Vēstules

Par nepilsoņu tiesību izpratni

Tiesības uz uzskatu un izteikšanās brīvību ir viens no demokrātijas pamatprincipiem. Valsts cilvēktiesību birojs ir gandarīts par plašo diskusiju, kas sabiedrībā un masu saziņas līdzekļos risinās par naturalizācijas procesu un pilsonības likumu. Šie jautājumi tieši skar gandrīz trešdaļu Latvijas iedzīvotāju un allaž ir atradušies politiķu uzmanības lokā. Situācija, ka gandrīz 700 000 Latvijas iedzīvotājiem nav pilsonības un naturalizācijas process norisinās pārsteidzoši lēni, ir neapmierinoša — to ir atzinušas valsts amatpersonas, politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas, kā arī starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir pilnvērtīga locekle vai par kuru dalībvalsti Latvija vēlas kļūt. Šo situāciju atrisināt ir Saeimas un valdības pienākums.

Deportēt trešdaļu Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir tiesības šeit dzīvot (uz ko saskaņā ar medijos atspoguļoto informāciju aicina “Tēvzemei un Brīvībai” ģenerālsekretāra vietniece Palmira Lāce), būtu masveida cilvēktiesību pārkāpums, tas izraisītu nopietnas sekas Latvijai un sašutumu starptautiskajā sabiedrībā.

P.Lāces paustais viedoklis (pēc LTV “Panorāmā” 23.11.97. un SM 25.11.97. sniegtās informācijas), ka “visiem nepilsoņiem būs jāatstāj Latvija līdz 2002.gadam” un “tie nav tikai vārdi”, ir pretrunā ar vispārējo nediskriminācijas principu (visu cilvēku vienlīdzība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa) un Latvijai saistošā Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 12.pantu: “Katram, kas likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības šajā teritorijā brīvi pārvietoties un brīvi izvēlēties dzīvesvietu. (..) Minētajām tiesībām nedrīkst būt nekādi ierobežojumi, atskaitot tos, kas paredzēti likumā (..). Nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt tiesības iebraukt savā valstī.”

Valsts Cilvēktiesību birojs

Rīgā 1997.gada 26.novembrī