols A,6.

7. Nelīdzens ceļš

a) Brīdināšanai par grambām, pauguriem vai seguma izplūdumiem, vai brauktuves posmiem sliktā stāvoklī jālieto simbols A,7a.

b) Brīdināšanai par pauguriem vai seguma izplūdumiem simbolu A,7a var aizvietot ar simbolu A,7b.

c) Brīdināšanai par grambām simbolu A,7a var aizvietot ar simbolu A,7c.

8. Bīstamas nomales

a) Brīdināšanai par ceļa posmu ar īpaši bīstamām nomalēm jālieto simbols A,8.

b) Šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

9. Slidens ceļš

Brīdināšanai par priekšā esošu ceļa posmu, kas var būt īpaši slidens, jālieto simbols A,9.

10. Nenostiprināta uzbērta grants

Brīdināšanai par ceļa posmu, kura segumā izmantotā grants var tikt izsviesta no riteņu apakšas, jālieto simbols A,10a, ja izmanto Aa parauga zīmi, vai simbols A,10b, ja izmanto Ab parauga zīmi.

11. Krītoši akmeņi

a) Brīdināšanai par ceļa posmu, kurā iespējami akmeņu nogruvumi, un par iespējamu akmeņu atrašanos uz brauktuves jālieto simbols A,11a, ja izmanto Aa parauga zīmi, vai simbols A,11b, ja izmanto Ab parauga zīmi.

b) Simbola labajai pusei abos gadījumos jāatrodas zīmes labajā stūrī.

c) Simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

12. Gājēju pāreja33

a) Brīdināšanai par gājēju pāreju, kas apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem vai ar zīmi E,12, jālieto simbols A,12, kam ir divi paraugi: A,12a un A,12b.

b) Šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

13. Bērni

a) Brīdināšanai par ceļa posmu, uz kura var atrasties bērni, piemēram, pie izejām no skolu teritorijām vai rotaļlaukumiem, jālieto simbols A,13.

b) Šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

14. Velosipēdisti uzbrauc uz ceļa vai to šķērso

a) Brīdināšanai par vietu, no kuras uz ceļa bieži izbrauc vai to šķērso velosipēdisti, jālieto simbols A,14.

b) Šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

15. Liellopi vai citi dzīvnieki uz ceļa

a) Brīdināšanai par ceļa posmu, attiecībā uz kuru pastāv paaugstināta iespēja, ka to šķērso dzīvnieki, jālieto simbols ar mājdzīvnieka vai savvaļas dzīvnieka siluetu atkarībā no tā, kurš no šiem dzīvnieku veidiem var būt biežāk sastopams attiecīgajā ceļa posmā, t. i., simbols A,15a mājdzīvniekiem un A,15b savvaļas dzīvniekiem.

b) Šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

16. Ceļa darbi

Brīdināšanai par to, ka uz priekšā esošā ceļa posma notiek ceļa darbi, jālieto simbols A,16.

17. Luksofors

a) Ja tiek uzskatīts, ka būtiski brīdināt par ceļa posmu, uz kura satiksmi regulē trīskrāsu luksofors, jo ceļa lietotāji attiecīgajā ceļa posmā to varētu nebūt gaidījuši, jālieto simbols A,17. A,17 simbolam iespējami trīs paraugi: A,17a, A,17b, un A,17c, kas atbilst gaismu izkārtojumam trīskrāsu sistēmā atbilstīgi šīs konvencijas 23. panta 4.–6. punkta norādījumiem.

b) Simbolam jābūt trīs luksofora signālu krāsās, kādas attiecīgajā luksoforā tiek izmantotas signalizēšanai.

18. Krustojums, kurā braukšanas kārtību nosaka vispārējais braukšanas priekšrokas noteikums34

a) Brīdināšanai par vienādas nozīmes ceļu krustojumu, kurā priekšroku nosaka vispārējais attiecīgajā valstī spēkā esošais priekšrokas noteikums, jālieto simbols A,18a, ja izmanto Aa parauga zīmi, vai simbols A,18b, ja izmanto Ab parauga zīmi.

b) Simbolus A,18a un A,18b var aizvietot ar simboliem, kas precīzāk parāda krustojuma konfigurāciju, piemēram, ar simbolu A,18c, A,18d, A,18e, A,18f vai A,18g.

19. Krustojums ar mazāksvarīgu ceļu

a) Brīdināšanai par krustojumu ar mazāksvarīgu ceļu, kura lietotājiem ir jādod ceļš, jālieto simbols A,19a.

b) Simbols A,19a var tikt aizvietots ar simboliem, kas precīzāk parāda krustojuma konfigurāciju, piemēram, ar simbolu A,19b un A,19c.

c) Šie simboli var tikt lietoti tikai tad, ja uz mazāksvarīgā ceļa vai ceļiem, kas veido krustojumu, par kuru tiek sniegts brīdinājums, ir uzstādīta zīme B,1 vai B,2, vai tad, ja šie ceļi ir tādi (piemēram, stigas vai zemes ceļi), ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem to lietotājiem ir jādod ceļš pat tad, ja šīs zīmes nav uzstādītas. Uz ceļiem, uz kuriem ir uzstādīta zīme B,3, šo simbolu drīkst lietot vienīgi atsevišķos izņēmuma gadījumos.

20. Krustojums ar galveno ceļu35

a) Ja zīme B,1 "DODIET CEĻU" ir uzstādīta pie krustojuma, tad pirms tā jālieto simbols A,20.

b) Ja zīme B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" ir uzstādīta pie krustojuma, tad pirms tā jāuzstāda zīme ar simbolu A,21a vai A,21b atkarībā no tā, kurš no tiem atbilst uzstādītās B,2 zīmes paraugam.

c) Tomēr zīmes Aa ar šiem simboliem vietā var lietot zīmi B,1 vai B,2 saskaņā ar šīs konvencijas 10. panta 6. punktu.

21. Lokveida krustojums

Brīdināšanai par krustojumu, kurā brauc pa loku, tiek lietots simbols A,22.

22. Krustojums, kurā satiksmi regulē luksofors36

Ja satiksmi krustojumā regulē luksofors, zīme Aa vai zīme Ab ar simbolu A,17 atbilstīgi tam, kā aprakstīts iepriekš 17. punktā, var tikt uzstādīta, lai papildinātu vai aizvietotu zīmes, kas aprakstītas iepriekš 18.–21.punktā.

23. Divvirzienu satiksme

a) Brīdināšanai par ceļa posmu, pa kuru satiksme uz laiku vai pastāvīgi tiek organizēta divos virzienos pa vienu un to pašu brauktuvi, ja iepriekšējā ceļa posmā satiksme virzījās pa vienvirziena ceļu vai pa ceļu ar vairākām vienvirziena brauktuvēm, jālieto simbols A,23.

b) Zīme ar šo simbolu jāatkārto posma sākumā un visā posmā tik bieži, cik tas var būt nepieciešams.

24. Satiksmes sastrēgums

a) Brīdināšanai par to, ka uz priekšā esošā ceļa posma var būt satiksmes sastrēgums, jālieto simbols A,24.

b) Šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

25. Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru

Brīdināšanai par dzelzceļa pārbrauktuvi, kas aprīkota ar barjeru vai pusbarjeru abās dzelzceļa līnijas pusēs, jālieto simbols A,25.

26. Citas dzelzceļa pārbrauktuves37

Brīdināšanai par citām dzelzceļa pārbrauktuvēm jālieto simbols A,26a vai A,26b, vai A,27 atbilstīgi attiecīgajam gadījumam.

27. Krustojums ar tramvaja sliedēm

Brīdināšanai par tramvaja sliežu šķērsošanu, izņemot gadījumus, kad šāds krustojums ir konvencijas 1. pantā noteiktā pārbrauktuve, var lietot simbolu A,27.

PIEZĪME. Ja tiek uzskatīts, ka nepieciešams brīdinājums par ceļa un dzelzceļa sliežu krustojumu, kur dzelzceļa transports pa sliedēm virzās ļoti lēni un satiksmi uz ceļa regulē vagonus pavadošais dzelzceļnieks, jālieto zīme A,32, kas aprakstīta turpmāk 32. punktā.

28. Pārbrauktuvju tiešā tuvumā uzstādāmas zīmes38

a) Šīs konvencijas 35. panta 2. punktā minētajai zīmei A,28 ir trīs paraugi: A,28a, A,28b un A,28c.

b) Paraugiem A,28a un A,28b ir balts vai dzeltens fons un sarkana vai melna apmale; paraugam A,28c ir balts vai dzeltens fons un melna apmale; uzrakstam uz A,28c zīmes jābūt ar melniem burtiem. A,28b paraugs ir izmantojams tikai tad, ja dzelzceļa līnijai ir vismaz divi sliežu ceļi; lietojot A,28c parauga zīmi, papildzīme jāuzstāda tikai tad, ja dzelzceļa līnijai ir vismaz divi sliežu ceļi; šajā gadījumā jānorāda sliežu ceļu skaits.

c) Krustojošos plākšņu garumam zīmē ir jābūt vismaz 1,20 m. Ja nav pietiekami daudz vietas, zīme var tikt novietota ar smailēm uz augšu un uz leju.

29. Papildu zīmes, ko novieto pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm vai paceļamiem tiltiem

a) Šīs konvencijas 9. panta 5. punktā minētās pamatnes ir zīmes A,29a, A,29b un A,29c. Svītrām ir jābūt vērstām ar slīpumu uz leju pret brauktuvi.

b) Brīdinājuma zīmes par dzelzceļa pārbrauktuvi vai paceļamo tiltu var tikt novietotas virs zīmēm A,29b un A,29c tādā pašā veidā, kā tās ir novietojamas virs zīmes A,29a.

30. Lidlauks

a) Brīdināšanai par ceļa posmu, pār kuru nelielā augstumā no lidlauka paceļas vai lidlaukā nolaižas gaisa kuģi, jālieto simbols A,30.

b) Šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

31. Sānvējš

a) Brīdināšanai par ceļa posmu, uz kura bieži ir spēcīgs sānvējš, jālieto simbols A,31.

b) Šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

32. Citas briesmas

a) Brīdināšanai par ceļa posmu, kurā pastāv citas briesmas, kas nav minētas iepriekš 1.–31. punktā vai šā pielikuma B sadaļā, var tikt lietots simbols A,32.

b) Tomēr līgumslēdzējas puses var brīvi pieņemt grafiskos simbolus saskaņā ar šīs konvencijas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas prasībām.

c) Zīmi A,32 var lietota īpaši tad, ja ir jābrīdina par tādu dzelzceļa līniju šķērsošanu, pa kurām dzelzceļa transports virzās ļoti lēni, ja satiksmi uz ceļa regulē sliežu transportu pavadošais dzelzceļnieks.

B sadaļa

PRIEKŠROCĪBAS ZĪMES

PIEZĪME. Krustojumā ar ceļu, kas šajā krustojumā maina virzienu (pagriežas), zem zīmes, kas brīdina par krustojumu, vai zem priekšrocības zīmes var uzstādīt papildzīmi H,8 ar krustojuma shēmu, kurā norādīts galvenā ceļa virziens, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav krustojumā.

1. Zīme "DODIET CEĻU"39

a) Prasības "DODIET CEĻU" apzīmēšanai ir jālieto zīme B,1. Tā ir vienādmalu trijstūris ar vienu malu horizontāli un pretējo virsotni vērstu uz leju. Tās fons ir balts vai dzeltens, bet apmale – sarkana. Uz zīmes nav jāattēlo nekāds simbols.

b) Standarta izmēra zīmes malas garumam ir jābūt aptuveni 0,90 m, maza izmēra zīmes malas garumam ir jābūt ne mazākam par 0,60 m.

2. Zīme "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS"40

a) Zīme "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" ir zīme B,2, kam ir divi paraugi:

i) B,2a paraugs ir astoņstūris ar sarkanu fonu, uz kura ir rakstīts vārds "STOP" baltiem burtiem angļu valodā vai attiecīgās valsts valodā; vārda augstums nedrīkst būt mazāks par vienu trešdaļu no pamatnes augstuma;

ii) B,2b paraugs ir aplis ar baltu vai dzeltenu fonu un dzeltenu apmali; uz tā ir attēlota B,1 zīme bez jebkāda uzraksta, un pie zīmes augšējās malas lieliem burtiem rakstīts vārds "STOP" melnā vai tumši zilā krāsā angļu valodā vai attiecīgās valsts valodā.

b) Standarta izmēra B,2a zīmes augstumam un standarta izmēra B,2b zīmes diametram ir jābūt aptuveni 0,90 m; maza izmēra zīmei šiem pašiem izmēriem ir jābūt ne mazākiem par 0,60 m.

c) Par izvēli starp B,2a un B,2b paraugu sk. šīs konvencijas 5. panta 2. punktu un 10. panta 3. punktu.

3. Zīme "GALVENAIS CEĻŠ"

a) Zīme "GALVENAIS CEĻŠ" ir zīme B,3. Tā ir kvadrāts ar vienu vertikālu diagonāli. Zīmes apmale ir melna; zīmes centrā ir dzeltens vai oranžs kvadrāts ar melnu apmali; atstarpe starp abiem kvadrātiem ir balta.

b) Standarta izmēra zīmes malas garumam ir jābūt aptuveni 0,50 m, maza izmēra zīmes malas garumam ir jābūt ne mazākam par 0,35 m.

4. Zīme "GALVENĀ CEĻA BEIGAS"

Zīme "GALVENĀ CEĻA BEIGAS" ir zīme B,4. Tā ir iepriekš minētā zīme B,3, kas papildināta ar pelēku vai melnu vidusjoslu, novilktu perpendikulāri kvadrāta apakšējai kreisajai un augšējai labajai malai, vai ar pelēkām vai melnām līnijām, kas veido šādu joslu.

5. Zīme, kas norāda uz priekšroku pretimbraucošajiem

a) Ja šauros ceļa posmos, kur izmainīšanās ir apgrūtināta vai neiespējama, satiksme tiek regulēta un ja, ņemot vērā, ka vadītāji spēj skaidri pārredzēt ceļa posmu visā tā garumā gan dienā, gan naktī, šo regulēšanu veic nevis ar luksoforu, bet gan, piešķirot priekšroku vienā no virzieniem braucošajiem transportlīdzekļiem, jāuzstāda zīme B,5 "PRIEKŠROKA PRETIMBRAUCOŠAJIEM" tajā satiksmes pusē, kurā šīs priekšrokas nav. Šī zīme norāda, ka iebraukšana šaurajā ceļa posmā ir aizliegta, kamēr šo ceļa posmu nav iespējams izbraukt, nepiespiežot pretim braucošos transportlīdzekļus apstāties.

b) Šī zīme ir apaļa, ar baltu vai dzeltenu fonu un sarkanu apmali; prioritāro kustības virzienu norādošā bulta ir melna, otru virzienu norādošā bulta ir sarkana.

6. Zīme, kas norāda uz priekšroku attiecībā pret pretimbraucošajiem

a) Lai paziņotu vadītājiem, ka šaurajā ceļa posmā tiem ir priekšroka attiecībā pret pretimbraucošajiem transportlīdzekļiem, jālieto zīme B,6.

b) Šī zīme ir taisnstūris ar zilu fonu, uz augšu norādošā bulta ir balta, bet uz leju norādošā bulta – sarkana.

c) Ja tiek lietota zīme B,6, otrajā šaurā ceļa posma galā transportlīdzekļiem, kas brauc pretējā virzienā, jāuzstāda zīme B,5.

C sadaļa

AIZLIEGUMA VAI IEROBEŽOJUMA ZĪMES

I. Vispārējs raksturojums un simboli

1. Aizlieguma un ierobežojuma zīmēm jābūt apaļām; to diametram jābūt ne mazākam par 0,60 m ārpus apdzīvotām vietām, bet to zīmju diametram, kas aizliedz vai ierobežo apstāšanos un stāvēšanu apdzīvotās vietās, jābūt ne mazākam par 0,40 m vai 0,20 m diametrā.

2. Ja attiecīgo zīmju aprakstā nav noteikts citādi, aizlieguma un ierobežojuma zīmēm jābūt baltam vai dzeltenam fonam vai zilam fonam, ja tās aizliedz vai ierobežo apstāšanos vai stāvēšanu, un ar platu sarkanu apmali; simboliem un uzrakstiem, ja tādi ir, jābūt melnā vai tumši zilā krāsā, un slīpajām svītrām, ja tādas ir, jābūt sarkanām ar slīpumu uz leju no kreisās puses uz labo pusi.

II. Apraksts

1. Iebraukšanas aizliegums vai ierobežojums41

a) Lai paziņotu, ka iebraukšana ir aizliegta visiem transportlīdzekļiem, jālieto zīme C,1 "IEBRAUKT AIZLIEGTS", kam ir divi paraugi: C,1a un C,1b.

b) Lai paziņotu, ka jebkāda veida transportlīdzekļu kustība ir aizliegta abos virzienos, jālieto zīme C,2 "BRAUKT AIZLIEGTS VISIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM ABOS VIRZIENOS".

c) Lai paziņotu, ka iebraukšana (ieiešana) ir aizliegta noteiktai transportlīdzekļu vai ceļa lietotāju kategorijai, jālieto zīme, uz kuras attēlots tā transportlīdzekļa vai ceļa lietotāja siluets, kam iebraukšana (ieiešana) ir aizliegta. Zīmēm C,3a, C,3b, C,3c, C,3d, C,3e, C,3f, C,3g, C,3h, C,3i, C,3j, C,3k un C,3l ir šāda nozīme:

C,3a "AIZLIEGTS IEBRAUKT VISIEM MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, IZŅEMOT DIVRITEŅU MOTOCIKLUS BEZ BLAKUSVĀĢA"

C,3b "AIZLIEGTS IEBRAUKT MOTOCIKLIEM"

C,3c "AIZLIEGTS IEBRAUKT VELOSIPĒDIEM"

C,3d "AIZLIEGTS IEBRAUKT MOPĒDIEM"

C,3e "AIZLIEGTS IEBRAUKT KRAVAS AUTOMOBIĻIEM".

Tonnāžu norādošais skaitlis gaišā krāsā uz transportlīdzekļa silueta vai saskaņā ar šīs konvencijas 8. panta 4. punktu uz papildzīmes, kas novietota zem zīmes C,3e, nozīmē to, ka aizliegums piemērojams tikai tad, ja transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva pilnā masa pārsniedz šo skaitli.

C,3f "AIZLIEGTS IEBRAUKT MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS VELK PIEKABI, KURA NAV PUSPIEKABE VAI VIENASS PIEKABE"

Tonnāžu norādošais skaitlis gaišā krāsā uz piekabes silueta vai saskaņā ar šīs konvencijas 8. panta 4. punktu uz papildzīmes, kas novietota zem zīmes C,3f, nozīmē to, ka aizliegums piemērojams tad, ja piekabes pilnā masa pārsniedz šo skaitli.

Gadījumos, kad līgumslēdzējas puses to uzskata par lietderīgu, tās var izvēlēties nomainīt simbolā iekļauto kravas automobiļa aizmugures siluetu ar vieglā automobiļa aizmugures siluetu un kravas automobiļa piekabes siluetu ar vieglā automobiļa piekabes siluetu.

C,3g "AIZLIEGTS IEBRAUKT MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS VELK PIEKABI"

Tonnāžu norādošais skaitlis gaišā krāsā uz piekabes silueta vai saskaņā ar šīs konvencijas 8. panta 4. punktu uz papildzīmes, kas novietota zem zīmes C,3g, nozīmē to, ka aizliegums piemērojams tikai tad, ja piekabes pilnā masa pārsniedz šo skaitli.

C,3h "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS PĀRVADĀ TĀDAS BĪSTAMAS KRAVAS, KURĀM IR PAREDZĒTA ĪPAŠA APZĪMĒJOŠA PLĀKSNE"

Lai norādītu iebraukšanas aizliegumu transportlīdzekļiem, kas pārvadā noteikta veida bīstamu kravu, zīme C,3h var tikt lietota kopā ar papildzīmi. Informācija uz šīs papildzīmes norāda, ka aizliegums attiecas tikai uz valsts tiesību aktos noteiktu bīstamu kravu pārvadāšanu.

C,3i "AIZLIEGTS IET GĀJĒJIEM"

C,3J "AIZLIEGTS IEBRAUKT PAJŪGIEM"

C,3k "AIZLIEGTS IEBRAUKT ROKAS RATIŅIEM"

C,3l "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRAKTORTEHNIKAI"

PIEZĪME. Līgumslēdzējas puses var neiekļaut zīmēs C,3a–C,3l slīpo sarkano svītru, kas savieno augšējo kreiso kvadrantu ar apakšējo labo kvadrantu vai nepārtraukt līniju vietā, kur šī svītra šķērso simbolu, ja vien tādējādi netiek apgrūtināta simbola uztveramība un saprotamība.

d) Paziņošanai, ka iebraukšana (ieiešana) ir aizliegta vairākām transportlīdzekļu vai ceļa lietotāju kategorijām, var izmantot tik daudz aizlieguma zīmju, cik ir aizliegto klašu, vai vienu aizlieguma zīmi, kas norāda to transportlīdzekļu vai ceļa lietotāju siluetus, kuriem iebraukt (ieiet) ir aizliegts. Zīmes C,4a "MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM IEBRAUKT AIZLIEGTS" un zīme C,4b "MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN PAJŪGIEM IEBRAUKT AIZLIEGTS" ir šādu zīmju piemēri.

Zīmes, uz kurām ir attēloti vairāk nekā divi silueti, nevar lietot ārpus apdzīvotām vietām, un zīmes, uz kurām attēloti vairāk nekā trīs silueti, nevar lietot apdzīvotās vietās.

e) Lai paziņotu, ka iebraukšana ir aizliegta transportlīdzekļiem, kuru masa vai izmēri pārsniedz noteiktas robežvērtības, jālieto šādas zīmes:

C,5 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU PLATUMS PĀRSNIEDZ ... METRUS"

C,6 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU AUGSTUMS PĀRSNIEDZ ... METRUS"

C,7 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU KOPĒJĀ FAKTISKĀ MASA PĀRSNIEDZ ... TONNAS"

C,8 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU SLODZE UZ VIENU ASI PĀRSNIEDZ ... TONNAS"

C,9 "AIZLIEGTS IEBRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM VAI TRANSPORTLĪDZEKĻU SASTĀVIEM, KURU GARUMS PĀRSNIEDZ ... METRUS".

f) Lai paziņotu, ka transportlīdzekļi nedrīkst braukt cits citam tuvāk par zīmē norādīto distanci, jālieto zīme C,10 "AIZLIEGTS BRAUKT AR DISTANCI, KAS MAZĀKA PAR ... METRIEM".

2. Nogriešanās aizliegums

Lai paziņotu, ka nogriešanās (pa kreisi vai pa labi atkarībā no bultas norādes) ir aizliegta, jālieto zīme C,11a "AIZLIEGTS NOGRIEZTIES PA KREISI" vai C,11b "AIZLIEGTS NOGRIEZTIES PA LABI".

3. Aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā

a) Lai paziņotu, ka aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā, jālieto zīme C,12 "AIZLIEGTS APGRIEZTIES BRAUKŠANAI PRETĒJĀ VIRZIENĀ".

b) Vajadzības gadījumā šo simbolu var izmantot, arī pavērstu spoguļattēlā.

4. Apdzīšanas aizliegums42

a) Lai paziņotu, ka papildus vispārējiem apdzīšanas noteikumiem, kas izklāstīti spēkā esošajos noteikumos, uz ceļa aizliegts apdzīt mehāniskos transportlīdzekļus, izņemot divriteņu mopēdus un divriteņu motociklus bez blakusvāģa, jālieto zīme C,13a "APDZĪT AIZLIEGTS".

Šai zīmei ir divi paraugi: C,13aa un C,13ab.

b) Lai paziņotu, ka apdzīt aizliegts tikai kravas automašīnām, kuru pilnā masa pārsniedz 3,5 tonnas, jālieto zīme C,13b "KRAVAS AUTOMOBIĻIEM APDZĪT AIZLIEGTS".

Šai zīmei ir divi paraugi: C,13ba un C,13bb.

Iepriekš minēto pilno masu, no kuras aizliegums ir spēkā, var mainīt ar uzrakstu uz papildzīmes, kas novietota zem zīmes saskaņā ar šīs konvencijas 8. panta 4. punktu.

5. Ātruma ierobežojums

a) Lai paziņotu par ātruma ierobežojumu, jālieto zīme C,14 "MAKSIMĀLAIS ĀTRUMS IEROBEŽOTS LĪDZ NORĀDĪTAJAM". Uz zīmes attēlotais skaitlis norāda maksimālo ātrumu tādās mērvienībās, kādas parasti tiek lietotas transportlīdzekļa ātruma izteikšanai attiecīgajā valstī. Pēc skaitļa, ar kuru norādīts ātrums, vai zem tā var pievienot norādi, piemēram, "km" (kilometri) vai "m" (jūdzes).

b) Lai norādītu ātruma ierobežojumu, kas attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa pārsniedz noteiktu skaitli, šo skaitli ietverošs uzraksts jāpievieno uz papildzīmes zem zīmes saskaņā ar šīs konvencijas 8. panta 4. punktu.

6. Aizliegums lietot skaņas signālu

Lai paziņotu, ka skaņas signālu ir aizliegts lietot, ja vien tas nav nepieciešams, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumu, jālieto zīme C,15 "AIZLIEGTS LIETOT SKAŅAS SIGNĀLU". Šo zīmi, ja tā nav uzstādīta apdzīvotas vietas sākumā blakus vai tūlīt aiz zīmes, kura norāda apdzīvoto vietu, lieto kopā ar papildzīmi H,2, kas aprakstīta šā pielikuma H sadaļā, un parāda darbības zonu, kurā aizliegums ir spēkā. Šo zīmi ieteicams nenovietot apdzīvotu vietu sākumā, ja aizliegums ir spēkā visās apdzīvotās vietās, un ieteicams noteikt, ka zīme, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu, informē ceļa lietotājus par to, ka ceļu satiksmes noteikumi, ko attiecīgajā valstī piemēro apdzīvotās vietās, ir spēkā no šīs vietas uz priekšu.

7. Aizliegums turpināt ceļu neapstājoties

a) Lai paziņotu par to, ka tuvumā atrodas muita, pie kuras apstāšanās ir obligāta, jālieto zīme C,16 "AIZLIEGTS TURPINĀT CEĻU NEAPSTĀJOTIES". Atkāpjoties no šīs konvencijas 8. panta, simbolā, kas attēlots uz šīs zīmes, jānorāda vārds "muita" (Customs), vēlams, divās valodās; līgumslēdzējām pusēm, kas lieto C,16 zīmi, jāveic visi pasākumi, lai panāku reģionālu vienošanos par to, ka šis vārds uz visām zīmēm, kuras tās uzstāda, rakstīts vienā un tajā pašā valodā.

b) Šo zīmi var arī lietot, lai paziņotu vadītājiem, ka ceļa turpināšana bez apstāšanās ir aizliegta citu iemeslu dēļ; šajā gadījumā vārds "muita" ir jāaizstāj ar citu īsu uzrakstu, kas norāda apstāšanās iemeslu.

8. Aizlieguma vai ierobežojuma darbības beigas

a) Vieta, kurā beidzas visi uz braucošiem transportlīdzekļiem attiecināmie aizliegumi, jānorāda ar zīmi C,17a "VISU UZ BRAUCOŠIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM ATTIECINĀMO VIETĒJO AIZLIEGUMU DARBĪBAS BEIGAS". Šai zīmei jābūt apaļai, ar baltu vai dzeltenu fonu; tai nav apmales vai arī ir tikai melna svītra gar malu, un uz tās attēlota diagonāla josla, kas stiepjas no labās puses uz kreiso un kas var būt melnā vai pelēkā krāsā vai arī veidota no melnām vai pelēkām paralēlām līnijām.

b) Vieta, kurā beidzas uz braucošiem transportlīdzekļiem attiecināms ierobežojums vai aizliegums, ir jānorāda ar zīmi C,17b "ĀTRUMA IEROBEŽOJUMA DARBĪBAS BEIGAS", C,17c "APDZĪŠANAS AIZLIEGUMA DARBĪBAS BEIGAS" vai C,17d "APDZĪŠANAS AIZLIEGUMA KRAVAS AUTOMOBIĻIEM DARBĪBAS BEIGAS". Šīm zīmēm jābūt līdzīgām zīmei C,17a, bet papildus uz tām gaiši pelēkā krāsā jānorāda simbols aizliegumam vai ierobežojumam, kas ir beidzies.

c) Atkāpjoties no šīs konvencijas 6. panta 1. punkta prasībām, šajā 8. punktā minētās zīmes var būt novietotas pretimbraucošo transportlīdzekļu vadītājiem paredzēto aizlieguma vai ierobežojuma zīmju otrā pusē.

9. Apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi un ierobežojumi

a) i) Vietas, kur stāvēšana ir aizliegta, jānorāda ar zīmi C,18 "STĀVĒŠANA AIZLIEGTA"; vietas, kur apstāšanās un stāvēšana ir aizliegta, jānorāda ar zīmi C,19 "APSTĀŠANĀS UN STĀVĒŠANA AIZLIEGTA".

ii) Zīmi C,18 var aizstāt ar apaļu zīmi, kurai ir sarkana apmale un sarkana slīpa šķērssvītra un uz kuras ir attiecīgajā valstī lietoti burti vai ideogramma, kas apzīmē "Stāvēšana", melnā krāsā uz balta vai dzeltena fona.43

iii) Aizlieguma apjoms var būt ierobežots ar uzrakstiem uz papildzīmes, kas novietota zem zīmes, norādot nedēļas vai mēneša dienas vai diennakts laiku, kad aizliegums ir spēkā, ilgumu, pēc kura stāvēšana ir aizliegta ar zīmi C,18 vai apstāšanās un stāvēšana ir aizliegta ar zīmi C,19, izņēmumus, kurus piemēro noteiktām ceļa lietotāju grupām.

iv) Ilgums, pēc kura apstāšanās vai stāvēšana ir aizliegta, var būt rakstīts arī zīmes sarkanā apļa apakšdaļā, nevis norādīts uz papildzīmes.

b) i) Vietās, kur stāvēšana ir atļauta pārmaiņus ceļa vienā un otrā pusē, zīmes C,18 vietā ir jālieto zīmes C,20a un C,20b "MAINĪGA STĀVĒŠANA".

ii) Stāvēšanas aizliegums tajā ceļa pusē, kurā novietota zīme C,20a, ir spēkā nepāra datumos, bet pāra datumos tajā ceļa pusē, kurā novietota zīme C,20b; pušu maiņas laiks jāparedz valsts tiesību aktos, un tas var būt arī cits laiks, ne tikai pusnakts. Valstu tiesību aktos var paredzēt arī cita veida maiņu, ne tikai maiņu pa dienām; šādā gadījumā skaitļi "I" un "II" ir jāaizvieto ar mainīgo periodu norādošām zīmēm, piemēram, "1-15" un "16-31", ja maiņa notiek katra mēneša pirmajā un sešpadsmitajā dienā.

iii) Valstis, kas nav pieņēmušas zīmes C,19, C,20a un C,20b, var lietot zīmi C,18, kas papildināta ar papildu uzrakstiem atbilstīgi tam, kā tas paredzēts šīs konvencijas 8. panta 4. punktā.44

c) i) Izņemot īpašus gadījumus, zīmes jānovieto tā, lai to plakne atrastos perpendikulāri ceļa ass līnijai vai nelielā leņķī pret plakni, kas atrodas perpendikulāri šai asij.

ii) Visi stāvēšanas ierobežojumi un aizliegumi ir spēkā tikai tajā brauktuves pusē, kurā zīme ir uzstādīta.

iii) Ja nav norādīts citādi:

uz papildzīmes H,2, kas minēta šā pielikuma H sadaļā un norāda tā ceļa posma garumu, kurā aizliegums ir spēkā, vai

saskaņā ar šā punkta c) apakšpunkta v) daļu aizliegums ir spēkā no vietas, kur novietota zīme, līdz nākamajai ceļa pievienošanās vietai.

iv) Papildzīmi H,3a vai H,4a, kas attēlota šā pielikuma H sadaļā, var novietot zem zīmes vietā, kur aizliegums sākas. Papildzīmi H,3b vai H,4b, kas attēlota šā pielikuma H sadaļā, var novietot zem zīmēm, kas aizliegumu atkārto. Turpmākā aizlieguma zīmi, kas papildināta ar papildzīmi H,3c vai H,4c, kura attēlota šā pielikuma H sadaļā, var novietot vietā, kur aizlieguma piemērošana beidzas. Zīmes H,3 ir novietojamas paralēli ceļa ass līnijai, bet papildzīmes H,4 – perpendikulāri šai ass līnijai. Attālumi, ja tādi ir norādīti uz H,3 papildzīmēm, nozīmē attālumu, kādā aizliegums ir spēkā bultas norādītajā virzienā.

v)45 Ja aizliegums beidzas pirms nākamā ceļa pievienošanās vietas, jāuzstāda zīme, kas aprīkota ar papildu aizlieguma darbības beigu zīmi atbilstīgi tam, kā noteikts iepriekš c) apakšpunkta iv) daļā. Ja aizliegums ir spēkā īsā ceļa posmā, atļauts uzstādīt tikai vienu zīmi, kuras sarkanajā aplī norādīts attiecīgais attālums vai kura aprīkota ar H,3 papildzīmi.

vi) Vietās, kur uzstādīti stāvvietu kases aparāti, jānorāda, ka par stāvēšanu ir jāmaksā un šādu stāvēšanu ierobežo skaitītāja darbības laiks.

vii) [Dzēsts]

D sadaļa

RĪKOJUMA ZĪMES

I. Vispārējs raksturojums un simboli

1. Rīkojuma zīmēm jābūt apaļām, izņemot zīmes D,10, kas aprakstītas šīs sadaļas 10. punkta II apakšpunktā un kam ir jābūt izgatavotām taisnstūra formā; to diametrs nedrīkst būt mazāks par 0,60 m ārpus apdzīvotām vietām un mazāks par 0,40 m apdzīvotās vietās. Tomēr zīmes ar diametru, kas nav mazāks par 0,30 m, var lietot apvienojumā ar luksofora signāliem vai uz satiksmes saliņām.

2. Ja nav noteikts citādi, zīmēm jābūt zilā krāsā, bet uz tām attēlotajiem simboliem – baltā vai gaišā krāsā; zīmes var būt arī baltā krāsā ar sarkanu apmali un melniem simboliem.46

II. Apraksts

1. Braukšanas virziena norādījums47

Braukšanas virziens, kādā transportlīdzeklim ir jābrauc, vai vienīgie virzieni, kādos transportlīdzekļiem ir atļauts braukt, jānorāda ar zīmes D,1 "ATĻAUTAIS BRAUKŠANAS VIRZIENS" D,1a paraugu, uz kura attēlotā bulta vai bultas norāda attiecīgo virzienu vai virzienus. Tomēr, atkāpjoties no šīs sadaļas I iedaļas noteikumiem, zīmes D,1a vietā var lietot zīmi D,1b. Zīmei D,1b jābūt melnā krāsā, ar baltu ietvaru gar malu un baltu simbolu.

2. Apbraukt pa šo pusi

Zīme D,2 "APBRAUKT PA ŠO PUSI", kas, atkāpjoties no šīs konvencijas 6. panta 1. punkta prasībām, novietota uz saliņas vai pirms šķēršļa uz brauktuves, nozīmē to, ka transportlīdzekļiem saliņa vai šķērslis jāapbrauc pa bultas norādīto pusi.

3. Braukšana pa loku

3. Zīme D,3 "BRAUKŠANA PA LOKU" vadītājiem norāda to, ka lokveida krustojumā tiem jāievēro zīmē ar bultām norādītais braukšanas virziens. Ja lokveida krustojums ir norādīts ar zīmi D,3, papildinātu ar zīmi B,1 vai B,2, priekšroka ir tam vadītājam, kas jau ir iebraucis lokveida krustojumā.

4. Velosipēdu ceļš

Zīme D,4 "VELOSIPĒDU CEĻŠ" velosipēdistiem norāda to, ka ceļš, kura sākumā zīme ir uzstādīta, paredzēts viņiem, un citu transportlīdzekļu vadītājiem norāda to, ka tiem nav tiesību šo ceļu lietot. Velosipēdistiem ir pienākums lietot šo ceļu, ja tas stiepjas gar brauktuvi, gājēju ceļu vai jātnieku ceļu tajā pašā virzienā. Tomēr arī mopēdu vadītājiem ir pienākums šajos pašos apstākļos lietot velosipēdu ceļu, ja to paredz valsts tiesību akti vai ja par šo prasību informē papildzīme ar uzrakstu vai zīmes C,3d simbolu.

5. Gājēju ceļš

Zīme D,5 "GĀJĒJU CEĻŠ" informē gājējus par to, ka ceļš, kura sākumā zīme ir uzstādīta, paredzēts viņiem, un citiem ceļa lietotājiem norāda to, ka tiem nav tiesību šo ceļu lietot. Gājējiem ir pienākums lietot šo ceļu, ja tas virzās gar brauktuvi, velosipēdu ceļu vai jātnieku ceļu tajā pašā virzienā.

6. Jātnieku ceļš

Zīme D,6 "JĀTNIEKU CEĻŠ" informē jātniekus par to, ka ceļš, kura sākumā šī zīme ir uzstādīta, paredzēts vienīgi viņiem, un citiem ceļa lietotājiem norāda to, ka viņiem nav tiesību šo ceļu lietot. Jātniekiem ir pienākums lietot šo ceļu, ja tas stiepjas gar brauktuvi, velosipēdistu ceļu vai gājēju ceļu tajā pašā virzienā.

7. Minimālais braukšanas ātrums

Zīme D,7 "MINIMĀLAIS BRAUKŠANAS ĀTRUMS" norāda to, ka transportlīdzekļiem, kas izmanto ceļu, kura sākumā šī zīme uzstādīta, jābrauc ar ātrumu, kas nav mazāks par zīmē norādīto ātrumu; skaitlis uz zīmes norāda šo ātrumu mērvienībās, kas parasti tiek lietotas transportlīdzekļu ātruma izteikšanai attiecīgajā valstī. Pēc skaitļa, kas norāda ātrumu, var būt pievienota norāde, piemēram, "km" (kilometri) vai "m" (jūdzes).

8. Minimālā braukšanas ātruma ierobežojuma beigas

Zīme D,8 "MINIMĀLĀ BRAUKŠANAS ĀTRUMA IEROBEŽOJUMA BEIGAS" nozīmē to, ka zīmes D,7 prasība par minimālo braukšanas ātrumu vairs nav spēkā. Zīmei D,8 ir jābūt identiskai zīmei D,7, izņemot to, ka no augšējās labās malas uz apakšējo kreiso malu to šķērso slīpa sarkana svītra.

9. Sniega ķēdes obligātas

Zīme D,9 "SNIEGA ĶĒDES OBLIGĀTAS" nozīmē to, ka transportlīdzeklim, kas virzās pa ceļu, kura sākumā šī zīme ir uzstādīta, vismaz diviem dzenošajiem riteņiem jābūt aprīkotiem ar sniega ķēdēm.

10. Obligātais virziens transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu

Zīmes D,10a, D,10b un D,10c norāda obligāto braukšanas virzienu transportlīdzekļiem, kas pārvadā bīstamas kravas.

11. Piezīmes par zīmju D,4, D,5 un D,6 kombināciju

a) Lai paziņotu, ka stiga vai celiņš ir paredzēts divām ceļa lietotāju kategorijām un ka to aizliegts lietot citiem, jāizmanto rīkojuma zīmes, uz kurām attēloti divi tādu ceļa lietotāju kategoriju simboli, kam atļauts lietot stigu vai celiņu, kura sākumā šī zīme ir uzstādīta.

b) Ja simboli novietoti blakus viens otram un atdalīti ar vertikālu līniju caur zīmes centru, katrs no tiem norāda, ka attiecīgajai kategorijai jālieto tai paredzētā stigas vai celiņa puse un ka citiem ceļa lietotājiem šo pusi lietot nav atļauts. Abām stigas vai celiņa pusēm jābūt skaidri atdalītām ar fiziskiem līdzekļiem vai ceļa apzīmējumu.

c) Ja simboli novietoti viens virs otra, zīme attiecīgo kategoriju ceļa lietotājiem norāda to, ka tie var kopīgi lietot stigu vai celiņu. Simbolus var izvietot brīvā secībā. Ja nepieciešams, valstu tiesību aktos jāparedz piesardzības pasākumi, kas jāievēro abām ceļa lietotāju kategorijām.

Zīmes D,11a un D,11b ir zīmju D,4 un D,5 kombināciju piemēri.

E sadaļa

NORĀDĪJUMA ZĪMES

I. Vispārējs raksturojums un simboli

Norādījuma zīmēm parasti ir kvadrāta vai taisnstūra forma ar zilu pamatni un gaišas krāsas simbolu vai uzrakstu vai gaišu pamatni un tumšas krāsas simbolu vai uzrakstu.

II. Apraksts

1. Zīmes, kas informē par noteikumu vai brīdina par briesmām un attiecas uz vienu vai vairākām braukšanas joslām

Turpmāk minētās zīmes izsaka to, ka noteikums vai brīdinājums par briesmām attiecas tikai uz vienu vai vairākām braukšanas joslām, kas apzīmētas ar garenapzīmējumiem, uz daudzjoslu brauktuves, kas paredzēta satiksmei, kura virzās vienā un tajā pašā virzienā. Tās var arī norādīt joslas, kas paredzētas pretim braucošajai satiksmei. Zīme, kas informē par noteikumu vai brīdina par briesmām, jānorāda uz katras no attiecīgajām bultām:

i) E,1a "MINIMĀLAIS BRAUKŠANAS ĀTRUMS DAŽĀDĀS JOSLĀS";

ii) E,1b "MINIMĀLAIS BRAUKŠANAS ĀTRUMS VIENĀ JOSLĀ"; šī zīme var tikt lietota "lēni braucošu transportlīdzekļu joslas" izveidošanai;

iii) E,1c "MAKSIMĀLĀ ĀTRUMA IEROBEŽOJUMI DAŽĀDĀS JOSLĀS"; Ievietoto zīmju apmalēm jābūt sarkanā krāsā, bet burtiem – melnā krāsā.

2. Zīmes, ar kurām norāda autobusiem paredzētās joslas

Zīmes E,2a un E,2b ir piemēri zīmēm, kas norāda sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem paredzēto joslu stāvokli saskaņā ar 26.bis panta 2. punktu.

3. Zīme "VIENVIRZIENA CEĻŠ"

a) Ja ir jānorāda, ka ceļš vai brauktuve ir vienvirziena, var uzstādīt divas dažādas zīmes "VIENVIRZIENA CEĻŠ":

i) zīme E,3a, kas novietota aptuveni perpendikulāri brauktuves asij; tās pamatne ir kvadrātveida;

ii) zīme E,3b, kas novietota aptuveni paralēli brauktuves asij; tās pamatne ir pagarināts taisnstūris, kura garāka mala ir horizontāla. Vārdu "vienvirziena" (One way) var rakstīt uz E,3b zīmes bultas valsts valodā vai vienā no attiecīgās valsts valodām.48

b) Zīmes E,3a un E,3b var uzstādīt neatkarīgi no tā, vai pie iebrauktuves attiecīgajā ceļā ir uzstādītas aizlieguma vai rīkojuma zīmes.

4. Virziena iepriekšējas izvēles zīme

Zīmes paraugs virziena iepriekšējai izvēlei krustojumos uz vairākjoslu ceļiem: E,4.

5. Zīmes, kas informē par izbraukšanu uz automaģistrāles vai nobraukšanu no tās

a) Zīme E,5a "AUTOMAĢISTRĀLE" jāuzstāda vietās, kur stājas spēkā īpaši noteikumi, kas jāievēro uz automaģistrāles.

49 Sk. vēri.

b) Zīme E,5b "AUTOMAĢISTRĀLES BEIGAS" jāuzstāda vietās, kur šie noteikumi pārstāj būt spēkā.

c) Zīmi E,5b var arī lietot un atkārtot, lai brīdinātu par automaģistrāles beigām; attālums starp katru no šādam nolūkam uzstādītām zīmēm un automaģistrāles beigām jānorāda zīmes apakšējā daļā.

d) Šīm zīmēm jābūt ar zilu vai zaļu fonu.

6. Zīmes, kas informē par uzbraukšanu uz ceļa vai nobraukšanu no ceļa, uz kura darbojas tādi paši noteikumi kā uz automaģistrāles

a) Zīme E,6a "AUTOCEĻŠ" jāuzstāda vietā, no kuras stājas spēkā īpaši noteikumi satiksmei uz ceļiem, kas nav automaģistrāles un kas paredzēti automobiļu satiksmei un neapkalpo ceļam piegulošos īpašumus. Zem zīmes E,6a var novietot papildzīmi, lai parādītu, ka izņēmuma kārtā ir atļauta transportlīdzekļu piebraukšana ceļam piegulošajiem īpašumiem.

50 Sk. vēri.

b) Zīmi E,6b "AUTOCEĻA BEIGAS" var arī lietot un atkārtot, lai brīdinātu par ceļa beigām; attālums starp katru šim nolūkam uzstādīto zīmi un ceļa beigām jānorāda zīmes apakšējā daļā.

c) Šīm zīmēm jābūt ar zilu vai zaļu fonu.

7. Zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu un beigas51

a) Uz zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu, jāizvieto tās nosaukums vai simbols ar apdzīvotas vietas siluetu, vai abi divi kopā. Zīme E,7a, E,7b, E,7c un E,7d ir piemēri zīmēm, kas norāda uz apdzīvotas vietas sākumu.

b) Apdzīvotas vietas beigas jānorāda ar identisku zīmi, izņemot to, ka tai jābūt ar sarkanas krāsas joslu vai ar paralēlām līnijām no augšējās labās malas līdz kreisajai apakšējai malai. Zīmes E,8a, E,8b, E,8c un E,8d ir piemēri zīmēm, kas norāda uz apdzīvotas vietas beigām.

Atkāpjoties no šīs konvencijas 6. panta 1. punkta prasībām, šīs zīmes var būt novietotas otrā pusē zīmēm, kas norāda apdzīvotu vietu.

c) Šajā punktā aplūkotās zīmes jālieto saskaņā ar šīs konvencijas 13.bis panta 2. punkta prasībām.

8. Zonu zīmes

a) Zonas sākums.

i) Lai norādītu, ka zīme attiecas uz noteiktu zonu (zonāla spēkā esamība), zīmei ir jābūt attēlotai uz taisnstūrveida pamatnes ar gaišu fonu. Vārds "ZONA" (zone) vai tā ekvivalents valsts valodā var tikt rakstīts uz pamatnes virs zīmes vai zem tās. Īpaša informācija par ierobežojumiem, aizliegumiem vai pienākumiem, ko zīme paredz, var būt sniegta uz pamatnes zem zīmes vai uz papildzīmes.

Zīmes, kas attiecas uz visiem ceļiem zonā (zonāla spēkā esamība), jāuzstāda uz visiem ceļiem, pa kuriem var piekļūt attiecīgajai zonai. Vēlams, lai zonā būtu iekļauti tikai līdzīga veida ceļi.

ii) Zīmes E,9a, E,9b, E,9c un E,9d ir piemēri zīmēm, kas attiecas uz visiem ceļiem attiecīgajā zonā (zonāla spēkā esamība):

E,9a – stāvēšanas aizlieguma zona;

E,9b – zona, kurā aizliegta stāvēšana noteiktos laika posmos;

E,9c – stāvēšanas zona;

E,9d – maksimālā ātruma ierobežojuma zona.

b) Izbraukšana no zonas.

i) Lai norādītu izbraukšanu no zonas, kas apzīmēta ar zonas zīmi, jāuzstāda tāda pati zīme uz taisnstūra pamatnes, kāda bija uzstādīta pie iebraukšanas zonā, taču šai zīmei jābūt pelēkā krāsā un pamatnei jābūt gaišā krāsā. Melnai vai pelēkai diagonālai svītrai vai paralēlām melnām vai pelēkām līnijām jāstiepjas pāri zīmei no labās puses uz kreiso pusi.

Zīmes, kas norāda uz izbraukšanu no zonas, jāuzstāda uz visiem ceļiem, kurus var izmantot, lai izbrauktu no zonas.

ii) Zīmes E,10a, E,10c un E,10d ir piemēri zīmēm, kas norāda par izbraukšanu no zonas, kurā zīme attiecas uz visiem ceļiem (zonāla spēkā esamība):

E,10a – stāvēšanas aizlieguma zonas beigas;

E,10b – tādas zonas beigas, kurā stāvēšanas aizliegta noteiktos laika posmos;

E,10c – stāvēšanas zonas beigas;

E,10d – maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas.

9. Zīmes, kas norāda iebraukšanu tunelī vai izbraukšanu no tuneļa, attiecībā uz kuru ir spēkā īpaši noteikumi

a) Zīme E,11a "TUNELIS" norāda, ka ceļa posms stiepjas caur tuneli un ka uz to attiecināmi īpaši ceļu satiksmes noteikumi. Šo zīmi novieto vietā, no kuras sāk piemērot minētos noteikumus.

b) Lai iepriekš brīdinātu ceļa lietotājus, zīmi E,11a var papildus novietot pienācīgā attālumā pirms vietas, no kuras sāk piemērot īpašos noteikumus; uz šādas zīmes apakšējās daļas vai uz papildzīmes H,1, kas noteikta šā pielikuma H sadaļā, norāda attālumu no vietas, kur uzstādīta šī zīme, līdz vietai, no kuras sāk piemērot īpašos noteikumus.

c) Zīme E,11b "TUNEĻA BEIGAS" var būt uzstādīta vietā, no kuras vairs nav spēkā īpašie noteikumi.

10. Zīme "GĀJĒJU PĀREJA"52

a) Zīmi E,12a "GĀJĒJU PĀREJA" lieto, lai norādītu gājējiem un vadītājiem gājēju pārejas atrašanās vietu. Zīmes fonam jābūt zilam vai melnam, trijstūrim – baltam vai dzeltenam, bet simbolam – melnam vai tumši zilam; zīmē iekļauj simbolu A,12.

b) Taču var lietot arī zīmi E,12b neregulāra piecstūra formā ar zilu fonu un baltu simbolu vai zīmi E,12c ar tumšu fonu un baltu simbolu.

11. Zīme "SLIMNĪCA"

a) Zīme jālieto, lai paziņotu transportlīdzekļu vadītājiem, ka tiem jāievēro piesardzība, kas nepieciešama medicīnas iestāžu tuvumā, jo īpaši, ka tiem jācenšas pēc iespējas mazāk trokšņot. Šai zīmei ir divi paraugi: E,13a un E,13b.

b) Sarkano krustu uz zīmes E,13b var aizvietot ar kādu no simboliem, kas minēti F sadaļas II iedaļas 1. punktā.

12. Zīme "STĀVVIETA"

a) Zīme E,14a "STĀVVIETA", kuru var uzstādīt paralēli ceļa asij, norāda vietas, kur atļauta transportlīdzekļu stāvēšana. Zīmes pamatnei jābūt kvadrāta formā53. Uz tās jābūt burtam vai ideogrammai, ko attiecīgajā valstī izmanto vārda "stāvvieta" norādīšanai. Zīmes fonam jābūt zilā krāsā.

b) Virzienu uz stāvvietu vai transportlīdzekļu kategorijas, kam tā ir paredzēta, var norādīt uz zīmes vai uz papildzīmes, kas piestiprināta zem šīs zīmes. Ar šādiem uzrakstiem var arī ierobežot atļauto stāvēšanas ilgumu vai norādīt, ka no stāvvietas iespējams piekļūt sabiedriskajam pasažieru transportam, iekļaujot simbolu "+", kam seko transporta veida norādījums vārdiski vai simbola formā.

Zīmes E,14b un E,14c ir piemēri zīmēm, kuras var lietot, lai norādītu stāvvietu tādu transportlīdzekļu novietošanai, kuru vadītāji vēlas izmantot sabiedrisko pasažieru transportu.

13. Zīmes, kas norāda autobusa vai tramvaja pieturu

E,15 "AUTOBUSA PIETURA" un E,16 "TRAMVAJA PIETURA".

54 Sk. vēri.

14. Zīmes, ar kurām apzīmē ārkārtas vai briesmu gadījumiem paredzētu apstāšanās vietu

Zīme E,1855 "ĀRKĀRTAS APSTĀŠANĀS VIETA" norāda vietu, kurā vadītāji drīkst apstāties vienīgi ārkārtas vai briesmu gadījumā. Ja šī apstāšanās vieta ir aprīkota ar ārkārtas gadījumiem paredzētu tālruņa aparātu un/vai ugunsdzēšamo aparātu, zīmes apakšējā daļā vai uz kvadrātveida pamatnes, kas piestiprināta zem zīmes, norāda simbolu F,14 un/vai F,1556. Zīmei ir divi paraugi – E,18a 57 un E,18b 58.

F sadaļa

INFORMĀCIJAS UN SERVISA ZĪMES

I. Vispārējs raksturojums un simboli

1. "F" zīmēm jābūt ar zilu vai zaļu fonu; uz tām jāattēlo balts vai dzeltens taisnstūris ar simbolu.

2. Uz zilās vai zaļās joslas zīmes lejasdaļā baltā krāsā var būt norādīts attālums līdz attiecīgajai pakalpojuma saņemšanas vietai vai līdz tā ceļa sākumam, pa kuru iespējams nokļūt līdz šai vietai; uz zīmes ar simbolu F,5 tādā pašā veidā var būt norādīti vārdi "Viesnīca" (HOTEL) vai "Motelis" (MOTEL). Zīmes var būt arī uzstādītas pie ceļiem, kas ved uz attiecīgo pakalpojumu sniegšanas vietu, un šajā gadījumā uz tām ir virzienu norādoša balta bulta zilās vai zaļās daļas lejasdaļā.

Simbolam jābūt melnā vai tumši zilā krāsā, izņemot simbolus F,1a, F,1b un F,1c, kuri jāattēlo sarkanā krāsā. Simbols F,14 var būt sarkanā krāsā.

II. Apraksts

1. Simbols "PIRMĀS PALĪDZĪBAS PUNKTS"59

Jālieto simboli, kas attiecīgajās valstīs apzīmē pirmās palīdzības punktus. Šiem simboliem jābūt sarkanā krāsā. Simbolu piemēri ir F,1a, F,1b un F,1c.

2. Dažādi simboli

F,2 "AVĀRIJAS DIENESTS"

F,3 "TELEFONS"

F,4 "DEGVIELAS UZPILDES STACIJA"

F,5 "VIESNĪCA vai MOTELIS"

F,6 "RESTORĀNS"

F,7 "ATSPIRDZINĀJUMI VAI KAFEJNĪCA"

F,8 "ATPŪTAS VIETA"

F,9 "GĀJĒJU MARŠRUTA SĀKUMS"

F,10 "KEMPINGA VIETA"

F,11 "KEMPINGPIEKABJU VIETA"

F,12 "KEMPINGA UN KEMPINGPIEKABJU VIETA"

F,13 "JAUNIEŠU TŪRISTU MĪTNE"

F,1460 Sk. vēri.

F,1561 Sk. vēri.

F,1662 Sk. vēri.

F,1763 "TELEFONS ĀRKĀRTAS GADĪJUMIEM"

F,1864 "UGUNSDZĒŠAMAIS APARĀTS"

65 Sk. vēri.

G sadaļa

VIRZIENA, VIETAS UN RĀDĪTĀJU ZĪMES

I. Vispārējs raksturojums un simboli

1. Informatīvās zīmes parasti ir taisnstūrveida; savukārt virziena zīmes var būt pagarināta taisnstūra formā ar horizontālu garāko malu un beigties ar bultas smaili.

2. Informatīvajās zīmēs izmantojami balti vai gaišas krāsas simboli vai uzraksti uz tumša fona vai tumšas krāsas simboli vai uzraksti uz balta vai gaišas krāsas fona; sarkano krāsu var izmantota tikai īpašos gadījumos, un tā nekad nedrīkst būt dominējošā krāsa.

3. Uz iepriekšējām virziena zīmēm vai uz virziena zīmēm, kas saistītas ar automaģistrālēm vai ar ceļiem, kuriem tiek piemērots automaģistrāļu statuss, jāattēlo balti simboli vai uzraksti uz zila vai zaļa fona. Uz šādām zīmēm simbolus, kurus izmanto uz zīmēm E,5a un E,6a, var attēlot samazinātā mērogā.

4. Zīmes, kas norāda pagaidu apstākļus, piemēram, ceļa remontu, novirzīšanos vai apbraukšanu, var būt uz oranža vai dzeltena pamata un ar melniem simboliem vai uzrakstiem.

5. Uz zīmēm G,1, G,4, G,5, G,6 un G,10 vietu nosaukumus ieteicams norādīt valsts vai tās valsts daļas valodā, kur atrodas minētās vietas.

II. Iepriekšējie virziena rādītāji

1. Vispārējs gadījums

Piemēri iepriekšējiem virziena rādītājiem: G,1a, G,1b un G,1c.

2. Īpaši gadījumi

a) Piemēri iepriekšējām virziena zīmēm "CAURVEDCEĻA NAV (STRUPCEĻŠ)": G,2a un G,2b 66.

b) Piemērs iepriekšējai virziena zīmei attiecībā uz maršrutu, pa kuru jābrauc, lai nogrieztos pa kreisi, ja nākamajā krustojumā nogriezties pa kreisi ir aizliegts: G,3.

PIEZĪME. Uz iepriekšējām virziena zīmēm G,1 var attēlot simbolus, ko lieto uz citām zīmēm, ar kurām informē ceļa lietotājus par ceļa vai satiksmes apstākļiem (piemēram, uz zīmēm A,2, A,5, C,3e, C,6, E,5a, F,2).

III. Virziena rādītāji

1. Piemēri zīmēm, kas norāda vietas atrašanās virzienu: G,4a, G,4b, G,4c un G,5.67

2. Piemēri zīmēm, kas norāda lidlauka atrašanās virzienu: G,6a, G,6b un G,6c.68

3. Zīme G,7 norāda kempinga atrašanās virzienu.

4. Zīme G,8 norāda jauniešu tūrisma mītnes atrašanās virzienu.

5. Piemēri zīmēm, kuras norāda virzienu uz stāvvietu, kas domāta transportlīdzekļiem, kuru vadītāji vēlas izmantot sabiedrisko pasažieru transportu: G,9a un G,9b. Sabiedriskā pasažieru transporta veidu uz zīmes var norādīt ar uzrakstu vai simbolu.

PIEZĪME. Virziena zīmēs G,4, G,5 un G,6 var ievietot simbolus, ko izmanto citās zīmēs, ar kurām ceļa lietotājus informē par ceļa vai satiksmes apstākļiem (piemēram, zīmē A,2, A,5, C,3e, C,6, E,5a, F,2).

IV. Attālumu apstiprinājuma zīmes

Zīme G,10 ir attālumu apstiprinājuma zīmes piemērs.

Neatkarīgi no šīs konvencijas 6. panta 1. punkta noteikumiem šo zīmi var novietot otrā pusē citai zīmei, kas paredzēta pretējā virzienā braucošajam transportam.

V. Rādītāju zīmes

1. Zīmes, kas norāda braukšanas joslu skaitu un kustības virzienu

Zīmes G,11a, G,11b un G,11c jālieto, lai informētu vadītājus par braukšanas joslu skaitu un kustības virzienu. Uz tām jābūt tikpat daudz bultām, cik ir braukšanas joslu, kas paredzētas braukšanai vienā un tajā pašā virzienā; tajās var norādīt arī braukšanas joslas, kas paredzētas pretimbraucošajam transportam.

2. Zīmes, kas norāda uz braukšanas joslas beigām

Zīmes G,12a un G,12b vadītājus informē par braukšanas joslas beigām.

3. Zīme "CAURVEDCEĻA NAV (STRUPCEĻŠ)"69

Zīme G,13 "CAURVEDCEĻA NAV", kas uzstādīta ceļa sākumā, norāda, ka ceļu nav iespējams caurbraukt.

4. Zīme "VISPĀRĒJI ĀTRUMA IEROBEŽOJUMI"

Zīme G,14 "VISPĀRĒJI ĀTRUMA IEROBEŽOJUMI" īpaši jālieto valstu robežu tuvumā, lai informētu vadītājus par vispārējiem spēkā esošiem braukšanas ātruma ierobežojumiem valstī vai šīs valsts apgabalā. Valsts nosaukums vai atšķirības zīme, vēlams, kopā ar ģerboni, jānovieto zīmes augšdaļā. Valstī spēkā esošie braukšanas ātruma ierobežojumi uz zīmes jānorāda šādā secībā: 1) ātruma ierobežojums apdzīvotās vietās; 2) ātruma ierobežojums ārpus apdzīvotām vietām; 3) ātruma ierobežojums uz automaģistrālēm.

Ja nepieciešams, var lietot zīmes E,6a simbolu "Autoceļš ", lai norādītu vispārējo braukšanas ātruma ierobežojumu automobiļiem uz ceļiem.

Zīmes apmalei un tās augšējai daļai jābūt zilā krāsā, valsts nosaukumam un triju četrstūru fonam jābūt baltā krāsā. Augšējā un vidējā četrstūrī izmantotajiem simboliem jābūt melnā krāsā, bet simbolam vidējā četrstūrī jābūt pārsvītrotam ar slīpu sarkanu svītru.

5. Zīme "CEĻŠ LIETOJAMS VAI SLĒGTS"

a) Zīme G,15 "CEĻŠ LIETOJAMS VAI SLĒGTS" jālieto, lai parādītu, vai kalnu ceļš, īpaši ceļa posms, kas ietver kalnu pāreju, ir lietojams vai slēgts; zīme jānovieto pie uzbraukšanas uz ceļa vai pie ceļiem, kas ved uz attiecīgo ceļa posmu.

Ceļa posma vai kalnu pārejas nosaukums jāraksta baltā krāsā. Uz parādītās zīmes kā piemērs ir dots nosaukums Furka.

Laukumiem "1", "2" un "3" ir jābūt noņemamiem.

b) Ja ceļa posms ir slēgts, laukumam "1" jābūt sarkanā krāsā un ar uzrakstu "Slēgts" (Closed); ja ceļa posms ir lietojams, laukumam "1" ir jābūt zaļā krāsā un ar uzrakstu "Atvērts"(Open). Uzrakstiem jābūt baltā krāsā un, vēlams, vairākās valodās.

c) Laukumiem "2" un "3" jābūt ar baltu fonu un melniem uzrakstiem un simboliem.

Ja ceļa posms ir lietojams, laukumu "3" neaizpilda, savukārt laukumu "2" atkarībā no ceļa stāvokļa neaizpilda vai uz tā norāda zīmi D,9 "SNIEGA ĶĒDES OBLIGĀTAS" vai simbolu G,16 "ĶĒDES VAI SNIEGA RIEPAS IETEICAMAS". Šim simbolam jābūt melnā krāsā.

Ja ceļa posms ir slēgts, laukumā "3" norāda tās vietas nosaukumu, līdz kurai ceļš ir lietojams, un laukumā "2" atkarībā no ceļa stāvokļa norāda "Atvērts līdz" (Open as far as) vai simbolu G,16, vai zīmi D,9.

6. Zīme "IETEICAMAIS ĀTRUMS"

Zīme G,17 "IETEICAMAIS ĀTRUMS" jālieto, lai norādītu braukšanas ātrumu, ar kādu ir ieteicams braukt, ja vien apstākļi to atļauj un ja vadītājam nav jāievēro mazāks ātrums, kas noteikts attiecīgā transportlīdzekļa kategorijai. Skaitlim vai skaitļu sērijai uz zīmes jānorāda ātrums mērvienībās, kādas parasti tiek lietotas transportlīdzekļu ātruma izteikšanai attiecīgajā valstī. Šo mērvienību var norādīt uz zīmes.

7. Zīme, kas norāda ieteicamo maršrutu kravas automobiļiem

G,18 "IETEICAMAIS MARŠRUTS KRAVAS AUTOMOBIĻIEM".

8. Zīme, kas paziņo par apstādināšanas joslu

Zīme G,19 "APSTĀDINĀŠANAS JOSLA" jālieto, lai norādītu apstādināšanas joslu stāvā lejupceļā. Šī zīme kopā ar plāksni, uz kuras norādīts attālums līdz apstādināšanas joslai, jāuzstāda kopā ar zīmi A,2 lejupceļa sākumā, kur bīstamā zona sākas, un pie iebraukšanas vietas apstādināšanas joslā. Atkarībā no lejupceļa garuma zīme vajadzības gadījumā jāatkārto kopā ar plāksni, uz kuras norādīts attālums.

Simbolu var veidot atbilstīgi apstādināšanas joslas novietojumam attiecībā pret ceļu.

9. Zīmes, kas norāda uz gājēju tiltu vai tuneli

a) Zīmi G,20 lieto, lai norādītu gājēju tiltu vai tuneli.

b) Zīmi G,21 lieto, lai norādītu tiltu vai tuneli bez pakāpieniem. Uz šīs zīmes var attēlot arī simbolu personām ar fiziskiem traucējumiem.

10. Zīmes, kas informē par nobraukšanu no automaģistrāles

Zīmes G,22a, G,22b un G,22c ir piemēri iepriekšējām zīmēm, kas informē par nobraukšanu no automaģistrāles. Šīs zīmes norāda attālumu līdz nobraukšanas vietai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja zīmes ar vienu un divām slīpām svītrām tiek uzstādītas vietā, kas atbilst attiecīgi vienai trešdaļai un divām trešdaļām no attāluma starp zīmi ar trim slīpām svītrām un nobraukšanas vietu.

11. Zīmes, kas norāda avārijas izejas

a) Zīmes G,23a un G,23b norāda avārijas izeju atrašanās vietu.

b) Zīmes G24a, G,24b un G,24c ir piemēri zīmēm, kas norāda attālumu līdz tuvākajām avārijas izejām un virzienu, kurā jādodas, lai šīs avārijas izejas sasniegtu. Tuneļos šīs zīmes novieto uz sienām 1–1,5 m augstumā ne tālāk kā 50 m citu no citas.

c) Zīmēm G,23 un G,24 ir zaļš fons un balti vai gaišas krāsas simboli, bultas un attāluma norādes.

H sadaļa

PAPILDZĪMES

1. Šīm zīmēm jābūt ar baltu vai dzeltenu fonu un melnu, tumši zilu vai sarkanu apmali, šajā gadījumā attālumus un simbolus attēlojot melnā vai tumši zilā krāsā, vai arī ar melnu vai tumši zilu fonu un baltu, dzeltenu vai sarkanu apmali, šajā gadījumā attālumus un simbolus attēlojot baltā vai dzeltenā krāsā.

70 Sk. vēri.

2. a) Papildzīmes H,1 norāda attālumu no zīmes līdz bīstama ceļa posma sākumam vai zonai, uz kuru noteikums attiecas.

b) Papildzīmes H,2 norāda to, cik garš ir bīstamais ceļa posms vai zona, uz kuru noteikums attiecas.

c) Papildzīmes novieto zem zīmēm. Tomēr Ab parauga brīdinājuma zīmes gadījumā uz papildzīmes sniedzamo informāciju var norādīt zīmes apakšējā daļā.

3. Papildzīmes H,3 un H,4, kas attiecas uz stāvēšanas aizliegumu vai ierobežojumu, ir attiecīgi H,3a, H,3b un H,3c, un H,4a, H,4b un H,4c. (Sk. šā pielikuma C sadaļas 9. punkta c) apakšpunktu).

4. Regulējošās zīmes var tikt attiecinātas tikai uz noteiktiem ceļa lietotājiem, norādot uz papildzīmes viņu kategoriju apzīmējošo simbolu. Piemēram: papildzīme H,5a un H,5b.

Gadījumos, kad regulējošā zīme neattiecas uz kādu ceļa lietotāju kategoriju, to norāda ar viņu kategoriju apzīmējošo simbolu un vārdu "izņemot" (except) attiecīgās valsts valodā. Piemēram: H,6. Ja nepieciešams, simbolu var aizvietot ar uzrakstu attiecīgajā valodā.

5. Lai norādītu stāvvietu, kas paredzēta personām ar fiziskiem traucējumiem, kopā ar zīmēm C,18 vai E,14 jālieto papildzīme H,7.

6. Papildzīme H,8 parāda krustojuma konfigurāciju, kurā ar platām svītrām norādīti galvenie ceļi un ar šaurām svītrām – ceļi, uz kuriem uzstādītas zīmes B,1 vai B,2.

7. Lai norādītu, ka turpmākais ceļa posms ir slidens sniega vai ledus dēļ, jālieto papildzīme H,9.

PIEZĪME ATTIECĪBĀ UZ VISU 1. PIELIKUMU. Valstīs, kurās satiksme notiek pa kreiso pusi, zīmēm un/vai simboliem vajadzības gadījumā jābūt pavērstiem spoguļattēlā.

2. pielikums

CEĻA APZĪMĒJUMI

I nodaļa

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Ceļa brauktuves apzīmējumi jāveido no neslīdošiem materiāliem, un tie nedrīkst pacelties augstāk par 6 mm virs brauktuves. Ceļa kniedes vai līdzīgs aprīkojums, ko lieto marķēšanai, nedrīkst pacelties augstāk par 1,5 cm virs brauktuves (vai augstāk par 2,5 cm, ja ceļa kniedes ietver gaismas atstarotājus); tiem jāatbilst ceļu satiksmes drošības prasībām.

II nodaļa

GARENAPZĪMĒJUMI

A. IZMĒRI

2.71 Garenapzīmējumos lietotajām nepārtrauktajām vai pārtrauktajām līnijām jābūt vismaz 0,10 m platām.

3. Attālumam starp diviem blakus esošiem garenapzīmējumiem (dubulta līnija) jābūt no 0,10 m līdz 0,18 m.

4. Pārtrauktu līniju veido no vienāda garuma svītrām, kuras atdala vienāda garuma atstarpes. Lai noteiktu svītru un atstarpju garumu, jāņem vērā transportlīdzekļu ātrums attiecīgajā ceļa posmā vai apvidū.

5. Ārpus apdzīvotām vietām pārtrauktai līnijai jābūt ar 2–10 m garām svītrām. Šā pielikuma 23. punktā minēto tuvošanās līniju veidojošajām svītrām jābūt 2–3 reizes garākām par atstarpēm.72

6.73 Apdzīvotās vietās svītrām un atstarpēm jābūt īsākām nekā ārpus apdzīvotām vietām. Svītru garums var būt samazināts līdz 1 m. Tomēr atsevišķās pilsētu galvenajās satiksmes maģistrālēs ar ātru satiksmi garenapzīmējumu parametriem jāatbilst ārpus apdzīvotām vietām izmantoto garenapzīmējumu parametriem.

B. BRAUKŠANAS JOSLU APZĪMĒJUMI74

7. Braukšanas joslas jāmarķē ar pārtrauktām līnijām, nepārtrauktām līnijām vai citiem piemērotiem līdzekļiem.

i) Ārpus apdzīvotām vietām

8. 8. Uz divvirzienu ceļiem ar divām braukšanas joslām ar garenapzīmējumu jānorāda brauktuves ass līnija.75 Parasti šim nolūkam izmanto pārtrauktu līniju. Nepārtrauktas līnijas šim mērķim ir lietojamas tikai noteiktos apstākļos.

9.76 Uz trīsjoslu ceļiem braukšanas joslas parasti norāda ar pārtrauktām līnijām vietās, kur ir laba redzamība. Īpašos gadījumos un satiksmes drošības dēļ var lietot nepārtrauktas līnijas vai pārtrauktas līnijas blakus nepārtrauktām līnijām.

10.77 Uz brauktuvēm ar trim vai vairāk braukšanas joslām divi satiksmes virzieni jāatdala ar vienu vai divām nepārtrauktām līnijām, izņemot gadījumus, kad vidējās joslas paredzētas maiņvirziena satiksmei. Turklāt satiksmes joslas jāapzīmē ar pārtrauktām līnijām (1.a un 1.b diagramma).

ii) Apdzīvotās vietās

11.78 Apdzīvotās vietās šā pielikuma 8.–10. punkta ieteikumus piemēro attiecībā uz divvirzienu ielām un vienvirziena ielām ar vismaz divām braukšanas joslām.

79 Sk. vēri.

12. Braukšanas joslas jāapzīmē vietās, kur brauktuves platumu samazina nomales, saliņas vai virziena saliņas.

13. Tuvojoties lieliem krustojumiem (it īpaši regulējamiem krustojumiem), ja braukšanas joslas ir pietiekami platas divām vai vairākām transportlīdzekļu rindām, tās jāapzīmē atbilstīgi tam, kā parādīts 2. un 3.[80] diagrammā. Šādos gadījumos joslu apzīmējumu līnijas var papildināt ar bultu apzīmējumiem (sk. šā pielikuma 39. punktu).

81 Sk. vēri.

C. Apzīmējumi īpašām situācijām

i) Nepārtrauktu līniju izmantošana

14. Lai uzlabotu satiksmes drošību, noteiktos krustojumos pārtrauktās līnijas (sk. 4. diagrammu) jāaizstāj vai jāpapildina ar nepārtrauktu līniju (5. un 6. diagramma).82

15.83 Ja jāaizliedz lietot brauktuves daļu, kas paredzēta pretimbraucošajam transportam, vietās ar ierobežotu redzamību (pakalns, līkums) vai ceļa posmos, kur brauktuve ir šaura vai ir ar kādu citu īpatnību, jānosaka ierobežojumi, ja redzamība ir mazāka par noteikto minimālo attālumu M, ar nepārtrauktu līniju, kas izvietota saskaņā ar 7.a–1684. diagrammu. Valstīs, kur tas atbilst transportlīdzekļu konstrukcijai, acu līmenis no 1 m, kas norādīts 7.a–10.a diagrammā, var tikt pacelts līdz 1,20 m.

16. Pieņemtā M vērtība mainās līdz ar ceļa apstākļiem.85 Līniju plāns piekalnei ar ierobežotu redzamību attiecīgi divu un trīs joslu ceļiem parādīts 7.a, 7.b, 8.a, 8.b, 8.c un 8.d diagrammā. Šīs diagrammas atbilst gareniskajam posmam tās pašas lappuses augšmalā un attālumam M, kas noteikts turpmāk 24. punktā: A (vai D) ir punkts, kurā redzamība kļūst mazāka par M, savukārt C (vai B) ir punkts, kurā redzamība atkal sāk pārsniegt M.86

17.87 Ja ceļa posmi AB un CD pārklājas, t. i., redzamība uz priekšu abos virzienos kļūst lielāka par M pirms kalna kores, līnijas ir jāizveido tādā pašā veidā, bet nepārtrauktajām līnijām gar pārtraukto līniju nevajadzētu pārklāties. Tas ir norādīts 9., 10.a un 10.b diagrammā.

18. 88 Līniju stāvoklis attiecībā uz šo pašu gadījumu līkumā ar ierobežotu redzamību divjoslu ceļam ir atspoguļots 11.a un 11.b diagrammā.

19.89 Attiecībā uz trīsjoslu ceļiem var piemērot vienu no diviem paņēmieniem. Tie ir atspoguļoti 8.a, 8.b, 8.c un 8.d diagrammā (vai 10.a un 10.b diagrammā). Paņēmiens, kas atspoguļots 8.a diagrammā (vai 8.b vai 10.a diagrammā), ir piemērojams attiecībā uz ceļiem, pa kuriem virzās ievērojams daudzums divriteņu transportlīdzekļu, bet 8.c un 8.d diagrammā (vai 10.b diagrammā) atspoguļotais paņēmiens – attiecībā uz ceļiem, pa kuriem brauc galvenokārt četru riteņu automobiļi. Līniju izvietojums tam pašam gadījumam līkumā ar ierobežotu redzamību uz trīsjoslu ceļa atspoguļots 11.c diagrammā.

20.90 Līnijas, kas norāda uz brauktuves sašaurināšanos, atspoguļotas 12., 13. un 14. diagrammā.

21. Slīpo pārejas līniju novirze uz ass līniju 8.a, 8.b, 8.c, 8.d, 10.a un 10.b diagrammā nedrīkst pārsniegt 1/20.91

22. Līnijas (līniju) slīpuma novirze 13. un 14. diagrammā, kur parādītas līnijas, kuras lieto, lai norādītu brauktuves platuma maiņu, kā arī 15., 16. un 17. diagrammā, kur parādīti šķēršļi, kas liek novirzīties no nepārtrauktās līnijas (līnijām), nedrīkst pārsniegt 1/50 uz ātrsatiksmes ceļiem un 1/20 uz ceļiem, kur kustības ātrums nepārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā). Turklāt attiecīgajā virzienā pirms slīpajām nepārtrauktajām līnijām jābūt nepārtrauktai līnijai, kura ir paralēla ceļa ass līnijai un kuras garums atbilst attālumam, ko transportlīdzeklis veic vienas sekundes laikā, pārvietojoties ar atļauto braukšanas ātrumu.92

23. Ja kādā ceļa posmā braukšanas joslas nav obligāti jāapzīmē ar pārtrauktām līnijām, pirms nepārtrauktās līnijas ir jābūt tuvošanās līnijai, kas veidota no pārtrauktas līnijas, kuras garums atkarīgs no transportlīdzekļu atļautā braukšanas ātruma uz konkrētā ceļa, taču nav mazāks par 50 m.93 Ja kādā ceļa posmā braukšanas joslas apzīmētas ar pārtrauktām līnijām, tad pirms nepārtrauktās līnijas jābūt tuvošanās līnijai, kuras garums atkarīgs no transportlīdzekļu atļautā braukšanas ātruma uz konkrētā ceļa, taču nav mazāks par 50 m. Šo apzīmējumu var papildināt ar vienu vai divām bultām, kas vadītājiem norāda ieņemamo braukšanas joslu.

ii) Nepārtraukto līniju izmantošanas noteikumi

24. Redzamības robežas izvēle, lai noteiktu ceļa posmus, kuros ir vai nav ieteicams lietot nepārtrauktu līniju, un līnijas garuma izvēle ir kompromisa jautājums. Turpmākajā tabulā sniegti ieteicamie M lielumi dažādiem tuvošanās ātrumiem:94

Tuvošanās ātrums M vērtību intervāls
100 km/h (60 jūdzes stundā) no 160 m līdz 320 m
80 km/h (50 jūdzes stundā) no 130 m līdz 260 m
65 km/h (40 jūdzes stundā) no 90 m līdz 180 m
50 km/h (30 jūdzes stundā) no 60 m līdz 120 m

25. Attiecībā uz ātrumu, kas nav norādīts tabulā, M vērtība jāaprēķina ar interpolācijas var ekstrapolācijas metodi.

D. Līnijas, kas norāda brauktuves malas

26. Brauktuves malas vēlams apzīmēt ar nepārtrauktām līnijām. Kopā ar šīm līnijām var lietot ceļa kniedes vai gaismas atstarotājus.95

E. Šķēršļu apzīmēšana

27. Apzīmējumi, kas jālieto pie saliņām vai citiem šķēršļiem uz brauktuves, atspoguļoti 15., 16. un 17. diagrammā.96

F. Norādījumi pagriezieniem

28.97 Dažos krustojumos ir vēlams norādīt vadītājiem, kā pagriezties pa kreisi, ja attiecīgajā valstī satiksme tiek organizēta pa labo pusi, vai kā pagriezties pa labi, ja valstī satiksme tiek organizēta pa kreiso pusi.

G. Ceļa apzīmējumi braucamajai joslai, kas paredzēta noteiktām transportlīdzekļu kategorijām

28.bis Noteiktām transportlīdzekļu kategorijām paredzētās braukšanas joslas jāapzīmē ar līnijām, kas ir skaidri atšķiramas no citām pārtrauktām vai nepārtrauktām līnijām uz brauktuves, proti, tām jābūt platākām un starp svītrām ir jābūt mazākām atstarpēm. Autobusiem paredzētās braukšanas joslas apzīmē ar vārdu "BUS" vai burtu "A" vienmēr, kad tas nepieciešams, jo īpaši braukšanas joslas sākumā un pēc krustojumiem. Sabiedriskajam pasažieru transportam paredzēto braukšanas joslu apzīmējumu piemēri ir sniegti 28.a un 28.b diagrammā.

III nodaļa

ŠĶĒRSAPZĪMĒJUMI

A. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

29. Ņemot vērā leņķi, kādā vadītājs redz apzīmējumu uz brauktuves, šķērsapzīmējumiem jābūt platākiem par garenapzīmējumiem.

B. STOPLĪNIJAS

30. Minimālajam stoplīnijas platumam jābūt 0,20 m, bet maksimālajam – 0,60 m. Ieteicamais platums ir 0,30 m.98

31. Lietojot kopā ar zīmi "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS", stoplīnijai jābūt novietotai tā, lai vadītājs, kas apstājas tieši pirms tās, spētu pēc iespējas skaidrāk pārredzēt satiksmi uz abām pusēm no krustojuma, nepārkāpjot prasības, kas saistītas ar citu transportlīdzekļu un gājēju satiksmi.

32.99 Stoplīnijas var papildināt ar garenvirziena līnijām (sk. 18. un 19. diagrammu). Tās var papildināt arī ar vārdu "STOP", kas rakstīts uz brauktuves atbilstīgi tam, kā norādīts piemēros 20. un 21. diagrammā. Attālumam starp vārda "STOP" burtu augšdaļu un stoplīniju jābūt 2–25 m.

C. LĪNIJAS, KAS NORĀDA VIETAS, KURĀS VADĪTĀJIEM JĀDOD CEĻŠ

33.100 Šīs līnijas nedrīkst būt šaurākas par 0,20 m un platākas par 0,60 m; ja ir divas līnijas, tad tām jāatrodas vismaz 0,30 m attālumā vienai no otras. Līniju var aizvietot ar trijstūriem, kuri uzzīmēti uz brauktuves līdzās cits citam un kuru virsotnes vērstas uz vadītāju, kas dod ceļu. Trijstūru pamatam ir jābūt vismaz 0,40 m garam, bet ne garākam par 0,60 m, to augstumam ir jābūt vismaz 0,60 m, bet ne lielākam par 0,70 m.

34. Šķērsapzīmējums jāizvieto tāpat kā šā pielikuma 31. punktā minētās stoplīnijas.

35.101 Apzīmējumu (apzīmējumus), kas minēts(-i) 34. punktā, var papildināt ar trijstūri, kurš uzzīmēts uz brauktuves atbilstīgi tam, kā parādīts 22. diagrammas piemērā. Attālumam starp trijstūra pamatu un šķērsapzīmējumu jābūt 2–25 m. Trijstūra pamatam ir jābūt vismaz 1 m garam, tā augstumam ir jābūt trīs reizes lielākam par pamata garumu.

36. Šo šķērsapzīmējumu var papildināt ar garenvirziena līnijām.

D. GĀJĒJU PĀREJAS

37.102 Atstarpei starp svītrām, kas apzīmē gājēju pāreju, jābūt vismaz vienādai ar svītru platumu, bet ne lielākai par divu svītru platumu:

svītras un atstarpes kopējam platumam jābūt no 1 m līdz 1,40 m. Minimālais ieteicamais platums gājēju pārejai ir 2,5 m uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 60 km/h, un 4 m uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums ir lielāks vai ātruma ierobežojumu nav vispār.

E. KRUSTOJUMS AR VELOSIPĒDU CEĻU

38.103 Krustojums ar velosipēdu ceļu jāapzīmē ar divām pārtrauktām svītrām. Pārtraukto svītru vēlams veidot no kvadrātiem (0,40–0,60) x (0,40–0,60) m. Attālumam starp kvadrātiem jābūt 0,40–0,60 m. Pārejas platumam jābūt ne mazākam par 1,80 m. Nav ieteicams izmantot kniedes un spraudes.

IV nodaļa

CITI APZĪMĒJUMI

A. BULTAS

39.104 Uz ceļiem, kuriem ir pietiekami daudz braukšanas joslu, lai varētu sadalīt krustojumam tuvojošos transportlīdzekļus, braukšanas joslas, kuras transportam jālieto, var norādīt ar bultu apzīmējumiem uz brauktuves (sk. 2., 3., 19. un 23. diagrammu). Bultas var izmantot arī uz vienvirziena ceļa, lai apstiprinātu satiksmes virzienu. Bultām ir jābūt vismaz 2 m garām. Tās var papildināt ar vārdiskiem apzīmējumiem uz brauktuves.

B. SLĪPAS PARALĒLAS LĪNIJAS

40.105 Piemēri vietām, kurās transportlīdzekļi nedrīkst iebraukt, sniegti 24. un 25. diagrammā.

C. VĀRDISKI APZĪMĒJUMI

41. Vārdiskus apzīmējumus uz brauktuves var lietot, lai regulētu satiksmi, vadītu vai brīdinātu ceļa lietotājus. Vārdiskus apzīmējumus vēlams izmantot, lai norādītu vietu nosaukumus, ceļa numurus vai starptautiski viegli saprotamus vārdus (piemēram, Stop, Bus, Taxi).

42.106 Burtiem jābūt ievērojami pagarinātiem satiksmes virzienā, jo vadītāji, kas tuvojas, tos redz šaurā leņķī (20. diagramma).

43.107 Ja tuvošanās ātrums pārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā), burtiem ir jābūt vismaz 2,5 m augstiem.

D. APSTĀŠANĀS UN STĀVĒŠANAS NOTEIKUMI

44. Apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumus var norādīt, izmantojot apzīmējumus uz apmalēm vai uz brauktuves. Stāvvietas robežas var būt norādītas uz brauktuves ar atbilstošām līnijām.

E. APZĪMĒJUMI UZ BRAUKTUVES UN PIEGULOŠAJĀM STRUKTŪRĀM

i) Apzīmējumi, kas norāda uz stāvēšanas ierobežojumiem

45.108 Zigzagveida līnijas piemērs sniegts 26. diagrammā.

ii) Šķēršļu marķēšana

46.109 Šķēršļa marķēšanas piemērs sniegts 27. diagrammā.

 

2. PIELIKUMA DIAGRAMMAS

1.a diagramma

Diagramme 1 a

Диаграмма 1 a

1.bdiagramma

Diagramme 1 b

Диаграмма 1 b

2. diagramma

Diagramme 2

Диаграмма 2

3. diagramma

Diagramme 3

Диаграмма 3

4. diagramma

Diagramme 4

Диаграмма 4

5. diagramma

Diagramme 5

Диаграмма 5

6. diagramma

Diagramme 6

Диаграмма 6

7.a – 8.d diagramma

Diagramme 7a – 8d

Диаграмма 7a – 8d

9. – 10.b diagramma

Diagramme 9 – 10b

Диаграмма 9 – 10b

11.a – 11.c diagramma

Diagramme 11a – 11c

Диаграмма 11a – 11c

12. – 15. diagramma

Diagramme 12 – 15

Диаграмма 12 – 15

16. – 18. diagramma

Diagramme 16 – 18

Диаграмма 16 – 18

19. diagramma

Diagramme 19

Диаграмма 19

20. diagramma

Diagramme 20

Диаграмма 20

21. diagramma

Diagramme 21

Диаграмма 21

22. diagramma

Diagramme 22

Диаграмма 22

23. diagramma

Diagramme 23

Диаграмма 23

24. diagramma

Diagramme 24

Диаграмма 24

25. diagramma

Diagramme 25

Диаграмма 25

26. diagramma

Diagramme 26

Диаграмма 26

27. diagramma

Diagramme 27

Диаграмма 27


28.a diagramma

Diagramme 28a

Диаграмма 28a

28.b diagramma

Diagramme 28b

Диаграмма 28b

3. pielikums

1. PIELIKUMĀ MINĒTO ZĪMJU, SIMBOLU UN PAPILDZĪMJU KRĀSAINAS REPRODUKCIJAS


* Sk. dokumentu E/CONF.56/17/Rev.1.

1 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu.

2 Papildu definīcijas sniegtas Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 3. punktu).

3 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 3. punkta l) apakšpunktu.

4 Papildu definīcija sniegta Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 3. punktu).

5 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 4. punktu.

6 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 5. punktu.

7 Eiropas nolīguma pielikumā iekļauts papildu teikums (sk. 6. punktu).

8 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 7. punktu.

9 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 8. punktu.

10 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 9. punktu.

11 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 9. punktu.

12 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 9.bis punktu.

13 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 10. punktu.

14 Papildu punkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 11. punktu).

15 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 12. punktu.

16 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 12. punktu.

17 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 12. punktu.

18 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauts papildu punkts (sk. 3. punktu).

19 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 3. punktu.

20 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 4. punktu.

21 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 4. punktu.

22 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 4. punktu.

23 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauti papildu punkti (sk. 5. punktu).

24 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 6. punktu.

25 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauts papildu punkts (sk. 6. punktu).

26 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 13. punktu.

27 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 14. punktu.

28 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 15. punktu.

29 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 15. punktu.

30 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 16. punktu.

31 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.

32 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.

33 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.

34 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.

35 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.

36 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.

37 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.

38 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.

39 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 18. punktu.

40 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 18. punktu.

41 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.

42 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.

43 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.

44 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.

45 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.

46 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 20. punktu.

47 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 21. punktu.

48 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 22. punktu.

49 Papildu apakšpunkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 22. punktu).

50 Papildu apakšpunkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 22. punktu).

51 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 22. punktu.

52 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 22. punktu.

53 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 22. punktu.

54 Papildu punkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 22. punktu).

55 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs E,17.

56 Sk. 63.un 64. vēri.

57 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs E,17a.

58 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs E,17b.

59 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 23. punktu.

60 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 23. punktu.

61 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 23. punktu.

62 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 23. punktu.

63 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs F,14.

64 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs F,15.

65 Eiropas līguma pielikumā iekļauts papildu teksts (sk. 23. punktu).

66 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 24. punktu.

67 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 25. punktu.

68 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 25. punktu.

69 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 26. punktu.

70 Papildu punkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 27. punktu).

71 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

72 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

73 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

74 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

75 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

76 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

77 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

78 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

79 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauts papildu punkts (sk. 7. punktu).

80 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

81 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauts papildu punkts (sk. 7. punktu).

82 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

83 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

84 Šajā punktā lietotās redzamības robežas definīcija ir attālums, no kāda novērotājs, kura acis atrodas 1 m (3 pēdas un 4 collas) virs brauktuves, spēj pamanīt priekšmetus, kuri arī atrodas 1 m (3 pēdas un 4 collas) virs brauktuves.

85 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

86 Apzīmējumu starp A un D, kas parādīts 7.a un 7.b diagrammā, var aizstāt ar vienu nepārtrauktu ass līniju bez blakus esošas pārtrauktas līnijas, pirms kuras atrodas no vismaz trim svītrām veidota pārtraukta ass līnija. Tomēr šī vienkāršotā pieeja ir jāpiemēro uzmanīgi un tikai izņēmuma gadījumos, jo tā neļauj vadītājam apdzīt arī tad, ja redzamība ir pietiekama. Vēlams abus paņēmienus nepiemērot kopā uz viena ceļa vai uz viena tipa ceļiem vienā apvidū, jo tas var radīt pārpratumus.

87 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

88 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

89 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

90 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

91 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

92 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

93 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

94 Aprēķinos izmantotais tuvošanās ātrums ir ātrums, ko nepārsniedz 85 % no visiem transportlīdzekļiem, vai projektētais ātrums, ja tas ir lielāks.

95 Eiropas nolīguma pielikumā iekļauti papildu teikumi (sk. 7. punktu).

96 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

97 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

98 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

99 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

100 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

101 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

102 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

103 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

104 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

105 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

106 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

107 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

108 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

109 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.

 

 

II DAĻA

EIROPAS NOLĪGUMS, AR KO PAPILDINA 1968. GADA KONVENCIJU PAR CEĻA ZĪMĒM UN SIGNĀLIEM

PARAKSTĪTS ŽENĒVĀ, 1971. GADA 1. MAIJĀ

(Konsolidētā redakcija**)

EIROPAS NOLĪGUMS, AR KO PAPILDINA KONVENCIJU PAR CEĻA ZĪMĒM UN SIGNĀLIEM, KURA TIKA ATVĒRTA PARAKSTĪŠANAI VĪNĒ 1968. GADA 8. NOVEMBRĪ

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, BŪDAMAS ARĪ PUSES KONVENCIJAI PAR CEĻA ZĪMĒM UN SIGNĀLIEM, KAS ATTVĒRTA PARAKSTĪŠANAI VĪNĒ 1968. GADA 8. NOVEMBRĪ,

VĒLĒDAMĀS panākt lielāku vienveidību noteikumos, kas reglamentē ceļa zīmes, signālus un simbolus, kā arī ceļa apzīmējumus Eiropā,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. pants

Līgumslēdzējas puses, būdamas arī puses Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, veiks atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļa zīmju un signālu, kā arī ceļa apzīmējumu sistēma, kas ir spēkā to teritorijās, pēc būtības atbilst šā nolīguma pielikuma noteikumiem.

2. pants

1. Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai līdz 1972. gada 30. aprīlim valstīm, kuras parakstījušas Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, vai tai pievienojušās un ir vai nu Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas locekles, vai arī tām ir atļauta dalība komisijā konsultatīvā statusā atbilstoši komisijas nolikuma 8. punktam.

2. Šis nolīgums nododams ratificēšanai pēc tam, kad attiecīgā valsts ir ratificējusi Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, vai tai pievienojusies. Ratifikācijas instrumenti tiek nodoti glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Šis nolīgums paliek atvērts, lai tam pievienotos jebkura šā panta 1. punktā minētā valsts, kura ir puse Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī. Pievienošanās instrumenti tiek nodoti glabāšanā ģenerālsekretāram.

3. pants

1. Katra valsts, kad paraksta vai ratificē šo nolīgumu vai tam pievienojas, vai jebkurā laikā pēc tam var ģenerālsekretāram paziņot, ka šis nolīgums piemērojams attiecībā uz visām teritorijām vai daļu no tām, par kuru starptautiskajiem sakariem tā ir atbildīga. Nolīgums attiecībā uz paziņojumā minēto teritoriju vai teritorijām piemērojams pēc trīsdesmit dienām, skaitot no dienas, kad paziņojumu saņēmis ģenerālsekretārs, vai dienā, kad nolīgums stājas spēkā attiecībā uz paziņojuma iesniedzēju valsti, ja tas notiek vēlāk.

2. Katra valsts, kas iesniegusi paziņojumu atbilstoši šā panta 1. punktam, jebkurā laikā pēc tam var paziņot ģenerālsekretāram, ka šis nolīgums nav spēkā attiecībā uz paziņojumā minēto teritoriju, un šā nolīguma darbības izbeigšanās attiecībā uz šo teritoriju iestājas pēc viena gada, skaitot no dienas, kad paziņojumu saņēmis ģenerālsekretārs.

4. pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad glabāšanā nodots desmitais ratifikācijas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz katru valsti, kas ratificējusi šo nolīgumu vai tam pievienojusies pēc desmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā, nolīgums stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad šī valsts nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

3. Ja spēkā stāšanās diena atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam ir agrāk par dienu, kura atbilst 39. pantam Konvencijā par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, tad šis nolīgums atbilstoši šā panta 1. punktam stājas spēkā vēlākajā no šiem diviem datumiem.

5. pants

Stājoties spēkā šim nolīgumam, tas attiecībās starp līgumslēdzējām pusēm atceļ un aizstāj noteikumus attiecībā uz 1950. gada 16. septembra Ženēvas Protokolu par ceļa zīmēm un signāliem, ko ietver Eiropas nolīgums, ar ko papildina 1949. gada Konvenciju par ceļu satiksmi un Protokolu par ceļa zīmēm un signāliem, kā arī attiecībā uz 1955. gada 16. decembra Ženēvas Nolīgumu par ceļa darbu vietu robežu apzīmēšanu un 1957. gada 13. decembra Ženēvas Nolīgumu par ceļa apzīmējumiem.

6. pants

1. Pēc tam, kad šis nolīgums ir bijis spēkā divpadsmit mēnešus, katra no līgumslēdzējām pusēm var ierosināt vienu vai vairākus šā nolīguma grozījumus. Ikviena grozījuma teksts kopā ar paskaidrojošu memorandu nosūtāms ģenerālsekretāram, kas par to paziņo visām līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējām pusēm divpadsmit mēnešu laikā, skaitot no dienas, kurā grozījuma teksts izziņots, ir iespēja informēt ģenerālsekretāru par to, vai tās: a) pieņem grozījumu vai b) noraida grozījumu, vai c) uzskata, ka grozījuma izskatīšanai ir sasaucama konference. Ierosinātā grozījuma tekstu ģenerālsekretārs nosūta citām šā nolīguma 2. pantā minētajām valstīm.

2. a) Ikviens ierosinātais grozījums, par kuru paziņots saskaņā ar šā panta 1. punktu, tiek uzskatīts par pieņemtu, ja iepriekšējā pantā minēto divpadsmit mēnešu termiņā mazāk par vienu trešdaļu no līgumslēdzējām pusēm ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās vai nu noraida grozījumu, vai vēlas, lai tā izskatīšanai tiktu sasaukta konference. Ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm par ikviena ierosinātā grozījuma katru pieņemšanu vai noraidīšanu, kā arī par lūgumiem sasaukt konferenci. Ja šādu noraidījumu un lūgumu kopējais skaits, kas saņemti minēto divpadsmit mēnešu laikā, ir mazāks par vienu trešdaļu no kopējā līgumslēdzēju pušu skaita, tad ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm, ka grozījums stāsies spēkā pēc tam, kad pēc šā panta 1. punktā minētā divpadsmit mēnešu perioda būs apritējuši seši mēneši, attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras noteiktajā laika posmā ir noraidījušas grozījumu vai lūgušas tā izskatīšanai sasaukt konferenci.

b) Katra līgumslēdzēja puse, kas minēto divpadsmit mēnešu laikā ir noraidījusi ieteikto grozījumu vai lūgusi tā izskatīšanai sasaukt konferenci, jebkurā brīdī pēc šī termiņa var paziņot ģenerālsekretāram, ka tā pieņem grozījumu, un ģenerālsekretārs paziņo par to visām līgumslēdzējām pusēm. Attiecībā uz to līgumslēdzēju pusi, kas paziņojusi par grozījuma pieņemšanu, tas stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

3. Ja ierosinātais grozījums nav pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu un ja šī panta 1. punktā minēto divpadsmit mēnešu laikā mazāk par pusi no kopējā līgumslēdzēju pušu skaita paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās noraida ieteikto grozījumu, un ja vismaz viena trešdaļa no kopējā līgumslēdzēju pušu skaita, bet ne mazāk par piecām valstīm, ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka pieņem to vai vēlas tā izskatīšanai sasaukt konferenci, tad ģenerālsekretārs sasauc konferenci, lai izskatītu ierosināto grozījumu vai jebkuru citu ierosinājumu, kas varētu būt viņam iesniegts saskaņā ar šā panta 4. punktu.

4. Ja tiek sasaukta konference saskaņā ar šā panta 3. punktu, tad ģenerālsekretārs uzaicina uz to visas līgumslēdzējas puses un citas šā nolīguma 2. pantā minētās valstis. Viņš lūdz visas uz konferenci uzaicinātās valstis vismaz sešus mēnešus pirms tās atklāšanas iesniegt viņam visus ierosinājumus, kurus tās vēlētos izskatīt konferencē papildus ierosinātajam grozījumam, un paziņo par šādiem ierosinājumiem vismaz trīs mēnešus pirms konferences atklāšanas visām uz konferenci uzaicinātajām valstīm.

5. a) Jebkurš šā nolīguma grozījums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja par to balsojušas divas trešdaļas konferencē pārstāvēto valstu, ar noteikumu, ka šis vairākums ietver vismaz divas trešdaļas no konferencē pārstāvētajām līgumslēdzējām pusēm. Ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm par grozījuma pieņemšanu, un šis grozījums stājas spēkā pēc tam, kad apritējuši divpadsmit mēneši kopš paziņošanas dienas, attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras šajā laikā paziņojušas ģenerālsekretāram, ka grozījumu noraida.

b) Līgumslēdzēja puse, kas noraidījusi grozījumu minētajā divpadsmit mēnešu termiņā, jebkurā laikā var paziņot ģenerālsekretāram, ka tā pieņem grozījumu, un ģenerālsekretārs paziņo par to visām citām līgumslēdzējām pusēm. Attiecībā uz līgumslēdzēju pusi, kas paziņojusi par grozījuma pieņemšanu, tas stājas spēkā, kad apritējuši seši mēneši, kopš ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, vai pēc minētā divpadsmit mēnešu termiņa beigām, ja tas ir vēlāk.

6. Ja ierosinātais grozījums netiek uzskatīts par pieņemtu saskaņā ar šā panta 2. punktu un ja nav izpildīti šā panta 3. punkta noteikumi attiecībā uz konferences sasaukšanu, tad ierosinātais grozījums tiek uzskatīts par noraidītu.

7. Neatkarīgi no šā panta 1.–6. punktā minētās grozījumu procedūras šā nolīguma pielikuma grozījumus var izdarīt, par to savstarpēji vienojoties visu līgumslēdzēju pušu kompetentajām administrācijām. Ja kādas līgumslēdzējas puses kompetentā administrācija paziņo, ka saskaņā ar valsts tiesību normām tai nepieciešams īpašs likumdevēja pilnvarojums vai apstiprinājums, tad tiek uzskatīts, ka minētās līgumslēdzējas puses kompetentā administrācija ir piekritusi pielikuma grozījumam tikai tad, kad tā paziņojusi ģenerālsekretāram par šāda pieprasītā pilnvarojuma vai apstiprinājuma saņemšanu. Kompetentās administrācijas, savstarpēji vienojoties, var paredzēt, ka pārejas periodā vienlaikus ar jaunajiem noteikumiem kopumā vai daļēji paliek spēkā iepriekšējie pielikuma noteikumi. Ģenerālsekretārs nosaka datumu, kad stājas spēkā jaunie noteikumi.

8. Katra valsts, šo nolīgumu parakstot, ratificējot vai tam pievienojoties, paziņo ģenerālsekretāram tās administrācijas nosaukumu un adresi, kura ir pilnvarota paziņot par šā panta 7. punktā minēto vienošanos.

7. pants

Ikviena līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, rakstiski paziņojot par to ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā, kad apritējis gads, kopš ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu. Ikviena līgumslēdzēja puse, kas pārstāj būt puse attiecībā uz Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, tajā pašā dienā pārstāj būt puse attiecībā uz šo nolīgumu.

8. pants

Šis nolīgums zaudē spēku, ja kādā divpadsmit secīgu mēnešu ilgā laika posmā līgumslēdzēju pušu skaits ir mazāks par piecām, vai arī no tā brīža, kad spēku zaudē Konvencija par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī.

9. pants

1. Jebkurš strīds starp divām vai vairākām līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, ko strīdā iesaistītās puses nevar atrisināt sarunu ceļā vai citādā veidā, pēc kādas strīdā iesaistītās līgumslēdzējas puses lūguma tiek izšķirts šķīrējtiesā un šādā nolūkā tiek nodots vienam vai vairākiem šķīrējtiesnešiem, ko pēc savstarpējas vienošanās izraugās strīdā iesaistītās puses. Ja strīdā iesaistītās puses nevar vienoties par šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu izvēli triju mēnešu laikā kopš lietas nodošanas šķīrējtiesai, katra no šīm pusēm var lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru iecelt vienu šķīrējtiesnesi, kuram tiek uzticēta strīda izskatīšana.

2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu ieceltā šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmums ir saistošs strīdā iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm.

10. pants

Neviens no šā nolīguma noteikumiem nav skaidrojams kā tāds, kas līgumslēdzējai pusei liedz veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem savai ārējai vai iekšējai drošībai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un atkarībā no kritiskiem apstākļiem.

11. pants

1. Ikviena valsts, parakstot šo nolīgumu vai iesniedzot glabāšanā savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu, var paziņot, ka tā neuzskata sev par saistošu šā nolīguma 9. pantu.

Citām līgumslēdzējām pusēm nav 9. pantā noteikto saistību attiecībā uz jebkuru līgumslēdzēju pusi, kas iesniegusi tādu paziņojumu.

2. Atrunas attiecībā uz šo nolīgumu, kas atšķiras no šā panta 1. punktā minētās atrunas, ir atļautas, ja tās tiek iesniegtas rakstiski un, ja tās iesniegtas pirms ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā, tās tiek apstiprinātas šajā instrumentā.

3. Ikviena valsts, iesniedzot glabāšanā šā nolīguma ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu, rakstiski paziņo ģenerālsekretāram, kādā apjomā uz šo nolīgumu attiecas atrunas, ko tā izdarījusi attiecībā uz Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī. Tās atrunas, kas nav iekļautas paziņojumā brīdī, kad tiek iesniegts glabāšanā šā nolīguma ratifikācijas vai pievienošanās instruments, tiek uzskatītas par nepiemērojamām attiecībā uz šo nolīgumu.

4. Ģenerālsekretārs paziņo par deklarācijām, atrunām un paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo pantu, visām šā nolīguma 2. pantā minētajām valstīm.

5. Ikviena valsts, kas atbilstoši šim pantam iesniegusi deklarāciju, paziņojumu vai atrunu, var atsaukt to jebkurā laikā, rakstiski paziņojot par to ģenerālsekretāram.

6. Jebkura atruna, kura izdarīta saskaņā ar šā panta 2. punktu vai par kuru paziņots saskaņā ar šā panta 3. punktu,

a) atrunā minētajā apjomā attiecībā uz līgumslēdzēju pusi, kas izdarījusi atrunu vai paziņojusi par to, groza tos šā nolīguma noteikumus, uz kuriem attiecas atruna;

b) tādā pašā apjomā groza šos noteikumus attiecībā uz citām līgumslēdzējām pusēm saistībā uz to līgumslēdzēju pusi, kas izdarījusi atrunu vai paziņojusi par to.

12. pants

Papildus deklarācijām, paziņojumiem un atrunām, kas paredzēti šā nolīguma 6. un 11. pantā, ģenerālsekretārs paziņo līgumslēdzējām pusēm un citām 2. pantā minētajām valstīm:

a) par parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar 2. pantu;

b) par paziņojumiem un deklarācijām saskaņā ar 3. pantu;

c) datumus, kad šis nolīgums stājas spēkā atbilstoši 4. pantam;

d) datumu, kad stājas spēkā šā nolīguma grozījumi atbilstoši 6. panta 2., 5. un 7. punktam;

e) denonsēšanu saskaņā ar 7. pantu;

f) Konvencijas darbības izbeigšanu 8. panta nozīmē.

13. pants

Pēc 1972. gada 30. aprīļa šā nolīguma oriģināls tiek iesniegts glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kas nosūta apliecinātas, pareizas kopijas visām šā nolīguma 2. pantā minētajām valstīm.

TO APLIECINOT, personas, kuras šim mērķim ir atbilstoši pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījušas šo konvenciju.

PARAKSTĪTS Ženēvā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit pirmā gada pirmajā maijā vienā eksemplārā angļu, franču un krievu valodā, un šie trīs teksti ir autentiski.

 

PIELIKUMS (Eiropas nolīgumam)

1. Šajā pielikumā ar terminu "konvencija" apzīmē Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī.

2. Šajā pielikumā iekļauti tikai papildinājumi attiecīgajiem konvencijas noteikumiem un šo konvencijas noteikumu grozījumi.

3. Attiecībā uz konvencijas 1. pantu (Definīcijas)

b) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

"Ar terminu "apdzīvota vieta" apzīmē apbūvētu teritoriju, iebraukšana kurā un izbraukšana no kuras apzīmēta ar attiecīgām zīmēm."

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams uzreiz aiz šā panta b) apakšpunkta

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

"Ar terminu "dzīvojamā zona" apzīmē īpaši iekārtotu teritoriju, uz kuru attiecas īpaši ceļu satiksmes noteikumi un iebraukšana kurā un izbraukšana no kuras ir apzīmēta ar attiecīgām zīmēm."

1. apakšpunkts

Trīsriteņu transportlīdzekļi, kuru pašmasa bez kravas nepārsniedz 400 kg, pielīdzināmi motocikliem.

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams šā panta beigās

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

"Personas, kas stumj vai velk bērnu ratiņus, krēslu uz riteņiem vai invalīdu ratiņus, vai jebkuru citu mazizmēra transportlīdzekli bez dzinēja vai kas stumj velosipēdu vai mopēdu, kā arī invalīdi, kas pārvietojas invalīdu ratiņos, kurus paši darbina vai kuri kustas gājēja gaitas ātrumā, pielīdzināmi gājējiem."

4. Attiecībā uz konvencijas 3. pantu (līgumslēdzēju pušu pienākumi)

3. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

"Visas zīmes, simboli, ierīces un apzīmējumi, kas neatbilst sistēmai, kuru nosaka konvencija un šis nolīgums, jānomaina desmit gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Šajā laikā, lai iepazīstinātu satiksmes dalībniekus ar sistēmu, kuru nosaka konvencija un šis nolīgums, līdzšinējās zīmes, simbolus un uzrakstus var lietot vienlaikus ar tiem, kurus nosaka konvencija un šis nolīgums."

5. Attiecībā uz konvencijas 6. pantu

4. punkts

Šā punkta noteikumi, kas konvencijā ir ieteikuma formā, ir obligāti.

6. Attiecībā uz konvencijas 7. pantu

1. punkts

Papildu teikums, kas ievietojams šā punkta beigās

Šis teikums jālasa šādi:

"Turklāt attiecībā uz šādām zīmēm ir ieteicams vienā un tajā pašā ceļa posmā neizmantot apgaismotas zīmes vai zīmes, kas aprīkotas ar atstarojošu materiālu vai atstarojošām ierīcēm, un zīmes, kas nav apgaismotas vai šādi aprīkotas."

7. Attiecībā Konvencijas 8. pantu

3. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

"Desmit gadu pārejas periodā, kas minēts šā pielikuma 4. punktā, un pēc šā laika izņēmuma apstākļos, lai atvieglotu zīmju saprotamību, var pievienot uzrakstu taisnstūra plāksnē zem zīmes vai taisnstūra plāksnē, uz kuras atrodas zīme; šādu uzrakstu var izvietot arī uz pašas zīmes, ja tādējādi šī zīme nekļūst grūtāk saprotama tiem vadītājiem, kas uzrakstu nevar saprast."

8. Attiecībā uz konvencijas 9. pantu

1. punkts

Katrai valstij jāizvēlas Aa par paraugu brīdinājuma zīmēm.

9. Attiecībā uz konvencijas 10. pantu (Priekšrocības zīmes)

3. punkts

Visām valstīm jāizvēlas zīme B,2a par paraugu zīmei "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS".

6. punkts

Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,1, jāizmanto tā pati zīme kopā ar papildzīmi H,1, kas aprakstīta konvencijas 1. pielikuma H sadaļā.

Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,2a, jāizmanto zīme B,1 kopā ar taisnstūra papildzīmi, uz kuras ir "STOP" simbols un skaitlis, kas norāda attālumu līdz zīmei B,2a.

9.bis Attiecībā uz konvencijas 13. pantu (Norādījuma zīmes)

2. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

"Zīmes E,7a, E,7b vai E,7c un zīmes E,8a, E,8b vai E,8c satiksmes dalībniekiem norāda to, ka no zīmēm E,7a, E,7b vai E,7c līdz zīmēm E,8a, E,8b vai E,8c attiecīgās valsts teritorijā apdzīvotās vietās tiek piemēroti vispārējie noteikumi par ceļu satiksmi apdzīvotās vietās, izņemot gadījumus, kad noteiktos ceļa posmos apdzīvotās vietās citas zīmes nosaka citādi. Uz tām jābūt uzrakstiem tumšā krāsā uz balta vai gaišas krāsas fona, un tās jānovieto attiecīgi pie iebraukšanas apdzīvotā vietā vai pie izbraukšanas no tās. Tomēr zīme B,4 vienmēr jānovieto uz galvenā ceļa, uz kura ir zīme B,3, ja apdzīvotās vietas teritorijā šis ceļš zaudē priekšrocību."

10. Attiecībā uz konvencijas 18. pantu (Vietu identifikācijas zīmes)

Uz vietu identifikācijas zīmēm uzrakstiem jābūt baltā vai gaišā krāsā uz tumšas krāsas fona.

11. Attiecībā uz konvencijas 23. pantu (Signāli transportlīdzekļu kustības regulēšanai)

[svītroti punkti]

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šā panta 11. punkta

Šis punkts jālasa šādi:

"Īpašos gadījumos, kad nav nepieciešams nepārtraukti lietot gaismas signālus, var lietot signālu, ko veido nemirgojoša dzeltena gaisma, kurai seko nemirgojoša sarkana gaisma; pirms nemirgojošās dzeltenās gaismas var būt mirgojoša dzeltenā gaisma."

12. Attiecībā uz konvencijas 24. pantu (Signāli gājējiem)

1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa

Šis noteikumus netiek piemērots.

2. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

"Attiecībā uz gājējiem izmanto divkrāsu gaismas signālu sistēmu, kurā iekļautas divas gaismas, proti, sarkanā un zaļā gaisma. Nekad nedrīkst būt vienlaikus iedegti divi gaismas signāli."

3. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

"Gaismas jāizkārto vertikāli, tā lai sarkanā gaisma vienmēr atrastos augšā un zaļā gaisma – vienmēr apakšā. Sarkanajai gaismai jābūt stāvoša gājēja vai stāvošu gājēju silueta formā, bet zaļajai gaismai – ejoša gājēja vai ejošu gājēju silueta formā."

13. Attiecībā uz konvencijas 31. pantu (Zīmes darbiem uz ceļa)

2. punkts

Barjeras netiek krāsotas ar pamīšus melnām un baltām vai melnām un dzeltenām svītrām.

14. Attiecībā uz konvencijas 32. pantu (Apzīmējumi ar gaismām vai gaismu atstarojošām ierīcēm)

Šis pants jālasa šādi:

"1. Uz brauktuves esošas gaismas kolonnas vai drošības saliņas ieteicams apzīmēt ar baltām vai dzeltenām gaismām vai atstarojošām ierīcēm.

2. Ja brauktuves malas tiek apzīmētas ar gaismām vai atstarojošām ierīcēm, šīm gaismām vai atstarojošām ierīcēm jābūt vai nu:

a) visām baltām vai gaiši dzeltenām, vai

b) baltām vai gaiši dzeltenām, apzīmējot brauktuves malu, kas pretēja braukšanas virzienam, un sarkanām vai tumši dzeltenām, apzīmējot brauktuves malu, kas atbilst braukšanas virzienam;

c) katra valsts, kas ir šā nolīguma dalībvalsts, visā savā teritorijā izmanto vienu un to pašu krāsu vai tādu pašu krāsu sistēmu attiecībā uz gaismām un atstarojošām ierīcēm, kāda minēta šajā pantā."

15. Attiecībā uz konvencijas 33. pantu

1. punkta a) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

"Ja pie dzelzceļa pārbrauktuves uzstādīta signalizācijas sistēma, lai brīdinātu par vilcienu tuvošanos vai par drīzu barjeru vai pusbarjeru aizvēršanu, tai jābūt veidotai no mirgojošas sarkanas gaismas vai pamīšus mirgojošām sarkanām gaismām atbilstīgi tam, kā noteikts konvencijas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pie dzelzceļa pārbrauktuvēm bez barjerām vai pusbarjerām ieteicams izmantot signalizācijas sistēmu, kas veidota no divām pamīšus mirgojošām sarkanām gaismām. Tomēr:

i) Mirgojošās sarkanās gaismas var papildināt vai aizstāt ar konvencijas 23. panta 2. punktā aprakstīto triju krāsu "sarkans-dzeltens-zaļš" sistēmu vai ar signālu bez zaļās gaismas, ja pārbrauktuves tuvumā uz ceļa ir uzstādīti citi triju krāsu luksofori vai ja pārbrauktuve ir aprīkota ar barjerām. Mirgojošās sarkanās gaismas pie pārbrauktuvēm ar pusbarjerām nevar aizstāt tādā veidā, kā aprakstīts iepriekšējā teikumā, tomēr tās var papildināt tādā veidā, ja uz ceļa pirms pārbrauktuvēm ir uzstādīti citi triju krāsu luksofori;

ii) uz zemes ceļiem, kur satiksmes intensitāte ir ļoti neliela, un gājēju ceļiem var izmantot tikai skaņas signālu."

2. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

"Luksofori jāuzstāda tajā brauktuves malā, kas atbilst kustības virzienam; kad vien tas nepieciešams, ņemot vērā pastāvošos apstākļus, piemēram, signālu redzamību vai satiksmes intensitāti, gaismas jāatkārto ceļa pretējā pusē. Bet, ja vietējos apstākļos tas atzīts par labāku risinājumu, gaismas var atkārtot virs brauktuves vai uz saliņas brauktuves vidū."

16. Attiecībā uz konvencijas 35. pantu

1. punkts

Uz pārbrauktuvju barjerām un pusbarjerām netiek krāsotas pamīšus melnas un baltas vai melnas un dzeltenas svītras.

17. Attiecībā uz Konvencijas 1. pielikuma A sadaļas II iedaļu

2. punkts (Bīstams kritums)

Šis punkts jālasa šādi:

"a) Lai brīdinātu par tuvošanos stāvam kritumam, lietojams simbols A,2a.

b) Simbola A,2a kreisā mala aizņem zīmes paneļa kreiso stūri, un tā pamatne aizņem visu paneļa platumu; skaitlis norāda kritumu procentos."

3. punkts (Stāvs kāpums)

Šis punkts jālasa šādi:

"a) Lai brīdinātu par tuvošanos stāvam kāpumam, lietojams simbols A,3a.

b) Simbola A,3a labā mala aizņem zīmes paneļa labo stūri, un tā pamatne aizņem visu paneļa platumu; skaitlis norāda kāpumu procentos."

12. punkts (Gājēju pāreja)

Šis punkts jālasa šādi:

"a) Par tuvošanos gājēju pārejai brīdina ar simbolu A,12a.

b) Simbolu var izmantot, pavērstu spoguļattēlā."

18. punkts. (Krustojums, kurā braukšanas kārtību nosaka saskaņā ar vispārējo braukšanas priekšrokas noteikumu)

Šis punkts jālasa šādi:

"Lai brīdinātu par tuvošanos krustojumam, kurā braukšanas kārtību nosaka saskaņā ar vispārējo priekšrokas noteikumu, kas ir spēkā valstī, lietojams simbols A,18a."

20. punkts (Krustojums ar ceļu, attiecībā pret kuru lietotājiem jādod ceļš)

Šis punkts jālasa šādi:

"Zīme B,1 vai B,2a jālieto saskaņā ar šā pielikuma 9. punkta noteikumiem."

22. punkts (Krustojums, kurā satiksmi regulē luksofors)

Šis punkts jālasa šādi:

"Ja krustojumā satiksmi regulē luksofors, tad zīmi Aa, uz kuras ir simbols A,17, kas aprakstīts iepriekš 17. punktā, var uzstādīt, lai papildinātu vai aizstātu zīmes, kas aprakstītas iepriekš 18.–21. punktā."

26. punkts (Citas dzelzceļa pārbrauktuves)

b) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

"Lai brīdinātu par tuvošanos citām dzelzceļa pārbrauktuvēm, attiecīgi lietojams simbols A,26a vai simbols A,27."

28. punkts (Zīmes, kas novietojamas tiešā dzelzceļa pārbrauktuvju tuvumā)

Zīmes A,28 paraugs A,28c netiek lietots.

Uz paraugiem A,28a un A,28b var būt sarkanas svītras, ja tas neietekmē zīmes kopskatu vai efektivitāti.

18. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma B sadaļu

1. punkts (Zīme "DODIET CEĻU")

Uz zīmes B,1 nedrīkst būt neviens simbols vai uzraksts.

2. punkts (zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts")

Šis punkts jālasa šādi:

"Zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts" ir zīmes B,2 paraugs B,2a. Zīmes B,2 paraugam B,2a jābūt astoņstūra formā, ar sarkanu fonu, ko ietver šaura apmale baltā vai gaiši dzeltenā krāsā, un uz šī fona norādīts simbols "STOP"; simbola augstumam jābūt ne mazākam par trešdaļu no pamatnes augstuma. Parasta izmēra zīmes B,2a augstumam jābūt ap 0,90 m; maza izmēra zīmju augstumam jābūt vismaz 0,60 m."

19. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma C sadaļas II iedaļu

1. punkts (Iebraukšanas aizliegums vai ierobežojums)

Zīmes C,1 paraugs C,1b netiek lietots.

Var lietot divas zīmes, proti, zīmi C,3m un zīmi C,3n, kuras attēlotas šā pielikuma papildinājumā un kurām ir šāda nozīme:

C,3m "AIZLIEGTS BRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS PĀRVADĀ VAIRĀK PAR NOTEIKTU DAUDZUMU SPRĀGSTOŠU VAI VIEGLI UZLIESMOJOŠU VIELU"

C,3n "AIZLIEGTS BRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS PĀRVADĀ VAIRĀK PAR NOTEIKTU DAUDZUMU ŪDENI PIESĀRŅOJOŠU VIELU".

Piezīme c) apakšpunkta beigās jālasa šādi:

"Zīmēs C,3a–C,3l, kā arī zīmēs C,3m un C,3n, kas minētas šajā punktā, neiekļauj slīpu sarkanu joslu."

4. punkts (Apdzīšanas aizliegums)

Zīmju C,13a un C,13b paraugi C,13aa un C,13bb netiek lietoti.

9. punkta a) apakšpunkta ii) daļa

Šis noteikumus netiek piemērots.

9. punkta b) apakšpunkta iii) daļa

Šis noteikumus netiek piemērots.

9. punkta c) apakšpunkta v) daļa

Gadījumos, kad aizliegums attiecas tikai uz nelielu attālumu, netiek izmantota iespēja uzstādīt tikai vienu zīmi, kurā sarkanā aplī norādīts attālums, uz kādu šis aizliegums attiecas.

20. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma D sadaļas I iedaļu

2. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

"Ja nav norādīts citādi, zīmēm jābūt zilām, bet simboliem baltiem vai gaišā krāsā."

21. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma D sadaļas II iedaļu

1. punkts (Noteiktais kustības virziens)

Zīme D,1b netiek lietota.

3. punkts (Noteikta kustība pa loku)

[Dzēsts]

22. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma E sadaļas II iedaļu

3. punkta (zīme "VIENVIRZIENA CEĻŠ") a) apakšpunkta ii) daļa

Uz zīmē E,3b attēlotās bultas var būt uzraksts tikai tad, ja tas nemazina zīmes efektivitāti.

5. punkts (Zīmes, kas informē par izbraukšanu uz automaģistrāles vai nobraukšanu no tās)

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams tūlīt pēc šā punkta a) apakšpunkta

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

"Zīmi E,5a var lietot un atkārtot, lai brīdinātu par tuvošanos automaģistrālei. Katras šādas zīmes apakšdaļā jābūt vai nu uzrakstam, kas norāda attālumu no zīmes līdz automaģistrālei, vai papildzīmei H,1, kas aprakstīta konvencijas 1. pielikuma H daļā."

6. punkts (Zīmes, kas informē par uzbraukšanu uz ceļa vai nobraukšanu no ceļa, uz kura darbojas tādi paši noteikumi kā uz automaģistrāles)

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams tūlīt pēc šā punkta a) apakšpunkta

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

"Zīmi E,6a var lietot un atkārtot, lai brīdinātu par tuvošanos ceļam, uz kura darbojas tādi paši noteikumi kā uz automaģistrāles. Katras šādas zīmes apakšdaļā jābūt uzrakstam, kas norāda attālumu no zīmes līdz ceļam, uz kura ir spēkā tādi paši ceļu satiksmes noteikumi kā uz automaģistrāles, vai papildzīmei H,1, kas aprakstīta konvencijas 1. pielikuma H sadaļā."

7. punkts (Zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu un beigas)

Šis punkts jālasa šādi:

"a) Uz zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu, jābūt apdzīvotās vietas nosaukumam vai simbolam ar apdzīvotās vietas siluetu, vai nosaukumam kopā ar simbolu.

Uzrakstam jābūt tumšā krāsā uz baltas vai gaišas krāsas fona, un zīmei jābūt ar tumšu apmali.

Zīmes E,7a, E,7b un E,7c ir piemērs zīmēm, ar kurām norāda apdzīvotas vietas sākumu.

b) Apdzīvotas vietas beigas jānorāda ar identisku zīmi, izņemot to, ka tai jābūt ar sarkanas krāsas slīpu joslu vai paralēlām līnijām no augšējās labās malas līdz kreisajai apakšējai malai.

Zīmes E,8a, E,8b un E,8c ir piemērs zīmēm, ar kurām norāda apdzīvotas vietas beigas.

Neatkarīgi no šīs konvencijas 6. panta 1. punktā noteiktā šīs zīmes var novietot to zīmju otrā pusē, kuras apzīmē apdzīvotu vietu.

c) Šajā sadaļā iekļautās zīmes jālieto saskaņā ar šīs konvencijas 13.bis panta 2. punktu."

10. punkts (Gājēju pāreja)

Zīme E,12b netiek lietota.

12. punkts (Zīme "STĀVVIETA")

Uz kvadrātveida pamatnes, kas minēta šā punkta pirmajā apakšpunktā, jābūt norādītam burtam "P".

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc 13. punkta

Šis punkts jālasa šādi:

"Zīmes, kas norāda iebraukšanu dzīvojamā zonā vai izbraukšanu no dzīvojamās zonas, uz kuru attiecas īpaši satiksmes noteikumi."

Zīme E,17a "DZĪVOJAMĀ ZONA" novietojama vietā, no kuras sāk darboties īpašie noteikumi, kas jāievēro dzīvojamā zonā un kas minēti 27.bis pantā Konvencijā par ceļu satiksmi, kuru papildina Eiropas nolīgums. Zīme E,17b "DZĪVOJAMĀS ZONAS BEIGAS" novietojama vietā, kur beidz darboties šie noteikumi."

23. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma F sadaļas II iedaļu

1. punkts (simbols "PIRMĀS PALĪDZĪBAS PUNKTS")

Simbolus F,1b un F,1c neizmanto.

2. punkts (Citi simboli)

Papildu teksts, kas ievietojams šā punkta beigās

F,14 "RADIOSTACIJAS, KAS INFORMĒ PAR SATIKSMI"

Uzraksts uz balta kvadrāta – zem vārda "radio" var norādīt radiostacijas nosaukumu vai kodu, ja nepieciešams, saīsinātā formā un programmas numuru. Vārdu "radio" var atkārtot arī valsts valodā.

Uzraksts uz zilas pamatnes – frekvences norāde un, ja nepieciešams, vietējās radiostacijas viļņa garums.

Katra valsts pēc saviem ieskatiem var pievienot norādi "MHz" vai reģiona kodu attiecībā uz UĪV stacijām un norādi "kc/s" attiecībā uz vidējo vai garo viļņu stacijām.

Viļņu garumu var norādīt ar cipariem un burtu "m" (piemēram, 1500 m)."

F,15 "SABIEDRISKĀ TUALETE"

F,16 "PELDVIETA VAI PELDBASEINS"

24. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma G sadaļas II iedaļu

2. punkts (Īpaši gadījumi), a) apakšpunkts

Zīmju G,2a un G,2b sarkanajai joslai jābūt ar baltu malu.

25. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma G sadaļas III iedaļu

1. punkts

Zīme G,4c netiek lietota.

2. punkts

Zīme G,6c netiek lietota.

26. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma G sadaļas V iedaļu

3. punkts (Zīme "CAURVEDCEĻA NAV (STRUPCEĻŠ)")

Zīmes G,13 sarkanai joslai jābūt ar baltu malu.

27. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma H sadaļu

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt aiz 1. punkta

Šis punkts jālasa šādi:

"Ieteicams, lai papildzīmēm būtu tāds pats fons kā konkrēto grupu zīmēm, ar kurām kopā tās tiek lietotas."

Eiropas nolīguma pielikuma papildinājums

Vārdi "Papildu zīme Nr. 1" un "Papildu zīme Nr. 2" tiek aizstāti attiecīgi ar "C,3m" un "C,3n".

Tiek ievietotas jaunas zīmes, proti, E,17a, E,17b, F,14, F,15 un F,16; šīs zīmes ir attēlotas šā dokumenta beigās.

 

PIELIKUMS – PAPILDINĀJUMS


** Ar Eiropas nolīguma grozījumiem, kas stājās spēkā 1995. gada 27. novembrī, un ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2006. gada 28. martā.

 

 

Konvencijas par ceļa zīmēm un signāliem teksts angļu valodā PDF formātā

Eiropas nolīguma, ar ko papildina 1968.gada konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, teksts angļu valodā PDF formātā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!