Paziņojums
Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likuma "Par akcīzes
nodokli" 30.panta pirmo daļu, izmantojot datus par akcīzes nodokļa marku
daudzumu cigaretēm, kas nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā, un
informāciju par cigarešu maksimālo mazumtirdzniecības cenu un cigarešu skaitu
paciņā laikposmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim, nosaka
vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu cigaretēm iepriekšējā kalendāra gadā EUR
179,29 par 1000 cigaretēm.
INFORMATĪVAIS
ZIŅOJUMS
par vides apsvērumu, vides pārskatā izteikto atzinumu un sabiedriskās
apspriešanas rezultātu integrāciju LATVIJAS NACIONĀLAJĀ ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA
PLĀNĀ 2021.-2030. gadam
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija informē, ka saskaņā ar Ministru
Kabineta (turpmāk -MK) 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 "Par Valdības
rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta
iecerēto darbību īstenošanai" ir jāievieš Latvijas Nacionālais enerģētikas
un klimata plāns 2021.-2030. gadam (turpmāk - Plāns), ievērojot
tautsaimniecības attīstības un enerģētikas un klimata mērķus. Plāna izstrādi
nosaka Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmeņa dokuments - Eiropas Parlamenta
un Padomes 2018.gada 11.decembra regula Nr.2018/1999 Par
enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību
(turpmāk Regula Nr.2018/1999), kura nosaka Plānā iekļaujamo informāciju un
Plāna saturu, kam atbilstoši Plāns ir izstrādāts, piemērojot MK 2014. gada 2.
decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un
ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 6.punktu.
Plāns ir pieņemts 2020.gada 28.janvāra MK sēdē ar piebildi, ka precizējams
Plāna 11.rīcības virziena darbības rezultātu 1.2.punkts, paredzot, ka tiks izvērtēta nodokļu likmes diferencēšanas iespēja siltinātām
ēkām, uzdodot Ekonomikas ministrijai līdz 2020.gada 31.janvārim
nodrošināt Plāna, tā pielikumu un aizpildīto Eiropas Komisijas datu un
informācijas ziņošanas datņu iesniegšanu Eiropas Komisijā. Precizētais Plāns ir
publicēts izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29, 11.02.2020, OP numurs:
2020/29.11.[1]
Šis informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Vides pārraudzības
valsts biroja 2019. gada 10. decembra atzinumā Nr.4-03/23 "Par
Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam Vides
pārskatu" iekļautajām rekomendācijām, un saskaņā ar Ministru kabineta
2004. gada 23. marta noteikumu Nr.157 "Kārtība, kādā veicams
ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (turpmāk Noteikumi 157.)
27.punktu.
Plānā ir iekļauti mērķi visām ES Enerģētikas Savienības dimensijām, kur daļu
no mērķiem nosaka ES tiesību akti, piemēram, siltumnīcefekta gāzu (turpmāk -
SEG) emisiju samazināšanas mērķis, atjaunojamo energoresursu (turpmāk - AER)
īpatsvara sasniegšanas enerģijas gala patēriņā transportā, moderno biodegvielu
un biogāzes īpatsvara enerģijas patēriņā transportā mērķis, starpsavienojumu
mērķis, vai ES tiesību akti nosaka mērķu noteikšanas pienākumu, nosakot arī konkrētus
mērķiem piemērojamos nosacījumus. Plānā iekļautie pasākumi un tajā noteiktie
principi tiek balstīti uz Līgumā par ES darbību noteiktā principa
"piesārņotājs maksā" pilnīgu ieviešanu un īstenošanu.
"Piesārņotājs maksā" princips nozīmē praksi, ka tiem, kas rada
piesārņojumu, ir arī jāsedz tā apsaimniekošanas izmaksas, lai novērstu
kaitējumu cilvēku veselībai vai videi. Piesārņojumu vislielākajā mērā rada
galapatērētājs, jo patēriņa pieprasījuma apmierināšana veicina piedāvājuma
ražošanu, kas savukārt rada piesārņojumu. Tāpēc patērētājiem arī ir jābūt
atbildīgiem par piesārņojuma administrēšanas - ierobežošanas, mazināšanas un
kaitējuma cilvēka veselībai vai videi novēršanas - izmaksām. Tomēr patērētājiem
ir arī jābūt tiesīgiem saņemt precīzu informāciju par ar piesārņojuma
administrēšanu saistītām izmaksām.
Vides apsvērumu integrēšana attīstības programmā
Plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā tika veikts tā stratēģiskais
ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - SIVN), lai savlaicīgi izvērtētu sagaidāmo
ietekmi uz vidi saistībā ar Plāna īstenošanu. SIVN novērtējuma rezultāti tiek
atspoguļoti vides pārskatā, kurā novērtēts esošais vides stāvoklis Latvijā, ar
plānošanas dokumenta īstenošanu saistītas vides problēmas un būtiskās ietekmes
uz vidi, lai piedāvātu risinājumus būtisko ietekmju novēršanai un
samazināšanai, alternatīvu izvēles pamatojums un izvērtējums.
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Plānam parāda, ka:
1. Plāns
kopumā atbilst Eiropas Savienības un nacionālajiem vides politikas plānošanas
dokumentiem un starptautiskajām konvencijām. Galvenie mērķi un atbalstāmie
rīcības virzieni ir vērsti uz kompromisa rašanu starp tādām bieži
konfliktējošām nepieciešamībām kā: ekonomiskā izaugsme, cilvēkkapitāla
un saimnieciskā attīstība un dabas un vides aizsardzība.
2. Plānā
noteiktie rīcības virzieni un pasākumi nav pretrunā ilgtspējīgas attīstības
mērķiem, principiem un nacionālajai vides politikai, kā arī veicina Latvijas
starptautisko saistību izpildi vides jomā.
3. Pēc
ietekmes uz vidi īstenojami ir visi vērtētie scenāriji, bet konstatējams, ka
pēc ietekmes uz vidi optimāls būtu Plāna piedāvātais Mērķa scenārijs.
4. Konkrētiem
Plānā paredzētiem projektam jāveic visas likumā noteiktās ietekmes uz vidi
novērtējuma procedūras.
5. Vēja
enerģētikas straujas attīstības gadījumā ieteicams veikt vēja elektrostaciju
ietekmju uz putniem un sikspārņiem nacionāla mēroga monitoringu ar mērķi
optimizēt turpmāku vēja enerģētikas attīstību ar minimālām nelabvēlīgām
ietekmēm uz Latvijas faunu.
6. Atbilstoši
Plāna 4. daļā "Rīcībpolitikas un
pasākumi" noteiktajam, pirms katra Plānā noteiktā pasākuma īstenošanas ir
jāveic risku izvērtējums alternatīvu risinājumu iespējām.
7. Veicot
plāna pārskatīšanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, veikt detalizētāku
analīzi dažādo rīcībpolitiku mijiedarbībai,
sinerģijai un kompromisiem, to dažāda veida ietekmēm uz vidi, atbilstoši
aktuālajai situācijai.
Kopumā Plāna realizācijas ietekme uz vidi novērtēta kā būtiski labvēlīga,
tieša, ilgtermiņa, primāra un neatgriezeniska (pieņemot, ka videi draudzīgas
enerģētikas attīstība nebeigsies).
Izteiktie atzinumi un publiskās apspriešanas rezultāti
Plāna SIVN Vides pārskata projekta publiskā apspriešana tika organizēta
atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumiem. Vides pārskata
projekts no 2019.gada 21. oktobra līdz 20. novembrim tika nodots
sabiedriskajai apspriešanai. Sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja līdzdarboties
Plāna un Vides pārskata projekta komentēšanā, iepazīties ar izstrādātajiem
dokumentiem, izteikt viedokli un priekšlikumus. Pēc sabiedriskās apspriešanas
visi sabiedrības iebildumi, komentāri un priekšlikumi par pašu Plānu un tā
Vides pārskatu tika izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā Plāna un Vides
pārskata gala redakcijā.
Sagatavotais Vides pārskats tika iesniegts izskatīšanai un atzinuma
saņemšanai Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts birojs
atzinumā norādīja pilnveidot Plānu un attiecīgi precizēt Vides pārskatu. Kopumā
Birojs pozitīvi vērtēja Plānā paredzētos pasākumus un rīcības, kas sekmē pāreju
uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi CO2,
emisijas, attīsta AER, kā arī saglabā un vairo CO2 piesaisti,
tādējādi radot priekšnoteikumus sabalansētai un ilgtspējīgai tautsaimniecības
attīstībai nesaistīti ar SEG emisiju palielināšanos. Biroja norādījumi attiecās
tikai uz SIVN pilnveidošanu, un to izpilde ar attiecīgām izmaiņām Vides
pārskatā ir apkopota pielikumā.
Plāna monitorings
Plāna īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Noteikumi Nr. 157.
Monitoringa uzdevums ir noskaidrot plānošanas dokumentu tiešo vai netiešo
ietekmi uz vidi un nepieciešamības gadījumā, izstrādāt papildus nosacījumus.
Tomēr Plāna gadījumā Regula Nr.2018/1999 nosaka detalizētākus Plāna monitoringa
nosacījumus, kuri izklāstīti Plānā un tā SIVN ziņojumā. Tāpēc veicot noteiktos
monitoringa nosacījumus Ekonomikas ministrija attiecīgi informēs Vides
pārraudzības valsts biroju, atbilstoši Noteikumu Nr. 157, 30.-32. punktu
noteiktajai kārtībai.
Pielikums
Vides pārraudzības valsts biroja rekomendāciju analīze
Vides pārraudzības
valsts biroja
rekomendācijas
|
Atbilde
|
Vides pārskatu
papildināt ar atbilstošu, konkretizējošu informāciju par dabas vērtībām,
resursiem un vides aspektiem, kas ir tieši saistīti un var tikt ietekmēti, realizējot
Plānā paredzētos pasākumus, piemēram, par putnu un sikspārņu stāvokli Latvijā
kontekstā ar plānoto vēja enerģijas attīstību.
|
Vides pārskats
papildināts ar informāciju:
"Paredzamās vēja
enerģijas attīstības iespējamajām nelabvēlīgajām ietekmēm potenciāli
pakļautās dabas vērtības ir lidojošie mugurkaulnieki: putni un sikspārņi.
Diemžēl Latvijā nav veikts monitorings par vēja elektrostaciju (turpmāk -
VES) izraisīto lidojošo mugurkaulnieku tiešu bojāeju vai citām, netiešām
ietekmēm, kas faktiski nav arī iespējams, jo pagaidām Latvijā ir pārāk maz
VES, lai šāds monitorings būtu reprezentatīvs. Līdz ar to šīs dabas bagātības
vērtējums katrā konkrētā paredzēta VES parka vietā jāveic atsevišķi tā
ietekmes uz vidi novērtējumā."
|
Vides pārskats vairāk iegūtu,
ja tas būtu papildināts ar analīzi, kā modelētie alternatīvie Plāna mērķa
sasniegšanas scenāriji potenciāli varētu ietekmēt dažādas Vides pārskatā
apskatītās vides jomas un dabas vērtības.
|
Vides pārskata
6. daļa "Plāna prognozējamie rezultāti pa rīcības virzieniem"
attiecīgi papildināta.
|
Klimata un enerģētikas
politikas īstenošana, ņemot vērā nacionālos un starptautiskos politikas
mērķus, mūsdienās ir vērsta uz vides aizsardzību, tomēr arī pašā politikā,
neskatoties uz ilgtspējas nodomiem, ir virkne vides izaicinājumu, jo rīcības
virzieniem ir ietekme, arī būtiska un negatīva, uz atsevišķiem vides
komponentiem. Tieši šo savstarpējo konfliktējošo interešu, iespējamo būtisko
ietekmju identificēšana un konfliktu savlaicīga novēršana ir SIVN veikšanas
iemesls un uzdevums.
|
Savstarpēji
konfliktējošas intereses ar, iespējams, būtiskām ietekmēm, izvērtētas
papildinātajā Vides pārskata 1. pielikumā "Latvijas nacionālā
enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam plānotās rīcībpolitikas
un to īstenošanas pasākumi: katra ietekmes uz vidi novērtējums", bet
būtiski negatīvas šādas ietekmes nav identificētas.
|
Vides pārskatā
iztrūkst vērtējuma (analīzes) dažādo rīcībpolitiku
mijiedarbībai, sinerģijai un kompromisiem, kā arī veikta tikai fragmentāra
ietekmes uz vidi analīze.
|
Šis Biroja norādījums
balstās uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk -
VARAM) norādījumiem sabiedriskās apspriešanas gaitā. VARAM norādījumu izpilde
ir atspoguļota papildinātajā Vides pārskatā, attiecīgi aktualizēts arī SIVN
1.pielikums. Atkārtoti norādījumi no VARAM nav saņemti, tātad tie uzskatāmi
par apmierinātiem.
|
Plāna īstenošanas
ietekmes monitoringam nepieciešams definēt konkrētus vides indikatorus, lai,
iespējams, pārmērīgi optimistisko ietekmes prognozi pārbaudītu (piemēram,
sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa tendences, kas sajūgtas ar pieņēmumiem
par dzīvās, nedzīvās, nepietiekami izmantotās un papildus biomasas lietojuma
apjomiem un to atbilstību izdarītajiem pieņēmumiem).
|
Vides pārskata
9. daļa "Plāna monitorings un rezultatīvie rādītāji" attiecīgi
papildināta.
|
Lai konstatētu Plāna
īstenošanas radīto tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi, Ekonomikas ministrijai,
izmantojot valsts vides monitoringa un citus pieejamos datus, vismaz divas
reizes plānošanas periodā (2024. gadā un 2028. gadā) jāizstrādā
monitoringa ziņojums un jāiesniedz (arī elektroniskā veidā) Vides
pārraudzības valsts birojā.
|
Nosacījums ieviests.
|
[1]
https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-2021-2030-gadam
Paziņojums par AS "RĪGAS
SILTUMS" noteikto (piedāvāto)
siltumenerģijas tarifu iesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai
AS "RĪGAS SILTUMS" (vienotais reģistrācijas Nr.40003286750, juridiskā
adrese: Cēsu iela 3a, Rīga, LV-1012) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedz AS "RĪGAS SILTUMS" noteikto
(piedāvāto) siltumenerģijas
tarifu, kas ir aprēķināts saskaņā
ar 2010.gada 14.aprīļa Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr.1/7 apstiprināto "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika", un pamatojumu jaunajam tarifam.
1. Noteiktais (piedāvātais)
siltumenerģijas tarifs no
2020.gada 1.aprīļa līdz 2021.gada 31.jūlijam (tabula
1.).
Tabula Nr. 1.
Sabiedrisko pakalpojumu
veids
|
Spēkā esošais
tarifs EUR/MWh (bez PVN) no 01.08.2019. līdz 31.03.2020.
|
Noteiktais (piedāvātais)
tarifs EUR/MWh (bez PVN)
no 01.04.2020. līdz 31.07.2021.
|
Tarifa samazinājums
(%)
|
Siltumenerģijas ražošanas
tarifs
|
34,78
|
31,42
|
9,7%
|
Siltumenerģijas pārvades
un sadales tarifs
|
13,77
|
13,31
|
3,3%
|
Siltumenerģijas tirdzniecības
tarifs
|
1,31
|
1,31
|
0%
|
Siltumenerģijas gala tarifs
|
51,90
(ar
dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti 0,13 EUR/MWh
un neparedzētām izmaksām
1,91 EUR/MWh)
|
48,08
(ar
dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti 0,13 EUR/MWh
un neparedzētām izmaksām
1,91 EUR/MWh)
|
7,4%
|
2. Noteiktais (piedāvātais)
siltumenerģijas tarifs no
2021.gada 1.augusta (tabula 2.).
Tabula Nr. 2.
Sabiedrisko pakalpojumu
veids
|
Spēkā esošais
tarifs EUR/MWh (bez PVN) no 01.08.2021.
|
Noteiktais (piedāvātais)
tarifs EUR/MWh (bez PVN) no 01.08.2021
|
Tarifa samazinājums
(%)
|
Siltumenerģijas ražošanas
tarifs
|
34,78
|
31,42
|
9,7%
|
Siltumenerģijas pārvades
un sadales tarifs
|
13,77
|
13,31
|
3,3%
|
Siltumenerģijas tirdzniecības
tarifs
|
1,31
|
1,31
|
0%
|
Siltumenerģijas gala tarifs
|
49,99
(ar
dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti 0,13
EUR/MWh)
|
46,17
(ar
dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti 0,13
EUR/MWh)
|
7,6%
|
Spēkā esošā tarifa izmaiņas
ir saistītas ar pirktās siltumenerģijas
cenas samazinājumu.
Iepazīties ar
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu un noteiktā (piedāvātā)
tarifa pamatojumā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus
priekšlikumus un ieteikumus
par sabiedrisko pakalpojumu
sniedzēja noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas tarifu lietotājs var 7 dienu laikā
pēc šī paziņojuma
publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis":
1.
|
AS "RĪGAS
SILTUMS" Cēsu ielā
3a, Rīgā, no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 7.30 līdz 16.00, piektdienās no plkst. 7.30 līdz 15.00, iepriekš sazinoties pa tālr. 67017359, kā arī rakstveidā
vai elektroniski
(e-pasts: siltums@rs.lv, fakss 67017363).
|
2.
|
Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijā Rīgā, Ūnijas ielā 45 (fakss 67097277,
e-pasts: sprk@sprk.gov.lv, rakstveidā vai elektroniskā veidā).
|