Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
Šajā sarakstā apkopota informācija par tiem normatīvajiem aktiem, kas paredz tiesisko pamatu noteiktās informācijas oficiālai publikācijai. Saraksts ir strukturēts atbilstoši oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" saturiskajiem blokiem - "Tiesību akti" un "Oficiālie paziņojumi".

"Latvijas Vēstneša" un tajā publicētās informācijas tiesiskais statuss noteikts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā.

Tiesību akti

Saeima

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumsParlamentārās izmeklēšanas komisiju likumsPar Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijāmPilsonības likumsSaeimas kārtības rullis

179. (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija:
1) sagatavo Saeimas ziņojumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;
2) sagatavo Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu;
3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;
4) sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, un par to izskatīšanu Prezidijā, Saeimas frakcijās, komisijās un citās Saeimas struktūrvienībās;
5) reizi kārtējās sesijas laikā paziņo Saeimas sēdē par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem. Paziņojumā ietver informāciju par deputāta izdarīto administratīvo pārkāpumu, norādot normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu persona saukta pie administratīvās atbildības; institūciju, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu; uzliktā soda veidu, datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.
(2) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē divus deputātus no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.
(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums, kurā:
1) izklāstīta lietas būtība;
2) paskaidrots, kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;
3) sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;
4) minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.
(4) Ja iesniegums nav pietiekami pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam precizēšanai un nepilnību novēršanai.
(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tās ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija nekavējoties nosūta ierosinājuma un iesnieguma kopiju tam deputātam, par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.
(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.
(7) Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņem vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:
1) izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;
2) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;
3) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
4) ierosina Saeimai liegt deputātam runāt Saeimas sēdē un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu;
5) ierosina Saeimai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
(8) Saskaņā ar šā panta septītās daļas 4. vai 5.punktu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tam nav piemērojami šā likuma 117. un 118.panta noteikumi.
(9) Lai sagatavotu šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto paziņojumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Satversmes tiesas likums

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana
(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.
(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt personu:
1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;
2) kurai ir nevainojama reputācija;
3) kura dienā, kad Saeimas Prezidijam iesniegts priekšlikums par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ir sasniegusi 40 gadu vecumu;
4) kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē un arī maģistra (tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam) vai doktora grādu;
5) kurai ir vismaz 10 gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē pēc augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē iegūšanas.
(21) Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 55.pantu.
(3) Iesniegumam par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru pievienojami šādi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta parakstīti dokumenti:
1) piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam;
2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas likuma "Par tiesu varu" 55.pantā minētie ierobežojumi.
(4) Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas Prezidijam publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:
1) kandidatūru iesniedzējus;
2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu:
a) vārds, uzvārds,
b) dzimšanas gads un vieta,
c) dzīvesvieta (novads vai republikas pilsēta),
d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),
e) darbavietas un ieņemamie amati.
(5) Saeimas Prezidijs par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām informē Tieslietu padomi, uzaicinot sniegt viedokli par tām.

Valsts prezidents

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumsPar Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumuValsts apbalvojumu likums

Ministru kabinets

Ministru kabineta kārtības rullisOficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums

Ministru prezidents

Ministru kabineta kārtības rullisOficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums

Satversmes tiesa

Satversmes tiesas likums

20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu
(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā, izņemot šā panta 7.1 daļā noteikto gadījumu.
(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.
(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus un kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, kolēģijas sēžu protokolēšanu, kā arī citus ar kolēģijas darba organizāciju saistītus jautājumus nosaka Satversmes tiesas reglaments.
(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.
(5) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:
1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.3 panta prasībām;
4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
(6) Izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
(7) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.
(71) Ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis — kolēģijas loceklis — balso pret šādu kolēģijas nolēmumu, turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā.
(8) Lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.
(9) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:
1) nosūta lēmuma norakstu lietas dalībniekiem;
2) nosūta pieteikuma norakstu institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;
3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmumā par lietas ierosināšanu noteiktajā laikā, kas nav īsāks par diviem mēnešiem, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;
4) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.
(10) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, — viņu pilnvarotajam pārstāvim.

22.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai
(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.
(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:
1) lemj par atbildes raksta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;
2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;
3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.
(3) Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.
(4) Pieaicinātās personas viedoklis, lietpratēja (eksperta) atzinums, pieprasītie paskaidrojumi un citi dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.
(5) Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu. Lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis. Lēmums par lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu nav pārsūdzams.
(6) Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.
(7) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā piecu mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ir tiesīga ar lēmumu šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par diviem mēnešiem.
(8) Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to.
(9) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.
(10) Rīcības sēdē tiesa lemj par:
1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;
2) tiesas sēdes laiku un vietu;
3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
(11) Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.
(12) Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:
1) paziņo lietas dalībniekiem sēdes laiku un vietu;
2) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par sēdes laiku un vietu.
(13) Ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalībniekiem.

Ārlietu ministrija

Ministru kabineta kārtības rullisPar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiemPārstāvības kārtība starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

10. Pārstāvības jomā tiesā pārstāvis veic šādas funkcijas:
10.1. tiesas noteiktajos termiņos, pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz tiesā vienā no tiesas oficiālajām darba valodām valdības pārstāvības pozīciju, kā arī sagatavo un iesniedz tiesā valdības turpmākos apsvērumus;
10.2. pieņem lēmumu par tiesvedības turpināšanu lietā, pirms lēmuma pieņemšanas informējot par to ārlietu ministru, tieslietu ministru un atbildīgās valsts institūcijas. Juridiski un faktiski sarežģītās lietās šādu lēmumu pieņem Ministru kabinets;
10.3. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājumu vai vienpusējo deklarāciju;
10.4. ja lieta tiek izskatīta mutvārdu tiesas sēdē, pirms sēdes informē Ministru kabinetu par pārstāvja sagatavoto valdības pārstāvības pozīciju;
10.5. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesniedz tiesas Lielajā palātā valdības apelācijas sūdzību;
10.6. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesaistās trešās puses statusā sūdzību izskatīšanā tiesā pret citām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas līgumslēdzējām pusēm;
10.7. ja tiesa pieņem nolēmumu, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu pārkāpums Latvijā, iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar tiesas nolēmuma izvērtējumu, norādot nolēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus;
10.8. pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz Eiropas Padomes Ministru Komitejā valdības pozīciju par tiesas nolēmuma izpildi, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu pārkāpums Latvijā;
10.9. tiesas nolēmumu izpildes ietvaros nodrošina spriedumu tulkošanu, publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izplatīšanu.

12. Nacionālo ziņojumu sagatavošanas un izskatīšanas jomā par ANO 1965. gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1979. gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1984. gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām (turpmāk – ANO konvencijas) izpildi Latvijā pārstāvis veic šādas funkcijas:
12.1. atbilstoši ANO vadlīnijām apkopo nacionālajā ziņojumā atbildīgo institūciju sniegto informāciju par ANO konvenciju izpildi Latvijā. Ārlietu ministrs nacionālo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetā;
12.2. nodrošina nacionālo ziņojumu tulkošanu vienā no ANO oficiālajām darba valodām un to iesniegšanu ANO;
12.3. atbild par delegācijas izveidošanu nacionālā ziņojuma izskatīšanai ANO un tās sastāva apstiprināšanu Ministru kabinetā;
12.4. apkopo ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros pieprasīto papildinformāciju vienā no ANO oficiālajām darba valodām un iesniedz to ANO;
12.5. pēc nacionālā ziņojuma izskatīšanas nodrošina ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu noslēguma apsvērumu tulkošanu latviešu valodā, publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izplatīšanu.

Kultūras ministrija

Ģerboņu likumsPar kultūras pieminekļu aizsardzību

14. pants. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi
Kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai iedala valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļos un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iekļauj kā valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde rakstveidā informē objekta īpašnieku (valdītāju) par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam valsts vai reģiona nozīmes aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Objekta īpašnieks (valdītājs) 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par savu attieksmi. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, izvērtējusi objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi, iesniedz kultūras ministram priekšlikumu par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Priekšlikumu par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kultūras ministram iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība. Pašvaldība rakstveidā informē objekta īpašnieku (valdītāju) par priekšlikumu noteikt attiecīgajam objektam vietējās nozīmes valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Objekta īpašnieks (valdītājs) 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē pašvaldību par savu attieksmi. Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nepieciešamo dokumentāciju pašvaldība sagatavo un saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Priekšlikumu par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kultūras ministram ir tiesīga iesniegt arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, rakstveidā informējot par to attiecīgo pašvaldību un šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā noskaidrojot objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi.
Priekšlikumu iekļaut vietējās nozīmes kultūras pieminekļus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ja līdzīgi vai saistīti objekti atrodas vairākās pašvaldībās, izstrādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kura arī sniedz ieteikumus šo objektu saglabāšanai un izmantošanai.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi, kas raksturīga konkrētas pašvaldības teritorijā.
Vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde var precizēt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritoriju robežas, tai skaitā pēc kultūras pieminekļa īpašnieka iniciatīvas. Informāciju par precizētajām robežām Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ne vēlāk kā viena mēneša laikā rakstveidā nosūta zemes īpašniekam un pašvaldībai.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un grozījumus tajā apstiprina kultūras ministrs. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Objekts iegūst valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Pēc objekta īpašnieka (valdītāja) pieprasījuma Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsniedz viņam nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības plāksni, ko objekta īpašnieks (valdītājs) piestiprina pie kultūras pieminekļa redzamā vietā. Publiski pieejamiem kultūras pieminekļiem — ēkām un būvēm — plāksnes izvietošana ir obligāta. Pie ceļiem, kuri ved uz publiski pieejamu kultūras pieminekli, var uzstādīt norādes zīmi.
Pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, bet kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas, var izvietot tos izskaidrojošas informatīvās plāksnes. Par informatīvo plākšņu izvietošanu atbild attiecīgā pašvaldība vai pieminekļa īpašnieks. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvieto informatīvās plāksnes un uz tām norādāmo informāciju.
Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga tā īpašnieka (valdītāja) piekrišana. Viņam tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas ierobežojumiem.
Kultūras pieminekļu un to teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem.
Šā panta devītajā daļā minētos kultūras ministra lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Dabas parka "Engures ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiNoteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanuPar pašvaldībām

49. pants. Nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47.panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Rīkojumā jānorāda konkrēto saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta punkti, kuri atceļami kā nelikumīgi, vai jānorāda, ka atceļami saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts kopumā. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā izdošanas publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms attiecīgās domes priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par tā izpildi.
Domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu. Domes ārkārtas sēdes laiks un norises vieta laikus jāpaziņo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.
Ja dome nepieņem lēmumu par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu, tai triju mēnešu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par ministra rīkojuma atcelšanu. Šajā gadījumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums par domes saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu darbības apturēšanu saglabā savu spēku līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.
Domei nav tiesību iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu, ja tā divu mēnešu laikā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinuma saņemšanas dienas nav izpildījusi šā likuma 45.panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, kurā sniegts pamatojums, kāpēc dome nepiekrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā norādītajam.
Ja dome vai tās priekšsēdētājs nepilda šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus, nelikumīgie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts vai to atsevišķs punkts atzīstams par spēku zaudējušu. Par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

93. pants. Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Domes priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata.
Domes priekšsēdētājam septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu.
Domes priekšsēdētājam 30 dienu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.
Ja ar tiesas spriedumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums tiek atcelts, domes priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņem domes priekšsēdētāja mēnešalgu.

Sugu un biotopu aizsardzības likums

5.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu kompetence
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes saskaņā ar šo likumu:
1) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības uzraudzību;
2) organizē nepieciešamo pasākumu veikšanu īpaši aizsargājamo sugu populāciju uzturēšanai un, ja nepieciešams, nodrošina biotopu izveidošanu;
3) nolūkā nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzību, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, nodrošina pasākumu veikšanu visu sugu un biotopu, īpaši prioritāro dabisko biotopu veidu un prioritāro sugu daudzveidības un teritorijas saglabāšanai, uzturēšanai, atjaunošanai, iznīcināto biotopu atjaunošanai un sugu aizsardzībai;
4) nosaka īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādes kārtību un sekmē šo plānu ieviešanu;
5) var ierosināt ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantošanu, ja tā var apdraudēt populāciju un biotopu eksistenci;
6) izsniedz šajā likumā noteiktās atļaujas, kā arī anulē tās, ja attiecīgās darbības apdraud vietējo savvaļas sugu un biotopu stāvokli;
7) sagatavo šā likuma 16.pantā minēto ziņojumu un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";
8) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu monitoringu un veic īpaši aizsargājamo sugu indivīdu nejaušas sagūstīšanas vai nogalināšanas gadījumu uzskaiti;
9) nosaka mikroliegumus (izņemot meža zemes un īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietas);
10) nosaka mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos;
101) nodrošina ziņojumu sagatavošanu atbilstoši Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību prasībām un minētajās direktīvās noteiktajiem termiņiem, kā arī sagatavo pārskatus par ziņojumiem un pirms ziņojumu iesniegšanas Eiropas Komisijai iesniedz tos Ministru kabinetam;
11) nodrošina ziņojumu iesniegšanu Eiropas Komisijai;
12) izsniedz CITES atļaujas un CITES sertifikātus. Par CITES atļauju un CITES sertifikātu maksājama valsts nodeva;
13) nodrošina īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ierīkošanu sugu un biotopu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";
14) nodrošina putnu sugu dzīvotņu uzturēšanu un pārzināšanu aizsargātās zonās un ārpus tām saskaņā ar ekoloģijas prasībām;
15) nodrošina starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas dzīvnieku, to īpašnieku un turētāju, kā arī starptautiskās tirdzniecības apdraudēto augu audzētāju reģistrāciju;
16) var noteikt to īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošu īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, kā arī īpaši aizsargājamo meža, krūmāju un purvu biotopu raksturojošās pazīmes, kuru dzīvotņu vai atrašanās vietu atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai;
17) veic dabisko dzīvotņu un sugu, īpaši prioritāro dabisko dzīvotņu veidu un prioritāro sugu aizsardzības statusa uzraudzību;
18) veicina izglītošanu un informācijas pieejamību par nepieciešamību aizsargāt savvaļas faunu un floru, saglabāt biotopus, sugas un to dzīvotnes.

Zemkopības ministrija

Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanuPaziņošanas likums

Centrālā vēlēšanu komisija

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumsPar Centrālo vēlēšanu komisijuPar tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvuRepublikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

24. pants. (1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu)
(3) Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:
1) tās domes nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;
2) kandidātu saraksta nosaukumu;
3) pieteikto kandidātu kārtas numuru, vārdu un uzvārdu.
(5) Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.
(6) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.
(7) Ja domes vēlēšanām reģistrēti divi vai vairāk kandidātu saraksti, vēlēšanu komisija ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanu dienas izlozējot nosaka secību, kādā sakārtojamas vēlēšanu zīmes izsniegšanai vēlētājiem. Vēlēšanu zīmes tiek sakārtotas izlozes noteiktajā secībā, taču netiek numurētas.
(8) Vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti, sākot ar vēlēšanu pirmo dienu, glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums

1. pants. (1) Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī republikas pilsētas domes un novada domes (turpmāk — dome) vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija) 7—15 locekļu sastāvā. Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka attiecīgā dome.
(2) Vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai republikas pilsētās un novados Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk — iecirkņu komisijas) — katra piecu līdz septiņu locekļu sastāvā.
(3) Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu pēc republikas pilsētas domes vai novada domes priekšlikuma apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija. Dome paziņojumu par vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu izliek domes informācijas sniegšanas vietā, bet Centrālā vēlēšanu komisija iecirkņu sarakstu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
(4) Republikas pilsētās un novados, kur ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, iecirkņa komisija netiek veidota, un tās pienākumus veic attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija. Republikas pilsētās un novados, kur ir divi vēlēšanu iecirkņi, viena iecirkņa komisijas pienākumus veic attiecīgā vēlēšanu komisija, bet otra iecirkņa komisiju izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Republikas pilsētās un novados, kur ir trīs vēlēšanu iecirkņi vai vairāk vēlēšanu iecirkņu, iecirkņu komisijas izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, un attiecīgā vēlēšanu komisija neveic iecirkņa komisijas pienākumus.
(5) Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanai ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, kā arī citās šim nolūkam piemērotās telpās. Centrālā vēlēšanu komisija pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma var izveidot vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, ja šajos gadījumos iespējams nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumu ievērošanu.
(6) Vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā var izveidot vienu iecirkņa komisiju vai vairākas iecirkņa komisijas balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā.

Saeimas vēlēšanu likums

8. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā,— vēlēšanu izsludināšanas dienā. Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
(2) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi:
1) visu vēlētāju skaitu dala ar skaitli 100;
2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitu dala ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;
3) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas iznākuma veselo skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaitu palielina par vienu vispirms tajā vēlēšanu apgabalā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam vēlēšanu apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, un tā tālāk, līdz veselo skaitļu summa ir vienāda ar 100;
4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielina deputātu skaitu vēlēšanu apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir mazākais;
5) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie skaitļi ir vienādi, vēlēšanu apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits, nosaka lozējot.
(3) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,— ne vēlāk kā piecdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas.

Centrālā statistikas pārvalde

Noteikumi par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību

7.1. ja objekta sākotnējā vērtība noteikta pirmskara latos vai rubļos pēc
stāvokļa laikposmā līdz 1941.gadam (ieskaitot), kompensācijas vērtību pārrēķina,
izmantojot šādu formulu:











V1 = V2K x Cz, kur
K1 x K2

V1 – īpašuma kompensācijas vērtība pašreizējās cenās (euro);


V2 – īpašuma kompensācijas vērtība (pirmskara latos vai rubļos);


K – viena ASV dolāra vidējais kurss euro, kas noteikts saskaņā ar
grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, pēdējo četru nedēļu laikā pirms
īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas;


Cz – viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros Londonas biržā pēdējo
četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas;


K1 – viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros pasaules tirgū
gadā, kurā tiek aprēķināta īpašuma sākotnējā vērtība;


K2 – viena ASV dolāra vidējais kurss pirmskara latos gadā, kurā
sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti īpašuma sākotnējās vērtības
aprēķināšanai;


7.2. ja objekta sākotnējā vērtība noteikta rubļos pēc stāvokļa uz 1944.gadu
vai turpmākajiem gadiem, kompensācijas vērtība pārrēķināma 1990.gada (bāzes
gada) cenās, reizinot kompensācijas vērtību ar koeficientu, kuru aprēķina kā
attiecību starp 1990.gada un objekta sākotnējās vērtības aprēķināšanas gada
kapitālieguldījumu cenu indeksiem (pielikums), kuri atspoguļo celtniecības
montāžas darbu, iekārtu un citu kapitālieguldījumu cenu izmaiņas. 1990.gada
cenās izteikto kompensācijas vērtību pārrēķina pašreizējās cenās atbilstoši
Centrālās statistikas pārvaldes apstiprinātajiem un oficiālajā izdevumā
"Latvijas Vēstnesis" publicētajiem patēriņa cenu inflācijas indeksiem katram
ceturksnim laikposmā no 1990.gada līdz kompensācijas piešķiršanas brīdim."


(MK 15.10.2013. noteikumu Nr.1099 redakcijā)

Paziņošanas likums

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Ieguldītāju aizsardzības likumsNoguldījumu garantiju likums

25.pants. Garantētās atlīdzības izmaksas veids un kārtība
(1) Garantētās atlīdzības izmaksu šā likuma 26.pantā minētajā termiņā nodrošina vienā no šādiem veidiem:
1) garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku Komisijas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību;
2) garantēto atlīdzību izmaksā ar tās personas starpniecību, kurai noguldījumu piesaistītājs segtos noguldījumus garantētās atlīdzības apmērā kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā nodevis kā kredītiestādes uzņēmumu saskaņā ar Kredītiestāžu likumu;
3) garantēto atlīdzību izmaksā ar Komisijas starpniecību;
4) garantēto atlīdzību no noguldījumu piesaistītāja un noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksā ar tā noguldījumu piesaistītāja starpniecību, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība.
(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai noguldījumu piesaistītāja nodotie segtie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem, Komisija var lemt par garantētās atlīdzības izmaksai trūkstošo līdzekļu piešķiršanu segto noguldījumu ieguvējam no noguldījumu garantiju fonda.
(3) Ja garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu piesaistītāja līdzekļiem saskaņā ar šā panta pirmās daļas 4.punktu un noguldījumu piesaistītājs garantētās atlīdzības izmaksu vēl nav pabeidzis, bet tai paredzētos finanšu līdzekļus nodod noguldījumu garantiju fondam, šie līdzekļi ir iekļaujami noguldījumu garantiju fonda ieņēmumos.
(4) Komisija, izraugoties kredītiestādi, ar kuras starpniecību izmaksājama garantētā atlīdzība, nepiemēro Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nodrošinātu noguldītāju intereses, Komisija izraugās kredītiestādi, kura paredz noguldītājiem labvēlīgākos garantētās atlīdzības saņemšanas nosacījumus.
(5) Nodrošinot garantētās atlīdzības izmaksu ar vienas vai vairāku Komisijas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību, Komisija noslēdz līgumu ar kredītiestādi. Līgumā var paredzēt maksājumu par garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanas rezultātā šai kredītiestādei piesaistītajiem klientiem, un šo maksājumu ieskaita noguldījumu garantiju fondā. Šāda maksājuma apmērs nosakāms atkarībā no to noguldītāju skaita, kuri, saņemot garantēto atlīdzību, ir izteikuši vēlēšanos kļūt un kļuvuši par konkrētās kredītiestādes klientiem, vai arī to nosaka, pamatojoties uz citiem finansiāliem faktoriem.
(6) Komisija lemj par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, tai skaitā par to, ka noguldījumu piesaistītājs, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība, var veikt daļēju vai pilnīgu garantētās atlīdzības izmaksu, ja Komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājam ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu un šo informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas izveidotajā mājaslapā internetā.
(7) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.

33.pants. Garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstu ietvaros
(1) Garantētās atlīdzības izmaksai par Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumiem citā dalībvalstī nepieciešamos finanšu līdzekļus Komisija attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādei nodrošina no noguldījumu garantiju fonda un sedz administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī sniedz norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību.
(2) Garantētās atlīdzības izmaksa par dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumu Latvijā tiek sākta pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes nepieciešamos finanšu līdzekļus un norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestāde sedz Komisijai radušās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu.
(3) Pirms tiek sākta garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldītājiem, Komisija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās izveidotajā mājaslapā internetā publicē informāciju par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu.
(4) Ja Komisija ir izpildījusi visus attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes sniegtos norādījumus, uzskatāms, ka Komisija ir rīkojusies labā ticībā un nav atbildīga par zaudējumiem, kas varētu rasties saistībā ar garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanu dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā noguldītājiem.

Ģenerālprokuratūra

Prokuratūras likums

38.pants. Prokuroru iecelšanas kārtība un pilnvaru termiņš
(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
(2) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.
(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu noraida, Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunu priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimai iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanas dienas.
(4) Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.
(5) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību amatam.
(6) Par ģenerālprokurora, virsprokuroru un virsprokurora vietnieku iecelšanu amatā paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto informāciju prokuratūras mājaslapā.

Konkurences padome

Konkurences likums

6.pants. Konkurences padomes uzdevumi
(1) Konkurences padome:
1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos;
2) uzrauga Reklāmas likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros;
3) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem;
4) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;
5) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām.
(2) Konkurences padome informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem. Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktu, Konkurences padome publicē savā mājaslapā internetā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Konkurences padome kā Ekonomikas ministrijas padotībā esoša iestāde:
1) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ekonomikas ministrijai tiesību aktu projektus;
2) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;
3) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

13.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanas nodrošināšana
(1) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošina:
1) to elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu izplatīšanu analogajā formātā, kuriem nav savu tehnisko izplatīšanas līdzekļu. Šis noteikums neattiecas uz kabeļradio un satelītradio darbību;
2) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmu izplatīšanu valsts teritorijā analogajā formātā;
3) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, slēdzot līgumus ar attiecīgajiem nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;
4) iespēju galalietotājiem pieteikt bezmaksas televīzijas programmu signāla uztveršanas traucējumus un novērš ar raidīšanu saistītās problēmas;
5) maksas televīzijas programmu izplatīšanu šā likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.
(11) Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" akcijas nedrīkst atsavināt.
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minēto uzdevumu izpildei valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" saņem radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uz termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu saskaņā ar šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto konkursa nolikumu, un frekvences piešķīruma lietošanas atļaujas televīzijas raidošo iekārtu ierīkošanai un lietošanai valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikto radiofrekvenču spektra joslas iedalījumu zemes ciparu televīzijas apraides sistēmām un saistošiem starptautiskajiem līgumiem par apraidi.
(3) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā nodrošina bez maksas galalietotājiem to elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, kuras iekļautas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā. Kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu iekļaušanai galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā. Minēto lēmumu pieņem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja televīzijas programmas izplatīšanai ciparformātā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.
(5) Ja pieejamais frekvenču spektra resurss vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu raidīšanai ciparformātā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā neļauj noteikt atsevišķus frekvences piešķīrumus, apraides tiesību piešķiršanas konkursa noteikumos un apraides atļaujā iekļauj nosacījumu par kopēja raidītāja izmantošanu.
(6) Par galalietotājiem bez maksas uztveramo nacionālo, reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu vai maksas televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā ar zemes raidītājiem attiecīgais elektronisko sakaru komersants no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iekasē maksu, kuras tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

21.1 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu
(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ir nepārprotami, nopietni un būtiski pārkāpti šā likuma 24.panta devītās vai desmitās daļas vai 26.panta noteikumi un šāds pārkāpums iepriekšējo 12 mēnešu laikā noticis vismaz divas reizes.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par:
1) raidījumiem, kuros konstatēti pārkāpumi;
2) pārkāpumu būtību;
3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā;
4) iespēju 15 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža vienoties par pieņemamu risinājumu.
(3) Ja apspriešanās ar attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju 15 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža noslēgusies bez pieņemama risinājuma un elektroniskais plašsaziņas līdzeklis programmā pieļauj jaunu pārkāpumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(4) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(5) Papildus šajā pantā minētajam, ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī jau ir aizliegta kādas audiovizuālās programmas izplatīšana par šā likuma 26. pantā minētajiem pārkāpumiem un šis aizliegums ir spēkā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, sadarbojoties ar attiecīgās ārvalsts kompetento institūciju, noskaidro, vai tie paši pārkāpumi nav konstatējami programmā, kas tiek izplatīta Latvijā. Ja šādi pārkāpumi tiek konstatēti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var pieņemt lēmumu par konkrētās programmas izplatīšanas aizliegumu Latvijā šajā pantā paredzētajā kārtībā.

21.2 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu, kas pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju
(1) Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts jurisdikcijā esoša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā programma ir pilnībā vai galvenokārt vērsta uz Latvijas teritoriju un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatē, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālajā programmā ir pārkāpti tādi šā likuma vai citu normatīvo aktu noteikumi, kas paredz detalizētākus vai stingrākus programmu veidošanas nosacījumus nekā Eiropas Savienības tiesību akti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var nepiemērot šā likuma 21.1 pantu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, lai panāktu pieņemamu risinājumu, informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli un attiecīgo valsti par konstatētajiem pārkāpumiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lūgt attiecīgo valsti nodrošināt to, ka attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ievēro Latvijas normatīvo aktu noteikumus.
(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var aicināt šo lietu izskatīt kontaktkomitejā, kas izveidota atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(4) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, konstatējot programmu veidošanas nosacījumu pārkāpumu, var lemt par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas izplatīšanas aizliegumu, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā, vai par soda piemērošanu elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas ir redakcionāli atbildīgs par attiecīgo programmu, ja ir visi šādi nosacījumi:
1) šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā divu mēnešu laikā netiek panākts pieņemams risinājums;
2) attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ieguvis jurisdikciju citā valstī, lai apietu Latvijā izvirzītos stingrākus noteikumus;
3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir paziņojusi attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, attiecīgajai valstij un Eiropas Komisijai par nodomu veikt šīs daļas ievaddaļā minētos plānotos pasākumus, sniedzot to pamatojumu;
4) Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par šīs daļas ievaddaļā minēto plānoto pasākumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(5) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

21.3 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma
(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, izņemot gadījumus, kad citas valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālais pakalpojums pēc pieprasījuma nopietni apdraud:
1) sabiedrisko kārtību, jo īpaši noziedzīga nodarījuma novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, nepilngadīgo personu aizsardzību un cīņu pret naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas, valstspiederības vai etniskās piederības dēļ, kā arī aizskar personas cieņu;
2) sabiedrības veselības aizsardzību;
3) sabiedrības drošību, tai skaitā valsts drošību un aizsardzību;
4) patērētāju aizsardzību, tai skaitā ieguldītāju aizsardzību.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lūdz novērst pārkāpumu un informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju par:
1) raidījumu, kurā konstatēts pārkāpums;
2) pārkāpuma būtību;
3) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegums Latvijas teritorijā;
4) iespēju 15 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža vienoties par pieņemamu risinājumu.
(3) Ja attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis un attiecīgā valsts nav veikuši pasākumus pārkāpuma novēršanai vai šie pasākumi nav bijuši piemēroti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(4) Steidzamības gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atkāpties no šā panta otrajā un trešajā daļā norādītās procedūras. Šādā gadījumā tā par veiktajiem pasākumiem iespējami īsākā laikā informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli, attiecīgo valsti un Eiropas Komisiju, norādot steidzamības pamatojumu.
(5) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

21.4 pants. Aizliegums izplatīt citas Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālo programmu un audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma
(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo tās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai katalogā ir pārkāpti Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju noteikumi.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informē attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekli un attiecīgo Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsti par konstatētajiem pārkāpumiem un meklē pieņemamu risinājumu Eiropas konvencijā par pārrobežu televīziju noteiktajā kārtībā.
(3) Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai katalogā ir nepārprotami, nopietni un būtiski pārkāpti šā likuma 24.panta devītās vai desmitās daļas vai 26.panta noteikumi un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei divu nedēļu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas neizdodas panākt pieņemamu risinājumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(4) Visos pārējos iespējamo pārkāpumu gadījumos, ja pārkāpums turpinās astoņus mēnešus pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atbilstoši Eiropas konvencijā par pārrobežu televīziju noteiktajam lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.
(5) Lēmums par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ir vispārīgais administratīvais akts. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Pārtikas un veterinārais dienests

Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībaNoteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanaiPaziņošanas likumsVeterinārmedicīnas likums

Privatizācijas aģentūra

Par privatizācijas sertifikātiem

17.pants. Sertifikātu izmantošanas veidi
(1) Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem — zemi, namīpašumiem, dzīvokļiem. Sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem arī samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem vai to kapitāla daļām (akcijām, pajām, daļām), ja apstiprinātajos konkrēto objektu privatizācijas noteikumos (projektā) nav noteikts citādi.
(2) (Izslēgta ar 07.11.2013. likumu)
(3) Sertifikātus var pārdot licencētam sertifikātu tirgus starpniekam, slēdzot rakstveida līgumu. Starpnieka pakalpojumu var sniegt kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālu atļauju (licenci). Licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī starpniecības sabiedrības pienākumus un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.
(31) Sertifikāta tirgus cena ir sertifikāta vidējā cena, kas tiek aprēķināta no starpniecības sabiedrību rīkotajās izsolēs pēdējās 10 dienās noslēgtajiem pirkuma līgumiem. Tās noteikšanai par pamatu ņem pēdējās 10 dienas, kurās ir slēgti pirkuma līgumi. Šo cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē Ministru kabineta noteikta institūcija, kura apkopo informāciju par sertifikātu tirgū noslēgtajiem darījumiem.
(4) Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības par atļaujas (licences) saņemšanu maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību.
(5) Līgumā ar starpniecības sabiedrību, kā arī kopīgo ieguldījumu fonda ieguldījuma līgumā jāparedz, ka starpniecības sabiedrības vai kopīgo ieguldījumu fonda likvidēšanas gadījumā sertifikātu ieguldītājiem tiks atlīdzināta par viņu ieguldītajiem sertifikātiem iegūtajai kapitāla (fonda) daļai atbilstoša likvidējamās kapitālsabiedrības vai kopīgo ieguldījumu fonda mantas vērtības daļa.
(6) (Izslēgta ar 07.11.2013. likumu)
(7) (Izslēgta ar 07.11.2013. likumu)
(8) Šā likuma 9.panta piektajā daļā minētos sertifikātus pēc politiski represēto personu pieprasījuma ieskaita īpašā fondā, kura darbību un sertifikātu dzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodika

32. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 107.panta trešajai daļai publiskais tirgotājs pats nosaka dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
32.1. publiskais tirgotājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanās brīža publicē dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vienlaikus iesniedz regulatoram dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu, pamatojumu dabasgāzes cenas elementiem un dabasgāzes cenai, informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām un jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas prognozētos datus, un citus dokumentus, kuri pamato jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas aprēķinu;
32.2. regulators 21 dienas laikā pēc jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas izvērtē iesniegto jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas atbilstību šai metodikai un iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu;
32.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegtās dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena stājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā;
32.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai noraida dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena nestājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta publiskajam tirgotājam un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanos.

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

71. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
71.1. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifus, pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu pārskata cikla faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas sistēmas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
71.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
71.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;
71.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

Dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

41. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
41.1. ja sistēmas operators pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
41.1.1. ja sistēmas operators pats nosaka tarifus, pamatojoties uz atļauju, kas izdota, ievērojot šīs metodikas 37.1.apakšpunktu, vienlaikus ar publikāciju sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
41.1.2. ja sistēmas operators pats nosaka tarifus, pamatojoties uz atļauju, kas izdota, ievērojot šīs metodikas 37.2.apakšpunktu, līdz 1.decembrim vienlaikus ar publikāciju sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifu aprēķinu rakstveidā un elektroniskā formā ("Excel" formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifu projektā iekļautajām izmaksām, ieņēmumu korekciju par lietotājiem nodotā dabasgāzes apjoma korekciju un lietotājiem nodotā dabasgāzes apjoma prognozi nākamajam tarifu pārskata ciklam, kas atbilst trīs iepriekšējo gadu vidējam lietotājiem nodotajam dabasgāzes apjomam;
41.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
41.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;
41.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

47. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
47.1. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu pārskata cikla faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
47.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
47.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;
47.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.

Elektronisko sakaru likums

33.pants. Elektronisko sakaru komersantu reģistrēšana un vispārējās atļaujas noteikumu grozīšana
(1) Regulators izdod un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" noteikumus par reģistrācijas vai elektronisko sakaru komersanta darbības izbeigšanas paziņojuma nosūtīšanu, vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pārkāpumu gadījumā.
(2) Vispārējās atļaujas noteikumus var grozīt tikai pamatoti un samērīgā veidā, publiski paziņojot par nolūku izdarīt šādus grozījumus un nosakot pietiekamu laikposmu, kas nav īsāks par četrām nedēļām (izņemot ārkārtas gadījumus), lai ieinteresētās personas (ieskaitot lietotājus) varētu izteikt savu viedokli par piedāvātajiem grozījumiem.
(3) Ja vispārējās atļaujas noteikumi tiek pārkāpti atkārtoti, Regulators var uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā vai elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, atņemot šim komersantam tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu. Regulators no elektronisko sakaru komersantu saraksta izslēdz to elektronisko sakaru komersantu, kuram ir atņēmis tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu.
(4) Pēc tam, kad ir beidzies Regulatora noteiktais termiņš, uz kuru elektronisko sakaru komersantam ir atņemtas tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu, attiecīgajam komersantam ir tiesības atsākt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu, ja tas nosūtījis Regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

34.pants. Vispārējās atļaujas noteikumi
(1) Regulators nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vispārējās atļaujas noteikumus.
(2) Vispārējās atļaujas noteikumos var iekļaut nosacījumus attiecībā uz:
1) ieguldījumiem universālā pakalpojuma finansēšanā;
2) informāciju par valsts nodevu;
3) elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību un elektronisko sakaru tīklu starpsavienojumiem;
4) lietotāju izsaukumu maršrutēšanu atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam, Eiropas numerācijas telpas numuriem, universāliem starptautiskiem bezmaksas numuriem un, ja tehniski iespējams, citu Eiropas Savienības dalībvalstu numerācijas plāniem;
5) vides, pilsētu un lauku teritoriālās plānošanas prasībām;
6) piekļuvi privātiem un publiskiem zemes īpašumiem;
7) infrastruktūras kopīgu izmantošanu (tajā skaitā tehniskos nosacījumus un finanšu garantijas);
8) obligāti translējamām radio vai televīzijas programmām;
9) lietotāju datu, tajā skaitā personas datu, aizsardzību elektronisko sakaru nozarē;
10) specifiskām patērētāju tiesību aizsardzības prasībām elektronisko sakaru nozarē un elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamībai personām ar invaliditāti;
11) nelikumīga satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumiem;
12) informāciju, kas iesniedzama Regulatoram, lai tas varētu uzraudzīt vispārējās atļaujas noteikumu izpildi;
13) elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ārkārtas situācijās starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, gāzes avārijas dienestu, Jūras meklēšanas un glābšanas dienestu un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī iedzīvotāju informēšanas iespēju ārkārtas situācijās;
14) elektronisko sakaru tīklu elektromagnētiskā starojuma ietekmes ierobežošanu;
15) piekļuvi elektronisko sakaru komersantiem, kā arī speciālo piekļuves prasību noteikšanas kārtību un kritērijiem elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū;
16) elektronisko sakaru tīklu savienošanas tehniskajiem noteikumiem un prasībām elektromagnētisko traucējumu novēršanai elektronisko sakaru tīklos;
17) publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzību pret neautorizētu piekļuvi;
18) komercdarbībai koplietojamo radiofrekvenču spektra lietošanu;
19) atbilstību Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem standartiem vai specifikācijām.

35.pants. Regulatoram iesniedzamā informācija
(1) Lai uzraudzītu vispārējās atļaujas noteikumu ievērošanu, Regulators apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" noteikumus par Regulatoram regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu un iesniegšanas termiņiem.
(2) Regulators var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz informāciju par lietošanas tiesību izmantošanu, speciālām prasībām piekļuves nodrošināšanai vai universālā pakalpojuma sniegšanas saistībām, kas nav ietvertas vispārējās atļaujas noteikumos.
(3) Papildus informācijai, kas saskaņā ar šo un citiem normatīvajiem aktiem iesniedzama Regulatoram neatkarīgi no vispārējās atļaujas noteikumiem, Regulatoram ir tiesības pieprasīt no elektronisko sakaru komersanta par vispārējā atļaujā neietvertajām šā panta otrajā daļā minētajām tiesībām, prasībām un saistībām tikai tādu informāciju, kas nepieciešama šādiem mērķiem:
1) lai veiktu regulāru vai atsevišķu pārbaudi attiecībā uz ieguldījumiem universālā pakalpojuma finansēšanā, valsts nodevas maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un par radiofrekvenču spektra un numerācijas lietošanas tiesībām, efektīvas radiofrekvenču spektra lietošanas nodrošināšanu, kā arī piekļuves nodrošināšanai noteikto speciālo prasību vai universālā pakalpojuma sniegšanas saistību ievērošanu;
2) lai pārbaudītu atsevišķu vispārējās atļaujas noteikumu un lietošanas tiesību nosacījumu izpildi, ja ir saņemta sūdzība vai ja Regulatoram ir citi iemesli uzskatīt, ka šie noteikumi vai nosacījumi nav izpildīti;
3) lai izvērtētu lietošanas tiesību pieprasījumus atbilstoši lietošanas tiesību piešķiršanas kārtībai;
4) lai izstrādātu salīdzināmus pārskatus par pakalpojumu kvalitāti un cenām;
5) statistikas datu apkopošanai;
6) elektronisko sakaru tirgus analīzei;
7) lai izvērtētu elektronisko sakaru tīklu vai tādu elektronisko sakaru pakalpojumu turpmāko attīstību, kuri varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumu pieejamību konkurentiem.
(4) Ja Regulators pieprasa, lai elektronisko sakaru komersanti iesniedz šā panta otrajā daļā minēto informāciju, tam šie komersanti jāinformē par nolūku, kādā šī informācija tiks izmantota. Šā panta trešajā daļā minēto informāciju nedrīkst pieprasīt pirms elektronisko sakaru komersanta reģistrēšanas, un tās iesniegšanu nedrīkst padarīt par kritēriju, no kura ir atkarīga piekļuve elektronisko sakaru tirgum.
(5) Regulators pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas nodrošina to, ka attiecīgā informācija ir pieejama Eiropas Komisijai, Latvijas valsts pārvaldes iestādēm un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem.
(6) Elektronisko sakaru komersants, iesniedzot Regulatoram informāciju, norāda, kāda informācija ir komercnoslēpums un kāds ir šāda statusa noteikšanas tiesiskais pamats. Elektronisko sakaru komersants komercnoslēpuma statusu nenosaka un nodrošina publisku pieejamību informācijai, kas satur ziņas par sniegtiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un nodrošinātiem elektronisko sakaru tīkliem; ģeogrāfisko teritoriju, kurā tiek nodrošināts elektronisko sakaru pakalpojums; lietotāju, galalietotāju vai abonentu skaitu; piekļuvi un noslodzi, tai skaitā īsziņas un multivides īsziņas, raksturojošiem kvantitatīviem rādītājiem; noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu skaitu; pārvietoto numuru skaitu, nodrošinot numura saglabāšanas pakalpojumu; universālā pakalpojuma nodrošināšanas radītajām tīrajām izmaksām; elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifiem. Regulators nodrošina to, ka elektronisko sakaru komersanta norādītā komercnoslēpumu saturošā informācija, kas iesniegta Regulatoram, tiek aizsargāta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem

21.pants. Tarifu atklātums
(1) Regulators noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Minēto kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, kā arī iesniedz to regulatoram publicēšanai regulatora mājaslapā internetā. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projekts skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(4) Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja noteiktais tarifs skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(5) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.
(6) Pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību.
(7) Regulators, nosakot šā panta otrajā daļā minēto kārtību, uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par pienākumu, publicējot informāciju par iesniegto tarifu projektu, norādīt tajā piedāvātās izmaiņas, spēkā esošo tarifu un piedāvāto tarifu (palielinājuma vai samazinājuma) salīdzinājumu, piedāvāto tarifu spēkā stāšanās datumu un tarifu izmaiņu pamatojumu, ja saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojumā ietvertā informācija ir vispārpieejama.

Pasta likumsSiltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Slimību profilakses un kontroles centrs

Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību

4.pants. (1) Zāles vai citus maisījumus, kas satur kādu no II vai III sarakstā iekļautajām vielām, bet nerada nekādu vai rada minimālu to ļaunprātīgas izmantošanas iespēju, jo to sastāvā esošās vielas nav viegli atdalāmas tādā daudzumā, ko var ļaunprātīgi izmantot, drīkst atbrīvot no atsevišķiem šajā likumā paredzētajiem kontroles pasākumiem ar Veselības ministrijas lēmumu. Šajā lēmumā norādāmi tie kontroles pasākumi, no kuriem zāles vai citi maisījumi tiek atbrīvoti.
(2) Ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu uz laikposmu līdz 12 mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas var aizliegt vai ierobežot tādu jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, kuras nav iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos un par kurām ir iegūta informācija no Eiropas Agrīnās brīdināšanas sistēmas vai saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums par jaunām psihoaktīvām vielām. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturošus izstrādājumus, kuru aprite aizliegta vai ierobežota ar šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, fiziskā vai juridiskā persona triju darbdienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nodod Valsts policijai.
(4) Tādu jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu glabāšanu, kuru aprite aizliegta vai ierobežota ar šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, nodrošina Valsts policija vai izmeklēšanas iestāde, kura kriminālprocesa ietvaros izņēmusi jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturošus izstrādājumus (turpmāk — izmeklēšanas iestāde).
(5) Ja jaunās psihoaktīvās vielas tiek iekļautas kādā no Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu vai prekursoru sarakstiem, izmeklēšanas iestāde pieņem lēmumu par šo vielu vai tās saturošo izstrādājumu iznīcināšanu. Minētā lēmuma izpildi nodrošina Valsts policija, piemērojot kārtību, kāda noteikta normatīvajā aktā par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu.
(6) Ja jaunās psihoaktīvās vielas netiek iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu vai prekursoru sarakstos, Valsts policija vai izmeklēšanas iestāde pieņem lēmumu par šo vielu vai tās saturošo izstrādājumu atdošanu to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Valsts policija vai izmeklēšanas iestāde paziņo par to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vienlaikus informējot par jauno psihoaktīvo vielu un tās saturošo izstrādājumu iznīcināšanu, ja īpašnieks vai likumīgais valdītājs divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas tos nebūs izņēmis. Valsts policija vai izmeklēšanas iestāde jaunās psihoaktīvās vielas vai tās saturošos izstrādājumus atdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai iznīcina, sastādot par to aktu.
(7) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt Veselības ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.
(8) Veselības ministrijas lēmumu par apstrīdēto šā panta otrajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Tieslietu padome

Par tiesu varu

Valsts augu aizsardzības dienests

Augu aizsardzības likums

4.pants. Valsts augu aizsardzības dienests un tā uzdevumi
(1) Valsts uzraudzību augu aizsardzības jomā organizē un veic Valsts augu aizsardzības dienests, kas ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša tiešā pārvaldes iestāde.
(2) Valsts augu aizsardzības dienestu vada direktors. Kontroles funkcijas augu aizsardzības jomā veic dienesta inspektori.
(3) Valsts augu aizsardzības dienesta uzdevums ir laikus konstatēt kaitīgo organismu parādīšanos, prognozēt to attīstību, noteikt augu karantīnas pasākumus konkrētos gadījumos un vietās, kā arī veicināt augu aizsardzības pasākumu veikšanu tādā apjomā, lai likvidētu vai ierobežotu kaitīgo organismu izplatīšanos un samazinātu to negatīvo ietekmi.
(4) Valsts augu aizsardzības dienests savu uzdevumu veikšanai:
1) pilda kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra regulas (EK) Nr.1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (turpmāk — regula Nr.1107/2009), 3.panta 30.punktu;
2) izveido un kārto to personu reģistru, kuras nodarbojas ar fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu audzēšanu, augu un augu produktu pārstrādi, uzglabāšanu, tirdzniecību, ievešanu un izvešanu;
3) izsniedz fitosanitāros dokumentus, kas apliecina augu un augu produktu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ieskaitot fitosanitāros sertifikātus augu un augu produktu izvešanai un atpakaļizvešanai;
4) veic valsts uzraudzību un kontroli pār augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, lietošanu, izvešanu, uzglabāšanu un transportēšanu;
5) veic augu pārbaudes, sniedz informāciju zemes lietotājiem (īpašniekiem) par kaitīgo organismu parādīšanos un izplatību, kā arī veicamajiem augu aizsardzības pasākumiem;
6) veic fitosanitāro kontroli un nosaka fitosanitāros pasākumus;
7) izsniedz atļauju kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanai vai pārvietošanai zinātnes, izmēģinājumu vai šķirņu selekcijas vajadzībām;
8) pilda references laboratorijas funkcijas augu karantīnas un augiem sevišķi bīstamo organismu diagnostikā, laboratoriski diagnosticē augu karantīnas un augiem sevišķi bīstamos organismus, apstiprina citas laboratorijas konstatētu augu karantīnas un augiem sevišķi bīstamo organismu un pēc pieprasījuma sniedz laboratoriskus pakalpojumus;
9) veic kaitīgo organismu riska analīzi;
10) izsniedz sertifikātu par tiesībām veikt augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumus;
11) ievieš, izpilda, uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības un Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas lēmumus augu aizsardzības jomā;
12) veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, izveido un uztur datubāzi par invazīvo augu sugu izplatību;
13) veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli.;
14) izsniedz speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai;
15) sagatavo novērtējumu par augu aizsardzības līdzekļa izsmidzināšanā no gaisa iespējamo risku un izsniedz atļauju augu aizsardzības līdzekļa izsmidzināšanai no gaisa;
16) uzrauga koksnes iepakojamā materiāla marķēšanu, sertificēšanu un apriti, kārto koksnes iepakojamā materiāla marķētāju reģistru, pieņem lēmumu par personas iekļaušanu koksnes iepakojuma marķētāju reģistrā un izsniedz atļauju sertificēt koksnes iepakojamā materiāla termisko apstrādi;
17) kārto un uztur kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu.
(5) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem, veicot uzraudzību un kontroli, ir šādas tiesības:
1) pārbaudīt, vai tiek ievērotas normatīvo aktu prasības augu aizsardzības jomā;
2) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt personas, kuras darbojas augu aizsardzības jomā, pieprasīt un saņemt dokumentus un informāciju, kā arī ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.
(6) Valsts augu aizsardzības dienests apkopo un izplata tehnisko informāciju par kaitīgajiem organismiem, izstrādā ieteikumus par to izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumiem, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu starp valstīm augu aizsardzības jomā un informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām.
(7) Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu eksperti kopā ar Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonām var veikt kontroli augu aizsardzības jomā Latvijā.
(8) Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(9) Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums par fitosanitārā pasākuma piemērošanu un augu aizsardzības līdzekļa izplatīšanas vai lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu izpildāms nekavējoties. Dienesta direktors ir tiesīgs ar rakstveida lēmumu apturēt adresātam nelabvēlīga administratīvā akta darbību, ja saņemts personas iesniegums par administratīvā akta darbības apturēšanu.
(10) Iesnieguma iesniegšana augstākai iestādei vai pieteikuma iesniegšana tiesai, lai apstrīdētu lēmumu par fitosanitārā pasākuma piemērošanu, neaptur šā lēmuma darbību.
(11) Ja rodas kaitīgo organismu izplatīšanās risks, Valsts augu aizsardzības dienesta direktors ir tiesīgs noteikt fitosanitāros pasākumus attiecībā uz augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušu priekšmetu ievešanu, audzēšanu vai pārvietošanu. Lēmumu par minētajiem fitosanitārajiem pasākumiem publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Augu šķirņu aizsardzības likumsBakteriālās iedegas apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtībaBioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtībaFitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)Iesnieguma izskatīšanas un reģistrēšanas kārtība selekcionāra tiesību piešķiršanaiLatvijas augu šķirņu kataloga nolikumsMēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumiNoteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr.1107/2009Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudiSēklu un šķirņu aprites likums

11.pants. Latvijas augu šķirņu katalogs
(1) Latvijas augu šķirņu katalogs ir augu šķirņu saraksts, kurā iekļauto šķirņu sēklas atļauts sertificēt un pārbaudīt kā standartsēklas, saglabājamās šķirnes sēklas vai noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes sēklas un pārdot tās saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem, kā arī saglabājamās šķirnes vai noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumiem.
(2) Katalogā iekļauj labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, biešu, kartupeļu un dārzeņu šķirnes.
(3) Katalogā norāda šādu informāciju:
1) šķirnes nosaukums;
2) termiņš, uz kādu šķirne iekļauta katalogā;
3) valsts, kurā šķirne selekcionēta;
4) selekcionārs, šķirnes uzturētājs vai viņu pilnvarotais pārstāvis un tā adrese;
5) šķirnes aizsardzība;
6) šķirni raksturojošie rādītāji;
7) norāde, ja šķirne ir ģenētiski modificēta;
8) norāde "saglabājamā šķirne", ja tā katalogā ir iekļauta kā saglabājamā šķirne;
9) norāde "noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne", ja tā katalogā ir iekļauta kā noteiktos apstākļos audzējama dārzeņu šķirne.
(4) Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā vai svītrošanu no tā, kā arī par citiem grozījumiem katalogā. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kataloga veidošanas kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par pieņemtajiem lēmumiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtībaPaziņošanas likums

Rīgas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumsRīgas pilsētas pašvaldības nolikumsSabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā

3. Lietotie termini:
Apstādījumi – visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, t.i., parki, dārzi, košumdārzi, skvēri, bulvāri, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumi u.c., kā arī šim nolūkam paredzētas platības. Apstādījumos var būt koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, ūdenstilpes, takas un laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, kā arī celtnes apstādījumu apkopei u.c. elementi.
Datorsalons – vieta, kurā par maksu sniedz datora un datortehnikas izmantošanas pakalpojumus.
Izklaides vieta – kafejnīca, tējnīca, bārs, restorāns, klubs, spēļu nams, spēļu zāle, diskotēka, deju zāle un citas vietas, kurās tiek piedāvāti izklaides pasākumi (izklaidējošie televīzijas raidījumi, priekšnesumi, spēles, atrakcijas, dejas u.c.), izņemot vietas, kurās vienīgais piedāvātais pakalpojums ir sabiedriskā ēdināšana un darba laiks nav ilgāks par plkst. 22.00.
Paaugstinātas ledus bīstamības periods – laika periods, kuru Rīgas pilsētas izpilddirektors, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju, noteicis ar rīkojumu un kas izsludināts, publicējot informāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", plašsaziņas līdzekļos, kā arī izvietojot brīdinājuma zīmes pie attiecīgajām ūdenstilpēm.
Publiska vieta – jebkura vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kura nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai saskaņā ar uzņēmuma līgumu.
Publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma vai valdījuma formas.
Tara – iesaiņojums vai trauks.
Ubagošana – žēlastības dāvanu (naudas) lūgšana publiskā vietā, aktīvā vai pasīvā veidā demonstrējot galēju nabadzību vai citādā veidā mēģinot iežēlināt garāmgājējus.

Daugavpils pilsētas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Jēkabpils pilsētas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Jelgavas pilsētas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Jūrmalas pilsētas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Liepājas pilsētas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Rēzeknes pilsētas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Valmieras pilsētas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Ventspils pilsētas dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums

Talsu novada dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Par Talsu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu

Tērvetes novada dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Novada dome

Par pašvaldībām

45. pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu.
Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.
Ja saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka saistošo noteikumu publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā. Novada domes saistošo noteikumu pieejamību nodrošina arī novada domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs.
(Astotā daļa izslēgta ar 31.01.2013. likumu)

Oficiālie paziņojumi

Amatu konkursu ziņas

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumiDiplomātiskā un konsulārā dienesta likums

7.pants. Pretendentu atbilstības pārbaude un pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un iecelšana ierēdņu amatos
(1) Uz atašeja diplomātiskajam rangam atbilstīgajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu ministrija izsludina atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Konkursa izsludināšana notiek atbilstoši Valsts civildienesta likuma 8.panta otrās un trešās daļas noteikumiem.
(2) Pretendentu atbilstību diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām izvērtē Pretendentu atlases un vērtēšanas komisija (turpmāk — Komisija). Komisiju izveido un apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.
(3) Amatā pretendentu ieceļ Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, nosakot pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.
(4) Pirms pārbaudes laika beigām Ārlietu ministrijas Atestācijas komisija (turpmāk — Atestācijas komisija) lemj par pretendenta atbilstību amatam. Ja Atestācijas komisija pieņēmusi lēmumu par to, ka pretendents atbilst amatam, tā ierosina ārlietu ministram piešķirt pretendentam atašeja rangu.
(5) Ja Atestācijas komisija pieņem lēmumu par to, ka pretendents neatbilst amatam, tad, pārbaudes termiņam beidzoties, pretendents tiek atbrīvots no amata kā pārbaudi neizturējis.
(6) Atestācijas komisijas sastāvu izveido un ar rīkojumu apstiprina ārlietu ministrs. Atestācijas komisija izskata jautājumus par pretendentu un ierēdņu atbilstību diplomātiskajam dienestam, par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu amatā, par diplomātiskā ranga paaugstināšanu, pazemināšanu, atņemšanu vai saglabāšanu, par diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.
(7) Ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un instrukciju par kārtību, kādā veicama pretendentu atlase diplomātiskajam un konsulārajam dienestam atklātā konkursā.
(8) Pretendentu atbilstību ierēdņa amatam pārbauda un pretendentus ierēdņa amatā ieceļ atbilstoši Valsts civildienesta likumam.

"HOTEL SCHOOL" Viesnīcu biznesa koledžas nolikumsJēkabpils Agrobiznesa koledžas nolikumsKārtība un vērtēšanas nosacījumi valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlaseiLatvijas biznesa koledžas nolikumsLatvijas Nacionālās operas un baleta likums

7.pants. Nacionālās operas valde
(1) Nacionālās operas valdes (turpmāk arī — valde) sastāvā ir trīs valdes locekļi. Valdes locekli atklāta konkursa rezultātā amatā uz trim gadiem ieceļ un no amata atbrīvo kultūras ministrs.
(2) Nacionālās operas valdes darbu vada valdes priekšsēdētājs, kuru no valdes locekļu vidus ieceļ kultūras ministrs. Šā likuma 7.1 panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētās funkcijas ir Nacionālās operas valdes priekšsēdētāja kompetencē.
(3) Uz Nacionālās operas valdes locekļa amatu Kultūras ministrija izsludina atklātu konkursu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informāciju par izsludināto konkursu ievieto Kultūras ministrijas mājaslapā internetā.
(4) Par Nacionālās operas valdes locekli var būt persona:
1) kura ieguvusi augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību);
2) kurai ir piecu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē vai vidējā vai lielā kapitālsabiedrībā un kurai ir zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrības darbību un vadību;
3) kura brīvi pārvalda valsts valodu un vismaz divas svešvalodas;
4) kurai ir zināšanas un izpratne par kultūras nozari, īpaši par mūzikas un skatuves mākslu;
5) kurai ir nevainojama reputācija.
(5) Izvēloties valdes locekļus, konkursa komisija vērtē arī konkursa dalībnieka izstrādātu Nacionālās operas turpmākās darbības attīstības piedāvājumu, kurā norādīti tā īstenošanas veidi un līdzekļi. Piedāvājumu valdes locekļa kandidāts konkursa komisijai iesniedz vienlaikus ar citiem konkursa nolikumā paredzētajiem dokumentiem.
(6) Kultūras ministrija konkursu uz valdes locekļa amatu izsludina sešus mēnešus pirms amatā esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām.
(7) Nacionālās operas valdes locekli amatā var iecelt atkārtoti uz jaunu termiņu. Šādā gadījumā atklātu konkursu uz attiecīgā valdes locekļa amatu nerīko. Valdes loceklis, kurš pildījis valdes locekļa pienākumus divus pilnvaru termiņus pēc kārtas, ir tiesīgs pretendēt uz valdes locekļa amatu arī nākamajam pilnvaru termiņam, piedaloties atklātā konkursā uz valdes locekļa vietu.
(8) Ja valdes loceklis atstāj amatu vai tiek atcelts no amata pirms pilnvaru termiņa beigām, kultūras ministrs konkursa kārtībā ieceļ jaunu valdes locekli uz valdes locekļa atlikušo pilnvaru laiku. Ja līdz valdes locekļa amata pilnvaru termiņa beigām ir atlikuši seši mēneši vai mazāk, kultūras ministrs var iecelt jaunu valdes locekli uz valdes locekļa atlikušo pilnvaru laiku. Šādā gadījumā atklātu konkursu uz attiecīgā valdes locekļa amatu nerīko.
(9) Darba līgumu ar Nacionālās operas valdes locekli slēdz kultūras ministrs uz valdes locekļa pilnvaru termiņu.

Notariāta likumsNoteikumi par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijāNoteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumiem un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtībuNoteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu kvalifikācijas kritērijiem, ekspertu komisiju izveidošanu un to darbības organizēšanuNoteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanasNovikontas Jūras koledžas nolikumsPar Valsts ieņēmumu dienestu

18. pants. Kārtība, kādā izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma atbilstība ierēdņa amatam
1. Uz vakantajiem ierēdņu amatiem Valsts ieņēmumu dienestā izsludina konkursu šādā kārtībā:
1) atklātu pretendentu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina finanšu ministrs;
2) atklātu pretendentu konkursu uz pārējiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
2. Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, kā arī pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.
3. Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.
4. Uz vakanto ierēdņa amatu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rīkojumu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni attiecīgajā amatā pārceļ no citas struktūrvienības.
5. Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:
1) finanšu ministrs — konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu;
2) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors — konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem;
3) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu).
6. Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka attiecīgo kandidatūru finanšu ministram vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Attiecīgā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā.
7. Attiecīgā iestāde lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
8. Pretendentam, kurš piedalījies konkursā, ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un finanšu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šo lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
9. Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:
1) konkursam nav pieteicies neviens pretendents;
2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām;
3) nevienu no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem šā panta sestajā daļā minētā attiecīgā amatpersona neatzīst par piemērotu attiecīgajam amatam.

Profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Tehniskā koledža" nolikumsSociālās integrācijas valsts aģentūras nolikumsUgunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikumsValsts civildienesta likums

9.pants. Pretendentu atbilstības ierēdņa amatam pārbaude
(1) Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:
1) konkursam uz iestādes vadītāja amatu — attiecīgais ministrs. Personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ieteikuma;
2) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgās iestādes vadītājs.
(2) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus, kurus nosaka:
1) iestādes vadītāja amatam — ministrs, saskaņojot tos ar Valsts kanceleju;
2) pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgā iestāde.
(21) Ministru kabinets nosaka iestādes vadītāju atlases plānošanas, prasību izvirzīšanas un pretendentu novērtēšanas kārtību.
(3) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus:
1) Ministru prezidentam — iecelšanai Valsts kancelejas direktora un Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amatā;
2) ministram — iecelšanai iestādes vadītāja amatā;
3) attiecīgās iestādes vadītājam — iecelšanai citos ierēdņu amatos.
(4) Attiecīgā šā panta trešajā daļā minētā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā.
(5) Attiecīgā iestāde publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
(6) Ja pretendenti saņēmuši vienādu novērtējumu, priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu ir personai, kura atbrīvota no ierēdņa amata:
1) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;
2) (izslēgts ar 14.11.2008. likumu).
(7) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu. Pretendentam ir tiesības attiecīgās amatpersonas lēmumu apstrīdēt augstākā iestādē vai, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets vai Ministru prezidents, pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts policijas koledžas nolikumsValsts robežsardzes koledžas nolikumsValsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtībaZinātniskās darbības likums

24.pants. Zinātniskā institūta direktors
(1) Zinātniskā institūta direktors ir augstākā amatpersona, kas īsteno institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv institūtu.
(2) Uz zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Direktoru amatā ievēlē zinātniskā institūta zinātniskā padome uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
(3) Valsts zinātniskā institūta — valsts aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgā valsts aģentūra.
(4) Zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas
aģentūras — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās atvasinātās publiskās personas vadītājs — augstskolas rektors vai pašvaldības izpilddirektors. Zinātniskā institūta — valsts augstskolas struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina valsts augstskolas rektors.
(5) Zinātniskā institūta — privāto tiesību juridiskās personas vai tās struktūrvienības — zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās privāto tiesību juridiskās personas izpildinstitūcija.
(6) Valsts zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas — direktoru ievēlē zinātniskā padome.
(7) Konkursu uz direktora amatu zinātniskais institūts izsludina vismaz divus mēnešus pirms līdzšinējā direktora pilnvaru beigām. Līdz jaunievēlētā direktora apstiprināšanai direktora pienākumus pilda līdzšinējais direktors.
(8) Pēc zinātniskā institūta — valsts aģentūras — izveidošanas ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, ieceļ direktora pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr amatā nav stājies zinātniskās padomes ievēlētais direktors. Pārējos gadījumos direktora pienākumu izpildītāju ieceļ zinātniskā institūta izveidotājs.
(9) Direktors amata pienākumus sāk pildīt pēc ievēlēšanas, bet gadījumos, kad ievēlētais direktors apstiprināms amatā, — pēc viņa apstiprināšanas amatā. Ja direktors netiek apstiprināts vai ievēlēts, valsts zinātniskais institūts divu mēnešu laikā atkārtoti organizē direktora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā direktora apstiprināšanai valsts zinātniskā institūta direktora pienākumu izpildītāju ieceļ ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, bet citos gadījumos — attiecīgā zinātniskā institūta izveidotājs.
(10) Šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvo aktu prasības, pēc savas vai zinātniskās padomes iniciatīvas no amata atbrīvo tā amatpersona, kas saskaņā ar šā panta noteikumiem zinātniskā institūta direktoru apstiprina amatā. Šā panta sestajā daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvo aktu prasības, no amata atbrīvo zinātniskā institūta zinātniskā padome.
(11) Izglītības un zinātnes ministrs vai attiecīgās nozares ministrs ir tiesīgs atcelt valsts zinātniskā institūta direktora pieņemtos prettiesiskos lēmumus.
(12) Direktora kompetencē ietilpst:
1) zinātniskā institūta administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;
2) zinātniskā institūta finanšu līdzekļu un tam īpašumā, valdījumā vai lietošanā nodotās valsts mantas daļas pārvaldīšana un atbildība par to izmantošanu;
3) zinātniskā institūta zinātniskās padomes pieņemto lēmumu īstenošana;
4) zinātniskā institūta attīstības pro­grammu apstiprināšana.
(13) Direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.

Darbības pārskati

Augstskolu likumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas likumsKārtība, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publicē politisko organizāciju (partiju) gada pārskatus, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, ziņojumus par dāvinājumiem (ziedojumiem) un ziņojumus par biedru iestāšanās naudu un biedru nauduKredītiestāžu likums

161.pants. (1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.
(2) Administratora pienākumi ir šādi:
1) nodrošināt maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu;
2) pārņemt kredītiestādes mantu, dokumentāciju un zīmogu, kā arī kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;
3) pārvaldīt kredītiestādes mantu;
4) izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, mēneša laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas pieņemt lēmumu par maksātnespējas risinājumu (sanāciju, bankrotu) un tā noteikumiem un iesniegt to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saskaņā ar šā likuma noteikumiem apstiprināšanai;
5) sagatavot kredītiestādes tās mantas sarakstu, pret kuru vēršami nodrošināto kreditoru un pārējo kreditoru prasījumi;
6) pabeigt kredītiestādes dokumentu un mantas inventarizāciju, kas sākta šā likuma 157.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;
7) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma saņemšanas nodot tranzītkredītu apkalpošanu Finanšu ministrijai vai tās norādītajai kredītiestādei;
8) informēt tiesu par sanācijas piemērošanu un nosūtīt tiesai zināšanai lēmumu par sanācijas piemērošanu, un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu;
9) sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai informāciju par maksātnespējas procesa gaitu un to noteiktajos termiņos iesniegt visu pieprasīto informāciju, kas tām nepieciešama savu funkciju pildīšanai;
10) katra mēneša pirmo 10 dienu laikā iesniegt publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” kredītiestādes iepriekšējā mēneša pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatu par atgūtajiem aktīviem, tai skaitā mantu, un maksātnespējas procesa izdevumiem iepriekšējā mēnesī;
11) kārtot grāmatvedību atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām;
12) sniegt šajā likumā un likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kā arī Zemesgrāmatu likumā paredzēto informāciju Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļām;
13) iesniegt likumos noteiktajā kārtībā kompetentām institūcijām ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai;
14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības dēļ nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem;
15) sasaukt pirmo kreditoru sapulci kredītiestādes sanācijas gadījumā;
16) aprēķināt un apkopot atbilstoši likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" darbinieku prasījumus un iesniegt pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas administrācijai. Pēc naudas līdzekļu saņemšanas no Maksātnespējas administrācijas administrators izmaksā trešajām personām pēc izpildu dokumentiem no attiecīgā darbinieka prasījuma naudas summas, kuras tām pienākas. Administrators iekļauj nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā Maksātnespējas administrācijas apmierinātās darbinieku prasījumu summas;
17) pirms no hipotekāro ķīlu zīmēm izrietošās saistības un ķīlu zīmju segumā iekļautie aktīvi tiek nodoti citai kredītiestādei, veikt izmaksas hipotekāro ķīlu zīmju turētājiem, ja iestājies procentu izmaksas vai hipotekāro ķīlu zīmju dzēšanas termiņš, nodrošinot, ka izmaksas tiek veiktas no ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautajiem aktīviem, nepieļaujot citu izmaksu veikšanu no hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā iekļautajiem aktīviem vai citu grozījumu izdarīšanu hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā;
18) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīkojuma saņemšanas nodot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādītajai kredītiestādei no likvidējamās kredītiestādes emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā;
19) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informēt zināmos kreditorus par maksātnespējas gaitu.
(3) Citi administratora pienākumi atsevišķās maksātnespējas procesa stadijās noteikti šā likuma 178., 180., 182.-184., 187. un 190.pantā.
(4) Administratora tiesības un pilnvaras ir šādas:
1) atsavināt kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;
2) slēgt kredītiestādes filiāles vai pārstāvniecības;
3) celt prasību tiesā, lai tiktu atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi, kurus tā piecu gadu laikā pirms pasludināšanas par maksātnespējīgu slēgusi ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus kreditoriem, kā arī darījumi, kuri slēgti ar kādu no kreditoriem un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus citiem kreditoriem;
31) vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja tā izpilde samazina kredītiestādes aktīvus un līgums neregulē finanšu pakalpojuma sniegšanu;
4) iesniegt tiesai jebkuru kredītiestādes prasījumu pret trešajām personām;
5) pārstāvēt kredītiestādi tiesā un attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un uzstāties tās vārdā;
6) apdrošināt kredītiestādes darījumus un kredītiestādes mantu;
7) sagatavot un parakstīt kredītiestādes vārdā jebkuru dokumentu;
8) pieņemt darbā un atlaist no darba administratora palīgu;
9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas, nepiemērojot Darba likumā noteikto darba līguma uzteikšanas termiņu, kā arī Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām. Pieņemot lēmumu nepiemērot norādītās Darba likuma un noslēgtā darba koplīguma normas, administratora pienākums ir izvērtēt šāda lēmuma lietderību;
10) segt maksātnespējas procesa izdevumus no kredītiestādes līdzekļiem;
11) iznomāt jebkuru kredītiestādes mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir visu kreditoru interesēs;
12) atteikties no jebkura prasījuma pret trešajām personām vai slēgt jebkuru mierizlīgumu kredītiestādes vārdā attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem pret trešajām personām, ja šādas darbības rezultātā palielinās iespējas apmierināt kreditoru prasījumus vai tiek paātrināta parādu segšana, būtiski nesamazinot kreditoriem izmaksājamo kompensāciju apmēru;
13) pieprasīt, lai kredītiestādes akcionāri izpilda ar attiecīgu akcionāru sapulces lēmumu noteiktās saistības attiecībā uz kredītiestādes pamatkapitālu vai citu mantu, vai celt tiesā prasību par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā;
14) iesniegt tiesā pieteikumu par jebkuras tādas trešās personas atzīšanu par maksātnespējīgu, kurai ir parādu saistības pret kredītiestādi, un pārstāvēt kredītiestādes prasījumus, ja uz pieteikuma pamata tiek ierosināta šīs trešās personas maksātnespējas lieta;
15) mainīt kredītiestādes reģistrēto juridisko adresi;
16) pieprasīt un saņemt no fiziskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par kredītiestādi un tās pārstāvjiem;
17) pārstāvēt kredītiestādi kriminālprocesā un lūgt, lai attiecīgajiem kredītiestādes pārstāvjiem tiktu noteikts drošības līdzeklis, ja sakarā ar konkrēto maksātnespējas lietu ir ierosināta krimināllieta;
18) pieprasīt un saņemt no kreditoriem un citām personām prasību un citu pretenziju tulkojumus Latvijas Republikas valsts valodā;
19) pieaicināt speciālistus, lai saņemtu grāmatvedības, audita un juridiskos pakalpojumus, kā arī nodrošinātu kredītiestādes interešu vai administratora pārstāvību valsts pārvaldes un tiesu iestādēs un saņemtu citus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīva maksātnespējas procesa norisi;
20) sasaukt kreditoru sapulci, lai izskatītu jautājumu par administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības un citu ar maksātnespējas procesu saistītu izdevumu apmēra noteikšanu.
(5) Ja administrators pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu lauž darba līgumu ar kredītiestādes darbiniekiem, par darba līguma laušanas tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi, ja nav cita likumiska pamata darba līguma laušanai. Darba līguma izbeigšanas gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditoru statusu :
1) neizmaksātās darba samaksas un ar to saistīto nesaņemto maksājumu apmērā;
2) kaitējuma atlīdzības apmērā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un to maksājumu apmērā, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim.

Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatuPolitisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumsValsts kultūrkapitāla fonda likums

3.pants. Fonda mērķis un uzdevumi
(1) Fonda mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām.
(2) Fonda uzdevumi ir šādi:
1) piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus kultūras projektu (turpmāk — projekti) īstenošanai un mūža stipendijām izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā;
2) izsludināt un organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;
3) mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot Fondam piešķirtos valsts līdzekļus, nodrošinot kontroli pār to izlietojumu;
4) nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu — piešķirot finansējumu, publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par projekta finansējuma apjomu un mērķfinansējuma avotu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par Fondam iesniegtajiem un Fonda finansētajiem projektiem, sagatavot un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Fonda darbības gadskārtējo publisko pārskatu un atskaiti par mērķa īstenošanu.
(3) Fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus, kuri:
1) veicina kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu un sekmē tā daudzveidību;
2) veicina fizisko un juridisko personu radošos un pētnieciskos projektus kultūras jomā;
3) sekmē izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;
4) veicina starptautisko sakaru attīstīšanu un Latvijas kultūras un mākslas popularizēšanu pasaulē;
5) sekmē kultūras vērtību saglabāšanu, izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai;
6) sekmē tradicionālās kultūras attīstību.

Dažādi sludinājumi

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumsAizsargjoslu likums

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana, grozīšana un likvidēšana
(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos.
(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14.panta pirmajā daļā, 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.1, 23.2, 25., 26., 28., 30., 32., 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots objekts, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14.panta pirmajā daļā, 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.
(3) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu.)
(4) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu.)
(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, atjaunojot vai pārbūvējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.
(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.
(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu.
(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15.pantā, 16.panta otrās daļas 2.1 punktā, 18.pantā, 21.panta otrajā daļā un 23.1 pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.
(9) Šā likuma 14., 16. (izņemot 16.panta otrās daļas 2.1 punktu), 17., 19., 20.pantā, 21.panta trešajā un ceturtajā daļā, 22., 23., 30., 32.1, 32.2 un 32.4 pantā noteiktās aizsargjoslas robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.
(10) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.1, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.3 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šo aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.
(11) Ierosinot stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību, stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieks:
1) saskaņo attiecīgā punkta būvniecību ar ēkas vai būves, uz kuras ierosināts uzstādīt stacionāro radiomonitoringa punktu, īpašnieku, tiesisko valdītāju vai dzīvokļu īpašnieku kopību, ja attiecīgā ēka ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums;
2) saskaņo attiecīgā stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību ar vietējo pašvaldību;
3) ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, kuras teritorijā atradīsies stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem, norādot to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.
(12) Uz šajā likumā minēto elektrolīniju trašu ierīkošanu un trases platuma izmaiņām neattiecas Meža likumā noteiktā kompensācija atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanai.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtībaAugstskolu likumsAugu aizsardzības likums

18.1 pants. Invazīvo augu sugas un to izplatības ierobežošana
(1) Invazīvo augu sugu var iekļaut invazīvo augu sugu sarakstā, ja šī suga ir iekļauta Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas apstiprinātajā invazīvo augu sugu sarakstā vai iesniedzot attiecīgu priekšlikumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Latvijā aizliegts ievest invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās augu sugas. Ministru kabinets nosaka valsts institūciju, kas uz valsts robežas kontrolē invazīvo augu sugu ievešanu.
(3) Latvijā aizliegts audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās augu sugas. Zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šīs invazīvās augu sugas iznīcināt, ja tās izplatījušās zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā.
(4) Valsts augu aizsardzības dienests veic invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli.
(5) Invazīvo augu sugu iznīcināšana visās teritorijās, kurās tās izplatījušās, kā arī šīm teritorijām piegulošajās teritorijās uzsākama un veicama vienā sezonā. Par piegulošajām teritorijām uzskatāmas tādas teritorijas, kuras no apkārtējās teritorijas ir norobežotas ar dabiskiem šķēršļiem (ceļš, ūdenstece, mežs u.tml.), kas traucē minēto augu sugu tālāku izplatību.
(6) Atsevišķu invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesaista vietējās pašvaldības. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai republikas pilsētas pašvaldība vai novada pašvaldība:
1) pieņem lēmumu par Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgās pašvaldības teritorijā un publicē to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;
2) izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā iekļauj Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvi. Ekspertu grupa izstrādā attiecīgās pašvaldības invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu;
3) sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu organizē un koordinē invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumu īstenošanu, ja zemes īpašnieks vai valdītājs neveic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus.
(7) Invazīvo augu sugu zinātniskiem un pētniecības mērķiem drīkst ievest vai audzēt, ja ir saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta atļauja normatīvajos aktos par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanu noteiktajā kārtībā.

Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumiAutortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumsAutortiesību likums

62.2 pants. Tiesību subjektu rūpīga meklēšana un tās dokumentēšana
(1) Šā likuma 62.1 pantā minētos katra darba un blakustiesību objekta tiesību subjektus meklē ar lielāko rūpību, lai noteiktu, vai tas ir nenosakāmu autortiesību subjektu darbs. Tiesību subjektus rūpīgi meklē, pirms uzsākta attiecīgā darba vai blakustiesību objekta izmantošana, un to dara labā ticībā, izmantojot šā panta astotajā daļā minētos informācijas avotus, tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā attiecīgais darbs vai blakustiesību objekts publicēts vai pārraidīts pirmo reizi, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā norādītos gadījumus. Ja ir pamats uzskatīt, ka informācija par tiesību subjektiem pieejama citā valstī, tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmanto arī šajā valstī pieejamos informācijas avotus.
(2) Ja audiovizuālā, tai skaitā kinematogrāfiskā, darba producenta atrašanās vieta vai pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) ir Eiropas Savienības dalībvalstī, šā darba tiesību subjektu rūpīgi meklē attiecīgajā dalībvalstī.
(3) Šā likuma 62.1 panta ceturtajā daļā minēto darbu un blakustiesību objektu tiesību subjektus rūpīgi meklē tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā saimniecisko darbību veic institūcija, kas attiecīgo darbu vai blakustiesību objektu ar tiesību subjekta atļauju ir padarījusi pieejamu sabiedrībai.
(4) Tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu veic šā likuma 62.1 panta pirmajā daļā minētā institūcija vai tās pilnvarota trešā persona.
(5) Institūcija, kas veic tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu vai šim nolūkam pilnvarojusi trešo personu, dokumentē meklēšanas gaitu un rezultātus, lai pamatotu to, ka tiesību subjekti meklēti rūpīgi. Pēc rūpīgas meklēšanas attiecīgā institūcija Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nosūta:
1) tiesību subjekta rūpīgas meklēšanas rezultātus, kas pamato darba vai blakustiesību objekta atzīšanu par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;
2) informāciju par veidiem, kādos institūcija izmanto nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;
3) informāciju par nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusa izbeigšanu vai jebkādām izmaiņām šajā statusā attiecībā uz institūcijas izmantotu darbu vai blakustiesību objektu;
4) institūcijas kontaktinformāciju, tai skaitā tās nosaukumu, adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru.
(6) Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties pārsūta to Eiropas Savienības aģentūrai "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs".
(7) Nav jāmeklē to darbu un blakustiesību objektu tiesību subjekti, kuri Eiropas Savienības aģentūras "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs" datubāzē ir norādīti kā nenosakāmu autortiesību subjektu darbi.
(8) Tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmantojamos informācijas avotus, konsultējoties ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, citām autortiesību un blakustiesību subjektu organizācijām un šā likuma 62.1 panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, nosaka un atjauno Kultūras ministrija. Informācijas avotu sarakstu un tā grozījumus Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publisko savā tīmekļvietnē.

Bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtībaBāriņtiesu likums

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana un darbība
(1) Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.
(2) Novados, kuros nav teritoriālā iedalījuma vienību, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šā likuma 61.pantā norādītos uzdevumus, ja šajos novados nav notāra. Novados, kuros ir teritoriālā iedalījuma vienības, bāriņtiesa minētos uzdevumus veic tajās novada teritoriālā iedalījuma vienībās, kurās nav notāra.
(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija, izņemot šā panta piektajā daļā minētos gadījumus.
(4) Nosakot bāriņtiesu skaitu, kā arī katras attiecīgās bāriņtiesas sastāvu, pašvaldības dome nodrošina, lai visiem attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem bāriņtiesa būtu pēc iespējas ērti pieejama. Bāriņtiesas darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās.
(5) Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības — kopīgu bāriņtiesu. Šādos gadījumos nosakāma katras bāriņtiesas darbības teritorija.
(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(7) Bāriņtiesas nosaukumu veido, attiecīgās bāriņtiesas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdu “bāriņtiesa”.
(8) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumsCivilstāvokļa aktu reģistrācijas likumsCūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība

8. Lai efektīvi apkarotu slimību, dienests izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā rīcības plānu, kuru pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis. Rīcības plānā:
8.1. paredz darbības, kas nodrošina rīcības plāna ieviešanu, ātru un veiksmīgu slimības apkarošanas kampaņas veikšanu;
8.2. paredz darbības, kas nodrošina normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti, dzīvnieku barības apriti un dzīvu dzīvnieku apriti noteikto prasību izpildi;
8.3. iekļauj darbību kārtību un paredz izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kas dzīvnieku īpašniekam nodrošina savlaicīgu kompensāciju saņemšanu Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā;
8.4. norāda detalizētu vadības shēmu, iekļaujot slimības draudu novēršanā un likvidēšanā iesaistāmās valsts un pašvaldības iestādes valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu operatīvu lēmumu pieņemšanu un to īstenošanu, kā arī rīkojumu izziņošanas un izpildes reglamentu;
8.5. nosaka personas un to pienākumus pastāvīgi darbojošos ekspertu grupai. Ekspertu grupa, ja nepieciešams, sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertiem, lai regulāri papildinātu speciālās zināšanas un palīdzētu attiecīgajām institūcijām kvalitatīvi sagatavoties slimības uzliesmojumam;
8.6. paredz pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo resursu, tai skaitā finanšu (Zemkopības ministrijai kārtējam gadam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, Eiropas Savienības budžeta līdzekļi slimības kontroles un apkarošanas pasākumos radušos zaudējumu atmaksai Eiropas Savienības dalībvalstīm) pieejamību ātrai un efektīvai slimības apkarošanas kampaņai (piemēram, nodrošinājums ar laboratorijas personālu, ekipējumu un infrastruktūru);
8.7. norāda vadlīnijas, kurās nosaka praktisko darbību īstenošanas kārtību visos slimības apkarošanas posmos, mazgāšanas un dezinfekcijas kārtību. Izstrādā transportlīdzekļu vadītājiem paredzētu transportlīdzekļu mazgāšanas un dezinfekcijas procedūru reģistrēšanas žurnālu;
8.8. norāda detalizētu informāciju par kontroles pasākumos iesaistīto personu nepieciešamajām prasmēm, viņu pienākumiem, norādot arī nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un to saņemšanas kārtību;
8.9. paredz apkarošanas pasākumos iesaistīto personu izglītošanas programmu par slimības klīniskajām pazīmēm, epizootoloģisko uzraudzību, kontroli un slimības apkarošanu, kā arī sekmē attiecīgo personu administratīvo prasmju saglabāšanu un attīstību;
8.10. nosaka vakcinācijas plānu, kurā izstrādāti vairāki scenāriji un sniegtas norādes par to, kuras dzīvnieku sugas var tikt vakcinētas, nepieciešamais vakcīnu daudzums un to pieejamība;
8.11. norāda diagnostikas laboratorijas, kuras aprīkotas dzīvnieku līķu patolog-anatomiskai izmeklēšanai, seroloģiskai, histoloģiskai vai citu veidu izmeklēšanai, kā arī paredz darbības ātrai paraugu transportēšanai uz laboratoriju un izvērtē laboratorijas analīžu veikšanas iespējas un pieejamos resursus rīcībai slimības uzliesmojuma gadījumā;
8.12. nosaka darbības, kas veicamas, lai slimības uzliesmojuma laikā nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu masveida apglabāšanu, neapdraudot cilvēku veselību un izmantojot procedūras vai metodes, kas nenodara kaitējumu videi, minimāli apdraud augsni, gaisu, virszemes un pazemes ūdeņus, augus un dzīvniekus, rada minimālu troksni vai smaku, kā arī kaitīgu ietekmi uz lauku ainavu vai īpašiem apskates objektiem;
8.13. nosaka komersantu uzņēmumus, kuri paredzēti dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai;
8.14. nosaka kārtību, kādā tiek informēti lauksaimnieki, lauku iedzīvotāji un slimības skarto teritoriju iedzīvotāji. Slimības uzliesmojuma laikā iedzīvotājiem nodrošina tiešas un pieejamas sakaru iespējas, kā arī informāciju valsts un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos;
8.15. nosaka kārtību, kādā nodrošināma pieejamība iekārtām, personālam, kā arī materiāliem, kas nepieciešami, lai ātri un efektīvi apturētu un likvidētu slimības uzliesmojumu;
8.16. nosaka nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kampaņas veikšanai.

Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodika

32. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 107.panta trešajai daļai publiskais tirgotājs pats nosaka dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
32.1. publiskais tirgotājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanās brīža publicē dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vienlaikus iesniedz regulatoram dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu, pamatojumu dabasgāzes cenas elementiem un dabasgāzes cenai, informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām un jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas prognozētos datus, un citus dokumentus, kuri pamato jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas aprēķinu;
32.2. regulators 21 dienas laikā pēc jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas izvērtē iesniegto jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas atbilstību šai metodikai un iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu;
32.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegtās dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena stājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā;
32.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai noraida dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena nestājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta publiskajam tirgotājam un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanos.

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

71. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
71.1. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifus, pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu pārskata cikla faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas sistēmas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
71.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
71.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;
71.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators 7 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

Dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

41. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
41.1. ja sistēmas operators pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
41.1.1. ja sistēmas operators pats nosaka tarifus, pamatojoties uz atļauju, kas izdota, ievērojot šīs metodikas 37.1.apakšpunktu, vienlaikus ar publikāciju sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
41.1.2. ja sistēmas operators pats nosaka tarifus, pamatojoties uz atļauju, kas izdota, ievērojot šīs metodikas 37.2.apakšpunktu, līdz 1.decembrim vienlaikus ar publikāciju sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifu aprēķinu rakstveidā un elektroniskā formā ("Excel" formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifu projektā iekļautajām izmaksām, ieņēmumu korekciju par lietotājiem nodotā dabasgāzes apjoma korekciju un lietotājiem nodotā dabasgāzes apjoma prognozi nākamajam tarifu pārskata ciklam, kas atbilst trīs iepriekšējo gadu vidējam lietotājiem nodotajam dabasgāzes apjomam;
41.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
41.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;
41.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumiDabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

47. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
47.1. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu pārskata cikla faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
47.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
47.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;
47.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.

47.2 Ja regulators ir devis atļauju saskaņā ar šīs metodikas 47.1punktā noteikto, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
47.21. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā rīko izsoli, tad ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms izsoles procedūras sistēmas operators publicē izsoles nolikumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
47.22. ne vēlāk kā 30 dienas pirms izsoles procedūrā noteikto tarifu spēkā stāšanās brīža sistēmas operators publicē izsoles rezultātā noteiktos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par izsoles procesu;
47.23. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un izsoles nolikumam;
47.24. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai izsoles nolikumam, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā;
47.25. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas ir pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai izsoles nolikumam, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.

Dabas lieguma "Vecdaugava" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiDabas parka "Engures ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiDarba likums

18. pants. Darba koplīguma puses
(1) Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā.
(2) Darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (turpmāk arī — ģenerālvienošanās) slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos. Darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, ja tai ir atbilstošs pilnvarojums vai tiesības pievienoties jau esošam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā paredzētas organizācijas vai organizāciju apvienības statūtos, var pievienoties jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā.
(3) Noslēgtā darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības ģenerālvienošanās ir saistoša šīs organizācijas vai organizāciju apvienības biedriem. Šis noteikums attiecas arī uz darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedriem, ja attiecīgā darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ir pievienojusies jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā. Darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedra vēlāka izstāšanās no darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības neietekmē koplīguma spēku attiecībā uz šo darba devēju vai darba devēju organizācijas biedru.
(4) Ja ģenerālvienošanos noslēgušie darba devēji, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, tajā skaitā arī darba devēji, kas pievienojušies jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā, kādā nozarē atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, tad ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz minētajiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā ne agrāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad tā publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tajā nav noteikts cits — vēlāks spēkā stāšanās laiks. Ģenerālvienošanās oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējama uz pušu kopīga pieteikuma pamata.

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.1. pasākuma "Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība" īstenošanas noteikumiDzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu - atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtībaDzīvo organismu reģistrācijas kārtībaEiropas teritoriālās sadarbības grupu likumsElektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

90. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar metodiku, ievērojot šādu kārtību:
90.1. pārvades sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;
90.2. vienlaicīgi pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;
90.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:
90.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai;
90.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;
90.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad diferencētie tarifi stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā;
90.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad tarifi nestājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā. Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pārvades sistēmas operatoram lēmumu par diferencēto tarifu neatbilstību metodikā noteiktajam un ekonomiski pamatotām izmaksām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

59. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmajai daļai, sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus, ievērojot šādu kārtību:
59.1. sadales sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;
59.2. vienlaicīgi sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās parādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;
59.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:
59.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai,
59.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;
59.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad tarifi stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktā laikā;
59.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad tarifi nestājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktā laikā. Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sadales sistēmas operatoram lēmumu par diferencēto tarifu neatbilstību metodikā noteiktajam un ekonomiski pamatotām izmaksām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

13.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanas nodrošināšana
(1) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošina:
1) to elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu izplatīšanu analogajā formātā, kuriem nav savu tehnisko izplatīšanas līdzekļu. Šis noteikums neattiecas uz kabeļradio un satelītradio darbību;
2) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmu izplatīšanu valsts teritorijā analogajā formātā;
3) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, slēdzot līgumus ar attiecīgajiem nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;
4) iespēju galalietotājiem pieteikt bezmaksas televīzijas programmu signāla uztveršanas traucējumus un novērš ar raidīšanu saistītās problēmas;
5) maksas televīzijas programmu izplatīšanu šā likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.
(11) Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" akcijas nedrīkst atsavināt.
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minēto uzdevumu izpildei valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" saņem radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uz termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu saskaņā ar šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto konkursa nolikumu, un frekvences piešķīruma lietošanas atļaujas televīzijas raidošo iekārtu ierīkošanai un lietošanai valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikto radiofrekvenču spektra joslas iedalījumu zemes ciparu televīzijas apraides sistēmām un saistošiem starptautiskajiem līgumiem par apraidi.
(3) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā nodrošina bez maksas galalietotājiem to elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, kuras iekļautas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā. Kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu iekļaušanai galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā. Minēto lēmumu pieņem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja televīzijas programmas izplatīšanai ciparformātā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.
(5) Ja pieejamais frekvenču spektra resurss vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu raidīšanai ciparformātā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā neļauj noteikt atsevišķus frekvences piešķīrumus, apraides tiesību piešķiršanas konkursa noteikumos un apraides atļaujā iekļauj nosacījumu par kopēja raidītāja izmantošanu.
(6) Par galalietotājiem bez maksas uztveramo nacionālo, reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu vai maksas televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā ar zemes raidītājiem attiecīgais elektronisko sakaru komersants no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iekasē maksu, kuras tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

Elektronisko sakaru likums

8.pants. Regulatora kompetence
(1) Regulators papildus šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kompetencei elektronisko sakaru nozarē:
1) veicina galalietotājiem, tajā skaitā īpašām sociālajām grupām un sevišķi personām ar invaliditāti, iespēju izvēlēties elektronisko sakaru komersantu, tā sniegtos elektronisko sakaru pakalpojumus un elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus;
2) veicina elektronisko sakaru tirgus attīstību, caurskatāmi sadarbojoties ar citām valsts iestādēm, citu valstu regulatoriem un Eiropas Savienības institūcijām;
3) (izslēgts ar 19.05.2011. likumu);
4) izskata strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem starpsavienojuma, piekļuves, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas un nomāto līniju jautājumos, kā arī strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem, ja strīds saistīts ar lietotāju pretenzijām, likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā;
5) veicina konkurenci elektronisko sakaru nozarē;
6) uzrauga elektronisko sakaru nozares normatīvo aktu ievērošanu;
7) nodrošina darbības atklātumu, publiskojot gada pārskatu, kā arī atbilstoši savai kompetencei apkopo un publisko informāciju par elektronisko sakaru nozari;
8) (izslēgts ar 03.05.2007. likumu);
9) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasības atsaistītai piekļuvei paredzētai abonentlīnijai un kārtību, kādā tiek atsaistīta piekļuve abonentlīnijai vai tās daļai un piekļuve saistītām iekārtām un pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta piekļuve kabeļu kanalizācijai nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīklu ierīkošanai, un kārtību, kādā tiek nodrošināts papildu kabeļu kanalizācijas tilpums kabeļu kanalizācijas būvniecības, pārbūves vai elektronisko sakaru tīkla pievadu izbūves laikā gadījumos, kad dublējošas infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt turpmāko divu gadu laikā, vai vietās, kurās aizsargjosla gar kabeļu kanalizāciju sava kabeļa ieguldīšanai padarīs neiespējamu elektronisko sakaru komersantam paralēlas aizsargjoslas veidošanu, u.tml.);
10) (izslēgts ar 12.05.2005. likumu);
11) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" kārtību, kādā veicamas publiskās konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, galalietotājiem, patērētājiem, kā arī patērētājiem, kas ir personas ar invaliditāti, nodrošinot, ka tiek izvērtēti minēto pušu viedokļi, un paredzot, ka, pieņemot lēmumus par visu galalietotāju un patērētāju tiesībām saistībā ar publiski pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, pienācīgi tiek ņemtas vērā patērētāju intereses;
12) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tarifu aprēķināšanas metodiku un izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku, kā arī pietiekamu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanas metodiku;
121) veic ar tirgus dalībniekiem publiskas konsultācijas par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, nosaka elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū un piemēro viņam speciālas prasības, kā arī saglabā, groza vai atceļ speciālās prasības, kas noteiktas elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū;
13) paziņo un nosūta Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem, Eiropas Komisijai un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādei (turpmāk — BEREC) saskaņošanai uz vienu kalendāra mēnesi plānoto pasākumu kopumu (projektu) un tā pamatojumu attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un lēmuma projektu par speciālo prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu šādam komersantam, kā arī par plānotajām elektronisko sakaru komersantiem piemērojamām saistībām attiecībā uz piekļuvi, starpsavienojumu un pasākumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Regulators, uzklausot un ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru, Eiropas Komisijas un BEREC viedokli, var izdarīt grozījumus plānoto pasākumu kopumā un piemērojamās saistībās un par to paziņo Eiropas Komisijai;
14) uzrauga normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos;
15) paziņo Eiropas Komisijai un BEREC visus pieņemtos lēmumus attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un lēmuma projektu par speciālo prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu šādam komersantam, kā arī par plānotajām elektronisko sakaru komersantiem piemērojamām saistībām attiecībā uz piekļuvi, starpsavienojumu un pasākumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm;
16) atbalsta BEREC mērķus Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru labākas regulatīvās koordinēšanas un saskaņotības veicināšanā;
17) pieņemot lēmumus saskaņā ar šā likuma 30., 31. un 31.1 pantu, pēc iespējas ievēro BEREC pieņemtos atzinumus un kopējās nostājas;
18) caurskatāmi sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem, ar Eiropas Komisiju un BEREC, veicina Eiropas Savienības iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pienākumu konsekventu piemērošanu un lai sadarbībā ar Eiropas Komisiju un BEREC noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū;
19) ja tas uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu lietotāju intereses, var, atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 12.1 punktā un 13.punktā noteiktās procedūras, nekavējoties pieņemt samērīgu pagaidu lēmumu par veicamajiem pasākumiem, paziņojot Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem un BEREC lēmumā minētos pasākumus un izklāstot to pamatojumu. Ja Regulatora pagaidu lēmumā noteiktais veicamais pasākums ietver tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistību, tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā dienā pēc Regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja Regulators nolemj pagaidu lēmumu padarīt par pastāvīgu vai pagarināt laikposmu, kurā tas ir piemērojams, tas rīkojas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 13.punktu;
20) apkopo informāciju par pārsūdzētajiem Regulatora lēmumiem, pārsūdzību vispārējo būtību, iesniegto pārsūdzību skaitu, pārsūdzības procesu ilgumu un to lēmumu skaitu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus, un sniedz to Eiropas Komisijai un BEREC pēc attiecīgās iestādes pamatota lūguma;
21) veicina šā likuma 9.panta pirmās daļas 9.punktā minētās salīdzināmās informācijas sniegšanu, lai galalietotāji varētu neatkarīgi novērtēt alternatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanas izmaksas (piemēram, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus informācijas avotus). Ja šādus līdzekļus bez maksas vai par samērīgu cenu nenodrošina elektronisko sakaru komersanti, Regulators pats vai ar trešo personu starpniecību šādas rokasgrāmatas vai informācijas avotus dara pieejamus galalietotājiem. Regulators var noteikt kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti nodrošina galalietotājiem salīdzināmu informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu tarifiem. Trešajām personām ir tiesības bez maksas izmantot elektronisko sakaru komersantu publiskoto informāciju, lai pārdotu vai darītu pieejamas šādas interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzīgus informācijas avotus;
22) izskata pārrobežu domstarpības starp pusēm, ja viena puse ir Latvijas elektronisko sakaru komersants, bet otra puse — citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko sakaru komersants, kā arī pārrobežu domstarpības, kas ir vēl kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetencē. Regulators pārrobežu domstarpību izskatīšanā sadarbojas ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru un BEREC. Regulators var pieprasīt, lai BEREC sniedz ieteikumu par pārrobežu domstarpību izskatīšanu, un pēc BEREC ieteikuma saņemšanas pārrobežu domstarpības izskata saskaņā ar to. Ja nepieciešams, Regulators pirms BEREC ieteikuma saņemšanas var noteikt Latvijas elektronisko sakaru komersantam veicamos pienākumus pārrobežu domstarpību izskatīšanā. Ja pārrobežu domstarpības nav izskatītas četru mēnešu laikā un tiesā nav iesniegta prasība vai ja kāda no pārrobežu domstarpību pusēm to pieprasa, Regulators turpina saskaņot pārrobežu domstarpību izskatīšanu saskaņā ar BEREC ieteikumu;
23) uzrauga, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par datu plūsmas ātruma un datu apjoma neierobežošanu, sniedzot publisko interneta piekļuves pakalpojumu, un lai šīs prasības tiktu iekļautas elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā.
(2) Regulators atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem. Pieņemtā lēmuma vai izdotā administratīvā akta pamatojumā Regulators var ņemt vērā arī Eiropas Komisijas ieteikumus attiecīgajā jautājumā.

39.pants. Caurredzamības saistības
(1) Regulators, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt caurredzamības saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā. Caurredzamības saistības var ietvert noteiktas informācijas (uzskaite, tehniskie un tīkla raksturparametri, cenu un tarifu, piekļuves un starpsavienojumu nodrošināšanas un izmantošanas nosacījumi) publiskošanas un pamatpiedāvājumu publicēšanas saistības un prasības attiecībā uz tiem.
(2) Ja elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū ir noteikts vienlīdzīgas attieksmes pienākums, tad Regulators var prasīt, lai tas publicē piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājumus, kuros iekļautā informācija būtu detalizēti atdalīta, un nodrošina, ka elektronisko sakaru komersantiem — pakalpojumu saņēmējiem — nav jāmaksā par saistītām iekārtām vai aprīkojumu, kas pieprasītajam pakalpojumam nav nepieciešams.
(3) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū Regulatora noteiktajā kārtībā un termiņos publicē pamatpiedāvājumu piekļuves vai starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām un publisko informāciju par uzskaiti, tehniskajiem un tīkla raksturparametriem, cenu un tarifu, piekļuves un starpsavienojumu nodrošināšanas un izmantošanas nosacījumiem.
(4) Regulatoram ir tiesības:
1) noteikt un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasības attiecībā uz informācijas publiskošanu, piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājumā ietveramo informāciju un nepieciešamo tās detalizācijas līmeni;
2) noteikt publiskojamās informācijas, piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājuma publicēšanas veidu;
3) noteikt grozījumus publicētajā piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājumā un publiskojamā informācijā, ja tā nosacījumi neatbilst Regulatora prasībām.

Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumāFinanšu instrumentu tirgus likumsFitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiIesniegumu likums

6.pants. Atbildēšana uz vairāku privātpersonu iesniegumiem
(1) Atbildi uz vairāku privātpersonu kopīgu iesniegumu nosūta tai privātpersonai, kura attiecīgo iesniegumu parakstījusi pirmā, ja iesnieguma iesniedzēji nav norādījuši citu privātpersonu. Ja minētā persona nav sasniedzama, atbildi nosūta vienam no iesnieguma parakstītājiem, kurš ir norādījis savu adresi vai citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties.
(2) Ja iestāde saņēmusi vairākus vienas vai vairāku privātpersonu atsevišķus iesniegumus vai vairāku privātpersonu kopīgus, pēc būtības vienāda satura iesniegumus, iestāde uz tiem var sniegt arī vienu kopīgu atbildi. Atbildi nosūta katram iesniedzējam vai, ja saņemti vairāki vairāku privātpersonu kopīgi iesniegumi, to nosūta atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.
(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu skaits ir tāds, ka atbildes sniegšana uz katru iesniegumu prasītu nesamērīgu iestādes resursu patēriņu, un šiem iesniegumiem nepiemīt individuāls raksturs (piemēram, tie iesniegti organizētas akcijas ietvaros), uz šiem iesniegumiem attiecīgi septiņu darbdienu (4.pants) vai viena mēneša laikā (5.panta trešā daļa un 7.panta otrā daļa) no pirmā iesnieguma saņemšanas dienas var sniegt vienu kopīgu atbildi, to nenosūtot iesniedzējam. Atbildi izliek iestādes apmeklētājiem pieejamās telpās un pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz personiski iesniedzējam, kā arī publicē iestādes mājaslapā internetā, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un, ja nepieciešams, arī vietējā laikrakstā. Atbildi formulē, ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas un otrās daļas otrā teikuma prasības.
(4) (Izslēgta ar 15.03.2012. likumu)

Instrukcija par ekodizaina prasību sistēmu enerģiju patērējošām precēm (produktiem)Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumiJelgavas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumiJēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves licencētās makšķerēšanas un vēžošanas nolikums

23. Jēkabpils sporta centra pienākumi:
23.1. sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību sniegt informāciju masu informācijas līdzekļos (t.sk. Jēkabpils pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā "Jēkabpils Vēstis", oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", laikrakstos "Brīvā Daugava", "Jaunais Vēstnesis", Jēkabpils pilsētas pašvaldības mājas lapā internetā un Jēkabpils sporta centra mājas lapā internetā) par licencētās makšķerēšanas un vēžošanas ieviešanu Radžu ūdenskrātuvē un nodrošināt atbilstošu norādes zīmju izvietošanu Radžu ūdenskrātuvē vai tās piekrastē;
23.2. nodrošināt licencētās makšķerēšanas, vēžošanas licenču pieejamību iespējami plašākam makšķernieku, vēžotāju lokam un to realizāciju Radžu ūdenskrātuves tuvumā, kā arī vietējos laikrakstos un pašvaldības sabiedriskajās vietās sniegt rakstisku informāciju par licenču realizāciju;
23.3. licenču noformēšanā, uzskaitē un realizācijā ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības;
23.4. nodrošināt no licencētās makšķerēšanas, vēžošanas licenču realizācijas iegūto naudas līdzekļu sadali un izmantošanu atbilstoši nolikumā paredzētajiem mērķiem;
23.5. iesniegt Lauku atbalsta dienestā (Republikas laukums 2, Rīga, LV – 1981) pārskatu par licencēto makšķerēšanu un vēžošanu divas reizes gadā, par katru iepriekšējo pusgadu – attiecīgi līdz 15.jūlijam un 15.janvārim, kā arī pārskaitīt valsts pamatbudžetā Zivju fonda dotācijas ieņēmumu veidošanai naudas līdzekļus, kas iegūti, realizējot licences, divas reizes gadā par katru iepriekšējo pusgadu – attiecīgi līdz 10.jūlijam par pirmo pusgadu un līdz 10.janvārim – par otro pusgadu;
23.6. nodrošināt lomu uzskaiti šī nolikuma V. sadaļā noteiktajā kārtībā;
23.7. reģistrēt šī nolikuma 19.punktā minētajās pārdošanas vietās pārdotās un izsniegtās makšķerēšanas licences īpašā licenču uzskaites žurnālā, kas atrodas Radžu ūdenskrātuves inspektora namiņā Mežaparka ielā 7, Jēkabpilī;
23.8. uzskaitīt interneta vietnē www.epakalpojumi.lv pārdotās licences hronoloģiskā secībā elektroniski par katru pusgadu un pēc katra pusgada noslēguma veikt attiecīgā pusgada elektroniski uzskaitīto licenču saraksta izdruku, nodrošinot izdrukāto licenču sarakstu uzglabāšanu kopā ar licenču uzskaites žurnālu;
23.9. veikt zivju krājumu papildināšanu atbilstoši Radžu ūdenskrātuves zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem;
23.10. nodrošināt vides un zivju aizsardzības prasību ievērošanu;
23.11. iepazīstināt makšķerniekus un vēžotājus ar šo nolikumu;
23.12. noteikt atbildīgo personu, kas ir ieguvusi sabiedriskā vides inspektora vai pašvaldības pilnvarotās personas statusu un piedalās vides un zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumos;
23.13. katru gadu līdz 31. decembrim iesniegt Valsts vides dienestā pārskatu par veiktajiem dabas aizsardzības, kontroles un zivju resursu papildināšanas (ja tas ir paredzēts) pasākumiem, kā arī informāciju par licencētās makšķerēšanas un vēžošanas organizēšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu, pārskatu pirms iesniegšanas saskaņojot ar Jēkabpils novada pašvaldību, kā arī pēc pieprasījuma nodot Valsts vides dienestam lomu uzskaites datus, kas uzrādīti nodotajās licencēs;
23.14. katru gadu līdz 1. februārim iesniegt valsts zinātniskajā institūtā "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" pārskatu par iepriekšējā gadā iegūtajiem lomiem.

Jūras kodekss

268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana
(1) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, ievērojot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto kārtību, ziņo par kuģi, kas jūras negadījuma rezultātā kļuvis par vraku Latvijas ūdeņos.
(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;
2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;
3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;
4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;
5) satiksmes blīvumu un biežumu;
6) satiksmes veidu;
7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;
8) ostas iekārtu apdraudējumu;
9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;
10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;
11) vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;
12) citus būtiskus apstākļus.
(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams (apdraud kuģošanas drošību vai rada vides piesārņojuma draudus), Latvijas Jūras administrācija uzliek par pienākumu norobežot vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā "Paziņojumi jūrniekiem".
(4) Pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nekavējoties nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku.
(5) Ja bīstamā vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.
(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.

Kārtība, kādā izņēmuma stāvokļa laikā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām iegūst turējumā personas īpašumu un atlīdzina ar to saistītos zaudējumusKārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu veikšanaiKārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentusKārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanuKārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbībuKārtība, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, izveidojot kredītu fonduKārtība, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanuKārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumuKārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodiKārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējumsKioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtībaKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvās padomes nolikumsKoģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodikaKomerclikums

154.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība
(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Par vērtētāju nevar būt novērtējamās mantas īpašnieka radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais un svainis līdz otrajai svainības pakāpei, kā arī persona, kura citādi ieinteresēta mantas novērtējumā.
(11) Kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.
(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 5700 euro un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji.
(21) Ja pamatkapitālu apmaksā ar pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kas iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā (licencētā) regulētajā tirgū vismaz divus gadus pirms dibināšanas līguma parakstīšanas vai lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanas brīža, atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu var sniegt tie dibinātāji vai dalībnieki, kuri izdara attiecīgo mantisko ieguldījumu.
(3) Mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.
(31) Ja pamatkapitālu novērtē šā panta 2.1 daļā noteiktajā kārtībā, pārvedamo vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtību nosaka pēc vidējās svērtās cenas regulētajā tirgū sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.
(32) Atzinums par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir spēkā sešus mēnešus no tā sastādīšanas dienas. Atzinumam par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir jābūt spēkā arī dienā, kad tiek parakstīts dibināšanas līgums vai pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.
(33) Valdei ir pienākums nodrošināt mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ja atklājas apstākļi, kas samazinātu mantiskā ieguldījuma vērtību līdz brīdim, kad pieteikums par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikums par pamatkapitāla palielināšanu tiks iesniegts komercreģistra iestādei.
(34) Ja valde nenodrošina mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu šā panta 3.3 daļā minētajā gadījumā, dalībniekiem, kuri dienā, kad tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, līdz dienai, kad komercreģistra iestādei tiks iesniegts pieteikums par pamatkapitāla palielināšanu, ir tiesības prasīt mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem.
(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, vērtību, norāda mantas piederību un katra ieguldījuma novērtēšanā izmantotās metodes un ietver atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem. Ja vērtēšanu izdara dibinātāji vai dalībnieki, mantiskā ieguldījuma novērtēšanas metodes nav jānorāda. Dibinātāju vai dalībnieku sastādītajā atzinumā par šā panta 2.1 daļā minētā mantiskā ieguldījuma novērtēšanu papildus norāda informāciju, kas izmantota par pamatu mantiskā ieguldījuma vērtības noteikšanai.
(5) Akciju sabiedrība komercreģistra iestādei iesniegto atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild solidāri personas, kuras veikušas novērtēšanu.

Koncernu likums

11.pants. Paziņojums par nodomu slēgt koncerna līgumu
(1) Katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības izpildinstitūcija paziņo visiem zināmajiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem par nodomu slēgt koncerna līgumu. Paziņojums sniedzams ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dalībnieku sapulces, kurā paredzēts izskatīt koncerna līguma projektu un lemt par koncerna līguma noslēgšanu. Paziņojumā norāda:
1) koncerna līguma puses;
2) kura no koncerna līguma pusēm būs valdošais uzņēmums un kura — atkarīgā sabiedrība;
3) vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar koncerna līguma projektu, katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās puses gada pārskatiem un ziņojumiem par pēdējiem trim pārskata gadiem, kā arī ar sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojumu un zvērināta revidenta atzinumu.
(2) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sabiedrības dalībnieku sapulces, kurā paredzēts izskatīt koncerna līguma projektu un pieņemt lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu, sabiedrības izpildinstitūcija paziņojumu par koncerna līguma slēgšanu iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.
(3) Sabiedrības izpildinstitūcija nodrošina, lai sabiedrības dalībniekiem paziņojumā norādītajā laikā un vietā būtu pieejams koncerna līguma projekts, katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības gada pārskats un ziņojums par pēdējiem trim pārskata gadiem, sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojums un zvērināta revidenta atzinums. Pēc sabiedrības dalībnieka pieprasījuma viņam nekavējoties un bez maksas izsniedz minēto dokumentu kopijas.

Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiLatvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes nolikumsLatvijas Republikas Advokatūras likumsLicencētās rūpnieciskās zvejas kārtībaLikums par ostāmMakšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiMuzeju akreditācijas noteikumiNegodīgas komercprakses aizlieguma likums

15.pants. Uzraudzības iestādes tiesības
(1) Uzraudzības iestāde veic komercprakses uzraudzību atbilstoši iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot iespējamā pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm, kā arī nodrošinot līdzsvarotu komercprakses īstenotāju darbības uzraudzību:
1) pēc savas iniciatīvas, tai skaitā pamatojoties uz personas iesniegumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam;
2) pamatojoties uz tādas iestādes sniegtu informāciju, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole;
3) pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kura ir iekļauta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā tādu dalībvalstu iestāžu sarakstā, kuras ir tiesīgas pieņemt nolēmumu sakarā ar kompetentās iestādes iesniegumu par Eiropas Savienībā izdarīto patērētāju tiesību pārkāpumu.
(2) Uzraudzības iestāde ir tiesīga:
1) izvērtējot komercprakses atbilstību šā likuma prasībām, pieprasīt un saņemt no komercprakses īstenotāja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par komercpraksē izmantotās informācijas patiesumu, darbības atbilstību šā likuma prasībām, kā arī noteikt informācijas, dokumentu un pierādījumu iesniegšanas termiņu un informācijas sniegšanas veidu;
2) veikt nepieciešamās pārbaudes, kontrolpirkumus vai kontrolpasūtījumus;
3) izdot un publicēt vadlīnijas, ietverot tajās ieteikumus komercprakses pilnveidošanai, lai uzlabotu patērētāju interešu aizsardzību attiecīgos tirgus sektoros (nozarēs), kā arī ierosināt, lai konkrēts komercprakses īstenotājs veic pasākumus patērētāju interešu aizsardzības līmeņa paaugstināšanai attiecīgos tirgus sektoros (nozarēs).
(3) Ja komercprakses īstenotājs nesniedz Uzraudzības iestādes pieprasīto informāciju vai sniedz to nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka komercpraksē izmantotā informācija ir neprecīza vai nepatiesa.
(4) Uzraudzības iestāde informē komercprakses īstenotāju par lietas izskatīšanas rezultātu.
(5) Uzraudzības iestāde, izvērtējot konstatētā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīga:
1) ierosināt, lai komercprakses īstenotājs tās noteiktajā termiņā nodrošina komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai komercprakses īstenotājs tās noteiktajā termiņā rakstveidā apņemas novērst konstatēto pārkāpumu saskaņā ar šā likuma 15.1 pantu;
3) pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu komercprakses īstenotājam turpmāk savā darbībā nodrošināt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(6) Šā panta piektajā daļā minētās tiesības neliedz Uzraudzības iestādei pieņemt šā panta astotajā daļā minētos lēmumus.
(7) Komercprakses īstenotājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta piektās daļas 1.punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja saskaņā ar šā panta piektās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā komercprakses atbilstība normatīvo aktu prasībām nav nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos lēmumus.
(8) Ja Uzraudzības iestāde atzīst komercpraksi par negodīgu, tā ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu atbilstošā veidā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu komercprakses atbilstību šā likuma prasībām;
2) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi;
3) aizliedz negodīgu komercpraksi, ja tā vēl nav uzsākta, bet ir paredzama;
4) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu publicēt attiecīgajai komercpraksei atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā norādīta labotā informācija, atsaucot negodīgo komercpraksi;
5) uzliek naudas sodu šā likuma 15.2 pantā noteiktajā kārtībā;
6) nosaka par labas prakses kodeksu atbildīgajai personai pienākumu izdarīt labojumus kodeksā, lai novērstu negodīgu komercpraksi.
(9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par komercprakses īstenotāja nodarītajiem zaudējumiem vai par to, ka pārkāpums izdarīts ar nodomu.
(10) Uzraudzības iestāde nesāk izvērtēt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu vai par konkrēto negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem:
1) kāds no šā panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem;
2) kāds no Reklāmas likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.
(11) Lai mazinātu negodīgas komercprakses aizlieguma neievērošanas dēļ radītās negatīvās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga informāciju par rakstveida apņemšanos ievietot savā mājaslapā, bet savu lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", turklāt ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz komercprakses īstenotājs.
(12) Uzraudzības iestāde lēmumu par negodīgu komercpraksi pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Uzraudzības iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, skaitot no lietas ierosināšanas dienas.
(13) Uzraudzības iestāde lēmumā ir tiesīga noteikt:
1) šā panta astotās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minēto lēmumu izpildes termiņu. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par lēmuma izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus;
2) šā panta astotās daļas 4.punktā minētajā lēmumā paredzētā komercprakses atsaukuma saturu, apjomu, kā arī veidu, kādā atsaukums izplatāms.
(14) Uzraudzības iestāde lietas par negodīgu komercpraksi izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Noguldījumu garantiju likums

25.pants. Garantētās atlīdzības izmaksas veids un kārtība
(1) Garantētās atlīdzības izmaksu šā likuma 26.pantā minētajā termiņā nodrošina vienā no šādiem veidiem:
1) garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku Komisijas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību;
2) garantēto atlīdzību izmaksā ar tās personas starpniecību, kurai noguldījumu piesaistītājs segtos noguldījumus garantētās atlīdzības apmērā kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā nodevis kā kredītiestādes uzņēmumu saskaņā ar Kredītiestāžu likumu;
3) garantēto atlīdzību izmaksā ar Komisijas starpniecību;
4) garantēto atlīdzību no noguldījumu piesaistītāja un noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksā ar tā noguldījumu piesaistītāja starpniecību, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība.
(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai noguldījumu piesaistītāja nodotie segtie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem, Komisija var lemt par garantētās atlīdzības izmaksai trūkstošo līdzekļu piešķiršanu segto noguldījumu ieguvējam no noguldījumu garantiju fonda.
(3) Ja garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu piesaistītāja līdzekļiem saskaņā ar šā panta pirmās daļas 4.punktu un noguldījumu piesaistītājs garantētās atlīdzības izmaksu vēl nav pabeidzis, bet tai paredzētos finanšu līdzekļus nodod noguldījumu garantiju fondam, šie līdzekļi ir iekļaujami noguldījumu garantiju fonda ieņēmumos.
(4) Komisija, izraugoties kredītiestādi, ar kuras starpniecību izmaksājama garantētā atlīdzība, nepiemēro Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nodrošinātu noguldītāju intereses, Komisija izraugās kredītiestādi, kura paredz noguldītājiem labvēlīgākos garantētās atlīdzības saņemšanas nosacījumus.
(5) Nodrošinot garantētās atlīdzības izmaksu ar vienas vai vairāku Komisijas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību, Komisija noslēdz līgumu ar kredītiestādi. Līgumā var paredzēt maksājumu par garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanas rezultātā šai kredītiestādei piesaistītajiem klientiem, un šo maksājumu ieskaita noguldījumu garantiju fondā. Šāda maksājuma apmērs nosakāms atkarībā no to noguldītāju skaita, kuri, saņemot garantēto atlīdzību, ir izteikuši vēlēšanos kļūt un kļuvuši par konkrētās kredītiestādes klientiem, vai arī to nosaka, pamatojoties uz citiem finansiāliem faktoriem.
(6) Komisija lemj par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, tai skaitā par to, ka noguldījumu piesaistītājs, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība, var veikt daļēju vai pilnīgu garantētās atlīdzības izmaksu, ja Komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājam ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu un šo informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas izveidotajā mājaslapā internetā.
(7) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.

33.pants. Garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstu ietvaros
(1) Garantētās atlīdzības izmaksai par Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumiem citā dalībvalstī nepieciešamos finanšu līdzekļus Komisija attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādei nodrošina no noguldījumu garantiju fonda un sedz administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī sniedz norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību.
(2) Garantētās atlīdzības izmaksa par dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumu Latvijā tiek sākta pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes nepieciešamos finanšu līdzekļus un norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestāde sedz Komisijai radušās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu.
(3) Pirms tiek sākta garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldītājiem, Komisija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās izveidotajā mājaslapā internetā publicē informāciju par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu.
(4) Ja Komisija ir izpildījusi visus attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes sniegtos norādījumus, uzskatāms, ka Komisija ir rīkojusies labā ticībā un nav atbildīga par zaudējumiem, kas varētu rasties saistībā ar garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanu dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā noguldītājiem.

Nomāto līniju pamatpiedāvājuma noteikumiNotariāta likums

145.4 Zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140.—143.pantā norādītajam, izņemot gadījumu, kad glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.
Ja glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140. un 142.pantā norādītajam, pārliecinās par naudas iemaksu zvērināta notāra kontā kredītiestādē un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.
Pēc saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā zvērināts notārs uzaicina norādīto kreditoru ne vēlāk kā viena mēneša laikā no uzaicinājuma saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu. Kreditora paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.
Ja konkrētajai saistībai ir vairāki kreditori, pārējiem kreditoriem nosūtāms uzaicinājums ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu, kurā izteikts viedoklis par saistības priekšmeta nodošanu attiecīgajam kreditoram. Paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.
Uzaicinājums izdarāms ar paziņojumu šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja kreditora vai viņa tiesību pārņēmēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) nav zināma, — ar sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Paziņojumā vai sludinājumā norāda arī saistību, pēc kuras saistības priekšmets iesniegts zvērinātam notāram glabājumā.

Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijāmNoteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgūNoteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanuNoteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanuNoteikumi par iepazīšanos ar tarifa projektu

2. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 dienu laikā pēc tarifa projekta iesniegšanas Regulatorā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par aprēķināto tarifa projektu (turpmāk – Paziņojums Nr.1) saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā pievienoto formu un iesniedz Paziņojumu Nr.1 Regulatoram elektroniskā formā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: sprk@sprk.gov.lv, vai izdrukas formā. Paziņojumā Nr.1 sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda šādu informāciju:
2.1. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
2.2. datums, kad tarifa projekts ir iesniegts Regulatorā;
2.3. sabiedrisko pakalpojumu veids;
2.4. tarifa aprēķināšanas metodika, saskaņā ar kuru tarifa projekts ir aprēķināts;
2.5. piedāvātais tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);
2.6. tarifa projektā piedāvātās izmaiņas (norāda, ja iepriekš jau apstiprināts tarifs), ietverot:
2.6.1. spēkā esošo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);
2.6.2. piedāvātā tarifa palielinājumu vai samazinājumu procentos attiecībā pret spēkā esošo tarifu;
2.7. īss tarifa izmaiņu pamatojums (norāda, ja iepriekš jau apstiprināts tarifs);
2.8. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja piedāvātais tarifa spēkā stāšanās datums;
2.9. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vieta (adrese) un laiks, kurā lietotājs var iepazīties ar tarifa projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par tarifa projektu;
2.10. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas vārds un uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, ja tāda ir;
2.11. cita informācija, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par nepieciešamu norādīt.

3. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš ir saņēmis atļauju un pieņēmis lēmumu noteikt tarifus, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu (turpmāk – Paziņojums Nr.2) saskaņā ar noteikumu 2.pielikumā pievienoto formu un vienlaikus iesniedz Regulatoram Paziņojumu Nr.2 elektroniskā formā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: sprk@sprk.gov.lv, vai izdrukas formā. Paziņojumā Nr.2 sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda šādu informāciju:
3.1. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;
3.2. sabiedrisko pakalpojumu veids;
3.3. tarifa aprēķināšanas metodika, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir noteicis tarifu;
3.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktais (piedāvātais) tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);
3.5. izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā (piedāvātajā) tarifā, ietverot:
3.5.1. spēkā esošo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);
3.5.2. piedāvātā tarifa palielinājumu vai samazinājumu procentos attiecībā pret spēkā esošo tarifu;
3.6. īss tarifa izmaiņu pamatojums;
3.7. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktā (piedāvātā) tarifa spēkā stāšanās datums;
3.8. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vieta (adrese) un laiks, kurā lietotājs var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu un noteiktā (piedāvātā) tarifa pamatojumā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu;
3.9. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas vārds un uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, ja tāda ir;
3.10. cita informācija, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par nepieciešamu norādīt.

Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtībuNoteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņosNoteikumi par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumāNoteikumi par Nacionālo muzeju krājumuNoteikumi par numerācijas lietošanas tiesībāmNoteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtībuNoteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtībuNoteikumi par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošībuNoteikumi par Sociālo uzņēmumu komisijuNoteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanaiObligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikaPar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmiPar akcīzes nodokliPar bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzībuPar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām

13. pants. Izveidošanas kārtība
(1) Dabas rezervātus, nacionālos parkus un biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu.
(2) Aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets.
(3) Dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības.
(4) Aizsargājamās teritorijas robežas, zonējumu un kategoriju var mainīt, ja zinātniskie pētījumi, monitoringa dati vai aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas pasākumu monitorings apliecina, ka esošā kategorija, zonējums un attiecīgais aizsardzības režīms neatbilst teritorijas izveidošanas mērķiem. Dabas aizsardzības pārvalde divu nedēļu laikā rakstveidā informē attiecīgo pašvaldību par aizsargājamās teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma plānoto maiņu, kā arī publicē attiecīgu paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un nodrošina efektīvu zemes īpašnieku informēšanu, tai skaitā publicē attiecīgu paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, pašvaldības informatīvā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā. Dabas aizsardzības pārvalde nosūta pašvaldībai informāciju elektroniskā formā ievietošanai attiecīgās pašvaldības tīmekļa vietnē.
(5) Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā likums vai Ministru kabineta noteikumi par aizsargājamās teritorijas izveidošanu vai zonējuma noteikšanu, vai robežu izmaiņām, nodrošina publiski pieejamu informāciju Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē un nosūta pašvaldībai informāciju elektroniskā formā ievietošanai attiecīgās pašvaldības tīmekļa vietnē par īpašuma tiesību aprobežojumiem. Pašvaldība pēc tam, kad tā ir pieņēmusi saistošos noteikumus par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, informē zemes īpašnieku par īpašuma tiesību aprobežojumiem.

Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem

21.pants. Tarifu atklātums
(1) Regulators noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Minēto kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, kā arī iesniedz to regulatoram publicēšanai regulatora mājaslapā internetā. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projekts skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(4) Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja noteiktais tarifs skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(5) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.
(6) Pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību.
(7) Regulators, nosakot šā panta otrajā daļā minēto kārtību, uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par pienākumu, publicējot informāciju par iesniegto tarifu projektu, norādīt tajā piedāvātās izmaiņas, spēkā esošo tarifu un piedāvāto tarifu (palielinājuma vai samazinājuma) salīdzinājumu, piedāvāto tarifu spēkā stāšanās datumu un tarifu izmaiņu pamatojumu, ja saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojumā ietvertā informācija ir vispārpieejama.

Par tiesībām akciju sabiedrībai "Valmieras piens" noteikt saražotās siltumenerģijas tarifuPar tiesībām sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Valmieras ūdens" noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifusPar valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijuPar zemes reformu Latvijas Republikas pilsētāsPatērētāju tiesību aizsardzības likums

25.pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas padotībā, kas tiek īstenota pārraudzības formā.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoru pēc ekonomikas ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.
(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības mērķis ir efektīvas patērētāju tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana.
(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenās funkcijas ir šādas:
1) tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā, izņemot jomas, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem tirgus uzraudzība un kontrole ir citu iestāžu kompetencē;
2) pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizas noteikšanas, kā arī pirkuma samaksas pareizas aprēķināšanas uzraudzība;
3) patērētāju tiesību aizsardzības valsts politikas īstenošanā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības nevalstisko organizāciju sadarbības organizēšana un koordinēšana;
4) palīdzības sniegšana patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem;
41) par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem saņemto iesniegumu un sūdzību izvērtēšana, ņemot vērā iespējamā pārkāpuma būtiskumu un potenciālo kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm;
42) Patērētāju strīdu risināšanas komisijas darbības organizēšana (komisijas sekretariāta funkciju izpilde);
5) juridiskas palīdzības sniegšana patērētājiem viņu tiesību jautājumos;
6) patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, arī normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs grozītu līguma projektu vai pārtrauktu pildīt līguma noteikumus, ja līguma projektā vai noslēgtajā līgumā konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi;
61) negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība, izņemot zāļu un veterināro zāļu jomu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu ievērošanu;
62) izsniegt speciālo atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;
7) citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(5) (Izslēgta ar 27.10.2005. likumu)
(6) Aizstāvot patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu vai pieteikumu vai dot atzinumu lietā.
(61) Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas, veicot tirgus uzraudzību un patērētāju tiesību uzraudzību, ir tiesīgas jebkurā laikā (arī bez iepriekšējā brīdinājuma) ierasties pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja.
(7) Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonu izvirzītās prasības un dotie norādījumi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros katrā konkrētajā gadījumā ir saistoši ražotājam, pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam.
(8) Ja konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt zaudējumus vai kaitējumu patērētājiem, arī atsevišķam patērētājam, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējis pārkāpuma raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, ir tiesīgs veikt vienu vai vairākas šādas darbības:
1) ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst izdarīto pārkāpumu;
2) pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt pārkāpumu un veikt noteiktas darbības tā ietekmes novēršanai, nosakot termiņu šo darbību izpildei;
3) ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja rakstveida apņemšanos ievietot Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs).
(81) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šā panta astotajā daļā minētās darbības veic:
1) pēc savas iniciatīvas;
2) pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības biedrības iesniegumu;
3) pamatojoties uz tādas iestādes sniegtu informāciju, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole;
4) pamatojoties uz tādas Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes iesniegumu, kura ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību 4.panta 3.punktā minētajā sarakstā.
(82) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar šā panta astotās daļas 1.punkta noteikumiem parakstījis rakstveida apņemšanos, tiek uzskatīts, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā, un šādā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepieņem šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu. Ja apņemšanās netiek pildīta, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saucams pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
(83) Pieņemot šā panta astotās daļas 2.punktā minēto lēmumu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepiemēro šā likuma 6.panta 2.1 daļas nosacījumu par neskaidru un neprecīzu līguma noteikumu tulkošanu.
(84) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, saņēmis personas iesniegumu par netaisnīgiem līguma noteikumiem vai citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumu, izvērtē, vai ir pieļauts patērētāju tiesību pārkāpums, kas radījis vai varētu radīt būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm. Ja no iesniegumā sniegtās informācijas un tam pievienotajiem materiāliem neizriet, ka pieļauts patērētāju tiesību pārkāpums, kas radījis vai varētu radīt būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs neuzsākt administratīvo lietu. Šādā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sagatavo personai atbildi.
(85) Izskatot personu iesniegumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem, kas skar vai varētu skart patērētāju kolektīvās intereses, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic uzraudzības pasākumus prioritārā secībā, ņemot vērā:
1) gada darba plānā noteiktās uzraudzības prioritātes;
2) iestādei piešķirto finanšu resursu maksimāli efektīvu izmantošanu;
3) par konkrēto personu un konkrēto pārkāpumu saņemto iesniegumu skaitu;
4) iespējamo vai nodarīto kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm;
5) pārkāpuma raksturu un ilgumu;
6) konkrēto tirgus sektoru.
(86) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apkopo un analizē datus par saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem un šo informāciju izmanto nākamo periodu uzraudzības un kontroles programmu izstrādē. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par aktuālajām sūdzībām un to tendencēm regulāri informē par attiecīgo jomu atbildīgo augstāko iestādi.
(9) Šā panta astotās daļas 2.punktā minētais lēmums ir spēkā ar dienu, kad tas kļūst zināms adresātam. Minēto lēmumu ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(10) Pirms šā panta astotās daļas 2.punktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par noteikto darbību izpildi. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs līdz termiņa beigām noteiktās darbības nav izpildījis vai nav informējis Patērētāju tiesību aizsardzības centru par to izpildi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēro par attiecīgo pārkāpumu paredzēto administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.
(101) Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(11) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piedzenot izdevumus par patērētāju iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu laboratorisko vai cita veida ekspertīzi, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.
(12) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veidot konsultatīvo padomi, iekļaujot tajā valsts iestāžu, patērētāju tiesību aizsardzības biedrību, ražotāju, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju organizāciju pārstāvjus, kā arī izdot rekomendācijas patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos.

Paziņošanas likumsPiekļuves, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, piekļuves datu plūsmai un atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājuma noteikumiPubliskas personas mantas atsavināšanas likums

46.1pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek, rīkojot izsoli, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.
(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.
(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:
1) kopīpašniekam;
2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1.punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.
(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.
(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.
(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļu īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.

Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībaReklāmas likums

15.pants
(1) Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, ir tiesīga pieprasīt un saņemt no reklāmas devēja, reklāmas izgatavotāja, reklāmas izplatītāja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) patiesumu, precizitāti vai atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī noteikt informācijas, dokumentu un pierādījumu iesniegšanas termiņu un informācijas sniegšanas veidu.
(11) Uzraudzības iestāde informē šā panta pirmajā daļā minēto reklāmas devēju, reklāmas izgatavotāju vai reklāmas izplatītāju par attiecīgās lietas izskatīšanas rezultātu.
(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tiek iesniegti nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) par neprecīzu vai nepatiesu.
(3) Uzraudzības iestāde, izvērtējot konstatētā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīga:
1) ierosināt, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs Uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā nodrošina reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs rakstveidā apņemas Uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās var ietvert arī apņemšanos segt patērētājiem radītos zaudējumus, sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai publicēt reklāmas atsaukumu un ievērot šādu darbību izpildei noteiktos termiņus;
3) pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam turpmāk savā darbībā nodrošināt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(31) Reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgās darbības izpildes vai šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām netiek nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.
(32) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētā rakstveida apņemšanās ir dokuments, ko pēc Uzraudzības iestādes izteiktā ierosinājuma paraksta reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs, apņemoties noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās var ietvert reklāmas devēja vai reklāmas izplatītāja apņemšanos:
1) neveikt noteiktas darbības;
2) veikt noteiktas darbības, tai skaitā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, publicēt attiecīgajai reklāmai atbilstošā plašsaziņas līdzeklī paziņojumu, kurā atsauc reklāmu;
3) atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus.
(33) Parakstot rakstveida apņemšanos, kurā norādīts pārkāpums, kā arī tā novēršanas veids un termiņš, reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs atzīst, ka ir izdarījis konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās uzskatāma par saņemtu (stājas spēkā) ar brīdi, kad Uzraudzības iestāde apstiprina tās pieņemšanu, reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam rakstveidā apliecinot, ka attiecīgie pasākumi ir pietiekami pārkāpuma un tā radītās ietekmes novēršanai. Iestāde apliecinājumu par rakstveida apņemšanās pieņemšanu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pārkāpuma novēršanas termiņš nedrīkst pārsniegt laiku, kas nepieciešams, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs varētu izpildīt paredzētos pasākumus un nodrošinātu patērētāju interešu ievērošanu, un nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad ilgāku termiņu pamato paredzēto pasākumu raksturs.
(34) Ja reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu apņemas novērst konstatēto pārkāpumu un rakstveida apņemšanās stājas spēkā, Uzraudzības iestāde nepieņem šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu un izbeidz administratīvo lietvedību daļā par pārkāpumu, kuru reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs apņemas novērst.
(35) Reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta 3.3 daļā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par rakstveida apņemšanās izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja Uzraudzības iestāde konstatē, ka rakstveida apņemšanās netiek pildīta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus.
(4) Ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;
2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);
3) aizliedz izplatīt reklāmu;
4) pieprasa atsaukt reklāmu;
5) uzliek soda naudu šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā;
6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.
(41) Uzraudzības iestāde ir tiesīga noteikt šā panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minēto lēmumu izpildes termiņu. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgās darbības izpildes vai pārkāpuma novēršanas termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par lēmuma izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem.
(6) Uzraudzības iestāde lēmumā norāda tā pieņemšanas pamatojumu.
(7) Pieņemot lēmumu, Uzraudzības iestāde ņem vērā reklāmas devēja un citu iesaistīto personu likumīgās intereses.
(8) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto lēmumu Uzraudzības iestāde var pieņemt arī tad, ja normatīvo aktu prasībām neatbilstoša reklāma vēl nav izplatīta, bet tās izplatīšana ir paredzama.
(9) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izplatīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga šā panta trešās daļas 2.punktā minēto apņemšanos ievietot savā mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (ar publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" saistītos izdevumus sedz attiecīgais reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs).
(10) Uzraudzības iestāde šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Uzraudzības iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, skaitot no lietas ierosināšanas dienas.
(11) Uzraudzības iestāde lietas par pārkāpumiem reklāmas jomā izskata Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Reliģisko organizāciju likumsRepublikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumsSabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums

11.pants. (1) Institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad tas saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Paziņojumā, kuru nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam, papildus norāda institūcijas noteikto atlīdzību un piedāvāto atlīdzības kompensācijas veidu.
(2) Ja sabiedrības vajadzībām paredzēts atsavināt tikai nekustamā īpašuma daļu, paziņojumā norāda nepieciešamās nekustamā īpašuma daļas apmēru un pievieno grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas.
(21) Par šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu un saturu institūcija informē arī personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Ja personas dzīvesvieta nav zināma, paziņojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā piekrīt nekustamā īpašuma labprātīgai atsavināšanai, viņš un institūcija šīs institūcijas noteiktajā termiņā noslēdz līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par institūcijas noteikto atlīdzību. Institūcijas noteiktais termiņš nedrīkst būt īsāks par diviem mēnešiem, skaitot no dienas, kad nekustamā īpašuma īpašniekam izsniegts līguma projekts.
(4) Nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, var vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Ja ir vairākas personas, kurām par labu ir nostiprināta ķīlas tiesība attiecībā uz nekustamo īpašumu, un nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, viņam ir jāvienojas ar visām personām.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, izmaksājamā summa izlietojama saistību pirmstermiņa dzēšanai, nemainot saistības izpildes noteikumus, ja vien puses nevienojas citādi.
(6) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, ir vienojušies par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, viņi līdz šā panta trešajā daļā minētā līguma noslēgšanai iesniedz institūcijai paziņojumu par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Paziņojumā norāda, kāda summa no institūcijas noteiktās atlīdzības izmaksājama nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, norādot bankas kontu, uz kuru izmaksājamas norādītās summas.
(7) Personu parakstu īstumu uz paziņojuma par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali apliecina zvērināts notārs vai paziņojums tiek sastādīts elektroniskā formā un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

18.pants. (1) Lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un noteiktu atlīdzību, institūcija nosūta paziņojumu par šā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību (turpmāk — paziņojums) nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, vai, ja viņu dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un, ja tiek atsavināta dzīvojamā māja, izvieto paziņojumu pie atsavināmās dzīvojamās mājas.
(2) Paziņojumā ietver:
1) informāciju par tām sabiedrības vajadzībām, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums nepieciešams;
2) informāciju par dokumentiem, kas apliecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai paredzēta projekta īstenošanai;
3) informāciju par nepieciešamo nekustamā īpašuma daļas apmēru;
4) uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties atlīdzības noteikšanā;
5) uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam sniegt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem un citiem apgrūtinājumiem;
6) citu informāciju, kuru institūcija uzskata par nepieciešamu norādīt.
(3) Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma daļu, paziņojumā papildus ietver šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto apstākļu izvērtējumu, pievieno grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas, un uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam sniegt informāciju par to, vai viņš piekrīt nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai.
(4) Paziņojumā institūcija norāda termiņu, kādā nekustamā īpašuma īpašnieks sniedz šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā un trešajā daļā minēto informāciju. Informācijas sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, skaitot no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
(5) Ja saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu veicama atkārtota atlīdzības noteikšana, institūcijai ir tiesības paziņojumā ietvert tikai atkārtotas atlīdzības noteikšanas tiesisko pamatojumu un uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties atlīdzības noteikšanā, kā arī 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, sniegt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem un citiem apgrūtinājumiem.

Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

43.9 Ja komersants ir saņēmis 43.8 punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot šādu informāciju:
43.91. tarifu aprēķinu (arī Excel formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifā iekļautajām izmaksām, izmainot tikai kurināmā izmaksas, iepirktās siltumenerģijas izmaksas un ieņēmumus par pārdoto elektroenerģiju, kas pamatotas ar kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas un pārdotās elektroenerģijas cenas izmaiņām;
43.92. iepriekšējā perioda piemēroto tarifu atbilstošās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas un iepriekšējā perioda faktiskās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas, šo datu salīdzinājumu un faktisko kurināmā patēriņu, iepirktās siltumenerģijas apjomu un pārdotās elektroenerģijas apjomu;
43.93. pamatojumu kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām un pamatojošos dokumentus, ja pamatojošie dokumenti nav jau iepriekš iesniegti Regulatorā;
43.94. citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.

Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiemSlīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiStarpsavienojumu pamatpiedāvājuma noteikumiStarptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumsSvaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriju atzīšanas un uzraudzības kārtībaTiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtībaTiesu izpildītāju likumsTiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiemTrokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtībaUzturlīdzekļu garantiju fonda likums

12. pants. Uzturlīdzekļu saņemšana ar tiesas spriedumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem
(1) Ja ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem parādniekam ir noteikts pienākums maksāt iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam un iestājies šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētais gadījums, Fonda administrācija, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, izmaksā iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam no Fonda līdzekļiem.
(2) Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu arī tādā gadījumā, ja no zvērināta tiesu izpildītāja nav saņemtas ziņas, ka parādnieks nav paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu noteiktajā termiņā ieskaitījis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā paziņojumā norādīto summu, bet parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētas dzīvesvietas, mantas vai darbavietas vai parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process un tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Fonda administrācija septiņu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu, paziņo parādniekam par lēmuma pieņemšanu. Parādniekam no dienas, kad uzsākta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, ir pienākums veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondam tā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu. Ja izpildu lieta nav ievesta un uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta, piemērojot šā panta otro daļu, parādniekam ir pienākums veikt uzturlīdzekļu maksājumus Fonda administrācijai.
(4) Ja parādnieks nav deklarējis savu dzīvesvietu, paziņojumu par uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Fonda administrācijas mājaslapā.
(5) Fonda administrācija par uzturlīdzekļu izmaksāšanu vai izmaksas izbeigšanu paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu, un kļūst par piedzinēju uzturlīdzekļu piedziņas lietā iesniedzējam izmaksāto summu un likumisko procentu (5. panta otrās daļas 2. punkts) apmērā.
(6) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot Fonda administrācijai par piedzītajiem uzturlīdzekļiem, ja tie nodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets.

Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībaiValsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Uzglabāšanas atbalsts"Veterinārmedicīnas likumsZemesgrāmatu likums

41. Ja vienam un tam pašam nekustamam īpašumam zemesgrāmatā kļūdaini atklāti vairāki nodalījumi, tad zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis arī bez ieinteresēto personu lūguma ar sevišķu lēmumu slēdz liekos nodalījumus. Pirms lēmuma nekustama īpašuma īpašnieks un personas, kuru labā nodalījumā ierakstītas kādas tiesības, jāuzaicina sniegt atsauksmes, noliekot viņām divu nedēļu termiņu. Ja šo personu dzīves vietas nav zināmas, tad uzaicinājums jāiespiež oficiālā laikrakstā un jāizkar nodaļas telpās. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis nodalījuma slēgšanai. Sludinājuma izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.
Zemesgrāmatu nodalījumā, izmantojot citu valsts informācijas sistēmu tiešsaistē saņemtu paziņojumu, izdara šādus grozījumus:
1) maina kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu;
2) nemainot zemes gabala robežas, precizē zemes gabala platību un nekustamā īpašuma apgrūtinājumus atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā reģistrējamām apgrūtinātām teritorijām saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas datiem;
3) precizē dzīvokļa īpašuma kā atsevišķa īpašuma kopējo platību, ja platības izmaiņas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu neietekmē dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu un ja tas ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk — Kadastra informācijas sistēma);
4) pamatojoties uz pašvaldības privatizācijas komisijas vai akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" iesniegtu dokumentu par konstatētām neprecizitātēm, kas radušās dzīvojamās mājas domājamo daļu noteikšanā privatizācijas procesā, precizē dzīvokļu īpašumu sastāvā esošo kopīpašuma domājamo daļu apmēru, ja tas ir reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā;
5) veic izmaiņas nekustamā īpašuma objekta adresē;
6) veic izmaiņas to fizisko personu identifikācijas datos, kurām piešķirts personas kods.
Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu par personu vai nekustamo īpašumu identificējošo datu grozīšanu uz īpašnieka iesnieguma pamata, ja ar to netiek grozītas nostiprinātās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pirms ierakstu grozīšanas pārbauda datus valsts informācijas sistēmā.
Grozījumi, kas izdarīti šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nav pārsūdzami.
Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks var pilnvarot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša palīgu apstrādāt šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu.

Zvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtība

Dokumentu un zīmogu atsaukumi

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumsAugu šķirņu aizsardzības likumsĀrvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumiDzīvo organismu reģistrācijas kārtībaElektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

21.pants. Apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšana, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšana un izbeigšana
(1) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis:
1) savu darbību izbeidzis, bet izsniegto apraides atļauju vai retranslācijas atļauju nav nodevis Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei;
2) darbojas neregulāri, tādējādi nepildot apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumus, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus;
3) nav samaksājis valsts nodevu attiecīgi šā likuma 15. panta devītajā daļā vai 19. panta otrās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā.
(2) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, ja tas gada laikā atkārtoti:
1) pārkāpis šo likumu;
2) izplatījis programmu, kas neatbilst apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumiem.
(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome anulē apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis:
1) trīs reizes gada laikā ir administratīvi sodīts par būtisku šā likuma pārkāpumu;
2) gada laikā no dienas, kad Padome pieņēmusi lēmumu par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšanu, ir izdarījis būtiskus šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos pārkāpumus;
3) būtiski pārkāpis apraides vai retranslācijas atļaujā ietvertos noteikumus;
4) neievēro šā likuma 18.panta astotās daļas noteikumus un šis pārkāpums ir būtisks;
5) mēneša laikā no dienas, kad Padome izteikusi brīdinājumu par apraides atļaujā ietverto noteikumu pārkāpumu, nepārtrauc attiecīgā noteikuma pārkāpšanu;
6) mēneša laikā no dienas, kad Padome izteikusi brīdinājumu par apraides atļaujā ietverto noteikumu pārkāpumu, atkārtoti būtiski pārkāpis attiecīgo noteikumu;
7) saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīts par vainīgu noziegumos pret valsti vai par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tam noteikts juridiskajām personām piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.
(31) Piemērojot šā likuma 21.panta trešo daļu un izvērtējot pārkāpuma būtiskumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ņem vērā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veiktās darbības saistībā ar pārkāpuma seku un atkārtošanas novēršanu, pārkāpuma ietekmi uz vispārējo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un spēju to turpināt.
(4) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes paziņojums par apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšanu vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības izbeigšanu publicējams Padomes mājaslapā internetā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis'', bet par reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli — arī vietējā laikrakstā.
(5) Šā panta piemērošanu neietekmē šā likuma III1 nodaļas noteikumu piemērošana.

Jūrnieku sertificēšanas noteikumiKārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumentiKārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumentiKārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumentiKārtība, kādā izsniedz sertifikātu augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu veikšanaiKārtība, kādā licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanāKārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alumKredītiestāžu likumsNoteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā

20. Ja kuģi no kuģu reģistra izslēdz saskaņā ar Jūras kodeksa 12. panta pirmo daļu, kuģa īpašnieks vai, ja kuģis ir reģistrēts Jūras kodeksa 8.2 pantā noteiktajā kartībā, persona, kura ir pieteikusi kuģi reģistrācijai, vai tās tiesību pārņēmējs iesniedz Latvijas Kuģu reģistrā šādus dokumentus:
20.1. iesniegumu, norādot izslēgšanas iemeslu. Iesniegumu sastāda notariāla akta formā, ja kuģim ir reģistrētas īpašumtiesības, bet, ja kuģis pieder vienai fiziskajai personai, notariālā forma nav nepieciešama. Ja iesniegums sastādīts valstī, kuras normatīvie akti neparedz dokumentu sastādīšanu notariālā akta formā, notārs apliecina īpašnieka tiesībspēju, rīcībspēju, darbības apjomu un pārstāvju pilnvaras. Ja kuģis ir reģistrēts Jūras kodeksa 8.2 pantā noteiktajā kartībā un iesniegumu iesniedz persona, kura ir pieteikusi kuģi reģistrācijai kā tiesību pārņēmēja, iesniegumā ietver apliecinājumu par tiesību pārņemšanu un norāda pārņemšanas pamatu;
20.2. apgrūtinājumu turētāja (ja tāds ir) rakstisku piekrišanu kuģa izslēg­šanai;
20.3. Latvijas Kuģu reģistra izsniegto apliecību oriģinālus vai, ja to nav, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka apliecības ir uzskatāmas par nederīgām;
20.4. līguma kopiju, ja kuģis tiek pārdots;
20.5. valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izsniegtu izziņu, ka kuģim noņemts izsaukuma signāls (ja tāds ir bijis piešķirts).

Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtībuNoteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora un vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas prasībām un sertifikācijas kārtībuNoteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtībuNoteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecības veidu un lietošanas kārtībuNoteikumi par zvērinātu notāru amata apliecības un amata zīmes paraugiem un to izsniegšanas un anulēšanas kārtību

Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra ziņas

Eiropas ekonomisko interešu grupu likums

5.pants. Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra ierakstu saturs un izsludināšana
(1) Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra ierakstus izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā ieraksta un saskaņā ar regulas 8.pantu Uzņēmumu reģistrs izsludināšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nosūta šādas ziņas:
1) regulas 5.pantā minētās ziņas un grozījumus tajās;
2) par fiziskās personas galveno darbību veikšanas vietu;
3) ierakstot ziņas par regulas 7.panta otrās daļas "b" punktā minēto subjektu, norāda reģistrācijas datumu, vietu, numuru, juridisko formu un nosaukumu (firmu);
4) ierakstot regulas 7.panta otrās daļas "c" punktā minētās ziņas, norāda tiesas nosaukumu, sprieduma pieņemšanas datumu un tiesas lēmumu atzīt grupu par neesošu;
5) ierakstot regulas 7. panta otrās daļas "d" punktā minētās ziņas, norāda katra grupas vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), kā arī norādi uz to, vai grupas vadītāji drīkst pārstāvēt grupu katrs atsevišķi vai kopīgi;
6) ierakstot regulas 7. panta otrās daļas "e" punktā minētās ziņas, ja biedrs ir nodevis savas biedra tiesības vai to daļu citam grupas biedram vai trešajai personai, norāda:
a) šā biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) vai, ja biedrs ir juridiskā persona, — nosaukumu (firmu), juridisko formu, reģistrācijas vietu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tās vadības atrašanās vietu vai, ja saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem juridiskajai personai nav nepieciešama juridiskā adrese, norāda tikai tās vadības atrašanās vietu,
b) cita grupas biedra tiesības vai to daļu saņēmušā grupas biedra vai trešās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) vai, ja biedrs vai trešā persona ir juridiskā persona, — nosaukumu (firmu), juridisko formu, reģistrācijas vietu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tās vadības atrašanās vietu vai, ja saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem juridiskajai personai nav nepieciešama juridiskā adrese, norāda tikai tās vadības atrašanās vietu;
7) ierakstot regulas 7.panta otrās daļas "f" punktā minētās ziņas, norāda biedru lēmuma pieņemšanas datumu un lēmumu izbeigt grupas darbību vai arī tiesas nosaukumu, sprieduma pieņemšanas datumu un tiesas lēmumu izbeigt grupas darbību;
8) ierakstot regulas 7. panta otrās daļas "g" punktā minētās ziņas, norāda likvidatora vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi);
9) ierakstot regulas 7. panta otrās daļas "h" punktā minētās ziņas, ja ir ierosināts maksātnespējas process, norāda:
a) tiesas nosaukumu, tiesas sprieduma pieņemšanas datumu un tiesas lēmumu par administratora iecelšanu vai atcelšanu, kā arī administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un darbības vietu,
b) tiesas nosaukumu, tiesas sprieduma pieņemšanas datumu un tiesas lēmumu par grupas maksātnespējas pasludināšanu, kreditoru sapulces lēmuma pieņemšanas datumu un lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu;
10) ierakstot regulas 7.panta otrās daļas "h" punktā minētās ziņas, norāda ziņas par grupas izslēgšanu no Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra;
11) ierakstot regulas 7.panta otrās daļas "i" punktā minētās ziņas, norāda priekšlikumu mainīt juridisko adresi un jauno juridisko adresi;
12) ierakstot regulas 7. panta otrās daļas "j" punktā minētās ziņas, norāda:
a) ja biedrs ir fiziskā persona, — tā biedra vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), kurš atbrīvots no saistībām, kas radušās pirms viņa uzņemšanas grupā,
b) ja biedrs ir juridiskā persona, — nosaukumu (firmu), juridisko formu, reģistrācijas vietu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tās vadības atrašanās vietu vai, ja saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem juridiskajai personai nav nepieciešama juridiskā adrese, — tikai tās vadības atrašanās vietu;
13) ieraksta izdarīšanas datumu.
(3) Uzņēmumu reģistra amatpersona regulas 11.pantā minēto informāciju nosūta publicēšanai Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam.

Izsoles

Civilprocesa likums

606.pants. Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana
(1) Tiesu izpildītājs izziņo nekustamā īpašuma izsoli, ja šā likuma 604.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu vai tas ir noraidīts.
(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto elektronisko izsoļu vietnē.
(3) Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:
1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām — nosaukumu un juridisko adresi;
2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;
3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;
31) apbūves tiesības līguma datumu, priekšmetu un termiņu, ja tiek izsolīta apbūves tiesība;
4) nekustamā īpašuma novērtējumu;
5) kura izsole pēc kārtas tā ir;
6) izsoles sākumcenu un izsoles soli;
7) izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;
8) vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība;
9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā;
10) datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var iemaksāt nodrošinājuma summu un lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē;
11) norādi uz tīmekļa vietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.
(4) Sludinājumā norādītais izsoles sākuma datums nedrīkst būt vēlāks par 10 darba dienām, skaitot no datuma, kurā sludinājums nosūtīts publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(5) Vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā paziņo par izsoli parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, ja tāda ir. Paziņojumā norāda arī to, vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.
(6) Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas.
(7) No izsoles izsludināšanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, ir pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties.
(8) Dalībnieki, kas autorizēti izsolei, drīkst izdarīt solījumus visā izsoles norises laikā.

Jūras kodekss

55.pants. Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) paziņojums
(1) Pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) tiesu izpildītājs sagatavo paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli) un nosūta to šādām personām:
1) kuģu reģistratoram;
2) visu to kuģa hipotēku vai citu reģistrēto tiesību turētājiem, kuras nav noformētas uz uzrādītāju;
3) visu to kuģa hipotēku vai citu reģistrēto tiesību turētājiem, kuras noformētas uz uzrādītāju, kā arī šā kodeksa 33.pantā noteikto jūras privilēģiju turētājiem, ja šīs personas ir informējušas tiesu izpildītāju par savām prasībām;
4) kuģa īpašniekiem.
(2) Paziņojumu nosūta 30 dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) datuma, un tajā iekļauj šādas ziņas:
1) kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiks, vieta un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizstāvēt savas intereses;
2) ja kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu nevar precīzi noteikt, paziņo aptuveno kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un paredzamo vietu, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizstāvēt savas intereses.
(3) Ja paziņojums nosūtīts saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu, nosūta arī atkārtotu paziņojumu par konkrētu kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu. Šādu atkārtotu paziņojumu nosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles).
(4) Šajā pantā minēto paziņojumu noformē rakstveidā un nosūta ierakstītā pasta sūtījumā vai izmanto citus sakaru līdzekļus, kas nodrošina apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu. Vienlaikus ar šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu nosūtīšanu tiesu izpildītājs publicē šos paziņojumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Komercķīlas likumsKredītiestāžu likumsNoteikumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles organizēšanuNoteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantuPar valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju

20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ir šāda:
1) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";
2) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt, divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošos dzīvokļa īpašumus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodod privatizācijai;
3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu;
4) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:
a) kopīpašniekiem — uz pārdodamo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā euro,
b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, tad īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 procentiem no kopējās šajā mājā izīrētās platības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu, kas atbilst dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai, par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos, bet uz domājamo daļu, kas pārsniedz dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, — veicot maksājumu pilnā apmērā euro;
5) ja izsoles paziņojumā noteiktais pieteikšanās termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības uz pārdodamo domājamo daļu;
6) ja uz izsoli ir pieteikušies viens vai vairāki kopīpašnieki un viena vai vairākas dzīvokļu īrnieku grupas vai viens vai vairāki kopīpašnieki vai dzīvokļu īrnieku grupas, kas izveidotas atbilstoši šā punkta 4.apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, tiek rīkota izsole starp personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības. Katrs kopīpašnieks un katra dzīvokļu īrnieku grupa ir patstāvīgs izsoles dalībnieks;
7) starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu ir apmaksājama euro.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums

141.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība publiskas personas kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā
(1) Kapitāla daļu pārdevējs izstrādā un apstiprina pārdošanas noteikumus, kuros ietverama vismaz šāda informācija:
1) kapitālsabiedrības, kuras kapitāla daļas tiek pārdotas, firma, juridiskā adrese un atrašanās vietu adreses;
2) kapitāla daļu pārdošanas cena, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 140.panta pirmo daļu, kā arī cenas korekcijas kārtība, ja kapitāla daļas neizdodas pārdot atbilstoši sākotnējai vērtībai;
3) kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi, ja tādi paredzēti šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā;
4) ziņas par dalībniekiem (akcionāriem), par pirmpirkuma tiesībām uz pārdodamajām kapitāla daļām un to izmantošanas kārtību;
5) drošības naudas un izsoles dalības maksas lielums un samaksas kārtība, pirkuma maksas samaksas kārtība un termiņi;
6) izsoles noteikumi;
7) kapitāla daļu pretendentu (pircēju) atlases kārtība un kritēriji, ja tādi tiek paredzēti;
8) termiņš, kurā iesniedzami intereses pieteikumi kapitāla daļu pirkšanai, tā pagarināšanas, atjaunošanas vai jauna pieteikšanās termiņa noteikšanas kārtība;
9) kapitāla daļu pircējam iesniedzamo dokumentu saraksts;
10) rīcība ar nepārdotajām kapitāla daļām;
11) citi kapitāla daļu pārdošanas procesā ievērojamie nosacījumi un garantijas.
(2) Kapitāla daļu pārdevējs nedēļas laikā pēc pārdošanas noteikumu apstiprināšanas publisko savā mājaslapā internetā informāciju par pārdošanas noteikumiem, kā arī ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par to, kur var iepazīties ar pārdošanas noteikumiem. Minētajā termiņā kapitāla daļu pārdevējam jānosūta kapitāla daļu pārdošanas noteikumi attiecīgās kapitālsabiedrības valdei. Publiskas personas kapitālsabiedrības valde informē darbiniekus par kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību.
(3) Kapitāla daļu pārdevējs piedāvā publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības pirmpirkuma tiesīgajiem dalībniekiem (akcionāriem) nopirkt publiskas personas kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā un saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, nosakot, ka sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) kopumā vai atsevišķi jāpiesakās uz visām publiskas personas pārdodamajām kapitāla daļām, pretējā gadījumā uzskatāms, ka tie atteikušies no pirmpirkuma tiesību izmantošanas.
(4) Ja pirmpirkuma tiesīgās personas neizmanto savas tiesības vai ja pirmpirkuma tiesīgo personu nav, kapitāla daļu pārdevējs tās pārdod atklātā izsolē, ja vien šā likuma 142.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajā kārtībā nav noteikta cita pārdošanas metode.
(5) Kapitāla daļu pārdošanas noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz mēnesi pirms termiņa, kad personai jāiesniedz pieteikums kapitāla daļu pirkšanai.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likums

11.pants. (1) Sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma.
(2) Sludinājumi par publiskas personas kustamās mantas izsoli publicējami institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā, bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 3500 euro, — arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju saistošie noteikumi.
(3) Vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.
(4) Ja valsts vai atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, mantas vērtība pārsniedz 3500 euro, par tās izsoli paziņo attiecīgajai valsts vai atvasinātas publiskas personas revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota, bet par pašvaldības mantas izsoli, ja šīs mantas vērtība pārsniedz 1400 euro, — pašvaldības revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota.

Komercreģistra ziņas

Eiropas komercsabiedrību likums

4.pants. Ziņu iesniegšana un izsludināšana par dibinātāju komercsabiedrību
(1) Ja Eiropas komercsabiedrība tiek dibināta, apvienojoties dalībvalstu akciju sabiedrībām, dibinātāja akciju sabiedrība Regulas Nr.2157/2001 20. un 21.pantā minētajā gadījumā iesniedz Uzņēmumu reģistram apvienošanās noteikumu projektu un Regulas Nr.2157/2001 21.pantā minētās ziņas. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina apvienošanās noteikumu projekta reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā apvienošanās noteikumu projekts atrodas, kā arī Regulas Nr.2157/2001 21.pantā minētās ziņas.
(2) Lai Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 25.panta pirmo daļu varētu pārbaudīt akciju sabiedrību apvienošanās darbību un formalitāšu likumību, dibinātāja akciju sabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram paziņojumu par darbību un formalitāšu pabeigšanu, kas jāveic pirms apvienošanās, kā arī dokumentus, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem akciju sabiedrību apvienošanās gadījumā.
(3) Ja, apvienojoties dalībvalstu akciju sabiedrībām, vismaz viena dibinātāja akciju sabiedrība ir dibināta Latvijā un Eiropas komercsabiedrība tiek dibināta Latvijā, dibinātājas akciju sabiedrības iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par apvienošanos un pieteikumu Eiropas komercsabiedrības reģistrācijai. Pieteikums par apvienošanos un reģistrāciju iesniedzams, lai saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 12. un 28.pantu, kā arī komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem tiktu izdarīti attiecīgi ieraksti komercreģistrā. Ja, apvienojoties dalībvalstu akciju sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrība tiek dibināta citā dalībvalstī, dibinātāja akciju sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir Latvijā, pēc Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas nekavējoties iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās izslēgšanu no komercreģistra un apliecinājumu par Eiropas komercsabiedrības reģistrāciju citā dalībvalstī. Pieteikums par izslēgšanu no komercreģistra iesniedzams, lai saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 28.pantu un komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem tiktu izdarīts attiecīgs ieraksts komercreģistrā.
(4) Eiropas komercsabiedrības kā pārvaldītājsabiedrības dibināšanas gadījumā dibinātāja akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību iesniedz Uzņēmumu reģistram Regulas Nr.2157/2001 32.panta trešajā daļā minēto pārvaldītājsabiedrības dibināšanas noteikumu projektu. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina pārvaldītājsabiedrības dibināšanas noteikumu projekta reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā pārvaldītājsabiedrības dibināšanas noteikumu projekts atrodas.
(5) Regulas Nr.2157/2001 33.panta trešajā daļā minētajā gadījumā dibinātāja akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību iesniedz Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par Regulas Nr.2157/2001 33.panta otrajā daļā minēto nosacījumu izpildi. Nosacījumu izpildes fakts tiek izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(6) Pārveidojot dalībvalsts akciju sabiedrību par Eiropas komercsabiedrību, dibinātāja akciju sabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram Regulas Nr.2157/2001 37.panta piektajā daļā minēto pārveidošanas noteikumu projektu. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina pārveidošanās noteikumu projekta reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā pārveidošanas noteikumu projekts atrodas.
(7) Par ziņu iesniegšanu un ieraksta izdarīšanu komercreģistrā dibinātāja komercsabiedrība maksā valsts nodevu, kas noteikta normatīvajos aktos par ziņu iesniegšanu un ierakstu izdarīšanu komercreģistrā. Izmaksu apmērs par ierakstu izsludināšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un iekasēšanas kārtība noteikta normatīvajos aktos par komercreģistra ierakstu un ziņu izsludināšanas izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību.

5.pants. Ziņu iesniegšana Uzņēmumu reģistram un ierakstu izdarīšana komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrību
(1) Ieraksts komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrībām tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumā ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrību norāda ziņas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz akciju sabiedrību un komercreģistra vešanu, ciktāl Regulā Nr. 2157/2001 un šajā likumā nav noteikts citādi.
(11) Pieteikumā Eiropas komercsabiedrības reģistrācijai komercreģistrā norāda Eiropas komercsabiedrības izveidošanas veidu, ievērojot Regulā Nr. 2157/2001 noteiktos nosacījumus, un darbības nozari.
(2) Iesniedzot pieteikumu Eiropas komercsabiedrības reģistrācijai (arī pārceļot Eiropas komercsabiedrības juridisko adresi no citas dalībvalsts uz Latviju), pieteikumam pievienojami Regulā Nr.2157/2001 noteiktie dokumenti, kā arī dokumenti, kas akciju sabiedrību dibināšanas gadījumā iesniedzami Uzņēmumu reģistram saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem. Lēmumu par Eiropas komercsabiedrības reģistrāciju (arī pārceļot Eiropas komercsabiedrības juridisko adresi no citas dalībvalsts uz Latviju) pieņem Uzņēmumu reģistrs Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos.
(3) Pārceļot Eiropas komercsabiedrības juridisko adresi uz citu dalībvalsti, Eiropas komercsabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram Regulas Nr.2157/2001 8.panta otrajā daļā minēto adreses pārcelšanas priekšlikumu. Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu komercreģistrā par priekšlikuma faktu mainīt juridisko adresi uz citu dalībvalsti un jauno juridisko adresi. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina adreses pārcelšanas priekšlikuma reģistrācijas datumu, Eiropas komercsabiedrības komercreģistra lietas numuru, kurā adreses maiņas priekšlikums atrodas, un jauno juridisko adresi.
(4) Par ziņu iesniegšanu un ieraksta izdarīšanu komercreģistrā Eiropas komercsabiedrība maksā valsts nodevu, kas noteikta attiecīgajos normatīvajos aktos par ziņu iesniegšanu un ierakstu izdarīšanu komercreģistrā par akciju sabiedrībām. Izmaksu apmērs par ierakstu izsludināšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un iekasēšanas kārtība noteikta normatīvajos aktos par komercreģistra ierakstu un ziņu izsludināšanas izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību.

Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums

19.1 pants. Uzņēmuma īpašnieka vai uzņēmējsabiedrības dalībnieka (akcionāra) pieteikums par likvidatora iecelšanu
(1) Pēc šā likuma 19.panta astotajā daļā noteiktā termiņa notecējuma komercreģistra iestāde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību sarakstu, par kurām šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā ir saņemti kreditoru paziņojumi par prasījumiem un par kurām nav iesniegts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieteikums par likvidatora iecelšanu. Publikācijā norāda:
1) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības reģistrācijas numuru un nosaukumu (firmu);
2) to, ka viena mēneša laikā no publikācijas dienas uzņēmuma īpašnieks vai uzņēmējsabiedrības dalībnieks (akcionārs) var iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei par likvidatora iecelšanu.
(2) Viena mēneša laikā no publikācijas dienas uzņēmuma īpašnieks vai uzņēmējsabiedrības dalībnieks (akcionārs) var iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei par likvidatora iecelšanu. Pieteikumā norāda likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu. Pieteikumam pievieno notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersonas apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.
(3) Komercreģistra iestāde izdara ierakstu par likvidatora iecelšanu, pamatojoties tikai uz pirmo iesniegto pieteikumu.
(4) Uzņēmuma īpašnieks vai uzņēmējsabiedrības dalībnieks (akcionārs), kurš iesniedzis šā panta trešajā daļā minēto pieteikumu, sedz likvidācijas izmaksas.
(5) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības likvidāciju veic šā likuma 19.5, 19.6, 19.7, 19.8 un 19.9 pantā noteiktajā kārtībā.

19.3 pants. Kreditora pieteikums par likvidatora iecelšanu
(1) Pēc šā likuma 19.1 panta otrajā daļā noteiktā termiņa notecējuma komercreģistra iestāde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību sarakstu, par kurām nav šā likuma 19.1 pantā noteiktajā kārtībā iesniegts uzņēmuma īpašnieka vai uzņēmējsabiedrības dalībnieka (akcionāra) pieteikums par likvidatora iecelšanu. Publikācijā norāda:
1) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības reģistrācijas numuru un nosaukumu (firmu);
2) to, ka viena mēneša laikā no publikācijas dienas kreditori var iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei par likvidatora iecelšanu.
(2) Viena mēneša laikā no publikācijas dienas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības kreditori, kuri saskaņā ar šā likuma 19.panta trešās daļas noteikumiem ir paziņojuši komercreģistra iestādei par saviem prasījumiem, var iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei par likvidatora iecelšanu. Pieteikumā norāda likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu. Pieteikumam pievieno notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersonas apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.
(3) Komercreģistra iestāde izdara ierakstu par likvidatora iecelšanu, pamatojoties tikai uz pirmo iesniegto pieteikumu.
(4) Kreditors, kurš iesniedzis šā panta trešajā daļā minēto pieteikumu, sedz likvidācijas izmaksas.
(5) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības likvidāciju veic šā likuma 19.5, 19.6, 19.7, 19.8 un 19.9 pantā noteiktajā kārtībā.
(6) Ja šā panta otrajā daļā minētajā termiņā komercreģistra iestāde nevienu pieteikumu par likvidatora iecelšanu nav saņēmusi, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību ar komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no uzņēmumu reģistra.
(7) Manta, kas palikusi pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, nodaļas vai pārstāvniecības izslēgšanas no uzņēmumu reģistra šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieka mantai atbilstoši Civillikuma 417.panta noteikumiem.

KomerclikumsKoncernu likums

Laulāto mantiskās attiecības

Civillikums. PIRMĀ DAĻA. Ģimenes tiesībasLaulāto mantisko attiecību reģistrācijas kārtība

Paziņojumi akcionāriem, dalībniekiem, biedriem

Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums

37.pants. Pārvaldnieka slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce
(1) Ieguldītāju pilnsapulci (turpmāk — pilnsapulce) sasauc pārvaldnieks pēc savas iniciatīvas vai ieguldītāju pieprasījuma.
(2) Pārvaldnieks sasauc pilnsapulci fonda darbības noteikumu, izņemot pirmo ieguldījumu daļu emisijas noteikumus, apstiprināšanai, kā arī tad, ja to rakstveidā pieprasījuši ieguldītāji, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no fonda vērtības. Ja pilnsapulces sasaukšanu pieprasa fonda ieguldītāji, pārvaldniekam tā jāsasauc mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(3) Pieprasījumā norāda pilnsapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu iesniedz pārvaldniekam.
(4) Ja pārvaldnieks nesasauc pilnsapulci noteiktajā termiņā, fonda ieguldītāji iesniedz rakstveida pieprasījumu Komisijai, kura sasauc pilnsapulci mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Šādā gadījumā pilnsapulci sasauc neatkarīgi no ieguldītāju — rakstveida pieprasījuma iesniedzēju — pārstāvētās fonda vērtības.
(5) Paziņojumu par pilnsapulces sasaukšanu pārvaldnieks publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī informē par to Komisiju. Ja pilnsapulci sasauc Komisija, paziņojumu par pilnsapulces sasaukšanu publicē Komisija. Pilnsapulces sasaukšanas izdevumi tiek segti no fonda mantas.
(6) Pilnsapulcei ir tiesības pieņemt pārvaldniekam saistošus lēmumus par:
1) fonda darbības noteikumu apstiprināšanu un grozījumu izdarīšanu tajos;
2) pārvaldnieka maiņu;
3) fonda reorganizāciju;
4) fonda likvidāciju;
5) dividenžu izmaksu;
6) citiem jautājumiem, kurus ir noteikusi Komisija vai kuri ir paredzēti fonda darbības noteikumos.
(7) Pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās ieguldītāji, kas pārstāv vismaz pusi no fonda vērtības.
(8) Pilnsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši ieguldītāji, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no pilnsapulcē pārstāvētās fonda vērtības.
(9) Pārvaldnieka pārstāvjiem, Komisijas pilnvarotajām personām un zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk — zvērināts revidents) ir tiesības piedalīties pilnsapulcē bez balsstiesībām, bet ar padomdevēja tiesībām.

38.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citam pārvaldniekam
(1) Fonda pārvaldes tiesības var nodot citam pārvaldniekam šādos gadījumos:
1) pārvaldnieks atsakās no fonda pārvaldes;
2) fonds izvēlas sev citu pārvaldnieku;
3) Komisija aizliedz ārējam pārvaldniekam pārvaldīt fondu.
(2) Pārvaldnieks drīkst nodot fonda pārvaldes tiesības citam pārvaldniekam tikai ar Komisijas atļauju.
(3) Lai saņemtu Komisijas atļauju fonda pārvaldes tiesību nodošanai, pārvaldnieks iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:
1) fonda pārvaldes tiesību nodošanas līgumu;
2) fonda darbības noteikumu un fonda dibināšanas dokumenta, kā arī turētājbankas līguma grozījumus, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar pārvaldnieka maiņu.
(4) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju fonda pārvaldes tiesību nodošanai citam pārvaldniekam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) fonda pārvaldes tiesību nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses;
2) fonda pārvaldes tiesību nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šā likuma prasībām;
3) pārvaldnieks, kuram tiek nodotas fonda pārvaldes tiesības, atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām.
(5) Pārvaldnieks, kurš nodod fonda pārvaldes tiesības, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par pārvaldnieka maiņu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par fonda nodošanu citam pārvaldniekam. Paziņojumā norāda jaunā pārvaldnieka firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.
(6) Līgums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citam pārvaldniekam stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta piektajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda darbības noteikumos, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes tiesību nodošanu.
(7) Līdzko līgums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu stājas spēkā, visas ar fonda pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajam pārvaldniekam.
(8) Ja ārējais pārvaldnieks nenodrošina fonda pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām, tas nekavējoties informē Komisiju un fonda uzraudzības institūciju. Komisija pieprasa, lai pārvaldnieks veic visus nepieciešamos pasākumus šā likuma prasībām atbilstošas fonda pārvaldes nodrošināšanai.
(9) Ja, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, ārējais pārvaldnieks tomēr nenodrošina fonda pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām, Komisija pieprasa, lai pārvaldnieks izbeidz fonda pārvaldi un ieguldījumu daļu izplatīšanu Latvijā un dalībvalstīs. Komisija nekavējoties informē ārējā pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju par aizliegumu ārējam pārvaldniekam veikt fonda pārvaldi un ieguldījumu daļu izplatīšanu.
(10) Ja Komisija aizliedz ārējam pārvaldniekam veikt fonda pārvaldi, pārvaldnieks mēneša laikā nodrošina fonda pārvaldes tiesību nodošanu citam pārvaldniekam.

Finanšu instrumentu tirgus likums

73.pants. Informācijas atklāšana par akciju atpirkšanas piedāvājumu
(1) Persona, kas pieņēmusi lēmumu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, vai persona, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, pēc lēmuma pieņemšanas vai attiecīgo apstākļu iestāšanās nekavējoties informē par to mērķa sabiedrības valdi.
(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu.
(3) Piedāvātājs pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, nekavējoties rakstveidā informē mērķa sabiedrību par piedāvājuma noteikumiem un nodrošina tās valdei iespēju iepazīties ar piedāvājuma prospektu, kā arī iesniedz informāciju par piedāvājumu centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, centrālā vērtspapīru depozitārija noteiktajā apjomā un kārtībā.
(4) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu:
1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā minēto informāciju;
2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu;
3) ievērojot prospektā norādītos piedāvājuma un maksājuma termiņus, — datumus, kad piedāvājums noslēgsies, kad tiks paziņoti piedāvājuma rezultāti un kad notiks norēķini.
(5) Piedāvātājs, kurš izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar šā likuma 67.panta otrās daļas noteikumiem, publikācijā norāda arī minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tas plāno atpirkt.
(6) Piedāvātājs, kurš atbilstoši šā likuma 67.panta piektās daļas noteikumiem neatpirks akcijas, ja mērķa sabiedrības akcionāri nepieņems piedāvājumu vismaz minimālajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā noteiktajā apjomā, to nepārprotami norāda publikācijā.

75.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumu grozīšanas kārtība
(1) Ja līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz 10 darbdienas, piedāvātājam ir tiesības grozīt šādus akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus:
1) pagarināt piedāvājuma termiņu, nepārsniedzot šā likuma 69.panta trešajā daļā noteiktos termiņa ierobežojumus;
2) paaugstināt vienas atpērkamās akcijas cenu;
3) grozīt citus noteikumus, ja nepasliktinās pārējo mērķa sabiedrības akcionāru stāvoklis un ja nerodas apstākļi, kas nostāda mazāk izdevīgā stāvoklī tos mērķa sabiedrības akcionārus, kuri jau pieņēmuši piedāvājumu.
(2) Ja piedāvātājs nolemj grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus, tas sagatavo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumus un iesniedz tos Komisijai tādā pašā kārtībā kā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.
(3) Komisija triju darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu grozīt piedāvājuma noteikumus un par to nekavējoties informē piedāvātāju.
(4) Par atļauju grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus Komisija nekavējoties informē arī attiecīgo regulētā tirgus organizētāju un centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, un elektroniskā veidā nosūta tiem akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu tekstu. Centrālais vērtspapīru depozitārijs akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu tekstu elektroniskā veidā nosūta visiem centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem, kuru kontos centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir iegrāmatotas attiecīgās akcijas.
(5) Regulētā tirgus organizētājs grozījumus, kas izdarīti akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.
(6) Piedāvātājs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju grozīt piedāvājuma noteikumus, informāciju par piedāvājuma noteikumu grozīšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

77.pants. Mērķa sabiedrības pienākumi
(1) Mērķa sabiedrības valde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad publicēts sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, sagatavo atzinumu, kurā pauž savu viedokli par piedāvājumu un tā pamatojumu, par piedāvājuma īstenošanas ietekmi uz mērķa sabiedrības interesēm (īpaši — uz nodarbinātību), kā arī par piedāvātāja stratēģiskajiem plāniem attiecībā uz mērķa sabiedrību un šo plānu iespējamo netiešo ietekmi uz nodarbinātību un komercsabiedrības atrašanās vietas maiņu.
(2) Mērķa sabiedrības valde savu viedokli pauž, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību tiek informēts iespējami plašāks to personu loks, kuru intereses skar piedāvājums.
(3) Mērķa sabiedrības valde informē par savu viedokli regulētā tirgus organizētāju, kurš nekavējoties šo informāciju ievieto savā mājas lapā internetā vai dara to publiski pieejamu citā regulētā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.
(4) Mērķa sabiedrības valde par savu viedokli informē mērķa sabiedrības darbiniekus vai viņu pārstāvjus. Ja mērķa sabiedrības darbinieku pārstāvji līdz valdes viedokļa publicēšanai ir iesnieguši valdei atsevišķu atzinumu par piedāvājuma ietekmi uz nodarbinātību, šo atzinumu pievieno valdes atzinumam.
(5) Mērķa sabiedrības valde un padome no brīža, kad piedāvātājs ir informējis valdi un padomi par savu nodomu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz piedāvājuma termiņa beigām pirms tādu pasākumu veikšanas, kuri var izjaukt atpirkšanas piedāvājuma sekmīgu norisi, iegūst akcionāru sapulces atļauju šādām darbībām. Minētā atļauja nav nepieciešama, ja tiek meklēti alternatīvi akciju atpirkšanas piedāvājumi.
(6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktie lēmumi ir pieņemti pirms tam, kad mērķa sabiedrības valde vai padome ir uzzinājusi par brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, un piedāvājums vēl nav daļēji vai pilnīgi īstenots, akcionāru sapulces piekrišana ir nepieciešama jebkuram lēmumam, kurš nav daļa no mērķa sabiedrības parastās saimnieciskās darbības un kura īstenošana var izjaukt akciju atpirkšanas piedāvājumu.
(7) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66. panta ceturtās daļas 2. punktā paredzētajā gadījumā, mērķa sabiedrībai ir pienākums ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", iesniegt regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.
(8) Regulētā tirgus organizētājs pēc šā panta septītajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam nav radušās tiesības veikt galīgo akciju atpirkšanu. Ja regulētā tirgus organizētājs šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nesaņem iesniegumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Komisija 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, ja vien 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam nav radušās tiesības veikt galīgo akciju atpirkšanu.
(9) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam ir radušās tiesības veikt galīgo akciju atpirkšanu, regulētā tirgus organizētājs 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pēc šim likumam atbilstoša akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēguma. Par šajā daļā minētā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas noslēgumu uzskatāma diena, kad šā likuma 79.panta trešajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(10) Ja 10 darba dienu laikā no dienas, kad šā panta astotajā daļā minētais sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", piedāvātājam ir radušās tiesības veikt galīgo akciju atpirkšanu, bet piedāvātājs likumā paredzētajā termiņā savas tiesības, kas izriet no šā likuma 81.panta noteikumiem, neizmanto, Komisija ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no piedāvātāja tiesību izmantošanas termiņa beigām pieņem lēmumu par mērķa sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

79.pants. Ziņošana par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem
(1) Piedāvātājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc piedāvājuma termiņa beigām iesniedz Komisijai, attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam un mērķa sabiedrībai ziņojumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā norāda:
1) šā likuma 71.panta 1. un 2.punktā minēto informāciju;
2) pārdošanai piedāvāto akciju skaitu;
3) akciju skaitu, kas pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes būs piedāvātāja rīcībā.
(2) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņēmuši brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par tādu akciju skaitu, kas pārsniedz piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju daudzumu, ko piedāvātājs plāno atpirkt, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minēto informāciju piedāvātājs norāda arī proporcionālās sadales koeficientu.
(3) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā ietverta šā panta pirmajā daļā minētā informācija.
(4) Ziņojumu Komisijai un regulētā tirgus organizētājam piedāvātājs iesniedz arī elektroniskā veidā. Regulētā tirgus organizētājs un Komisija ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājaslapā internetā.

82. pants. Galīgās akciju atpirkšanas dokumentu izskatīšana
(1) Ja piedāvātājs nolemj veikt galīgo akciju atpirkšanu, tas sagatavo galīgās akciju atpirkšanas prospektu un iesniedz to Komisijai vienlaikus ar iesniegumu un šā likuma 70. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajiem dokumentiem.
(2) Ja persona, kas veic galīgo akciju atpirkšanu, daļu līdzdalības ieguvusi netiešā veidā, tā vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem dokumentiem iesniedz Komisijai arī līgumus, pilnvaras un citus dokumentus, kas apliecina tās tiesības uz netiešo līdzdalību.
(3) Galīgās akciju atpirkšanas prospektā ietver vismaz šā likuma 71. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minēto informāciju, kā arī informāciju par kārtību, kādā tiks noteikts ieraksta datums.
(4) Komisija 10 darbdienu laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata iesniegumu un galīgās akciju atpirkšanas prospektu un pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu veikt galīgo akciju atpirkšanu. Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.
(5) Par atļauju veikt galīgo akciju atpirkšanu Komisija nekavējoties informē attiecīgo regulētā tirgus organizētāju un elektroniskā veidā nosūta tam galīgās akciju atpirkšanas prospektu. Regulētā tirgus organizētājs galīgās akciju atpirkšanas prospektu nekavējoties ievieto savā mājaslapā internetā.
(6) Komisija nekavējoties elektroniskā veidā nosūta centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, lēmumu par atļauju veikt galīgo akciju atpirkšanu un galīgās akciju atpirkšanas prospektu. Centrālais vērtspapīru depozitārijs galīgās akciju atpirkšanas prospektu elektroniskā veidā nosūta visiem centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem, kuru kontos centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir iegrāmatotas attiecīgās akcijas.
(7) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju veikt galīgo akciju atpirkšanu, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un iesniedz centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurā ir iegrāmatotas mērķa sabiedrības akcijas, šādu informāciju par galīgo akciju atpirkšanu:
1) šā likuma 71. panta 1., 2. un 5. punktā minēto informāciju;
2) prospektā norādīto informāciju par ieraksta un maksājuma datuma noteikšanu, kā arī ieraksta un maksājuma datumus;
3) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar galīgās akciju atpirkšanas prospektu vai to saņemt.

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvās padomes nolikums

4.1 Likuma "Par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 12. panta piektās daļas 2. punktā un likuma "Par piesārņojumu" 32.6 panta ceturtās daļas 2. punktā noteiktās biedrības un nodibinājumi, kas darbojas zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs (turpmāk – biedrības (nodibinājumi)), pārstāvjus padomē deleģē šādā kārtībā:
4.11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru trešo gadu līdz 10.janvārim, ievietojot uzaicinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē un publicējot uzaicinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, uzaicina biedrības (nodibinājumus) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajā termiņā (tas nav īsāks par vienu mēnesi no uzaicinājuma publicēšanas dienas) deleģēt pārstāvjus dalībai padomē;
4.12. lai deleģētu pārstāvi dalībai padomē, biedrība (nodibinājums) iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu, norādot pārstāvja kontaktinformāciju (pārstāvja vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese). Iesniegumam pievieno:
4.12.1. tā biedrības (nodibinājuma) valdes (sapulces) sēdes protokola (protokollēmuma) apstiprinātu izrakstu, ar kuru deleģēts pārstāvis;
4.12.2. biedrības (nodibinājuma) statūtu apliecinātu kopiju;
4.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē attiecīgās biedrības (nodibinājuma) atbilstību likuma "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" 8. panta pirmajā daļā un likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.4 daļas 1. punktā minētajām darbības nozarēm. Ja biedrība (nodibinājums) atbilst minētajām darbības nozarēm, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto attiecīgās biedrības (nodibinājuma) iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu, ja neatbilst, – ministrija nosūta attiecīgajai biedrībai (nodibinājumam) argumentētu atteikumu pieņemt šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu;
4.14. ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir saņēmusi vienu vai nav saņēmusi nevienu iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atkārtoti uzaicina biedrības (nodibinājumus) deleģēt pārstāvjus dalībai padomē, līdz ir saņemti vismaz divi iesniegumi par pārstāvja deleģēšanu. Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc pirmā uzaicinājuma ir saņēmusi vienu iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu, to izskata kopā ar iesniegumiem par pārstāvja deleģēšanu, kas iesniegti pēc atkārtotā uzaicinājuma;
4.15. ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir saņēmusi divus iesniegumus par pārstāvja deleģēšanu no biedrībām (nodibinājumiem), kas atbilst šo noteikumu 4.13.apakšpunktā minētajām prasībām, šos pārstāvjus iekļauj padomes sastāvā. Ja viena vai abas biedrības (nodibinājumi), kas deleģējuši šos pārstāvjus, neatbilst šo noteikumu 4.13.apakšpunktā minētajām prasībām vai viens vai abi deleģētie pārstāvji atsakās no dalības padomē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 4.14.apakšpunktu;
4.16. ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir saņēmusi trīs vai vairāk iesniegumus par pārstāvja deleģēšanu, tā izvērtē attiecīgo biedrību (nodibinājumu) atbilstību šo noteikumu 4.13.apakšpunktā minētajām prasībām. Ja šo noteikumu 4.13.apakš­punktā minētajām prasībām atbilst trīs vai vairāk nekā trīs iesniegumi par pārstāvja deleģēšanu, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minētajā uzaicinājumā norādītā termiņa beigām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē balsošanu par biedrību (nodibinājumu) deleģētajiem pārstāvjiem (turpmāk – balsošana). Par balsošanas vietu un laiku rakstiski un elektroniski paziņo biedrībām (nodibinājumiem), no kurām pieņemti iesniegumi par pārstāvja deleģēšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveido balsošanas komisiju (turpmāk – komisija) triju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonu sastāvā;
4.17. balsošana notiek šādā kārtībā:
4.17.1. komisija sagatavo balsošanas biļetenus. Biļetenos iekļauj deleģēto pārstāvju vārdus un uzvārdus, kā arī šos pārstāvjus deleģējušo biedrību (nodibinājumu) nosaukumus;
4.17.2. balsošana ir atklāta, un to vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa norīkots pārstāvis. Balsošanā ar balsstiesībām piedalās pa vienam pilnvarotam pārstāvim no biedrībām (nodibinājumiem), no kurām pieņemti iesniegumi par pārstāvja deleģēšanu. Pilnvarotais pārstāvis balsošanas biļetenā atzīmē divus deleģētos pārstāvjus, kuru dalību padomē atbalsta (izņemot viņu pilnvarojošās biedrības (nodibinājuma) deleģēto pārstāvi). Ja pilnvarotais pārstāvis balsošanas biļetenā ir atzīmējis viņu pilnvarojošās biedrības (nodibinājuma) deleģēto pārstāvi vai tikai vienu vai vairāk par diviem deleģētajiem pārstāvjiem vai nav atzīmējis nevienu pārstāvi, balsošanas biļetenu uzskata par nederīgu;
4.17.3. komisija saskaita balsis un saskaņā ar balsojuma rezultātiem deleģētos pārstāvjus sarindo dilstošā secībā. Iekļaušanai padomē tiek izvirzīti divi deleģētie pārstāvji, kuri saņēmuši visvairāk balsu;
4.17.4. ja vairāk nekā divi deleģētie pārstāvji ieguvuši vienādu iekļaušanai padomē nepieciešamo balsu skaitu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē atkārtotu balsošanu šo noteikumu 4.17.apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Balsošanas biļetenā iekļauj informāciju tikai par šiem deleģētajiem pārstāvjiem. Balsošanu atkārto, līdz lielākais balsu skaits ir tikai diviem deleģētajiem pārstāvjiem;
4.17.5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavo balsojuma rezultātu protokolu un divu darbdienu laikā ievieto balsojuma rezultātus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē. Saskaņā ar šo noteikumu 4.17.3.apakšpunktu izvirzītos biedrību (nodibinājumu) deleģētos pārstāvjus iekļauj padomes sastāvā likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 12.panta astotajā daļā un likuma "Par piesārņojumu" 32.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā;
4.18. ja saskaņā ar šo noteikumu 4.17.3.apakšpunktu izvirzītais deleģētais pārstāvis atsakās no dalības padomē, viņa vietā apstiprina deleģēto pārstāvi, kas saņēmis nākamo lielāko balsu skaitu;
4.19. katrā nākamajā gadā rotācijas kārtībā padomes sastāvā iekļauj divus deleģētos pārstāvjus, kuri pēdējā notikušajā balsošanā ieguvuši nākamo lielāko balsu skaitu aiz iepriekšējā gadā padomes sastāvā iekļautajiem deleģētajiem pārstāvjiem. Ja nav iespējams iekļaut nākamos divus pārstāvjus vai tādu nav, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkojas šo noteikumu 4.11.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

Komerclikums

154.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība
(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Par vērtētāju nevar būt novērtējamās mantas īpašnieka radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais un svainis līdz otrajai svainības pakāpei, kā arī persona, kura citādi ieinteresēta mantas novērtējumā.
(11) Kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.
(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 5700 euro un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji.
(21) Ja pamatkapitālu apmaksā ar pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kas iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā (licencētā) regulētajā tirgū vismaz divus gadus pirms dibināšanas līguma parakstīšanas vai lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanas brīža, atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu var sniegt tie dibinātāji vai dalībnieki, kuri izdara attiecīgo mantisko ieguldījumu.
(3) Mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.
(31) Ja pamatkapitālu novērtē šā panta 2.1 daļā noteiktajā kārtībā, pārvedamo vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtību nosaka pēc vidējās svērtās cenas regulētajā tirgū sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.
(32) Atzinums par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir spēkā sešus mēnešus no tā sastādīšanas dienas. Atzinumam par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ir jābūt spēkā arī dienā, kad tiek parakstīts dibināšanas līgums vai pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.
(33) Valdei ir pienākums nodrošināt mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ja atklājas apstākļi, kas samazinātu mantiskā ieguldījuma vērtību līdz brīdim, kad pieteikums par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikums par pamatkapitāla palielināšanu tiks iesniegts komercreģistra iestādei.
(34) Ja valde nenodrošina mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu šā panta 3.3 daļā minētajā gadījumā, dalībniekiem, kuri dienā, kad tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, līdz dienai, kad komercreģistra iestādei tiks iesniegts pieteikums par pamatkapitāla palielināšanu, ir tiesības prasīt mantiskā ieguldījuma pārvērtēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem.
(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, vērtību, norāda mantas piederību un katra ieguldījuma novērtēšanā izmantotās metodes un ietver atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem. Ja vērtēšanu izdara dibinātāji vai dalībnieki, mantiskā ieguldījuma novērtēšanas metodes nav jānorāda. Dibinātāju vai dalībnieku sastādītajā atzinumā par šā panta 2.1 daļā minētā mantiskā ieguldījuma novērtēšanu papildus norāda informāciju, kas izmantota par pamatu mantiskā ieguldījuma vērtības noteikšanai.
(5) Akciju sabiedrība komercreģistra iestādei iesniegto atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild solidāri personas, kuras veikušas novērtēšanu.

273.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība
(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.
(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:
1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, — publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā;
2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, — nosūtot akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem rakstveida paziņojumus.
(3) Paziņojumā norāda:
1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;
2) sapulces norises vietu un laiku;
3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);
4) institūciju, kura sasauc sapulci;
5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot;
6) statūtu noteikumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);
7) darba kārtību;
8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.
(4) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, paziņojumam, kuru nosūta akcionāriem, pievieno lēmuma projektu par grozījumiem sabiedrības statūtos, norādot, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.
(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas vismaz 14 dienas pirms sapulces.
(6) (Izslēgta ar 22.04.2004. likumu.)

328.pants. Slēguma finansu pārskats un mantas sadales plāns
(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.
(2) Likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce.
(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot vietu, kur ir pieejama likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.
(4) Ja likvidācijas slēguma finansu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma finansu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības celšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem — divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.

354.1 pants. Paziņojums iegūstošās sabiedrības dalībniekiem par reorganizāciju
(1) Iegūstošās sabiedrības valde 15 dienu laikā no dienas, kad ziņas par reorganizācijas līguma projektu ir izsludinātas saskaņā ar šā likuma 338.panta piekto daļu, visiem dalībniekiem nosūta paziņojumu par valdes nodomu slēgt reorganizācijas līgumu un valdes lēmuma projektu par reorganizāciju.
(2) Ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, akcionāriem adresēto paziņojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā.
(3) Paziņojumā dalībniekiem norāda:
1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;
3) reorganizācijas veidu, norādot iegūstošo un pievienojamo sabiedrību;
4) vietu un laiku, kur un kad dalībnieki var iepazīties ar reorganizācijas līguma projektu un visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem;
5) termiņu, kurā iegūstošās sabiedrības dalībnieki var pieprasīt dalībnieku sapulces sasaukšanu lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai. Šāds termiņš nevar būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma nosūtīšanas dienas vai — uzrādītāja akciju gadījumā — no paziņojuma publicēšanas dienas.
(4) Ja reorganizācijas rezultātā iegūstošajai sabiedrībai ir jāpalielina pamatkapitāls, dalībniekiem nosūtāmajam paziņojumam pievieno lēmuma projektu par statūtu grozījumiem, īpaši norādot statūtu noteikumus, kurus paredzēts grozīt.

Paziņojumi kreditoriem

Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums

40.pants. Fonda likvidācija
(1) Ja fonds dibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, tā darbības izbeigšana un likvidācija notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot šā panta trešo, astoto, devīto, desmito un deviņpadsmito daļu.
(2) Pārvaldnieka fonda likvidāciju veic pārvaldnieks, ja:
1) gada laikā pēc fonda nodibināšanas nav izplatīta neviena ieguldījumu daļa;
2) pārvaldnieks ir pieņēmis lēmumu par fonda likvidāciju;
3) fonda ieguldītāji ir pieņēmuši lēmumu par fonda likvidāciju;
4) Komisija ir pieņēmusi lēmumu par fonda likvidācijas uzsākšanu.
(3) Pārvaldnieks 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par fonda likvidāciju, informē Komisiju par fonda likvidācijas uzsākšanu. Informācijā norāda arī fonda likvidācijas pamatojumu.
(4) Komisijai ir tiesības neatļaut fonda likvidāciju, ja lēmumu par fonda likvidāciju pieņēmis pārvaldnieks un šāda likvidācija neatbilst ieguldītāju likumīgajām interesēm.
(5) Ja pārvaldnieks neuzsāk fonda likvidāciju mēneša laikā no dienas, kad atbilstoši šā likuma prasībām to bija nepieciešams uzsākt, Komisijai ir tiesības iecelt fonda likvidatoru. Komisija ieceļ fonda likvidatoru arī šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā. Šajā daļā noteiktajā kārtībā ieceltam likvidatoram ir visas pārvaldniekam paredzētās tiesības attiecībā uz fonda likvidāciju.
(6) Par fonda likvidācijas uzsākšanu likvidators nekavējoties paziņo Komisijai un publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(7) Paziņojumā par likvidāciju sniedz ziņas par likvidatoru, norāda kreditoru pieteikšanās termiņu un vietu, kā arī paziņojuma publicēšanas datumu. Kreditoru pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no paziņojuma publicēšanas dienas, ja lēmumā par fonda likvidāciju nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš. Kreditori prasījumā norāda prasījuma saturu, pamatu, apmēru un pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus.
(8) Likvidācijas gaitā nedrīkst veikt fonda ieguldījumu daļu emisiju, atpakaļpirkšanu un fonda dibināšanas dokumentā un fonda darbības noteikumos paredzēto fonda ienākumu sadali fonda ieguldītājiem. Likvidatoram ir tiesības veikt tikai ar likvidāciju saistītās darbības.
(9) Pēc likvidācijas uzsākšanas likvidators organizē un veic fonda mantas pārdošanu.
(10) No likvidējamā fonda mantas pārdošanas gūtos ieņēmumus un fondā esošos naudas līdzekļus (turpmāk — likvidācijas ieņēmumi) turētājbanka vai likvidators sadala, šādā secībā apmierinot:
1) nodrošināto kreditoru prasījumus;
2) to kreditoru prasījumus, kuri pieteikuši savus prasījumus paziņojumā noteiktajā termiņā;
3) to kreditoru prasījumus, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc paziņojumā noteiktā termiņa, bet pirms likvidācijas ieņēmumu sadales.
(11) (Izslēgta ar 30.03.2017. likumu)
(12) Atlikušos likvidācijas ieņēmumus sadala fonda ieguldītājiem proporcionāli viņu ieguldījumu daļu skaitam.
(13) Likvidators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par likvidācijas ieņēmumu sadali fonda ieguldītājiem, norādot par vienu ieguldījumu daļu izmaksājamo summu, kā arī maksājumu veikšanas vietu un laiku.
(14) Visus maksājumus kreditoriem un fonda ieguldītājiem veic naudā.
(15) Likvidators rīkojas kreditoru un fonda ieguldītāju interesēs.
(16) Likvidators pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti likvidācijas gaitā, ja likvidators ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpis likumu, fonda darbības noteikumus vai fonda dibināšanas dokumentu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus.
(17) Likvidatoram ir tiesības likvidācijas gaitā segt likvidācijas izdevumus no likvidācijas ieņēmumiem. Likvidācijas izdevumos netiek ietverti starpniecības maksājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma realizāciju. Šādus maksājumus attiecina uz fonda izdevumiem, kas tiek maksāti no fonda mantas, un to maksimālo apmēru norāda fonda pārvaldes nolikumā. Likvidācijas izdevumi nedrīkst pārsniegt divus procentus no likvidācijas ieņēmumiem.
(18) Uz apakšfonda likvidāciju attiecas šajā pantā noteiktā fonda likvidācijas kārtība.
(19) Likvidators reizi mēnesī iesniedz Komisijai pārskatu par likvidācijas gaitu. Likvidators 10 darbdienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

249.pants. (1) Ja kompetenta iestāde pieņem lēmumu veikt tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumus, kurai ir no apdrošināšanas līgumiem izrietoši kreditori citā dalībvalstī vai kurai ir filiāle citā dalībvalstī, vai kura citā dalībvalstī sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli, administrators vai tā pilnvarota persona pēc šāda lēmuma spēkā stāšanās nekavējoties nosūta to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nekavējoties nosūta paziņojumu par pieņemto lēmumu un lēmuma lemjošās daļas izrakstu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".
(2) Komisija nodrošina no dalībvalstu kompetentām iestādēm saņemto ar reorganizācijas pasākumiem saistīto paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Komisijas mājaslapā internetā.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums tiek sagatavots Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, piemērojamos normatīvos aktus, kompetentu iestādi, kurai lieta ir piekritīga, administratoru un tā pilnvarotu personu, to adresi un citu kontaktinformāciju, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās iestādes pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem.
(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto paziņojumu nepublicēšana neietekmē reorganizācijas pasākumu gaitu un nevar būt par pamatu tam, lai pārsūdzētu attiecīgos tiesas nolēmumus vai kompetentu iestāžu lēmumus par reorganizācijas pasākumiem.
(5) Šo pantu nepiemēro, ja reorganizācijas pasākumi ietekmē tikai apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru vai darbinieku tiesības.

269.pants. (1) Naudas līdzekļus, attiecībā uz kuriem apdrošināšanas sabiedrības kreditori nepiesaka savus prasījumus un kurus neizņem šā likuma 265.pantā noteiktajā kārtībā, apdrošināšanas sabiedrības administrators, noslēdzot līgumu, nodod glabājumā paša izraudzītai kredītiestādei. Rakstveida paziņojumu par naudas līdzekļu nodošanu kredītiestādei glabājumā apdrošināšanas sabiedrības administrators nekavējoties nosūta katram kreditoram, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Maksu par kredītiestādei nodoto apdrošināšanas sabiedrības kreditoru naudas līdzekļu glabājumu ietur no apdrošināšanas sabiedrības kreditoriem un aprēķina proporcionāli no naudas līdzekļu summas, kas pienākas katram kreditoram.
(3) Apdrošināšanas sabiedrības kreditors zaudē prasījuma tiesības uz naudas līdzekļiem, ja 10 gadu laikā no dienas, kad naudas līdzekļi nodoti kredītiestādei, nav izņēmis naudas līdzekļus, kuri viņam pienākas. Naudas līdzekļi, kuri pienākas apdrošināšanas sabiedrības kreditoriem un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.
(4) Pēc tam, kad ir noslēgts glabājuma līgums ar kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrības administrators iesniedz Komisijai informāciju par kredītiestādi, kurai naudas līdzekļi nodoti glabāšanā, un kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora identifikācijas datus un līdzekļu summu, kas viņam pienākas.

Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums

13.pants. Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšana un izslēgšana no sabiedrisko organizāciju reģistra
(1) Ja sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā un sabiedrisko organizāciju reģistra iestādei nav pieteikta tās likvidācija vai ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību likvidē šajā pantā noteiktajā kārtībā.
(2) Ar nākamo dienu pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā termiņa sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību uzskata par darbību izbeigušu. Šādu organizāciju sarakstu sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:
1) sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas numuru un nosaukumu;
2) to, ka triju mēnešu laikā no publikācijas dienas kreditori var pieteikt savus prasījumus (šā panta trešā daļa).
(3) Triju mēnešu laikā no šā panta otrajā daļā minētā saraksta publicēšanas dienas visi attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības kreditori un nodokļu administrācija var paziņot sabiedrisko organizāciju reģistra iestādei par saviem mantiskajiem prasījumiem pret sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību.
(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde nevienu paziņojumu par mantiskajiem prasījumiem nav saņēmusi, sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību ar biedrību un nodibinājumu reģistra iestādes amatpersonas lēmumu izslēdz no sabiedrisko organizāciju reģistra bez ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā.
(5) Ja šā panta trešajā daļā minētajā termiņā sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde ir saņēmusi paziņojumu par mantiskajiem prasījumiem un līdz 2005.gada 31.decembrim nav pieteikta sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības likvidācija, šo sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību likvidē saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu.
(51) Sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde līdz 2018. gada 15. aprīlim publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to sabiedrisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju apvienību sarakstu, kuras šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā nav likvidētas. Publikācijā sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde norāda sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas numuru un nosaukumu, kā arī uzaicina šā panta trešajā daļā minētos kreditorus (to tiesību pārņēmējus) līdz 2018. gada 31. maijam atkārtoti paziņot sabiedrisko organizāciju reģistra iestādei par saviem mantiskajiem prasījumiem pret sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību un iecelt likvidatoru. Ja sabiedrisko organizāciju reģistrā jau ir ierakstīts likvidators, kas nav kreditora ieceltā persona, ierakstot šajā reģistrā kreditora iecelto personu, tiek izdarīts ieraksts par iepriekšējā likvidatora izslēgšanu no sabiedrisko organizāciju reģistra.
(52) Iesniedzot sabiedrisko organizāciju reģistra iestādei pieteikumu par šā panta 5.1 daļā minētā likvidatora iecelšanu, norāda ziņas par likvidatoru — viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un tiesības pārstāvēt sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību kopīgi vai atsevišķi. Sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde izdara ierakstu par likvidatora iecelšanu, pamatojoties tikai uz pirmo iesniegto pieteikumu. Kreditors, kurš pirmais iesniedzis minēto pieteikumu, sedz likvidācijas izmaksas. Ja likvidatoru vēlāk atceļ ar kreditoru lēmumu, likvidācijas izmaksas sedz kreditori, savstarpēji vienojoties.
(53) Ja sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde šā panta 5.1 daļā minētajā termiņā nav saņēmusi kreditora paziņojumu par saviem prasījumiem pret sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību un iecēlusi likvidatoru un sabiedrisko organizāciju reģistrā nav reģistrēti citi tiesiski šķēršļi, ar biedrību un nodibinājumu reģistra iestādes amatpersonas lēmumu to izslēdz no sabiedrisko organizāciju reģistra.
(6) Manta, kas palikusi pēc sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības likvidācijas un izslēgšanas no sabiedrisko organizāciju reģistra saskaņā ar šā panta noteikumiem, pielīdzināma bezmantinieka mantai saskaņā ar Civillikuma 417.pantu.

14.pants. Nepabeigtie likvidācijas procesi
(1) Līdz Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktie un sabiedrisko organizāciju reģistrā pieteiktie sabiedrisko organizāciju un to apvienību likvidācijas procesi jāpabeidz līdz 2005.gada 31.decembrim, piesakot tos reģistrācijai sabiedrisko organizāciju reģistrā.
(2) Pēc Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās dienas uzsāktā sabiedrisko organizāciju un to apvienību likvidācija uz biedru sapulces (pilnsapulces) lēmuma pamata jāpabeidz līdz 2006.gada 31.decembrim, piesakot to reģistrācijai sabiedrisko organizāciju reģistrā.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem likvidācijas procesiem piemēro likumus, kuri regulē sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbību, un statūtu noteikumus, kuri bija spēkā lēmuma par likvidāciju pieņemšanas dienā.
(4) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos termiņos likvidācijas process nav pabeigts, ar nākamo dienu pēc termiņa izbeigšanās sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai nav tiesību veikt darbību un par šo noteikumu pārkāpumiem to sauc pie likumā noteiktās atbildības par darbību bez reģistrācijas.
(5) Sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde līdz 2018. gada 15. aprīlim publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to sabiedrisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju apvienību sarakstu, kuras uzsākušas likvidāciju atbilstoši šā panta pirmajai vai otrajai daļai, bet attiecīgo likvidācijas procesu nav pabeigušas. Publikācijā sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde norāda sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas numuru un nosaukumu, kā arī uzaicina sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību līdz 2018. gada 31. maijam pabeigt likvidācijas procesu.
(6) Ja sabiedrisko organizāciju reģistra iestāde šā panta piektajā daļā minētajā termiņā nav saņēmusi pieteikumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības likvidācijas procesa pabeigšanu un izslēgšanu no sabiedrisko organizāciju reģistra un sabiedrisko organizāciju reģistrā nav reģistrēti citi tiesiski šķēršļi, ar biedrību un nodibinājumu reģistra iestādes amatpersonas lēmumu to izslēdz no sabiedrisko organizāciju reģistra.
(7) Manta, kas palikusi pēc sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības izslēgšanas no sabiedrisko organizāciju reģistra šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieka mantai atbilstoši Civillikuma 417. pantam.

Biedrību un nodibinājumu likumsFinanšu instrumentu tirgus likums

151.pants. Rīcība ar klientu naudas līdzekļiem
(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators uzaicina ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus saņemt tās turējumā esošos naudas līdzekļus un vienojas par to saņemšanas kārtību. Rakstveida paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nosūta katram klientam, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Naudas līdzekļus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības klienti neizņem, ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators, noslēdzot rakstveida līgumu, nodod glabāšanā paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei. Rakstveida paziņojumu par naudas līdzekļu nodošanu kredītiestādei glabāšanā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nekavējoties nosūta katram klientam, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Maksu par kredītiestādei nodoto ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu naudas līdzekļu glabāšanu ietur atbilstoši kredītiestādes cenrādim no naudas līdzekļu summas, kas klientiem pienākas.
(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības klients desmit gadu laikā no brīža, kad naudas līdzekļi nodoti kredītiestādei, nav izņēmis naudas līdzekļus, kas tam pienākas, tas zaudē prasījuma tiesības uz tiem. Naudas līdzekļi, kuri pienākas ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.
(5) Pēc glabājuma līguma noslēgšanas ar kredītiestādi ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators iesniedz Komisijai informāciju par kredītiestādi, kurai naudas līdzekļi nodoti glabāšanā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu sarakstu, norādot katra klienta identifikācijas datus un naudas summu, kas tam pienākas.
(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators pēc tam, kad pilnīgi izbeigušās tā saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem, iesniedz Komisijai informāciju par saistību izbeigšanās faktu.

152.pants. Rīcība ar klientu finanšu instrumentiem
(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators uzaicina ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus saņemt tās turējumā esošos finanšu instrumentus un vienojas ar tiem par saņemšanas kārtību. Rakstveida paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators rakstveidā nosūta katram klientam, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Finanšu instrumentus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības klienti neizņem, ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators, noslēdzot rakstveida līgumu, var nodot turējumā paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Rakstveida paziņojumu par finanšu instrumentu nodošanu kredītiestādei vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai glabāšanā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nosūta katram klientam, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Maksu par kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodoto ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu turēšanu ietur atbilstoši kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības cenrādim no ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem brīdī, kad tie ceļ prasību par finanšu instrumentu saņemšanu, un no tiem piederošo finanšu instrumentu vērtības.
(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības klients desmit gadu laikā no brīža, kad finanšu instrumenti nodoti kredītiestādei vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, nav izņēmis finanšu instrumentus, kas tam pienākas, tas zaudē prasījuma tiesības uz tiem. Finanšu instrumenti, kuri pienākas ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.
(5) Pēc pārveduma līguma noslēgšanas ar kredītiestādi vai citu ieguldījumu brokeru sabiedrību ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators iesniedz Komisijai informāciju par kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kurai finanšu instrumenti nodoti turējumā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu sarakstu, norādot katra klienta identifikācijas datus un to finanšu instrumentu identifikāciju un skaitu, kuri tam pienākas.
(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem piederošos finanšu instrumentus, par kuru nodošanu kredītiestādei vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turējumā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nav noslēdzis līgumu, tas var atsavināt publiskā izsolē. Izsoli organizē un tās noteikumus izstrādā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators.
(7) Pēc finanšu instrumentu atsavināšanas izsolē ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators uzaicina ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus pieteikt prasības par naudas līdzekļu izmaksu, ievērojot šā likuma 151.pantā rīcībai ar klientu naudas līdzekļiem noteikto kārtību.
(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators pēc tam, kad pilnīgi izbeigušās tā saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem, iesniedz Komisijai informāciju par saistību izbeigšanās faktu.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums

16.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai
(1) Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Komisijas atļauju.
(2) Lai saņemtu Komisijas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti:
1) fonda nodošanas līgums;
2) fonda prospekta, fonda ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas un fonda pārvaldes nolikuma, kā arī turētājbankas līguma grozījumi, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar sabiedrības maiņu.
(3) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) fonda pārvaldes nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses;
2) fonda pārvaldes nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;
3) sabiedrība, kurai tiek nodota fonda pārvalde, atbilst prasībām, kuras šajā likumā noteiktas sabiedrības kapitālam.
(4) Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par sabiedrības maiņu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.
(5) Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu.
(6) Līdzko līgums par fonda pārvaldes nodošanu stājas spēkā, visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajai sabiedrībai.
(7) Ja sabiedrība vēlas nodot fonda pārvaldes tiesības citā dalībvalstī licencētai sabiedrībai, sabiedrība, kurai tiek plānots nodot šīs fonda pārvaldes tiesības, papildus šajā pantā noteiktajam ievēro šā likuma 77.1 panta noteikumus.

17.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai
(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu.
(2) Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:
1) tās sabiedrības firmu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās;
2) ieguldījumu fonda nosaukumu;
3) turētājbankas firmu un valdes atrašanās vietu.
(3) Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus.
(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.
(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.
(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju.
(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju.

Komerclikums

338.pants. Reorganizācijas līgums
(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk — līgums). Līgums slēdzams rakstveidā.
(2) Līgumā norāda:
1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;
2) sabiedrību kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;
3) kapitāla daļu (akciju) sadalījumu starp iegūstošās sabiedrības dalībniekiem;
4) iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) nodošanas noteikumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem;
5) laiku, no kura nodotās kapitāla daļas (akcijas) dod tiesības saņemt dividendes vai peļņas daļu iegūstošajā sabiedrībā, un šo laiku ietekmējošos noteikumus (ja tādi paredzēti);
6) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības katras akciju kategorijas akciju turētājiem, un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas;
61) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju locekļiem, kā arī sabiedrības kontrolierim;
7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;
8) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem;
9) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.
(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas.
(4) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to pārējām līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu.
(5) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei paziņojumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina līguma projekta un tā grozījumu reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā līguma projekts atrodas.

345.pants. Kreditoru aizsardzība
(1) Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību.
(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:
1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;
3) reorganizācijas veidu;
4) faktu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju;
5) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.
(3) Pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība nodrošina kreditora prasījumu, ja viņš to prasa un ja tas pieteikts šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā.
(4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt sava prasījuma nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.
(5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

346.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana
(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu, un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.
(2) Prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 345.panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.
(3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces vai valdes lēmums par reorganizāciju atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" piecpadsmit dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies reorganizācijas procesā pret trešajām personām.
(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients vai piemaksu lielums.
(6) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu samaksu.

Koncernu likums

32.pants. Īpašā pārbaude
(1) Pamatojoties uz atkarīgās sabiedrības dalībnieka vai tāda kreditora pieprasījumu, kurš nevar panākt savu prasījumu apmierinājumu no atkarīgās sabiedrības, Uzņēmumu reģistrs, lai pārbaudītu atkarīgās sabiedrības attiecības ar valdošo uzņēmumu, ieceļ zvērinātu revidentu, ja:
1) revidents savā atzinumā norādījis uz to, ka atkarības pārskats ir nepilnīgs;
2) atkarīgās sabiedrības pārraudzības institūcija ir paziņojusi, ka pret atkarības pārskata noslēgumā ietverto atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijas paziņojumu ir ceļami iebildumi;
3) atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcija pati ir paziņojusi, ka noteiktu darījumu vai pasākumu rezultātā atkarīgajai sabiedrībai radušies zaudējumi, kas nav atlīdzināti.
(2) Zvērināts revidents pārbauda, vai:
1) atkarīgajai sabiedrībai ir radušies zaudējumi šā likuma 30.panta trešās daļas 1. un 2.punktā minēto darījumu vai pasākumu rezultātā;
2) minētie darījumi un pasākumi ir veikti valdošā uzņēmuma vai cita ar valdošo uzņēmumu koncernā apvienota uzņēmuma interesēs vai pamudinājuma rezultātā;
3) zaudējumi, kas minēto darījumu vai pasākumu rezultātā radušies atkarīgajai sabiedrībai, ir faktiski atlīdzināti.
(3) Pārbaudot atkarīgas sabiedrības attiecības ar valdošo uzņēmumu, attiecīgi piemērojami šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumi.
(4) Par pārbaudes rezultātiem zvērināts revidents sastāda rakstveida atzinumu, to paraksta un iesniedz atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijai. Sabiedrības izpildinstitūcija viena mēneša laikā no zvērināta revidenta atzinuma saņemšanas dienas tā kopsavilkumu iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(5) Izdevumus, kas saistīti ar īpašās pārbaudes veikšanu, sedz atkarīgā sabiedrība.
(6) Ja starp atkarīgo sabiedrību un valdošo uzņēmumu noslēgts peļņas nodošanas līgums vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgums, šajā pantā paredzētā īpašā pārbaude netiek veikta.

Kooperatīvo sabiedrību likums

53.pants. Kooperatīvās sabiedrības likvidācijas kārtība
Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumu par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju, ievērojot šādu kārtību :
1) tā ievēlē likvidācijas komisiju, kas vada sabiedrības likvidācijas procesu. Līdz ar likvidācijas komisijas ievēlēšanu izbeidzas padomes un valdes locekļu pilnvaras, bet to atbildība saglabājas līdz sabiedrības likvidēšanas brīdim. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlētos likvidācijas komisijas locekļus var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus;
2) likvidācijas komisija ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tās ievēlēšanas iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju. Paziņojumā jāmin lēmuma pieņemšanas datums, likvidācijas komisijas locekļu vārds, uzvārds, darbības vieta un tālruņa numurs, kā arī jāietver uzaicinājums pieteikt savus prasījumus un jānorāda prasījumu pieņemšanas vieta, termiņš (ne mazāk kā trīs mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas) un termiņa nokavēšanas sekas;
3) likvidācijas komisija triju darba dienu laikā pēc tās ievēlēšanas lēmumu par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju paziņo Uzņēmumu reģistram. Paziņojumā jānorāda likvidācijas komisijas locekļu vārds, uzvārds, darbības vieta un tālruņa numurs;
4) pēc visu kreditoru apzināšanas (pēc sabiedrības rīcībā esošajiem datiem un iesniegtajiem prasījumiem) likvidācijas komisija izvērtē prasījumus un par katru no tiem sniedz atzinumu. Atzinumus par noraidītajiem kreditoru prasījumiem likvidācijas komisija nosūta attiecīgajam kreditoram. Ja kreditors, saņēmis atzinumu par prasījuma noraidīšanu, mēneša laikā pēc tā saņemšanas dienas nav iesniedzis prasību tiesā, atzinums stājas spēkā, un šādi kreditoru prasījumi tiek dzēsti, bet, ja iesniegta prasība tiesā, — parādi kreditoriem tiek kārtoti atbilstoši tiesas nolēmumam;
5) likvidācijas komisija pabeidz kooperatīvās sabiedrības iesāktās darbības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā un laikā, pārdod sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem pienākošos parādus, apmierina citas pretenzijas, norēķinās ar kreditoriem un sastāda likvidācijas bilanci, sadala atlikumu starp biedriem kā likvidācijas kvotu proporcionāli biedru pamatpaju un papildpaju skaitam;
6) ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no kooperatīvās sabiedrības mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visas likumīgās kreditoru prasības, likvidācijas komisija par to paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespēju Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā;
7) uz likvidācijas komisijas darbību attiecināmi tie paši noteikumi, kas piemērojami kooperatīvās sabiedrības valdes darbībai, ja sabiedrības statūtos nav noteikts citādi;
8) likvidācijas komisija iesniedz biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) tās noteiktajos termiņos pārskatu par savu darbību, bet pēc likvidācijas pabeigšanas — arī pārskatu par darbību visā likvidācijas laikā;
9) kooperatīvā sabiedrība uzskatāma par likvidētu pēc tās izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra;
10) likvidācijas komisija kooperatīvās sabiedrības arhīviski vērtīgos dokumentus, ievērojot Arhīvu likuma noteikumus, nodod glabāšanai Latvijas Nacionālajam arhīvam, bet pārējos dokumentus — vienam no kooperatīvās sabiedrības biedriem Latvijā un paziņo Latvijas Nacionālajam arhīvam par to glabāšanas vietu.

Krājaizdevu sabiedrību likums

30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu
(1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29. un 29.1 pantā noteiktajos gadījumos.
(2) Krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlē likvidatoru. Līdz ar likvidatora ievēlēšanu izbeidzas padomes un valdes locekļu pilnvaras. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesā Komisijas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrību, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesu.
(3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 70 000 euro, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju.
(4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība.
(5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.
(6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
(7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.
(8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pilnvaroto sapulce).
(9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:
1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi;
2) nodokļu un nodevu prasījumi;
3) to algoto darbinieku darba samaksas prasījumi, kuri nav krājaizdevu sabiedrības biedri;
4) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri;
5) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus;
6) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi;
7) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.
(10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Kredītiestāžu likums

133.pants. (1) Kredītiestādes likvidators ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijā akceptēts kredītiestādes akcionāru sapulces lēmums vai pieņemts tiesas nolēmums par likvidāciju, iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes likvidāciju, kurā norāda:
1) datumu, kad pieņemts lēmums par pašlikvidāciju vai tiesas nolēmums, un datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par likvidējamu;
2) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru un citu personu prasības un citas pretenzijas;
3) likvidatora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja likvidators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.
(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Kredītiestādes likvidators nodrošina vārda "likvidējamā" lietošanu visos kredītiestādes rekvizītos.
(4) Uz tiesas ieceltu kredītiestādes likvidatoru attiecināmi šā likuma XI nodaļas noteikumi, izņemot 160.pantu, 161.panta trešo daļu un 166.pantu, kā arī attiecināmas šā likuma 172. un 172.1 pantā administratoram noteiktās tiesības, pienākumi un pilnvaras.
(5) Uz akcionāru sapulces ievēlētu kredītiestādes likvidatoru attiecināmi šā likuma XI nodaļas noteikumi, izņemot 155.pantu, 156.panta otro daļu, 157.panta otro un trešo daļu, 160.pantu, 161.panta trešo daļu, 166., 167., 168. un 169.pantu, kā arī attiecināmas šā likuma 172. un 172.1 pantā administratoram noteiktās tiesības, pienākumi un pilnvaras.

172.1 pants. (1) Administrators uzaicina trešās personas saņemt savu mantu un vienojas par tās saņemšanas kārtību, attiecīgu paziņojumu publicējot plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Mantu, kuru trešās personas nepārņem savā valdījumā, administrators atsavina šā likuma 185.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā un triju mēnešu laikā pēc tās atsavināšanas uzaicina trešās personas pieteikt prasības par naudas līdzekļu izmaksu, attiecīgu paziņojumu publicējot plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(3) Naudas līdzekļus, par kuru izmaksu trešās personas nepiesaka savus prasījumus, administrators, noslēdzot rakstveida līgumu, nodod glabājumā citai paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, paziņojumu par līguma noslēgšanu publicējot plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Maksājumu par nodoto naudas līdzekļu glabājumu ietur atbilstoši kredītiestādes cenrādim no naudas līdzekļu summas, kas pienākas trešajām personām.
(5) Trešā persona zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 10 gadu laikā nav kredītiestādei pieteikusi prasījumu un izņēmusi naudas līdzekļus, kas tai pienākas. Naudas līdzekļi, kuri pienākas trešajām personām un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.
(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētā administratora rīcība ar trešajām personām piederošo mantu attiecināma arī uz rīcību ar kredītiestādes kreditoru mantu, par kuru kreditori nepiesaka savus prasījumus.

211.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita kompetenta institūcija katra atbilstoši savai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, pirms pieņemt lēmumu par tādas kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, kurai ir kreditori citā dalībvalstī vai filiāle iesaistītajā valstī vai kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, nekavējoties informē attiecīgo iesaistītās valsts kompetentu institūciju par šīm darbībām.
(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no citu dalībvalstu kompetentām institūcijām saņemto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā.
(3) Ja tiesa pieņem nolēmumu vai cita kompetenta institūcija nolemj par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kurai ir kreditori citā dalībvalstī, vai kredītiestādes, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistītas kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī, administrators vai cita likumā pilnvarota persona nekavējoties pēc šā nolēmuma vai lēmuma spēkā stāšanās nodrošina likumos noteikto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto nolēmumu vai lēmumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūta paziņojumu par pieņemto nolēmumu vai lēmumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" un divos katras tādas iesaistītās valsts mēroga laikrakstos, kurā atrodas Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes filiāle vai kreditori.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu sagatavo Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, administratora vai citas likumā pilnvarotas personas identifikācijas datus, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās institūcijas pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.
(5) Šajā pantā noteikto paziņojumu nepublicēšana neietekmē reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu un nevar būt par pamatu tam, lai pārsūdzētu vai apstrīdētu tiesas nolēmumu vai kompetentu institūciju lēmumu par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums

162.pants. Kapitālsabiedrības pārveides uzsākšana
(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu uzsākt publiskas personas kapitālsabiedrības pārveidi par iestādi (publisko aģentūru).
(2) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, var pieprasīt revidenta atzinumu par pārveidošanas riskiem, kā arī izvērtēt visus finanšu un juridiskos riskus, kas var rasties, kapitālsabiedrību pārveidojot par iestādi vai publisko aģentūru.
(3) Ierosinājumu pieņemt šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu Ministru kabinetam iesniedz valsts kapitāla daļu turētājs, bet pašvaldības domei — pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Ierosinājumā norādāma šāda informācija:
1) jaunizveidojamās iestādes statuss, funkcijas (pārvaldes uzdevumi) un padotības forma;
2) kapitālsabiedrības mantiskais un finanšu stāvoklis, kā arī iespēja segt apzināto kreditoru prasības;
3) termiņi, kādos kapitālsabiedrība tiktu pārveidota par iestādi (publisko aģentūru);
4) cita nozīmīga informācija, kas saistīta ar kapitālsabiedrības pārveidi.
(4) Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā par pārveides uzsākšanu nosaka:
1) par iestādi (publisko aģentūru) pārveidojamās kapitālsabiedrības firmu un reģistrācijas numuru;
2) izveidojamo iestādi (publisko aģentūru), tās nosaukumu, padotības formu un Ministru kabineta locekli vai atvasinātas publiskas personas institūciju un amatpersonu, kuras padotībā iestāde nodota.
(5) Lēmumu par kapitālsabiedrības pārveides uzsākšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un rakstveidā paziņo visiem zināmajiem kapitālsabiedrības kreditoriem.
(6) Šā panta piektajā daļā minētajā paziņojumā sabiedrības nezināmie kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus divu mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.
(7) Publiskas personas kapitālsabiedrības nezināmie kreditori, kas nav pieteikuši savu prasījumu šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, pēc kapitālsabiedrības pārveides par iestādi (publisko aģentūru) zaudē tiesības prasīt, lai publiska persona izpilda saistības.

Paziņojumi par teritoriālo plānošanu

Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiemTeritorijas attīstības plānošanas likums

Piegādes un darbu izpildes pasūtījumi

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanas noteikumi

52. Šo noteikumu 8. punktā minētās darbības ir atbalstāmas, ja tās uzsāktas, ievērojot šādus nosacījumus:
52.1. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā darbība veikta:
52.1.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā:
52.1.1.1. sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, ja īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu;
52.1.1.2. pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ja īsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu;
52.1.2. otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās:
52.1.2.1. sākot ar konkrētās atklātās projektu iesniegumu atlases kārtas izsludināšanas (publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis") dienu, ja īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu;
52.1.2.2. pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ja īsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu;
52.2.  šo noteikumu 8.2., 8.3. un 8.4. apakšpunktā minētās darbības īstenotas ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta ietvaros un veiktas:
52.2.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, sākot ar 2016. gada 1. janvāri:
52.2.2. otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;
52.3. šo noteikumu 8.2., 8.3. un 8.4. apakšpunktā minētās darbības īstenotas ar saimniecisku darbību saistīta projekta ietvaros un veiktas:
52.3.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā:
52.3.1.1. pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ja labuma guvējs pretendē uz atbalstu atbilstoši sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai;
52.3.1.2. pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi, ja labuma guvējs pretendē uz atbalstu atbilstoši lielā komersanta definīcijai;
52.3.2. otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" īstenošanas noteikumiDarbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020.gada plānošanas periodā" īstenošanas noteikumiEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" neliela apjoma grantu shēmu "Kultūras mantojuma saglabāšana" un "Kultūras apmaiņa" atklāta konkursa nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu shēmas projektu iesniegumu atklāta konkursa "Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām" nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" projektu iesniegumu atklāta konkursa "Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība" nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta grantu shēmas “Akadēmiskie pētījumi” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta grantu shēmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Vides politikas integrācija Latvijā” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa “Starpdisciplināra izpēte un kapacitātes palielināšana vides politikas integrācijai” nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Vides politikas integrācijas programma Latvijā” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa “Vides tehnoloģijas un ekoinovācija” nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Pētniecība un stipendijas" aktivitātes "Pētniecība" projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Pētniecība un stipendijas" aktivitātes "Stipendijas" projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums un īstenošanas nosacījumiEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Pētniecība un stipendijas" īstenošanas kārtība un divpusējas sadarbības fonda sagatavošanas vizīšu projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes "Bērni ar īpašām vajadzībām" otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes "Veselība" otrā individuālo projektu atklāta konkursa nolikumsEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Stipendiju grantu shēmas apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsEiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likums

21.pants. Projektu iesniegumu atlase
(1) Projektu iesniegumu atlase var būt:
1) atklāta — ja starp projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu;
2) ierobežota — ja iepriekš ir zināms noteikts projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projektu iesniegumus. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ja uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no šā likuma 23.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem.
(2) Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.
(3) Projektu iesniegumu atlases nolikumā iekļauj tikai tādus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kas apstiprināti uzraudzības komitejā atbilstoši regulas Nr.1303/2013 110.panta 2.punkta "a" apakšpunktam.
(4) Paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī paziņojumu par atklātas projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu sadarbības iestāde iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(5) Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.
(6) Uzraudzības komitejas lēmums par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanu un sadarbības iestādes lēmums par projektu iesniegumu atlases nolikuma apstiprināšanu nav apstrīdams un pārsūdzams.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

16.pants. Apraides tiesību piešķiršanas konkursa kārtība
(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saskaņā ar šo likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju izsludina konkursu uz apraides tiesību piešķiršanu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā nacionālajiem, reģionālajiem vai vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (9., 10. un 11.pants).
(2) Sludinājums par konkursu publicējams Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes mājaslapā internetā, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis'', kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. Sludinājumā norāda šādas ziņas:
1) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības veids (komerciālais vai nekomerciālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis);
2) prasības attiecībā uz programmu (elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apjoms), raidlaika apjoms, valodas lietošanas noteikumi, programmas formāts un citas prasības, ko Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome noteikusi konkursa nolikumā;
3) aptveršanas zona;
4) apraides atļaujas termiņš;
5) darbības uzsākšanas laiks;
6) konkursa dalības maksa;
7) iesnieguma iesniegšanas termiņš.
(3) Konkursā var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.
(4) Konkursa dalībnieks iesniedz iesniegumu, kurā norādāms:
1) fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods;
2) juridiskajai personai un personu apvienībai — nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un informācija par īpašniekiem.
(5) Iesniegumam pievienojami:
1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, kā arī citas ziņas, kuras Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir noteikusi konkursa nolikumā vai kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām;
2) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam;
3) dokuments par konkursa dalības maksas samaksu.
(6) Ne vēlāk kā mēnesi pirms konkursa rezultātu noteikšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, to piedāvāto programmu pamatnosacījumiem un iespējamiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē savā mājaslapā internetā, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. Padome nepublicē ziņas, kuras konkursa dalībnieks ir norādījis kā komercnoslēpumu.

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām" nolikumsEmisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību" nolikumsEmisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" nolikumsFundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtībaKārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam"Kārtība, kādā īsteno granta projektu konkursusKārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiemKārtība, kādā pašvaldībām piešķir mērķdotācijas investīcijām, kā arī to izlietošanas un uzraudzības kārtībaKārtība, kādā piešķir, izlieto un uzrauga mērķdotācijas pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai 2008.-2009.gadāKārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgumKārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībaiKārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumam "Ražotāju grupu un organizāciju izveide"Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiemKārtība, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, noieta tirgus apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" ieviešanu, finanšu kontroli un audituKārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumuKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" nolikumsKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikumsLatvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas ''NVO fonds" apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsLatvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas "Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā" apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsLatvijas Zinātnes padomes nolikumsMedību saimniecības attīstības fonda nolikumsNorvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" atklāta projektu konkursa īstenošanas kārtībaNorvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" īstenošanas kārtībaNorvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” programmas “Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā” apakšprojektu atklāta konkursa nolikumsNorvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes "Tieslietas" otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsNorvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumsNoteikumi par atbalsta sniegšanas nosacījumiem mazajām un vidējām komercsabiedrībām un partneriem dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijāsNoteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa "Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā" vadlīnijāmNoteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām plānošanas dokumenta pasākuma "Vietējo rīcību attīstība (LEADER + veida pasākums)" aktivitātei "Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas"Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.1.1.2.aktivitātes "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" otro projektu iesniegumu atlases kārtuNoteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.1.1.2.aktivitātes "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtuNoteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes "Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtuNoteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.4.2.apakšaktivitāti “Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā”Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" projektu iesniegumu atlases otro kārtuNoteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" un 1.3.1.1.4.apakšaktivitātes "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām" projektu iesniegumu atlases pirmo kārtuNoteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.6.apakšaktivitāti "Atbalsts darba vietu radīšanai"Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.9.aktivitāti "Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste"Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.4.1.2.2.apakšaktivitāti “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem”Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.4.apakšaktivitātes "Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos" otrās kārtas otro apakškārtuNoteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.4.apakšaktivitātes "Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos" otrās kārtas pirmo apakškārtuNoteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.1.3.2.apakšaktivitāti “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī”Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.2.2.2.apakšaktivitāti “Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana”Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.2.2.3.apakšaktivitāti “Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.3.2.aktivitāti "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana"Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"

59. Šo noteikumu 6.punktā minētā atbalsta, tai skaitā de minimis atbalsta, piešķiršanas kārtība ir šāda:
59.1. atbalsta sniedzējs sadarbībā ar Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmēju gada laikā pēc līguma noslēgšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par to, ka tiek uzsākta pieteikumu pieņemšana atbalsta saņemšanai;
59.2. darba devējs iesniedz atbalsta sniedzējam pieteikumu atbalsta saņemšanai, norādot darba devēja nosaukumu, adresi, vienoto reģistrācijas numuru, nozari atbilstoši NACE klasifikācijai (norādot grupu, klasi, nosaukumu), darbinieku skaitu (atsevišķi norādot darba vietu skaitu, kam nepieciešams novērtēt darba vides riskus, ņemot vērā šo noteikumu 5.2.apakšpunktu), un pieteikumam pievieno:
59.2.1. darba devēja reģistrācijas apliecības kopiju;
59.2.2. uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu atbilstoši šo noteikumu 61.punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajiem veidlapu paraugiem, ja darba devējs ir komersants, zemnieka saimniecība, zvejnieka saimniecība, lauku amatnieka uzņēmums, individuālais (ģimenes) uzņēmums;
59.3. atbalsta sniedzējs pieteikumus atbalsta saņemšanai izvērtē un atbalstu piešķir hronoloģiskā pieteikumu saņemšanas secībā, kamēr pieejams līgumā paredzētais finansējums šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minētā atbalsta veida sniegšanai;
59.4. pieteikumus atbalsta saņemšanai atbalsta sniedzēja izveidota komisija izvērtē un atbalsta sniedzējs lēmumu pieņem mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas;
59.5. atbalsta sniedzējs sadarbībā ar Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmēju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē sludinājumu par to, ka tiek pārtraukta pieteikumu pieņemšana atbalsta saņemšanai, norādot pārtraukšanas datumu.

Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitāti “Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana”Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.3.2.aktivitāti "Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai"Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.4.4.aktivitāti “Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai”Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.1.1.apakšaktivitāti "Ģimenes ārstu tīkla attīstība"Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.2.aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.3.1.apakšaktivitāti “Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas”Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.2.apakšaktivitāti “Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai”Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.2.1.1.apakšaktivitāti "Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai"Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.2.1.2. apakšaktivitāti “Nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstība”Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.3.2.aktivitāti "Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana"Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.3.aktivitāti “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektu iesniegumu atlases devīto un desmito kārtu"Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektu iesniegumu atlases pirmo līdz astoto kārtuNoteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektu iesniegumu atlases vienpadsmito un turpmākajām kārtāmNoteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.2.aktivitātes "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtāmNoteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.1.2.3.apakšaktivitāti "Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība"Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.2.1.1.apakšaktivitātes "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai" projektu iesniegumu atlases otro kārtu un turpmākajām kārtāmNoteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.2.1.1.apakšaktivitātes "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai" projektu iesniegumu atlases pirmo kārtuNoteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.2.2.aktivitāti “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība”Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtuNoteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.2.aktivitātes "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās" otro projektu iesniegumu atlases kārtu"Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.2. aktivitātes "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtuNoteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" otro projektu iesniegumu atlases kārtuNoteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti "Kompetences centri"Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.1.2.apakšaktivitāti "Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti"Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.2.4.apakšaktivitāti "Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma"Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.2.aktivitātes “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” 2.1.2.2.1.apakšaktivitāti “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” un 2.1.2.2.3.apakšaktivitāti “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai”Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.2.aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" 2.1.2.2.2.apakšaktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtāmNoteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.2.aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" 2.1.2.2.2.apakšaktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" projektu iesniegumu atlases pirmo kārtuNoteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtāmNoteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases pirmo kārtuNoteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.2.1.2.2.apakšaktivitāti "Vērtspapīru birža mazām un vidējām komercsabiedrībām"Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” sesto un turpmākajām kārtāmNoteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.2.2.1.apakšaktivitāti “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās”Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.2.2.apakšaktivitāti "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai"Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.3.aktivitāti "Klasteru programma"Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes" 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings" projektu iesniegumu atlases pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto kārtuNoteikumi par Eiropas komunikāciju tīklu projektu un to grozījumu vērtēšanu un iesniegšanu Eiropas KomisijāNoteikumi par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009.gada programmas aktivitāšu īstenošanuNoteikumi par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2011.gada programmas aktivitāšu īstenošanuNoteikumi par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013.gada programmas aktivitāšu īstenošanuNoteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguviNoteikumi par projektu iesniegšanas un finansēšanas kārtību grantu shēmā “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiemNoteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gada plānošanas periodāNoteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodāValsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai LatvijāValsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtībaValsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtībaValsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēmValsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana" īstenošanaiValsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana" aktivitātes "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās" īstenošanaiValsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidāValsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" apakšpasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības"Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanaiValsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai

35. Pēc vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas sākšanas vietējās rīcības grupas, kurām piešķirts atbalsts vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai Rīcības programmas pasākumā, var saņemt papildu atbalstu. Lai piešķirtu papildu atbalstu, dienests:
35.1. izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniegumu pieņemšanu, norādot datumu un pieejamo publisko finansējumu. Iesniegumu pieņemšanas termiņš ir divas nedēļas pēc oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludinātā datuma;
35.2. pieņem vietējo rīcības grupu iesniegumus papildu finansējuma saņemšanai (5.pielikums);
35.3. vietējām rīcības grupām, kuras iesniegušas šo noteikumu 35.2.apakšpunktā minēto iesniegumu, aprēķina papildu atbalsta apmēru, kas piešķirams katrai vietējai rīcības grupai, 30 procentu izsludinātā publiskā finansējuma apmēra sadalot proporcionāli iedzīvotāju skaitam vietējo rīcības grupu darbības teritorijā, pamatojoties uz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu (neskaitot iedzīvotājus pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15 000), un 70 procentu izsludinātā publiskā finansējuma apmēra sadalot papildus vietējām rīcības grupām, kuru teritorija robežojas ar Baltijas jūru vai Rīgas jūras līci, proporcionāli vietējās rīcības grupas teritorijā ietilpstošās administratīvās teritorijas jūras krasta robežas kilometru skaitam;
35.4. divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minētā iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām paziņo vietējai rīcības grupai lēmumu par papildu atbalsta piešķiršanu un tā apmēru.

Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidotā Eiropas Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda un Eiropas Bēgļu fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtībaZemes dzīļu izmantošanas kārtība iekšzemes publiskajos ūdeņos un jūrā

Pilnvaru atsaukumi

Bāriņtiesu likumsNotariāta likums

Politisko partiju reģistra ziņas

Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likumsPolitisko partiju likums

45.pants. Partijas darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu
(1) Partijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:
1) ja partijas valde nav iesniegusi pieteikumu par partijas darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;
2) ja partija neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, kura dēļ tās darbība bija apturēta;
3) ja partija gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara likuma pārkāpumu;
4) citos likumā noteiktajos gadījumos.
(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās iestādes.
(3) Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt partijai veikt publisko darbību vai citu darbību līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā. Lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Lēmumu par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu tiesa nosūta partiju reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai partiju reģistrā.
(5) Tiesa, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, nosaka:
1) likvidācijas procesa nepieciešamību un likvidatora iecelšanu;
2) partijas īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums nenosaka citādi;
3) par kādiem līdzekļiem un kādā kārtībā tiek sakārtoti un nodoti glabāšanai valsts arhīvā partijas dokumenti.
(6) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta partiju reģistra iestādei. Partiju reģistra iestāde publicē informāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Privatizācijas ziņas

Kārtība, kādā nosakāmi publicējamie zemes īpašumu rādītājiPar valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijuPar valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju

16. pants. Paziņojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai un valsts kapitālsabiedrības privatizācijā lietojamo reorganizācijas metodi
1. Divu nedēļu laikā no dienas, kad izdots Ministru kabineta rīkojums par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, Privatizācijas aģentūra publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta nodošanu privatizācijai. Paziņojumā norāda:
1) objekta nosaukumu;
2) objekta adresi (ja objekta struktūrvienības vai nekustamā manta atrodas vairākās vietās, — visu struktūrvienību adreses);
3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz privatizējamo kapitālsabiedrību;
4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu.
2. Ja Privatizācijas aģentūra pieņem lēmumu par valsts kapitālsabiedrības privatizāciju ar reorganizācijas metodi, aģentūra publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas kapitālsabiedrība ar privāto kapitālu, kuru pievieno valsts kapitālsabiedrībai vai kuru apvieno ar valsts kapitālsabiedrību, vai kurai pievieno valsts kapitālsabiedrību, paziņojumu par reorganizācijas metodes lietošanu valsts kapitālsabiedrības privatizācijā. Paziņojumā norāda:
1) tās valsts kapitālsabiedrības nosaukumu, kura tiek privatizēta ar reorganizācijas metodi;
2) kapitālsabiedrības ar privāto kapitālu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;
3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz kapitālsabiedrību ar privāto kapitālu;
4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu.
3. Ja Privatizācijas aģentūra pieņem lēmumu par valsts kapitālsabiedrības privatizāciju ar reorganizācijas metodi, aģentūra var publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas kapitālsabiedrība ar privāto kapitālu, kuru pievieno valsts kapitālsabiedrībai vai kuru apvieno ar valsts kapitālsabiedrību, vai kurai pievieno valsts kapitālsabiedrību, paziņojumu par reorganizācijas metodes lietošanu valsts kapitālsabiedrības privatizācijā. Paziņojumā norāda:
1) tās valsts kapitālsabiedrības nosaukumu, kura tiek privatizēta ar reorganizācijas metodi;
2) kapitālsabiedrības ar privāto kapitālu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;
3) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas, kas attiecas uz kapitālsabiedrību ar privāto kapitālu, kura izveidojusies, lietojot reorganizācijas metodi valsts kapitālsabiedrības privatizācijā;
4) vietu, kur iesniedzami 3.punktā minētās prasības un citas pretenzijas apliecinošie dokumenti un saņemama informācija par privatizējamo objektu.
4. Šā panta pirmās daļas 3.punktā, otrās daļas 3.punktā un trešās daļas 3.punktā minētais termiņš ir divi mēneši.
5. Šajā pantā minēto termiņu sākums skaitāms no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

21. pants. Valsts īpašuma objekta privatizācijas uzsākšana un privatizācijas priekšlikumi
1. Privatizācijas aģentūra publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta privatizācijas uzsākšanu. Paziņojumā norāda:
1) šā likuma 16.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās ziņas;
2) termiņu, līdz kuram privatizācijas subjekti var iesniegt valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumus;
3) termiņu, līdz kuram šā likuma 17.pantā minētās personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu.
2. Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām. Privatizācijas aģentūra ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot.
3. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.
4. Jebkurš privatizācijas subjekts var iesniegt jebkura privatizācijai nodotā valsts īpašuma objekta privatizācijas priekšlikumu (turpmāk — privatizācijas priekšlikums) termiņā, kāds norādīts Privatizācijas aģentūras publicētajā paziņojumā.
5. Privatizācijas priekšlikumā ietveramas šādas ziņas:
1) objekta nosaukums;
2) objekta adrese;
3) objekta struktūrvienības, kuras privatizācijas subjekts vēlas privatizēt;
4) vai privatizācijas subjekts vēlas privatizēt objekta aizņemto zemi;
5) piedāvājamā privatizācijas metode, paņēmiens un iespējamā privatizācijas norise;
6) maksāšanas līdzekļi, veidi un kārtība;
7) objekta darbība vai tā izmantošana pēc privatizācijas;
8) privatizācijas subjekta — fiziskās personas — vārds, uzvārds, pilsonība, pases dati, adrese, tālruņa numurs, telefaksa numurs vai elektroniskā pasta adrese vai privatizācijas subjekta — juridiskās personas — nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, telefaksa numurs vai elektroniskā pasta adrese;
9) ziņas, kuras savā paziņojumā lūdz uzrādīt Privatizācijas aģentūra.
6. Privatizācijas aģentūrai ir tiesības valsts īpašuma objektu privatizācijai rīkot starptautiskus piedāvājumu konkursus, to noteikumos paredzot šā likuma 24.panta trešajā daļā minēto apliecinājumu iesniegšanas ierobežojumus.

24. pants. Informācija par apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem
1. Ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanas Privatizācijas aģentūra:
1) publicē paziņojumu par šo noteikumu apstiprināšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais valsts īpašuma objekts;
2) ierakstītā vēstulē izsūta apstiprinātos valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus privatizācijas subjektiem, kuri Privatizācijas aģentūras noteiktajā termiņā iesnieguši privatizācijas priekšlikumus, kā arī privatizējamā valsts īpašuma objekta darbinieku arodu organizācijai, bet, ja privatizējamā valsts īpašuma objektā nav darbinieku arodu organizācijas, — privatizējamā objekta darbiniekiem.
2. Paziņojumā par valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanu un vēstulē Privatizācijas aģentūra norāda termiņu, kurā privatizācijas subjektam jāiesniedz apliecinājums, ka tas vēlas privatizēt objektu saskaņā ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem.
3. Privatizācijas subjektam ir tiesības iepazīties ar apstiprinātajiem valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumiem un Privatizācijas aģentūras noteiktajā kārtībā iesniegt apliecinājumu privatizēt objektu saskaņā ar šiem noteikumiem.

34. pants. Paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai
1. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais pašvaldības īpašuma objekts, paziņojumu par šā objekta nodošanu privatizācijai, kurā tiek norādīts:
1) objekta nosaukums;
2) objekta adrese (ja objekta struktūrvienības vai nekustamā manta atrodas vairākās vietās — visu struktūrvienību adreses);
3) termiņš, līdz kuram privatizācijas subjekti var iesniegt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektus;
4) termiņš, līdz kuram šā likuma 35. pantā minētās personas var iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību realizēšanu;
5) vieta, kur iesniedzami šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētie dokumenti un saņemama informācija par objektu;
6) termiņš, līdz kuram piesakāmas kreditoru prasības un citas pretenzijas pret privatizējamo kapitālsabiedrību.
2. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām. Republikas pilsētas dome vai novada dome ir tiesīga šo termiņu pagarināt vai atjaunot.
3. Šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.
4. Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētais termiņš ir divi mēneši.
5. Šajā pantā minēto termiņu sākums skaitāms no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

68. pants. Paziņojums par zemesgabala nodošanu privatizācijai
1. Pēc tam kad likumos noteiktajā kārtībā izdots rīkojums vai pieņemts lēmums par zemesgabala nodošanu privatizācijai, privatizāciju veicošā institūcija divu nedēļu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvā izdevumā vai pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas privatizējamais zemesgabals, paziņojumu par šā zemesgabala nodošanu privatizācijai. Paziņojumā norāda:
1) zemesgabala adresi (ja īpašuma objekts atrodas vairākās vietās, — visu zemesgabalu adreses) un kadastra numuru;
2) termiņu, līdz kuram piesakāmi prasījumi, kas attiecas uz privatizējamo zemesgabalu;
3) vietu, kur iesniedzami 1.punktā minētie prasījumus apliecinošie dokumenti;
4) vietu, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar zemesgabala dokumentāciju, tai skaitā ar zemesgabala robežu plānu.
2. Ja privatizācijai nodod zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu, šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā norādītās ziņas iekļaujamas šā likuma 16.panta pirmajā daļā un 34.panta pirmajā daļā norādītajā paziņojumā.
3. Ja ar Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības lēmumu privatizācijai nodots neapbūvēts zemesgrāmatā nenostiprināts zemesgabals vai zemesgabals kopā ar privatizējamo objektu, šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētais paziņojums tiek publicēts divu nedēļu laikā pēc šā zemesgabala nostiprināšanas zemesgrāmatā.
4. Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais termiņš ir viens mēnesis, un šā termiņa sākums skaitāms no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Par zemes privatizāciju lauku apvidos

Publiskie iepirkumi

Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas dokumentu izstrādes un projektu iesniegumu atlases kārtībaIekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likumsLatvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi

Tiesu nolēmumi

Civilprocesa likums

268.pants. Tiesas spriedums
(1) Ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personas rīcībspēja ir ierobežojama, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojuma apjomu un ar kuru nodibina personai aizgādnību.
(2) Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, pēc lietas dalībnieka lūguma var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu tādās jomās kā:
1) maksājumu izdarīšana un saņemšana;
2) darījumu slēgšana;
3) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;
4) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.
(3) Tiesa rīcībspējas ierobežojuma apjomu var vērtēt arī citās jomās, izņemot Civillikuma 356.1 pantā minētos gadījumus.
(4) Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam apjomu, kādā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.
(5) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.
(6) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;
2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;
3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;
4) sprieduma rezolutīvo daļu;
5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

275.pants. Tiesas spriedums
(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai citas apreibinošās vielas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa ar spriedumu atņem šai personai tiesības pārvaldīt savu mantu, ierobežo tās rīcību rīkoties ar šo mantu un nodibina attiecīgajai personai aizgādnību. Ja tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatē, ka personai ierobežojama rīcībspēja, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojumu un aizgādņa kopīgu rīcību ar aizgādnībā esošo vai aizgādņa patstāvīgu rīcību.
(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.
(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;
2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;
3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;
4) sprieduma rezolutīvo daļu;
5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

Uzaicinājumi nokārtot saistības

Civilprocesa likums

555.pants. Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu
(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot paziņojumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, mantas konfiskācijas izpildi, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, paziņojums par pienākumu izpildīt spriedumu netiek sūtīts.
(11) Stājoties pie šā likuma 540.panta 17.punktā minētā izpildu dokumenta izpildes (izņemot gadījumus, kad izpildu dokuments paredz prasības nodrošināšanas vai pagaidu aizsardzības līdzekļa izpildi), tiesu izpildītājs kopā ar paziņojumu nosūta vai izsniedz parādniekam izpildu dokumenta kopiju. Ja no tiesu izpildītājam iesniegtajiem dokumentiem nav redzams, ka izpildāmais tiesas nolēmums, publiskais akts vai izlīgums ir izsniegts parādniekam, izpildu dokumenta kopijai pievieno arī izpildāmā tiesas nolēmuma, publiskā akta vai izlīguma kopiju.
(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz paziņojumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.
(3) Ja parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvieta nav zināma, paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz parādnieka juridisko adresi vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.
(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās paziņojumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt paziņojumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.
(6) Ja paziņojums (šā panta 1.1 daļā minētajā gadījumā — arī norādītās dokumentu kopijas) piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmumu un tā izpildes termiņu.
(7) Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var:
1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;
2) apķīlāt parādnieka mantu, tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām;
3) iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai nosūtīt rīkojumu citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai.

Par dzīvojamo telpu īri

28.2 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem
Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:
1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums.
Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, un īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.
Ja, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas noteikumiem, īrnieks tiek izlikts no īrētās dzīvojamās telpas, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas dzīvojamā mājā, izņemot pašvaldības dzīvojamo māju, tiesa triju dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtotu paziņojumu tiesa nosūta pašvaldībai pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.
Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

Uzaicinājumi uz tiesu

Administratīvā procesa likums

28.pants. Trešā persona
(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.
(2) Publisko tiesību subjekts var būt par trešo personu gadījumos, kad tas atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu, kura var būt par trešo personu administratīvajā procesā, kā arī tad, ja tas noteikts ārējā normatīvajā aktā.
(3) Trešās personas statusu personai piešķir ar iestādes vai tiesas (tiesneša) lēmumu. Pamatotu lūgumu par trešās personas pieaicināšanu var iesniegt persona, kura uzskata sevi par atbilstošu trešās personas statusam, vai administratīvā procesa dalībnieks. Trešo personu var pieaicināt arī pēc iestādes vai tiesas (tiesneša) iniciatīvas.
(31) Ja lietā kā trešās personas pieaicināmas konkrēti neidentificētas personas, tiesa (tiesnesis) oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par ierosināto lietu ar aicinājumu personām, kuras atbilst trešās personas statusam lietā, mēneša laikā vērsties tiesā ar lūgumu par pieaicināšanu trešās personas statusā. Persona, kura minētajā termiņā lūgumu neiesniedz, zaudē tiesības kļūt par trešo personu.
(4) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir iesniedzēja vai pieteicēja procesuālās tiesības ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.
(5) Lēmumu par atteikšanos pieaicināt trešo personu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, — pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
(6) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību, ja šāds lūgums izteikts līdz tiesas sēdei vai rakstveida procesā līdz dienai, kad administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi īstenot šā likuma 204. panta otrajā daļā paredzētās tiesības.
(7) Ja tiesa (tiesnesis) konstatē, ka trešā persona lietā pieaicināta nepamatoti, tiesa (tiesnesis) lemj par trešās personas statusa atņemšanu šai personai. Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru personai atņemts trešās personas statuss, šī persona var iesniegt blakus sūdzību.

Civilprocesa likums