Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2013. gada 19. decembra noteikumi Nr. 289 "Grozījumi "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2013., Nr. 252 https://www.vestnesis.lv/op/2013/252.58

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.290

Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2014.gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi

Vēl šajā numurā

28.12.2013., Nr. 252

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 289

Pieņemts: 19.12.2013.

OP numurs: 2013/252.58

2013/252.58
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.289

Rīgā 2013.gada 19.decembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr.49 10.p.)

Grozījumi "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos"

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
50.8 panta sesto daļu, 50.9 panta astoto daļu
un Finanšu instrumentu tirgus likuma
123.3 panta sesto daļu un 123.4 panta astoto daļu

Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 01.11.2012. normatīvajos noteikumos Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) šādus grozījumus:

1. Papildināt ar 25.1 punktu šādā redakcijā:

"25.1 Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno politiku dažādības nodrošināšanai iestādes padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā padomes un valdes locekļus, tiek ņemta vērā plaša personu raksturojošā informācija un to kompetences."

2. Izteikt noteikumu 26. punktu šādā redakcijā:

"26. Lai nodrošinātu, ka katram padomes un valdes loceklim ir pietiekama kompetence un prasmes, lai veiktu amata pienākumus gan padomes vai valdes, gan to komiteju (ja tādas ir izveidotas) darbā, iestāde nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā katram padomes un valdes loceklim ir iespēja saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju (piemēram, par iestādes būtiskajiem, jaunajiem vai plānotajiem finanšu pakalpojumiem, par darbības veidiem un to riska profilu vai par normatīvajiem aktiem valstīs, kurās iestāde veic savu darbību)."

3. Papildināt ar 29.8.1 un 29.8.2 punktu šādā redakcijā:

"29.8.1 pārmērīgas sviras risks;

29.8.2 modeļa risks – risks, ka ir pieļautas kļūdas, izstrādājot, ieviešot vai izmantojot iekšējo modeli riska darījumu vērtības noteikšanai vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, un lēmumi, kas pieņemti, balstoties uz šāda iekšējā modeļa rezultātiem, var radīt zaudējumus iestādei;".

4. Izteikt noteikumu 36.4. un 36.5. punktu šādā redakcijā:

"36.4. visaptverošas un skaidras informācijas par iestādes kopējo riska profilu, visiem būtiskajiem iestādes riskiem un to atbilstību risku stratēģijai regulāras sniegšanas padomei, risku komitejai (ja tāda ir izveidota), valdei un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem nodrošināšanu;

36.5. iestādes padomes, kā arī risku komitejas (ja tāda ir izveidota) un valdes konsultēšanu un atbalsta sniegšanu iestādes stratēģijas (t.sk. risku stratēģijas) izstrādē, kā arī citu ar iestādes riskiem saistītu lēmumu pieņemšanā."

5. Izteikt noteikumu 38., 38.1 un 38.2 punktu šādā redakcijā:

"Risku komiteja

38. Iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veida, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras, izveido risku komiteju. Risku komiteja ir atbildīga par:

38.1. padomes konsultēšanu saistībā ar iestādes esošo un nākotnes risku stratēģiju un palīdz padomei uzraudzīt tās īstenošanu;

38.2. pārbaudes veikšanu par to, vai atalgojuma sistēmā noteiktajās motivējošajās shēmās tiek ņemti vērā apsvērumi par risku, kapitālu, likviditāti un peļņas gūšanas iespējamību un laiku, neskarot atalgojuma komitejas pienākumus;

38.3. pārbaudes veikšanu par to, vai, nosakot cenas un tarifus iestādes klientiem piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem un produktiem, ir ņemti vērā visi saistītie riski;

38.4. ja, veicot 38.3. punktā noteikto pārbaudi, tiek konstatētas neatbilstības, korekcijas plāna sagatavošanu un nodošanu izskatīšanai iestādes padomei.

38.1 Iestāde, ņemot vērā tās padomes locekļu skaitu, var neveidot risku komiteju, ja tiek nodrošināts, ka risku komitejas pienākumus veic padome pilnā sastāvā.

38.2 Neskatoties uz to, vai iestādē ir vai nav izveidota risku komiteja, par risku pārvaldīšanas uzraudzību iestādē atbild padome pilnā sastāvā."

6. Izteikt noteikumu 39. un 40. punktu šādā redakcijā:

"39. Par risku komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai iestādes padomes locekļus. Iestāde nodrošina, ka risku komitejas locekļiem ir iestādes risku stratēģijas pārzināšanai un tās īstenošanas uzraudzībai pietiekama pieredze un zināšanas.

40. Risku komiteja nosaka ziņojumu, kurus tā saņem, saturu, apjomu, formātu un biežumu."

7. Papildināt ar 40.1 punktu šādā redakcijā:

"40.1 Iestāde, kas nav nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras, var apvienot risku komiteju un revīzijas komiteju, ja izpildās šādi nosacījumi:

40.11. ir saņemta atbilstoša Komisijas atļauja;

40.12. apvienotās komitejas locekļiem ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze gan ar risku komiteju, gan ar revīzijas komiteju saistīto pienākumu veikšanai."

8. Papildināt ar jaunu sadaļu (40.2–40.5 punkts) šādā redakcijā:

"Izvirzīšanas komiteja

40.2 Iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, kā arī organizatoriskās struktūras, izveido izvirzīšanas komiteju. Izvirzīšanas komitejas pienākumos iekļauj:

40.21. padomes un valdes locekļa amata kandidātu atlases veikšanu un to ieteikšanu apstiprināšanai iestādes padomē vai akcionāru sapulcē, atlases gaitā ņemot vērā attiecīgi padomes un valdes kolektīvās zināšanas, prasmes, pieredzi un dažādību;

40.22. veicot 40.21. punktā noteikto atlasi, konkrēta amata uzdevumu un nepieciešamo kvalifikāciju apraksta sagatavošanu un tā pienākumu veikšanai veltāmā laika apmēra izvērtēšanu;

40.23. lemšanu par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā iestādes valdē un padomē un politikas šā mērķa sasniegšanai izstrādi, kā arī mērķa, politikas un informācijas par tās īstenošanu publiskošanas nodrošināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 435. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

40.24. periodisku (vismaz reizi gadā) padomes un valdes organizatoriskās struktūras, lieluma, sastāva un darbības efektivitātes izvērtējuma veikšanu, tā rezultātu paziņošanu iestādes padomei un valdes informēšanu par to izvērtējuma daļu, kas attiecas uz valdi;

40.25. periodisku (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo zināšanu, prasmju un pieredzes izvērtējuma veikšanu un tā rezultātu paziņošanu iestādes padomei;

40.26. periodisku augstākās vadības atlases un amatā iecelšanas politikas pārskatīšanu un ziņošanu padomei par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

40.3 Iestāde, ņemot vērā tās padomes locekļu skaitu, var neveidot izvirzīšanas komiteju, ja tiek nodrošināts, ka izvirzīšanas komitejas pienākumus veic padome pilnā sastāvā.

40.4 Izvirzīšanas komiteja, veicot savus pienākumus, ņem vērā nepieciešamību, ciktāl tas iespējams, pastāvīgi nodrošināt, lai padomes un valdes lēmumu pieņemšanā nedominētu kāda atsevišķa persona vai neliela personu grupa tā, ka tas kaitētu iestādes interesēm kopumā.

40.5 Par izvirzīšanas komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai iestādes padomes locekļus. Iestāde nodrošina izvirzīšanas komitejai pietiekamus resursus tās funkciju veikšanai."

9. Izteikt noteikumu 47.1.1. punktu šādā redakcijā:

"47.1.1. riska darījumu koncentrācija (šim nolūkam iestāde, piemēram, analizē šādu iespējamo riska darījumu koncentrāciju – prasības pret vienu klientu, tostarp pret centrālajiem darījumu partneriem, prasības pret vienu savstarpēji saistītu klientu grupu, prasības pret klientiem, kuru darbība saistīta ar vienu nozari vai tiek veikta vienā reģionā, prasības, kas nodrošinātas ar vienveidīgu nodrošinājumu, u.c. iespējamo koncentrāciju);".

10. Izteikt noteikumu 48.2. punktu šādā redakcijā:

"48.2. citus iestādes darbībai būtiskos riskus (piemēram, valsts risku, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku, modeļa risku, reputācijas risku, stratēģijas risku)."

11. Izteikt noteikumu 59.4. punktu šādā redakcijā:

"59.4. nosaka iestādes korporatīvās vērtības un profesionālās rīcības un ētikas standartus, apstiprina interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politiku un politiku dažādības nodrošināšanai iestādes padomes un valdes sastāvā;".

12. Izteikt noteikumu 59.9. punktu šādā redakcijā:

"59.9. uzrauga efektīvas vadības informācijas sistēmas funkcionēšanu, informācijas atklāšanu un komunikāciju;".

13. Izteikt noteikumu 60.8. punktu šādā redakcijā:

"60.8. ievieš un pārvalda vadības informācijas sistēmu, kas aptver visu iestādes darbību, un nodrošina informācijas atklāšanu un komunikāciju;".

14. Izteikt noteikumu 69. punktu šādā redakcijā:

"69. Risku kontroles struktūrvienība regulāri sniedz pārskatus iestādes padomei, valdei, risku komitejai un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem, kuros iekļauj informāciju par iestādes darbībai piemītošajiem riskiem, kas iestādes padomei, valdei un atbilstošo struktūrvienību vadītājiem ļauj pastāvīgi novērtēt riskus, kas ietekmē iestādes spēju sasniegt tās mērķus, un nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumus par atbilstošu korektīvo pasākumu veikšanu."

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs K.Zakulis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!