Ķekavas pagasta padomes saistošie noteikumi Nr.7/2008

2008.gada 18.aprīlī

Par sociālo palīdzību Ķekavas pagastā

Apstiprināti ar Ķekavas pagasta padomes 2008.gada 18.aprīļa sēdes lēmumu 2.1., protokola Nr.19

Ķekavas padomes priekšsēdētāja p.i. L.Badūne 

Izdoti, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu un 15.panta pirmās daļas 6. un7. punktu

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Noteikumi nosaka Ķekavas pagasta pašvaldības sociālo pabalstu veidus un to piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

1.2. Noteikumu mērķis ir izvērtēt pabalsta pieprasītāja (turpmāk tekstā – persona) rakstveida pieprasījumu (turpmāk tekstā – iesniegums) par naudas izmaksu vai mantisku pabalstu pamatvajadzību apmierināšanai.

1.3. Personas rakstveida iesniegumus pieņem Ķekavas pašvaldības administrācijas struktūrvienība – Sociālais dienests Gaismas ielā 19 k-8, Ķekavā.

1.4. Ķekavas pagasta pašvaldības noteiktos sociālos pabalstus piešķir tikai tām personām, kuras Ķekavas pagastā ir deklarējušas savu dzīvesvietu.

1.5. Persona iesniedz (pati vai ar pilnvarotās personas starpniecību) Sociālajā dienestā iesniegumu un aizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju izskatīšanai LR likumos un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

1.6. Pēc personas lūguma Sociālā dienesta darbinieks palīdz sastādīt iepriekšminēto rakstveida iesniegumu un aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju.

1.7. Sociālais dienests pieņem lēmumu par materiālās palīdzības sniegšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un saistošajiem noteikumiem. Normatīvajos aktos noteiktais, garantētais minimālais ienākums (GMI) pabalsts izmaksājams no pašvaldības sociālā budžeta.

1.8. Šie noteikumi nosaka Ķekavas pagasta padomes sociālo pabalstu veidus, to apmēru, saņemšanas kārtību, ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, maznodrošinātu, kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis, kārtību, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts, kā arī pabalstu piešķiršanas jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas, pārsūdzības kārtību.

1.9. Sociālais dienests izvērtē ģimeņu (personu) iesniegtās deklarācijas, pēc deklarācijā norādītajām ziņām un klāt pievienotajiem dokumentiem, pārbauda ģimenes dzīves apstākļus, noslēdz vienošanos par līdzdarbības pienākumiem un piešķir pabalstu. Piešķirtos pabalstus un to apmēru apstiprina Ķekavas pagasta padomes sēdē vienu reizi mēnesī.

1.10. Ja ģimene (persona) sniedz nepatiesas ziņas, materiālā palīdzība var tikt samazināta vai atteikta.

1.11. Lēmums par materiālās palīdzības sniegšanu, samazināšanu vai atteikšanos sniegt materiālo palīdzību ir administratīvais akts.

1.12. Ja pabalsta pieprasītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem nav tiesīgs saņemt sociālo palīdzību vai neatbilst kādam no pagasta saistošajos noteikumos norādītajiem nosacījumiem, Sociālais dienests ir tiesīgs atteikt pabalsta izsniegšanu administratīvajā aktā norādot atteikuma iemeslu un atteikuma pārsūdzības kārtību, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.pantam.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini

2.1. Ķekavas pagasta padomes Sociālais dienests – Ķekavas pagasta padomes izveidota struktūrvienība, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.

2.2. Pagasta iedzīvotājs – persona, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Ķekavas pagastā.

2.3. Vientuļš pagasta iedzīvotājs – iedzīvotājs, kuram nav likumīgo apgādnieku.

2.4. Ģimene – vēsturiski mainīga mazā soc. grupa, kuras locekļus vieno laulības vai asinsradniecības attiecības, kopēja sadzīve un morāla atbildība, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.

2.5. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI tupmāk tekstā) – naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām.

Garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantēta minimālā ienākumu ļīmeņa nodrošināšanai nosaka un katru gadu ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu pārskata Ministru kabinets.

2.6. Sociālā palīdzība – naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu ģimenēm ( personām ), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.

2.7. Pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

2.8. Bērns – persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu.

2.9. Apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem, mazbērniem, vecākiem, vecvecākiem.

2.10. Pabalsta pieprasītājs – persona, kura pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību, iesniegusi rakstveida iesniegumu par sociālā pabalsta piešķiršanu.

2.11. Pabalsta saņēmējs – klients, kuram piešķirts naudas vai mantiskais pabalsts.

2.12. Līdzdarbības pienākumi – pilnīgu pabalsta saņemšanai nepieciešamo ziņu sniegšana, personiska ierašanās pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, pakļaušanās medicīniskajai izmeklēšanai, pakļaušanās ārstēšanās un atveseļošanās pasākumiem, iesaistīšanās nodarbinātību veicinošos pasākumos.

2.13. Maznodrošināta ģimene (persona) – ģimene (persona), kuras ienākumi uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 75 % no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.

2.14. Trūcīga ģimene (persona) – tāda ģimene (persona), kuras ienākumi nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto minimumu vai ierobežojumus, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

2.14.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs;

2.14.2. tai nepieder vērtspapīri (izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus);

2.14.3. tai nav parādsaistību;

2.14.4. tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

2.14.5. tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;

2.14.6. neņemot vērā apgādnieku esamību, ja attiecībā uz visiem tās apgādniekiem ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

– apgādniekam nav citu ienākumu, izņemot valsts pabalstus un pensijas;

– apgādnieka ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz valstī noteikto minimālas darba algas apmēru uz katru apgādnieka ģimenes locekli;

2.14.7. neņemot vērā ārpus Latvijas Republikas dzīvojošu apgādnieku esamību, ja:

– apgādnieka vienīgais ienākums ir Latvijas Republikas vai attiecīgās valsts pensija vai pabalsts;

– apgādnieks ārzemēs mācās vai studē;

2.14.8. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

2.14.9. tā nav izsniegusi aizdevumu.

2.15. Par naudas uzkrājumiem šo noteikumu 2.14.1. punkta izpratnē nav uzskatāmi bezskaidras naudas uzkrājumi algas, sociālās apdrošināšanas izmaksu vai valsts pabalstu izmaksu kontos kredītiestādēs, kas nepārsniedz trīskāršu deklarācijā norādīto algas, pensijas vai pabalsta apmēru.

2.16. Par parādsaistībām šo noteikumu 2.14.3. punkta izpratnē nav uzskatāmi studiju un studējošo kredīti un kredīti mājokļa pielāgošanai invalīdiem, kā arī parāds par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem.

2.17. Par īpašumu šo noteikumu 2.14.4. punkta izpratnē nav uzskatāmi:

2.17.1. dzīvokļa iekārta, apģērbs un sadzīves priekšmeti, kas pieprasītājam un/vai pārējām deklarācijā minētajām personām pieder trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanas brīdī;

2.17.2. nekustamais īpašums vai tā daļa, vai kustamā manta, kas tiek izmantota ģimenes (personas) pamatvajadzību – uztura, mitekļa un apģērba – nodrošināšanai;

2.17.3. viens transportlīdzeklis, kas tiek izmantots ģimenes locekļu vai personas ikdienas vajadzību nodrošināšanai un ne vecāks par 10 gadiem.

4. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšana

4.1. Ģimeni (personu) var atzīt par maznodrošinātu, ja tā atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumu Nr.97 “Kārtība, kāda ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” 1., 2., un 3.nodaļā noteiktajiem kritērijiem.

5. Ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšana

5.1. Lai tiktu novērtēti ienākumi un materiālais stāvoklis, personai jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija (turpmāk – deklarācija), kā arī jāiesniedz un jāuzrāda dokumenti, kas apliecina deklarācijā norādītos faktus un personas statusu:

5.1.1. Izziņa par visu strādājošo ģimenes locekļu ienākumiem pēdējos mēnešos no darbavietas;

5.1.2. Izziņa no izglītības iestādes – skolēniem un studentiem;

5.1.3. Bezdarbniekiem izziņa no Nodarbinātības valsts aģentūras;

5.1.4. Izziņa par prasības pieteikumu tiesai par alimentu piedziņu;

5.1.5. Lēmums par uzturlīdzekļu izmaksāšanu no Uzturlīdzekļu fonda;

5.1.6. Izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par pensijas (pabalsta) apmēru;

5.1.7. Izziņa no Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisijas par invaliditātes piešķiršanu;

5.1.8. Personu apliecinoši dokumenti, nodokļu grāmatiņa, ja persona ir I, II vai III grupas invalīds, kurš nav sasniedzis pensijas vecumu;

5.1.9. Sociālā darba speciālists papildus var pieprasīt bērna dzimšanas apliecības, pases kopiju, izziņu par deklarēto dzīvesvietu, norādot visas attiecīgajā dzīvesvietā deklarētās personas un to radniecības pakāpi, ja dati nesakrīt ar datubāzē reģistrētajiem;

5.1.10. Pēc personas lūguma Sociālā dienesta sociālā darba speciālists palīdz sastādīt rakstveida iesniegumu un aizpildīt deklarāciju.

5.2. Deklarācijā persona sniedz ziņas par sevi un pārējām personām, ar kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī par atsevišķi dzīvojošiem likumīgiem apgādniekiem.

5.3. Deklarācijā persona norāda šādus ienākumus:

5.3.1. ienākumus no algota darba, pensijas, pabalstus, stipendijas, uzturlīdzekļus, studējošo kredītu, ienākumus no valsts atbalsta programmas (naudas izteiksmē) – par pēdējiem trim mēnešiem;

5.3.2. ienākumus no saimnieciskās darbības, autoratlīdzības un honorārus, nekustamās mantas nomas (īres) un atsavināšanas, kustamās mantas nomas un atsavināšanas – par pēdējiem 12 mēnešiem;

5.3.3. saņemot dāvinājumus, mantojumus, dividendes un laimestus – par pēdējiem 12 mēnešiem;

5.3.4. atsevišķi dzīvojoša laulātā sniegto materiālo atbalstu ģimenei – par pēdējiem 12 mēnešiem;

5.3.5. citus ienākumus – par pēdējiem 12 mēnešiem.

5.4. Ienākumi, no kuriem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālā apdrošināšanas iemaksas, deklarējami apmērā, kas veidojas pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas.

5.5. Persona likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīga par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

5.6. Parakstot deklarāciju, persona un deklarācijā norādītie pilngadīgie ģimenes locekļi dod Sociālajam dienestam rakstisku atļauju iepazīties ar sociālās apdrošināšanas maksājumiem, nodokļu maksājumiem un īpašumiem.

5.7. Deklarācijā sniegtās ziņas Sociālais dienests pārbauda izlases kārtībā, izmantojot apliecinošus dokumentus un pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām.

5.8. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists novērtē palīdzības pieprasītāja dzīves apstākļus un aizpilda vienota parauga veidlapu par apsekošanu dzīvesvietā, kuru paraksta abas puses (izņemot gadījumus, kad personai nav noteiktas dzīvesvietas).

5.9. Pēc personas lūguma Sociālais dienests izsniedz izziņu par atbilstību mazno­drošinātas ģimenes (personas) statusam.

5.10. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss tiek piešķirts:

5.10.1. uz trijiem mēnešiem – darbspējīgām personām;

5.10.2. uz sešiem mēnešiem – darbne­spējīgām personām.

Pēc šī perioda beigām ģimene (persona) var atkārtoti vērsties dienestā ar lūgumu noteikt tās atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, iesniedzot p.4.1. norādītos dokumentus.

6. Sociālās palīdzības veidi

6.1. Pabalsta GMI ienākuma līmeņa nodrošināšanai vienai personai nosaka un katru gadu pārskata Ministru kabinets. Ja ir nodrošināts GMI pabalsts, tad pašvaldība var izmaksāt citus pabalstus.

6.2. Pagasta padome, izvērtējot savas budžeta iespējas, ir noteikusi papildu pabalstus:

6.2.1. ēdināšana sociālajā virtuvē/pārtikas produkti;

6.2.2. brīvpusdienas skolā (trūcīgu ģimeņu bērniem);

6.2.3. bērnudārza apmaksa (trūcīgu ģimeņu bērniem);

6.2.4. vienreizēji apkures pabalsti apkures sezonā par kopējo platību ne vairāk kā 18 m² uz cilvēku (ja dzīvoklis privatizēts uz klienta vārda):

6.2.4.1. par vienistabas dzīvokli – 60,00 lati;

6.2.4.2. par divistabu dzīvokli – 70,00 lati;

6.2.4.3. par trīsistabu dzīvokli – 80,00 lati;

6.2.5. naudas pabalsts malkas iegādei apkures sezonā 70,00 lati;

6.2.6. pabalsts bāreņiem, bērniem ar invaliditāti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu pakalpojumu segšanai, uzrādot stingrās uzskaites kvīti ar personas datiem;

6.2.7. pabalsts zobu protēžu izgatavošanai – 50,00 lati (1 reizi gadā), uzrādot stingrās uzskaites kvīti ar personas datiem;

6.2.8. naudas pabalsts briļļu iegādei – 30,00 lati, redzes invalīdiem 50,00 lati (1 reizi gadā), uzrādot stingrās uzskaites kvīti ar personas datiem;

6.2.9. medikamentu, ārstēšanas slimnīcā izdevumu apmaksa – 150,00 lati gadā uz ģimeni, uzrādot stingrās uzskaites kvīti ar personas datiem;

6.2.10.naudas pabalsts krīzes situācijā – 20,00 – 70,00 lati;

6.2.11.naudas pabalsts par locītavu endoprotēzēm – 500,00 lati, uzrādot stingrās uzskaites kvīti ar personas datiem.

7. Pabalsts audžuģimenei

7.1. pabalsts paredzēts bērna uzturam, apģērba un mīkstā inventāra iegādei.

7.2. Pabalsts tiek piešķirts ģimenei saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu par bērna(u) ievietošanu attiecīgā ģimenē, kurai ar Bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts audžuģimenes statuss un ar kuru ir noslēgts līgums par bērna(u) uzturēšanu.

7.3. Pašvaldības ikmēneša pabalsts audžuģimenē ievietotā(o) bērna(u) uzturēšanai ir 80,00 lati par katru bērnu.

8. Pabalsti bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību

8.1. Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību, pašvaldība var piešķirt šādus pabalstus:

8.2. pabalsts paredzēts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei;

8.2.1. pabalsta apmērs ir 175,00 lati;

8.2.2. pabalsta saņemšanai jāiesniedz iesniegums, dzīvesvietas izziņa, Bāriņtiesas lēmums par ārpusģimenes aprūpes izbeigšanu.

8.3. Vienreizējs pabalsts bērnam bārenim, kuram beidzas ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai internātskolā:

8.3.1. pabalsts paredzēts patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

8.3.2. pabalsta apmērs ir divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā;

8.3.3. pabalsta saņemšanai jāiesniedz iesniegums, dzīvesvietas Bāriņtiesas lēmums par ārpusģimenes aprūpes izbeigšanu vai personas atbrīvošanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas.

8.4. Pabalsts bērnam bārenim izglītības iegūšanai:

8.4.1. pabalsts paredzēts ikmēneša izdevumiem, ja pilngadību sasniegušais bērns nepārtraukti turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu un nav stājies laulībā;

8.4.2. pabalsta apmērs tiek noteikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un tiek izmaksāts katru mēnesi līdz izglītības iestādes beigšanai;

8.4.3. lai saņemtu pabalstu, pabalsta pieprasītājs iesniedz:

8.4.3.1. iesniegumu;

8.4.3.2. dzīvesvietas izziņu;

8.4.3.3. Bāriņtiesas lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpes izbeigšanu;

8.4.3.4. izziņu no mācību iestādes.

8.5. Pabalsts bērnam bārenim dzīvojamās telpas īrēšanai:

8.5.1. pabalsts paredzēts bērnam bārenim dzīvojamās telpas īres maksas segšanai līdz laikam, kad bērnam bārenim tiek piešķirta dzīvojamā telpa;

8.5.2. pabalsta apmērs ir līdz 45,00 latiem mēnesī;

8.5.3. lai saņemtu pabalstu, pabalsta pieprasītājs iesniedz:

8.5.3.1. iesniegumu;

8.5.3.2. dzīvojamās platības īres līguma kopiju ( uzrādot oriģinālu);

8.5.3.3. izziņu no dzīvokļu komitejas, ka bērns bārenis reģistrēts pašvaldības dzīvokļu rindā dzīvojamās platības saņemšanai;

8.5.4. lai saņemtu dzīvojamo platību, bārenim pašvaldībā jāpiesakās viena gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

9. Netestētie materiālie pabalsti

9.1. Pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizējo netestēto pabalstu:

9.1.1. naudas pabalstu stihisku nelaimju gadījumā – līdz 600,00 latiem;

9.1.2.naudas pabalstu uzturam un dokumentu kārtošanai personai, kura atbrīvota no ieslodzījuma vietas, ja tā pirms notiesāšanas bijusi pagasta iedzīvotājs, – 50,00 lati;

9.1.3. bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērna vecāki, māte ir deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, – 100,00 lati;

9.1.4. pagasta iedzīvotājam, kas pieteicis personas miršanu un uzņēmies pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētas mirušas personas apbedīšanu, apbedīšanas pabalstu – 50,00 lati;

9.1.5. pagasta iedzīvotājam, kas pieteicis personas miršanu un uzņēmies pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētas mirušas personas apbedīšanu, kura ir bijusi bez ienākumiem, apbedīšanas pabalstu – 150,00 lati.

9.2. Ikmēneša naudas pabalstu medikamentu iegādei, aprūpei, transporta izdevumiem piešķir pagasta iedzīvotājiem:

9.2.1. no 80 gadu vecuma – 10,00 latus;

9.2.2. no 90 gadu vecuma – 15 latus;

9.2.3. no 95 gadu vecuma – 25 latus;

9.2.4. no 100 gadu vecuma – 50 latus.

9.3. Naudas pabalstu represētiem pagasta iedzīvotājiem piešķir divas reizes gadā 50,00 latu apmērā.

9.4. Ūdens un kanalizācijas izmantošanu kompensē 50% apmērā:

9.4.1. daudzbērnu ģimenēm (ja tajās ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni);

9.4.2. vientuļajiem pensionāriem;

9.4.3. I, II grupas invalīdiem;

9.4.4. represētajām personām.

9.5. Uztura pabalsts Ls 1,05 vērtībā dienā – tuberkulozes slimniekiem.

9.6. Ķekavas pagasta iedzīvotāji var saņemt sociālos pakalpojumus, ko sniedz pašvaldības aģentūra “Ķekavas Sociālās aprūpes centrs”, kā arī prasīt tos no citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vai citām pašvaldībām, ar kurām Ķekavas pagasta pašvaldībai ir noslēgts līgums.

10. Sociālie pasākumi

10.1. Pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto pensionāru apsveikšana nozīmīgajās dzīves jubilejās, sasniedzot 80, 90, 95 un 100 dzīves gadus, organizēšanai var izlietot līdz 5,00 latiem vienai personai.

10.2. Pagasta padome sveic pensionārus, invalīdus, bērnus invalīdus, bērnus vecumā līdz 6 gadiem Ziemassvētkos, izlietojot uz vienu personu līdz 5,00 latiem.

11. Ierobežojumi pabalsta saņemšanai

11.1. Ja persona nepilda normatīvajos aktos noteiktos personas līdzdarbības pienākumus, Sociālais dienests var atteikt piešķirt pabalstu pilnībā vai daļēji līdz šo pienākumu izpildīšanas brīdim.

11.2. Pabalsta piešķiršanu atsaka, ja:

11.2.1. ģimenes locekļi atkārtoti atsakās no līdzdarbības savas sociālās situācijas uzlabošanā – atsakās no medicīniskas izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumiem, piedalīšanās aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

11.2.2. kāds no ģimenes/mājsaimniecības locekļiem atsakās iesniegt pabalsta saņemšanai nepieciešamos pierādījumus un dokumentus, sniedz nepatiesas ziņas;

11.2.3. darbaspējīga persona bez objektīva iemesla nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts dienestā.

12. Administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība un noteikumu izpildes kontrole

12.1. Par sociālā dienesta lēmumu pabalsta pieprasītājs tiek informēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.pantam.

12.2. Sociālā dienesta lēmums ir administratīvais akts.

12.3. Administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšana:

12.2.1. administratīvo aktu, kurš pieņemts Sociālajā dienestā, privātpersonai ir tiesības apstrīdēt pagasta padomē;

12.2.2. pagasta padomes lēmumu privātpersonai ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža;

12.2.3. pašvaldības faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu.

13. Pārejas noteikumi

13.1. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

13.1.1. Ķekavas pagasta pašvaldības sais­tošie noteikumi Nr.6/2006, izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.p.; 43.p.; 13.p. un “Sociālo pakalpojumu un palīdzības likuma” 9.p.; 35.p.; 3.p.