Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 477 "Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes nolikums". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.08.2014., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/op/2014/165.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.478

Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumos Nr.132 "Rotaļlietu drošuma noteikumi"

Vēl šajā numurā

22.08.2014., Nr. 165

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 477

Pieņemts: 19.08.2014.

OP numurs: 2014/165.9

2014/165.9
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 14 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.477

Rīgā 2014.gada 19.augustā (prot. Nr.44 3.§)

Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 13.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome (turpmāk – padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību sekmīgai Latvijas ārējā tēla veidošanai.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

2. Padomei ir šādas funkcijas:

2.1. nodrošināt saskaņotu padomē iesaistīto pušu darbību Latvijas ārējā tēla veidošanā;

2.2. stiprināt sadarbību un veidot sistemātisku dialogu starp valsts un nevalstisko sektoru Latvijas ārējā tēla veidošanā un īstenošanā.

3. Padomei ir šādi uzdevumi:

3.1. analizēt esošo situāciju Latvijas ārējā tēla veidošanā un īstenošanā;

3.2. sagatavot priekšlikumus par jaunu dokumentu izstrādi vai esošo tiesību aktu pilnveidošanas nepieciešamību Latvijas ārējā tēla veidošanā;

3.3. identificēt Latvijas ārējā tēla veidošanas un īstenošanas problēmjautājumus un sniegt priekšlikumus to risināšanai;

3.4. sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem efektīvai valsts, pašvaldību, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbībai Latvijas ārējā tēla veidošanā;

3.5. sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam, ārlietu ministram un citiem Latvijas ārpolitikas īstenotājiem Latvijas ārējā tēla politikas jautājumos;

3.6. veicināt starpinstitucionālo koordināciju un atbildības sadali attiecībā uz komunikāciju lielos starptautiskas nozīmes notikumos;

3.7. sniegt priekšlikumus un iesaistīties saskaņotas starptautiskās komunikācijas veidošanā krīzes situācijās, lai novērstu kaitējumu valsts tēlam.

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. pamatojoties uz padomes lēmumiem, sniegt Latvijas ārējā tēla veidošanā iesaistītajām institūcijām priekšlikumus turpmākai rīcībai jautājumos, kas saistīti ar sekmīga Latvijas ārējā tēla veidošanu un nodrošināšanu, tai skaitā sniegt ministrijām priekšlikumus par nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi, grozījumiem spēkā esošajos tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos;

4.2. atbilstoši kompetencei ar Ārlietu ministrijas starpniecību pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kā arī sadarboties ar privāto sektoru, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām jautājumos, kas nepieciešami padomes uzdevumu izpildes nodrošināšanai;

4.3. apkopot valsts un pašvaldību institūciju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju, kas nepieciešama padomes funkciju un uzdevumu izpildei;

4.4. uzaicināt piedalīties padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko sektoru pārstāvjus, kā arī citus ekspertus ar padomdevēja tiesībām;

4.5. ja nepieciešams, izveidot ekspertu darba grupas;

4.6. atbilstoši kompetencei sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem.

III. Padomes sastāvs un darba organizācija

5. Padomes sastāvā ir:

5.1. ārlietu ministrs;

5.2. ekonomikas ministrs;

5.3. kultūras ministrs;

5.4. izglītības un zinātnes ministrs;

5.5. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis;

5.6. Ministru prezidenta biroja pārstāvis;

5.7. Valsts kancelejas pārstāvis;

5.8. Latvijas Institūta direktors;

5.9. valsts aģentūras "Latvijas investīciju un attīstības aģentūra" direktors;

5.10. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors;

5.11. Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes loceklis;

5.12. biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" ģenerālsekretārs;

5.13. biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" ģenerāldirektors;

5.14. biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" valdes priekšsēdētājs;

5.15. aktuālu un starptautiski nozīmīgu projektu īstenotāju pārstāvji (ar padomes lēmumu uz projekta īstenošanas laiku kā ad hoc locekļi), ja nepieciešams.

6. Padomes priekšsēdētājs ir ārlietu ministrs. Padomes priekšsēdētājs atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.

7. Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir ekonomikas ministrs.

8. Padomes priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus, valsts infrastruktūras uzņēmumu vadītājus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī citus ekspertus. Padomes priekšsēdētājs lemj par citu padomes locekļu uzaicināto personu dalību padomes sēdē.

9. Padomes locekļiem ir tiesības bez iepriekšēja saskaņojuma uzaicināt uz padomes sēdi vienu vai divus padomes locekļu pārstāvēto institūciju ekspertus. Informāciju par uzaicināto ekspertu (vārds, uzvārds un amats) ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms padomes sēdes elektroniski nosūta padomes sekretariātam.

10. Padome ir tiesīga iesaistīt padomes darbā neatkarīgus ekspertus, izveidot ekspertu darba grupas, kā arī iepazīties ar darba grupai uzticēto uzdevumu izpildes rezultātiem. Par darba grupas izveidošanu, darba kārtību un uzdevumiem lemj padome. Darba grupas sastāvu apstiprina padomes priekšsēdētājs.

11. Padome savu darbību īsteno padomes sēdēs. Padome izskata un apspriež sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus un pieņem lēmumus. Padomes lēmumi ir saistoši padomē iesaistītajām institūcijām, izņemot šo noteikumu 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētās institūcijas.

12. Padomes sēdes ir slēgtas. Padome var pieņemt lēmumu pasludināt padomes sēdi par atklātu.

13. Padomes sēdes var notikt klātienē vai neklātienē, elektroniski saskaņojot un pieņemot lēmumus.

14. Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

15. Padomes sekretariāta funkcijas veic Latvijas Institūts sadarbībā ar Ārlietu ministriju.

16. Padomes sekretariāts:

16.1. koordinē un materiāltehniski nodrošina padomes darbu, sēžu sasaukšanu, tehnisko norisi un protokolēšanu;

16.2. sagatavo sēdes darba kārtības projektu, nepieciešamos sēdes materiālus un dokumentus, kā arī sēdes lēmumprojektus;

16.3. ja nepieciešams, sagatavo uzaicināmo personu sarakstu un uzaicina tās uz padomes sēdi;

16.4. nodrošina informācijas un dokumentu apriti, kā arī koordinē sadarbību starp padomes locekļu pārstāvētajām institūcijām un organizācijām un citām valsts pārvaldes un nozari pārstāvošajām institūcijām;

16.5. izpilda padomes rīkojumus;

16.6. nodrošina padomes dokumentu glabāšanu.

IV. Padomes sēdes norise

17. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

18. Ikvienam padomes loceklim ir tiesības ierosināt padomes sēdes sasaukšanu vai atsevišķa jautājuma elektronisku saskaņošanu, ja lēmums jāpieņem līdz nākamajai sēdei. Lai sasauktu padomes sēdi vai nodrošinātu jautājuma elektronisku saskaņošanu, padomes loceklis elektroniski iesniedz padomes sekretariātā iesniegumu ar ierosinājuma pamatojumu. Iesniegumam par sēdes sasaukšanu vai jautājuma elektronisku saskaņošanu pievieno izskatāmos dokumentus un lēmumprojektu.

19. Lēmumu par sēdes sasaukšanu vai jautājuma elektronisku saskaņošanu pieņem padomes priekšsēdētājs. Sēdi var sasaukt bez padomes priekšsēdētāja lēmuma, par to elektroniski informējot padomes sekretariātu, ja sēdes sasaukšanu kāda jautājuma izskatīšanai atbalsta vismaz trīs padomes locekļi, par to elektroniski informējot padomes sekretariātu.

20. Padomes sekretariāts noskaidro, vai uz plānoto sēdi varēs ierasties vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem padomes locekļiem, un ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes elektroniski nosūta padomes locekļiem informāciju par sēdi, kā arī šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētos dokumentus – ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes.

21. Ikviens padomes loceklis ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes var elektroniski nosūtīt padomes sekretariātam priekšlikumus par paredzēto padomes sēdes darba kārtību, kā arī ierosināt jebkura padomes kompetencei atbilstoša jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā. Lai ierosinātu attiecīgā jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā, padomes sekretariātā iesniedz:

21.1. precīzi formulētu jautājumu un ar to saistītos sēdes materiālus un dokumentus, tai skaitā sēdes lēmumprojektu;

21.2. ja nepieciešams, uzaicināmo personu sarakstu.

22. Padomes sekretariāts var iekļaut padomes sēdes darba kārtībā jautājumus, kas sagatavoti un nosūtīti atbilstoši šo noteikumu 21. punktam.

23. Padomes sēdēs piedalās padomes locekļi, to pārstāvēto institūciju un organizāciju eksperti un uzaicinātās personas. Uzaicinātās personas piedalās tikai to jautājumu apspriešanā, uz kuru izskatīšanu tās ir uzaicinātas.

24. Uz padomes sēdēm uzaicinātie eksperti var piedalīties diskusijās ar padomdevēja tiesībām, bet tiem nav balsstiesību.

25. Ja padomes loceklis nevar ierasties uz padomes sēdi, viņš var pilnvarot citu attiecīgās institūcijas pārstāvi piedalīties sēdē, par to elektroniski informējot padomes sekretariātu. Pilnvarotajai personai nav balsstiesību, lemjot par sēdē izskatāmajiem jautājumiem.

26. Padome pēc padomes priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt katra darba kārtībā iekļautā jautājuma apspriešanas kārtību un ilgumu.

27. Pirms lēmuma pieņemšanas padomes priekšsēdētājs formulē attiecīgā jautājuma apspriešanā izteiktos priekšlikumus un aicina par tiem balsot.

28. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes balsstiesīgo locekļu.

29. Katram balsstiesīgajam padomes loceklim sēdē ir viena balss. Padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot.

30. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo balsstiesīgo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

31. Ja padome nav lemttiesīga, padomes priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā sasauc nākamo sēdi.

32. Padomes sēdi protokolē padomes sekretariāta pārstāvis.

33. Padomes sēdes protokolā norāda ziņotāju par katru padomes sēdē apspriesto darba kārtības jautājumu, īsu ziņojuma izklāstu, personas, kuras paudušas viedokli par attiecīgo jautājumu, un viņu pausto viedokli, kā arī pieņemto lēmumu, balsošanas rezultātus un katra padomes locekļa balsojumu.

34. Padomes loceklim ir tiesības pieprasīt ierakstīt sēdes protokolā viņa atsevišķo viedokli par pieņemto lēmumu.

35. Padomes lēmumi stājas spēkā pēc padomes sēdes protokola parakstīšanas, ja padome nav lēmusi citādi.

36. Informācija par padomes darbību, tās svarīgākajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem ir publiski pieejama Ārlietu ministrijas un Latvijas Institūta oficiālajā tīmekļa vietnē. Padome var pieņemt lēmumu par kāda tās lēmuma vai lēmuma daļas atzīšanu par ierobežotas pieejamības informāciju. Par to izdara atzīmi sēdes protokolā.

37. Padomes sēdes protokola projektu sagatavo un nosūta saskaņošanai padomes locekļiem triju darbdienu laikā pēc padomes sēdes. Padomes locekļi triju darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas var iesniegt padomes sekretariātā precizējumus.

38. Ja piecu darbdienu laikā pēc sēdes protokola nosūtīšanas netiek saņemti iebildumi, sēdes protokols uzskatāms par saskaņotu.

39. Saskaņoto padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un protokolētājs.

40. Padomes loceklim ir tiesības pievienot protokolam savu rakstiski iesniegto atsevišķo viedokli.

41. Saskaņoto padomes sēdes protokolu elektroniski nosūta katram padomes loceklim uz norādīto elektroniskā pasta adresi.

42. Ja padomes loceklim mainījusies pasta vai elektroniskā pasta adrese, viņš nekavējoties par to elektroniski informē padomes sekretariātu.

V. Jautājumu elektroniskā saskaņošana

43. Ja jautājumu izskata elektroniski, padomes sekretariāts attiecīgos materiālus un dokumentus nosūta padomes locekļiem uz norādīto elektroniskā pasta adresi.

44. Padomes loceklis piecu darbdienu laikā elektroniski nosūta padomes sekretariātam un visiem padomes locekļiem atzinumu (vērtējumu, iebildumus un priekšlikumus) par elektroniski saskaņojamo jautājumu. Ja padomes loceklis piecu darbdienu laikā nesniedz iebildumus vai nenosūta saskaņojumu par elektroniski nosūtīto jautājumu, sekretariāts sazinās ar attiecīgo padomes locekli, lai precizētu viņa viedokli par saskaņojamo jautājumu.

45. Padomes sekretariāts pēc šo noteikumu 44. punktā minētā termiņa beigām elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem informāciju par jautājuma saskaņošanas gaitu, apkopotos priekšlikumus un iebildumus un, ja iespējams, noformēto lēmuma (protokola) projektu.

46. Padomes loceklis piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 45. punktā minētās informācijas saņemšanas nosūta padomes sekretariātam vērtējumu par lēmuma (protokola) projektu.

47. Lēmumu pieņem ar padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

48. Elektroniski saskaņotais padomes lēmums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas, ja padome nav lēmusi citādi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!