Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2014. gada 18. jūnija rīkojums Nr. 297 "Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 19.06.2014., Nr. 119 (5179) https://www.vestnesis.lv/op/2014/119.31

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.298

Grozījums darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājumā

Vēl šajā numurā

19.06.2014., Nr. 119 (5179)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 297

Pieņemts: 18.06.2014.

Stājas spēkā: 18.06.2014.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2014/119.31

2014/119.31
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 16 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr.297

Rīgā 2014.gada 18.jūnijā (prot. Nr.33 29.§)

Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmes sapulces 2013. gada 8. janvārī pieņemto Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2006. gada 9. augusta rīkojumu Nr. 605 "Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 128. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

 

 

Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2014.gada 18.jūnija
rīkojumu Nr.297

Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversme

Preambula

Baltijas Starptautiskā akadēmija, dibināta 1992. gada 16. novembrī (līdz 2006. gada 7. augustam Baltijas Krievu institūts), (turpmāk - Akadēmija) ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas atrodas Latvijas Republikā un īsteno savu darbību Latvijas interesēs.

Akadēmijas dibinātājs ir Staņislavs Buka un Valērijs Ņikiforovs.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Akadēmija ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Akadēmijas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties Akadēmijas Dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par Akadēmijā iegūtas izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un Akadēmijas darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīvajiem aktiem un šo Satversmi.

2.Saīsināts Akadēmijas nosaukums ir BSA. Akadēmijas nosaukums citās valodās:

Baltic International Academy (angļu valodā);

Baltische Internationale Akademie (vācu valodā);

Балтийская Международная Академия (krievu valodā).

3. Akadēmijai ir zīmogs ar pilnu nosaukumu valsts valodā „Baltijas Starptautiskā akadēmija”, simbolika, emblēma, karogs. Akadēmijai ir tiesības izmantot arī vēsturiski izveidojušos simboliku „BKI”.

4. Akadēmija ir komercsabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu, ciktāl tas nav pretrunā ar Augstskolu likumu. Akadēmijas juridiskā adrese ir Lomonosova iela 4, Rīga, LV-1019, Latvijas Republika.

II. Akadēmijas darbības mērķi, uzdevumi, virzieni un pamatprincipi

5. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir dot studējošajiem starptautiskajā darba tirgū konkurētspējīgu augstāko izglītību un kvalifikāciju atbilstoši mūsdienu starptautiskajām prasībām.

6. Akadēmijas uzdevumi:

6.1. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

6.2. izstrādāt un īstenot studiju programmas, tālākizglītības programmas;

6.3. veikt zinātnisko un pētniecisko darbību;

6.4. informēt sabiedrību un piedāvāt tai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.

7. Akadēmijas galvenie darbības pamatvirzieni:

7.1. studiju programmu īstenošana bakalaura, maģistra un doktora grāda, profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas un profesionālā grāda iegūšanai;

7.2. zinātniskās pētniecības darbs, konsultatīvā darbība;

7.3. studiju programmu izstrāde un realizācija;

7.4. jaunu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana;

7.5. izdevējdarbība, poligrāfija un reklāma;

7.6. zinātnisko un kultūras pasākumu organizēšana;

7.7. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes stimulēšana;

7.8. Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju kultūras attīstība;

7.9. integrācijas procesa attīstība starp dažādām nacionālajām un etniskajām grupām Latvijas Republikā;

7.10. starptautiskās pieredzes izmantošana problēmu risināšanā nacionālo attiecību jomā;

7.11. starptautisko sakaru un sadarbības attīstība izglītības, zinātnes un kultūras jomā.

8. Realizējot savu mērķi un uzdevumus, Akadēmija ievēro šādus principus:

8.1. Akadēmijas Dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidu un formu brīva izvēle;

8.2. akadēmiskā personāla un studējošo akadēmiskā brīvība;

8.3. studiju un pētniecības darba nedalāmība;

8.4. zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un normatīvajiem aktiem.

9. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu Akadēmijā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība.

10. Akadēmija saskaņā ar savu mērķi un uzdevumiem:

10.1. patstāvīgi nosaka studiju programmu saturu un formu, kā arī var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi;

10.2. izsniedz iegūto izglītību apliecinošus izglītības dokumentus.

11. Akadēmijai ir tiesības:

11.1. dibināt komercsabiedrības, būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos;

11.2. izveidot filiāles, atvērt pārstāvniecības Latvijā un ārzemēs;

11.3. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sapulces;

11.4. piedalīties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus;

11.5. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām institūcijām;

11.6. slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem.

12. Akadēmija patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

III. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

13. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) rektors;

4) Akadēmiskā šķīrējtiesa.

14. Augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Akadēmijas Satversmes sapulce. Augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs.

15. Akadēmijas Satversmes sapulcē ir 27 pārstāvji. Akadēmijas Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem aizklātās vēlēšanās no akadēmiskā personāla, (17 pārstāvji), studējošajiem (6 pārstāvji), un vispārējā augstskolas personāla (4 pārstāvji).

Pārstāvjus Akadēmijas Satversmes sapulcei izvirza akadēmiskais personāls, vispārējais augstskolas personāls un Studējošo parlaments savās sapulcēs atklātā balsošanā.

Ja Satversmes sapulce tiek ievēlēta nepilnā sastāvā, Satversmes sapulce var darboties, ja tiek ievēlēta vairāk nekā puse tās locekļu un ja tiek nodrošināta pārstāvība ar ne mazāk kā vienu pārstāvi no akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā Akadēmijas personāla. Satversmes sapulces uzdevums ir viena mēneša laikā organizēt papildu vēlēšanas, lai nodrošinātu darbu pilnā sastāva.

Akadēmijas Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no pilnā Satversmes sapulces locekļu skaita.

Attiecīgās personāla grupas var ierosināt izskatīt jautājumu par pārstāvju atsaukšanu. Pārstāvjus no Satversmes sapulces atsauc, ja par to aizklāti nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu.

16. Akadēmijas Satversmes sapulces lēmumi ir spēkā, ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu, izņemot gadījumus, kad noteikta cita kārtība. Satversmes sapulce:

16.1. pieņem un groza Akadēmijas Satversmi;

16.2. ievēlē Senātu. Lēmums ir spēkā, ja par to aizklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu;

16.3. apstiprina, pieņem un groza Senāta un Akadēmisko šķīrējtiesu nolikumus;

16.4. ievēlē un atceļ rektoru aizklātā balsošanā. Lēmums par rektora atcelšanu ir spēkā, ja par to aizklātā balsošanā nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Satversmes sapulces locekļu;

16.5. noklausās rektora pārskatu;

16.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās pārstāvjus. Lēmums ir spēkā, ja par to aizklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu;

16.7. izskata un izlemj citus konceptuālus Akadēmijas akadēmiskās un zinātniskās darbības un attīstības jautājumus.

17. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ja ievēlētie Satversmes sapulces pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Akadēmiju vai arī pāriet citā personāla grupā, attiecīgā personāla grupa par to paziņo rakstiski Satversmes sapulcei. Satversmes sapulces pārstāvja statusu iegūst persona, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Ja vēlēšanu protokolā nav citu kandidātu, tad attiecīgajā personāla grupā uz brīvajām vietām organizējamas jaunas vēlēšanas viena mēneša laikā.

18. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai rektors ne retāk kā vienu reizi gadā.

19. Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Akadēmijas darbības jomas.

20. Senāts sastāv no 20 senatoriem, no kuriem 15 ir akadēmiskā personāla, 4 studējošo un 1 vispārējā augstskolas personāla pārstāvis. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē Studējošo parlaments. Senatorus ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā uz trim gadiem. Senāts darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu un Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu. Senāta lēmumi ir pieņemti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse Senāta pārstāvju.

21. Studējošo pārstāvjiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Satversmes sapulce ar divām trešdaļām klātesošo balsu vairākumu.

22. Senāts ievēlē:

22.1. Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;

22.2. Akadēmijas padomnieku konventu, docentus, vadošos pētniekus, lektorus, pētniekus un asistentus;

22.3. fakultāšu un nodaļu dekānus uz pieciem gadiem.

23. Senāts pēc saskaņošanas ar Dibinātāju apstiprina:

23.1. Prorektorus, filiāļu, pārstāvniecību un citu Akadēmijas struktūrvienību vadītājus, katedru vadītājus, studiju programmas direktorus uz četriem gadiem pēc konkursa rezultātiem.

23.2. Akadēmijas budžeta struktūru un tā līdzekļu izmantošanas robežas.

24. Senāts apstiprina:

24.1. Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas;

24.2. Akadēmijas filiāļu un pārstāvniecību nolikumus

24.3. Senāta izveidoto padomju un komisiju darbības kārtību vai nolikumu;

24.4. studējošo uzņemšanas papildu prasības attiecībā un speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi;

24.5. atbildīgo personu par jaunas studiju programmas īstenošanu.

25. Senāts lemj par:

25.1. Akadēmijas struktūrvienību dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju un to nolikumiem pēc saskaņošanas ar Dibinātāju;

25.2. akadēmiskā personāla amatu skaitu pēc saskaņošanas ar Dibinātāju;

25.3. atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvajām profesoru vai asociēto profesoru vietām, kā arī konkursa rezultātu apstiprināšanu;

25.4. viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vadošo viespētnieku, vieslektoru, viespētnieku vai viesasistentu pieņemšanu (katru vienu reizi) bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz diviem gadiem, ja attiecīgais amats ir brīvs vai uz laiku brīvs;

25.5. jaunu studiju programmu vai studiju virzienu ieviešanu un to finanšu un tehnisko nodrošinājumu;

25.6. goda nosaukuma - emeritus profesors un Akadēmijas goda locekļa titula piešķiršanu;

25.7. Akadēmijas finanšu resursu struktūru;

25.8. citiem Akadēmijas darbību regulējošiem jautājumiem.

26. Senāts izskata rektora ikgadējo pārskatu par Akadēmijas budžeta izpildi.

27. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma savas kompetences robežās pārstāv Akadēmiju.

28. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce pēc Dibinātāja ieteikuma uz pieciem gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām Akadēmija informē Izglītības un zinātnes ministriju par rektora vēlēšanu rezultātiem.

29. Satversmes sapulces ievēlēto rektoru pēc Dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā, Dibinātājs slēdz ar rektoru darba līgumu. Ja rektors netiek apstiprināts, Akadēmija divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ Akadēmijas Dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabineta neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

30. Kārtējās rektora vēlēšanas tiek rīkotas vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

31. Satversmes sapulcei izskatīt jautājumu par rektora atcelšanu no amata var ierosināt Senāts vai Dibinātājs, ja par to ir nobalsojušas vairāk nekā divas trešdaļas Senāta locekļu.

32. Rektors:

32.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Akadēmijas Satversmei;

32.2. atbild par augstskolas stratēģijas īstenošanu un Akadēmijā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti, kā arī mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

32.3. nodrošina Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, sagatavo augstskolas budžetu, kā arī personiski atbild par Akadēmijas finansiālo darbību, un sniedz Senātam un Dibinātājam ikgadējo pārskatu par Akadēmijas budžeta izpildi;

32.4. veicina un atbild par Akadēmijas personāla attīstību, un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

32.5. pārstāv Akadēmiju citās izglītības iestādēs, valsts un privātās institūcijās;

32.6. organizē un koordinē Akadēmijas studiju, zinātnisko un saimniecisko darbību;

32.7. slēdz studiju līgumus Akadēmijas vārdā un izsniedz pilnvaras šo līgumu slēgšanai;

32.8. vada Akadēmijas personāla atlasi un kontrolē tā darbu;

32.9. pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta.

33. Rektora lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā.

34. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprināto Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no diviem akadēmiskā personāla locekļiem, kuriem Akadēmija ir ievēlēšanas vieta, un viena studējošo pārstāvja. Tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Akadēmiskā personāla locekļus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvi Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.

35. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

35.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

35.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

35.3. Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos - iesniegumus par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā arī pilda citus Akadēmijas Satversmē paredzētos uzdevumus;

35.4. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija.

36. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un viņus no darba var atbrīvot pēc darba devēja iniciatīvas tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

IV. Akadēmijas struktūra

37. Akadēmijas dibinātas struktūrvienības darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem. Struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa. Akadēmijas struktūrvienības ir fakultātes, nodaļas, katedras, zinātniskās un mācību laboratorijas, pētniecības centri, institūti un citi.

38. Fakultāti izveido viena vai vairāku zinātnes, mākslas vai profesiju virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti vada dekāns, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.

39. Nodaļas nodrošina studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē studējošo pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu. Nodaļas darbu vada nodaļas dekāns, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.

40. Katedra ir Akadēmijas struktūrvienība, kuru dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Katedra piedalās studiju programmas īstenošanā saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprināto nolikumu. Katedru vada katedras vadītājs.

41. Zinātniskās un mācību laboratorijas, pētniecības centri un institūti ir Akadēmijas struktūrvienības, kas dibinātas zinātniskās pētniecības darba un programmu mērķa un uzdevumu veikšanai, kuras darbojas saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprināto nolikumu. Pētniecības centra darbu vada centra vadītājs, institūta darbu - institūta direktors, mācību laboratorijas darbu vada laboratorijas vadītājs.

42. Filiāles nodrošina studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē studējošo pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu.

V. Personāls

43. Akadēmijas personālu veido:

43.1. akadēmiskais personāls - Akadēmijas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

43.2. vispārējais augstskolas personāls;

43.3. studējošie, tai skaitā maģistranti un doktoranti.

44. Akadēmijas personālam ir tiesības:

44.1. piedalīties Akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un Akadēmijas iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses;

44.2. piedalīties Akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam;

44.3. piedalīties Akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās;

44.4. apstrīdēt Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;

44.5. akadēmiskajam personālam - izvēlēties mācību metodes, zinātniskās darbības tematiku un virzienu;

44.6. uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu: akadēmiskajam personālam 8 nedēļu atvaļinājums, vispārējam personālam - 4 kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas.

45. Akadēmijas personāla pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā, nepārkāpjot nevienas citas personas tiesības un netraucējot amata vai darba pienākumu izpildi, kā arī pildīt darba līgumos noteiktos pienākumus.

46. Akadēmijas administratīvā personāla pienākumi ir:

46.1. rūpēties par personāla darba apstākļiem, pēc iespējas sekmēt personāla kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu;

46.2. atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību;

46.3. garantēt un respektēt studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, ja tās nav pretrunā ar personāla tiesībām, kas noteiktas šīs Satversmes 44.punktā.

47. Akadēmijas darba samaksas likmes personālam nosaka Senāts, un tās nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

48. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par šajā Satversmē noteikto mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot Akadēmijas darbības pamatprincipus. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Akadēmijas Senāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

49. Akadēmijas akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti.

50. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā.

51. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

51.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

51.2. pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora - štata vietas nosaukumam;

51.3.. doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

51.4. piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

51.5. jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

52. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Mākslas specialitātēs asociēta profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijas asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

52.1. pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

52.2. pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

52.3. studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

53. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijā docenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Docentu galvenie uzdevumi ir:

53.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam;

53.2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā), īpaši tās pamatkursos.

54. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijā lektora amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Mākslas specialitātēs lektoru ievēlēšanas noteikumus reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

54.1. lasīt lekcijas, vadīt studiju nodarbības, vadīt eksāmenus un pārbaudījumus savā studiju kursā, piedalīties lasāmā kursa programmas un pasniegšanas metožu izstrādē un pilnveidošanā;

54.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade atbilstoši lasāmajam kursam.

55. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijā asistenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Asistentu galvenie uzdevumi ir:

55.1. vadīt studiju nodarbības, piedalīties savas mācību grupas eksāmenu un pārbaudījumu vadīšanā, vadošā pasniedzēja vadībā izstrādāt mācību - metodiskos līdzekļus savā mācību kursā;

55.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade atbilstoši lasāmajam kursam.

56. Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome saskaņā ar Augstskolu likumu. Docentus ievēlē Akadēmijas Senāts. Līdz ar ievēlēšanu amatā docenti iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu atbilstoši docenta amata vietas nosaukumam. Vadošos pētniekus un pētniekus ievēlē amatā - saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar Augstskolas likumā noteikto. Lektorus un asistentus ievēlē Akadēmijas Senāts. Ar ievēlētajām personām Akadēmijas rektors slēdz darba līgumu uz sešiem gadiem.

57. Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet Akadēmijas rektors var slēgt darba līgumu uz laiku līdz diviem gadiem, pieņemot darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu (katru vienu reizi). Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

58. Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats un ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā - docentu, docenta amatā - lektoru vai asistentu ar doktora grādu (katru vienu reizi). Aizstāšanu noformē ar rektora pavēli. Vadošos viespētniekus un viespētniekus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā laikā Akadēmijas rektors slēdz darba līgumu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

59. Akadēmijas vispārējais personāls ir administratīvais personāls (rektors, prorektors, direktors, dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs), mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Kārtību, kādā vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba, nosaka Akadēmija, ievērojot Augstskolu likuma, Darba likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

VI. Studijas Akadēmijā

60. Akadēmijā var studēt ikviens, kurš ir ieguvis vidējo izglītību Latvijā vai atbilstošu izglītību citās valstīs, kuru var tai pielīdzināt saskaņā ar Augstskolu likumu un Akadēmijas noteikumiem, kā arī ieguvis nepieciešamo izglītību, lai varētu turpināt studijas maģistrantūrā un doktorantūrā.

61. Studējošie ir tiesīgi:

61.1. iegūt augstāko izglītību saskaņā ar izvēlēto studiju virzienu – bakalaura, maģistra un doktora grādus un (vai) profesionālo augstāko izglītību;

61.2. izmantot Akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru;

61.3. pārtraukt un atsākt studijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

61.4. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē;

61.5. līdzdarboties Akadēmijā visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās, izvēlēties Akadēmijas nodaļu;

61.6. studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);

61.7. klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);

61.8. sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;

61.9. nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi;

61.10. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

61.11. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

61.12. veidot biedrības, pulciņus, klubus.

62. Studijas Akadēmijā ir par maksu, kā arī bez maksas no Akadēmijas vai valsts (ja ir) budžeta līdzekļiem finansētās studiju vietās. Studiju maksas lielumu un formu, kā arī iespējamās maksas atlaides nosaka Senāts, saskaņojot to ar Dibinātāju. Studiju maksu sedz studējošais, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar Akadēmiju.

63. Akadēmijas studējošajiem ir vienota pašpārvalde - Studējošo parlaments, kas darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apvērumu dēļ. Studējošo parlamenta funkcijas:

63.1. aizstāvēt un pārstāvēt studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijā un valsts institūcijās;

63.2. reprezentēt Akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

63.3. noteikt kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Akadēmijas koleģiālajās institūcijās.

64. Studējošo parlamenta lēmumi pēc to apstiprināšanas Akadēmijas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem. Studējošo parlamenta tiesības:

64.1. pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Akadēmijas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses;

64.2. veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses Senātā un Satversmes sapulcē;

64.3. līdzdarboties Akadēmijas lēmējinstitūcijās un piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

VI. Akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

65. Akadēmijas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, kurus Akadēmijai nodevis Dibinātājs. Akadēmija ir atbildīga Dibinātājam par nodoto īpašumu, naudas un citiem līdzekļiem. Īpašuma nodošanas kārtību un pārvaldi nosaka Dibinātājs.

66. Akadēmiju finansē Dibinātājs. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:

66.1. līdzekļi, kurus ir iedalījis Dibinātājs;

66.2. studējošo maksa par studijām;

66.3. starptautiskās sadarbības projektu finansējums Akadēmijai;

66.4. ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

66.5. ienākumi no saimnieciskās darbības;

66.6. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

66.7. ienākumi no citiem avotiem, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

67. Akadēmijas finanšu resursu struktūru nosaka Senāts. Akadēmijas budžetu apstiprina Valde. Pārskatu par budžeta izpildi rektors iesniedz Senātam un Dibinātājam. - Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents.

68. Struktūrvienību finanšu resursi ietilpst Akadēmijas budžetā kā patstāvīga daļa.

69. Akadēmijai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un saskaņojot ar Dibinātāju Latvijas Republikā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

69.1. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

69.2. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību un komercdarbību, kā rezultātā gūtie ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā augstskolas uzturēšanai un attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķim;

69.3. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus.

70. Akadēmijai ir tiesības izmantot atvieglojumus un priekšrocības maksāšanā, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kuras paredzētas normatīvajos aktos.

VII. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

71. Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Akadēmijas Satversmes sapulce. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces loceklim. Grozījumi tiek pieņemti, ja par tiem atklātā balsošanā balso divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļiem. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

VIII. Akadēmijas reorganizācija un likvidācija

72. Akadēmiju reorganizē vai likvidē ar tās Dibinātāja lēmumu vai arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Akadēmijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

73. Akadēmijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā Dibinātājs ir atbildīgs par Akadēmijas saistībām saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!