Atbilde uz
iedzīvotāju iesniegumiem par bērnu vakcināciju pret Covid-19
Izglītības un zinātnes ministrijā un Veselības ministrijā,
kā arī vairākās izglītības iestādēs ir saņemti iedzīvotāju paziņojumi
(iesniegumi), kuros izglītojamo likumiskie pārstāvji paziņo, ka izglītības
iestādei nav tiesību veikt medicīniskās manipulācijas ar bērnu, kas saistītas
ar vakcināciju pret Covid-19, un ka vecāki iebilst
bērnu vakcinācijai, jo vakcīnas pret Covid-19
infekciju ir pētījuma stadijā un uzskatāmas par eksperimentālām. Izskatot
saņemtos paziņojumus, ir secināms, ka paziņojumu saturs ir identisks, šiem
iesniegumiem nepiemīt individuāls raksturs un tie sūtīti organizētas akcijas
ietvarā, turklāt atbildes sniegšana katram iesniedzējam prasītu nesamērīgu
cilvēkresursu patēriņu un administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm.
Līdz ar to, saskaņā ar Iesniegumu likuma 6.panta trešo daļu visiem
iesniedzējiem tiek sniegta vienota atbilde, kas publicēta Izglītības un
zinātnes ministrijas mājaslapā un oficiālajā laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis", un kuru, ja nepieciešams, pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz
personiski iesniedzējam.
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības
ministriju sniedz informāciju un skaidrojumu savas kompetences ietvaros uz
iesniegumos izteiktajiem izglītojamo likumisko pārstāvju paziņojumiem saistībā
ar bērnu vakcināciju pret Covid-19.
Izglītojamo likumiskie pārstāvji savos paziņojumos norāda,
ka izglītības iestādei atbilstoši Pacientu tiesību likuma 10.pantam,
Ārstniecības likuma 1.panta 1., 3. un 11.punktam, UNESCO Vispārējās bioētikas
un cilvēktiesību deklarācijas 6.panta 1.punktam, Ovjedo
konvencijas 5.pantam, Nirnbergas kodeksa 1.pantam nav tiesību veikt
medicīniskās manipulācijas ar bērnu, kas saistītas ar vakcināciju pret Covid-19, jo vakcīnas pret Covid-19
infekciju joprojām ir klīnisko pētījumu stadijā un tāpēc uzskatāmas par
eksperimentālām. Tādējādi, ievērojot Bērnu tiesību konvenciju un Bērnu tiesību
aizsardzības likumu, kas nosaka, ka vecāki ir pirmās personas, kas nodrošina
bērnu un viņu tiesību aizsardzību, bērna likumiskie pārstāvji pilnībā aizliedz
veikt medicīniskās manipulācijas ar bērnu, kas saistītas vakcināciju pret Covid-19, kā arī lūdz ziņot nekavējoties, ja izglītības
iestādē tiek plānotas vai notiks prettiesiskas rīcības, kas skars bērna
tiesības un veselību.
Cīņā pret Covid-19 izplatību ir
nepieciešama plaša sabiedrības vakcinācija pret Covid-19,
tāpēc vairākas pasaules valstis ir noteikušas pienākumu vakcinēties pret Covid-19. Katra Eiropas Savienības valsts īsteno savu
imunizācijas programmu, un katra valsts patstāvīgi izlemj, vai vakcinācija ir
jānosaka kā pienākums vai brīvprātīgs pasākums attiecīgās valsts teritorijā,
ņemot vērā tādus faktorus kā katras valsts individuālo veselības aprūpes
sistēmas kapacitāti, tiesiskās sistēmas un kultūras normas, un iedzīvotāju
sadarbību un uzticēšanos vakcinācijas veikšanai.
Arī šobrīd ir skaidra vienprātība, ka valstīm nepieciešams
sasniegt augstāko iespējamo vakcinācijas līmeni sabiedrībā, lai pārvarētu Covid-19 izraisīto krīzi. Atsevišķas valstis jau ir
izvēlējušās dažādu sabiedrības grupu obligātu vakcināciju, lai aizsargātu īpaši
apdraudētās sabiedrības grupas un palielinātu vakcinācijas aptveri (Factbox: Countries making COVID-19 vaccines mandatory:
https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/countries-making-covid-19-vaccines-mandatory-2021-08-16/).
Satversmes tiesa atzinusi, ka lielākā daļa Satversmē
noteikto pamattiesību nav absolūtas, tās nenozīmē visatļautību un, pastāvot
noteiktiem nosacījumiem, valsts var tās ierobežot (sk. Satversmes tiesas
2005.gada 7.marta sprieduma lietā Nr. 2004-15-0106 21. punktu; 2003.gada 29.
oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 22. punktu). Konvencijas par
cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 1.pants noteic
konvencijas mērķi aizsargāt visu cilvēku cieņu un identitāti, ikvienam bez
jebkādas diskriminācijas garantēt viņa integritātes respektēšanu un citas
tiesības un pamatbrīvības saistībā ar bioloģijas un medicīnas zināšanu
izmantošanu. Katra dalībvalsts, arī Latvija, ir veikusi nepieciešamos
pasākumus, lai šīs konvencijas noteikumus iestrādātu savos tiesību aktos.
Atbilstoši valsts pienākumiem Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas
aizsardzību bioloģijā un medicīnā normas Latvijā ir iestrādātas Pacientu
tiesību likumā un ir piemērojamas pacientiem veselības aprūpē. Pacientu tiesību
likums arī atbilstoši Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību
bioloģijā un medicīnā 1.pantam noteic personu tiesības, piedaloties zinātniskos
pētījumos medicīnas jomā.
Eiropas Padomes Bioētikas komiteja 2020.gada 14.aprīlī ir
publicējusi viedokli par cilvēktiesību apsvērumiem, kas ir attiecināmi arī Covid-19 krīzes laikā. Atbilstoši šim skaidrojumam tiek
uzsvērts, ka valstīm ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un
personu veselības datu aizsardzību. Vienlaikus Eiropas Bioētikas komiteja
atzīmē arī Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un
medicīnā 26.pantu, kas paredz tiesības valstīm izņēmuma gadījumos ierobežot
konvencijā paredzētās tiesības, tostarp tiesības uz privāto dzīvi, lai
aizsargātu kolektīvas intereses. Šo ierobežojumu nepieciešamība ir izvērtējama,
ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē atrodamos cilvēktiesību
ierobežošanas principus.
Nirnbergas kodekss tika izstrādāts pēc Nirnbergas tiesas
procesa, kura ietvaros sabiedrotie pēc Otrā pasaules kara Nirnbergā tiesāja
Vācijas kara noziedzniekus. Tiesas procesa rezultātā 1947. gadā tika izstrādāts
Nirnbergas kodekss, kas ir mūsdienu medicīnas ētikas pamatteksts un nosaka
ētikas standartus, veicot eksperimentus ar cilvēkiem un iesaistot cilvēkus
klīniskajos pētījumos.
Atsauces uz Nirnbergas kodeksu, Ovjedo
konvenciju un citiem starptautiskajiem dokumentiem ir populārs dezinformācijas
izplatītāju "arguments" vakcinācijas sakarā, lai gan šiem dokumentiem nav
saistības ar vakcināciju pret Covid-19, jo
vakcinācija nav eksperiments un vakcīnas nav eksperimentālas.
Informējam, ka Imunizācijas valsts padome (IVP), ņemot vērā
pašreiz pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, kopumā
atbalsta bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē uzsākt visiem
tiem bērniem, kuri ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19
gaitai. Vakcinācija īpaši ieteicama ir bērniem ar dažādām hroniskām
saslimšanām, piemēram, ar virssvaru, cukura diabētu, smagiem imūnsistēmas
traucējumiem, hroniskām kardiovaskulārajām un nieru
slimībām, kā arī onkoloģiskām saslimšanām.
Vēršam uzmanību, ka vakcinācijas galvenais mērķis ir novērst
hospitalizāciju, smagu saslimšanu un nāvi. Vakcinācija ir saistīta arī ar
sociālās solidaritātes vērtību, kas paredz indivīda pienākumu uzņemties
nebūtisku risku, lai aizsargātu visu sabiedrības locekļu veselību, jo īpaši to,
kuri ir neaizsargāti pret noteiktām slimībām. Latvijā Covid-19
vakcinēšanas stratēģiskais mērķis ir samazināt mirstības un saslimstības radīto
slogu uz veselības aprūpes sistēmu un nodrošināt veselības aprūpes sistēmas
funkcionēšanas nepārtrauktību.
No 2021.gada 16. decembra vakcīnu pret Covid-19
var saņemt ikviens bērns no piecu gadu vecuma, un šobrīd tā nav noteikta kā
obligāta. Vakcinācija pret Covid-19 personām vecumā
no pieciem līdz 11 gadiem notiek ar Pfizer-BioNTech
bērnu vakcīnu Comirnaty. Bērniem ar hroniskām
saslimšanām, līdzīgi kā pieaugušajiem, ir augstāks risks nopietnāk saslimt ar Covid-19. Riskus, saslimstot ar Covid-19,
bērniem rada ne tikai blakus saslimšanas. Latvijā novēroti arī gadījumi, kad
bērniem dažās nedēļās pēc Covid-19 izslimošanas
attīstījies pediatriskais multisistēmu iekaisuma
sindroms ar ilgstoši paaugstinātu temperatūru, acu apsārtumu, kuņģa, sirds un
asinsvadu sistēmas traucējumiem un citām izpausmēm. Tieši riska grupās esošo
bērnu vecāki ir vieni no tiem, kuri vakcīnu papildu drošībai cīņā ar Covid-19 ir gaidījuši visvairāk.
Bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem vakcinācija notiek
pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēs (poliklīnikās, veselības centros
un slimnīcās), nevis izglītības iestādēs, tādējādi to veic sertificētas
ārstniecības personas. Turklāt, vakcinācija notiek vecāka vai cita likumiskā
pārstāvja klātbūtnē. Savukārt atbilstoši Pacientu tiesību likuma 13. pantam
nepilngadīgiem pacientiem no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama, ja
saņemta viņu piekrišana, līdz ar to pusaudži no 14 gadu vecuma paši var pieņemt
lēmumu vakcinēties un nav nepieciešama vecāku vai aizbildņu atļauja vakcīnas
saņemšanai.
Informējam, ka visas Covid-19
vakcīnas, kuras ir saņēmušas reģistrācijas atļauju, ir pārbaudītas, ar tām ir
veikti visi nepieciešamie klīniskie pētījumi par drošumu un efektivitāti, kuru
rezultātus ir izvērtējusi un apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), un šīs
vakcīnas nekādā veidā nav eksperimentālas, jo ir izgājušas pilnu reģistrāciju
kompetentajā iestādē, ko tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir atzinusi arī
Eiropas Komisija. EZA ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu Comirnaty lietošanai bērniem vecumā no pieciem līdz 11
gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā
populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas
pārsniedz risku.
(https://www.ema.europa.eu/ne/news/comirnaty-covid-19-vaccine-ema-recommends-approval-children-aged-5-11).
Jēdziens "eksperimentālās zāles" jeb saskaņā ar vispārpieņemto
terminoloģiju "pētāmās zāles" ir attiecināms tikai uz zālēm (arī vakcīnām), ko
izmanto klīniskajos pētījumos, kas ir atsevišķa stingri regulēta joma. Latvijas
teritorijā nav noticis un arī pašlaik nenotiek neviens Covdid-19
vakcīnu klīniskais pētījums. Reģistrētu vakcīnu izmantošana nav klīniskais
pētījums, un, pretēji sabiedrībā plaši izplatītajam kļūdainajam pieņēmumam,
vakcinētās personas netiek pret savu gribu iekļautas nekādos eksperimentos.
