Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu

Oficiālie paziņojumi

Tiesu nolēmumi

Tiesa pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā publicē sprieduma rezolutīvo daļu un spēkā stāšanās dienu. Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos tiesa publicē nolēmumu (piemēram, par laulības neesamību, ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, par rīcībspējas ierobežošanu, personas izsludināšanu par mirušu u.c.).
Civilprocesa likums

268.pants. Tiesas spriedums
(1) Ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personas rīcībspēja ir ierobežojama, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojuma apjomu un ar kuru nodibina personai aizgādnību.
(2) Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, pēc lietas dalībnieka lūguma var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu tādās jomās kā:
1) maksājumu izdarīšana un saņemšana;
2) darījumu slēgšana;
3) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;
4) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.
(3) Tiesa rīcībspējas ierobežojuma apjomu var vērtēt arī citās jomās, izņemot Civillikuma 356.1 pantā minētos gadījumus.
(4) Tiesa, izvērtējot personas spējas, nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam apjomu, kādā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.
(5) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.
(6) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;
2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;
3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;
4) sprieduma rezolutīvo daļu;
5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

275.pants. Tiesas spriedums
(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai citas apreibinošās vielas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa ar spriedumu atņem šai personai tiesības pārvaldīt savu mantu, ierobežo tās rīcību rīkoties ar šo mantu un nodibina attiecīgajai personai aizgādnību. Ja tiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, konstatē, ka personai ierobežojama rīcībspēja, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojumu un aizgādņa kopīgu rīcību ar aizgādnībā esošo vai aizgādņa patstāvīgu rīcību.
(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta bāriņtiesai — aizgādņa iecelšanai, kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota. Tiesa nosūta informāciju par spriedumu arī Iedzīvotāju reģistram un, ja nepieciešams, sprieduma norakstu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā.
(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu;
2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;
3) to, ka šī persona atzīta par personu ar rīcībspējas ierobežojumu;
4) sprieduma rezolutīvo daļu;
5) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu

15. pants. Lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izskatīšana tiesā
(1) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc pārbaudes lietas saņemšanas tiesā tiesnesis izskata šo lietu un pieņem lēmumu par to, ka lieta sagatavota iztiesāšanai, vai par tās virzīšanu papildu pārbaudes veikšanai. Ja lieta sagatavota iztiesāšanai, tiesnesis nosaka:
1) iztiesāšanas laiku un vietu;
2) uz tiesas sēdi uzaicināmās personas;
3) tulka pieaicināšanas nepieciešamību.
Par pieņemto lēmumu tiesnesis rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai, tās advokātam un prokuroram, kā arī nodrošina nepieciešamo personu uzaicināšanu.
(2) Tiesnesis nosaka lietas izskatīšanu ne vēlāk kā 10 dienas pēc tam, kad pieņemts lēmums par to, ka lieta sagatavota iztiesāšanai.
(3) Prokurors, pārbaudāmā persona un tās advokāts ir puses lietas izskatīšanas procesā. Pusēm ir vienādas tiesības iesniegt pierādījumus, piedalīties nopratināšanā un pierādījumu novērtēšanā, iesniegt pieteikumus, izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, kam ir nozīme pareizā lietas izspriešanā, un runāt tiesu debatēs. Pēc pušu motivēta lūguma tiesa var pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē.
(4) Tiesas sēdes protokolu raksta sēdes sekretārs.
(5) Pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti šajā likumā:
1) pierādījumu pārbaude tiesā sākas, nolasot prokurora atzinumu par pirmstiesas pārbaudes gaitā pierādīto sadarbības faktu. Tad tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā pārbaudāmajai personai, vai tā apstiprina savas sadarbības faktu ar VDK, pēc tam tiesa veic pierādījumu tiešu pārbaudi un novērtēšanu;
2) pēc pierādījumu pārbaudes tiesa pāriet pie tiesu debatēm. Tiesu debatēs runā šādi lietas dalībnieki: prokurors, pārbaudāmā persona un tās advokāts;
3) ja pārbaudāmā persona, izsakot savu viedokli, sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kuriem ir svarīga nozīme lietā, tiesa tiklab pēc sava ieskata, kā arī pēc procesa dalībnieku lūguma var atsākt pierādījumu pārbaudi.
(6) Taisot spriedumu, tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:
1) vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators;
2) kā rīkoties ar lietā izņemtajiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.
(7) Spriedums par sadarbības fakta konstatēšanu stājas spēkā, kad pagājis likumā noteiktais termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai, ja sūdzība vai protests nav iesniegti. Sūdzības vai protesta iesniegšana par spriedumu likumā paredzētajā termiņā aptur šā sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.
(8) Attiecībā uz tiesas spriedumu par sadarbības fakta konstatēšanu pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības iesniegt sūdzību, bet prokuroram — protestu apelācijas un kasācijas kārtībā atbilstoši Kriminālprocesa likumā paredzētajiem noteikumiem par spriedumu pārsūdzēšanu un protestu iesniegšanu krimināllietās.
(9) Ja sadarbības fakts ir konstatēts ar tiesas spriedumu, tiesai, kura taisījusi spriedumu, 10 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās jānodod publicēšanai oficiālā laikrakstā sprieduma rezolutīvā daļa.
(10) Ja tiesa, izskatot lietu, nekonstatē sadarbības faktu, tiesai, kura taisījusi spriedumu, pēc pārbaudāmās personas lūguma šā panta devītajā daļā paredzētajā kārtībā jānodod publicēšanai oficiālā laikrakstā sprieduma rezolutīvā daļa.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!