Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.2013., Nr. 141 (4947) https://www.vestnesis.lv/op/2013/141.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.335

Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem izpildes nodrošināšanu

Vēl šajā numurā

23.07.2013., Nr. 141 (4947)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 364

Pieņemts: 02.07.2013.

OP numurs: 2013/141.1

2013/141.1
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2014/103.4

Ministru kabineta noteikumi Nr.364

Rīgā 2013.gada 2.jūlijā (prot. Nr.37 32.§)

Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu

Izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 73.panta trešo daļu,
Komerclikuma 191.panta trešo daļu un 238.1 panta otro daļu,
Meža likuma 44.panta astoto daļu, likuma "Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām" 38.2 panta trešo daļu,
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma
5.panta desmito daļu un Civillikuma 416.panta sesto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī noteic drošības naudas apmēru;

1.2. zvērināts tiesu izpildītājs pārņem un pārdod kapitālsabiedrību daļas un akcijas, kuras valsts ieguvusi kā bezmantinieku mantu;

1.3. īstenojamas normatīvajos aktos paredzētās valsts iestāžu pirmtiesības;

1.4. pašvaldība vai valsts iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas līdzekļus par nekustamā īpašuma novērtējumu, kā arī šā novērtējuma apmēru;

1.5. izvērtē un nosaka nepieciešamību saglabāt valsts īpašumā valstij nozīmīgu bezmantinieku mantu, tai skaitā kultūrvēsturisko objektu, mākslas priekšmetu vai dabas objektu.

2. Par bezmantinieku mantu šo noteikumu izpratnē uzskatāma ar notariālu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu (turpmāk – akts) atzīta manta, kurā ietilpst nekustamais īpašums, kustama manta vai komercsabiedrības pamatkapitāla daļas vai akcijas (turpmāk – pamatkapitāla daļas (akcijas)) un citi finanšu instrumenti (turpmāk visi kopā – bezmantinieku manta).

3. Par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāms aktā norādītais kreditors.

4. Lietu par bezmantinieku mantu zvērināts tiesu izpildītājs ieved, pamatojoties uz saņemto akta izrakstu.

5. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības, kas veiktas, administrējot bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesu, kreditors var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.pantu.

6. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētā persona var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 617.pantā noteiktajā kārtībā.

2. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu

2.1. Rīcība, saņemot akta izrakstu par bezmantinieka mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu

7. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus par tiesībām 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot viņa depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

8. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība, ar nekustamā īpašuma pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanu un apsardzību), novērtēšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos izdevumus. Ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildus nepieciešamos izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt nekustamā īpašuma atsavināšanu un rīkoties šo noteikumu 14.punktā paredzētajā kārtībā.

9. Ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, vai ja šo noteikumu 7.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums rīkot nekustamā īpašuma izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.

10. Ja 18 dienu laikā pēc akta izraksta nosūtīšanas zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no valsts institūcijas sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību, viņš attiecīgajai iestādei nosūta nekustamā īpašuma novērtējumu. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu un iemaksājis depozīta kontā drošības naudu, zvērināts tiesu izpildītājs informē attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par nepieciešamību iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiek veikta pēc tam, kad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītie izdevumi. Ja šajā punktā noteiktajā termiņā neviens lūgums sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību netiek saņemts, uzskatāms, ka valsts atteikusies izmantot savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu.

11. Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā pēc bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma novērtējuma nosūtīšanas valsts institūcijai:

11.1. netiek saņemta informācija par nekustamā īpašuma pārņemšanu, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma atsavināšanu šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;

11.2. tiek saņemts Ministru kabineta lēmums par valsts institūcijas vai pašvaldības pirmtiesību īstenošanu un 10 dienu laikā no šīs informācijas nosūtīšanas brīža zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā tiek ieskaitīta naudas summa novērtējumā norādītajā apmērā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc nekustamā īpašuma atsavināšanu. Šajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs no depozīta kontā ieskaitītajiem līdzekļiem kreditoriem atmaksā saņemto drošības naudu.

12. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un valsts šo noteikumu 10. vai 11.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā nav izmantojusi savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem paturēt nekustamo īpašumu sev par īpašumam noteikto kadastrālo vērtību. Ja nekustamais īpašums ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā zeme, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā (turpmāk – īpaši aizsargājama dabas teritorija), vai zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežu platība (turpmāk – meža zeme), zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas kreditoriem nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40.punktā paredzētajā kārtībā.

13. Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu hipotekāro vai citu akta izrakstā norādīto prasījumu, izņemot to, par kuru vēl nav stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru kreditora prasījums ir apmierināts. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība. Ja vairāki kreditori vēlas īpašumu paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 29., 30., 31. un 32.punktā paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šie kreditori. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs kreditoriem, kuri vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Šādā gadījumā solīšana sākas no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības.

14. Ja divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 12.punktā minētā uzaicinājuma nosūtīšanas neviena no šo noteikumu 12.punktā minētajām personām nepiesakās paturēt nekustamo īpašumu sev vai ja šo noteikumu 12.punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības, kā arī šo noteikumu 8. un 49.punktā minētajos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod nekustamo īpašumu šādai institūcijai:

14.1. Finanšu ministrijai, izņemot šo noteikumu 14.2., 14.3., 14.4., 14.5., 14.6. un 14.7.apakšpunktā minētos gadījumus;

14.2. valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valdījumā – nekustamo īpašumu, kurš sastāv no dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai kopīpašuma daļas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās, dzīvokļu īpašumos un dzīvojamās mājās;

14.3. Zemkopības ministrijai – meža zemi;

14.4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – nekustamo īpašumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

14.5. Satiksmes ministrijai – ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zemi;

14.6. Ekonomikas ministrijai – energoapgādes objektu;

14.7. valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valdījumā – nekustamo īpašumu, par kuru Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā ir iesniegts privatizācijas ierosinājums un Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai.

2.2. Nekustamā īpašuma aprakste un novērtēšana

15. Ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma apraksti un nodrošina tā pārvaldīšanu, atstājot nekustamo īpašumu agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai vai, ja nav zināms nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks, ieceļot nekustamā īpašuma pārvaldnieku pēc saviem ieskatiem.

16. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku zvērināts tiesu izpildītājs paziņo kreditoriem.

17. Aprakstes aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

17.1. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

17.2. aktu, uz kuru pamatojoties ievesta lieta;

17.3. kreditoru vai viņu pilnvaroto personu vai pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tādi piedalās aprakstē;

17.4. liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, ja tādi piedalās aprakstē;

17.5. nekustamā īpašuma atrašanās vietu;

17.6. no kādām daļām nekustamais īpašums sastāv;

17.7. uz zemesgrāmatas ierakstu pamata:

17.7.1. aprakstāmā nekustamā īpašuma vērtību, ja tāda ir norādīta, mantojuma masas atstājēju, apgrūtinājumus ar parādiem un to summu, kā arī aprobežojumus un apgrūtinājumus, kas uzlikti nekustamajam īpašumam;

17.7.2. ziņas par nekustamā īpašuma stāvokli un līgumiem, kas noslēgti attiecībā uz šo īpašumu, ja zvērinātam tiesu izpildītājam par tādiem ir zināms, kā arī ziņas par kustamo mantu, kura ir nekustamā īpašuma piederums.

18. Aprakstot tehnoloģiski savstarpēji saistītu iekārtu un ēku kopumu, zvērināts tiesu izpildītājs norāda arī to, kurās ēkās tas atrodas, aizņemto ēku lielumu, sastāvu, darba telpu skaitu, darbgaldu un citu iekārtu skaitu.

19. Aprakstot nekustamo īpašumu, piemērojams arī šo noteikumu 61., 62. un 63.punkts.

20. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc kreditoru lūguma un uz to rēķina var pieprasīt no zemesgrāmatu nodaļas, Valsts zemes dienesta un citām valsts un pašvaldību institūcijām to dokumentu norakstus, kuri attiecas uz aprakstāmo nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā norādīto dokumentu nesaņemšana neaptur apraksti.

21. Ja kreditors nav piedalījies nekustamā īpašuma aprakstē, zvērināts tiesu izpildītājs aprakstes aktu tam nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes.

22. Nekustamo īpašumu pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

23. Zvērināts tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā kreditoram paziņo šo noteikumu 22.punktā paredzētajā kārtībā veikto nekustamā īpašuma novērtējumu, vienlaikus izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt tā atkārtotu novērtēšanu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

24. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav iemaksāta, zvērināts tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.

2.3. Nekustamā īpašuma atsavināšana

25. Zvērināts tiesu izpildītājs izziņo nekustamā īpašuma izsoli vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, bet, pamatojoties uz kreditora lūgumu, izsoli var izziņot vismaz divus mēnešus pirms izsoles.

26. Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli zvērināts tiesu izpildītājs publicē oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā.

27. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

27.1. kreditoru vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām – nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

27.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

27.3. nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;

27.4. nekustamā īpašuma novērtējumu;

27.5. informāciju, ka visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai;

27.6. kura izsole pēc kārtas tā ir;

27.7. izsoles laiku un vietu;

27.8. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

28. Par nekustamā īpašuma izsoli zvērināts tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš ierakstītā sūtījumā informē kreditorus.

29. Pirms izsoles zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinās, vai nodrošinājuma summa 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma ir ieskaitīta viņa depozīta kontā. Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ.

30. Zvērināts tiesu izpildītājs:

30.1. uzsākot izsoli, nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles sākumcenu un nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas;

30.2. jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk;

30.3. kamēr turpinās pārsolīšana, solītās cenas paziņo mutiski un ieraksta izsoles aktā, norādot solītāja vārdu un uzvārdu;

30.4. pārsolīšanai beidzoties, trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk, un, ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais nekustamais īpašums ir pārdots.

31. Izsoles aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

31.1. izsoles dienu un vietu;

31.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

31.3. aktu, kurā norādīti kreditoru prasījumi, kuru apmierināšanai tiek rīkota izsole;

31.4. kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

31.5. personas, kas piedalās izsolē kā kreditori un solītāji;

31.6. izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu;

31.7. augstāko nosolīto cenu, nosolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

31.8. apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.

32. Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu summu, ko viņš nosolījis, kā arī Civilprocesa likumā noteikto valsts nodevu par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanu tiesā, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanas tiesā attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nosūta aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40.punktā paredzētajā kārtībā.

33. Ja nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs iemaksāto nodrošinājumu pievieno kopējai summai, kas saņemta par īpašumu, un sadala tādā pašā kārtībā kā minēto summu. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

34. Lai apstiprinātu nekustamā īpašuma izsoles aktu, aktu par to, ka valsts vai pašvaldība (attiecīgos gadījumos – valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde) izmanto savas pirmtiesības, kā arī aktu par to, ka nekustamo īpašumu patur kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz apgabaltiesā pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu. Zvērināts tiesu izpildītājs pieteikumam par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda pievieno dokumentus, kas apstiprina, ka tiesas izdevumi par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksāti.

35. Ja tiek atsavināts bezmantinieku mantā ietilpstošs nekustamais īpašums, izsoles aktu apstiprina saskaņā ar Civilprocesa likuma normām par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

36. Zvērināts tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

36.1. uz izsoli nav ieradies neviens solītājs;

36.2. neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;

36.3. nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas.

37. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 36.1. vai 36.2.apakšpunktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs ieraksta izsoles aktā un paziņo personām, kas ieradušās uz izsoli, kā arī kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem.

38. Ja izsole atzīta par nenotikušu:

38.1. šo noteikumu 36.1. vai 36.2.apakšpunktā minētajos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un nekustamā īpašuma līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40.punktā paredzētajā kārtībā;

38.2. šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu.

39. Pēc tam, kad pēdējais pārsolītais solītājs samaksājis visu summu, ko viņš nosolījis, kā arī Civilprocesa likumā noteikto valsts nodevu par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanu tiesā, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanas tiesā attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nosūta aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par pēdējā pārsolītā solītāja izsolē nosolīto cenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40.punktā paredzētajā kārtībā.

40. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" 14 dienu laikā pēc aicinājuma nosūtīšanas informē zvērinātu tiesu izpildītāju par pirmtiesību izmantošanu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā aicinājumā norādīto naudas summu.

41. Ja šo noteikumu 40.punktā noteiktajā termiņā Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" informē par pirmtiesību izmantošanu un iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā aicinājumā norādīto summu, zvērināts tiesu izpildītājs:

41.1. sastāda aktu par nekustamā īpašuma nodošanu Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un šo noteikumu 34.punktā paredzētajā kārtībā iesniedz to apstiprināšanai apgabaltiesā;

41.2. informē kreditorus par pirmtiesību izmantošanu un šo noteikumu 32. un 39.punktā minētajā gadījumā informē nekustamā īpašuma nosolītāju vai pēdējo pārsolīto solītāju un atdod viņa iemaksāto naudas summu. Kreditoriem, kas lūguši nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, pēc zvērināta tiesu izpildītāja izsniegtā aprēķina pārsūdzības termiņa beigām atdod viņu iemaksāto drošības naudu.

42. Ja šo noteikumu 40.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" par pirmtiesību izmantošanu nav saņemta, zvērināts tiesu izpildītājs:

42.1. rīkojas šo noteikumu 12.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

42.2. rīkojas šo noteikumu 32.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par izsolē nosolīto augstāko cenu;

42.3. rīkojas šo noteikumu 38.1.apakšpunktā vai 43.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu;

42.4. rīkojas šo noteikumu 39.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par pēdējā pārsolītā solītāja izsolē nosolīto cenu.

43. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus vai nekustamā īpašuma līdzīpašniekus divu nedēļu laikā paziņot par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40.punktā paredzētajā kārtībā.

44. Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev un kurš nav lūdzis nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu hipotekāro vai citu akta izrakstā norādīto prasījumu, izņemot to, par kuru vēl nav stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru kreditora prasījums ir apmierināts. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

45. Pēc tam, kad persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, mēneša laikā ir iemaksājusi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu nepieciešamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu.

46. Ja šo noteikumu 38.1.apakšpunktā un 43.punktā minētajā gadījumā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 29., 30., 31. un 32.punktā paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš.

47. Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli:

47.1. ja uz šo noteikumu 46.punktā noteiktajā kartībā organizēto izsoli neviens neierodas;

47.2. ja šo noteikumu 46.punktā paredzētajā kārtībā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, bet neviena no tām neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no nenotikušās izsoles sākumcenas;

47.3. ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā izsolē un kreditori un nekustamā īpašuma līdzīpašnieki (attiecīgos gadījumos valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde) nepiesakās to paturēt par izsoles sākumcenu.

48. Zvērināts tiesu izpildītājs otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

49. Ja izsole atzīta par nenotikušu un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts lūgums rīkot otro izsoli vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī otrajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs nodod nekustamo īpašumu šo noteikumu 14.punktā minētajai institūcijai ar pieņemšanas un nodošanas aktu.

50. Pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas zvērināts tiesu izpildītājs no nekustamā īpašuma valdītāja vai pārvaldnieka saņem norēķinu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laiku un pēc pārvaldīšanas laikā gūto ienākumu saņemšanas tos pievieno summai, no kuras šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajā kārtībā apmierināmi kreditoru prasījumi vai kura ieskaitāma valsts budžetā.

51. Ja pēc izsoles, kas noslēgusies ar nekustamā īpašuma izsolīšanu, ir notikusi tā atsavināšana, kreditoram, kurš iemaksājis drošības naudu un nosolījis nekustamo īpašumu, drošības nauda tiek ieskaitīta pirkuma maksā, bet, ja drošības naudu iemaksājis kreditors, kurš nekustamo īpašumu nav nosolījis, drošības nauda saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par iegūto naudas līdzekļu sadali viņam tiek atmaksāta no pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Kreditora iemaksātā drošības nauda tiek ieskaitīta pirkuma maksā arī tad, ja pēc zvērināta tiesu izpildītāja piedāvājuma kreditors patur nekustamo īpašumu sev.

3. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantā ietilpstošo kustamo mantu

3.1. Kustamas mantas pārņemšana un novērtēšana

52. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs apzina aktā norādīto kustamo mantu.

53. Ja aktā norādītas lietas, kas ātri bojājas (piemēram, pārtikas produkti) un kuru vērtība varētu būtiski samazināties, ja tās tūlīt netiks realizētas, zvērināts tiesu izpildītājs tās nekavējoties nodod pārdošanai komisijā. Ja zvērināts tiesu izpildītājs atzīst to par lietderīgu, pārdošanai komisijā var nodot arī citas lietas. Mantu komisijā pārdod ar tirdzniecības uzņēmuma starpniecību pēc zvērināta tiesu izpildītāja novērtētās cenas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

54. Ja aktā norādīta manta, kura nav nekavējoties nododama pārdošanai komisijā, zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus par tiesībām 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt kustamās mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot viņa depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

55. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un ar kustamās mantas apķīlāšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt kustamās mantas atsavināšanu un to nodot Valsts ieņēmumu dienestam, ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai.

56. Ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, vai ja šo noteikumu 54.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums rīkot kustamās mantas izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā kustamo mantu.

57. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoram paturēt mantu sev par zvērināta tiesu izpildītāja mantai noteikto vērtību. Kreditors, kas patur mantu sev, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto prasījumu, izņemot to, par kuru vēl nav stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru kreditora prasījums ir apmierināts. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

58. Ja vairāki kreditori vēlas mantu paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 81., 82., 83., 84., 85. un 86.punktā paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šie kreditori. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs kreditoriem, kuri vēlas paturēt mantu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Šādā gadījumā solīšana sākas no zvērināta tiesu izpildītāja noteiktās mantas vērtības.

59. Zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un nodod kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienestam:

59.1. ja neviens no kreditoriem nepiesakās paturēt mantu sev;

59.2. ja šo noteikumu 90. un 92.punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no mantai noteiktās vērtības;

59.3. šo noteikumu 97.punktā noteiktajā gadījumā, kad otrā izsole ar lejupejošu soli tiek pārtraukta.

60. Kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, apzīmogošanā (norādot, kas un kādā lietā mantu apķīlājis) un apsardzībā. Mantas apzīmogošanu var neveikt, ja tas var bojāt mantu vai būtiski ietekmēt tās vērtību. Kustamo lietu reģistros iekļautās mantas nav apzīmogojamas.

61. Zvērināts tiesu izpildītājs, aprakstot kustamo mantu, precīzi norāda tās individuālās īpašības un daudzumu, kā arī atdala jaunus priekšmetus no lietotiem, kuriem norāda nolietojuma pakāpi. Aprakstot kustamo mantu, zvērināts tiesu izpildītājs var atsevišķus priekšmetus sasaiņot pakās, norādot uz iesaiņojuma aprakstīto priekšmetu nosaukumus. Aprakstot:

61.1. dārgmetālus, norāda provi (raudzi), ja tā ir zināma. Ja apraksta dārgakmeņiem izgreznotas lietas, norāda šo akmeņu skaitu, lielumu un nosaukumu;

61.2. preces, kā arī preču iesaiņojumos esošus izstrādājumus un materiālus, norāda uz iesaiņojumiem esošos numurus vai zīmes un šajos iesaiņojumos glabājamo preču nosaukumu un aprakstu;

61.3. finanšu instrumentus, norāda to skaitu, šķiru, nominālvērtību un numurus, ja tādi ir.

62. Mantas aprakstes aktā norāda:

62.1. mantas aprakstes akta sastādīšanas laiku un vietu;

62.2. zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu un prakses vietu, viņa vārdu un uzvārdu;

62.3. aktu, uz kuru pamatojoties ievesta lieta;

62.4. kreditoru vai mantas aprakstē klātesošo viņa pilnvarotā pārstāvja vārdu un uzvārdu;

62.5. katra aprakstītā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (šo noteikumu 61.punkts), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visas mantas vērtību;

62.6. tās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kurai zvērināts tiesu izpildītājs mantu nodevis glabāšanā;

62.7. to, ka kreditoriem izskaidrota aprakstes akta pārsūdzēšanas kārtība un termiņš;

62.8. to, ka personai, kurai zvērināts tiesu izpildītājs mantu nodevis glabāšanā, izskaidrota aprakstītās mantas glabāšanas kārtība, personas civiltiesiskā atbildība, kā arī kriminālatbildība, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina;

62.9. kreditora vai citu mantas aprakstē klātesošo personu izteiktās piezīmes un iebildumus;

62.10. ja mantas aprakstīšanā pieaicināti liecinieki, – liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet amatpersonai – vārdu, uzvārdu un amatu.

63. Mantas aprakstes aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs, kreditori, mantas glabātājs un citas personas, kuras piedalījušās mantas aprakstē. Ja kreditori vai viņu pārstāvji mantas aprakstes aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs par to aktā izdara atzīmi.

64. Pēc kustamās mantas aprakstes zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties nodrošina tās glabāšanu, ieceļot mantas glabātāju. Kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu. Ja kustamās mantas glabātājs nevar nodrošināt tās apsardzību tajā adresē, kur tā atrodas, zvērināts tiesu izpildītājs kustamo mantu izņem un nodod mantas glabātājam. Zvērināts tiesu izpildītājs jebkurā brīdī ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kustamās mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu vai nenodrošina pienācīgu kustamās mantas glabāšanu.

65. Zelta un sudraba izstrādājumus un citas vērtslietas, kā arī finanšu instrumentus zvērināts tiesu izpildītājs apraksta šo noteikumu 61.punktā paredzētajā kārtībā. Aprakstītās vērtslietas un finanšu instrumentus zvērināts tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

66. Kustamā mantā ietilpstošo naudu zvērināts tiesu izpildītājs izņem un, norādot izņemtās naudas daudzumu, iemaksā savā depozīta kontā.

67. Kustamās mantas (izņemot finanšu instrumentu un šo noteikumu 61.punktā norādīto lietu) vērtību nosaka zvērināts tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, ievērojot mantas nolietojuma pakāpi. Ja kustamās mantas novērtēšanai nepieciešamas īpašas zināšanas, zvērināts tiesu izpildītājs novērtēšanā pieaicina ekspertu.

68. Zvērināts tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā kreditoram paziņo šo noteikumu 67.punktā paredzētajā kārtībā veikto kustamās mantas novērtējumu.

69. Ja līdz kustamās mantas izsoles izziņošanai kreditors ir lūdzis zvērinātu tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai, pirms eksperta pieaicināšanas zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo par novērtēšanas izdevumu apmēru kreditoram, kurš lūdzis ekspertu pieaicināt.

70. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

71. Ja nav iespējams pēc kreditora lūguma ekspertu pieaicināt kustamās mantas aprakstes dienā, zvērināts tiesu izpildītājs kustamās mantas aprakstes aktā norāda paša noteikto mantas vērtību.

3.2. Kustamas mantas atsavināšana

72. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot kustamo mantu, izņemot krājobligācijas, ja 10 dienu laikā pēc mantas apķīlāšanas nav iesniegtas sūdzības par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām vai nav iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu atkārtotai mantas novērtēšanai. Ja iesniegtas sūdzības, zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības atsavināt kustamo mantu pēc sūdzību izlemšanas, bet, ja iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, – pēc mantas atkārtotas novērtēšanas vai lūguma noraidīšanas.

73. Kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs var pārdot izsolē kā vienu izsoles priekšmetu, ja kustamā mantā ietilpst vienādas lietas vai galvenā lieta un tās blakus lietas vai ja tās nav lietderīgi pārdot atsevišķi.

74. Pamatkapitāla daļas (akcijas), kuras nav iegrāmatotas finanšu instrumentu kontos, pajas, kā arī citas bezķermeniskas lietas izsolē pārdod zvērināts tiesu izpildītājs, bet akcijas, kas iegrāmatotas finanšu instrumentu kontos, un citi finanšu instrumenti nododami pārdošanai regulētajā tirgū.

75. Ja bezmantinieku mantā ietilpst krājobligācijas, kuras reģistrētas Latvijas Centrālajā depozitārijā, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vērstpapīru izlaišanu vēršas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto krājobligāciju dzēšana un naudas līdzekļu izmaksa notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vērstpapīru izlaišanu.

76. Zvērināts tiesu izpildītājs var izņemt kustamo mantu:

76.1. pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

76.2. lai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos to nodotu kustamās mantas nosolītājam vai kreditoram.

77. Kustamās mantas izsoli, izņemot kuģa izsoli, zvērināts tiesu izpildītājs izziņo vismaz septiņas dienas iepriekš.

78. Paziņojumā par kustamās mantas izsoli norāda:

78.1. pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu;

78.2. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

78.3. izsoles vietu un laiku;

78.4. mantojuma masas atstājēja vārdu un uzvārdu;

78.5. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un amata vietu.

79. Paziņojumu par izsoli izliek zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā un vietējās pašvaldības noteiktā vietā.

80. Zvērināts tiesu izpildītājs par izsoli paziņo kreditoriem.

81. Pirms izsoles zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinās, vai nodrošinājuma summa 10 procentu apmērā no kustamās mantas novērtējuma ir ieskaitīta viņa depozīta kontā. Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem zvērināts tiesu izpildītājs iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ.

82. Zvērināts tiesu izpildītājs:

82.1. uzsāk izsoli no zvērināta tiesu izpildītāja novērtējuma, bet, ja ir bijusi viena vai vairākas atkārtotas novērtēšanas, – no augstākā novērtējuma. Uzsākot katra izsoles priekšmeta izsolīšanu, zvērināts tiesu izpildītājs nosauc priekšmeta izsoles sākumcenu, nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no mantas izsoles sākumcenas;

82.2. jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk;

82.3. solītāju solītās cenas paziņo mutiski un ieraksta izsoles aktā, kamēr vien turpinās pārsolīšana;

82.4. pārsolīšanai beidzoties, trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk, un, ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots.

83. Kuģa izsoli rīko kārtībā, kāda šajos noteikumos noteikta nekustamā īpašuma izsolei, ciktāl Jūras kodeksā nav noteikts citādi.

84. Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, samaksā pilnu nosolīto summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles. Ja nosolītā summa pārsniedz 1 000 latu, zvērināts tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas samaksu uz laiku līdz septiņām dienām. Ja nosolītā summa pārsniedz 100 000 latu, zvērināts tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas samaksu uz laiku līdz 14 dienām.

85. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnā apmērā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, un zvērināts tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

86. Izsoles aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

86.1. izsoles dienu un vietu;

86.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

86.3. pārdodamā priekšmeta nosaukumu vai numuru pēc aprakstes akta;

86.4. pārdodamā priekšmeta izsoles sākumcenu un izsoles soli;

86.5. izsolē solīto augstāko cenu;

86.6. nosolītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

87. Zvērināts tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja:

87.1. uz izsoli nav ieradies neviens solītājs;

87.2. neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu;

87.3. nosolītājs, ievērojot šo noteikumu 84.punktu, noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas.

88. Šo noteikumu 87.3.apakšpunktā noteiktajā gadījumā iemaksātais nodrošinājums netiek atmaksāts, bet pievienojams kopējai par mantu saņemtajai summai. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams kopējai summai arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz noteikta veida kustamās mantas iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

89. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 87.1. vai 87.2.apakšpunktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs ieraksta izsoles aktā un paziņo personām, kas ieradušās uz izsoli. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 87.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem.

90. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šo noteikumu 87.1. un 87.2.apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to kreditoriem, uzaicinot viņus paturēt mantu par izsoles sākumcenu. Kreditoriem ir tiesības divu nedēļu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

91. Kreditors, kurš patur mantu sev un kurš nav lūdzis kustamās mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto prasījumu, izņemot to, par kuru vēl nav stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru kreditora prasījums ir apmierināts. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

92. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šo noteikumu 87.3.apakšpunktā minētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt mantu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par apķīlātās mantas paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs noteiktajā termiņā nav paziņojis par mantas paturēšanu vai atteicies to paturēt, kreditoriem ir tiesības divu nedēļu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot par mantas paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

93. Ja vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 81., 82., 83., 84., 85. un 86.punktā paredzētajā kārtībā rīko atkārtotu pirmo izsoli, kurā piedalās kreditori, kas vēlas paturēt mantu sev par sākumcenu. Solīšana sākas no pirmās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo kreditoriem septiņas dienas iepriekš. Ja uz izsoli neierodas neviens kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu, ar kuru nodod kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienestam.

94. Persona, kas patur sev apķīlāto mantu, samaksu veic šo noteikumu 84.punktā paredzētajā kārtībā.

95. Ja neviens nav pieteicies paturēt mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli.

96. Ja kreditori šo noteikumu 95.punktā minētajā gadījumā lūdz rīkot otro izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā iemaksā depozīta kontā drošības naudu vai ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Solīšana otrajā izsolē tiek uzsākta no pirmās izsoles sākumcenas un notiek, ievērojot šo noteikumu 82.punktā noteikto kārtību.

97. Ja neviens no tiem, kas ieradušies uz otro izsoli, nesola vairāk par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs paziņo, ka tiek uzsākta priekšmeta izsolīšana ar lejupejošu soli. Zvērināts tiesu izpildītājs pazemina priekšmeta izsoles sākumcenu par iepriekš noteikto soli, kas nedrīkst būt lielāks par 10 procentiem no izsoles sākumcenas, un prasa, vai kāds no klātesošajiem sola šo cenu. Par katru cenas pazeminājumu zvērināts tiesu izpildītājs izdara atzīmi izsoles aktā. Zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc priekšmeta izsolīšanu, ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola pat 10 procentus no priekšmeta izsoles sākumcenas.

98. Ja kāds no otrajā izsolē klātesošajiem sola nosaukto priekšmeta cenu, zvērināts tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk, un, ja neseko pārsolījums, izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots. Ja kāds sola vairāk, izsole turpinās ar augšupejošu soli, ievērojot šo noteikumu 82.punktā noteikto kārtību.

99. Ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un nodod kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienestam.

100. Ja pēc izsoles, kas noslēgusies ar kustamās mantas izsolīšanu, ir notikusi tās atsavināšana, kreditoram, kurš iemaksājis drošības naudu un nosolījis kustamo mantu, drošības nauda tiek ieskaitīta pirkuma maksā, bet, ja drošības naudu iemaksājis kreditors, kurš kustamo mantu nav nosolījis, pēc zvērināta tiesu izpildītāja izsniegtā aprēķina pārsūdzības termiņa beigām drošības nauda viņam tiek atmaksāta no pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Kreditora iemaksātā drošības nauda tiek ieskaitīta pirkuma maksā arī tad, ja pēc zvērināta tiesu izpildītāja piedāvājuma kreditors patur kustamo mantu sev.

101. Ja kustamā manta ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tās pircējs informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kura īsteno Civillikuma 416.panta sestajā daļā minēto izvērtējumu saskaņā ar kārtību, kādā valsts izmanto pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts valsts nozīmes kultūras piemineklis.

4. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieka mantā ietilpstošajām pamatkapitāla daļām (akcijām)

102. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi ierakstītā sūtījumā paziņo par pamatkapitāla daļu (akciju) atzīšanu par bezmantinieku mantu. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

103. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo kreditoriem par iespēju 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

104. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un ar pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos izdevumus. Zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt pamatkapitāla daļu (akciju) atsavināšanu un nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai, ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildus nepieciešamos izdevumus.

105. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

106. Ja šo noteikumu 103.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums veikt pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda vai ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā šajā nodaļā noteiktajam, organizē pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli.

107. Finanšu instrumentu un pamatkapitāla daļu vērtību nosaka zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši finanšu instrumenta vai pamatkapitāla daļas nominālvērtībai. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt sertificētu ekspertu pamatkapitāla daļu (akciju) vai finanšu instrumentu novērtēšanai.

108. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, jo uz izsoli nav ieradies neviens solītājs vai neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi rīkojumu, kurā komercsabiedrības valdei uzdod nekavējoties informēt komercsabiedrības dalībniekus (akcionārus) par tiesībām 20 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nosūtīšanas informēt zvērinātu tiesu izpildītāju un komercsabiedrības valdi par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu.

109. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, jo nosolītājs, ievērojot šo noteikumu 84.punktā minēto, noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu sev par savu nosolīto augstāko cenu.

110. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šo noteikumu 109.punktā minētajā termiņā paziņojis par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu vai atteicies tās paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi rīkojumu, kurā komercsabiedrības valdei uzdod nekavējoties informēt komercsabiedrības dalībniekus (akcionārus) par tiesībām 20 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nosūtīšanas informēt zvērinātu tiesu izpildītāju un komercsabiedrības valdi par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu.

111. Šo noteikumu 108. un 110.punktā minētajā rīkojumā zvērināts tiesu izpildītājs uzdod komercsabiedrības valdei 10 dienu laikā pēc tam, kad pēdējais komercsabiedrības dalībnieks (akcionārs) izteicis paziņojumu par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu:

111.1. proporcionāli dalībniekiem (akcionāriem) piederošajām pamatkapitāla daļām (akcijām) sadalīt bezmantinieku mantā ietilpstošās pamatkapitāla daļas (akcijas) starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu;

111.2. informēt zvērinātu tiesu izpildītāju par šo noteikumu 111.1.apakšpunktā paredzētajā kārtībā veikto pamatkapitāla daļu (akciju) procentuālo sadalījumu starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu.

112. Ja šo noteikumu 111.punktā noteiktajā termiņā komercsabiedrības valde zvērinātam tiesu izpildītājam nepaziņo par bezmantinieku mantā ietilpstošo pamatkapitāla daļu (akciju) procentuālo sadalījumu starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vai ja šo noteikumu 108. un 110.punktā noteiktajā termiņā dalībnieki (akcionāri), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, nav zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājuši pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par izsoles sākumcenu.

113. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu, un izsole ir pasludināta par nenotikušu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par izsoles sākumcenu.

114. Kreditoriem ir tiesības 14 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu. Kreditors, kas patur pamatkapitāla daļas (akcijas) sev un kurš nav lūdzis izsoles rīkošanu, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto prasījumu, izņemot to, par kuru vēl nav stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru kreditora prasījums ir apmierināts. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

115. Ja vairāki kreditori vēlas pamatkapitāla daļas (akcijas) paturēt par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli.

116. Zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā šajā apakšnodaļā noteiktajam, organizē pamatkapitāla daļu (akciju) otro izsoli.

117. Ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu otrās izsoles rīkošanai, vai nevēlas pamatkapitāla daļas (akcijas) paturēt par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

118. Ja pēc izsoles, kas noslēgusies ar pamatkapitāla daļu (akciju) izsolīšanu, ir notikusi pamatkapitāla daļu (akciju) atsavināšana, kreditoram, kurš iemaksājis drošības naudu un nosolījis pamatkapitāla daļas (akcijas), drošības nauda tiek ieskaitīta pirkuma maksā, bet, ja drošības naudu iemaksājis kreditors, kurš pamatkapitāla daļas (akcijas) nav nosolījis, pēc zvērināta tiesu izpildītāja izsniegtā aprēķina pārsūdzības termiņa beigām drošības nauda viņam tiek atmaksāta no izsolē iegūtajiem līdzekļiem. Kreditora iemaksātā drošības nauda tiek ieskaitīta pirkuma maksā arī tad, ja pēc zvērināta tiesu izpildītāja piedāvājuma kreditors patur pamatkapitāla daļas (akcijas) sev.

119. Pēc tam, kad pamatkapitāla daļu (akciju) nosolītājs vai pēdējais pārsolītais solītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, viņš Komerclikumā noteiktajā kārtībā nosūta paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ar pirmpirkuma tiesībām.

5. Rīcība ar bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros gūtajiem ienākumiem

120. Bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtie ienākumi, kā arī nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laikā gūtie ienākumi glabājas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Visi lietā gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

120.1. zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar bezmantinieku mantas pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), mantas novērtēšanu un atsavināšanu;

120.2. zvērināta notāra izdevumi un amata atlīdzība saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu;

120.3. pēc tam, kad akta izrakstā norādīto kreditoru saistības, ar kurām pamatotas viņu pretenzijas, tiek atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, tiek apmierināti kreditoru prasījumi.

121. Ja no gūtajiem ienākumiem, atskaitot šo noteikumu 120.1. un 120.2.apakšpunktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

121.1. prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu, par darba samaksas piedziņu, prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

121.2. prasījumi par nodokļu un nenodokļu maksājumiem valsts budžetā;

121.3. fizisko personu prasījumi par zaudējumu atlīdzināšanu, kas to mantai nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu;

121.4. pārējie prasījumi.

122. Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja gūto ienākumu nepietiek, lai apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

123. Ja no ienākumiem, kas gūti, atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošo kustamo mantu, kas apgrūtināta ar ķīlu, tai skaitā daļas (akcijas), kuras ieķīlātas saskaņā ar Komercķīlas likuma noteikumiem, atskaitot šo noteikumu 120.1. un 120.2.apakšpunktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

123.1. ar ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

123.2. pārējie prasījumi.

124. Ja no ienākumiem, kas gūti, atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, kas apgrūtināts ar hipotēku, atskaitot šo noteikumu 120.1. un 120.2.apakšpunktā noteiktos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

124.1. to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;

124.2. prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

124.3. zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;

124.4. ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

124.5. pārējie prasījumi.

125. Ja ir vairāki kreditori un ja no bezmantinieku mantas atsavināšanā un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laikā iegūtās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp kreditoriem un izsniedz to viņiem.

126. Ja persona šajos noteikumos noteiktajā termiņā un kārtībā izteikusi vēlēšanos paturēt bezmantinieku mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no šīs personas.

127. Par visām summām, kas veido drošības naudu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, ko nosūta kreditoriem.

128. Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītos aprēķinus Civilprocesa likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

129. Ja viena bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros drošības naudu iemaksājis viens kreditors, bet no gūtajiem ienākumiem apmierināmi vairāku kreditoru prasījumi, kreditoram, kurš iemaksājis drošības naudu, tā proporcionāli kreditoru skaitam tiek daļēji atlīdzināta, attiecīgi samazinot pārējiem kreditoriem izmaksājamās summas apmēru. Ja viena bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros drošības naudu iemaksājuši vairāki kreditori, iemaksātās drošības naudas daļa proporcionāli kreditoru skaitam viņiem tiek daļēji atlīdzināta.

130. Ja ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu netiek atzīta kreditora saistība, ar kuru pamatota viņa pretenzija, zvērināts tiesu izpildītājs no ienākumiem, kas iegūti no bezmantinieku mantas atsavināšanas, kreditoram atmaksā saņemto drošības naudu.

131. Ja pēc bezmantinieku mantas realizācijas un gūto ienākumu sadales šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, paliek nesadalīti ienākumi no bezmantinieku mantas atsavināšanas, zvērināts tiesu izpildītājs tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē.

6. Noslēguma jautājumi

132. Nekustamā īpašuma valdītājam, kurš valstij piekrītošo bezmantinieku mantu – nekustamo īpašumu – ieguvis līdz 2013.gada 30.jūnijam, vai minētā īpašuma pārvaldītājam zvērināts tiesu izpildītājs no nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem atlīdzina izdevumus (samaksāto nekustamā īpašuma nodokli, komunālos maksājumus un maksājumus, kas saistīti ar īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā uz valsts vārda) pēc šo noteikumu 120.1. un 120.2.apakšpunktā minēto izdevumu segšanas.

133. Bezmantinieku mantas lietās, kuras uzsāktas līdz 2013.gada 30.jūnijam un kuras saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumu 16.punktu tiek nodotas zvērinātam tiesu izpildītājam, par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāma arī persona, kuras labā nostiprināta hipotēka, ķīlas tiesība vai aizlieguma atzīme.

134. Šo noteikumu 8., 14. un 49.punktā minētajos gadījumos nekustamo īpašumu šo noteikumu 14.punktā minētajām institūcijām nodod tad, kad tas ir brīvs no kreditoru prasījumiem.

Ministru prezidenta vietā –
labklājības ministre Ilze Viņķele

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!