Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 14 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" otro projektu iesniegumu atlases kārtu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.2013., Nr. 14 https://www.vestnesis.lv/op/2013/14.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.17

Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai

Vēl šajā numurā

21.01.2013., Nr. 14

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 14

Pieņemts: 03.01.2013.

OP numurs: 2013/14.2

2013/14.2
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.14

Rīgā 2013.gada 3.janvārī (prot. Nr.1 15.§)

Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" otro projektu iesniegumu atlases kārtu

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
 Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – aktivitātes otrā kārta);

1.2. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.3. projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ERAF atbalsta intensitāte – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma apmērs (procentos) no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

2.2. intelektuālais īpašums – sistematizēts noteiktas informācijas kopums (zināšanas), ko vienlaikus var izmantot neierobežota skaita materiālo objektu izveidei dažādās pasaules vietās;

2.3.  jauna tehnoloģija – tādas izmaiņas tehnoloģijā, metodēs, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu, tai skaitā datu apstrādes un interpretācijas metodes, datu plānošanas un sistematizēšanas metodes;

2.4. jauns produkts – preces vai pakalpojumi, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids (tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam draudzīgas īpašības). Par jaunu produktu neuzskata:

2.4.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

2.4.2. kapitāla aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, nebūtiski paplašinājumi, iekārtu un programmatūras atjauninājumi). Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem;

2.4.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums);

2.4.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošana klienta vajadzībām, kas neizraisa tādas jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņas, kas nodrošina augstāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem);

2.4.5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus (piemēram, apģērbu ražošanā jaunas sezonas kolekcija nav uzskatāma par inovāciju);

2.4.6. dizaina izmaiņas (tajā skaitā garša un smarža), kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

2.4.7. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;

2.4.8. uzlabojumus tirgvedības veicināšanai (tai skaitā estētiskas izmaiņas);

2.4.9. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā;

2.5. komerciāla rakstura praktiskas ievirzes pētniecība – rūpnieciskais pētījums vai eksperimentālā izstrāde, kas vērsta uz rezultātu ar augstu komercializācijas potenciālu (turpmāk – pētniecība);

2.6. līdzēji – projekta iesniedzējs, sadarbības partneris vai līgumpētījuma izpildītājs (ja attiecināms), kas noslēdzis sadarbības līgumu par projekta īstenošanu vai līgumu par līgumpētījuma izpildi;

2.7. lielais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai;

2.8. līgumpētījums – komersanta (turpmāk – līgumpētījuma pasūtītājs) interesēs veikta pētniecība, ko līgumpētījuma pasūtītāja uzdevumā īsteno zinātniskā institūcija, kura noteikta atklātā konkursā (turpmāk – līgumpētījuma izpildītājs). Līgumpētījumu raksturo šādi kritēriji:

2.8.1. līgumpētījuma pasūtītājam pieder projekta rezultāti un uz līgumpētījuma pasūtītāju attiecas neizdošanās risks;

2.8.2. līgumpētījuma izpildītājs līgumpētījumu veic par tirgus cenu;

2.8.3. intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no līgumpētījuma izpildītāja projekta ietvaros veiktās darbības, pilnībā piešķir līgumpētījuma pasūtītājam, kurš gūst visas ekonomiskās priekšrocības no šīm tiesībām, paturot tās pilnībā savā rīcībā, tai skaitā intelektuālā īpašuma licencēšanas tiesības;

2.8.4. līgumpētījuma pasūtītājs nosaka šā pakalpojuma noteikumus un nosacījumus, kas attiecināmi uz projekta rezultātu publicitāti un komercializāciju;

2.8.5. līgumpētījuma izpildītājs finansējumu, ko tas saņem līgumpētījuma veikšanai, izmanto tikai attiecīgā līgumpētījuma veikšanai;

2.9. nepatentējams intelektuālā īpašuma objekts – zinātība, metode, risinājums, bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanai (kas nav mikrobioloģisks paņēmiens), datorprogramma, diagnostikas paņēmieni;

2.10. pētniecības organizācija – zinātniskā institūcija, kas atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 30.panta 1.punktā noteiktajai pētniecības organizācijas definīcijai;

2.11. pētniecības metodoloģija – zinātniskās teorijas veidošanas noteikumi, kas ietver šādas fāzes:

2.11.1. problēmas definēšana;

2.11.2. pētījuma aktualitātes pārbaude;

2.11.3. pētījuma metožu (paņēmienu) izvēle un sakārtošana noteiktā sistēmā, kuru piemērojot iespējams iegūt vēlamo rezultātu un sniegt zinātniski pamatotu informāciju;

2.12. rūpnieciskā īpašuma objekti – izgudrojums, dizainparaugs, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija, augu šķirne;

2.13. sadarbības projekts – projekts, kuru raksturo šādi kritēriji:

2.13.1.  vismaz divi partneri piedalās projekta izstrādē, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dalās projekta riskā un rezultātos. Sadarbības partneris projekta īstenošanā var iesaistīties ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Veicot šādus ieguldījumus, finansējuma saņēmējam (vadošajam partnerim) ar sadarbības partneri nedrīkst rasties tādas tiesiskās attiecības, kas atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu vai iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

2.13.2. ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem, ja sadarbības projektu īsteno sadarbības partneri – komersants un pētniecības organizācija:

2.13.2.1. izpētes rezultāti, kas nerada intelektuālā īpašuma tiesības, var tikt plaši izplatīti, un jebkādas intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz pētniecības rezultātiem, kas izriet no pētniecības organizācijas darbības, tiek pilnībā piešķirtas pētniecības organizācijai;

2.13.2.2. pētniecības organizācija saņem no komersanta tādu atlīdzību (kompensāciju), kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras izriet no darbības, ko šī pētniecības organizācija veica projektā, un kuras nodotas sadarbības partnerim (komersantam). Ja intelektuālā īpašuma tiesības uz pētniecības organizācijas projekta daļā radīto intelektuālo īpašumu atsavina vai piešķir izņēmuma, izmantošanas vai lietošanas tiesības sadarbības partnerim (komersantam), intelektuālā īpašuma tirgus cenu samazina par mantisko, intelektuālā īpašuma vai cilvēkresursu ieguldījuma vērtību, kuru, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām (izņemot peļņas daļu), sadarbības partneris (komersants) ir ieguldījis pētniecības organizācijas projekta daļas īstenošanā, radot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības;

2.14. saistītās personas – personas, kas atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 1.pielikumā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai;

2.15. sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 1.pielikumā noteiktajai definīcijai;

2.16. zinātība – dokumentēts un pārbaudāms praktiskas informācijas kopums, kas ir nozīmīgs jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei;

2.17. zinātnē nodarbinātie darbinieki – zinātnieki, zinātniskais personāls, zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls (turpmāk – zinātniskie darbinieki);

2.18. zinātniskais personāls – atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ievēlētie un Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskā personāla datubāzē iekļautie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti;

2.19. zinātniskās institūcijas pamatdarbība – zinātniskā darbība un zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā.

3. ERAF finansējumu projektu īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk – Komisijas Regula Nr.800/2008).

4. Aktivitātes mērķis ir atbalstīt pētniecības projektus, kuri sekmētu zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecības rezultātu komercializāciju atbilstoši valstī noteiktajām prioritārajām tautsaimniecības nozarēm un prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā:

4.1. enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība);

4.2. inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas);

4.3. nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība);

4.4. sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas);

4.5. vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas.

5. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros atbalsts pētniecībai netiek sniegts šādās nozarēs:

5.1. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

5.2. finanšu starpniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības;

5.3. komercpakalpojumi (operācijas ar nekustamo īpašumu; transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšana un līzings);

5.4. azartspēles un derības;

5.5. alkoholisko dzērienu, tai skaitā alus, ražošana;

5.6. tabakas izstrādājumu ražošana;

5.7. nozare, kas minēta Komisijas Regulas Nr.800/2008 1.panta 3.punkta "c" apakšpunktā.

6. Aktivitātes mērķa grupa ir Latvijas Republikā Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas, zinātnē un pētniecībā nodarbinātie zinātniskie darbinieki, Latvijas Republikā reģistrēti komersanti.

7. Aktivitātes mērķi sasniedz, veicinot šādu uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

7.1. iznākuma rādītājs – atbalstīti 200 pētniecības projekti līdz 2013.gada 31.decembrim;

7.2. rezultāta rādītāji:

7.2.1. pieaudzis starptautiski atzītu publikāciju skaits gadā – līdz 800 publikācijām 2013.gadā;

7.2.2. pieaudzis pieteikto starptautisko patentu skaits gadā – līdz 43 starptautiskiem patentu pieteikumiem 2013.gadā.

8. Projektā var īstenot vienu vai vairākas šādas atbalstāmās darbības:

8.1. pētniecība, kas ietver vismaz vienu no šādām pētniecības kategorijām (turpmāk – pētniecība):

8.1.1. rūpnieciskie pētījumi – darbības, kas atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 30.panta 3.punktā noteiktajai definīcijai;

8.1.2. eksperimentālā izstrāde – darbības, kas atbilst Komisijas Regulas Nr.800/2008 30.panta 4.punktā noteiktajai definīcijai;

8.2. tiesību nostiprināšana uz projekta ietvaros radīto rūpnieciskā īpašuma objektu (turpmāk – rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana) sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem.

9. Aktivitātes ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Atbildīgā iestāde:

9.1. nodrošina projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu:

9.1.1. pirms uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana, izstrādā, apstiprina un publicē atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas;

9.1.2. izstrādā un apstiprina projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku;

9.2. izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija);

9.3. izstrādā un apstiprina komisijas reglamentu;

9.4. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī izvērtē lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi;

9.5. uzkrāj datus par projektu iesniegumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

9.6. saskaņo šo noteikumu 83.punktā minētos projekta grozījumus;

9.7. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes otrās kārtas īstenošanu;

9.8. nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 12.punktā noteiktais aktivitātes īstenošanai pieejamais ERAF līdzfinansējums un pieejamais saistību apmērs, un uzrauga un kontrolē pieejamā ERAF līdzfinansējuma apguvi, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999 (turpmāk – Regula Nr.1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi aktivitātes līmenī.

10. Sadarbības iestādes funkcijas nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde). Sadarbības iestāde:

10.1.  10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izstrādā līguma par projekta īstenošanu vai vienošanās veidlapu, nosakot projekta īstenošanas prasības finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību, un iesniedz to saskaņošanai atbildīgajā iestādē. Ja sadarbības iestāde veic grozījumus līguma vai vienošanās veidlapā, tā aktualizēto līguma vai vienošanās veidlapu iesniedz saskaņošanai atbildīgajā iestādē;

10.2. slēdz ar finansējuma saņēmēju vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, nosakot projekta īstenošanas prasības finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību;

10.3. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un uzrauga Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī;

10.4. izskata finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā;

10.5. sagatavo un iesniedz informāciju atbildīgajā iestādē par aktivitātes īstenošanu un tai pieejamā finansējuma apguvi, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedzot informāciju par atsevišķu projektu;

10.6. sagatavo aktivitātes maksājumu prognozi un iesniedz to maksājumu iestādē;

10.7. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājumu pieprasījumu un sagatavo izdevumu deklarāciju;

10.8. sniedz informāciju finansējuma saņēmējam par noslēgtās vienošanās vai līguma noteikumu izpildes prasībām un izpildi;

10.9. izskata un apstiprina grozījumus projektā, ievērojot šo noteikumu 83., 85. un 87.punktā noteiktos nosacījumus;

10.10. uzkrāj datus par projekta iesniegumu un projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

10.11. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes īstenošanu;

10.12. ja konstatēta neatbilstība, nodrošina neatbilstošo izdevumu atgūšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus.

11. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

12. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no ERAF līdzekļiem. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros pieejamais ERAF finansējums ir 2 931 113 latu. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros pieejamais saistību apmērs, kas pārsniedz ERAF līdzfinansējumu, ir 15 000 000 latu.

13. Projekta minimālais ERAF finansējums ir 50 000 latu, maksimālais ERAF finansējums – 300 000 latu.

II. Līdzējiem izvirzītās prasības

14. Projekta iesniedzējs var būt:

14.1. Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk – reģistrs) reģistrēta zinātniskā institūcija – zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona vai privāto tiesību juridiskā persona) vai augstskola (turpmāk – zinātniskā institūcija). Zinātniskā institūcija var iesniegt šo noteikumu 15.1. vai 15.3.apakšpunktā minēto projektu;

14.2. Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants (turpmāk – komersants). Komersants var iesniegt šo noteikumu 15.2. vai 15.3.apakšpunktā minēto projektu, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

14.2.1. pēdējos trijos noslēgtajos pārskata gados komersants ir ieviesis jaunu produktu vai tehnoloģiju vai uz sava vārda ir reģistrējis rūpnieciskā īpašuma tiesības;

14.2.2. pēdējā noslēgtā pārskata gadā vismaz divi procenti no komersanta kopējā neto apgrozījuma ir izdevumi pētniecības un attīstības projektiem.

15. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros var īstenot šādus projektu veidus:

15.1. zinātniskās institūcijas individuāli īstenots projekts, kura ietvaros zinātniskā institūcija gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no projekta ietvaros veiktās darbības;

15.2. komersanta – līgumpētījuma pasūtītāja – interesēs īstenots projekts, kura ietvaros līgumpētījuma pasūtītājs gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no šādām projekta ietvaros veiktām darbībām:

15.2.1. līgumpētījums;

15.2.2. pētniecība, ja to īsteno līgumpētījuma pasūtītājs, kas atbilst šo noteikumu 14.2.1. un 14.2.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

15.3. komersanta un zinātniskās institūcijas sadarbības projekts (turpmāk – sadarbības projekts). Sadarbības projektu iesniedz vadošais partneris, kas ir atbildīgs par projekta īstenošanu un projektā plānoto rezultātu sasniegšanu. Sadarbības projekta ietvaros katrs sadarbības partneris gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no konkrētā sadarbības partnera projekta daļas ietvaros veiktās darbības (turpmāk – labuma guvējs).

16. Šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā gadījumā līgumpētījuma pasūtītājs un līgumpētījuma izpildītājs slēdz līgumu par līgumpētījuma izpildi, kurā ietver:

16.1. šo noteikumu 2.8. un 15.2.apakšpunktā minētos kritērijus un nosacījumus;

16.2. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 73.punkta nosacījumiem;

16.3. kārtību, kādā groza vai lauž līgumu;

16.4. sankcijas, ja netiek izpildītas līgumā minētās saistības, un citus nosacījumus.

17. Šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā:

17.1. projekta īstenošanā var iesaistīt arī citus nesaistītus komersantus vai zinātniskās institūcijas, nodrošinot finansējuma piešķiršanu atbilstoši Regulas Nr.1083/2006 5. un 6.pantam;

17.2. sadarbības partneris var daļēji atsavināt vai piešķirt izmantošanas vai lietošanas tiesības uz konkrētā sadarbības partnera projekta daļas ietvaros radīto intelektuālo īpašumu citam sadarbības partnerim, nodrošinot, ka nosacījumi citiem sadarbības partneriem nav labvēlīgāki kā trešajām personām. Ja projekta rezultāti pieder tikai vienam sadarbības partnerim, šādu projektu īsteno saskaņā ar šo noteikumu 15.2.apakšpunktu;

17.3. sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu, kurā norāda projekta īstenošanas un rezultātu izmantošanas kārtību, tai skaitā:

17.3.1. sadarbības mērķi un principus;

17.3.2. kritērijus, kas pamato sadarbības efektivitāti, atbilstoši šo noteikumu 35.3.1. un 35.3.2.apakšpunktam;

17.3.3. plānoto kopējo sadarbības projekta finansējumu, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un katra sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem;

17.3.4. partneru tiesības, pienākumus un atbildību;

17.3.5. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 73.punktam;

17.3.6. tiesību uz projekta rezultātiem (tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību) sadalījumu proporcionāli katra sadarbības partnera finansiālajam un cilvēkresursu ieguldījumam (turpmāk – ieguldījums) projekta īstenošanā;

17.3.7. projekta rezultātu izmantošanas, ieviešanas, publicitātes un komercializācijas nosacījumus, tai skaitā zināšanu un tehnoloģiju pārneses nosacījumus, eksperimentālo objektu izmantošanas un ieviešanas nosacījumus (ja attiecināms);

17.3.8. kārtību, kādā groza vai lauž sadarbības līgumu;

17.3.9. sankcijas, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības.

18. Katram līdzējam noteiktas šādas prasības:

18.1. tas nav grūtībās nonācis sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 7.punktā noteiktajai definīcijai;

18.2. tas nav grūtībās nonācis lielais komersants, kuram:

18.2.1. ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

18.2.2. projekta iesniegšanas dienā zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla, un konstatējamas šo noteikumu 18.2.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

18.2.3. saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu finanšu pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu ir novērojamas grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība – un konstatējamas šo noteikumu 18.2.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

18.2.4. nav iespēju nosegt zaudējumus ar saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā novedīs saimnieciskās darbības veicēju līdz nespējai turpināt darbību;

18.3. tā nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu apmērs nepārsniedz 100 latu;

18.4. tas sadarbības iestādei, atbildīgajai iestādei vai citai kompetentai institūcijai nav sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;

18.5. tas nav saņēmis un neplāno saņemt finansējumu no valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām vai pētniecības rezultātiem;

18.6. uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 6.punkta "a" apakšpunktā;

18.7. zinātniskā institūcija atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem Izglītības un zinātnes ministrijā ir iesniegusi publiskos pārskatus par zinātnisko darbību par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem (ja zinātniskā institūcija ir dibināta mazāk nekā pirms trim gadiem, ir iesniegti publiskie pārskati par noslēgtajiem pārskata gadiem atbilstoši tās reģistrācijai reģistrā).

III. Vispārīgie finansēšanas nosacījumi

19. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai saimnieciskās darbības veida (peļņu gūstoša vai bezpeļņas institūcija) ERAF finansējuma saņemšanai kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008 2.panta 8.punktā un 1.pielikumā noteiktajai definīcijai.

20. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros kopējais maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs:

20.1. vienam šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – zinātniskajai institūcijai – nepārsniedz 30 procentus no zinātniskās institūcijas vidējiem ieņēmumiem par zinātnes projektu īstenošanu pēdējos trijos noslēgtajos pārskata gados, kurus var veidot transferti no pamatbudžeta, ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas, kā arī pašu ieņēmumi par zinātnes projektu īstenošanu, bet ne vairāk kā 1 000 000 latu;

20.2. vienai šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minētā projekta iesniedzēja saistīto personu grupai nepārsniedz 30 procentus no komersanta saistīto personu grupas pašu kapitāla pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, bet ne vairāk kā 1 000 000 latu.

21. Finansējuma saņemšanai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pamato projekta kopējā ERAF finansējuma stimulējošo ietekmi atbilstoši vienam vai vairākiem stimulējošas ietekmes kritērijiem, ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris atbilst lielā komersanta definīcijai:

21.1. projekta darbības jomas paplašināšanās – izveidoti jauni vai paplašināti līdz šim īstenotie pētniecības virzieni vai ieviesti jauni pakalpojumi, kas saistīti ar līdz šim īstenotiem pētniecības virzieniem, vai būtiski mainīti pētniecības procesi un palielināts pētniecībā iesaistīto zinātnisko darbinieku skaits;

21.2. projekta īstenošanas tempu pieaugums – saņemot publisko atbalstu, visas projektā plānotās darbības īsteno īsākā laikposmā;

21.3. būtiski palielinājusies kopsumma, ko projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) ieguldīs pētniecībā, attīstībā un inovācijās, proporcionāli kopējam apgrozījumam (ja attiecināms).

22. Nacionālā finansējuma apmēra noteikšana:

22.1. projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera rīcībā esošiem līdzekļiem, kredītresursiem vai citiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, ņemot vērā ERAF finansējuma apmēru, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 24.punktam;

22.2. ja sadarbības partneris ir ārvalsts zinātniskā institūcija, kas nav reģistrēta reģistrā vai nav Latvijā reģistrēta juridiska persona, sadarbības partnera projekta daļas īstenošanai nepieciešamo finansējumu nodrošina no ārvalsts zinātniskās institūcijas rīcībā esošajiem līdzekļiem, kredītresursiem vai citiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts (turpmāk – sadarbības partnera dalības izmaksas).

23. Šo noteikumu ietvaros piešķirto ERAF finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kā arī ar de minimis atbalstu, kuru sniedz, ievērojot Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam.

24. ERAF finansējuma apmēra un vidējās svērtās ERAF atbalsta intensitātes noteikšana:

24.1. atbalstāmajai darbībai pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs:

24.1.1. katrai šo noteikumu 8.1.1. un 8.1.2.apakšpunktā minētajai pētniecības kategorijai pieļaujamo ERAF finansējuma apmēru nosaka atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 35.punktā minētajai ERAF atbalsta intensitātei;

24.1.2. katrai šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai pieļaujamo ERAF finansējuma apmēru nosaka atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 40.punkta nosacījumiem;

24.2. šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajā gadījumā projekta kopējo ERAF finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā projekta kopējās attiecināmās izmaksas un zinātniskajai institūcijai pieļaujamo vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 35. un 40.punkta un 1.pielikuma 7.4.1.sadaļas nosacījumiem;

24.3. šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā gadījumā projekta kopējo ERAF finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā projekta kopējās attiecināmās izmaksas un līgumpētījuma pasūtītājam pieļaujamo vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 24.1.apakšpunkta un 1.pielikuma 7.4.1.sadaļas nosacījumiem;

24.4. šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā:

24.4.1. projekta iesniedzējam un katram labuma guvējam pieļaujamo ERAF finansējuma apmēru nosaka atsevišķi, ņemot vērā projekta iesniedzēja un katra labuma guvēja projekta daļas attiecināmās izmaksas un pieļaujamo vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 24.1.apakšpunkta un 1.pielikuma 7.4.1.sadaļas nosacījumiem;

24.4.2. projekta kopējo ERAF finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru un projekta vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 24.4.1.apakšpunkta un 1.pielikuma 7.4.1.sadaļas nosacījumiem.

25. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:

25.1. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu, rezervēšanu un apkalpošanu, maksa par finanšu darījumiem, nokavējuma procenti, līgumsodi un tiesvedības izdevumi;

25.2. izmaksas, kas neatbilst pamatotas finanšu vadības principiem, īpaši naudas vērtībai un izmaksu efektivitātei;

25.3. projekta kopējās izmaksas, ja projekta īstenošana uzsākta pirms noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu;

25.4. izmaksas, kas radušās pēc projekta aktivitāšu īstenošanas termiņa beigām vai kuru maksājumi veikti vēlāk nekā mēnesi pēc projekta aktivitāšu īstenošanas termiņa beigām;

25.5. izmaksas, kas nav samērīgas un pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem vai radušās iepirkuma procedūru reglamentējošo normatīvo aktu neievērošanas dēļ;

25.6. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu;

25.7. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi (norāda projekta iesniegumā kā neattiecināmās izmaksas);

25.8. sadarbības partnera dalības izmaksas (norāda projekta iesniegumā kā neattiecināmās izmaksas) šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minētajā gadījumā.

IV. Finansēšanas nosacījumi pētniecībai

26. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros finansē tāda jauna produkta vai tehnoloģijas prototipa vai cita eksperimentālā objekta izstrādi, kuru izmanto turpmākos pētījumos, un tas nav tieši izmantojams ienākumu gūšanai, to pārdodot vai izmantojot ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Komerciāli izmantojama prototipa vai cita eksperimentālā objekta izstrādi finansē, ja tā izstrādes izmaksas tikai demonstrēšanai un apstiprināšanai ir pārāk lielas. Ienākumus, kas gūti no prototipu vai citu eksperimentālo objektu komerciālas izmantošanas, atskaita no attiecināmajām projekta izmaksām.

27. Izstrādāto produktu, procesu vai pakalpojumu eksperimentālu ražošanu vai testēšanu ražošanas apstākļos finansē tikai tad, ja tā nepieciešama pētniecības rezultātu apstiprināšanai un pārbaudei un to tieši vai pārveidojot neizmanto ienākumu gūšanai, to pārdodot vai izmantojot ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā.

28. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros finansē tādas jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbības pakalpojumu nozarē, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

28.1. jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādā sadarbībā ar pētniecības organizāciju;

28.2. doktori vai doktorantūras studenti nodarbināti kā personāls;

28.3. pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos vai zinātniskās konferencēs.

29. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros finansē šādas jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbības informācijas tehnoloģiju jomā:

29.1. pētniecība, lai izstrādātu jaunas teorētiskās datorzinātnes teorēmas un algoritmus;

29.2. informācijas tehnoloģiju izstrāde operētājsistēmu, programmēšanas valodu, datu vadības, komunikāciju programmatūras un programmatūras izstrādes rīku līmenī;

29.3. interneta tehnoloģijas izstrāde;

29.4. programmatūras projektēšanas, izstrādes, izvēršanas vai uzturēšanas metožu pētniecība;

29.5. programmatūras izstrāde, kas uzlabo informācijas ieguves, pārraides, glabāšanas, ieguves no datu glabāšanas sistēmām, izmantošanas un attēlošanas vispārējās metodes;

29.6. eksperimentālas izstrādnes, lai iegūtu trūkstošās tehnoloģiskās zināšanas, kas nepieciešamas programmatūru vai sistēmu izstrādei;

29.7. programmatūras rīku vai tehnoloģiju pētniecība un attīstība specializētās datorzinātnes jomās (attēlu apstrāde, ģeogrāfisko datu attēlojums, teksta atpazīšana, mākslīgais intelekts un citas jomas).

30. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros finansējumu nepiešķir šādām jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbībām informācijas tehnoloģiju jomā:

30.1. komercdarbībā izmantojamas programmatūras un informācijas sistēmas izstrāde, izmantojot zināmas metodes vai esošus programmatūras rīkus;

30.2. esošo sistēmu atbalsts;

30.3. datoru valodu konvertēšana un translēšana;

30.4. programmu papildināšana ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem;

30.5. sistēmu atkļūdošana;

30.6. esošās programmatūras pielāgošana;

30.7. lietotāja dokumentācijas sagatavošana;

30.8. interneta mājaslapu izstrāde;

30.9. tīmekļa lietojumprogrammu izstrāde;

30.10. no gatavi izstrādātas programmatūras nenošķiramu programmu platformu izstrāde.

31. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros finansējumu nepiešķir šādām pētniecības atbalsta darbībām:

31.1. izglītība un apmācība;

31.2. saistītās zinātniskās un tehnoloģiskās darbības – zinātniskās un tehniskās informācijas pakalpojumi, datu apkopošana vispārīgiem nolūkiem, testi, kas nav saistīti ar projekta ietvaros īstenoto pētniecību (tai skaitā nacionālo standartu uzturēšana, sekundāro standartu pielāgošana, materiālu, komponentu, produktu, procesu vai citu objektu analīze);

31.3. darbības, kas nepieciešamas, lai ieviestu vai komerciāli izmantotu jaunu produktu vai tehnoloģiju, – procesi pirms ražošanas, tirgus izpēte, produktu un tehnoloģiju izplatīšana.

32. Šo noteikumu 15.1. un 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā attiecināmas ir šādas ar pētniecību tieši saistītās izmaksu pozīcijas:

32.1. atlīdzība zinātniskajam darbiniekam, ciktāl tas ir nodarbināts projektā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

32.1.1. zinātniskais darbinieks ir nodarbināts Latvijas Republikā un atlīdzību projekta ietvaros saņem atbilstoši darba vai uzņēmuma līgumam;

32.1.2. ja projekta īstenošanā iesaistītais zinātniskais darbinieks veic arī citus uzdevumus, kas nav saistīti ar projekta īstenošanu, bet par kuru izpildi viņš saņem atlīdzību saskaņā ar pamatdarba līgumu, citu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, tai skaitā citā iestādē, zinātniskais darbinieks pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma veic kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 77.punktam. Līdzējs nodrošina, ka projekta īstenošanā iesaistītā zinātniskā darbinieka kopējais darba laiks atbilst darba tiesiskās attiecības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un darbs projektā netiek veikts laikā, kad atbilstoši noslēgtajam līgumam persona veic ar projektu nesaistītus uzdevumus, tai skaitā uzdevumus citas iestādes ietvaros;

32.1.3. darba līguma vai uzņēmuma līguma ietvaros noteiktie uzdevumi nedublējas ar veicamajiem pienākumiem projektā;

32.1.4. projekta īstenošanā iesaistītais zinātniskais darbinieks vienlaikus nesaņem atlīdzību aktivitātes otrās kārtas ietvaros un Eiropas Sociālā fonda atbalstu studijām vai doktora zinātniskā grāda ieguvei;

32.1.5. projekta ietvaros piemērojamas šādas darba algas un atalgojuma likmes (neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izmantotā laika un paveiktā darba uzskaites sistēmu no valsts budžeta, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu atbalsta līdzekļiem finansētu pētījumu projektu īstenošanā iesaistītajiem valsts zinātnisko institūtu, valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu augstskolu zinātnisko institūtu zinātniskajiem darbiniekiem:

32.1.5.1. zinātniskajam vadītājam (zinātniekam), kas plāno un vada pētniecību, nodrošina tā īstenošanu un atbild par pētniecības rezultātu sasniegšanu kopumā, – līdz 10 latiem stundā;

32.1.5.2. zinātniekiem, zinātniskajam personālam, kas iesaistīti pētniecības īstenošanā un ir atbildīgi par konkrētu pētniecības rezultātu sasniegšanu, – līdz 8,5 latiem stundā;

32.1.5.3. projekta izpildītājiem, kas veic konkrētus pētniecības uzdevumus (tai skaitā zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls), – līdz 7 latiem stundā;

32.2. pētniecībā iesaistīto zinātnisko darbinieku (izņemot doktorantu, kas saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstu studijām) komandējumu un dienesta braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros īstenojamo pētniecību, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja zinātniskais darbinieks ir nodarbināts Latvijas Republikā;

32.3. pamatlīdzekļu – tehnoloģisko iekārtu, ciktāl tās izmanto pētniecībā, – izmaksas, tai skaitā:

32.3.1.  jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādes vai izveidošanas izmaksas (tai skaitā uzstādīšanas, montāžas un citas kapitalizējamās izmaksas), ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem projekta ietvaros aptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku;

32.3.2. amortizācijas izmaksas (attiecināms uz projekta ietvaros iegādātajiem un rīcībā esošiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto pētniecībai). Ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks projekta ietvaros neaptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tās nolietojuma izmaksas, kas atbilst projekta īstenošanas termiņam. Minētās izmaksas aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļu izmantošanas laikam un intensitātei saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, bet nepārsniedzot 20 procentus gadā no pamatlīdzekļa iegādes vērtības. Ja pamatlīdzekļu sākotnējā iegāde tika līdzfinansēta no publiskiem līdzekļiem, pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas ir attiecināmas tikai privātā līdzfinansējuma daļai;

32.3.3. nomas maksa, ja noma veikta uz tāda līguma pamata, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laikposmu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības;

32.4. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (tai skaitā fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes un piegādes izmaksas saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

32.5. no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču (turpmāk – nemateriālie aktīvi) iegādes izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu. Ja laiks, kas nepieciešams nemateriālo aktīvu izmantošanai pētniecības projektā, pārsniedz nemateriālo aktīvu darbības laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai to amortizācijas izmaksas, kuras aprēķinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par nolietojuma normām un lietošanas nosacījumiem un saskaņā ar labu grāmatvedības praksi;

32.6. ārējo pakalpojumu izmaksas, ja ārpakalpojumu iepirkumu veic atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un kopējas ārējo pakalpojumu izmaksas nepārsniedz 25 procentus no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām:

32.6.1. pētniecības ārpakalpojuma izmaksas;

32.6.2. pētniecības nodrošināšanas izmaksas (inspicēšanas, testēšanas, sertifikācijas un citas izmaksas, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem).

33. Šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā gadījumā attiecināmas ir šādas ar pētniecību tieši saistītās izmaksu pozīcijas:

33.1. ārējā pakalpojuma – līgumpētījuma – izmaksas, kas var ietvert šo noteikumu 32.punktā minētās izmaksas, izņemot šo noteikumu 32.6.1.apakšpunktā minētās izmaksas;

33.2. šo noteikumu 32.punktā minētās izmaksas, izņemot šo noteikumu 32.6.1.apakšpunktā minētās izmaksas, ja pētniecību īsteno šo noteikumu 15.2.2.apakšpunktā minētais līgumpētījumu pasūtītājs.

34. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros nav attiecināmas šādas pētniecības izmaksas:

34.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 32.1.5. un 32.6.1.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

34.2. izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmās šo noteikumu 32. un 33.punktā un pārsniedz šo noteikumu 24., 35. un 40.punktā noteikto pieļaujamo ERAF atbalsta intensitāti;

34.3. infrastruktūras (tai skaitā iekārtu) uzturēšanas izmaksas.

35. Pieļaujamā ERAF atbalsta intensitāte:

35.1. rūpniecisko pētījumu veikšanai:

35.1.1.  70 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā komersanta definīcijai;

35.1.2.  60 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā komersanta definīcijai;

35.1.3.  50 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā komersanta definīcijai;

35.2. eksperimentālās izstrādes veikšanai:

35.2.1.  45 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā komersanta definīcijai;

35.2.2.  35 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā komersanta definīcijai;

35.2.3.  25 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā komersanta definīcijai;

35.3. šo noteikumu 35.1. un 35.2.apakšpunktā minēto ERAF atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 80 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem efektīvas sadarbības nosacījumiem:

35.3.1. šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā projekts paredz sadarbību vismaz divu savstarpēji neatkarīgu komersantu starpā un neviens no tiem nesedz vairāk par 70 procentiem no sadarbības projekta attiecināmajām izmaksām;

35.3.2. šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā projekts paredz sadarbību starp komersantu un pētniecības organizāciju un ir izpildīti šādi nosacījumi rūpnieciskajiem pētījumiem un eksperimentālai izstrādei – pētniecības organizācija sedz vismaz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un tai ir tiesības publicēt īstenotā pētījuma rezultātus, ciktāl tie izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktiem pētījumiem;

35.3.3. ja rūpnieciskajiem pētījumiem tiek nodrošināta pētniecības rezultātu publiska pieejamība vismaz vienā no šādiem veidiem – pētniecības rezultātu izplatīšana tehniskās un zinātniskās konferencēs un publiski pieejamās krātuvēs (datubāzes), bezmaksas programmatūras pieejamība.

V. Finansēšanas nosacījumi rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai

36. Projekta ietvaros finansējumu rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai var saņemt aktivitātes otrajā kārtā veiktās pētniecības rezultātā iegūto rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijai.

37. Finansējumu rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai var saņemt projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai.

38. Rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai ir attiecināmas Komisijas regulas Nr.800/2008 33.panta 3.punktā minētās izmaksas.

39. Rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai nav attiecināmas šādas izmaksas:

39.1. izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 37. un 38.punkta nosacījumiem;

39.2. izmaksas, kas nav minētas Komisijas regulas Nr.800/2008 33.panta 3.punktā.

40. Rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai pieļaujamo ERAF atbalsta intensitāti nosaka:

40.1. atbilstoši šo noteikumu 35.1. un 35.3.apakšpunkta nosacījumiem, ja rūpnieciskā īpašuma objekts izstrādāts rūpnieciskā pētījuma ietvaros;

40.2. atbilstoši šo noteikumu 35.2. un 35.3.apakšpunkta nosacījumiem, ja rūpnieciskā īpašuma objekts izstrādāts eksperimentālās izstrādes ietvaros.

VI. Projektu iesniegumu atlases izsludināšana un projektu iesniegumu sagatavošana un iesniegšana

41. Atbildīgā iestāde izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi, publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē (www.izm.gov.lv) paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu.

42. Paziņojumā par projektu iesniegumu iesniegšanu norāda:

42.1. aktivitātes otrajai kārtai pieejamo kopējo publiskā finansējuma apmēru;

42.2. projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 30 darbdienām no izsludināšanas dienas;

42.3. projekta iesnieguma iesniegšanas vietu un kārtību;

42.4. tīmekļa vietni, kurā publicēti projekta iesnieguma sagatavošanai izmantojamie dokumenti.

43. Paziņojumu par otro projektu iesniegumu atlases kārtu izsludina ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

44. Projekta iesniegumu veido aizpildīta projekta iesnieguma veidlapa (1.pielikums) un šādi pielikumi:

44.1. dokumentu kopijas, kas apliecina katra līdzēja juridisko statusu (tai skaitā statūti, nolikums, reglaments vai tiem pielīdzināmi dokumenti un cita dokumentācija), vai rakstisks apliecinājums, ka atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegtie juridisko statusu apliecinošie dokumenti atbilst faktiskajai situācijai;

44.2. sadarbības līguma apliecināta kopija (ja attiecināms);

44.3. līguma par līgumpētījuma izpildi apliecināta kopija;

44.4. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) rakstisks apliecinājums par projektam nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanu;

44.5. izziņa no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu (2.pielikums) projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), kas izsniegta ne agrāk kā 30 kalendāra dienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja attiecināms);

44.6. deklarācija par projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta kategorijai, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mazo, sīko (mikro) vai vidējo komercsabiedrību deklarēšanās kārtību;

44.7. Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentās iestādes izziņa, kas izdota ne agrāk kā 20 darbdienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, par nodokļu samaksu un vidējo projekta iesniedzēja un sadarbības partnera institūcijā (ja attiecināms) strādājošo darbinieku skaitu pēdējos divos gados (atsevišķi pa gadiem) vai piekrišanas vēstule, kurā projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) pilnvaro atbildīgo iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentās iestādes izziņu (3.pielikums). Vēstules oriģinālu iesniedz atsevišķi, neiesietu projekta iesniegumā;

44.8. zvērināta revidenta atzinums par projekta iesniedzēja – komersanta – kopējo pētniecisko darbu apjomu (izdevumi pētniecības un attīstības projektiem) par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem (ja attiecināms) vai rakstisks apliecinājums, ka šajā apakšpunktā minēto dokumentu kopijas ir iesniegtas atbildīgajā iestādē aktivitātes ietvaros, norādot atbilstošā dokumenta datumu un numuru;

44.9. zvērināta revidenta atzinums par komersanta un tā saistīto personu (ja attiecināms) eksporta rādītājiem projekta nozarē par pēdējo noslēgto pārskata gadu (ja attiecināms);

44.10. projektā iesaistītās zinātniskās institūcijas gada pārskats par budžeta izpildi (kopija) (ja attiecināms) par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskatu sagatavošanas kārtību, vai rakstisks apliecinājums (ar norādi uz konkrēta dokumenta datumu un numuru), ka minēto dokumentu kopijas ir iesniegtas atbildīgajā iestādē aktivitātes otrās kārtas ietvaros. Gada pārskatu kopijas iesniedz atsevišķi, neiesietas projekta iesniegumā;

44.11. katra projektā iesaistītā zinātnieka vai zinātniskā personāla dzīvesgaitas apraksts (CV) ar pielikumiem (4.pielikums);

44.12. biznesa plāns, kas ietver:

44.12.1. finanšu plūsmas aprēķinu, kas pamato projekta rezultātu komercializācijas potenciālu un ERAF finansējuma stimulējošo ietekmi atbilstoši šo noteikumu 21.punktam un šo noteikumu 1.pielikuma 7.3.1.apakšpunktam, nodrošinot aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību;

44.12.2. aprēķinā izmantoto pieņēmumu (finanšu prognožu), faktu un atzinumu detalizētu aprakstu (tai skaitā nozares attīstība kopumā, ekonomiskā situācija ārvalstīs, ar kurām komersantam ir attiecības, komersanta attīstības rādītāji, komersanta cenu politika, tirgus attīstība, produkcijas sortiments, ražošanas apjoms, ražošanas zudumi, pārdošanas cenas, fiksētās un mainīgās izmaksas, iekārtu lietderīgais kalpošanas periods un citi pieņēmumi) un pamatojumu (apstiprinošo dokumentu kopijas: shēmas, tabulas, diagrammas, tirgus pētījumu rezultāti, konkurences analīze, produkcijas rentabilitātes analīze, piegāžu līgumus, ar klientiem un piegādātājiem noslēgto līgumu, sertifikātu, ekspertīžu rezultātu un citu dokumentu kopijas);

44.13. pamatots projekta īstenošanai nepieciešamo iepērkamo, izveidojamo vai izīrējamo pamatlīdzekļu (tehnoloģisko iekārtu) saraksts un izmaksu aprēķins (ja attiecināms);

44.14. projekta īstenošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iepirkuma vai nomas dokumentācija (ja attiecināms);

44.15. pamatots projekta rezultātu komercializācijai (tai skaitā produktu ieviešanai) nepieciešamo pamatlīdzekļu (tai skaitā tehniskās mašīnas un citi ilgtermiņa ieguldījumi) saraksts un to iegādes, izveides vai nomas izmaksu aprēķins, kas pamato biznesa plānā norādīto papildu investīciju apmēru;

44.16. līgumi par pieeju citu komersantu papildinošiem aktīviem, kas nepieciešami projekta rezultātu komercializācijai (apliecinātas kopijas) (ja attiecināms);

44.17. projektā iesaistītās zinātniskās institūcijas valsts statistikas pārskati par augstākās mācību iestādes vai tās pārraudzībā esošas zinātniskās iestādes zinātnisko darbu izpildi (kopijas) vai valsts sektora zinātniskās iestādes pārskati par zinātnisko darbu izpildi (kopijas) (ja attiecināms) ar Centrālās statistikas pārvaldes vai citas kompetentās institūcijas atzīmi par saņemšanu par pēdējiem trijiem noslēgtajiem pārskata gadiem vai arī rakstisks apliecinājums (ar norādi uz konkrētu dokumentu), ka minēto dokumentu kopijas ir iesniegtas atbildīgajā iestādē aktivitātes otrās kārtas ietvaros (atbildīgā iestāde saņemtos valsts statistikas pārskatus izmanto tikai kopsavilkumu izdarīšanai un datu grupēšanai, ekonomisko procesu un zinātniskās darbības analīzei). Pārskatu kopijas iesniedz atsevišķi, neiesietas projekta iesniegumā;

44.18. projektā iesaistītā komersanta pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem un pārskats par pētniecības un inovatīvo darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā 2010.gadā (kopijas) (ja attiecināms) ar Centrālās statistikas pārvaldes vai citas kompetentās institūcijas atzīmi par saņemšanu vai rakstisks apliecinājums (ar norādi uz konkrētu dokumentu), ka minēto dokumentu kopijas ir iesniegtas atbildīgajā iestādē aktivitātes otrās kārtas ietvaros. Pārskatu kopijas iesniedz atsevišķi, neiesietas projekta iesniegumā;

44.19. zvērināta revidenta atzinums par projektā iesaistītā komersanta ieņēmumiem sadalījumā pa pārskata gadiem, kas gūti, ieviešot komersantā jaunu produktu vai tehnoloģiju pēdējos trijos noslēgtajos pārskata gados;

44.20. pētniecības organizācijas grāmatvedības politikas un finanšu vadības apraksts (kopija) (ja attiecināms) ar sadarbības iestādes vai citas kompetentās iestādes atzīmi par saņemšanu vai rakstisks apliecinājums (ar norādi uz konkrētu dokumentu), ka minētā dokumenta kopija ir iesniegta atbildīgajā iestādē aktivitātes otrās kārtas ietvaros, ja pretendē uz atbalstu atbilstoši šo noteikumu 28.1. vai 35.3.2.apakšpunktam. Apraksta kopiju iesniedz atsevišķi, neiesietu projekta iesniegumā;

44.21. sadarbības partnera vai līgumpētījumu izpildītāja apliecinājums (ja attiecināms) (5.pielikums);

44.22. projektā iesaistītā komersanta nenoslēgtā pārskata gada operatīvais pārskats, kas ietver informāciju no pārskata gada sākuma līdz projekta iesniegšanas mēnesim un ko sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskatu sagatavošanu;

44.23. projekta iesniedzēja institūcijas vadītāja pilnvarojums, ja projekta iesniegumu paraksta institūcijas vadītāja pilnvarota persona.

45. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda vienu vai vairākus šādus sagaidāmos pētniecības rezultātus:

45.1. nepatentējams intelektuālā īpašuma objekts, kuru izmanto tautsaimniecības nozarē, kurā projektā iesaistītais komersants pēdējā noslēgtajā pārskata gadā guvis lielāko ieņēmumu daļu (turpmāk – komersanta pamatdarbības nozare);

45.2. nepatentējams intelektuālā īpašuma objekts, kuru izmanto tautsaimniecības nozarē, kas nav komersanta pamatdarbības nozare;

45.3. nepatentējams intelektuālā īpašuma objekts, kuru zinātniskā institūcija izstrādā zinātnes nozarē, kurā pēdējā noslēgtajā gadā veikts lielākais zinātnisko darbu apjoms (turpmāk – zinātniskās institūcijas pamatdarbības nozare);

45.4. nepatentējams intelektuālā īpašuma objekts, kuru zinātniskā institūcija izstrādā zinātnes nozarē, kas nav zinātniskās institūcijas pamatdarbības nozare;

45.5. rūpnieciskā īpašuma objekts, kuru izmanto tautsaimniecības nozarē, kas ir komersanta pamatdarbības nozare;

45.6. rūpnieciskā īpašuma objekts, kuru izmanto tautsaimniecības nozarē, kas nav komersanta pamatdarbības nozare;

45.7. rūpnieciskā īpašuma objekts – jauns produkts vai jauna tehnoloģija –, kuru zinātniskā institūcija izstrādā zinātnes nozarē, kas ir zinātniskās institūcijas pamatdarbības nozare;

45.8.  rūpnieciskā īpašuma objekts – jauns produkts vai jauna tehnoloģija –, kuru zinātniskā institūcija izstrādā zinātnes nozarē, kas nav zinātniskās institūcijas pamatdarbības nozare;

45.9. intelektuālā īpašuma tiesības:

45.9.1. nereģistrētas intelektuālā īpašuma tiesības – gada laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas noslēgtie licences līgumi, kas attiecas uz projekta ietvaros izstrādāto datorprogrammu, produktu izstrādes metožu vai zinātības aizsardzību un ar kuriem licenciārs projekta īstenošanas rezultātā gūtās tiesības nodod licenciātam ražošanas vai lietošanas vajadzībām;

45.9.2. pieteikums rūpnieciskā īpašuma tiesību (tai skaitā selekcionāra tiesību) nostiprināšanai, kas, izmantojot starptautisko, Eiropas vai nacionālo pieteikumu iesniegšanas procedūru, projekta īstenošanas laikā ir iesniegts šādās valstīs – Vācija, Spānija, Lielbritānija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Polija, Čehija, Austrija, Ungārija, Rumānija, Krievija, ASV, Austrālija, Kanāda, Ķīna, Indija, Japāna – un divu gadu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas saņem pozitīvu kompetentās institūcijas lēmumu vai patentmeklējuma ziņojumu (patenta pieteikumā minēto pretenziju salīdzinājums ar jau zināmo tehnikas līmeni – A vai B, ja līdzība nav atrasta);

45.9.3. oriģināli zinātniskie raksti, kas tiks iesniegti publicēšanai:

45.9.3.1. Latvijas zinātniskajā periodikā;

45.9.3.2. Web of Science, SCOPUS vai ERIH (A vai B) datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;

45.9.3.3. rakstus žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa;

45.9.4. ieviests pētniecības rezultāts – jauns produkts vai jauna tehnoloģija;

45.9.5. ar zināšanu un tehnoloģiju pārnesi saistīti rezultāti (izņemot šo noteikumu 45.9.1.apakšpunktā minētos licences līgumus).

46. Projekta iesniedzējs projekta iesnieguma noformēšanā ievēro šādas prasības:

46.1. lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 18.punktā minētajam kritērijam, projekta iesniedzējs izvērtē projekta ieviešanas risku atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3.5.apakšpunktam;

46.2. lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 34.punktā minētajam vērtēšanas kritērijam, projekta iesnieguma pielikumā iekļautajiem dokumentiem, kas nav latviešu valodā, pievieno tulkojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumiem valsts valodā, izņemot šo noteikumu 44.11.apakšpunktā minētā pielikuma pielikumus un šo noteikumu 44.10., 44.17., 44.18. un 44.20.apakšpunktā minētos pielikumus, ja sadarbības partneris ir ārvalsts zinātniskā institūcija;

46.3. projekta iesnieguma veidlapas sadaļas, apakšsadaļas un to nosaukumus nemaina un nedzēš.

47. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu atbildīgajā iestādē var iesniegt:

47.1. papīra formā vienā eksemplārā, pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapas un visu projekta iesnieguma pielikumu elektronisko versiju elektroniskajā datu nesējā. Projekta finansēšanas plānu, projekta budžeta kopsavilkumu, indikatīvo projekta izmaksu plānu un biznesa plāna finanšu plūsmas aprēķinu, nodrošinot aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību, iesniedz Microsoft Excel datnes formātā. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. Visus dokumentus ievieto iepakojumā (aploksnē) un aizzīmogo;

47.2. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Projekta iesniegumu iesniedz DOC (Microsoft Office Word document) datnes formātā. Projekta finansēšanas plānu, projekta budžeta kopsavilkumu, indikatīvo projekta izmaksu plānu un biznesa plāna finanšu plūsmas aprēķinu, nodrošinot aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību, iesniedz Microsoft Excel datnes formātā. Statistikas un finanšu pārskatu kopijas, publikāciju kopijas un citus dokumentus iesniedz PDF (Portable Document Format) datnes formātā. Projekta iesnieguma veidlapai un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināliem jābūt parakstītiem katram atsevišķi ar projekta iesniedzēja institūcijas vadītāja vai tā pilnvarotas personas drošu elektronisko parakstu un apliecinātiem ar laika zīmogu pirms projekta iesniegumu atlases termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tiem jābūt apliecinātiem katram atsevišķi ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projekta iesniegumu atlases termiņa beigām.

48. Šo noteikumu 41.punktā minētajā paziņojumā norādītais projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datums ir pēdējā diena, kad projekta iesniedzējs projekta iesniegumu var iesniegt personīgi, elektroniska dokumenta formā vai nosūtot pa pastu.

49. Atbildīgā iestāde reģistrē iesniegto projekta iesniegumu tā saņemšanas dienā. Apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu atbildīgā iestāde projekta iesniedzējam izsniedz personīgi uzreiz pēc projekta iesnieguma iesniegšanas vai 10 darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām nosūta pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

VII. Projektu iesniegumu vērtēšana

50. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros iesniegtos projektu iesniegumus vērtē komisija. Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Republikas Patentu valdes un Latvijas Zinātnes padomes.

51. Komisijas darbību nosaka atbildīgās iestādes apstiprināts reglaments.

52. Komisijas sēdēs novērotāja statusā bez balsstiesībām var piedalīties vadošās iestādes, sadarbības iestādes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Valsts Zinātnisko institūtu asociācijas un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji. Komisija vērtēšanas procesā var pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus bez balsstiesībām.

53. Lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 2.punktā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, komisija vērtēšanas procesā piesaista zinātnisko ekspertu, kuram Latvijas Zinātnes padome ir piešķīrusi eksperta tiesības un kurš ir iekļauts Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzē.

54. Uzsākot komisijas darbu, komisijas locekļi, eksperti un novērotāji paraksta apliecinājumu, ka:

54.1. komisijas sēžu laikā iegūto informāciju un dokumentu saturu neizpaudīs trešajām personām;

54.2. viņu darbībā nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņi varētu pārkāpt normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību noteiktos ierobežojumus Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītajai personai, un nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta projekta iesniedzēja iesniegtā projekta iesnieguma apstiprināšanā vai noraidīšanā.

55. Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem (6.pielikums), ievērojot šos noteikumus un citus normatīvos aktus, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību. 

56. Projekta iesniedzēja un projekta iesnieguma atbilstību vērtē saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem šādā secībā:

56.1. administratīvie kritēriji;

56.2. atbilstības kritēriji;

56.3. kvalitātes kritēriji un finansējuma piešķiršanas kritērijs.

57. Projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem kritērijiem, atbilstības kritērijiem un finansējuma piešķiršanas kritērijam vērtē ar "Jā" (atbilst) vai "Nē" (neatbilst). Projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes kritērijiem vērtē, piešķirot noteiktu punktu skaitu.

VIII. Lēmuma pieņemšana par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu un tā paziņošana

58. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projekta iesniegums atbilst šādiem kritērijiem:

58.1. tā atbilstība visiem šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem projekta iesnieguma administratīvajiem, atbilstības un finansējuma piešķiršanas kritērijiem ir novērtēta ar "Jā";

58.2. projekta iesniegums katra šo noteikumu 6.pielikuma 1., 2., 3., 5., 6., 8., 9., 10. un 12.punktā minētā kvalitātes kritērija vērtējumā ir saņēmis ne mazāk kā minimālo punktu skaitu un kvalitātes kritēriju kopsummā saņēmis vismaz 52 punktus.

59. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu un tā vērtēšanas neturpināšanu, ja ir spēkā kaut viens no šādiem nosacījumiem:

59.1. projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 6.pielikuma 14., 15., 16., 17., 33., 34., 43. vai 46.punktā minētajiem kritērijiem;

59.2. līdzējs neatbilst kādam no šo noteikumu 6.pielikuma 27., 31. vai 32.punktā minētajiem kritērijiem;

59.3. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 12.punktā minētajam kvalitātes kritērijam projekta iesniegums saņēmis mazāk par vienu punktu;

59.4. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 9.punktā minētajam kvalitātes kritērijam saņēmis mazāk par diviem punktiem;

59.5. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 3., 5., 6.punktā un 8.1.apakšpunktā minētajiem kvalitātes kritērijiem saņēmis mazāk par trim punktiem;

59.6. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 8.2.apakšpunktā minētajam kvalitātes kritērijam saņēmis mazāk par četriem punktiem;

59.7. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 10.punktā minētajam kvalitātes kritērijam saņēmis mazāk par pieciem punktiem;

59.8. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 1.punktā minētajam kvalitātes kritērijam saņēmis mazāk par 7 punktiem;

59.9. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 6.pielikuma 2.punktā minētajam kvalitātes kritērijam saņēmis mazāk par 12 punktiem;

59.10. kvalitātes kritēriju kopsummā nav saņēmis vismaz 52 punktus;

59.11. šo noteikumu 6.pielikuma 46.punktā minētajā finansējuma piešķiršanas kritērijā ir novērtēts ar "Nē".

60. Ja projektu iesniegumu atlases kārtā vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, prioritāri atbalstāms ir projekts, kurš šo noteikumu 6.pielikuma 1., 2., 8. un 10.punktā minētajos kvalitātes kritērijos kopsummā ir saņēmis lielāku punktu skaitu un kuram ir augstāki finanšu atdeves rādītāji.

61. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu. Minētajā lēmumā var ietvert šādus nosacījumus:

61.1. projekta iesnieguma precizēšana atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 28., 29., 30., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 44. vai 45.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem;

61.2. citas atbildīgās iestādes noteiktas tiesiski pamatotas darbības veikšana, kura ir vērsta uz vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanu.

62. Atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nosūta:

62.1. projekta iesniedzējam – lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

62.2. sadarbības iestādei – lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu un apstiprinātā projekta iesnieguma oriģināleksemplāru, kas iesniegts papīra formā, vai projekta iesniegumu, kas iesniegts elektroniska dokumenta formā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Ja projekta iesniegums iesniegts papīra formā, piecu darbdienu laikā pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde no atbildīgās iestādes saņemto projekta iesnieguma oriģināleksemplāru nosūta atpakaļ atbildīgajai iestādei.

63. Ja ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, projekta iesniedzējs lēmumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 10 darbdienām un nepārsniedz 30 darbdienas no lēmuma spēkā stāšanās dienas, nodrošina nosacījumu izpildi un iesniedz atbildīgajā iestādē izvērtēšanai informāciju par nosacījumu izpildi. Lēmumā noteiktajā termiņā informāciju par nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā divas reizes.

64. Atbildīgā iestāde 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 63.punktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa izvērtē projekta iesniedzēja iesniegto informāciju un sagatavo atzinumu par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi (turpmāk – atzinums).

65. Ja projekta iesniedzējs nodrošina šo noteikumu 63.punktā minētajā lēmumā ietverto nosacījumu izpildi lēmumā noteiktajā termiņā, atbildīgās iestādes atzinums ir pozitīvs un atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā pēc atzinuma parakstīšanas nosūta:

65.1. projekta iesniedzējam – atzinumu;

65.2. sadarbības iestādei – lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un apstiprinātā projekta iesnieguma oriģināleksemplāru, kas iesniegts papīra formā, vai projekta iesniegumu, kas iesniegts elektroniska dokumenta formā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Ja projekta iesniegums iesniegts papīra formā, piecu darbdienu laikā pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde no atbildīgās iestādes saņemto projekta iesnieguma oriģināleksemplāru nosūta atpakaļ atbildīgajai iestādei.

66. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina šo noteikumu 63.punktā minētajā lēmumā ietverto nosacījumu izpildi lēmumā noteiktajā termiņā, atzinumu par to, ka lēmumā ietvertie nosacījumi nav izpildīti, atbildīgā iestāde nosūta projekta iesniedzējam ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no tā parakstīšanas dienas.

IX. Kredītiestādes garantijas vēstule

67. Projekta iesniedzējs pirms vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestādē iesniedz kredītiestādes pirmā pieprasījuma līguma izpildes garantijas vēstuli divu procentu vērtībā no pieprasītā publiskā finansējuma. Garantijas vēstulē noteikts, ka projekta iesniedzējam 12 mēnešu laikā no dienas, kad tiks noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi, sadarbības iestādē ir jāiesniedz starpposma maksājuma pieprasījums vismaz par 35 % no pieprasītā publiskā finansējuma apmēra (turpmāk – garantijas vēstule).

68. Šo noteikumu 67.punktā minētās garantijas vēstules garantijas termiņš ir vismaz 20 mēneši no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.

69. Sadarbības iestādei ir pienākums atbrīvot šo noteikumu 67.punktā minētajā garantijas vēstulē norādīto summu pirms šo noteikumu 68.punktā noteiktā termiņa šādos gadījumos:

69.1. ja atbildīgā iestāde pēc projekta iesnieguma vērtēšanas ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu vai parakstījusi atzinumu par projekta iesniedzēja iesniegtās informācijas neatbilstību lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertajiem nosacījumiem;

69.2. ja sadarbības iestāde ir konstatējusi, ka finansējuma saņēmējs 12 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestādē ir iesniedzis starpposma maksājuma pieprasījumu vismaz par 35 % no pieprasītā publiskā finansējuma apmēra.

70. Šo noteikumu 67.punktā minētajā garantijas vēstulē norādīto summu kredītiestāde izmaksā pēc pirmā sadarbības iestādes pieprasījuma šādos gadījumos:

70.1. ja projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma iesniegšanas ir atsaucis iesniegto projekta iesniegumu;

70.2. ja atbildīgā iestāde ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, bet noteiktajā termiņā projekta iesniedzējs nav sniedzis nepieciešamo informāciju vai nav sniedzis argumentētu pamatojumu par nespēju sniegt nepieciešamo informāciju;

70.3. ja atbildīgā iestāde ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet noteiktajā termiņā projekta iesniedzējs nav noslēdzis ar sadarbības iestādi līgumu par projekta īstenošanu;

70.4. ja tiek lauzta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu pēc finansējuma saņēmēja, atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes iniciatīvas;

70.5. ja 12 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē nav iesniedzis starpposma maksājuma pieprasījumu vismaz par 35 % no pieprasītā publiskā finansējuma apmēra.

71. Šo noteikumu 70.punktā noteiktajā kārtībā iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

X. Projekta īstenošanas vispārīgie nosacījumi

72. Līdzējs ir tiesīgs uzsākt projekta īstenošanu pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi.

73. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

73.1. maksājumu (tai skaitā avansa maksājumu) saņemšanai un maksājumu veikšanai finansējuma līdzēji Valsts kasē vai kredītiestādē atver atsevišķu kontu, kurā veic un saņem visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus. Lai saņemtu avansa maksājumu, finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē bankas garantiju par avansa summu. Bankas garantijas termiņš nav īsāks par diviem mēnešiem pēc līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumos minētā projekta pabeigšanas datuma;

73.2. līdzējs nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja un līdzēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja līdzējs atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai, vai piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ja finansējuma saņēmējs un līdzējs atbilst lielā komersanta definīcijai;

73.3. ja kāda no nozarēm, kurā darbojas līdzējs nav atbalstāma, un līdzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, finansējuma saņēmējs un labuma guvējs skaidri nodala atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas no citu līdzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta pabeigšanas, ja līdzējs atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam, bet piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, ja tas atbilst lielā komersanta statusam;

73.4. īstenojot projektu, ir nodrošināta atsevišķa ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite un finanšu plūsmas nodalīšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā;

73.5. projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

74. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst Padomes 2006.gada 13.decembra Regulai (EK, EURATOM) Nr.1995/2006, ar kuru groza Regulu (EK, EURATOM) Nr.1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 30.decembris, Nr. L 390). Attaisnojuma dokumentos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību – latu. Ja attaisnojuma dokumenta vērtības mērs ir ārvalsts valūta, tajā norādītās summas iegrāmatošanai pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteikta attiecīgās ārvalsts valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā (attiecīgi naudas saņemšanas vai maksāšanas dienā, preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas dienā, ka arī jebkurā citā dienā, kurā faktiski notikušas pārmaiņas institūcijas mantas stāvoklī; ja maksājuma pieprasījumā ir iekļaujami izdevumi, kas ir apmaksāti, ņem vērā izdevumu apmaksas datumu un attiecīgi pēc apmaksas datumā noteiktā Latvijas Bankas ārvalstu valūtas kursa konvertē ārvalstu valūtā apmaksātos izdevumus).

75. Ja projekta īstenotājam izmaksas radušās līdz lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu, projekts nav atbalstāms kopumā.

76. Projekta īstenošanai paredzētā avansa maksājuma apmērs nepārsniedz 35 % no projekta kopējā ERAF finansējuma apmēra.

77. Lai nodrošinātu šo noteikumu 32.1.apakšpunktā, 35. un 40.punktā noteikto nosacījumu izpildi un novērstu dubultā finansējuma risku, līdzēji nodrošina projektā iesaistīto zinātnisko darbinieku kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā norādītajai darba laika uzskaites veidlapai, ievērojot šādus darba laika uzskaites nosacījumus:

77.1. darba laika uzskaiti veic par katru uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata projekta ietvaros nodarbināto zinātnisko darbinieku atbilstoši nodarbinātā zinātniskā darbinieka faktiski nostrādātajam darba laikam;

77.2. darba laika uzskaitē ietver informāciju par visiem projektā iesaistītā zinātniskā darbinieka veicamajiem uzdevumiem, tai skaitā par uzdevumiem līdzēja institūcijā un citā institūcijā;

77.3. katrai ar pētniecību saistītajai darbībai norāda tieši saistīto pētniecības kategoriju;

77.4. nostrādātās stundas (h) norāda ar precizitāti – viena zīme aiz komata.

78. Līdzējs nodrošina, ka atbalstāmo darbību īstenošanu un iepirkumu veikšanu uzsāk pirmajā ceturksnī pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas, maksājumu veikšanu atbalstāmo darbību un attiecināmo izdevumu ietvaros uzsāk pirmajā pusgadā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas.

79. Finansējuma saņēmējs nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu publicitātes un vizuālās identitātes prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, kā arī publiskās informācijas nodrošināšanu par šo fondu projektiem, tai skaitā ar projekta īstenošanu saistītās aktuālās informācijas ievietošanu finansējuma saņēmēja iestādes tīmekļa vietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

80. Finansējuma saņēmējs, sadarbības iestādē iesniedzot:

80.1. starpposma maksājuma pieprasījumu, katrai izdevumu pozīcijai piemēro konkrētam labuma guvējam atbilstošo vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 24.punktam un projekta iesnieguma 7.4.1.sadaļai;

80.2. noslēguma maksājuma pieprasījumu:

80.2.1. pārrēķina projektam un katram labuma guvējam (ja attiecināms) pieļaujamo vidējo svērto ERAF atbalsta intensitāti un pieļaujamā ERAF atbalsta apmēru (turpmāk – ERAF pārrēķins) atbilstoši šo noteikumu 24., 35., 40.punktam un projekta iesnieguma 7.4.1.sadaļai, ņemot vērā faktisko projekta izdevumu sadalījumu pa katra labuma guvēja (ja attiecināms) atbalstāmajām darbībām un pētniecības kategorijām;

80.2.2. saskaņošanai iesniedz arī ERAF pārrēķinu un projekta grozījumu pieteikumu, kas paredz ERAF līdzfinansējuma korekciju, kuru pamato ERAF pārrēķins, ja projekta īstenošanas laikā veiktas tādas izmaksu sadalījuma izmaiņas pa šo noteikumu 8.punktā minētajām darbībām un šo noteikumu 32.punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kas saskaņā ar ERAF pārrēķinu samazina projektam pieļaujamo ERAF atbalsta intensitāti.

81. Pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma saņemšanas sadarbības iestāde:

81.1. pārbauda ERAF pārrēķinā izmantotos datus un rezultātu, ievērojot šo noteikumu 24., 35. un 40.punkta un projekta iesnieguma 7.4.1.sadaļas nosacījumus. Finansējuma saņēmējam sniedz informāciju par pārbaudes rezultātiem;

81.2. ar atbildīgo iestādi saskaņo šo noteikumu 80.2.2.apakšpunktā minēto projekta grozījumu pieteikumu, grozot vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu un veicot grozījumiem atbilstošu ERAF līdzfinansējuma korekciju.

82. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā, kā arī pēc maksājuma veikšanas pieprasīt no finansējuma saņēmēja papildu informāciju, kas saistīta ar starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanu.

83. Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību.

84. Atbildīgā iestāde saskaņo projekta grozījumus, ja izmaiņas ir saistītas ar rezultatīvo rādītāju sasniegšanu un projektam pieejamā ERAF līdzfinansējuma apmēra samazināšanu.

85. Finansējuma saņēmējs, neizdarot grozījumus projektā, var veikt izmaksu pārdali starp šo noteikumu 32. un 38.punktā minētajām izmaksu pozīcijām, nepārsniedzot piecus procentus no tās pārdalāmās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, no kuras veic izmaksu pārdali, ja sadarbības iestāde saskaņo finansējuma saņēmēja iesniegto skaidrojumu par izmaksu pārdales pamatotību. Ja minētais skaidrojums nav iesniegts vai iesniegtais skaidrojums nav pamatots, sadarbības iestāde izmaksu pārdali uzskata par nenotikušu.

86. Atbildīgajai iestādei ir tiesības ierosināt grozījumus projektā, sagatavojot un nosūtot sadarbības iestādei un finansējuma saņēmējam priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem projektā.

87. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 86.punktā minēto priekšlikumu saņemšanas sagatavo un iesniedz projekta grozījumu pieprasījumu sadarbības iestādē. Sadarbības iestāde saskaņo finansējuma saņēmēja veiktos grozījumus. Ja šo noteikumu 86.punktā minētie grozījumi netiek saskaņoti, sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam un atbildīgajai iestādei sniedz argumentētu viedokļa pamatojumu.

88. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, labuma guvējs to sedz no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

89. Atbildīgajai iestādei ir tiesības pieprasīt informāciju no finansējuma saņēmēja par projekta īstenošanas gaitu un sasniegto rezultātu atbilstību plānotajiem rezultātiem.

90. Sadarbības iestādei ir tiesības proporcionāli samazināt ERAF finansējuma apmēru šādos gadījumos:

90.1. faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir mazāks, nekā paredzēts projekta iesniegumā;

90.2. nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošie dokumenti;

90.3. projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas nav samērīgas un ekonomiski pamatotas;

90.4. iepirkums nav veikts atbilstoši iepirkumu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

90.5. līdzējs projekta īstenošanas laikā ir maldinājis sadarbības iestādi vai atbildīgo iestādi, sniedzot nepatiesu informāciju par īstenojamo projektu.

91. Sadarbības iestāde var lemt par līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu izbeigšanu atbilstoši līguma vai vienošanās nosacījumiem, kā arī tad, ja 6 mēnešu laikā no līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas:

91.1. līdzējs (ja attiecināms) nav noslēdzis līgumu ar kredītiestādi par kredīta piešķiršanu par summu, ne mazāku kā 75 % no izziņā minētās summas (ja projekta iesniegumam ir pievienota izziņa no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu);

91.2. nav sasniegti vismaz 20 % no kopējiem projektā norādītajiem rezultātiem.

92. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) kapitalizē pētniecības izmaksas un veido nemateriālos aktīvus visos gadījumos, kad to pieļauj 38.Starptautiskais grāmatvedības standarts "Nemateriālie ieguldījumi", kurš apstiprināts ar Komisijas 2008.gada 3.novembra Regulu (EK) Nr.1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1606/2002.

93. Projekts īstenojams 30 mēnešu laikā no tā uzsākšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.augustam.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis



 

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.14

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.14

Kredītiestādes izziņa par kredīta piešķiršanu

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.14

Projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera piekrišanas vēstule

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis



 

4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.14

Projektā iesaistītā zinātniskā darbinieka dzīvesgaitas apraksts (CV)

Personas dati

Vārds, Uzvārds

Dzimšanas gads

Pilsonība

Adrese

e-pasts

Tālrunis

Izglītība

Laika periods

Izglītības iestāde

Izglītības dokuments

Iegūtā kvalifikācija/grāds

Līmenis starptautiskās klasifikācijas sistēmā

Papildu izglītība

Laika periods

Kursu nosaukums, tēma

Sertifikāta Nr.

Organizētājinstitūcija

(pēdējo piecu gadu laikā)

Darba pieredze

Laika periods

Darbavietas nosaukums, adrese

Profesija/ieņemamais amats

Galvenie pienākumi

Sasniegumi

(pēdējo triju gadu laikā)

Zinātniskā darbība

Rūpnieciskā īpašuma tiesības (t.sk. ģeogrāfiskā darbība)

Zinātniskie raksti

Recenzētas zinātniskās monogrāfijas

Referāti zinātniskās konferencēs

Tēma

Nosaukums

Konferences norises vieta /laiks

Organizētājinstitūcija

Pielikumi (kopijas)

Izglītības dokumenti

Sertifikāti

Publikācijas

Citi zinātnisko darbību apliecinoši dokumenti

         

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

 

(datums)

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis



 

5.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.14

Sadarbības partnera vai līgumpētījuma izpildītāja apliecinājums

20___.gada ____.______________

<Institūcijas nosaukums, tās statuss (sadarbības partneris vai līgumpētījuma izpildītājs)> tās pārstāvja <amats, vārds, uzvārds> personā, kas rīkojas saskaņā ar _________________________________, apliecina, ka projekta iesniegšanas dienā <dd.mm.gggg.>:

1) institūcija nav nonākusi finansiālās grūtībās;

2) institūcijas nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu apmērs nepārsniedz noteikumos par aktivitātes otrās kārtas īstenošanu noteikto parādu apmēru;

3) institūcija sadarbības iestādei vai atbildīgajai iestādei nav sniegusi nepatiesu informāciju saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;

4) institūcija nav saņēmusi un neplāno saņemt vai apvienot ERAF finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kā arī ar de minimis atbalstu;

5) uz institūciju neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas Regulas Nr.8--/2008 1.panta 6.punkta "a" apakšpunktā;

6) institūcija nav ar tiesas lēmumu atzīta par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju neatrodas likvidācijas procesā un nav radusies cita līdzīga situācija, kādu paredz valsts normatīvie akti;

7) institūcijai ir atbilstošs juridiskais statuss;

8) institūcijai ir atbilstošs pamatdarbības veids;

9) institūcijas rīcībā ir pietiekami un stabili finanšu resursi projekta īstenošanai un projekta ietvaros radīto rezultātu ieviešanai;

10) projekta iesnieguma pielikumos iekļautā informācija, kas attiecināma uz institūciju, atbilst patiesībai un projekta daļas Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu;

11) projektā noteiktās saistības iespējams veikt normatīvajos aktos par 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" otrās kārtas īstenošanu noteiktajos termiņos.

Apņemos projekta īstenošanā ievērot nediskriminācijas principus un nepieļaut diskrimināciju dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, invaliditātes, vecuma vai citu faktoru dēļ.

Apliecinu, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas gadījumā pret institūciju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas.

Institūcijas pārstāvis

         

(amats)

 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis



 

6.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.14

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji 2.atlases kārtai

Darbības programmas numurs un nosaukums 2. Uzņēmējdarbība un inovācijas
Prioritātes numurs un nosaukums 2.1.  Zinātne un inovācijas
Pasākuma numurs un nosaukums 2.1.1.  Zinātne, pētniecība un attīstība
Aktivitātes numurs un nosaukums 2.1.1.1. Atbalsts zinātnei un pētniecībai
Projektu iesniegumu atlases veids Atklāta projektu iesniegumu atlase (2.kārta)
Atbildīgā iestāde Izglītības uN zinātnes ministrija

KVALITĀTES KRITĒRIJI

Vērtējums punktos

(Jāsaņem vismaz 52 punkti visu kritēriju kopsummā.
Maksimālais punktu skaits – 137 punkti)1

1. Plānotais projekta gala rezultāts
(ja vienā rezultātu grupā plānoti rezultāti gan pamatdarbības nozarē, gan nozarē, kas nav pamatdarbības nozare, tiek piešķirts augstākais konkrētās rezultātu grupas punktu skaits)

0–27

Par katru projekta gala rezultātu grupu piešķir noteiktu punktu skaitu.

Minimālais punktu skaits – 7 punkti,

maksimālais punktu skaits – 27 punkti

1.1. Viens vai vairāki nepatentējami intelektuālā īpašuma objekti (metodes, tai skaitā cilvēku un dzīvnieku ārstēšanas un diagnostikas metodes, bioloģiski paņēmieni augu un dzīvnieku iegūšanai, kas nav mikrobioloģiski paņēmieni, risinājumi)

0–7

1.1.1. pamatdarbības nozarē
(ja projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, kas projektu plāno īstenot individuāli, lai no projekta rezultātiem gūtu visas ekonomiskās priekšrocības, pamatdarbības nozare ir zinātnes nozare, kurā zinātniskā institūcija veikusi lielāko zinātnisko darbu apjomu;

ja projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija vai komersants, kas projektu plāno īstenot partnerībā, vai komersants ir projekta ietvaros plānotā pētījuma pasūtītājs, plānotais projekta gala rezultāts ir pamatdarbības nozarē, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

projekta gala rezultātu plānots izmantot tautsaimniecības nozarē, kurā komersants pēdējā noslēgtā pārskata gadā guvis lielāko ieņēmumu daļu;

projekta gala rezultāts tiek izstrādāts zinātnes nozarē, kurā zinātniskā institūcija veikusi lielāko zinātnisko darbu apjomu)

7

1.1.2. nozarē, kas nav pamatdarbības nozare, atbilstoši 1.1.1.apakšpunktā noteiktajam

4

1.1.3. nav plānots izstrādāt nevienu intelektuālā īpašuma objektu

0

1.2. Rūpnieciskā īpašuma tiesību objekts – jauns produkts2 vai jauna tehnoloģija3, vai datorprogramma

0–10

1.2.1. pamatdarbības nozarē atbilstoši 1.1.1.apakšpunktā noteiktajam

10

1.2.2. nozarē, kas nav pamatdarbības nozare, atbilstoši 1.1.1.apakšpunktā noteiktajam

5

1.2.3. nav plānots izstrādāt jaunu produktu vai tehnoloģiju

0

1.3. Intelektuālā īpašuma tiesības

0–10

1.3.1. nereģistrētas tiesības – gada laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas atbilstoši projekta biznesa plānam plānots slēgt intelektuālā īpašuma tiesību (kas nav patenti) licences līgumu, kas attiecas uz datorprogrammu aizsardzību, produktu izstrādes metodēm vai uz zinātību4 un ar kuru licenciārs licenciātam nodod savas intelektuālā īpašuma tiesības ražošanas vai lietošanas vajadzībām

7

1.3.2. reģistrētas īpašuma tiesības – divu gadu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas uz projekta ietvaros izstrādātu rūpnieciskā īpašuma tiesību (tai skaitā selekcionāru tiesību) objektu projekta iesniedzēja, sadarbības partnera vai līgumpētījuma pasūtītāja vārdā plānots iesniegt pieteikumu rūpnieciskā īpašuma tiesību (tai skaitā selekcionāru tiesību) nostiprināšanai, izmantojot starptautisko, Eiropas vai nacionālo pieteikumu iesniegšanas procedūru šādās valstīs – Vācija, Spānija, Lielbritānija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Polija, Čehija, Austrija, Ungārija, Rumānija, Krievija, ASV, Austrālija, Kanāda, Ķīna, Indija, Japāna –, un saņemt pozitīvu kompetentās institūcijas lēmumu vai patentmeklējuma ziņojumu (patenta pieteikumā minēto pretenziju salīdzinājums ar jau zināmo tehnikas līmeni – A vai B, ja līdzība nav atrasta)

10

2. Zinātniskā kvalitāte

0–17

Minimālais punktu skaits – 12 punkti, maksimālais punktu skaits – 17 punkti

2.1. Pētījuma ietvaros attīstāmās zinātniskās idejas aktualitāte un pamatotība

(zinātniskās idejas aktualitātes ekspertīze ietver pētījuma objekta un projekta rezultātu aktualitātes izvērtējumu (jo īpaši Baltijas jūras reģiona kontekstā), tai skaitā tirgū esošo analogu un projekta rezultātu parametru un mērķa tirgus salīdzinājums, mērķa tirgus attīstības tendences un citi aktualitāti pamatojoši aspekti)

0–5

Minimālais punktu skaits – 5 punkti

2.1.1. zinātniskā ideja nav aktuāla

0

2.1.2. zinātniskā ideja ir aktuāla un pamatota

5

2.2. Pētniecības metodoloģija5

0–5

Minimālais punktu skaits – 5 punkti

2.2.1. pētījuma metožu sistēma nav atbilstoša plānoto rezultātu sasniegšanai un zinātniski pamatotas informācijas sniegšanai

0

2.2.2. pētījuma metožu sistēma ir atbilstoša plānoto rezultātu sasniegšanai un zinātniski pamatotas informācijas sniegšanai

5

2.3. Projekta rezultātu inovatīvais līmenis – inovācijas ietekmes rādītāji (punkti tiek piešķirti, ja inovācijas ietekme ir pamatota atbilstoši pielikuma tabulā "Kritēriji projekta inovatīvā līmeņa izvērtēšanai" norādītajām pazīmēm)

0–7

Minimālais punktu skaits – 2 punkti

2.3.1. projekta rezultāts nav inovatīvs vai konkrētās inovācijas ietekme nav pamatota ar konkrētiem un izmērāmiem raksturlielumiem

0

2.3.2. inovācijas ietekme ir pamatota un sekmē konkrēta komersanta konkurētspēju, ir nozīmīga institūcijas mērogā

1

2.3.3. inovācijas ietekme ir pamatota un ir nozīmīga Latvijas mērogā

2

2.3.4. inovācijas ietekme ir pamatota un ir nozīmīga ES vai pasaules mērogā

7

3. Projekta ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību

0–6

Minimālais punktu skaits – 3 punkti

3.1. Tautsaimniecības nozare (NACE 2.red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kods), kuras attīstību sekmē projekta rezultāti

6

3.1.1. pārtikas rūpniecība (C10-11)
3.1.2. kokrūpniecība (C16)
3.1.3. ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, tai skaitā farmācija un biotehnoloģija (C20-22)
3.1.4. elektrisko un optisko iekārtu ražošana (C26-27)
3.1.5. informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (J61-62)
3.1.6. mašīnbūve un metālapstrāde, tai skaitā videi draudzīga atjaunojamo resursu enerģētika (C24-25; C28-30; C35)
3.2. Projekta rezultāti sekmē citas tautsaimniecības nozares attīstību, kas nav minēta 3.1.apakšpunktā un kas normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu nav noteikta kā neatbalstāmā nozare

3

3.3. Projekta rezultāti sekmē tādas tautsaimniecības nozares attīstību, kas normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteikta kā neatbalstāmā nozare

0

4. Projekta rezultātu publiskā pieejamība

0–6

Kritērijs nav izslēdzošs

4.1. Nav plānots nodrošināt pētījuma rezultātu publicitāti atbilstoši 4.2., 4.3. vai 4.4.apakšpunktā noteiktajam

0

4.2. Projekta ietvaros plānots sagatavot vismaz divus oriģinālus zinātniskos rakstus, kas tiks iesniegti publicēšanai Latvijas zinātniskajā periodikā

2

4.3. Projekta ietvaros plānots sagatavot vismaz divus oriģinālus zinātniskos rakstus Web of Science, SCOPUS vai ERIH (A vai B) datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos

4

4.4. Projekta ietvaros plānots sagatavot vismaz divus oriģinālus zinātniskos rakstus žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa (kritērija vērtēšanā izmanto Latvijas Zinātnes padomes datus par Web of Science, SCOPUS vai ERIH (A vai B) datubāzēs iekļautiem žurnāliem, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa)

6

5. Projekta īstenošanā iesaistītā zinātniskā personāla zinātniskā kapacitāte
(kopējo punktu skaitu nosaka, summējot katram zinātnisko kapacitāti raksturojošam parametram atbilstošo punktu skaitu)

0–18

Minimālais punktu skaits – 3 punkti, maksimālais punktu skaits – 18 punkti

5.1. Zinātnieku īpatsvars projekta grupā.

To projekta īstenošanā iesaistīto zinātnieku īpatsvars (Z), kuri doktora zinātnisko grādu ir ieguvuši vairāk nekā pirms 10 gadiem (pilna laika ekvivalenta PLE izteiksmē), procentos no kopējā projektā iesaistīto zinātnisko darbinieku skaita PLE izteiksmē.

Punktu skaitu P5.1 aprēķina, izmantojot formulu P5.1 = 0,2 x Z (%), ar nosacījumu, ka P5.1 = 5, ja Z ≥ 25 %. Aprēķinot punktu skaitu, norāda vienu zīmi aiz komata

0–5

Minimālais punktu skaits – 1 punkts

(Z =5 %)

5.2. Jauno zinātnieku īpatsvars projekta grupā.

Projekta īstenošanā iesaistīto jauno zinātnieku (pilna laika ekvivalenta PLE izteiksmē) īpatsvars (JZ) procentos no kopējā projektā iesaistīto zinātnisko darbinieku skaita PLE izteiksmē.

Punktu skaitu P5.2 aprēķina, izmantojot formulu P5.2 = 0,2 x JZ (%), ar nosacījumu, ka P5.2 = 3, ja JZ ≥ 15%. Aprēķinot punktu skaitu, norāda vienu zīmi aiz komata

0–3

Kritērijs nav izslēdzošs

5.3. Projektā iesaistītā zinātniskā personāla (vadošais pētnieks, pētnieks) zinātniskā kvalifikācija

0–10

Minimālais punktu skaits – 2 punkti

5.3.1. projektā iesaistītais zinātniskais personāls (vadošais pētnieks, pētnieks) pēdējo triju gadu laikā nav publicējis zinātniskos rakstus atbilstoši 5.3.2., 5.3.3., 5.3.4., 5.3.5.apakšpunktā noteiktajam

0

5.3.2. projektā iesaistītā zinātniskā personāla (vadošais pētnieks, pētnieks) kopējais zinātnisko rakstu skaits zinātniskajos žurnālos vai konferenču materiālos pēdējos trijos gados nav mazāks par 1 uz vienu PLE vienību

1

5.3.3. projektā iesaistītā zinātniskā personāla (vadošais pētnieks, pētnieks) kopējais izstrādāto nacionāla līmeņa rūpnieciskā īpašuma tiesību objektu6 skaits, kuri ir reģistrēti vai par kuriem saņemts pozitīvs kompetentās institūcijas lēmums vai patentmeklējuma ziņojums, pēdējos trijos gados nav mazāks par 1 uz vienu PLE vienību

1

5.3.4. projektā iesaistītā zinātniskā personāla (vadošais pētnieks, pētnieks) kopējais zinātnisko rakstu skaits, kuri publicēti Web of Science, SCOPUS, ERIH (A vai B) datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču materiālos, pēdējos trijos gados
(zinātniskā monogrāfija tiek pielīdzināta diviem zinātniskiem rakstiem. Kritērija vērtēšanā izmanto Latvijas Zinātnes padomes zinātnisko izdevniecību sarakstu)
 
5.3.4.1. ir no 1 līdz 2 uz vienu PLE vienību

3

5.3.4.2. ir lielāks par 2 uz vienu PLE vienību

5

5.3.5. projektā iesaistītā zinātniskā personāla (vadošais pētnieks, pētnieks) kopējais izstrādāto starptautiska līmeņa rūpniecisko īpašuma tiesību objektu6, kas ir reģistrēti vai par kuriem saņemts pozitīvs kompetentās institūcijas lēmums vai patentmeklējuma ziņojums, skaits pēdējos trijos gados
5.3.5.1. ir no 1 līdz 2 uz vienu PLE vienību

3

5.3.5.2. ir lielāks par 2 uz vienu PLE vienību

5

6. Zinātniskās institūcijas (projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera) vidējais rūpniecisko pētījumu (lietišķo pētījumu) un eksperimentālo izstrāžu apjoms
Zinātniskās institūcijas vidējais rūpniecisko pētījumu (lietišķo pētījumu) un eksperimentālo izstrāžu apjoms R (procentos) no kopējā zinātnisko darbu apjoma pēdējos trijos noslēgtajos finanšu gados. Punktu skaitu P6 aprēķina, izmantojot formulu P= 0,15 x R, ar nosacījumu, ka P6 = 9, ja R ≥ 60%. Aprēķinot punktu skaitu, norāda vienu zīmi aiz komata

0–9

Minimālais punktu skaits – 3 punkti

7. Labuma guvēja darbības rādītāji

0–9

Kritērijs nav izslēdzošs

7.1. Komersanta (projekta iesniedzēja, sadarbības partnera vai līgumpētījuma pasūtītāja) vidējie eksporta rādītāji projekta nozarē pēdējos trijos noslēgtajos pārskata gados

(Ja komersanta saistītās personas (projekta nozarē) veic saimniecisko darbību tikai Latvijā, kritērija vērtēšanā ņem vērā datus no projekta iesniedzēja saistīto personu gada pārskatiem.

Ja komersantam nav noslēgts viens pārskata gads un nav Valsts ieņēmumu dienesta pieņemta gada pārskata, tā eksporta dati šī kritērija vērtējumā netiek ņemti vērā.

NACE 2.red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kods 72 "Zinātniskās pētniecības darbs" netiek piemērots.

Ja par eksporta rādītājiem projekta nozarē projekta iesnieguma pielikumā nav pievienots zvērināta revidenta atzinums par datu pareizību, kritērijā tiek piešķirts zemākais vērtējums – 0 punktu.

Ja projektā ir iesaistīti vairāki komersanti, projekta iesnieguma vērtēšanā piemēro komersanta vērtējumu ar augstāko punktu skaitu)

0–9

7.1.1. komersanta saistītās personas eksportē vairāk nekā 75 % saražotā

9

7.1.2. komersanta saistītās personas eksportē 70 %–75 % saražotā

7

7.1.3. komersanta saistītās personas eksportē 60 %–69 % saražotā

5

7.1.4. komersanta saistītās personas eksportē 50 %–59 % saražotā vai projekta iesniedzēja saistīto personu eksporta apjoms pēdējā noslēgtajā finanšu gadā ir vismaz LVL 1 000 000

3

7.1.5. komersanta saistītās personas eksportē 30 %–49 % saražotā

1

7.1.6. komersanta saistītās personas eksportē mazāk nekā 30 % saražotā

0

7.2. Zinātniskās institūcijas7 (gala labuma guvēja) vidējie ieņēmumi no pētniecības gadā uz vienu zinātnē nodarbināto darbinieku (turpmāk – zinātniskais darbinieks) (Evid) PLE izteiksmē laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam.

Evid aprēķina, izmantojot formulu Evid = Fvid/ZD, kur:

Evid – vidējie ieņēmumi no pētniecības uz vienu zinātnisko darbinieku PLE izteiksmē. Evid izsaka tūkst. LVL ar vienu zīmi aiz komata;

Fvid – vidējie ieņēmumi no pētniecības8 laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam (Fvid = (F2009 + F2010 + F2011)/3);

ZD – vidējais zinātnisko darbinieku skaits9 PLE izteiksmē laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam.

Punktu skaitu P7.2. nosaka, izmantojot formulu P7.2. = Evid / 2, ar nosacījumu, ka P7.2. = 9, ja Evid ≥ 18 tūkst. LVL.

Punktu skaitu norāda ar vienu zīmi aiz komata.

Kritēriju attiecina, ja projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, kas projektu plāno īstenot individuāli, lai no projekta rezultātiem gūtu visas ekonomiskās priekšrocības

0–9

8. Labuma guvēja spēja nodrošināt finansējumu projekta īstenošanai

0–10

8.1. Komersanta (projekta iesniedzēja, sadarbības partnera vai līgumpētījuma pasūtītāja) un tā saistīto personu (ja attiecināms) pašu kapitāls no projekta publiskā finansējuma (K, procentos).

Punktu skaitu P8.1. nosaka, izmantojot formulu

P8.1= 2ln(K) – 3,8, ar nosacījumu, ka P8.1= 10, ja K ≥ 1000, un P8.1= 3, ja K = 30

Punktu skaitu norāda ar vienu zīmi aiz komata.

Kritērija vērtēšanā komersanta un tā saistīto personu pašu kapitāla apmērs tiek summēts.

Kritērijs netiek piemērots, ja projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, kas projektu plāno īstenot individuāli, lai no projekta rezultātiem gūtu visas ekonomiskās priekšrocības.

Ja projektā ir iesaistīti vairāki komersanti, projekta iesnieguma vērtēšanā piemēro komersanta vērtējumu ar augstāko punktu skaitu.

0–10

Minimālais punktu skaits – 3 punkti

8.2. Zinātniskās institūcijas vidējie ieņēmumi10 no līgumpētījumiem (I, EKK 21.3.9.6.) pēdējos trijos noslēgtajos finanšu gados

Kritēriju piemēro, ja projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, kas projektu plāno īstenot individuāli, lai no projekta rezultātiem gūtu visas ekonomiskās priekšrocības.

Punktu skaitu P8.2 aprēķina, izmantojot formulu P8.2 = 10 x I (%), ar nosacījumu, ka P8.2  = 10, ja I ≥ 1 milj. LVL.

Aprēķinot punktu skaitu, norāda vienu zīmi aiz komata

0–10

Minimālais punktu skaits – 4 punkti

9. Zinātniskās institūcijas pētniecības izmaksu īpatsvars

0–5

9.1. Zinātniskās institūcijas – sadarbības partnera – projekta ietvaros īstenotās pētniecības izmaksu īpatsvars no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām (attiecināms, ja projekta iesniedzējs ir komersants, kas nav zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija un kas projektu plāno īstenot partnerībā ar zinātnisko institūciju. Ja projektā ir iesaistītas vairākas zinātniskās institūcijas, projekta iesnieguma vērtēšanā piemēro zinātniskās institūcijas vērtējumu ar augstāko punktu skaitu)

0–5

Minimālais punktu skaits – 2 punkti

9.1.1. vairāk par 45 %

5

9.1.2. no 35 % līdz 45 %

4

9.1.3. no 25 % līdz 34,99 %

3

9.1.4. no 15 % līdz 24,99 %

2

9.1.5. mazāk par 15 %

0

9.2. Ārējo pētniecības pakalpojumu izmaksu īpatsvars no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām (attiecināms, ja projekta iesniedzējs ir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija)

0–5

Minimālais punktu skaits – 2 punkti

9.2.1. mazāk par 5 %

5

9.2.2. no 5 % līdz 9,99 %

4

9.2.3. no 10 % līdz 14,99 %

3

9.2.4. no 15 % līdz 20 %

2

9.2.5. vairāk par 20 %

0

10. Pētījumu rezultātu komercializācija

0–15

Par katru komercializācijas veidu piešķir noteiktu punktu skaitu.

Minimālais punktu skaits – 5 punkti,

maksimālais punktu skaits – 15 punkti

10.1. Viena vai vairāku produktu vai tehnoloģiju ieviešana. Komersants (projekta iesniedzējs, sadarbības partneris vai līgumpētījuma pasūtītājs) pētījuma rezultātus (jaunu produktu, tehnoloģiju vai datorprogrammu) plāno ieviest un izmantot tā saimnieciskajā darbībā, un ir izpildīti šādi kritēriji:

− projekta rezultātu komercializāciju pamato iesniegts projekta biznesa plāns, kas izstrādāts saskaņā ar normatīvo aktu par aktivitātes īstenošanu;

− komersanta rīcībā (bilancē) ir nepieciešamie papildinošie aktīvi – resursi, tai skaitā infrastruktūra, – projekta rezultātu sekmīgai komercializācijai vai komersantam ir pieeja (līgumi) citu komersantu papildinošiem aktīviem, kas nepieciešami projekta rezultātu sekmīgai komercializācijai

10

10.2. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese. Labuma guvējs (projekta iesniedzējs, sadarbības partneris vai līgumpētījuma pasūtītājs) plāno licencēt projekta īstenošanas rezultātā iegūtās intelektuālā īpašuma tiesības, un intelektuālā īpašuma tiesību komercializāciju pamato projekta biznesa plāns, kas izstrādāts saskaņā ar normatīvo aktu par aktivitātes īstenošanu

5

10.3. Projekta iesniedzējs neplāno komerciāli izmantot pētījuma rezultātus vai arī pētījuma rezultātu komercializācija nav pamatota atbilstoši 10.1. vai 10.2.apakšpunktā noteiktajam

0

11. Produkta vai tehnoloģijas izstrādes pakāpe – eksperimentālās izstrādes īpatsvars no kopējā pētniecībai paredzētā finansējuma

0–6

Kritērijs nav izslēdzošs

11.1. vairāk par 80 %

6

11.2. no 50 % līdz 79 %

4

11.3. no 20 % līdz 49 %

2

11.4. mazāk par 20 %

0

12. Projekta gatavība

0–3

12.1. Projekta iesniedzēja rīcībā nav pieejama pētījuma veikšanai nepieciešamā zinātniskā aparatūra, nav sagatavots un pamatots pētījumam nepieciešamās iepērkamās vai izīrējamās aparatūras saraksts, nav veikts aparatūras iegādes vai nomas izmaksu aprēķins un sagatavota iepirkuma dokumentācija nepieciešamās aparatūras iegādei vai nomai

0

Minimālais punktu skaits – 1 punkts

12.2. Projekta iesniedzēja rīcībā nav pieejama pētījuma veikšanai nepieciešamā zinātniskā aparatūra, bet ir sagatavots un pamatots pētījumam nepieciešamās iepērkamās vai izīrējamās aparatūras saraksts, ir veikts aparatūras iegādes vai nomas izmaksu aprēķins un sagatavota iepirkuma dokumentācija nepieciešamās aparatūras iegādei vai nomai

1

12.3. Projekta iesniedzēja rīcībā ir pieejama pētījuma veikšanai nepieciešamā zinātniskā aparatūra (nav plānota zinātniskās aparatūras iegāde vai noma)

3

KVALITĀTES KRITĒRIJI PAR HORIZONTĀLĀM PRIORITĀTĒM

Vērtējums punktos

13. Projektā īstenojamais pētījums sniedz ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības horizontālās prioritātes īstenošanā

0–6

Kritērijs nav izslēdzošs

13.1. Projekts šo jomu neskar atbilstoši 13.2., 13.3. vai 13.4.apakšpunktā noteiktajam

0

13.2. Projekta ietvaros plānots izstrādāt un rūpnieciski pielietot svarīgas pamattehnoloģijas11 (Key Enabling Technologies – KET): mikroelektronika un nanoelektronika, nanotehnoloģija, fotonika, uzlabotie materiāli, rūpnieciskā biotehnoloģija vai uzlabotas ražošanas tehnoloģijas, kas atzītas par transversālām tehnoloģijām (tehnoloģijas, kas apvieno dažādas KET tehnoloģijas)

2

13.3. Projekts paredz starptautisku sadarbību ar Baltijas jūras reģiona zinātnisko institūciju

2

13.4. Projekta rezultātā tiek izstrādāta energoefektīvāka tehnoloģija vai tehnoloģija, kuru ieviešot būtiski tiks samazināta ietekme uz vidi

2

ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Vērtējums Jā/Nē12

PROJEKTA IESNIEGUMA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI  
14. Projekts atbilst normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteiktajam aktivitātes mērķim

N

15. Projektā paredzēts īstenot praktiskas ievirzes pētniecību, kas ietver šādas pētniecības kategorijas: rūpnieciskie pētījumi vai eksperimentālā izstrāde

N

16. Projektā paredzēts īstenot normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteiktās atbalstāmās darbības

N

17. Ir izstrādāts projekta biznesa plāns un tajā ietvertā informācija atbilst normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteiktajām prasībām

N

18. Projekta iesniegumā ir veikts projekta īstenošanas risku izvērtējums atbilstoši normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteiktajām prasībām

P

19. Projekta iesniegumā ir definēta risināmā problēma un pamatotas izvēlētās mērķa grupas vajadzības, kā arī projekta iesniegumā plānotās aktivitātes paredz definētās problēmas risināšanu un mērķa grupas vajadzību apmierināšanu

P

20. Projekta aktivitātes ir skaidri definētas, samērīgas ar plānoto īstenošanas laika grafiku un nodrošina plānoto rezultātu sasniegšanu

P

21. Projekta iesniegumā plānotie rezultāti un to rādītāji ir precīzi definēti un izmērāmi (sasniedzamie rezultāti ir norādīti vienībās ar konkrētām vērtībām)

P

22. Projekta iesniegumā ir raksturota projekta vadības, ieviešanas un uzraudzības sistēma un tai nepieciešamie resursi (iesaistāmā personāla skaits, kvalifikācija un pienākumi, pieejamā materiāli tehniskā bāze) un tie ir atbilstoši projekta vajadzībām

P

23. Projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks nodrošināta sasniegto rezultātu ilgtspēja un uzturēšana pēc projekta pabeigšanas

P

24. Projekta iesniegumā norādītās projekta īstenošanas izmaksas atbilst paredzētajam projekta īstenošanas laika periodam, ir nepieciešamas un pamatotas projekta rezultātu sasniegšanai un plānoto darbību īstenošanai

P

25. Projektā plānotie publicitātes un informācijas izplatīšanas pasākumi atbilst normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasībām

P

26. Ja projektā ir iesaistīti sadarbības partneri, to izvēle ir pamatota (sadarbības partneru kompetence atbilst projektā plānotajām aktivitātēm, ir sniegts pamatojums, kāpēc partneru iesaiste ir nepieciešama) (ja attiecināms)

P

LĪDZĒJU13 ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI
27. Projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, kas ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā – zinātniskais institūts (atvasināta publiska persona, publiska aģentūra vai privāto tiesību juridiskā persona) vai augstskola, vai Latvijas Republikā reģistrēts komersants

N

28. Līdzējam – projekta iesniedzējam, līgumpētījuma izpildītājam vai sadarbības partnerim (ja attiecināms) – nodokļu parādi, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādi nepārsniedz 100 latu

P

29. Līdzējam nav pasludināts maksātnespējas process, tam netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam nav uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība nav izbeigta

P

30. Līdzēji nav uzskatāmi par grūtībās nonākušiem, kā arī atbilst normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteiktajām prasībām projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

P

31. Līdzējs nav sodīts par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 189.2 panta trešajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu vai viņam nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par Krimināllikuma 280.panta otrajā daļā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

N

32. Projekta iesniedzējs aktivitātes kārtas ietvaros ir iesniedzis ne vairāk kā normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteikto projektu iesniegumu skaitu

N

ADMINISTRATĪVIE KRITĒRIJI
33. Projekta iesniegums ir iesniegts atbildīgās iestādes noteiktajā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā

N

34. Projekta iesniegums ir aizpildīts latviešu valodā un datorrakstā

N

35. Projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši projekta iesnieguma veidlapai, un tā ir pilnībā aizpildīta

P

36. Projekta iesniegums ir iesniegts papīra formā vienā eksemplārā, pievienojot identisku projekta iesnieguma elektronisko versiju, kas sastāv no projekta iesnieguma veidlapas un tā pielikumiem (iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots)), vai elektroniska dokumenta formā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā

P

37. Projekta iesniegumam ir dokumenta juridiskais spēks

P

38. Projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu – dzēsumu, aizkrāsojumu, svītrojumu un papildinājumu (attiecināms, ja projekta iesniegums ir iesniegts papīra formā)

P

39. Projekta iesniegumam ir pievienoti visi normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu minētie pielikumi, un tie ir noformēti atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā

P

40. Projekta īstenošanas termiņi un izmaksu sadalījums pa gadiem atbilst normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteiktajam projekta īstenošanas periodam

P

41. Projekta iesniegumā pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un attiecināmo izmaksu kopsumma norādīta pilnos latos

P

42. Projekta iesniegumā pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums nepārsniedz normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteikto līdzfinansējuma apmēru. Projekta iesniegumā pieprasītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma intensitāte nepārsniedz normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteikto pieļaujamo apmēru

P

43. Projekta iesniegumā pieprasītā attiecināmo izmaksu kopsumma nav mazāka par minimālo un nepārsniedz maksimālo attiecināmo izmaksu summu atbilstoši normatīvajam aktam par aktivitātes īstenošanu

N

44. Projekta iesniegumā pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un attiecināmās izmaksas pa gadiem norādītas pilnos latos aritmētiski pareizi un atbilst budžeta kopsavilkumā norādītajām kopsummām

P

45. Projekta iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksu pozīcijas atbilst normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteiktajām attiecināmajām izmaksām un nepārsniedz normatīvajā aktā par aktivitātes īstenošanu noteiktos izmaksu ierobežojumus

P

FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJS
46. Ja projekta iesniegums:

– atbilst šā pielikuma 14., 15., 16., 17., 27., 31., 32., 33., 34. un 43.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem;

– šā pielikuma 2.punktā minētajā vērtēšanas kritērijā saņēmis vismaz 12 punktus;

– šā pielikuma 1.punktā minētajā vērtēšanas kritērijā saņēmis vismaz 7 punktus;

– šā pielikuma 10.punktā minētajā vērtēšanas kritērijā ir saņēmis vismaz 5 punktus;

– šā pielikuma 8.2.apakšpunktā minētajā vērtēšanas kritērijā ir saņēmis vismaz 4 punktus;

– šā pielikuma 8.1.apakšpunktā, 3., 5. un 6.punktā minētajos vērtēšanas kritērijos katrā ir saņēmis vismaz 3 punktus;

– šā pielikuma 9.punktā minētajā vērtēšanas kritērijā ir saņēmis vismaz 2 punktus;

– 12.punktā minētajā vērtēšanas kritērijā ir saņēmis vismaz 1 punktu;

– kvalitātes kritēriju kopvērtējumā ir saņēmis vismaz 52 punktus,

tad, sarindojot projektu iesniegumus prioritārā secībā, sākot ar visvairāk punktus ieguvušo, attiecīgajam projekta iesniegumam pietiek aktivitātes atlases kārtā pieejamā finansējuma

N

Piezīmes.

1 Projektu iesniegumus vērtē ar noteiktu punktu skaitu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem. Kritērijos, kur tas nepieciešams, ir norādīts minimālais punktu skaits, kas ir jāsasniedz, lai projekta iesniegums netiktu noraidīts.

2 Jauns (inovatīvs) produkts (jaunas preces vai pakalpojumi), kā arī preces un pakalpojumi, kuriem ir būtiski uzlabotas funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids (tai skaitā būtiski mainīti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra vai citas funkcionālās īpašības). Produkts nav kvalificējams kā jauns, ja tā inovācija ietver nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, atjaunošanu, regulāras sezonālas izmaiņas, produkta pielāgošanu viena klienta vajadzībām un citas nebūtiskas izmaiņas.

3 Jauna tehnoloģija – būtiskas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, kas ietver ievērojamas tehnisko paņēmienu, tehnoloģiju, iekārtu vai programmatūras izmaiņas, lai uzlabotu ražošanas procesu vai ražošanas metodes un to ieviešana nodrošinātu jaunu produktu ražošanu.

4 Praktiskas informācijas kopums, kas ir nozīmīgs jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei un ir pārbaudāms.

5 Pētniecības metodoloģija ir zinātniskās teorijas veidošanas noteikumi, kas ietver šādas fāzes: problēmas definēšana, pētījuma aktualitātes pārbaude, pētījuma metožu izvēle un sakārtošana noteiktā sistēmā, kuru piemērojot iespējams iegūt vēlamo rezultātu un sniegt zinātniski pamatotu informāciju.

6 Izgudrojums, dizainparaugs, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija, augu šķirne.

7 Zinātniskā institūcija, kas no projekta rezultātiem gūst visas ekonomiskās priekšrocības.

8 Informācijas avots: gada pārskati par budžeta izpildi (no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas vai publiskas aģentūras saņemtie transferti pētniecībai, ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas (EKK 21.1.9.0.), ieņēmumi par zinātnes projektu īstenošanu (EKK 21.3.9.6.).

9 Informācijas avots: aprēķini bāzes finansējuma apmēra noteikšanai 2009.–2011.gadam, kas veikti saskaņā ar normatīvo aktu par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts zinātniskajām institūcijām.

10 Informācijas avots: gada pārskati par budžeta izpildi (ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas (EKK 21.1.9.0.), ieņēmumi par zinātnes projektu īstenošanu (EKK 21.3.9.6.).

11 Saskaņā ar Komisijas 26.06.2012. paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību".

12 Projekta iesniegumus vērtē ar "Jā" (atbilst) un "Nē" (neatbilst) saskaņā ar administratīvajiem kritērijiem, atbilstības kritērijiem un finansējuma piešķiršanas kritēriju. Kritērijos, kas ir vērtējami ar "Jā" vai "Nē", ir divas vērtējuma iespējas:

N – ja vērtējums ir negatīvs, projekta iesniegumu noraida,

P – var pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs nodrošina atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā.

13 Līdzēji ir juridiskas personas – projekta iesniedzējs, sadarbības partneris, līgumpētījuma izpildītājs (ja attiecināms) –, kas noslēgušas sadarbības līgumu par projekta īstenošanu vai līgumu par līgumpētījuma izpildi.

Pielikums

Kritēriji projekta inovatīvā līmeņa izvērtēšanai

Nr. p.k.

Inovatīvais līmenis

Pazīmes

1. Inovācijas ietekme ir pamatota un sekmē konkrēta komersanta konkurētspēju vai ir nozīmīga institūcijai Projekta rezultātā iegūstamajam produktam vai tehnoloģijai Latvijā ir zināmi analogi (pamatot ar pievienotiem dokumentiem vai sniedzot atsauces uz publiski pieejamiem datiem)
Zināmie analogi nav pieejami konkrētai institūcijai/komersantam, jo:
• to izmantošanu aizsargā autortiesības (norādīt veidu)  
• izmantošanas tiesību iegādes vērtība pārsniedz projekta attiecināmās izmaksas, ņemot vērā produkta/tehnoloģijas dzīves cikla ilgumu  
• to izmantošana bez modificēšanas nav iespējama projekta pieteicēja institūcijā vai pie komercpartnera (norādīt neatbilstības, kuru dēļ izmantošana nav iespējama)  
Projekta rezultātā iegūstamā produkta vai tehnoloģijas ieviešana ir nepieciešama projekta pieteicējam vai saistītajam komersantam:
• lai konkurētu ar citiem komersantiem par tirgus daļu (aprēķināts iespējamais ekonomiskais ieguvums)  
• lai attīstītu jaunus darbības virzienus (izklāstīta jauno darbības virzienu attīstības shēma, norādot jauninājuma vietu tajos)  
2. Inovācijas ietekme ir pamatota un nozīmīga Latvijas mērogā Projekta rezultātā iegūstamajam produktam vai tehnoloģijai ir zināmi precīzi analogi ārpus Latvijas (pamatot ar pievienotiem vai publiski pieejamiem datiem)
Zināmie analogi nav pieejami Latvijas institūcijām/komersantiem, jo:
• to izmantošanu aizsargā autortiesības (norādīt veidu)  
• izmantošanas tiesību iegādes vērtība pārsniedz projekta attiecināmās izmaksas, ņemot vērā produkta/tehnoloģijas dzīves cikla ilgumu  
• to izmantošana Latvijā nav iespējama specifisku izejvielu trūkuma vai citu iemeslu dēļ (norādīt neatbilstības, kuru dēļ izmantošana nav iespējama)  
Projekta rezultātā iegūstamā produkta vai tehnoloģijas ieviešana ir nepieciešama projekta pieteicējam vai saistītajam komersantam un atstās pozitīvu ietekmi uz zinātnes vai tautsaimniecības attīstību Latvijā:
• lai konkurētu ar ārvalstu komersantiem par tirgus daļu (aprēķināts iespējamais ekonomiskais ieguvums, izdalot eksporta prognozi)  
• lai attīstītu jaunus tautsaimniecības un/vai zinātnes virzienus Latvijā (izklāstīta jaunā produkta /tehnoloģijas izmantošanas ietekme uz jauno virzienu izveidošanos, norādot zinātniskās institūcijas vai komersantus, kuriem jauno virzienu attīstīšana ir nepieciešama)  
3. Inovācijas ietekme ir pamatota un nozīmīga ES vai pasaules mērogā Projekta rezultātā iegūstamais produkts vai tehnoloģija risinās aktuālu un konkrētu tautsaimniecisku, dzīves kvalitātes, zinātnisku problēmu, kurai šobrīd pasaulē nav efektīva risinājuma (pamatot ar pievienotiem vai publiski pieejamiem datiem, piem., PTO pārskati par mirstību konkrētu terapijas līdzekļu neesamības dēļ vai tml.)
Tuvākie analogi nav pietiekami efektīvi, jo:
• to izmantošana objektīvu iemeslu dēļ ir pieejama tikai nelielai patērētāju daļai (aprakstīt iemeslus, pamatojot ar pievienotiem vai publiski pieejamiem datiem)  
• analogu izmantošana izraisa blakusefektus, kuri samazina zināmo risinājumu ilgtspēju un/vai pielietojamības spektru (aprakstīt blakusefektus, pamatot hipotēzi, kādēļ jaunajam produktam/tehnoloģijai šo blakusefektu nebūs)  
Projekta rezultātā iegūstamā produkta vai tehnoloģijas ieviešana ir iespējama, jo:
• projekta pieteicējam un/vai saistītajam komersantam ir ieviešanai nepieciešamā pieredze un kapacitāte  
• ir līgumiska vienošanās par trūkstošās kapacitātes piesaistīšanu  

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis



 

7.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.14

2.1.1.1.aktivitātes otrās kārtas projekta īstenošanā iesaistītā zinātniskā darbinieka kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaites veidlapa

Zinātniskās institūcijas nosaukums
Darbinieka vārds, uzvārds
Līguma veids projektā
Amats saskaņā ar darba līgumu pamatdarbā
Pārskata periods
Darba līguma Nr.
Darba līgumā noteiktais darba laiks PLE izteiksmē
Pārskata perioda PLE ekvivalents
Pārskata perioda PLE ekvivalenta un _____________ līgumā noteiktā darba laika salīdzinājums

Valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu instrumentu finansēti pētījuma projekti

Nostrādātās stundas1 (h)

Mēnesī nostrādātās stundas (h)

PLE

1.nedēļa

projekta raksturojums

darbība

tieši saistītā pētniecības kategorija

1

2

3

4

5

6

7

1.nedēļa

Projekts Nr.1 pētniecība
Projekta tips
Projekta raksturs
Amats projektā
Līguma Nr.
Projekts Nr.2 pētniecība
Projekta tips

Projekta raksturs  
Amats projektā  
Līguma Nr.  
Projekts Nr.3   pētniecība
Projekta tips

Projekta raksturs
Amats projektā
Līguma Nr.
Projekts Nr. pētniecība
Projekta tips

Projekta raksturs  
Amats projektā  
Līguma Nr.  

Kopsavilkums

Zinātniskās institūcijas finansēti pētījuma projekti, līgumpētījumi

tieši saistītā pētniecības kategorija

Nostrādātās stundas1 (h)

Mēnesī nostrādātās stundas (M h)

PLE

1.nedēļa

1

2

3

4

5

6

7

1.nedēļa

Projekts Nr.1   pētniecība
Projekta tips  
Projekta raksturs    
Amats projektā    
Līguma Nr.  
Promocijas darbu vadīšana
Zinātniskās institūcijas/struktūrvienības vadība (izņemot projektu vadību)
Akadēmiskais darbs

(personas: profesori, asociētie profesori, docenti, lektori)

Zinātniskās institūcijas darbības stratēģijas īstenošana
Cita darbība

Kopsavilkums

Darbā neierašanās stundas

(neproduktīvais laiks)

Neproduktīvās stundas1 (h)

neproduktīvās stundas mēnesī

PLE

1.nedēļa

1

2

3

4

5

6

7

1.nedēļa

Darbnespēja  
Ikgadējais atvaļinājums  
Cits neproduktīvais laiks (t.sk. radošais atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums, kavējums, svētku dienas) 

Kopsavilkums

Nostrādātās stundas
Kopējās (produktīvās un neproduktīvās) stundas

Piezīme.

1 Stundas norāda ar vienu zīmi aiz komata.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!