32. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 107.panta trešajai daļai publiskais tirgotājs pats nosaka dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
32.1. publiskais tirgotājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanās brīža publicē dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vienlaikus iesniedz regulatoram dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu, pamatojumu dabasgāzes cenas elementiem un dabasgāzes cenai, informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām un jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas prognozētos datus, un citus dokumentus, kuri pamato jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas aprēķinu;
32.2. regulators 21 dienas laikā pēc jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas izvērtē iesniegto jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas atbilstību šai metodikai un iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu;
32.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegtās dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena stājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā;
32.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai noraida dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena nestājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta publiskajam tirgotājam un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanos.

33.pants. Elektronisko sakaru komersantu reģistrēšana un vispārējās atļaujas noteikumu grozīšana
(1) Regulators izdod un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" noteikumus par reģistrācijas vai elektronisko sakaru komersanta darbības izbeigšanas paziņojuma nosūtīšanu, vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pārkāpumu gadījumā.
(2) Vispārējās atļaujas noteikumus var grozīt tikai pamatoti un samērīgā veidā, publiski paziņojot par nolūku izdarīt šādus grozījumus un nosakot pietiekamu laikposmu, kas nav īsāks par četrām nedēļām (izņemot ārkārtas gadījumus), lai ieinteresētās personas (ieskaitot lietotājus) varētu izteikt savu viedokli par piedāvātajiem grozījumiem.
(3) Ja vispārējās atļaujas noteikumi tiek pārkāpti atkārtoti, Regulators var uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā vai elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, atņemot šim komersantam tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu. Regulators no elektronisko sakaru komersantu saraksta izslēdz to elektronisko sakaru komersantu, kuram ir atņēmis tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu.
(4) Pēc tam, kad ir beidzies Regulatora noteiktais termiņš, uz kuru elektronisko sakaru komersantam ir atņemtas tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu, attiecīgajam komersantam ir tiesības atsākt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu, ja tas nosūtījis Regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 03.07.2008., 10.06.2010. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

34.pants. Vispārējās atļaujas noteikumi
(1) Regulators nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vispārējās atļaujas noteikumus.
(2) Vispārējās atļaujas noteikumos var iekļaut nosacījumus attiecībā uz:
1) ieguldījumiem universālā pakalpojuma finansēšanā;
2) informāciju par valsts nodevu;
3) elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību un elektronisko sakaru tīklu starpsavienojumiem;
4) lietotāju izsaukumu maršrutēšanu atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam, Eiropas numerācijas telpas numuriem, universāliem starptautiskiem bezmaksas numuriem un, ja tehniski iespējams, citu Eiropas Savienības dalībvalstu numerācijas plāniem;
5) vides, pilsētu un lauku teritoriālās plānošanas prasībām;
6) piekļuvi privātiem un publiskiem zemes īpašumiem;
7) infrastruktūras kopīgu izmantošanu (tajā skaitā tehniskos nosacījumus un finanšu garantijas);
8) obligāti translējamām radio vai televīzijas programmām;
9) lietotāju datu, tajā skaitā personas datu, aizsardzību elektronisko sakaru nozarē;
10) specifiskām patērētāju tiesību aizsardzības prasībām elektronisko sakaru nozarē un elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamībai personām ar invaliditāti;
11) nelikumīga satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumiem;
12) informāciju, kas iesniedzama Regulatoram, lai tas varētu uzraudzīt vispārējās atļaujas noteikumu izpildi;
13) elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ārkārtas situācijās starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, gāzes avārijas dienestu, Jūras meklēšanas un glābšanas dienestu un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī iedzīvotāju informēšanas iespēju ārkārtas situācijās;
14) elektronisko sakaru tīklu elektromagnētiskā starojuma ietekmes ierobežošanu;
15) piekļuvi elektronisko sakaru komersantiem, kā arī speciālo piekļuves prasību noteikšanas kārtību un kritērijiem elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū;
16) elektronisko sakaru tīklu savienošanas tehniskajiem noteikumiem un prasībām elektromagnētisko traucējumu novēršanai elektronisko sakaru tīklos;
17) publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzību pret neautorizētu piekļuvi;
18) komercdarbībai koplietojamo radiofrekvenču spektra lietošanu;
19) atbilstību Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem standartiem vai specifikācijām.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 19.05.2011., 09.01.2014. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

35.pants. Regulatoram iesniedzamā informācija
(1) Lai uzraudzītu vispārējās atļaujas noteikumu ievērošanu, Regulators apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" noteikumus par Regulatoram regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu un iesniegšanas termiņiem.
(2) Regulators var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz informāciju par lietošanas tiesību izmantošanu, speciālām prasībām piekļuves nodrošināšanai vai universālā pakalpojuma sniegšanas saistībām, kas nav ietvertas vispārējās atļaujas noteikumos.
(3) Papildus informācijai, kas saskaņā ar šo un citiem normatīvajiem aktiem iesniedzama Regulatoram neatkarīgi no vispārējās atļaujas noteikumiem, Regulatoram ir tiesības pieprasīt no elektronisko sakaru komersanta par vispārējā atļaujā neietvertajām šā panta otrajā daļā minētajām tiesībām, prasībām un saistībām tikai tādu informāciju, kas nepieciešama šādiem mērķiem:
1) lai veiktu regulāru vai atsevišķu pārbaudi attiecībā uz ieguldījumiem universālā pakalpojuma finansēšanā, valsts nodevas maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un par radiofrekvenču spektra un numerācijas lietošanas tiesībām, efektīvas radiofrekvenču spektra lietošanas nodrošināšanu, kā arī piekļuves nodrošināšanai noteikto speciālo prasību vai universālā pakalpojuma sniegšanas saistību ievērošanu;
2) lai pārbaudītu atsevišķu vispārējās atļaujas noteikumu un lietošanas tiesību nosacījumu izpildi, ja ir saņemta sūdzība vai ja Regulatoram ir citi iemesli uzskatīt, ka šie noteikumi vai nosacījumi nav izpildīti;
3) lai izvērtētu lietošanas tiesību pieprasījumus atbilstoši lietošanas tiesību piešķiršanas kārtībai;
4) lai izstrādātu salīdzināmus pārskatus par pakalpojumu kvalitāti un cenām;
5) statistikas datu apkopošanai;
6) elektronisko sakaru tirgus analīzei;
7) lai izvērtētu elektronisko sakaru tīklu vai tādu elektronisko sakaru pakalpojumu turpmāko attīstību, kuri varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumu pieejamību konkurentiem.
(4) Ja Regulators pieprasa, lai elektronisko sakaru komersanti iesniedz šā panta otrajā daļā minēto informāciju, tam šie komersanti jāinformē par nolūku, kādā šī informācija tiks izmantota. Šā panta trešajā daļā minēto informāciju nedrīkst pieprasīt pirms elektronisko sakaru komersanta reģistrēšanas, un tās iesniegšanu nedrīkst padarīt par kritēriju, no kura ir atkarīga piekļuve elektronisko sakaru tirgum.
(5) Regulators pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas nodrošina to, ka attiecīgā informācija ir pieejama Eiropas Komisijai, Latvijas valsts pārvaldes iestādēm un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem.
(6) Elektronisko sakaru komersants, iesniedzot Regulatoram informāciju, norāda, kāda informācija ir komercnoslēpums un kāds ir šāda statusa noteikšanas tiesiskais pamats. Elektronisko sakaru komersants komercnoslēpuma statusu nenosaka un nodrošina publisku pieejamību informācijai, kas satur ziņas par sniegtiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un nodrošinātiem elektronisko sakaru tīkliem; ģeogrāfisko teritoriju, kurā tiek nodrošināts elektronisko sakaru pakalpojums; lietotāju, galalietotāju vai abonentu skaitu; piekļuvi un noslodzi, tai skaitā īsziņas un multivides īsziņas, raksturojošiem kvantitatīviem rādītājiem; noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu skaitu; pārvietoto numuru skaitu, nodrošinot numura saglabāšanas pakalpojumu; universālā pakalpojuma nodrošināšanas radītajām tīrajām izmaksām; elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifiem. Regulators nodrošina to, ka elektronisko sakaru komersanta norādītā komercnoslēpumu saturošā informācija, kas iesniegta Regulatoram, tiek aizsargāta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

117. pants
(1) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var vienoties ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveidi.
(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu dabasgāzes pārvades sistēmas operatori ir vienojušies par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveidi, regulators vienojas ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu regulatīvajām iestādēm par dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu noteikšanu vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā.
(3) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators sadarbībā ar vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistītajiem dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem izstrādā un iesniedz regulatoram un regulators, vienojoties ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, saskaņo:
1) vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kas pieprasa pieeju sistēmai, un kuri dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem jāievēro, organizējot dabasgāzes piegādi;
2) vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumus, kuri dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem un dabasgāzes tirgotājiem jāievēro savā darbībā vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā;
3) vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistīto dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas kārtību, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistīto dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru dabasgāzes pārvades pakalpojuma ieņēmumiem.
(4) Dabasgāzes pārvades sistēmas tehnisko balansēšanu vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators sadarbībā ar vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā iesaistītajiem citu Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem. Dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs un dabasgāzes tirgotājs slēdz balansēšanas līgumu ar pārvades sistēmas operatoru, kas darbojas vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā, un atbild par vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā ievadītā un no tās izvadītā dabasgāzes apjoma balansu.
(5) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators nodrošina, ka balansēšanas aprēķini tiek veikti saskaņā ar šā panta trešās daļas 2. punktā minētajiem balansēšanas noteikumiem pārskatāmi un nepieļaujot diskrimināciju. Dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam un dabasgāzes tirgotājam ir pienākums norēķināties par nebalansu, kas rodas, ja dabasgāzes apjoms, ko tas ievadījis dabasgāzes pārvades sistēmā, neatbilst no dabasgāzes pārvades sistēmas izvadītajam dabasgāzes apjomam. Lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanu, dabasgāzes pārvades sistēmas operators var pieprasīt no dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem un dabasgāzes tirgotājiem garantijas saskaņā ar šā panta trešās daļas 2. punktā minētajiem balansēšanas noteikumiem.
(6) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iekasē vai veic maksājumus saskaņā ar šā panta trešās daļas 3. punktā minēto kompensācijas kārtību. Ieņēmumus un izdevumus, kas rodas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, veicot darbības atbilstoši šā panta trešās daļas 3. punktā minētajai kompensācijas kārtībai, ņem vērā, nosakot dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus.
(7) Šā panta trešās daļas 1. un 2. punktā minētos noteikumus regulators publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

21.pants. Tarifu atklātums
(1) Regulators noteikto tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Minēto kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, kā arī iesniedz to regulatoram publicēšanai regulatora mājaslapā internetā. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projekts skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(4) Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja noteiktais tarifs skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(5) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.
(6) Pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību.
(7) Regulators, nosakot šā panta otrajā daļā minēto kārtību, uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par pienākumu, publicējot informāciju par iesniegto tarifu projektu, norādīt tajā piedāvātās izmaiņas, spēkā esošo tarifu un piedāvāto tarifu (palielinājuma vai samazinājuma) salīdzinājumu, piedāvāto tarifu spēkā stāšanās datumu un tarifu izmaiņu pamatojumu, ja saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojumā ietvertā informācija ir vispārpieejama.(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 25.09.2014. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)

10.pants. Vispārējās atļaujas noteikumi
Regulators izdod un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē vispārējās atļaujas noteikumus, kurus pasta komersants ievēro pasta pakalpojumu sniegšanā, kā arī noteikumus par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanu un pasta pakalpojumu sniegšanas tiesību atņemšanu.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2013.)

12.pants. Regulatoram iesniedzamā informācija
Lai uzraudzītu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildi un vispārējās atļaujas noteikumu ievērošanu, Regulators izdod un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē noteikumus par Regulatoram regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu un iesniegšanas termiņiem.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2013.)

43.¹² Ja Regulators 21 dienas laikā pēc jauno tarifu un pamatojuma saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida iesniegto tarifu pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā komersanta noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta komersantam, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos un nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)