ES un Latvijas parlamentārās komitejas sēdē

Otrdien, 6.februārī, darbu Briselē turpināja Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja.

Pirmdien, 5. februārī, Latvijas valdības un parlamenta, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvji pārrunāja jautājumus, kas skar Nicas sanāksmes rezultātus, Zviedrijas prezidentūras prioritātes un Latvijas virzību uz iestāšanos ES. Apvienotās parlamentārās komitejas dalībniekus Latvijas valdības vārdā uzrunāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs, Zviedrijas prezidentūras vārdā — Zviedrijas vēstnieks Latvijā Tomass Bertelmans, bet Eiropas Komisijas vārdā — ES Paplašināšanās ģenerāldirektorāta direktore Fransuāza Godanzī-Objē. Pēc šiem ziņojumiem notika diskusija par dažādiem ar Latvijas virzību uz integrāciju ES saistītiem jautājumiem — administratīvās un tiesu sistēmas kapacitāti, bērnu tiesību aizsardzību, nodarbinātību. Īpašu uzmanību Latvijas delegācijas pārstāvji pievērsa mūsu valsts interešu skaidrošanai vides, lauksaimniecības un zvejniecības jomā, akcentējot, ka Latvija spēj pārņemt Eiropas Savienības likumdošanas kopumu šajās nozarēs, tomēr vairākos to sektoros mums vajadzīgi pārejas periodi.

Vakar sēdes turpinājumā izskatīts jautājums par ekonomisko un sociālo kohēziju Latvijā — sabiedrības integrācijas procesa gaitu un ES pirmsiestāšanās finansiālo programmu izmantošanu, kā arī pārrobežu sadarbību un attiecības ar Krieviju. Sēdes noslēgumā pieņemta deklarācija un rekomendācijas, kā arī noteikts nākamās sēdes laiks un vieta.

Sēdes ievadā ar ziņojumu par sabiedrības integrācijas norisi uzstājās Latvijas delegācijas pārstāve Viola Lāzo. Viņa akcentēja, ka šajā procesā galvenais uzsvars tiek likts uz nākotnes perspektīvu, tas ir, bērnu un jauniešu integrāciju, kas ietver sevī ne tikai valodas zināšanu apguves nepieciešamību, bet galvenokārt izpratnes veidošanu par demokrātiskajiem procesiem. V.Lāzo sacīja, ka sekmīgu sabiedrības integrācijas procesa norisi kavē ierobežotās finansiālās iespējas, kas šiem nolūkiem atvēlētas mūsu valsts budžetā. Savā ziņojumā deputāte minēja arī naturalizācijas gaitu — lai gan 2000.gadā tās tempi ir nedaudz samazinājušies, tam ir objektīvi iemesli.

Par situāciju izglītībā ziņoja Anta Rugāte, īpaši akcentējot mazākumtautību izglītības politikas konsekvenci un pakāpenību. Saeimas pieņemtais Izglītības likums nosaka iespēju mācīties valsts valodā, vienlaikus īstenojot arī mazākumtautību izglītības programmu. "Izglītība ir efektīvs līdzeklis sabiedrības integrācijas veicināšanai," sacīja deputāte, "un pašreiz īstenotā izglītības politika mazina iepriekšējās politiskās iekārtas mantojuma negatīvās sekas, proti, divu atsevišķu skolu sistēmu pastāvēšanu". Uzrunas noslēgumā A.Rugāte uzsvēra, ka, veidojot Latvijā vienotu izglītības sistēmu, visiem skolas vecuma bērniem tiek nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas iegūt labu izglītību neatkarīgi no izvēlētās mācībvalodas.

Sēdes nobeigumā Eiropas Savienības un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja pieņēma deklarāciju un rekomendācijas. Tajās atzinīgi novērtēta Nicas konferencē ratificētā Paplašināšanas stratēģija, kas pieļauj straujāku sarunu gaitu un pieprasa skaidru pievienošanās perspektīvu, kā arī vēlreiz apliecina atbalstu diferencēšanas principam un individuālai attieksmei pret katru dalībvalsti. Dokumentos atzīmēts Latvijas paveiktais lauksaimniecībā un noteikts turpmākais darbs šajā nozarē, kā arī izteikts pamudinājums Latvijas varas institūcijām nodrošināt pienācīgu pirmspievienošanās fondu pārvaldi un izdarīt nepieciešamos grozījumus likumdošanā, lai izveidotu institūciju to izlietošanas kontrolei, kā arī uzsvērta nepieciešamība arī turpmāk veicināt ārvalstu investīciju piesaisti, kas būtu izmantojamas Latvijas rūpniecības modernizēšanā. Rekomendācijās arī pausts atbalsts visām Latvijas valdības iniciatīvām un projektiem valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" ietvaros un atzinīgi novērtēts progress naturalizācijas procesā.

Nolemts, ka nākamā komitejas sēde sasaucama rudenī Rīgā.

Saeimas preses dienests